Eiropas Centrālās bankas darbības efektivitāte, īstenojot banku krīzes vadību
Par ziņojumu Eiropas Centrālā banka (ECB) uzņēmās atbildību par banku uzraudzību 2014. gadā, un tā bija daļa no vienotā uzraudzības mehānisma izveides. Saistībā ar to ECB uzdevums ir sekmēt banku sistēmas drošību un stabilitāti. Eurozonā ir aptuveni 120 banku grupas, kas ir tiešā ECB pārziņā, bet pārējās banku grupas ciešā sadarbībā ar ECB uzrauga valstu uzraudzītāji.
Šajā revīzijā tika vērtēta ECB vadības darbības efektivitāte saistībā ar vienu konkrētu uzraudzības uzdevumu — krīzes vadību. Mēs konstatējām, ka Eiropas Centrālā banka ir izveidojusi pamatīgu krīzes vadības procedūru sistēmu. Tomēr pastāv dažas izstrādes nepilnības un neefektīvas īstenošanas pazīmes, kas ir jānovērš.
Mēs sniedzam vairākus ieteikumus par to, kā labāk izmantot atveseļošanas plānu novērtējumus un pilnveidot krīzes vadības darbības norādījumus, kā arī stiprināt vadības ziņojumu sistēmas.
Kopsavilkums
Par vienoto uzraudzības mehānismu
IFinanšu krīze 2008. gadā veicināja lielas pārmaiņas ES finanšu regulējumā. Banku uzraudzības tiesiskais regulējums tika pastiprināts, un 2014. gadā tika izveidots vienotais uzraudzības mehānisms (VUM). Lielo banku uzraudzība eurozonā kļuva par Eiropas Centrālās bankas atbildību. Vienoto uzraudzības mehānismu veido Eiropas Centrālā banka un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes. Viens no tā galvenajiem mērķiem ir uzlabot eurozonas banku sistēmas stabilitāti.
Ko mēs revidējām
IIŠajā revīzijā tika pārbaudīta Eiropas Centrālās bankas darbības efektivitāte saistībā ar vienu konkrētu uzraudzības uzdevumu — krīzes vadību. Tas ir process, ko izmanto uzraudzītāji, lai apzinātu bankas, kas nonākušas finansiālās grūtībās, un vajadzības gadījumā iejauktos. Krīzes vadības mērķis ir saglabāt finanšu stabilitāti un samazināt atkarību no publiskā sektora līdzekļiem. Krīzes vadība ietver iepriekšēju atveseļošanas plānošanu, ko veic bankas, lai sagatavotos krīzes situācijām. Tā ietver arī bankas finansiālā stāvokļa pasliktināšanās konstatēšanu, ko veic uzraudzītājs, un, vajadzības gadījumā, agrīnas intervences pilnvaru izmantošanu.
Ko mēs konstatējām
IIIKopumā, veicot uzraudzības pienākumus, Eiropas Centrālā banka ir izveidojusi vērienīgu krīzes vadības procedūru sistēmu. Eiropas Centrālās bankas organizatoriskā struktūra un resursu nodrošinājums atveseļošanas plānu novērtēšanai un krīzes situācijā esošo banku uzraudzībai ir apmierinošs, neraugoties uz trūkumiem sākotnējā plānošanā un uz vajadzību uzlabot personāla norīkošanu steidzamākajām situācijām.
IVEiropas Centrālā banka slēdz vienošanās par ārējo sadarbību un koordināciju ar citām uzraudzības iestādēm un Vienoto noregulējuma valdi. Tomēr neatrisinātie jautājumi var kavēt un ierobežot informācijas apmaiņu un samazināt koordinācijas efektivitāti.
VEiropas Centrālās bankas izmantotais banku atveseļošanas plānu novērtēšanas process ir pozitīvs. Iesniegšanas un pārraudzības procedūras ir ieviestas, un vērtētājiem ir piekļuve noderīgiem instrumentiem un norādījumiem, lai gan to varētu uzlabot, it īpaši atveseļošanas plānu rādītāju jomā. Turklāt atveseļošanas plānu novērtējumu rezultāti netiek sistemātiski izmantoti, lai konstatētu krīzi un reaģētu uz to. Mēs arī nevaram izdarīt secinājumus par šā procesa vadības efektivitāti praksē, jo Eiropas Centrālā banka mums nesniedza pierādījumus.
VIDarbības sistēmai, ko Eiropas Centrālā banka izmanto krīzes vadībai, piemīt atsevišķas nepilnības, un ir pazīmes, kas liecina par neefektīvu īstenošanu. Norādījumi attiecībā uz agrīnas intervences novērtējumiem nav pietiekami izstrādāti un neietver objektīvus kritērijus vai rādītājus, kas ļautu noteikt, ka banka ir nonākusi krīzes situācijā. Nav norādījumu par Eiropas Centrālās bankas pilnvaru efektīvāko izmantošanu vai piemērotākajiem pasākumiem, kas jāapsver konkrētos scenārijos. Mēs neguvām visaptverošus pierādījumus par Eiropas Centrālās bankas pilnvaru faktisko izmantošanu, tāpēc nevaram izdarīt secinājumus par tās īstenotās vadības efektivitāti praksē. Arī norādījumi par novērtējumiem “iestāde, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga” nav pietiekami plaši un detalizēti.
Pierādījumu pieejamība
VIIEiropas Centrālā banka atteicās sniegt svarīgus pierādījumus, kas mums bija vajadzīgi revīzijai, un tas negatīvi ietekmēja revīzijas darbu. Tas nozīmē, ka mūsu apsvērumiem un secinājumiem ir provizorisks raksturs. Mēs varam izdarīt vispārīgus secinājumus par Eiropas Centrālās bankas procesu izstrādi, bet nevaram apliecināt tās īstenoto krīzes vadības darbību efektivitāti praksē.
Ko mēs iesakām
VIIIMēs sniedzam vairākus ieteikumus, kā uzlabot Eiropas Centrālās bankas īstenoto krīzes vadību.
IXSadarbības jomā ECB ir jāuzlabo koordinācija ar ārējiem dalībniekiem un jāpieņem iekšēja sistēma finanšu konglomerātu papildu uzraudzībai. Attiecībā uz atveseļošanas plānošanu Eiropas Centrālajai bankai ir jāsniedz papildu norādījumi par atveseļošanas plāna rādītāju kalibrēšanu.
XAttiecībā uz krīzes konstatēšanu Eiropas Centrālajai bankai ir jāpilnveido norādījumi par agrīnas intervences novērtējumiem un jānosaka rādītāji bankas finansiālā stāvokļa pasliktināšanās noteikšanai. Tai ir sistemātiski jāizmanto informācija no atveseļošanas plānu novērtējumiem arī šajos apstākļos.
XIAttiecībā uz reaģēšanu krīzes situācijā Eiropas Centrālajai bankai ir jānodrošina, ka pirms reaģēšanas pasākumu apsvēršanas problēmas tiek kvantitatīvi novērtētas, un jāparedz ziņošana par aktīvu kvalitātes sistemātisku pārraudzību. Tai ir arī jāpilnveido darbības norādījumi par agrīnas intervences novērtējumiem, tostarp sistemātiski izmantojot ieskatu, ko tā guva banku atveseļošanas plānu novērtēšanas procesā. Visbeidzot, novērtējumu “iestāde, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga” jomā Eiropas Centrālajai bankai ir jāpilnveido darbības norādījumi.
Ievads
01Viena no 2008. gada finanšu krīzē gūtajām mācībām bija šāda: lai nodrošinātu labāku krīzes vadību, ir jāuzlabo banku regulatīvais satvars. Eiropas Savienībā šī vajadzība tika ņemta vērā, valstu tiesību aktos transponējot Direktīvu 2014/59/ES, kas pazīstama kā Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BAND). Ar to izveido Eiropas kopējo atveseļošanas un noregulējuma sistēmu.
02Saskaņā ar jauniem globāliem standartiem to veido trīs pīlāri: atveseļošanas plānošana, ko veic bankas, agrīna intervence, ko veic uzraudzītāji, un noregulējums kā pēdējais līdzeklis. Eiropas Komisija ir pieņēmusi arī īstenošanas regulas. Kopā ar Eiropas Banku iestādes izdotajām pamatnostādnēm tajās ir interpretēts un skaidrots regulatīvais satvars un mēģināts panākt tā vienotu piemērošanu.
03Saskaņā ar vienoto uzraudzības mehānismu (VUM)1 Eiropas Centrālajai bankai tika noteikta atbildība par uzdevumiem, kas saistīti ar banku atveseļošanas plānošanas novērtējuma efektīvas vadības nodrošināšanu, kā arī par agrīnu intervenci nozīmīgās eurozonas bankās kopš 2014. gada novembra. 2017. gada jūlijā Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzībā bija 120 eurozonā nozīmīgas bankas, kuru turējumā ir nedaudz vairāk par 80 % banku aktīvu jeb aptuveni 22 000 miljardi EUR. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas aplēsēm tās kopējās izmaksas saistībā ar banku sistēmas prudenciālo uzraudzību 2017. gadā sasniedz 490 miljonus EUR, ko, maksājot nodevu, finansē pašas bankas.
04Atveseļošanas plānošanas un agrīnas intervences mērķis ir nodrošināt krīzes mazināšanu, ko veic pašas bankas vai uzraudzības iestādes. Šajā ziņojumā krīzes situāciju definē kā situāciju, kad apstākļi bankā pasliktinās līdz tādam līmenim, ka ir apdraudēts tās finansiālais stāvoklis. Šim uzraudzības pienākumam ir vajadzīga krīzes vadības sistēma. Tas ir process, kas ietver sagatavošanos krīzes situācijām, kā arī krīzes konstatēšanu un reaģēšanu uz to, kad šī situācija ir izveidojusies.
05Atveseļošanas plānošana ir jauns regulatīvā satvara komponents. Saskaņā ar BAND režīmu bankām ir noteikts pienākums izstrādāt un uzturēt atveseļošanas plānus, kas ietver pasākumus, ko tās vispirms plāno veikt, lai atjaunotu savu finansiālo stāvokli, reaģējot uz tā pasliktināšanos. Banku uzraudzītāji novērtē šo plānu kvalitāti un nosaka, vai tie ir ticami un īstenojami.
06Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) uzskata, ka agrīna intervence var novērst to, ka konstatētais trūkums kļūst par draudu drošībai un stabilitātei2. Tas ir ļoti svarīgs uzraudzības un krīzes vadības komponents. Ar BAND tika ieviests visaptverošs agrīnas intervences instrumentu kopums, un ES regula, ar ko izveido VUM3, arī piešķir agrīnas intervences pilnvaras Eiropas Centrālajai bankai.
07Tāpēc efektīva krīzes vadība tagad galvenokārt ir atkarīga no tā, cik efektīvi Eiropas Centrālā banka pārvalda savas plašās pilnvaras. Tas ietver uzraudzības spējas veidošanu, lai agrīnā posmā konstatētu nelabvēlīgus notikumus un reaģētu uz tiem. Tas ir saistīts arī ar pienācīgas informācijas plūsmas nodrošināšanu gan iekšēji, gan ārēji un ar savlaicīgu lēmumu pieņemšanu. Pēdējais priekšnoteikums darbības ziņā efektīvai vadībai, risinot krīzes situāciju, ir netraucēta informācijas apmaiņa un efektīva koordinācija ar citiem uzraudzītājiem un attiecīgajām iestādēm.
08Atveseļošanas plānu novērtēšana un krīzes situāciju noteikšana ir sensitīva rakstura lēmumi, kuriem jābūt balstītiem uz stabilu procesu. Tas pats attiecas uz diskrecionāro uzraudzības pilnvaru izmantošanu, jo pasākumiem ir jābūt pielāgotiem, lai problēmu risinātu mērķtiecīgi un samērīgi. Svarīgs uzdevums ir noteikt kritērijus, kas nodrošina konsekvenci attieksmē pret bankām, kuras darbojas saskaņā ar dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem dažādos tirgos un kuras uzrauga komandas ar atšķirīgu pieredzi uzraudzības jomā.
09Tādēļ ir vajadzīgs līdzsvars starp kritērijiem, kas ir vispārīgi un visaptveroši, un tādiem, kas attiecas uz konkrētu iestādi, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastību to piemērošanā. Tajā pašā laikā visiem kritērijiem ir jābūt pietiekami skaidriem un stingriem, lai nodrošinātu konsekventu uzraudzību un aizsardzību pret tendenci nerīkoties (nekā nedarīšanas relatīvās priekšrocības) un regulatīvās kontroles pārņemšanu (veicinot bankas, nevis sabiedrības intereses).
10Aptuveni divas trešdaļas banku, kurām tika piemērotas Eiropas Centrālās bankas īstenotās krīzes vadības procedūras, uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (UPNP)4 saņēma četrus punktus (sliktākā klasifikācija pirms novērtējuma “iestāde, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga” (FOLTF)), un viena trešdaļa saņēma trīs punktus. Tikai viena banka šajā procesā saņēma divus punktus. Lielākajai daļai banku krīzes vadības procedūras tika piemērotas vismaz gadu, bet dažām — visu periodu. Skaitļi par 2016. gadu rāda, ka 11 % Eiropas banku saņēma četrus UPNP punktus. 2016. gada otrajā ceturksnī piecu banku kapitāla līmenis bija zemāks par maksimālo sadalāmo summu (ierosinātājfaktors).
Revīzijas pieeja un metodika
11Mēs pārbaudījām, vai Eiropas Centrālajai bankai, veicot uzraudzības pienākumus, izdevās izveidot darbības ziņā efektīvu krīzes vadības procedūru sistēmu.5 Īpašu uzmanību pievērsām šādiem aspektiem:
- vai Eiropas Centrālās bankas izmantotās uzraudzības metodes un saistītās procedūras ļāva efektīvi konstatēt bankas finansiālā stāvokļa būtisku pasliktināšanos un uz to reaģēt un
- vai darbības procedūras un vienošanās par koordināciju un sadarbību gan pašā Eiropas Centrālajā bankā, gan ar citiem iesaistītajiem dalībniekiem nodrošina efektīvu krīzes vadību.
Šajā kontekstā revīzijas mērķis bija pārbaudīt:
- Eiropas Centrālās bankas organizatorisko struktūru un procesus saistībā ar personāla pieņemšanu darbā un sadali;
- tās procesus saistībā ar informācijas apmaiņu, koordināciju un sadarbību ar citām ieinteresētajām personām gan iekšēji, gan arī ārēji;
- tās procesus saistībā ar atveseļošanas plānu novērtēšanu, tostarp atbalsta instrumentus un praksi;
- tās procesus saistībā ar agrīnas intervences sistēmas ieviešanu, tostarp kritērijus un metodes, ko izmanto, lai nodrošinātu krīzes konstatēšanu agrīnā posmā un uz to atbilstoši reaģētu.
Revīzijas kritēriji tika iegūti no šādiem avotiem:
- attiecīgie tiesību akti — BAND, Kapitāla prasību direktīva (KPD IV)6 un Vienotā uzraudzības mehānisma regula (VUM regula);
- attiecīgās Komisijas deleģētās regulas un Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes;
- attiecīgie globālie standarti (BCBS un Finanšu stabilitātes padome) un
- Eiropas Centrālās bankas iekšējie noteikumi un procedūras.
Mēs vācām revīzijas pierādījumus, tiekoties ar Eiropas Centrālās bankas vadošajiem uzraudzības darbiniekiem un iztaujājot tos, kā arī pārbaudot noteiktus iekšējos dokumentus un publiski pieejamos datus. Papildus revīzijas darbam Eiropas Centrālajā bankā mēs visām nozīmīgajām bankām nosūtījām anketu, lai saņemtu atsauksmes par atveseļošanas plānošanas procesa efektivitāti.
15Revīzija bija vērsta tikai uz Eiropas Centrālās bankas krīzes vadības darbības efektivitāti tās tiešā uzraudzībā esošajās bankās (tikai tajās, kas pazīstamas kā “nozīmīgas iestādes”). Tajā netika ietvertas krīzes vadības darbības attiecībā uz “mazāk nozīmīgām iestādēm” vai Eiropas Centrālās bankas mijiedarbība ar noregulējuma iestādēm, izņemot savlaicīgu informācijas apmaiņu. Mēs nepārbaudījām, vai atsevišķi Eiropas Centrālās bankas uzraudzības lēmumi bija pareizi vai ne, bet gan to, vai ieviestie procesi ļaus lēmumus pieņemt īstajā laikā un vai pirms lēmumu pieņemšanas veiktie novērtējumi palīdzēja izdarīt labi pamatotus spriedumus.
16Mēs turpinājām saskarties ar tvēruma ierobežojumiem. ECB sniedza plašu dokumentāciju šīs revīzijas vajadzībām, kā arī atvēlēja ievērojamus resursus mūsu revīzijas atbalstam, un tas ļāva revīziju veikt plānotajā laikā. Lai nodrošinātu konfidenciālo datu aizsardzību un raitu dokumentu plūsmu, starp Eiropas Revīzijas palātu (ERP) un ECB bija izveidota sadarbības kārtība. Rezultātā mēs ieguvām pietiekamus pierādījumus par sistēmas izstrādi un šajā saistībā varējām formulēt attiecīgus secinājumus. Taču pierādījumi saistībā ar kontroles mehānismu pārbaudēm un padziļinātām pārbaudēm bija nepietiekami. Detalizēta informācija ir sniegta I pielikumā. Tas nozīmē, ka attiecībā uz atveseļošanas plānu novērtējumu un citu krīzes vadības darbību praktiskās īstenošanas darbības efektivitāti revīzijas pierādījumi, kuriem mums bija dota piekļuve, bija ierobežoti un atsevišķos gadījumos tie nebija uzreiz pieejami. Kaut arī mēs saņēmām ievērojamu dokumentu apjomu, mēs nevarējām atbildēt uz visiem revīzijas jautājumiem atbilstoši revīzijas standartiem, un šis ziņojums šajās revīzijas jomās tāpēc ir jāuzskata par provizorisku.
Apsvērumi
Organizatoriskā struktūra, personāla pieņemšana darbā un norīkošana krīzes vadības darbībām
17Lai Eiropas Centrālās bankas krīzes vadības darbības būtu efektīvas, ir vajadzīga tāda organizatoriskā struktūra, kas atbalsta darbību izpildi, kā arī atbilstošs personāls. Pēdējais nozīmē personāla vajadzību noteikšanu, pamatojoties uz tālredzīgu plānošanu, un pietiekami daudzu atbilstoši kvalificētu personu pieņemšanu darbā un nodarbināšanu. Ir vajadzīgi arī procesi personāla resursu pārdalei, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, lai reaģētu uz ārkārtas situācijām.
Organizatoriskā struktūra ir kopumā atbilstoša …
18Eiropas Centrālajā bankā kopējās uzraudzības komandas atbild par pastāvīgo uzraudzību, tostarp banku atveseļošanas plānu novērtēšanas uzraudzību, un par krīzes vadību. Kopējās uzraudzības komandas vienmēr vada Eiropas Centrālās bankas personāls. Tās veido Eiropas Centrālās bankas personāls un iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestāžu ieceltie darbinieki. Kādā no iepriekšējām revīzijām tika konstatēts, ka Eiropas Centrālajai bankai nav pietiekamas kontroles pār šo uzraudzītāju skaitu un prasmēm7. Turklāt Eiropas Centrālajā bankā ir īpaša Krīzes vadības nodaļa, kurā darbojas eksperti krīzes vadības jomā, lai sniegtu atbalstu kopējām uzraudzības komandām. Mijiedarbība ar Krīzes vadības nodaļu var arī nodrošināt kopējo uzraudzības komandu lēmumu pieņemšanas konsekvenci un darbības efektivitāti, pārvaldot to darbu (sk. 1. izcēlumu).
1. izcēlums
Krīzes vadības nodaļas uzdevumi
Krīzes vadības nodaļas galvenie uzdevumi ir a) nodrošināt ar krīzes vadību saistīto jautājumu saskaņotu izskatīšanu; b) sniegt norādījumus un ekspertu atbalstu, būtisku informāciju un administratīvu palīdzību kopējām uzraudzības komandām un VUM augsta līmeņa krīzes vadības komandai; c) nodrošināt kopējo uzraudzības komandu apmācību; d) darboties kā sākumpunktam sadarbībai ar noregulējuma iestādēm.
Katrai nozīmīgai iestādei Krīzes vadības nodaļa izraugās kontaktpunktu, kas darbojas kā starpnieks ar kopējām uzraudzības komandām. Viens kontaktpunkts atbalsta vidēji deviņas kopējās uzraudzības komandas to krīzes vadības uzdevumu izpildē.
Papildus iepriekš minētajam Krīzes vadības nodaļa nosaka un pārrauga ar krīzi saistītus rādītājus, pamatojoties uz informāciju par vienotā uzraudzības mehānisma iestāžu riskiem un apdraudējumiem. Krīzes vadības nodaļa saņem šo informāciju no Riska analīzes nodaļas un valstu kompetento iestāžu krīzes vadības nodaļām, kā arī saņem uzraudzības datus no Eiropas Centrālās bankas Statistikas ģenerāldirektorāta (Statistikas ĢD).
20Šī organizatoriskā struktūra stiprina darbības efektivitāti uzdevumu vadībā. Kopējo uzraudzības komandu un Krīzes vadības nodaļas atbildība un pienākumi ir skaidri nošķirti; tas sekmē efektīvu mijiedarbību starp abām pusēm, un šī mijiedarbība savukārt veicina šo nošķiršanu. Kopējām uzraudzības komandām ir skaidri noteikta atbildība par pastāvīgo uzraudzību, un tās ir arī iesaistītas vairākos krīzes vadības posmos, sākot no sagatavošanas darbībām līdz pat agrīnai intervencei vai FOLTF procesam.
21Eiropas Centrālā banka turpināja uzlabot mijiedarbību ar kopējām uzraudzības komandām, sadalot Krīzes vadības nodaļu divās daļās: “krīzes vadības operācijas” un “krīzes vadības politika un sadarbība”. Pirmā atbild par konkrētu banku mijiedarbību ar kopējām uzraudzības komandām, savukārt otrās uzdevumi ir saistīti ar politikas koordināciju attiecībā uz krīzes vadības sistēmu un sadarbību ar kompetentajām iestādēm, noregulējuma iestādēm un citām ieinteresētajām personām.
…neraugoties uz trūkumiem sākotnējā plānošanā
22Krīzes vadības nodaļas ekspertu atbalsts, kas tiek sniegts kopējām uzraudzības komandām, var būt izšķirošs darbības efektivitātei krīzes situācijas vadībā, jo nav garantijas, ka kopējās uzraudzības komandas dalībniekiem būs vajadzīgās prasmes krīzes vadības jomā.
23Krīzes vadības nodaļā norīkojamā personāla sākotnējā plānošanas procesā trūka iepriekš noteiktu prasmju kombinācijas. Turklāt, veidojot vienoto uzraudzības mehānismu, kopējās uzraudzības komandas personāla pieņemšanai darbā netika skaidri prasīta pieredze krīzes vadības jomā. Tāpat arī Eiropas Centrālā banka nespēj nodrošināt, ka valstu iestāžu izraudzītajiem kopējās uzraudzības komandas dalībniekiem ir vajadzīgās zināšanas. Personāla nodaļa pašlaik apspriež iespēju izveidot ar vienoto uzraudzības mehānismu saistītu prasmju un kvalifikāciju datubāzi.
Krīzes vadības nodaļas personāla pieņemšana darbā bija kopumā efektīva
24Pamatojoties uz mūsu pārbaudīto izlasi, mēs secinām, ka Krīzes vadības nodaļas personāla pieņemšana darbā bija kopumā efektīva, it īpaši, ņemot vērā grūtības atrast cilvēkus ar atbilstošu pieredzi. Viss personāla atlases process ilga divus līdz sešus mēnešus, un visiem jaunajiem darbiniekiem bija vajadzīgās prasmes.
… bet Eiropas Centrālajā bankā nav īpašu procedūru, kas ļautu pārskatīt personāla norīkošanu kopējās uzraudzības komandās krīzes situācijā un pārcelt darbiniekus, nodrošinot Eiropas Centrālās bankas vadības darbības efektivitāti
25Kā paskaidrots mūsu īpašā ziņojuma8 119. punktā, uzraudzītās vienības riska līmenim ir jāietekmē uzraudzības uzdevumu skaits un vērienīgums. Kādas bankas stāvokļa strauja pasliktināšanās varētu nozīmēt resursu ierobežojumus attiecīgajai kopējai uzraudzības komandai. Krīzes situācijā kopējās uzraudzības komandas var samazināt ikdienas uzdevumu skaitu vai atlikt to izpildi. Tomēr nav procesa personāla vajadzību pārskatīšanai vai personāla resursu pārdalei, un tas, iespējams, samazina vadības darbības efektivitāti krīzes situācijā.
Sadarbība un koordinācija krīzes vadības jomā
26Darbības ziņā efektīvai krīzes vadībai ir vajadzīga efektīva sadarbība un koordinācija starp attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tas īpaši attiecas uz pārrobežu banku grupām, ņemot vērā to sarežģītību.
27ES tiesību akti9 paredz, ka Eiropas Centrālā banka, risinot krīzes situāciju kādā bankā, apmainās ar informāciju un saskaņo savas darbības ar citām iestādēm. To vidū var būt citas banku uzraudzības jomā kompetentas iestādes uzraudzības kolēģijās, apdrošināšanas uzraudzītāji, noregulējuma iestādes un makroprudenciālās uzraudzības iestādes.
28Uzraudzības iestāžu kolēģijas nodrošina sadarbību un koordināciju uzraudzības jomā gan parastajos, gan krīzes apstākļos. Darbības ziņā efektīva kolēģijas uzdevumu vadība ietvertu būtiskas informācijas apmaiņu, krīzes novērtējumu koordinēšanu un saskaņotu reaģēšanu krīzes situācijā.
29Kolēģiju darbībai ir jābūt balstītai uz rakstiskām procedūrām, kas ietver noteikumus attiecībā uz konfidencialitāti, informācijas izmantošanu un apmaiņu un dalībnieku darbības koordinēšanu10. Rakstisko procedūru paraugs un ECB iekšējās procedūras sniedz norādījumus kopējām uzraudzības komandām par rakstisku procedūru noslēgšanu ar citām iestādēm. Tomēr attiecībā uz krīzes situācijām ECB procedūras neietver īpašus norādījumus par to, kādam jābūt ar banku grupu saistītās un apmaiņai paredzētās informācijas tvērumam un apjomam. Līdz šim noslēgtajās rakstiskajās procedūrās šāda informācija ne vienmēr bija definēta, kā prasīts. Šādu plānu trūkums varētu kavēt kolēģijas efektīvu darbību krīzes situācijā.
Koordinācija un sadarbība ar citām iestādēm joprojām nav pilnībā izveidota
30Eiropas Centrālā banka kā konsolidētās uzraudzības iestāde vada 34 uzraudzības kolēģijas, tostarp četras starptautiskas kolēģijas, kurās nav ES dalībnieku, izņemot Eiropas Centrālo banku. Eiropas Centrālā banka slēdz rakstiskus koordinācijas un sadarbības nolīgumus, kuru mērķis ir veicināt krīzes vadību šajās kolēģijās. Līdz 2017. gada jūnijam Eiropas Centrālā banka bija noslēgusi rakstiskus koordinācijas un sadarbības nolīgumus tikai ar piecām kolēģijām (sk. 1. tabulu). Eiropas Centrālā banka par prioritāti nenoteica rakstisku koordinācijas un sadarbības nolīgumu slēgšanu, pamatojoties uz risku. Sarunas dažkārt ir grūtas, jo tās cita starpā ir atkarīgas no partneru atsaucības. Rakstisko koordinācijas un sadarbības nolīgumu trūkums varētu samazināt Eiropas Centrālās bankas spēju savlaicīgi un efektīvi reaģēt uz krīzi.
Statuss | Iestāžu skaits |
---|---|
Noslēgts | 5 |
Gaida ECB apstiprinājumu | 4 |
ECB iekšējās pārskatīšanas procesā | 18 |
Izskatīšanā (ietver divas globālas sistēmiski nozīmīgas bankas) | 3 |
Nav sākts (starptautiskās kolēģijas) | 4 |
Avots: ECB.
31Eiropas Centrālās bankas uzrādītajos dokumentos darbības norādījumi, kas jāsniedz kopējām uzraudzības komandām, lai nodrošinātu, ka krīzes situācijā tās saskaņoti un efektīvi pārvalda ar kolēģijām saistītos uzdevumus, bija nepilnīgi.
32Nav arī iekšējo noteikumu, lai nodrošinātu, ka papildu problēmas, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas veiktās 29 finanšu konglomerātu papildu uzraudzības11, tiek risinātas12. Šādu noteikumu trūkums varētu ietekmēt intervences efektivitāti un savlaicīgumu, ja kāds finanšu konglomerāts nonāktu krīzes situācijā.
33Šo divu iemeslu dēļ Eiropas Centrālās bankas rakstisko koordinācijas un sadarbības nolīgumu veidne ir īpaši svarīga darbības ziņā efektīvai pārrobežu krīzes vadībai. Tomēr šī veidne neietver vajadzīgo minimālo informāciju, ar ko kolēģijas locekļiem jāapmainās krīzes scenārijā13. Mums pieejamie pierādījumi nesniedza piemērus tam, ka Eiropas Centrālā banka būtu vienojusies par šo minimālo informāciju. Veidnes iedaļa, kas attiecas uz mijiedarbību starp uzraudzības kolēģijām un noregulējuma kolēģijām, arī ir nepilnīga, jo noregulējuma kolēģijas tika izveidotas nesen un 19 pārrobežu grupas pašlaik atrodas Vienotās noregulējuma valdes atbildībā. Eiropas Centrālā banka norādīja, ka tā plāno šo iedaļu pārskatīt, tiklīdz būs pabeigti rakstiskās procedūras attiecībā uz noregulējuma kolēģijām un krīzes vadības grupām.
Ir jāuzlabo mijiedarbība ar Vienoto noregulējuma valdi un citām ieinteresētajām personām
34Efektīva mijiedarbība ar noregulējuma iestādēm kopumā un konkrēti ar Vienoto noregulējuma valdi kā ES jauno struktūru, kuras uzdevums ir noregulēt bankas, kas kļūst maksātnespējīgas, ir kļuvusi par jaunu un būtiski svarīgu krīzes vadības komponentu.
35Eiropas Centrālās bankas sadarbība ar Vienoto noregulējuma valdi paredz dalīšanos informācijā un tādas informācijas apmaiņu, kas attiecas uz vienas vai abu organizāciju uzdevumiem. Tie ietver noregulējuma plānošanu, agrīnas intervences pasākumu piemērošanu un FOLTF novērtējumu veikšanu.
36Kā pirmo soli ceļā uz efektīvas informācijas plūsmas nodrošināšanu Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde 2015. gada decembrī parakstīja saprašanās memorandu. Saprašanās memorands pašlaik tiek atjaunināts, lai paplašinātu tvērumu un apjomu informācijai, kuru sniedz Vienotā noregulējuma valdei noregulējuma plānošanai un krīzes situācijās, pamatojoties uz pēdējos divos gados gūto pieredzi.
37Kopš 2015. gada aprīļa Vienotajai noregulējuma valdei ir attālināta piekļuve Eiropas Centrālās bankas dokumentu un reģistru pārvaldības sistēmai Darwin un kopš 2016. gada decembra tai ir piekļuve informācijas pārvaldības sistēmai IMAS, kuru izmanto vienotajā uzraudzības mehānismā. Vienotajai noregulējuma valdei ir pieejama ierobežota informācija par situācijām, kas nav saistītas ar krīzi. Attiecībā uz krīzes situācijām pašlaik nav iepriekš noteikta informācijas kopuma, kas jāsniedz Vienotajai noregulējuma valdei. Tādējādi ECB dara pieejamu informāciju, kuru pati uzskata par svarīgu, bet Vienotajai noregulējuma valdei ir jāiesniedz pieprasījumi, ja tai vajadzīga plašāka informācija.
38Ja būtu iepriekšēja vienošanās par to, ar kādu informāciju ir jādalās, Vienotajai noregulējuma valdei tas atvieglotu piekļuvi datiem krīzes situācijā un tādējādi novērstu pašreizējo darbības neefektivitāti. Taču tas vien nenodrošina, ka Vienotā noregulējuma valde saņem šo informāciju krīzes sākumposmā. Pieejamās informācijas līmenis automātiski nepalielinās, pasliktinoties bankas finansiālajam stāvoklim — krīzes brīdī, bet tikai tad, ja ECB apsver iespēju sākt agrīnu intervenci un attiecīgi iezīmē konkrēto IMAS posmu vai ja citu iemeslu dēļ Eiropas Centrālā banka to uzskata par vajadzīgu.
39Šie trūkumi kopumā nelabvēlīgi ietekmēja sistēmas vadības efektīvu darbību. Tā vietā, lai jau sākumā saņemtu vispusīgāku datu kopu, Vienotā noregulējuma valde iesniedz daudzus ad hoc pieprasījumus, kuru izpildei ir jāsagatavo, jāapstiprina un jānosūta dati. Turklāt, lai uzlabotu vadības efektivitāti, varētu pilnveidot procesu, kas ietver dalīšanos plašākā informācijā, ja iestādes stāvoklis pasliktinās. Mūsu nesenais īpašais ziņojums par Vienotajai noregulējuma valdei ietver sīkāku informāciju par sadarbību starp abām struktūrām.
Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK)
40ESRK atbild par ES finanšu sistēmas makroprudenciālo uzraudzību. Tā konstatē un par prioritāti nosaka sistēmiskos riskus un sniedz brīdinājumus un ieteikumus attiecībā uz korektīviem pasākumiem. Mēs neatradām, ka būtu izstrādātas procedūras, ko izmanto, lai nodrošinātu, ka ESRK konstatētie sistēmiskie riski finanšu stabilitātei tiek ņemti vērā Eiropas Centrālās bankas veiktajā krīzes vadības procesā.
Sadarbība ar attiecīgajām iestādēm
41Ar mērķi nodrošināt koordināciju krīzes situācijā Eiropas Centrālā banka ir izveidojusi iekšējos procesus, lai sagatavotu, apspriestu un apstiprinātu sadarbības nolīgumus vai saprašanās memorandus ar citām attiecīgajām iestādēm (sk. 1. attēlu). Tā ir parakstījusi saprašanās memorandus ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un turpina strādāt pie tā, lai noslēgtu sadarbības nolīgumus ar valstu tirgu iestādēm, dalībvalstu, kas nav eurozonas dalībnieces, uzraudzības iestādēm un valstu iestādēm ārpus Eiropas Savienības.
Prioritātes nolīgumu slēgšanai ar trešām valstīm tiek piešķirtas atkarībā no vairākiem faktoriem, tādiem kā riska darījumu analīze un grupu struktūras. Tomēr šīs prioritātes nav atspoguļotas nevienā vispārējā Eiropas Centrālās bankas rīcības plānā. Tāpat prioritātes netiek piešķirtas, slēdzot nolīgumus ar valstu tirgu iestādēm vai dalībvalstīm, kas nav saistītas ar vienoto uzraudzības mehānismu. Praksē saprašanās memorandu parakstīšana ar iestādēm ārpus ES ir atkarīga no partnera vēlmes sadarboties. Līdz šim noslēgtie nolīgumi, kas attiecas uz pastāvīgo uzraudzību, neietver īpašus noteikumus attiecībā uz krīzes vadības darbībām.
43Papildus iepriekš minētajam Eiropas Centrālajai bankai ir juridisks pienākums informēt citas ieinteresētās personas par iespējamu krīzes situāciju atkarībā no tās smaguma pakāpes. Šo ieinteresēto personu vidū ir Eiropas Banku iestāde, valstu centrālās bankas un struktūras, kas atbild par Eiropas Centrālās bankas monetāro funkciju.
Atveseļošanas plānošana
44Saskaņā ar BAND bankām ir noteikts svarīgs pienākums izstrādāt un uzturēt finansiālā stāvokļa atjaunošanas plānus pēkšņas pasliktināšanās gadījumā. Tos sauc par atveseļošanas plāniem. Eiropas Centrālajai bankai kā banku uzraudzītājai katru gadu ir jānovērtē atveseļošanas plānu kvalitāte.
45Lai atveseļošanas plānu novērtēšanas process būtu darbības ziņā efektīvs, Eiropas Centrālajā bankā ir vajadzīgi saskaņoti instrumenti un skaidri noteikti pienākumi un atbildība. Kopējās uzraudzības komandas noteiktos termiņos veic novērtējumus un sniedz komentārus bankām, dodot iespēju Vienotajai noregulējuma valdei paust savu viedokli14.
46Efektīvs darbības process arī ļautu nekavējoties norādīt uz iespējamām nepilnībām un nodrošināt konsekvenci atveseļošanas plānu novērtēšanā, izmantojot vienoto uzraudzības mehānismu. Visbeidzot, vispārējo novērtējumu rezultāti tiktu sistemātiski izmantoti kā ieguldījums, sagatavojoties krīzei un to vadot.
Pēc pārejas posma Eiropas Centrālā banka noteica pastāvīgu termiņu atveseļošanas plānu iesniegšanai …
47Eiropas Centrālajai bankai bija jānosaka iesniegšanas process visām bankām, jo daudzās dalībvalstīs BAND transponēšana notika vēlu – 2015. gadā. Šis process bija pielāgots un bija jauna pieeja plānu iesniegšanai bija pieņemta un tika īstenota otrajā kārtā 2016. gadā, un tas stiprināja procesa darbības efektivitāti.
…taču panākt kopīgus lēmumus par grupas atveseļošanas plāniem joprojām bija problemātiski
48Konkrētā novērtēšanas procedūra, kas jāievēro, mainās atkarībā no bankas vai banku grupas struktūras. Piemēram, pārrobežu banku grupu gadījumā uzraudzības kolēģijai ir jāpieņem visu tās locekļu kopīgs lēmums. II pielikumā ir attēlota atveseļošanas plānu novērtēšanas procesa plūsma uzraudzības kolēģijās.
49Pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas sniegto informāciju, pirmajā iesniegšanas kārtā bija vērojama kavēšanās vairāku iemeslu dēļ. 71 no 106 bankām (67 %) atveseļošanas plānus iesniedza laikā. Vienotā noregulējuma valde nesniedza komentārus ne par vienu plānu 2015. gada ciklā. Ja saskaņā ar procedūru bija jāiesaista uzraudzības kolēģija, oficiālais kopīgā lēmuma pieņemšanas process tika pabeigts tikai 11 gadījumos no 32 (34 %), t. i., visi dalībnieki pieņēma kopīgu lēmumu. Visi šie rezultāti kopā norāda uz zināmu neefektivitāti uzraudzības kolēģiju darbā.
Valstu ekspertu izmantošana var radīt iespējamus pārvaldības konfliktus
50Par atveseļošanas plānu novērtēšanu atbild kompetentā iestāde15. Nozīmīgu iestāžu gadījumā tā ir Eiropas Centrālā banka. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas uzraudzības rokasgrāmatu16 atveseļošanas plānu novērtēšanā var piedalīties arī valsts kompetentās iestādes darbinieki, tomēr tie nav daļa no kopējās uzraudzības komandas un nesniedz ziņojumus valsts kompetentās iestādes apakškoordinatoram. Tie ziņo attiecīgā valsts departamenta vadītājam. Īpašajā ziņojumā Nr. 29/2016 (140., 141. un 147. punktā) mēs secinājām, ka pretrunīga pakļautības kārtība un atsauksmju trūkums par darbības rezultātiem varētu nelabvēlīgi ietekmēt novērtēšanas procedūras vadības darbības rezultātus un efektivitāti. Šajā gadījumā situācija ir vēl problemātiskāka, jo nav saiknes ar kopējo uzraudzības komandu, ko nodrošina valsts kompetentās iestādes apakškoordinators, un nav oficiāli noteikta nodošanas procesa. Rokasgrāmatā nav arī sniegti norādījumi par procesuālo mijiedarbību starp kopējās uzraudzības komandas koordinatoru un attiecīgajiem valstu ekspertiem.
Krīzes vadības nodaļa pārrauga atveseļošanas plānošanas procesu un sniedz vispārīgus norādījumus kopējām uzraudzības komandām un bankām, bet ir vajadzīgi daži uzlabojumi
51Divu iekšējo pārbaužu gaitā Krīzes vadības nodaļa konstatēja dažas problēmas saistībā ar novērtēšanas procesa efektīvu vadību. Atklājās, ka ir vajadzīgi turpmāki norādījumi par atveseļošanas iespējām, scenārijiem un rādītājiem, kas vēlāk tika nodrošināti uzraudzītājiem daudzās atveseļošanas plānošanas jomās. Tas nodrošināja saskaņotāku un efektīvāku pieeju attiecībā uz novērtējumiem.
52Lai uzlabotu atveseļošanas plānu kvalitāti un ticamību un garantētu procesa darbības efektivitāti, iestādēm ir skaidri un konsekventi jāsniedz galvenie dati, kas paredzēti Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā. Šim nolūkam Eiropas Centrālā banka ir nodrošinājusi iestādēm kompaktu un standartizētu ziņošanas veidni, kas ļauj tām vienotā veidā sniegt galvenos finanšu datus. Veidnes rīks ietver iepriekš noteiktus novērtējumus un spēj sasaistīt no rādītājiem, scenārijiem un iespējām iegūto informāciju un skaitliski novērtēt to ietekmi. Sākotnēji veidni izmantoja attiecībā uz 2016. gada ciklu. Pozitīvi ir tas, ka veidne jau tika pārskatīta un nedaudz atjaunināta nākamajai kārtai, iekļaujot papildu norādījumus gan bankām, gan arī uzraudzītājiem.
53Neraugoties uz norādījumiem, ko Krīzes vadības nodaļa sadarbībā ar krīzes vadības tīklu jau izstrādājusi vairākās jomās, iztaujātās kopējās uzraudzības komandas apliecināja un daudzas bankas mūsu aptaujā apstiprināja (sk. 14. punktu), ka ir vajadzīga papildu palīdzība, lai uzlabotu atveseļošanas plānos sniegtās informācijas kvalitāti (detalizētas atbildes sk. III pielikumā). Viena īpaši svarīga joma ir rādītāju robežvērtību kalibrēšana, piemēram, nosakot koeficientu/rādītāju robežlielumus (ierosinātājfaktoru līmeņus) un novērtējot izvēlēto starpību, kas pārsniedz pīlāra prasības, par ko tomēr jāpiezīmē, ka EBI jau ir sniegusi norādījumus.
54Šajā saistībā Eiropas Centrālā banka nav sniegusi kopējām uzraudzības komandām sīkus norādījumus (papildus tiem, ko jau izstrādājusi Eiropas Banku iestāde17) par to, kā novērtēt rādītāju kvalitāti (konkrētāk, to, cik atbilstoši ir kalibrētas katra rādītāja robežvērtības), bet šādi norādījumi uzlabotu darbības efektivitāti procesa vadībā. Mēs konstatējām, ka līdz 2017. gada jūnijam Eiropas Centrālā banka nebija veikusi salīdzinošo analīzi, novērtējot bankas ar līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem un īpašībām (saskaņā ar Eiropas Banku iestādes norādīto tas var palīdzēt konstatēt kopīgas tendences un paraugpraksi).
Eiropas Centrālā banka ir izmantojusi juridiskās prasības attiecībā uz atveseļošanas plānu novērtēšanu, izveidojot rīku, kas ir efektīvs un kopumā visaptverošs
55Eiropas Centrālā banka un valstu kompetentās iestādes ir apvienojušas spēkus, lai izstrādātu veidni, kas aptver visas juridiskās prasības attiecībā uz atveseļošanas plānu novērtēšanu. Šī veidne ir vienkāršojusi uzraudzītāju darbu, uzlabojusi novērtējumu kvalitāti un stiprinājusi procesa vadības efektīvu darbību. Kopējās uzraudzības komandas koordinatori mutiski apliecināja, ka vienkāršoto veidni viņi vērtē pozitīvi.
56Eiropas Centrālā banka ir izstrādājusi Excel rīku, lai palīdzētu novērtēt atsevišķu atveseļošanas iespēju ticamību un īstenojamību. Šis rīks apvieno kvalitatīvos datus no atveseļošanas plānu novērtējumiem ar konkrētu banku un tirgus datiem un aprēķina visdažādāko iespējamo pasākumu ietekmi dažādos scenārijos. Tā kā tas sniedz piekļuvi ļoti daudziem pieejamiem datiem — gan vēsturiskiem, gan pašreizējiem —, tam būtu jāpalīdz veidot reālistiskāku priekšstatu par atsevišķu pasākumu īstenojamību, tādējādi uzlabojot šo novērtējumu vadības darbības efektivitāti.
57Ir izveidota procedūra atveseļošanas plānu novērtēšanas rīka ikgadējai atjaunināšanai, ko vada īpaša ekspertu grupa no krīzes vadības tīkla. Eiropas Centrālā banka mums sniedza pierādījumus par to, kā novērtēšanas rīks tiek salīdzināts ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/98 prasībām un kā tajā tiks atjaunināti un iekļauti noteikti elementi. Rīks arī ietver atsauces uz attiecīgajām juridiskajām prasībām uzlabot efektivitāti.
58Tomēr mēs konstatējām, ka nebija formālas procedūras, lai analizētu Eiropas Banku iestādes salīdzinošos ziņojumus18, un nebija dokumentācijas, kas parādītu, vai konstatējumi un secinājumi ir atspoguļoti pašā rīkā, tādējādi sniedzot lietotājam papildu norādījumus vai praktiskus piemērus. Šie elementi uzlabotu novērtējumu darbības efektivitāti, jo vērtētājiem nebūtu jāmeklē norādījumi dažādos nesaistītos dokumentos.
59Lai gan vērtētājiem parasti ir piekļuve informācijas pārvaldības sistēmai, Eiropas Centrālā banka nav izveidojusi formālu procedūru, kas jāievēro, lai sniegtu norādījumus par atveseļošanas plānos iekļautās informācijas pārbaudi, atsaucoties uz citiem avotiem (piemēram, revīzijas uzdevumu ziņojumiem, reģistriem, uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa datiem, ziņojumiem par pārbaudēm uz vietas), tostarp norādot saiti uz šiem avotiem. Šis norādījumu trūkums varētu ietekmēt darbības efektivitāti, it īpaši, ja atveseļošanas plānus novērtē valsts kompetentās eksperti, kas nepiedalās attiecīgās kopējās uzraudzības komandas darbā, vai zemāka līmeņa darbinieki.
… tomēr atveseļošanas plānošanas rezultāti netiek sistemātiski izmantoti krīzes konstatēšanai vai vadībai
60Atveseļošanas plānu novērtēšana noslēdzas ar novērtējuma veidnes aizpildīšanu un bankai adresētu komentāru vēstuli, kurā aprakstīti plāna trūkumi. Uzraudzības rokasgrāmata ietver vispārīgus noteikumus par šīs informācijas izmantošanu. Lai veicinātu darbības efektivitāti, ir svarīgi atveseļošanas plānu novērtējumu rezultātus sistemātiski izmantot Eiropas Centrālās bankas īstenotajā pastāvīgās uzraudzības procesā. Tomēr šajā saistībā nekāda īpaša procedūra nav izveidota un nav noteikts dokumentēts rezultāts, piemēram, kopsavilkuma ziņojuma veidā, pieprasot kopējām uzraudzības komandām pastāvīgās uzraudzības darbā iekļaut atveseļošanas plāna aspektus. Dažus piemērus skatīt 2. izcēlumā.
2. izcēlums
Kā kopējās uzraudzības komandas var izmantot atveseļošanas plānu novērtējumu rezultātus pastāvīgās uzraudzības darbā
Veicot rādītāju pārraudzību.
Pārraugot, vai bankas ir veikušas atveseļošanas plānā paredzētos pasākumus, tos attiecīgi nenosaucot.
Veicot pārbaudes uz vietas (piemēram, lai pārbaudītu īstenojamību, ja sniegtā informācija nav ticama, vai pamatā esošo datu un pieņēmumu pareizību).
Pārraugot iespējamos pārkāpumus saistībā ar atveseļošanas plānu rādītājiem19.
Sagatavojot īsu ziņojumu par iespējamiem intervences pasākumiem saistībā ar krīzes vadību bankā.
Atveseļošanas plānu novērtējumu rezultāti vēl netiek ņemti vērā konkrētas iestādes krīzes vadības komandas20 diskusijās vai pārrunās par agrīnas intervences pasākumu iespējamo izmantošanu. No iepriekš minētās informācijas nav skaidrs, vai novērtēšanas procesā pieejamā informācija tiek sistemātiski izmantota. Piemēram, nav garantētas sistemātiskas pārraudzības attiecībā uz rādītāju pārkāpumiem vai atveseļošanas darbību īstenošanu. Šie trūkumi varētu nelabvēlīgi ietekmēt darbības ziņā efektīvu vadību saistībā ar krīzes konstatēšanu, agrīnu intervenci un reaģēšanu krīzes situācijā.
Uzraudzītās vienības kopumā pozitīvi vērtē atveseļošanas plānošanas procesu
62Revīzijas ietvaros mēs veicām tiešsaistes aptauju visās bankās, kas iesniegušas atveseļošanas plānus Eiropas Centrālajai bankai. Mēs lūdzām tām izteikt viedokli par atveseļošanas plānošanas standartiem un banku mijiedarbību ar Eiropas Centrālo banku šajā procesā. Aptaujas anketa tika nosūtīta visām 125 nozīmīgām iestādēm, un aptauja veikta 2017. gada martā un aprīlī. Atbildes tika saņemtas no 64 vienībām 17 dalībvalstīs (detalizētas atbildes sk. III pielikumā).
63Atveseļošanas plānošanas procesu bankas kopumā vērtēja pozitīvi, lai gan tās norādīja arī uz vajadzību pēc lielākas skaidrības un turpmākiem norādījumiem, lai novērstu atlikušās neskaidrības noteiktās jomās. To vidū bija agrīnās brīdināšanas signālu un atveseļošanas plāna rādītāju noteikšana, rādītāju un atbilstošo robežvērtību kalibrēšana, rādītāju saskaņošana ar banku uzņēmējdarbības modeļiem un reversās stresa testēšanas metodika attiecībā uz visu veidu scenārijiem. Desmit bankas norādīja uz informācijas pieprasījumu dublēšanos un lūdza skaidrāk nošķirt informāciju, kas vajadzīga attiecīgi atveseļošanas un noregulējuma plāniem21.
64Lielākā daļa banku ziņoja par pozitīvu mijiedarbību ar Eiropas Centrālo banku, lai gan septiņas norādīja, ka komentāru vēstules tika nosūtītas novēloti vai netika nosūtītas vispār22. 12 bankas uzskatīja, ka kopējām uzraudzības komandām vajadzētu sniegt konkrētāku tehnisko palīdzību bankām, un līdzīgi apsvērumi attiecās uz norādījumiem par meitasuzņēmumu iekļaušanu grupas atveseļošanas plānos. Visbeidzot, deviņas bankas apšaubīja proporcionalitātes principa piemērošanu. Sīka analīze par atbildēm uz katru jautājumu ir sniegta III pielikumā.
Ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas sniegtās izlases ierobežojumus, nevarēja izdarīt secinājumus par atveseļošanas plānu novērtējumiem
65Ņemot vērā 16. punktā aprakstītos ierobežojumus, mums bija jāpielāgo revīzijas procedūras un mēs varējām tikai salīdzināt (daļēji rediģēto) informāciju par atsevišķiem aspektiem trijos atveseļošanas plānos ar pieejamajiem kritērijiem/norādījumiem un tā rezultātā sniegtajiem novērtējumiem. Mūsu mērķis bija novērtēt, ciktāl iespējams, cik saskaņots un konsekvents ir novērtēšanas rīks, kas ir daļa no vadībai izmantotajiem darbības procesiem. Šim nolūkam mēs pārbaudījām, ciktāl iespējams, kā novērtējumi tika izmantoti praksē un vai tie palīdzēja nodrošināt bankām efektīvu atgriezenisko saiti, sniedzot pilnīgu sarakstu ar atrastajiem trūkumiem.
66Mēs konstatējām nelielas neatbilstības attiecībā uz novērtēšanas kritērijiem rādītāju iedaļā un tā rezultātā sniegto novērtējumu un atgriezenisko saikni bankām. Turklāt revīzijas informācijas izsekojamību ierobežoja tas, ka vērtētāji neizmanto savstarpējas atsauces uz attiecīgajām iedaļām atveseļošanas plānā vai uzraudzības dokumentos23. Tomēr ar pierādījumiem, kas bija darīti pieejami, mums nepietika, lai nonāktu pie secinājuma par to, cik efektīvi atveseļošanas plānošanas process ir īstenots praksē. Sīku analīzi par tvēruma ierobežojumiem skatīt I pielikumā.
Krīzes konstatēšana
67ES regulatīvais satvars ietver daudzas agrīnās intervences un citas uzraudzības pilnvaras darbam ar krīzē nonākušām bankām. Eiropas Centrālā banka kā uzraudzības iestāde ir izveidojusi krīzes vadības sistēmu, kurai vajadzētu nodrošināt savlaicīgu un efektīvu reakciju un atbilstošu lēmumu pieņemšanu krīzes situācijā.
68Lai šīs sistēmas darbība būtu efektīva, tai jānodrošina, ka Eiropas Centrālā banka izmanto savas pilnvaras saskaņā ar attiecīgajām Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm un vienotā uzraudzības mehānisma mērķiem. Darbības ziņā efektīva krīzes vadība ir atkarīga no uzraudzības iestādes spējas konstatēt krīzi agrīnā posmā. Tam ir vajadzīga skaidra izpratne par juridisko pamatu agrīnas intervences un citu uzraudzības pilnvaru izmantošanai, kā arī objektīvi šādas rīcības kritēriji un pienācīga proporcionalitātes principa ievērošana. Šajā saistībā, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas konstatētās juridiskās problēmas attiecībā uz tās pilnvaru vienotu piemērošanu, īpaši svarīgi ir atbilstoši procesi un visaptveroši un detalizēti norādījumi darbiniekiem.
Eiropas Centrālā banka ir noteikusi uzdevumus un izveidojusi vispārēju darbplūsmu krīzes konstatēšanai un reaģēšanai krīzes situācijā, bet tās norādījumi par attiecīgo noteikumu īstenošanu nav pietiekami izstrādāti
69Divi galvenie darba dokumenti, kas attiecas uz krīzes vadību Eiropas Centrālajā bankā, ir divas nodaļas vienotā uzraudzības mehānisma rokasgrāmatā, kā arī vienotā uzraudzības mehānisma ārkārtas rīcības plāns. Tajos ir aplūkota agrīnas intervences pilnvaru izmantošana un citi darbības aspekti, tādi kā krīzes vadības komandas izveide un darbība.
70Vienotā uzraudzības mehānisma rokasgrāmata un ārkārtas rīcības plāns ietver tikai atsauces uz attiecīgajām tiesību normām un Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm par agrīnas intervences pilnvarām, nevis konkrētas norādes par to, kā tās īstenot. Paskaidrojumā par uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa norādījumiem agrīnas intervences novērtēšanai (atjaunināts 2016. gada jūlijā) papildus atsaucēm uz attiecīgajiem tiesību aktiem un EBI pamatnostādnēm ir iekļauti daži kontroljautājumi un uzskaitīti dokumentējamie punkti. Tomēr Eiropas Centrālās bankas juridiskās pilnvaras un to izmantošanas nosacījumi, kas paredzēti valstu tiesību aktos un VUM regulā, nav aprakstīti. Tāpat šajā paskaidrojumā nav sniegti skaidri norādījumi par objektīviem elementiem, kas jāņem vērā, šajā kontekstā īstenojot uzraudzības vērtēšanu un izmantojot rīcības brīvību.
71Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa 2016. gada norādījumos agrīnas intervences novērtēšanai nav norādīta attiecīgā normatīvā minimālā kapitāla prasība (t. i., vai tā ietver 1. pīlāru, 2. pīlāru un kapitāla rezerves) vai attiecīgās likviditātes prasības. Tajā nav arī norādītas citas prudenciālās prasības, it īpaši tās, kas attiecas uz pārvaldības kārtību un darbības spēju, kas šajā saistībā ir jāņem vērā. Norādījumos nav arī paskaidrots, kas rada attiecīgo regulatīvo prasību pārkāpumu vai iespēju, ka tās tiks pārkāptas tuvākajā laikā, lai gan tas ir pamats izpratnei par to, kad izmantot savas pilnvaras.
72Tādējādi stāvoklis 2017. gada jūnijā liecina, ka kopējais atbalsts Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem, sniedzot norādījumus par uzraudzības vērtēšanas un diskrecionāro pilnvaru izmantošanu, ir visai neliels. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt Eiropas Centrālās bankas vadības darbību efektivitāti krīzes konstatēšanā un reaģēšanā uz krīzi.
Eiropas Centrālā banka ir ieviesusi procesus krīzes konstatēšanai…
73Gan vienotā uzraudzības mehānisma rokasgrāmatā, gan arī ārkārtas rīcības plānā ir norādīts, ka Eiropas Centrālajai bankai ir jāsāk krīzes vadības darbības, ja iestādes finansiālais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies. Rokasgrāmatā ir noteikts, ka būtisku pasliktināšanos konstatē, pamatojoties uz šādu informāciju:
- pašas iestādes paziņojums par iespējamu krīzes situāciju;
- kopējo uzraudzības komandu konstatēta pasliktināšanās, it īpaši, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas riska novērtēšanas sistēmas (RNS24) apsvērumiem;
- horizontālā pārraudzība, ko veic Krīzes vadības nodaļa.
Uzraudzītās vienības paziņojums par iespējamu krīzes situāciju līdz šim ir bijis drīzāk izņēmums nekā norma. Praksē Eiropas Centrālā banka konstatē krīzes situācijas pastāvīgās uzraudzības gaitā.
3. izcēlums.
Krīzes konstatēšana
Kopējās uzraudzības komandas pārrauga visdažādākos finanšu un uzraudzības datus gan no konkrētas iestādes, gan horizontālās perspektīvas. Ir izveidota saskaņota uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa metodika, lai novērtētu iestādei raksturīgos riskus, tās pozīciju līdzīgu iestāžu grupā un neaizsargātību pret ārējiem faktoriem. Vismaz reizi gadā tiek pieņemts uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa lēmums un piešķirti punkti katrai uzraudzītajai vienībai. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa punkti tiek ģenerēti automātiski, pamatojoties uz īpašiem regulatīviem un finanšu pārskatiem, kā arī kvantitatīviem un kvalitatīviem iepriekš noteikta kritēriju kopuma novērtējumiem, ko veic kopējās uzraudzības komandas, bet var izmantot arī “ierobežotu vērtējumu”, lai noteiktā veidā koriģētu kopējo iznākumu.
No darbības perspektīvas riska novērtēšanas sistēma atbalsta kopējo uzraudzības komandu uzraudzības darbu ikdienā. To izmanto, lai pastāvīgi novērtētu iestāžu riska līmeni un kontroles pasākumus attiecībā uz to uzņēmējdarbības modeli, iekšējo pārvaldību, kapitāla pietiekamību un likviditātes pietiekamību. Riska novērtēšanas sistēmu papildina ar regulāriem ziņojumiem un kvalitatīvo informāciju, un tā ietver arī ad hoc informāciju, ko kopējās uzraudzības komandas saņem no dažādiem avotiem (tostarp īstermiņa pasākumiem, ārējās revīzijas ziņojumiem un sanāksmēm). Riska novērtēšanas sistēmas iznākums ir uz punktiem balstīta riska analīze. Kopējo uzraudzības komandu novērtējumi tiek veikti un dokumentēti informācijas pārvaldības sistēmā pastāvīgi.
… bet nav kopīga rādītāju kopuma ar skaidrām robežvērtībām, lai noteiktu pasliktināšanos, un galvenajam identifikatoram ir vairāki trūkumi …
75BAND paredz, ka agrīnas intervences un citas uzraudzības pilnvaras ir jāizmanto, ja banka pārkāpj vai, strauji pasliktinoties finansiālajam stāvoklim, kas novērtēts, pamatojoties uz ierosinātājfaktoru kopumu, var pārkāpt regulatīvās prasības, tādas kā kapitāla līmenis. Ar Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm par agrīnas intervences pasākumu izmantošanu25 Eiropas Centrālajai bankai tiek nodrošināts papildu instrumentu kopums, lai noteiktu, vai agrīnas intervences nosacījumi ir izpildīti.
76Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes paredz, ka ar konkrētu banku saistītie ierosinātājfaktori, pēc kuriem novērtē, vai ir jāpiemēro agrīnā intervence, cita starpā ietver uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa jeb UPNP punktus, būtiskas izmaiņas vai novirzes, kas konstatētas galveno finanšu un nefinanšu rādītāju pārraudzībā saskaņā ar uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (piemēram, kapitāla un likviditātes rādītāji), un svarīgus notikumus ar iespējamu prudenciālo ietekmi. Ja kompetentās iestādes izvēlas uzraudzīt galvenos rādītājus uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa ietvaros, tad saskaņā ar EBI tām ir jāidentificē rādītāji un jānosaka robežvērtības, kas atbilst atsevišķu iestāžu vai iestāžu grupu, kam ir līdzīgas īpašās iezīmes, specifikai. Iespējamie kritēriji, pēc kuriem atzīst būtisku pasliktināšanos, ietver skaitliski izsakāmus kritērijus, kas attiecas uz regulatīvo prasību iespējamu pārkāpšanu, un tos varētu saistīt ar iestādes atveseļošanas plāna faktoriem. Tas palīdzētu nodrošināt vadības darbību efektivitāti krīzes konstatēšanā un reaģēšanā uz krīzi.
77Eiropas Centrālās bankas darbības norādījumos par agrīno intervenci šis jautājums skatīts uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa kontekstā. Tajos uzsvērts uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa punktu svarīgums, jo tie norāda uz potenciālu krīzes situāciju, kam jāierosina uzraudzības novērtējums par to, vai ECB ir nepieciešams piemērot savas agrīnās intervences pilnvaras. Turklāt norādījumos ir atsauce uz piemērojamajiem tiesību aktiem un attiecīgajām EBI pamatnostādnēm. ECB skaidro, ka tā izmantojot visu minēto ierosinātājfaktoru veidus, proti, UPNP punktus, būtiskas izmaiņas vai novirzes galvenajos rādītājos un nozīmīgus notikumus, it īpaši obligāto regulatīvo prasību faktiskus pārkāpumus. Tomēr ECB nav definējusi ar konkrētām iestādēm saistītas robežvērtības, kas pārsniedz minimālās prasības un kas varētu signalizēt par potenciālu (“iespējamu”) pārkāpumu nākotnē. Citiem vārdiem sakot, šajā sistēmā faktisks uzraudzības prasības pārkāpums ir rādītājs agrīnai intervencei. ECB regulāri neizmanto atveseļošanas rādītājus un ierosinātājfaktorus, kurus tā ir apstiprinājusi kā piemērotus krīzes identificēšanai atsevišķā bankā atveseļošanas plānošanas kontekstā, vai objektīvos elementus, kas var norādīt uz FOLTF situāciju saskaņā ar EBI pamatnostādnēm (sk. arī 84. punktu). Attiecībā uz nozīmīgiem notikumiem ECB norādījumos nav sīkāku paskaidrojumu, izņemot tos, kas jau atrodami EBI pamatnostādnēs.
78Tādējādi vienīgais sistemātiskais ierosinātājfaktors, ko Eiropas Centrālā banka izmanto krīzes vadības darbību pārvaldībai, ir uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa kopējais vērtējums, proti, UPNP punkti, kas norāda, ka banka ir pakļauta lielam riskam26. Šos punktus nosaka tikai vienreiz gadā — septembrī, kad tiek veikts ikgadējais uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process. ECB ir uzsvērusi, ka punktus var atjaunot daudz biežāk, pamatojoties uz tās pastāvīgajiem riska rādītāju novērojumiem. Netika sniegti konkrēti piemēri par to, ka piešķirtie UPNP punkti bija palīdzējuši konstatēt strauji mainīgu situāciju, vai to, ka krīzes situācijā vērtējums bija patiešām atjaunināts. Ar norādījumiem tiek veicināta agrīnas intervences novērtējumu veikšana ikgadējā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa lēmumu pieņemšanas procesa kontekstā.
79Formālu ierosinātājfaktoru trūkums nenozīmē to, ka Eiropas Centrālā banka neizmanto plašākus novērtējumus, pamatojoties uz mazāk formāliem kritērijiem, lai vispār konstatētu krīzi. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā kopējās uzraudzības komandas regulāri pārrauga plašu spektru rādītāju, lai gan nav nodrošināts, ka visas kopējās uzraudzības komandas to darītu konsekventi, un ne visi veiktie novērtējumi ir jāapstiprina vadībai. Eiropas Centrālā banka nav vispusīgi analizējusi, kuri galvenie rādītāji vai citi notikumi ir palīdzējuši konstatēt krīzē nonākušās bankas.
… un pārraudzības sistēmas ir jāuzlabo
80Atveseļošanas plāna faktori, kas balstīti uz konkrētas iestādes ziņojumiem, nav iekļauti Eiropas Centrālās bankas izmantotajā IT sistēmā. Katrai kopējai uzraudzības komandai tie jāpārrauga manuāli (ja tos vispār pārrauga), un (potenciālie) pārkāpumi netiek automātiski iezīmēti. Tas nelabvēlīgi ietekmē vadības darbību efektivitāti krīzes konstatēšanā.
81Dažādas Eiropas Centrālās bankas struktūrvienības veicina darbības vadību krīzes konstatēšanā. Tās sagatavo plašu materiālu klāstu, ietverot informāciju, kas attiecas uz krīzes konstatēšanu, tostarp ziņojumus par regulatīvo prasību pārkāpumiem un konkrētu risku kritisko līmeņu pārraudzību. Tomēr mēs nespējām konstatēt to, ka ir skaidri noteikts process šīs informācijas salīdzināšanai, novērtēšanai, paziņošanai augstākai instancei un rīcībai saskaņā ar to. Mēs arī nespējām noteikt, vai un cik lielā mērā kopējās uzraudzības komandas vai augstākā līmeņa vadība sistemātiski izmanto šos ziņojumus nolūkā, lai konstatētu krīzi.
82Turklāt nekas neliecināja par to, ka pastāv vadības informācijas sistēmas, kuras norādītu uz būtisku pasliktināšanos, ja kopējās uzraudzības komandas nespētu konstatēt šādus gadījumus un/vai ziņot par tiem. Nav arī īpaša procesa, kas nodrošinātu, ka regulatīvo prasību pārkāpumu gadījumā atbildīgā kopējā uzraudzības komanda pārbauda, vai nav notikusi finansiālā stāvokļa būtiska pasliktināšanās un vai nav vajadzīgs FOLTF novērtējums.
83Konkrētāk, mēs konstatējām nepilnības ar atveseļošanas plāna rādītājiem saistīto pārkāpumu pārraudzības procesā. Taču efektīva pārraudzība uzlabotu darbības spēju potenciālo krīzi konstatēt agrīnā posmā. Vairāk nekā 40 % gadījumu bankas ziņoja par pārkāpumiem ar vismaz četru nedēļu nokavēšanos27. Pārkāpumi attiecās uz kapitāla rādītājiem (aptuveni 30 %), rentabilitātes rādītājiem (26 %), aktīvu kvalitātes rādītājiem (17 %) un, mazākā mērā, likviditātes un tirgus rādītājiem.
84Turklāt bija pierādījumi, kas liecināja, ka kopējās uzraudzības komandas neievēro Eiropas Centrālās bankas krīzes vadības procesus visos gadījumos. Piemēram, daži atveseļošanas plāna rādītāju pārkāpumi Krīzes vadības nodaļai nebija paziņoti, kā tam bija jābūt. Mēs nespējām gūt apstiprinājumu tam, ka krīzes vadības darbības, piemēram, oficiāli agrīnās intervences novērtējumi, būtu apsvērtas pat tad, kad bija pārkāpti svarīgi reglamentējoši noteikumi, kaut arī mums tika stāstīts, ka vairākos gadījumos, kas tika izvērtēti, radušās problēmas mazināšanai jau bija ieviesti uzraudzības vai agrīnas intervences pasākumi.
85Nebija arī pierādījumu par sistemātisku pieeju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka nolūkā palielināt krīzes konstatēšanas efektivitāti tiek ņemta vērā makroekonomisko norišu iespējamā mikroprudenciālā ietekme un sistēmiskā riska veidošanās. Struktūras, kas atbild par Eiropas Centrālās bankas uzraudzības un monetāro funkciju, apmainās ar informāciju par makro- un mikroprudenciālajām norisēm. Tomēr mēs neatradām pierādījumus tam, ka Eiropas Centrālā banka savā uzraudzības darbā šādas norises īpaši ņemtu vērā, piemēram, izmērot noteiktus riska faktorus riska novērtēšanas sistēmā, vai sistemātiski novērtētu uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā. Tāpat mums netika parādīts neviens process, kurā tiktu veikta sistemātiska kontrole attiecībā uz Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju vai citu makroprudenciālās uzraudzības struktūru konstatētajiem sistēmiskajiem riskiem.
86Arī centralizētas rādītāju pārraudzības trūkums var negatīvi ietekmēt vadības efektivitāti. Mēs nevarējām atrast pierādījumus tam, ka Eiropas Centrālās bankas vadības informācijas sistēmas augstākā līmeņa vadītājiem sniegtu visaptverošu un atjauninātu pārskatu par visām iestādēm, kurām piemēro krīzes vadības pasākumus. Šāda datu kopa palīdzētu vadītājiem izpildīt savus uzdevumus un tādējādi veicinātu darbības efektivitāti. Nav sistēmas “ziņojums par izņēmuma situāciju”, kas nodrošina, lai informācija, kura atbilst iepriekš noteiktiem kritērijiem, tiktu automātiski paaugstināta attiecīgajā hierarhijas līmenī. Šķiet, ka skaidri noteikts kontroles process nav ieviests.
87Saskaņā ar iekšējās revīzijas ziņojumu kopējās uzraudzības komandas, veicot pastāvīgo uzraudzību, efektīvi neizmanto Eiropas Centrālās bankas kontroles sistēmu, un kontroles pasākumi attiecībā uz lielāko daļu prasību uzraudzības valdes lēmumos pat netika dokumentēti (iekšējās revīzijas sagatavotajā izlasē 81 % gadījumu sistēmā netika reģistrēts un attiecībā uz 17 % gadījumu netika dokumentēta saistītā rīcība).
Uzraudzības komandas lielā mērā lemj par konkrēto laiku, kad veikt agrīnas intervences novērtējumus, un par to, kā tos sniegt
88Pierādījumi, ko guvām attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas vadības darbību efektivitāti saistībā ar krīzes konstatēšanu, nebija ne pietiekami, ne arī reprezentatīvi. Tomēr tie norādīja uz noteiktām izstrādes nepilnībām.
89Izskatot dokumentus un iztaujājot cilvēkus, mēs konstatējām, ka agrīnas intervences novērtējumi galvenokārt notiek ikgadējā uzraudzība pārbaudes un novērtēšanas procesa ietvaros, t. i., katru gadu vienā un tajā pašā laikā. Principā oficiāli agrīnās intervences novērtējumi būtu jāierosina arī gada gaitā, ja norisinās nozīmīgi notikumi. ECB aizstāvēja savu viedokli, ka šādi gadījumi notiek, taču mūsu izlasē tādu nebija. Faktiski, balstoties uz mums pieejamajiem ierobežotajiem pierādījumiem, šķiet, ka dažos acīmredzami svarīgos regulējuma pārkāpumu gadījumos oficiāli agrīnās intervences novērtējumi nebija veikti atsevišķi no uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa, kaut arī tas neizslēdz iespēju, ka ECB tomēr apsvēra vajadzību veikt pienācīgus uzraudzības vai agrīnās intervences pasākumus.
90Saskaņā ar Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm un Eiropas Centrālās bankas norādījumiem agrīnas intervences novērtējumi, ko mums sniedza Eiropas Centrālā banka, parasti ietvēra paziņojumu par to, vai regulatīvās prasības ir pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas. Visi gadījumi attiecās uz kapitāla prasību pārkāpumiem (vai iespējamiem pārkāpumiem), bet neviens — uz likviditātes prasību pārkāpumiem (vai iespējamiem pārkāpumiem). Netika norādīti citu regulatīvo prasību pārkāpumi, it īpaši būtiskas nepilnības, kas Eiropas Centrālās bankas veiktās pastāvīgās uzraudzības laikā konstatētas iestādes pārvaldības un riska vadības sistēmā, un nebija sistemātiski pieminēti iepriekšējie pārkāpumi.
91Kopumā mēs nespējām noteikt, vai visi attiecīgie uzraudzības konstatējumi ir atspoguļoti oficiālajos agrīnas intervences novērtējuma dokumentos. Secinājumi, kurus redzējām par pārkāpumiem vai iespējamiem pārkāpumiem, galvenokārt bija balstīti uz banku paziņotajiem skaitļiem un prognozēm pat tajos gadījumos, kad Eiropas Centrālajai bankai bija pierādījumi, ka paziņotie skaitliskie dati ir apšaubāmi. Taču mēs saprotam, ka dažos gadījumos to var mazināt ar jutīguma analīzi, norādot virkni iespējamu iznākumu attiecīgajai bankai, vai ar citām darbībām.
Reaģēšana uz krīzi
92Ja tiek konstatēts, ka banka atrodas krīzes situācijā, kopējām uzraudzības komandām ir jāpastiprina ar uzraudzību saistītās pārbaudes un ciešā koordinācijā ar Krīzes vadības nodaļu jānosaka, kā uz to pienācīgi reaģēt. Tas ietver ierosinājumu izmantot agrīnas intervences un citas uzraudzības pilnvaras un atkarībā no krīzes smaguma pakāpes var ietvert FOLT novērtējumu.
Katra kopējās uzraudzības komanda nosaka pastiprinātas uzraudzības darbības veidu un apmēru
93Eiropas Centrālā banka mums nesniedza pierādījumus par formāliem norādījumiem attiecībā uz uzraudzības pārbaužu pastiprināšanu (kā, cik lielā mērā un ar kādām iespējām). Mums stāstīja, ka ierastā prakse ir pastiprināt mijiedarbību ar bankas augstākā līmeņa vadību un prasīt, lai biežāk tiktu sniegti izvērsti ziņojumi, pirms tiek formāli ierosinātas ar krīzes vadību saistītas darbības.
Ir izveidoti likviditātes pārraudzības instrumenti …
94Lai krīzē nonākušas bankas vadība darbotos efektīvi, būtiska nozīme ir pilnīgu un atjauninātu likviditātes datu pieejamībai. Tāpēc Eiropas Centrālā banka ir izstrādājusi likviditātes ziņošanas veidni, kas bankām jāizmanto krīzes situācijā. Tas ietver svarīgas informācijas sniegšanu par finansējumu un likviditāti. Turklāt iestādēm ir jāsniedz savs novērtējums un jāpaskaidro, ko tās sagaida.
95Tomēr bankām nav jānorāda pamatā esošie apsvērumi. Vēl viens potenciāls trūkums ir tāds, ka dati tiek vākti tikai grupas līmenī, kas varētu nozīmēt to, ka krīze meitasuzņēmuma līmenī varētu mazināt to lietderību tādas būtiski svarīgas informācijas sniegšanā, kas vajadzīga Eiropas Centrālajai bankai, lai efektīvi pārvaldītu situāciju.
… bet, lai process efektīvi darbotos, ir jāaprēķina radušies vai iespējamie zaudējumi
96Darbības ziņā efektīvai krīzes vadībai tikpat svarīgi ir noteikt un novērtēt nelabvēlīgu notikumu ietekmi uz pašu kapitālu. Tā kā agrīnas intervences mērķis ir atjaunot bankas dzīvotspēju, ir jāizveido pārskats par neatzītiem un iespējamiem zaudējumiem un citiem faktoriem, kas vēl nav atspoguļoti bankas skaitļos. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, mēs nevaram apliecināt, ka pastāv efektīvs process, tostarp kopīgajām uzraudzības komandām adresēti norādījumi, kas nodrošina attiecīgās problēmas apmēra novērtēšanu, pirms tiek apsvērti pasākumi reaģēšanai uz krīzi. Eiropas Centrālās bankas procesa apraksts arī neatspoguļo vajadzību apsvērt iespēju prasīt bankām piemērot īpašu nodrošinājuma politiku attiecībā uz pašu kapitālu vai pastiprināt 2. pīlāra prasību, balstoties uz kvantitatīvu novērtējumu šādos gadījumos, kas ir ārpus ikgadējā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa lēmumu pieņemšanas.
97Krīzes situācijas vadībai ir arī vajadzīga padziļināta informācija. Eiropas Centrālajai bankai ir standarta instruments ienākumus nenesošu aizdevumu pārraudzībai, kas sniedz zināmu ieskatu. Saskaņā ar Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm, ja mazāko UPNP punktu skaitu papildina bažas par aktīvu kvalitāti, Eiropas Centrālajai bankai ir jāapsver informācijas vākšana, lai novērtētu bankas aktīvus, tostarp agrīnas intervences novērtējuma kontekstā veicot pārbaudes uz vietas. Tomēr mēs neatradām pierādījumus par šādu procedūru Eiropas Centrālajā bankā. Laikā, kad ir steidzami jāpieņem lēmums, šādas informācijas trūkums var nelabvēlīgi ietekmēt vadības darbību efektivitāti.
98Eiropas Centrālajai bankai ir ierobežotas komandas, kas pieejamas pārbaužu veikšanai uz vietas, lai detalizēti analizētu krīzē nonākušo banku aktīvu kvalitāti. Pat ja kopējā uzraudzības komanda ir konstatējusi problēmas aktīvu portfelī, parastais uz vietas veikto pārbaužu process var ilgt līdz pat gadam. Tas ierobežo darbības spēju ātri reaģēt uz krīzi.
99Dažām bankām ir liels UPNP punktu skaits, jo tām ir augsts ienākumus nenesošu aizdevumu līmenis vai citas aktīvu kvalitātes problēmas, kas konstatētas īpašās Eiropas Centrālās bankas procedūrās. Eiropas Centrālās bankas vadībai nav informācijas kopsavilkuma par to, cik lielā mērā šīs problēmas ir novērtētas, veicot pārbaudes uz vietas vai izmantojot citus līdzekļus, un nav tālredzīga procesa informācijas vākšanai šādā veidā.
Vajag vairāk norādījumu par juridiskajām pilnvarām un praktiskiem pasākumiem …
100Lai nodrošinātu darbības efektivitāti, īstenojot vadību reaģēšanā uz krīzes situāciju, Eiropas Centrālajai bankai ir vajadzīga(-i):
- skaidra izpratne par tās rīcībā esošajām juridiskajām pilnvarām un norādījumi par to izmantošanu;
- skaidra izpratne par praktisko pasākumu klāstu, kas pieejams katrā attiecīgajā scenārijā;
- līdzekļi, lai nodrošinātu, ka atveseļošanas plāna novērtējumā ietvertie konstatējumi tiek pienācīgi ņemti vērā;
- norādījumi, instrumenti un apmācība.
Pirmais priekšnoteikums darbības ziņā efektīvai krīzes vadībai ir skaidra izpratne par Eiropas Centrālās bankas rīcībā esošajām pilnvarām un juridiskajiem nosacījumiem attiecībā uz to izmantošanu. Eiropas Centrālajai bankai ir vispārējas procedūras uzraudzības pilnvaru izmantošanai, kas ietver arī pasākumu piemērošanu krīzes situācijā. Tai ir arī lēmuma projekta veidne un kontrolsaraksts ar jautājumiem, kas jāaplūko, veicot agrīnas intervences novērtējumu. Tomēr tie nesniedz individuāliem uzraudzītājiem norādījumus par uzraudzības vērtēšanas pilnvaru izmantošanu krīzes situācijā.
102Turklāt ir vairākas konkrētas problēmas regulatīvā satvara īstenošanai krīzes situācijā. VUM regulas un BAND formulējumi nav saskaņoti, ir iespējama pārklāšanās, un nav skaidras hierarhijas starp atsevišķiem pasākumiem. Turklāt pastāv risks, ka atšķirīgais veids, kā BAND tiek ieviesta iesaistīto valstu tiesību aktos, ir pastiprinājis vērojamās neatbilstības. Konstatējusi šīs problēmas, Eiropas Centrālā banka 2016. gada sākumā veica valstu kompetento iestāžu aptauju un paziņoja Komisijai secinājumu, ka tiesību aktos ir sīkāk jāpaskaidro agrīnā intervence un tās saistība ar regulāriem uzraudzības pasākumiem, kas nodrošinātu tās lietderīgu izmantošanu. Tomēr tā rezultātā netika izstrādāti nekādi procesi vai norādījumi, lai palīdzētu Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem risināt konstatētās problēmas.
103Eiropas Centrālā banka nav izveidojusi visaptverošu sarakstu ar konkrētām darbībām, kuras varētu veikt īpašos apstākļos, un juridiskajām pilnvarām, uz kurām tās varētu balstīt. Turklāt Eiropas Centrālā banka nav analizējusi, kuri agrīnas intervences vai citi pasākumi ir piemērotākie izmantošanai. Tas palielina risku, ka atbilstošie pasākumi varētu netikt veikti. Ja iepriekšminētie trūkumi tiktu novērsti, Eiropas Centrālās bankas lēmumu pieņemšana par šo pilnvaru izmantošanu kļūtu konsekventāka un uzlabotos procesa vadības darbības efektivitāte. Tas nelabvēlīgi ietekmē Eiropas Centrālās bankas darbības efektivitāti reaģēšanas spējas pārvaldībā.
104Nav pierādījumu par procedūru, kas nodrošinātu, ka tiek izmantoti atveseļošanas plānu novērtējumos ietvertie konstatējumi par banku ticamības un īstenojamības pētījumiem.
…par uzraudzības pasākumu īstenošanas pārraudzību…
105Kad tiek piemēroti uzraudzības pasākumi, kopējām uzraudzības komandām ir jāpārrauga to īstenošana un jānovērtē rezultāti. Eiropas Centrālajai bankai īpašu darbības norādījumu šajā saistībā nav. Piemēram, nav skaidri aprakstīts vajadzīgo atjauninājumu biežums, pasākumi, kuru pārraudzība būs jāpastiprina, vai termiņu pagarināšana.
106Iekšējās revīzijas ziņojumā ir uzsvērtas būtiskas nepilnības paredzamo uzraudzības riska mazināšanas pasākumu vai pastāvīgās uzraudzības prasību pārraudzības vispārējā sistēmā (sk. 87. punktu), un tās liek apšaubīt kontroles sistemātiskumu.
… par norādījumu skaidrību attiecībā uz FOLTF novērtējumiem …
107Ja situācija turpina pasliktināties, piemēram, tāpēc, ka pasākumi izrādās neefektīvi, Eiropas Centrālajai bankai var būt jāveic attiecīgās bankas FOLTF novērtējums. BAND 32. panta 4. punktā ir uzskaitīti nosacījumi, kad banka ir jāuzskata par FOLTF. Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēs par FOLTF novērtējumiem ir izklāstīti vairāki objektīvi elementi, uz kuriem jābalsta šis uzraudzības lēmums.
108Eiropas Centrālā banka ir izstrādājusi savus iekšējos norādījumus par šo pamatnostādņu īstenošanu. Tomēr rezultāta tvērums ir daudz šaurāks un detalizētības pakāpe daudz mazāka nekā oriģinālajām pamatnostādnēm. Proti, nav apspriesti objektīvie elementi, kas novērtējuma vajadzībām ir minēti Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēs, un nav sniegti norādījumi darbiniekiem par to, kā tie ir jāizmanto28. Pēc mūsu domām, norādījumos nav arī konstatēti korporatīvās pārvaldības kārtības iespējamie pārkāpumi, kas saskaņā ar Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm šajā saistībā ir jāņem vērā.
109Tā kā Eiropas Centrālās bankas iekšējo norādījumu mērķis ir izskaidrot Eiropas Banku iestādes pamatnostādņu prasības no darbības perspektīvas, bet tas nav pilnībā izdarīts, nevar teikt, ka FOLTF novērtējumu vadības procesa izstrāde ir darbības ziņā pilnīgi efektīva.
… un par apmācības darbībām un simulācijas pasākumiem, lai uzlabotu vadības darbības efektivitāti
110Krīzes vadības nodaļa organizēja apmācību krīzes vadības jomā, un atsauksmes no dalībniekiem bija kopumā pozitīvas. Tomēr lielāks akcents būtu jāliek uz apmācību par agrīnās intervences sistēmu. Dažās kopējās uzraudzības komandās valsts kompetentās iestādes darbinieku līdzdalības līmenis ar krīzes vadību saistītās jomās bija zems. Turklāt Eiropas Centrālā banka neizveidoja strukturētas atgriezeniskās saites sesijas ar kopējām uzraudzības komandām, lai apzinātu apmācības vajadzības papildus iepriekš minētajām.
111Kad notiek gatavošanās krīzei, Krīzes vadības nodaļa ir atbildīga par krīzes vadības simulācijas pasākumu organizēšanu ciešā sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm. Tomēr šādi pasākumi līdz šim nav aptvēruši iespējamās krīzes agrīnos posmus vai agrīnās intervences posmu. Nebija dokumentācijas, kas norādītu, ka Eiropas Centrālā banka šajā saistībā ir izstrādājusi īpašu metodiku vai norādījumus vai ka tā plāno to darīt tuvākajā nākotnē.
Jāuzlabo ar reaģēšanu uz krīzi saistītā dokumentācija agrīnas intervences novērtējumos
112ECB sniedza mums dokumentāciju un informāciju, kas savā ziņā ļāva gūt reālu ieskatu svarīgos procesos, kuri attiecas uz agrīnās intervences procesu pārvaldību, tomēr materiāli bija nepilnīgi un rediģēti. Tādēļ mēs nevaram sagatavot vispārēju secinājumu, kas apstiprinātu, ka ECB ir izveidojusi darbības ziņā efektīvu vadības procesu, lai nodrošinātu, ka tā izmanto savas agrīnās intervences pilnvaras saskaņā ar regulatīvo satvaru un attiecīgajām EBI pamatnostādnēm. Tomēr mēs konstatējām gadījumus, kad Eiropas Centrālās bankas darbības norādījumi attiecībā uz agrīnas intervences novērtējumiem netika ievēroti.
113Pierādījumos nebija ietverti piemēri par juridisko pilnvaru apspriešanu saistībā ar ierosināto pasākumu vai nu saskaņā ar VUM regulu, vai valsts tiesību aktiem, kā tas paredzēts Eiropas Centrālās bankas norādījumos. Šis jautājums esot aplūkots citos dokumentos, kas mums netika parādīti.
114Agrīnas intervences novērtējumos, ko redzējām, nebija apspriesti arī pieejamie pasākumi, kurus varētu izmantot darbības ziņā efektīvā procesā, lai no tiem izraudzītos piemērotākos. Vairumā gadījumu no paša novērtējuma nebija skaidrs, kā ierosinātais pasākums novērsīs pārkāpumus vai to iespējamību.
115Eiropas Centrālās bankas darbības norādījumos par agrīnas intervences pasākumiem ir noteikts, ka būtu jāapsver, vai pasākums ir vajadzīgs, piemērots un pietiekams. Pierādījumos, kurus redzējām, šie aspekti nebija novērtēti. Nebija arī apspriesti iepriekšējie pasākumi, pat ja tie bija līdzīgi jaunajiem priekšlikumiem. Tas ir pretrunā skaidri formulētai prasībai Eiropas Centrālās bankas norādījumos.
116Mums sniegtajos dokumentos nebija skaidri un nepārprotami paskaidrots, kāpēc kopīgā uzraudzības komanda uzskatīja, ka ierosinātie pasākumi pieņemamā laikā novērsīs konstatētās nepilnības. Mēs arī neredzējām pierādījumus tam, ka Eiropas Centrālā banka būtu skaidri apsvērusi atveseļošanas darbības vai citus pasākumus, kas šajā saistībā norādīti atveseļošanas plānā, vai ka tā būtu gatava vērst uzmanību uz gadījumiem, kad, pēc tās domām, neviena no ierosinātajām atveseļošanas iespējām problēmu nevarēja atrisināt.
117Vairākumā gadījumu nekļuva skaidrs, vai Eiropas Centrālā banka patiešām mēģināja novērtēt konstatētās problēmas apmēru, pirms tā veica pasākumus, lai reaģētu uz krīzi. Proti, nebija procedūras, lai uz vietas veiktajās pārbaudēs tiktu kvantitatīvi novērtēta neatzītu un iespējamu zaudējumu ietekme un citi faktori, kas vēl nav atspoguļoti bankas skaitliskajos datos. Novērtējumos, ko redzējām, trūka skaidrības par to, vai pārkāpums vai tā iespējamība ar ierosinātajiem pasākumiem varētu tikt savlaicīgi novērsta, lai gan tā ir skaidri formulēta prasība Eiropas Centrālās bankas norādījumos.
118Pamatojoties uz pierādījumiem, ko redzējām, mēs nespējām apliecināt, ka Eiropas Centrālā banka efektīvi uzrauga agrīnas intervences pasākumu īstenošanu. Proti, mēs nespējām konstatēt, vai drīzumā tiek veikta kontrole vai nu papildu pasākumu, vai FOLTF novērtējuma veidā, kā tas paredzēts Eiropas Centrālās bankas krīzes vadības procesos.
119Sniegtie pierādījumi ļāva mums pārbaudīt tikai atsevišķus darbības efektivitātes aspektus saistībā ar Eiropas Centrālās bankas reaģēšanu uz krīzi. Eiropas Centrālā banka izvēlējās mums sniegt ierobežotu skaitu dokumentu, kas nebija pietiekami, lai mēs varētu izdarīt vispārīgu secinājumu par krīzes vadības darbības procesu īstenošanu.
Secinājumi un ieteikumi
120Veicot uzraudzības pienākumus, Eiropas Centrālā banka ir izveidojusi vērienīgu krīzes vadības procedūru sistēmu, tomēr joprojām ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi:
- organizatoriskā struktūra ir apmierinoša un kopumā nodrošina, ka Eiropas Centrālajā bankā ir pienācīga informācijas plūsma. Ārējās sadarbības un koordinācijas procesus var uzlabot;
- mēs konstatējām dažus trūkumus krīzes vadības darbības sistēmā, kā arī neefektīvas īstenošanas pazīmes, kas ir sīkāk aprakstītas turpmākajos secinājumos.
Organizatoriskā struktūra
121Organizatoriskā struktūra ir apmierinoša, neraugoties uz trūkumiem sākotnējās plānošanas posmā (17.–23. punkts). Krīzes vadības nodaļas personāla pieņemšana darbā bija kopumā efektīva (24. un 25. punkts). Eiropas Centrālajai bankai pašlaik nav procedūru personāla vajadzību pārskatīšanai un personāla resursu pārdalei kopējām uzraudzības komandām, kas risina krīzes situācijas (25. punkts).
Sadarbība un koordinācija krīzes vadības jomā
122Koordinācija un sadarbība ar citām iestādēm joprojām nav pilnībā izveidota. Ir tikai ierobežoti darbības norādījumi, lai nodrošinātu, ka krīzes situācijā kopējās uzraudzības komandas var saskaņoti un efektīvi pārvaldīt ar uzraudzības kolēģijām saistītos uzdevumus (29.–31. punkts). Turklāt vēl nav iekšējo noteikumu par finanšu konglomerātu papildu uzraudzību (32. punkts).
123Eiropas Centrālās bankas sadarbība ar Vienoto noregulējuma valdi balstās uz dalīšanos informācijā un tādas informācijas apmaiņu, kas attiecas uz to uzdevumu izpildi. Piekļuvi plašākai informācijai agrīnās intervences posmā Vienotā noregulējuma valde saņem, kad ECB to uzskata par lietderīgu vai kad VNV to pieprasa. Tomēr, pasliktinoties bankas finansiālajam stāvoklim, pieejamās informācijas līmenis automātiski nepaaugstinās (34.–39. punkts).
1. ieteikums
Eiropas Centrālajai bankai ir jāpastiprina sadarbība ar ārējiem dalībniekiem,
- cenšoties noslēgt rakstiskus koordinācijas un sadarbības nolīgumus ar visām uzraudzības kolēģijām, kuru konsolidētās uzraudzības iestāde ir Eiropas Centrālā banka, un uzlabojot informācijas apmaiņu ar Vienoto noregulējuma valdi. Pēdējais būtu jādara starp abām iestādēm noslēgtā saprašanās memoranda pašreizējās pārskatīšanas procesā;
- pieņemot iekšēju sistēmu finanšu konglomerātu papildu uzraudzībai.
Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada IV ceturksnis
Atveseļošanas plānošana
124Eiropas Centrālā banka ir izstrādājusi atbilstīgas iekšējās pārraudzības procedūras atveseļošanas plānu novērtēšanas procesam (51. punkts) un noteikusi pastāvīgu termiņu atveseļošanas plānu iesniegšanai (47. punkts). Ir saglabājušās dažas problēmas saistībā ar uzraudzības kolēģijām (48. un 49. punkts). Plānu novērtēšanā var iesaistīties valstu eksperti, un tas var radīt pārvaldības riskus (50. punkts). Pietiekami norādījumi ir sniegti attiecībā uz lielāko daļu aspektu, izņemot atveseļošanas plānošanas rādītājus (51.–54. punkts). Eiropas Centrālā banka ir izmantojusi visas juridiskās prasības, izveidojot efektīvu novērtēšanas rīku, tomēr mēs neatklājām nevienu papildu kopsavilkuma ziņojumu, ne arī sistemātisku procedūru novērtējumu izmantošanai krīzes konstatēšanas un vadības uzdevumu pastāvīgajā uzraudzībā (55.–61. punkts). No uzraudzītajām vienībām saņemtās atsauksmes bija kopumā pozitīvas (62.–64. punkts). Tomēr, ņemot vērā ierobežoto dokumentāciju, ko varējām saņemt, mēs nevaram izdarīt secinājumus par atveseļošanas plānu novērtēšanas procesa darbības efektivitāti praksē (65. un 66. punkts).
2. ieteikums
Atveseļošanas plānošanas jomā Eiropas Centrālajai bankai:
- jāpieņem konsekventāka pieeja attiecībā uz bankām ar līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem un/vai bankām, kas darbojas vienā jurisdikcijā, un jāsniedz papildu norādījumi, tostarp attiecībā uz rādītāju kalibrēšanu;
- jāgūst papildu rezultāti kopsavilkuma ziņojumu veidā un jāveic pasākumi, lai kopējās uzraudzības komandas sistemātiski izmantotu atveseļošanas plānu novērtējumus krīzes konstatēšanas un vadības procesā.
Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada IV ceturksnis
Krīzes konstatēšana
125Pašreizējie norādījumi par krīzes konstatēšanu nav pietiekami izstrādāti un neietver objektīvus kritērijus, kas veicinātu vadības darbību efektivitāti (67.–72. punkts). Krīzes konstatēšanas procedūras ir ieviestas, bet nav rādītāju kopuma ar skaidrām robežvērtībām, lai noteiktu uzraudzītās vienības stāvokļa pasliktināšanos. Arī tas nelabvēlīgi ietekmē darbības efektivitāti krīzes vadībā (73.–79. punkts). Eiropas Centrālās bankas vadības darbību efektivitāti krīzes konstatēšanā ietekmē arī tas, ka agrīnas intervences novērtējumi tiek galvenokārt veikti ikgadējā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa ietvaros, nevis kā reakcija uz pierādījumiem par bankas finansiālā stāvokļa būtisku pasliktināšanos (89.–91. punkts), un pamatā esošā dokumentācija pilnībā neatbilst pašreizējos norādījumos izklāstītajiem elementiem.
3. ieteikums
Eiropas Centrālajai bankai:
- jāpilnveido norādījumi par agrīnas intervences novērtējumiem un jānosaka rādītāju kopums ar skaidrām robežvērtībām, lai konstatētu bankas finansiālā stāvokļa iespējamu pasliktināšanos, izmantojot dažus rādītājus un ierosinātājfaktorus, kas bankas atveseļošanas plāna novērtējumā atzīti par piemērotiem, un tie jāsaista ar skaidriem eskalācijas procesiem, lai nodrošinātu pieejamās informācijas izmantošanu efektīvā darbībā;
- jāveicina ātra un sistemātiska agrīnas intervences novērtējumu izmantošana, tiklīdz ir pierādījumi par bankas finansiālā stāvokļa būtisku pasliktināšanos;
- jāuzsver agrīnas intervences novērtējumu kvalitātes nodrošināšanas nozīme, lai tiktu ievēroti tās iekšējie procesi un norādījumi.
Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada II ceturksnis.
126Eiropas Centrālajai bankai nav skaidri noteiktu procedūru un sistēmu tai pieejamās plašās informācijas visaptverošai salīdzināšanai, novērtēšanai, ziņošanai augstākai instancei un rīcībai saskaņā ar to, un tās konstatējumu centralizētā pārraudzība un kontrole netiek sistemātiski dokumentēta (80.–86. punkts).
4. ieteikums
Eiropas Centrālajai bankai ir jāoptimizē procesi darbam ar visu informāciju (tostarp informāciju par sistēmisko risku), lai maksimāli palielinātu spēju agrīnā posmā konstatēt krīzē nonākušās bankas. Šai nolūkā jāievieš vadības informācijas sistēma, lai sistemātiski ziņotu par regulatīvo prasību pārkāpumiem un to iespējamību, un jāveic centralizētas pārbaudes.
Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2019. gada I ceturksnis.
Reaģēšana uz krīzi
127Eiropas Centrālās bankas pašreizējā pieeja darbības vadībai saistībā ar reaģēšanu krīzes situācijā neietver procedūru attiecīgās problēmas apmēra novērtēšanai, pirms tiek apsvērti uzraudzības pasākumi. Proti, Eiropas Centrālās bankas rīcībā nav viegli pieejamu komandu, kas veiktu pārbaudes uz vietas un padziļināti analizētu krīzē nonākušo banku aktīvu kvalitāti (96.–99. punkts).
5. ieteikums
Eiropas Centrālajai bankai:
- jāpilnveido norādījumi par agrīnu intervenci, lai nodrošinātu, ka pirms reaģēšanas pasākumu apsvēršanas tiek kvantitatīvi novērtēti visi attiecīgie uzraudzības konstatējumi;
- jāizveido skaidri procesi, lai gūtu pārliecību par to iestāžu aktīvu kvalitāti, kuru finansiālais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, ja pastāv šaubas par aktīvu vērtējumu. Proti, tai jābūt pieejamām komandām, kas veiktu pārbaudes uz vietas un padziļināti analizētu krīzē nonākušo banku aktīvu kvalitāti;
- jāsagatavo regulāri progresa ziņojumi augstākā līmeņa vadībai, sistemātiski, vispusīgi un tālredzīgi apkopojot informāciju par darbu ar bankām, kurām konstatētas aktīvu kvalitātes problēmas, veicot pārbaudes uz vietas vai izmantojot citus līdzekļus.
Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada IV ceturksnis.
128Eiropas Centrālā banka konstatēja grūtības piemērot agrīnās intervences pasākumus (ietverot pārklāšanos ar citiem pasākumiem), kas pieejami reaģēšanai krīzes situācijā Tā vērsās pie likumdevēja, lai panāktu izmaiņas tiesību aktos, bet nesniedza norādījumus saviem darbiniekiem, lai dotu tiem iespēju šīs grūtības atrisināt. Nav arī aprakstītas konkrētas darbības, ko varētu apsvērt dažādos scenārijos, un juridiskās pilnvaras, uz kurām tās varētu balstīt. Šajā saistībā, nosakot, kuras pilnvaras un pasākumi ir jāapsver attiecīgajā scenārijā, Eiropas Centrālā banka neizmanto vērtīgo ieskatu, ko guvusi no iepriekšējiem atveseļošanas plānu novērtējumiem un krīzes situācijām. Apdomīgi izmantojot šo ieskatu, varētu būtiski palielināt darbības efektivitāti, nodrošinot, ka visi piemērotie pasākumi ir atbilstoši un samērīgi (101.–104. punkts).
6. ieteikums
Eiropas Centrālajai bankai ir jāpilnveido darbības norādījumi par agrīnas intervences novērtējumiem, lai:
- pārvarētu grūtības, kas konstatētas saistībā ar tās pilnvaru piemērošanu, aicinot Komisiju apsvērt izmaiņas tiesību aktos, lai novērstu iespējamās nepilnības pašreizējā regulējumā;
- ieviestu visaptverošu aprakstu par konkrētām darbībām, ko varētu apsvērt dažādos scenārijos, un juridiskajām pilnvarām, ko piemērot. Šim nolūkam Eiropas Centrālajai bankai ir sistemātiski jāizmanto ieskats, ko tā ir guvusi no banku atveseļošanas plānu novērtēšanas un iepriekšējām krīzes situācijām.
Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada IV ceturksnis.
129Eiropas Centrālās bankas norādījumi par Eiropas Banku iestādes FOTLF pamatnostādņu īstenošanu ir tvēruma un detalizētības ziņā pārāk ierobežoti un nesniedz skaidrību par to, kā FOLFT novērtēšanas kontekstā izmantot Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēs aprakstītos objektīvos elementus (107.–109. punkts).
7. ieteikums
Eiropas Centrālajai bankai ir jāpilnveido darbības norādījumi attiecībā uz FOLTF novērtējumiem, it īpaši, sīkāk paskaidrojot, kā izmantot Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēs aprakstītos objektīvos elementus.
Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada I ceturksnis
130Eiropas Centrālā banka mums liedza piekļuvi dokumentiem un informācijai, kas bija vajadzīga mūsu uzdevuma izpildei. Pamatojoties uz saņemtajiem dokumentiem, mēs spējām novērtēt, cik lielā mērā izstrādātais atveseļošanas plāna novērtējums un ar krīzes vadību saistītās darbības veicināja tās efektivitāti. Tomēr Eiropas Centrālās bankas sniegtie pierādījumi par šo darbību īstenošanu bija ļoti ierobežoti un tāpēc neļāva mums izdarīt secinājumus par krīzes vadības darbības efektivitāti praksē (sk. I pielikumu).
8. ieteikums
Eiropas Centrālajai bankai ir jānodrošina, ka pārskatatbildības interesēs Palātai ir piekļuve visiem dokumentiem vai informācijai, ko tā prasa, lai izpildītu savu uzdevumu.
Ieteikuma īstenošanas termiņš: nekavējoties.
Šo ziņojumu 2017. gada 12. decembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.
Revīzijas palātas vārdā
priekšsēdētājs
Klaus-Heiner LEHNE
Pielikumi
I pielikums
Tvēruma ierobežojumi
Ko mēs lūdzām | Ko ECB mums parādīja | Kā pietrūka | Kā tas ietekmēja mūsu veikto vadības darbības efektivitātes revīziju | Tvēruma ierobežojumi |
---|---|---|---|---|
Atveseļošanas plānu izlases veidošana | ||||
Pilnīgus atveseļošanas plānus un KUK novērtējumus (veidni, komentāru vēstules un kopīgos lēmumus) par 8 bankām, kas atlasītas pēc nejaušības principa. | Rediģētas iedaļas “Rādītāji”, “Iespējas” un “Scenāriji”, katru par trim atveseļošanas plāniem, bet ne vairāk kā vienu iedaļu par katru plānu, kā arī KUK novērtējumus attiecībā uz šīm iedaļām, rediģētas komentāru vēstules un kopīgos lēmumus. | Galīgās izlases lielums nebija reprezentatīvs — mazāk par 1 % no iedzīvotāju skaita. Visi kvantitatīvie dati bija rediģēti. Informācija neaptvēra visas atveseļošanas plānošanas jomas, un neviens plāns netika iesniegts pilnībā. Tādējādi mums nebija pietiekamas informācijas, lai veiktu procesu izsekošanas pārbaudes, padziļinātas pārbaudes un kontroles mehānismu pārbaudes. | Mēs nespējām pārbaudīt, vai novērtēšanas rīks ļauj praktiski veikt visaptverošus, saskaņotus un darbības ziņā efektīvus novērtējumus, izmantojot VUM. Mēs nevarējām pārbaudīt, a) vai sākotnējie novērtējumi (katra jautājuma vispārējie kritēriji) un vēlākie papildinājumi bija saskaņoti un viegli saprotami konkrētām KUK, lai uz rīkā uzdotajiem jautājumiem vienmēr varētu atbildēt konsekventi un efektīvi; b) vai rīka papildu funkcijas un ierīces efektīvi fiksē visus novērtēšanas laikā konstatētos trūkumus, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti bankām. | Izlases veidošanai pieejamie dokumenti mums neļāva veikt mērķtiecīgas un pienācīgas revīzijas procedūras, lai praksē pārbaudītu, vai norādījumi/kritēriji novērtēšanas rīkā ir saskaņoti un vai tie ir konsekventi un efektīvi piemēroti. Mēs nespējām izdarīt secinājumus par novērtēšanas rīka izmantošanu un tāpēc nevaram paust viedokli par atveseļošanas plānu novērtēšanas darbības efektivitāti praksē. |
Krīzē nonākušo banku izlases veidošana | ||||
Pilnīgu piekļuvi uzraudzības dokumentācijai (piem., piezīmēm, novērtējumiem, darbības dokumentiem, lēmumu projektiem un galīgajiem lēmumiem, saziņai/apspriešanās dokumentiem ar iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām, darba kārtībai un protokoliem) par 5 bankām, kas atrodas dažāda smaguma krīzes situācijās un atlasītas pēc nejaušības principa, lai aptvertu visus ECB krīzes vadības procesa posmus. | Nelielu izlasi, kurā bija dokumenti par trim bankām; katrs aptvēra tikai vienu ECB krīzes vadības posmu, un dokumenti nebija sakārtoti hronoloģiskā secībā. Dokumenti bija pamatīgi rediģēti (aizkrāsojot datumus, svarīgākos regulatīvos datus, autorus, adresātus un daļu pamatojuma). | Izlase nebija reprezentatīva, jo par katru posmu tika sniegts tikai viens piemērs, tāpēc nebija dokumentācijas par visu procesu no sākuma līdz beigām vienā bankā. Dokumenti bija iepriekš atlasīti un pamatīgi rediģēti, tādējādi mums nebija pilnīgas piekļuves dokumentācijai. Informācija nebija pietiekama, lai veiktu procesa izsekošanas pārbaudi no krīzes konstatēšanas līdz tās beigām. | Šī izlase bija ļoti svarīga, lai mēs varētu novērtēt noteiktas galvenās procedūras (kontroles mehānismu un informācijas pārbaudes), it īpaši ņemot vērā, ka sistēmas dokumentācija un norādījumi bieži vien bija nepilnīgi. Procesa izsekošanas pārbaudes, lai apstiprinātu vadības darbības efektivitāti saistībā ar sagatavošanos krīzei, tās konstatēšanu, pārraudzību un reaģēšanu visā procesā, nebija iespējamas. Pat nedaudzajos iepriekš atlasītajos dokumentos, ko saņēmām, rediģētais teksts un pamatā esošo datu trūkums būtiski ierobežoja mūsu spēju novērtēt vadības darbības efektivitāti. |
Mēs nespējām veikt procesu izsekošanas pārbaudes, visaptverošas kontroles mehānismu pārbaudes vai padziļinātas pārbaudes, lai apstiprinātu ECB krīzes vadības darbību efektivitāti (piem., iekšējā un ārējā saziņa ar kolēģijām un VNV, krīzes konstatēšana un reaģēšana krīzes situācijā). Mums bija jāpaļaujas uz sniegto informāciju, un mums trūka visas pamatinformācijas, kas bija vajadzīga procesu novērtēšanai. Mēs nevaram paust viedokli par krīzes vadības darbību efektivitāti praksē. |
II pielikums
Procedūras, kas jāveic, novērtējot atveseļošanas plānus uzraudzības kolēģijās
III pielikums
Uzraudzīto vienību aptauja
1. līdz 5. jautājums attiecas uz vienības kontaktinformāciju: galvenais birojs, vienības nosaukums un kontaktpersonas vārds, e-pasta adrese un tālruņa numurs.
1. EBI noteiktie standarti |
---|
6. jautājums. Cik noderīgas ir EBA-GL-2015–02 (EBI pamatnostādnes par atveseļošanas plānu kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju minimālo sarakstu)?
7. jautājums. Norādiet jomas, kurās, pēc jūsu domām, šīs pamatnostādnes ir nepilnīgas (sk. 1. izcēluma 1. punktu).
Ārkārtīgi noderīgas | 4 | 6 % |
Ļoti noderīgi | 27 | 42 % |
Noderīgi | 27 | 42 % |
Nedaudz noderīgi | 5 | 8 % |
Nemaz nav noderīgi | 0 | 0 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 64 | 100 % |
8. jautājums. Cik noderīgi ir EBA/RTS/2014/11 (galīgais projekts EBI regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atveseļošanas plānu saturu)?
9. jautājums. Norādiet jomas, kurās, pēc jūsu domām, šie standarti ir nepilnīgi (sk. 1. izcēluma 1. punktu).
Ārkārtīgi noderīgi | 4 | 6 % |
Ļoti noderīgi | 26 | 41 % |
Noderīgi | 30 | 47 % |
Nedaudz noderīgi | 3 | 5 % |
Nemaz nav noderīgi | 0 | 0 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 64 | 100 % |
10. jautājums. Cik noderīgi ir EBA/GL/2014/06 (EBI pamatnostādnes par atveseļošanas plānos izmantojamo scenāriju klāstu)?
11. jautājums. Norādiet jomas, kurās, pēc jūsu domām, šie standarti ir nepilnīgi (sk. 1. izcēluma 1. punktu).
Ārkārtīgi noderīgi | 2 | 3 % |
Ļoti noderīgi | 16 | 25 % |
Noderīgi | 35 | 55 % |
Nedaudz noderīgi | 9 | 14 % |
Nemaz nav noderīgi | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 64 | 100 % |
12. jautājums. Cik noderīgi ir EBA/RTS/2014/12 (galīgais projekts EBI regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atveseļošanas plānu novērtēšanu)?
13. jautājums. Norādiet jomas, kurās, pēc jūsu domām, šie standarti ir nepilnīgi (sk. 1. izcēluma 1. punktu).
Ārkārtīgi noderīgi | 1 | 2 % |
Ļoti noderīgi | 9 | 14 % |
Noderīgi | 28 | 44 % |
Nedaudz noderīgi | 17 | 27 % |
Nemaz nav noderīgi | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 2 | 3 % |
Atbildes nav | 7 | 11 % |
Kopā | 64 | 100 % |
14. jautājums. Vai uzskatāt, ka sākotnējie EBI norādījumi (EBA/REC/2013/02) par atveseļošanas plānu izstrādi turpmāk minētajās jomās bija pietiekami?
a) atveseļošanas plānu rādītāji un kalibrēšanas līmeņi;
Ļoti labi | 1 | 2 % |
Labi | 13 | 21 % |
Pietiekami | 13 | 21 % |
Slikti | 20 | 32 % |
Ļoti slikti | 3 | 5 % |
Atbildes nav | 13 | 21 % |
Kopā | 63 | 100 % |
b) atveseļošanas plānu scenāriji un iespējas;
Ļoti labi | 2 | 3 % |
Labi | 14 | 22 % |
Pietiekami | 16 | 25 % |
Slikti | 16 | 25 % |
Ļoti slikti | 2 | 3 % |
Atbildes nav | 13 | 21 % |
Kopā | 63 | 100 % |
c) kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu identificēšana.
Ļoti labi | 1 | 2 % |
Labi | 8 | 13 % |
Pietiekami | 19 | 30 % |
Slikti | 18 | 29 % |
Ļoti slikti | 4 | 6 % |
Atbildes nav | 13 | 21 % |
Kopā | 63 | 100 % |
15. jautājums. Ko varētu darīt, lai vēl vairāk uzlabotu iepriekšējos jautājumos aplūkotos aspektus (sk. 1. izcēluma 1. punktu)?
2. Vispārējie norādījumi, ko sniegusi EBI vai kas sniegti mijiedarbībā ar ECB (piem., KUK) |
---|
16. jautājums. Ja sūtījāt jautājumus ECB, cik ātri saņēmāt atbildi?
Ļoti ātri | 5 | 8 % |
Ātri | 7 | 11 % |
Pietiekami ātri | 24 | 39 % |
Vēlu | 9 | 15 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Jautājums nav piemērojams | 12 | 19 % |
Atbildes uz šo jautājumu nav | 4 | 6 % |
Kopā | 62 | 100 % |
17. jautājums. Vai ECB atbildes ir skaidras un saprotamas?
Vienmēr | 4 | 6 % |
Bieži | 22 | 35 % |
Dažreiz | 17 | 27 % |
Reti | 3 | 5 % |
Nekad | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 13 | 21 % |
Atbildes nav | 3 | 5 % |
Kopā | 62 | 100 % |
18. jautājums. Vai ECB atbildes uzlabo atveseļošanas plāna kvalitāti?
Vienmēr | 11 | 18 % |
Bieži | 17 | 28 % |
Dažreiz | 17 | 28 % |
Reti | 2 | 3 % |
Nekad | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 12 | 20 % |
Atbildes nav | 2 | 3 % |
Kopā | 61 | 100 % |
19. jautājums. Vai ECB atbildes vai norādījumi, kas sniegti pirms atveseļošanas plāna iesniegšanas, atbilst iesniegšanas cikla beigās izdotajai komentāru vēstulei?
20. jautājums. Negatīvas atbildes gadījumā, lūdzu, aprakstiet problēmas un iesakiet uzlabojumus (sk. 1. izcēluma 2. punktu).
Jā | 33 | 53 % |
Nē | 2 | 3 % |
Jautājums nav piemērojams | 19 | 31 % |
Atbildes nav | 8 | 13 % |
Kopā | 62 | 100 % |
Norādījumi par atveseļošanas plānu iedaļu attiecībā uz iestādes struktūru un uzņēmējdarbību |
---|
21. jautājums. Kāds bija līmenis mijiedarbībai ar KUK par atveseļošanas plānu iedaļu attiecībā uz iestādes struktūru un uzņēmējdarbību?
Augsts | 6 | 10 % |
Vidējs | 29 | 47 % |
Zems | 19 | 31 % |
Mijiedarbības nebija | 3 | 5 % |
Atbildes nav | 5 | 8 % |
Kopā | 62 | 100 % |
22. jautājums. Vai, raugoties vispārīgi (piem., KUK darbs un EBI norādījumi), jums tika sniegti skaidri norādījumi par atveseļošanas plānu iedaļu attiecībā uz iestādes struktūru un uzņēmējdarbību turpmāk minētajās jomās?
a) vispārējā globālā uzņēmējdarbības un riska stratēģija, uzņēmējdarbības modelis un uzņēmējdarbības plāns;
Ļoti labi | 4 | 7 % |
Labi | 27 | 44 % |
Pieņemami | 20 | 33 % |
Slikti | 3 | 5 % |
Ļoti slikti | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 5 | 8 % |
Atbildes nav | 2 | 3 % |
Kopā | 61 | 100 % |
b) galveno darbības jomu un kritiski svarīgo funkciju noteikšana un pārskats par tām;
Ļoti labi | 6 | 10 % |
Labi | 17 | 28 % |
Pieņemami | 21 | 35 % |
Slikti | 10 | 17 % |
Ļoti slikti | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 5 | 8 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 60 | 100 % |
c) iekšējā un ārējā savstarpējā saistība.
Ļoti labi | 3 | 5 % |
Labi | 18 | 30 % |
Pieņemami | 20 | 33 % |
Slikti | 13 | 21 % |
Ļoti slikti | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 4 | 7 % |
Atbildes nav | 3 | 5 % |
Kopā | 61 | 100 % |
23. jautājums. Ko varētu darīt, lai vēl vairāk uzlabotu iepriekšējā jautājumā aplūkotos aspektus attiecībā uz iestādes struktūru un uzņēmējdarbību (sk. 1. izcēluma 2. punktu)?
Norādījumi attiecībā uz atveseļošanas plānu pārvaldības iedaļu |
---|
24. jautājums. Kāds bija līmenis mijiedarbībai ar KUK attiecībā uz atveseļošanas plānu pārvaldības iedaļu?
Augsts | 12 | 20 % |
Vidējs | 29 | 48 % |
Zems | 11 | 18 % |
Mijiedarbības nebija | 4 | 7 % |
Atbildes nav | 5 | 8 % |
Kopā | 61 | 100 % |
25. jautājums. Vai, raugoties vispārīgi (piem., KUK darbs un EBI norādījumi), jums tika sniegti skaidri norādījumi attiecībā uz atveseļošanas plānu pārvaldības iedaļu turpmāk minētajās jomās?
a) atveseļošanas plāna izstrāde, uzturēšana un atjaunināšana;
Ļoti labi | 9 | 15 % |
Labi | 35 | 57 % |
Pieņemami | 9 | 15 % |
Slikti | 2 | 3 % |
Ļoti slikti | 3 | 5 % |
Jautājums nav piemērojams | 2 | 3 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 61 | 100 % |
b) atveseļošanas plāna integrācija un atbilstība iestādes pārvaldības un iekšējām procedūrām;
Ļoti labi | 11 | 18 % |
Labi | 26 | 43 % |
Pieņemami | 16 | 26 % |
Slikti | 4 | 7 % |
Ļoti slikti | 1 | 2 % |
Jautājums nav piemērojams | 2 | 3 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 61 | 100 % |
c) eskalācijas procedūras atveseļošanas plāna aktivizēšanai un īstenošanai.
Ļoti labi | 10 | 16 % |
Labi | 29 | 48 % |
Pieņemami | 13 | 21 % |
Slikti | 6 | 10 % |
Ļoti slikti | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 2 | 3 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 61 | 100 % |
26. jautājums. Ko varētu darīt, lai vēl vairāk uzlabotu iepriekšējā jautājumā aplūkotos pārvaldības aspektus (sk. 1. izcēluma 2. punktu)?
Norādījumi attiecībā uz atveseļošanas plānu rādītājiem |
---|
27. jautājums. Kāds bija līmenis mijiedarbībai ar KUK attiecībā uz atveseļošanas plānu rādītājiem?
Augsts | 20 | 33 % |
Vidējs | 25 | 41 % |
Zems | 10 | 16 % |
Mijiedarbības nebija | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 5 | 8 % |
Kopā | 61 | 100 % |
28. jautājums. Vai, raugoties vispārīgi (piem., KUK darbs un EBI norādījumi), jums tika sniegti skaidri norādījumi attiecībā uz atveseļošanas plānu rādītājiem turpmāk minētajās jomās?
a) rādītāju kopums vai sistēma;
Ļoti labi | 7 | 11 % |
Labi | 32 | 52 % |
Pieņemami | 17 | 28 % |
Slikti | 2 | 3 % |
Ļoti slikti | 1 | 2 % |
Jautājums nav piemērojams | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 61 | 100 % |
b) kā rādītāji jākalibrē (saistībā ar iestādes uzņēmējdarbības modeli, lielumu un sarežģītību, regulatīvajām prasībām un citiem apsvērumiem), lai aktivizētu atveseļošanas iespējas;
Ļoti labi | 3 | 5 % |
Labi | 15 | 25 % |
Pieņemami | 27 | 44 % |
Slikti | 12 | 20 % |
Ļoti slikti | 1 | 2 % |
Jautājums nav piemērojams | 2 | 3 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 61 | 100 % |
c) rādītāju integrācija un atbilstība iestādes vispārējai riska vadības sistēmai nolūkā nodrošināt efektīvu riska un krīzes vadību.
Ļoti labi | 4 | 7 % |
Labi | 23 | 38 % |
Pieņemami | 24 | 39 % |
Slikti | 7 | 11 % |
Ļoti slikti | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 2 | 3 % |
Kopā | 61 | 100 % |
29. jautājums. Ko varētu darīt, lai vēl vairāk uzlabotu iepriekšējā jautājumā aplūkotos atveseļošanas plānu rādītāju aspektus (sk. 1. izcēluma 2. punktu)?
Norādījumi attiecībā uz atveseļošanas iespējām |
---|
30. jautājums. Kāds bija līmenis mijiedarbībai ar KUK attiecībā uz atveseļošanas iespējām?
Augsts | 15 | 25 % |
Vidējs | 30 | 49 % |
Zems | 9 | 15 % |
Mijiedarbības nebija | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 6 | 10 % |
Kopā | 61 | 100 % |
31. jautājums. Vai, raugoties vispārīgi (piem., KUK darbs un EBI norādījumi), jums tika sniegti skaidri norādījumi attiecībā uz atveseļošanas iespējām turpmāk minētajās jomās?
a) iestādes atveseļošanas iespēju novērtēšana;
Ļoti labi | 4 | 7 % |
Labi | 27 | 44 % |
Pieņemami | 22 | 36 % |
Slikti | 5 | 8 % |
Ļoti slikti | 1 | 2 % |
Jautājums nav piemērojams | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 61 | 100 % |
b) atveseļošanas iespēju ticamības, ietekmes un īstenojamības analīze.
Ļoti labi | 5 | 8 % |
Labi | 23 | 38 % |
Pieņemami | 22 | 36 % |
Slikti | 8 | 13 % |
Ļoti slikti | 1 | 2 % |
Jautājums nav piemērojams | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 61 | 100 % |
32. jautājums. Ko varētu darīt, lai vēl vairāk uzlabotu iepriekšējā jautājumā aplūkotos atveseļošanas iespēju aspektus (sk. 1. izcēluma 2. punktu)?
Norādījumi attiecībā uz scenāriju jautājumu |
---|
33. jautājums. Kāds bija līmenis mijiedarbībai ar KUK attiecībā uz scenāriju jautājumu?
Augsts | 10 | 16 % |
Vidējs | 30 | 49 % |
Zems | 15 | 25 % |
Mijiedarbības nebija | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 5 | 8 % |
Kopā | 61 | 100 % |
34. jautājums. Vai, raugoties vispārīgi (piem., KUK darbs un EBI norādījumi), jums tika sniegti skaidri norādījumi attiecībā uz scenāriju jautājumu turpmāk minētajās jomās?
a) izvēlēto scenāriju atbilstība;
Ļoti labi | 4 | 7 % |
Labi | 21 | 34 % |
Pieņemami | 26 | 43 % |
Slikti | 6 | 10 % |
Ļoti slikti | 2 | 3 % |
Jautājums nav piemērojams | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 61 | 100 % |
b) scenārijos ietverto atveseļošanas iespēju ietekme un īstenojamība.
Ļoti labi | 2 | 3 % |
Labi | 22 | 36 % |
Pieņemami | 24 | 39 % |
Slikti | 8 | 13 % |
Ļoti slikti | 2 | 3 % |
Jautājums nav piemērojams | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 2 | 3 % |
Kopā | 61 | 100 % |
35. jautājums. Ko varētu darīt, lai vēl vairāk uzlabotu iepriekšējā jautājumā aplūkotos scenāriju aspektus (sk. 1. izcēluma 2. punktu)?
3. Komentāru vēstuļu skaidrība |
---|
36. jautājums. Vai uzskatāt, ka komentāru vēstules, kas tika nosūtītas kā atbilde uz atveseļošanas plānu otro kārtu, sniedza pamatotu informāciju turpmāk minētajās jomās?
a) atveseļošanas plānu rādītāji un kalibrēšanas līmeņi;
Vienmēr | 7 | 12 % |
Bieži | 20 | 33 % |
Dažreiz | 15 | 25 % |
Reti | 5 | 8 % |
Nekad | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 8 | 13 % |
Atbildes nav | 5 | 8 % |
Kopā | 60 | 100 % |
b) atveseļošanas plānu scenāriji un iespējas;
Vienmēr | 5 | 8 % |
Bieži | 23 | 38 % |
Dažreiz | 15 | 25 % |
Reti | 4 | 7 % |
Nekad | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 8 | 13 % |
Atbildes nav | 5 | 8 % |
Kopā | 60 | 100 % |
c) kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu identificēšana.
Vienmēr | 5 | 8 % |
Bieži | 20 | 33 % |
Dažreiz | 11 | 18 % |
Reti | 4 | 7 % |
Nekad | 3 | 5 % |
Jautājums nav piemērojams | 12 | 20 % |
Atbildes nav | 5 | 8 % |
Kopā | 60 | 100 % |
37. jautājums. Vai uzskatāt, ka komentāru vēstules atbilda jūsu vajadzībām tajās minēto jautājumu skaidrības ziņā?
38. jautājums. Ja uz iepriekšējo jautājumu atbildējāt “dažreiz”, “reti” vai “nekad” — ko varētu uzlabot (sk. 1. izcēluma 3. punktu)?
Vienmēr | 4 | 7 % |
Bieži | 26 | 44 % |
Dažreiz | 12 | 20 % |
Reti | 4 | 7 % |
Nekad | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 8 | 14 % |
Atbildes nav | 5 | 8 % |
Kopā | 59 | 100 % |
39. jautājums. Ja komentāru vēstule ietvēra ieteikumus / ierosināja izmaiņas atveseļošanas plānā, vai jums tika dots pietiekams laiks, lai ņemtu vērā šos komentārus / novērstu šīs nepilnības pirms nākamā atveseļošanas plāna vai atveseļošanas plāna ad hoc atjauninājuma iesniegšanas?
Vienmēr | 19 | 31 % |
Bieži | 20 | 33 % |
Dažreiz | 11 | 18 % |
Reti | 1 | 2 % |
Nekad | 1 | 2 % |
Jautājums nav piemērojams | 5 | 8 % |
Atbildes nav | 4 | 7 % |
Kopā | 61 | 100 % |
40. jautājums. Vai jums ir skaidri noteikts kanāls saziņai ar ECB?
Vienmēr | 49 | 80 % |
Bieži | 9 | 15 % |
Dažreiz | 2 | 3 % |
Reti | 0 | 0 % |
Nekad | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 0 | 0 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 61 | 100 % |
41. jautājums. Vai ir pieejami ECB darbinieki, kas paskaidro konstatējumus attiecībā uz jūsu iestādi?
Vienmēr | 27 | 44 % |
Bieži | 19 | 31 % |
Dažreiz | 8 | 13 % |
Reti | 1 | 2 % |
Nekad | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 3 | 5 % |
Atbildes nav | 3 | 5 % |
Kopā | 61 | 100 % |
42. jautājums. Ja uz iepriekšējo jautājumu atbildējāt “dažreiz”, “reti” vai “nekad” — ko varētu uzlabot (sk. 1. izcēluma 3. punktu)?
4. Komentāru vēstulēs minēto jautājumu apspriešana ar ECB |
---|
43. jautājums. Vai pirms atveseļošanas plāna atkārtotas iesniegšanas jums tika dots pietiekams laiks, lai izteiktu savas domas par ECB komentāriem un tos apspriestu ar ECB?
44. jautājums. Negatīvas atbildes gadījumā, lūdzu, aprakstiet problēmas un iesakiet uzlabojumus (sk. 1. izcēluma 4. punktu).
Vienmēr | 21 | 34 % |
Bieži | 18 | 30 % |
Dažreiz | 4 | 7 % |
Reti | 4 | 7 % |
Nekad | 2 | 3 % |
Jautājums nav piemērojams | 8 | 13 % |
Atbildes nav | 4 | 7 % |
Kopā | 61 | 100 % |
45. jautājums. Vai uzskatāt, ka komentāros minēto jautājumu risināšana / pasākumu īstenošana ir efektīva?
46. jautājums. Ja uz iepriekšējo jautājumu atbildējāt “dažreiz”, “reti” vai “nekad” — ko varētu uzlabot (sk. 1. izcēluma 4. punktu)?
Vienmēr | 13 | 21 % |
Bieži | 24 | 39 % |
Dažreiz | 12 | 20 % |
Reti | 2 | 3 % |
Nekad | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 5 | 8 % |
Atbildes nav | 5 | 8 % |
Kopā | 61 | 100 % |
5. Atveseļošanas plānu atjaunināšana |
---|
47. jautājums. Vai ir viegli sazināties ar uzraudzītāju, lai risinātu ar atveseļošanas plānu atjaunināšanu saistītus jautājumus?
Vienmēr | 27 | 44 % |
Bieži | 19 | 31 % |
Dažreiz | 4 | 7 % |
Reti | 0 | 0 % |
Nekad | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 7 | 11 % |
Atbildes nav | 4 | 7 % |
Kopā | 61 | 100 % |
48. jautājums. Ja, novērtējot atveseļošanas plānu, tiek konstatēti būtiski trūkumi vai šķēršļi, vai 2+1 mēneša periods ir pietiekams pārskatīta atveseļošanas plāna iesniegšanai?
49. jautājums: Ja uz iepriekšējo jautājumu atbildējāt “dažreiz”, “reti” vai “nekad” — ko varētu uzlabot (sk. 1. izcēluma 5. punktu)?
Vienmēr | 0 | 0 % |
Bieži | 6 | 10 % |
Dažreiz | 9 | 15 % |
Reti | 12 | 20 % |
Nekad | 3 | 5 % |
Jautājums nav piemērojams | 28 | 46 % |
Atbildes nav | 3 | 5 % |
Kopā | 61 | 100 % |
50. jautājums. Vai ECB nolūkā novērtēt pārskatītu atveseļošanas plānu ir pieprasījusi informāciju, kas jau tika sniegta atveseļošanas plāna sākotnējās novērtēšanas vajadzībām?
51. jautājums. Lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju un iesakiet uzlabojumus (sk. 1. izcēluma 5. punktu).
Vienmēr | 2 | 3 % |
Bieži | 0 | 0 % |
Dažreiz | 8 | 13 % |
Reti | 6 | 10 % |
Nekad | 15 | 25 % |
Jautājums nav piemērojams | 26 | 43 % |
Atbildes nav | 4 | 7 % |
Kopā | 61 | 100 % |
6. Atveseļošanas plānošanas vispārējais novērtējums |
---|
52. jautājums. Vai, raugoties vispārīgi, atveseļošanas plānošanas process ir devis pievienoto vērtību jūsu iestādes izpratnei un gatavībai krīzes situācijām?
Ļoti lielā mērā | 10 | 17 % |
Lielā mērā | 31 | 52 % |
Zināmā mērā | 13 | 22 % |
Ļoti maz | 4 | 7 % |
Nemaz | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 1 | 2 % |
Kopā | 60 | 100 % |
53. jautājums. Cik formāls jums šķiet vispārējais process (t. i., cik lielā mērā tas ir vērsts uz formalitātēm, nevis risku)?
Ļoti praktisks | 2 | 3 % |
Praktisks | 9 | 15 % |
Pieņemami | 26 | 43 % |
Formāls | 13 | 22 % |
Ļoti formāls | 7 | 12 % |
Jautājums nav piemērojams | 1 | 2 % |
Atbildes nav | 2 | 3 % |
Kopā | 60 | 100 % |
54. jautājums. Vai uzskatāt, ka galvenie riski ar jums tika apspriesti?
Galvenie riski tika rūpīgi apsvērti | 16 | 27 % |
Galvenie riski bieži tika apsvērti | 20 | 33 % |
Galvenie riski dažreiz tika apsvērti | 10 | 17 % |
Galvenie riski reti tika apsvērti | 3 | 5 % |
Galvenie riski vispār netika apsvērti | 0 | 0 % |
Jautājums nav piemērojams | 4 | 7 % |
Atbildes nav | 7 | 12 % |
Kopā | 60 | 100 % |
55. jautājums. Lūdzu, iesakiet turpmākus uzlabojumus, kas nav jau minēti iepriekš sniegtajās atbildēs un ko varētu veikt attiecībā uz atveseļošanas plānošanas vispārējo kvalitāti (sk. 1. izcēluma 6. punktu).
1. izcēlums. Uzraudzīto vienību aptauja
Atsevišķas nozīmīgas uzraudzītās vienības izteicās par to, kas būtu uzlabojams.
1. EBI noteiktie standarti
- EBI pamatnostādnes par atveseļošanas plānu kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju minimālo sarakstu (EBA-GL-2015–02) dažās jomās ir ļoti preskriptīvas (7 bankas), neļaujot vienībām atspoguļot savu interpretāciju (piemēram, obligāto rādītāju saraksts). Turklāt vienības uzskatīja, ka tām būtu jāļauj izvēlēties rādītājus, kas visvairāk atbilst to konkrētajam uzņēmējdarbības modelim (12 bankas), jo tas nodrošinās efektīvāku saskaņošanu ar pašreizējām informācijas vajadzībām un riska vadības sistēmām. Vienības arī uzskatīja, ka šajās pamatnostādnēs būtu jāietver katra atveseļošanas rādītāja tehniskās definīcijas (6 bankas) un sīkāk jāpaskaidro, kurā brīdī atveseļošanas rādītāji tiek pārkāpti. Vienības arī pauda uzskatu, ka lielāka vērība būtu jāpievērš mijiedarbībai starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem un būtu jānošķir mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu obligātie rādītāji (2 bankas);
- galīgais projekts EBI regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atveseļošanas plānu saturu (EBA/RTS/2014/11) nesniedz skaidrus norādījumus par “integrētā” grupas atveseļošanas plāna saturu un par to, kā atsevišķas būtiskas vienības (meitasuzņēmumus) integrēt grupas atveseļošanas plānā (3 bankas). Turklāt vienības izteicās, ka saskaņā ar EBI norādījumiem un ECB komentāriem bankām ir papildus jāiesniedz liels informācijas apjoms, kuras pielietojums krīzes laikā ir ierobežots un kura parasti ir ietverta citos dokumentos, ko iesniedz Eiropas Centrālajai bankai (8 bankas). Vienības arī minēja, ka būtu skaidri jānošķir saturs, kas attiecas uz atveseļošanas plāniem, un saturs, kas attiecas uz noregulējuma plānošanu, un ka atsevišķas atveseļošanas plānu satura daļas nav būtiskas atveseļošanas darbībām, bet ir ļoti svarīgas noregulējuma plānošanai (4 bankas);
- EBI regulatīvo tehnisko standartu par atveseļošanas plānos izmantojamo scenāriju klāstu (EBA/GL/2014/06) projektā nav skaidri noteikta reversās stresa testēšanas metodika (9 bankas). Turklāt vienības izteicās, ka būtu ļoti lietderīgi sīkāk izskaidrot atšķirību starp dinamiskiem un gausiem notikumiem (4 bankas) un ka noderētu lielāka skaidrība par scenāriju smaguma pakāpi un termiņiem (3 bankas);
- prasības, kas izvirzītas EBI regulatīvo tehnisko standartu par atveseļošanas plānu novērtēšanu (EBA/RTS/2014/12) galīgajā projektā, ir pārāk vispārīgas (7 bankas), un tās varētu uzlabot, sniedzot papildu norādījumus. Turklāt vienības izteicās, ka būtu ļoti lietderīgi sīkāk precizēt meitasuzņēmumu integrāciju grupas atveseļošanas plānā (3 bankas) un vairāk informācijas varētu sniegt par to, kā uzraudzītājiem būtu jāpiemēro proporcionalitātes princips, ņemot vērā lielumu un uzņēmējdarbības modeli (2 bankas);
- EBI norādījumi kopumā ir aprakstīti ļoti augstā līmenī, tiem jābūt konkrētiem, norādošiem un precīziem (9 bankas), un vienības izteicās, ka atveseļošanas rādītāju kalibrēšana būtu jāizskaidro sīkāk (5 bankas).
2. Vispārējie norādījumi, ko sniegusi EBI vai kas sniegti mijiedarbībā ar ECB (piem., KUK)
- ECB atbildēm vai norādījumiem, kas sniegti pirms atveseļošanas plāna iesniegšanas, vajadzētu vairāk koncentrēties uz atveseļošanas plāna kvalitāti, nevis uz plānu saskaņošanu un salīdzināmību (3 bankas). Turklāt dažas vienības izteicās, ka pēc atveseļošanas plāna iesniegšanas tās vēl nav saņēmušas komentāru vēstules, lai gan termiņš jau ir pagājis (3 bankas);
- attiecībā uz jautājumu par iestādes struktūru un uzņēmējdarbību vajadzētu sniegt sīkāk izstrādātas pamatnostādnes par to, kā identificēt galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas un izveidot pārskatu par tām, un kā nodrošināt iekšējo un ārējo savstarpējo saistību (10 bankas). Turklāt vienības izteicās, ka norādījumi būtu jāsaskaņo ar noregulējuma iestāžu prasībām (8 bankas). Vienības arī izteicās, ka mijiedarbībai ar KUK vajadzētu būt vairāk vērstai uz palīdzības vai atbilžu saņemšanu tehniskos jautājumos un ka KUK locekļiem un citiem uzraudzības komandu dalībniekiem būtu vairāk jāsadarbojas, lai izvairītos no dubulta darba, ņemot vērā, ka pieprasītā informācija bieži vien jau ir sniegta citos regulatīvos ziņojumos (4 bankas);
- attiecībā uz pārvaldības jautājumu būtu lietderīgi, ja norādījumi sniegtu sīkāku informāciju par pārvaldību, kas jāapraksta, savstarpējo saistību ar meitasuzņēmumiem un par eskalācijas procesiem (5 bankas);
- attiecībā uz jautājumu par atveseļošanas plānu rādītājiem būtu jāsniedz skaidrāki norādījumi par rādītāju kalibrēšanu (8 bankas). Turklāt vienības izteicās, ka būtu jānodrošina lielāka elastība, novērtējot iestādes izvēlētos atveseļošanas rādītājus (5 bankas);
- attiecībā uz jautājumu par atveseļošanas iespējām būtu jāsniedz sīkāka informācija par atveseļošanas iespēju ticamības un īstenojamības novērtēšanas kritērijiem (11 bankas);
- attiecībā uz scenāriju jautājumu ne vienmēr ir skaidrs vajadzīgās detalizētības vispārējais līmenis (4 bankas). Turklāt būtu jāprecizē laika aspekts (2 bankas), un reversās stresa testēšanas scenāriji/pieejas nav pietiekami sīki izskaidrotas (5 bankas).
3. Komentāru vēstuļu skaidrība
- Attiecībā uz jautājumu par komentāru vēstuļu atbilstību vajadzībām tajās minēto jautājumu skaidrības ziņā būtu skaidri jānošķir atveseļošanas un noregulējuma plānošana (2 bankas), būtu vēlama sīkāka informācija par ieteikumiem, lai veiktu gaidāmos uzlabojumus (10 bankas), lielāka elastība, veicot analīzi, un lielāka vēlme izprast bankas perspektīvas saistībā ar atveseļošanas rādītājiem un ierosinātājfaktoru līmeņiem (2 bankas). Vairākas bankas arī minēja, ka vēl nav saņēmušas komentāru vēstules (7 bankas);
- attiecībā uz jautājumu par ECB darbinieku pieejamību, lai paskaidrotu konstatējumus, būtu jānodrošina labāka saziņas koordinācija starp visām atveseļošanas plānošanā iesaistītajām pusēm (6 bankas). Dažas bankas arī minēja, ka ieteikumu īstenošanai atvēlētais laiks bieži vien ir pārāk īss (3 bankas).
4. Komentāru vēstulēs minēto jautājumu apspriešana ar ECB
- Attiecībā uz jautājumu par ECB komentāriem pirms atveseļošanas plāna atkārtotas iesniegšanas vienības izteicās, ka, nosakot termiņus izmaiņu ieviešanai lielu pārrobežu grupu atveseļošanas plānos, ir jāņem vērā atšķirības vietējās vadības/uzraudzības kalendāros, kas var nesakrist ar uzraudzības prasībām. Šajā jomā ir vajadzīga lielāka elastība, un ir jāveicina dialogs / viedokļu apmaiņa starp uzraudzītājiem. Vienības arī izteicās, ka saziņa bija drīzāk vienvirziena un nebija iespējas paust savu viedokli par ECB komentāriem (3 bankas);
- attiecībā uz komentāros minēto jautājumu risināšanu / pasākumu īstenošanu vienības izteicās, ka būtu jāatvēl pietiekams laiks banku komentāriem, kā arī galīgā uzraudzības novērtējuma īstenošanai (3 bankas). Turklāt vienības izteicās, ka ECB atzīmē visus elementus EBI pamatnostādnēs, tos pilnībā nesaistot ar to, kas ir vai nav būtiski bankai, līdz ar to atveseļošanas plānā tiek iekļauta papildu informācija, ko iestāde krīzes laikā var izmantot tikai ierobežotā mērā (5 bankas).
5. Atveseļošanas plānu atjaunināšana
- Attiecībā uz jautājumu par 2+1 mēneša periodu pārskatīta atveseļošanas plāna iesniegšanai (ja, novērtējot atveseļošanas plānu, tiek konstatēti būtiski trūkumi vai šķēršļi) vienības izteicās, ka periodam ir jābūt elastīgam atkarībā no konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem vai šķēršļiem un ka būtisku problēmu atklāšanas gadījumā termiņš ir daudz par īsu (18 bankas);
- attiecībā uz jautājumu par ECB pieprasīto informāciju pārskatīta atveseļošanas plāna novērtēšanai vienības izteicās, ka dažkārt informācija jau ir pieejama, bet šķiet, ka tajā efektīvi nedalās ar visiem iesaistītajiem uzraudzītājiem (4 bankas).
6. Atveseļošanas plānošanas vispārējais novērtējums
- Būtu konkrētāk jānovērtē galveno elementu uzlabojumi un jāierobežo formalitātes, atsaucoties uz pamatnostādnēm, kas var samazināt efektivitāti praksē (7 bankas);
- varētu vairāk izmantot sinerģiju starp informāciju, kas pieprasīta atveseļošanas plānošanai (VUM), un to, kas pieprasīta noregulējuma plānošanai (VNV). Tas būtiski veicinātu saistītās informācijas / datu saskaņotību (arī izvairoties no nevajadzīgas pārklāšanās) un būtu izdevīgi gan uzraudzības iestādēm, gan arī bankām (1 banka);
- koncentrējoties uz visu (Eiropas) atveseļošanas plānu saskaņošanu, šķiet, netiek ņemtas vērā atšķirības starp bankām. Piezīmes un komentāri ne vienmēr uzlabo atveseļošanas plāna izmantojamību darbā un bankas sagatavotību atveseļošanas posmam. Tie drīzāk pievēršas jautājumam par atveseļošanas plānu salīdzināmību starp bankām, kam, pēc mūsu domām, nevajadzētu būt atveseļošanas plānošanas galīgajam mērķim (1 banka);
- atveseļošanas plānam vajadzētu būt stratēģiskam dokumentam, par ko atbild bankas vadības struktūra. Bet ar visām prasībām atveseļošanas plāns ir kļuvis par apjomīgu dokumentu (ar simtiem/tūkstošiem lappušu), ko grūti lasīt un saprast (1 banka).
Akronīmi
ĀRP: ārkārtas rīcības plāns
BAND: Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva
BCBS: Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (Basel Committee on Banking Supervision)
DV: dalībvalstis
EBI: Eiropas Banku iestāde
ECB: Eiropas Centrālā banka
ECBS: Eiropas Centrālo banku sistēma
ERP: Eiropas Revīzijas palāta
ES: Eiropas Savienība
ESRK: Eiropas Sistēmisko risku kolēģija
EVTI: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde
FK: finanšu konglomerāts
FOLTF: iestāde, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga (Failing or likely to fail)
FSP: Finanšu stabilitātes padome
G-SNB: globāla sistēmiski nozīmīga banka
G-SNFI: globāla sistēmiski nozīmīga finanšu iestāde
IKPNP: iekšējais kapitāla pietiekamības novērtēšanas process
ILPNP: Iekšējais likviditātes pietiekamības novērtēšanas process
INA: ienākumus nenesoši aizdevumi
IPS: informācijas pārvaldības sistēma
KI-KVK: konkrētas iestādes krīzes vadības komanda
KP: kontaktpunkts
KPD: Kapitāla prasību direktīva
KUK: kopējā uzraudzības komanda
KVG: krīzes vadības grupa
KVK: augsta līmeņa krīzes vadības komanda
KVN: Krīzes vadības nodaļa
KVT: krīzes vadības tīkls
LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību
MNI: mazāk nozīmīga iestāde
MSS: maksimālā sadalāmā summa
NI: nozīmīga iestāde
Padome: ECB Padome
RAN: Riska analīzes nodaļa
RKSN: rakstiski koordinācijas un sadarbības nolīgumi
RNS: riska novērtēšanas sistēma
RTS: regulatīvie tehniskie standarti
SM: saprašanās memorands
Statistikas ĢD: Statistikas ģenerāldirektorāts
UPNP: uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process
UV: Uzraudzības valde
VKI: valsts kompetentā iestāde
VNM: vienotais noregulējuma mehānisms
VNV: Vienotā noregulējuma valde
VUM regula: Vienotā uzraudzības mehānisma regula
VUM: vienotais uzraudzības mehānisms
Glosārijs
Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BAND): Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)).
Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK): šīs kolēģijas uzdevums ir uzraudzīt riskus visas ES finanšu sistēmā (makroprudenciālā uzraudzība).
Globālas sistēmiski nozīmīgas finanšu iestādes (G-SNFI): Finanšu stabilitātes padome 2011. gada novembrī publicēja politikas pasākumu integrētu kopumu, lai novērstu sistēmiskos un bezatbildīgas rīcības riskus, kas saistīti ar sistēmiski nozīmīgām bankām. Šajā publikācijā FSP par globālām sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm (G-SNFI) sākotnēji atzina vairākas lielas bankas, izmantojot Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) izstrādāto metodiku.
Kapitāla prasību direktīva (KPD): Kapitāla prasību direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK) (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
Kopējās uzraudzības komandas (KUK): nozīmīgu iestāžu ikdienas uzraudzību vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros veic kopējās uzraudzības komandas (KUK). Tajās darbojas pārstāvji gan no ECB, gan arī to valstu kompetentajām iestādēm, kurās dibinātas kredītiestādes, banku meitasuzņēmumi vai attiecīgās banku grupas nozīmīgas pārrobežu filiāles. Kopējo uzraudzības komandu izveido katrai nozīmīgai iestādei.
Krīzes vadības grupa (KVG): visu G-SNFI piederības un galveno uzņēmēju valstu iestādēm ir jāuztur krīzes vadības grupas ar mērķi uzlabot gatavību pārrobežu finanšu krīzes, kas skar uzņēmumu, vadības un pārvarēšanas pasākumiem un veicināt tos. Krīzes vadības grupās ir jāietver uzraudzības iestādes, centrālās bankas, noregulējuma iestādes, finanšu ministrijas un publiskā sektora iestādes, kas atbild par to jurisdikciju garantiju sistēmām, kas ir ar attiecīgo noregulējumu saistīto grupas vienību piederības vai uzņēmējas valstis, un tām ir cieši jāsadarbojas ar iestādēm citās jurisdikcijās, kur uzņēmumiem ir sistēmiska nozīme.
Krīzes vadības tīkls (KVT): krīzes vadības tīkls darbojas valstu kompetentajās iestādēs (VKI).
Maksimālā sadalāmā summa (MSS): tā ir maksimālā summa, kuru bankai ir atļauts izmaksāt, piemēram, prēmijās vai dividendēs.
Novērtējums “Iestāde, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga” (FOLTF): novērtējums, ko sniedz uzraudzības vai noregulējuma iestāde, ja banka pārkāpj vai, iespējams, tuvākajā laikā pārkāps prasības atļaujas atjaunošanai, kas var būt par iemeslu maksātnespējas vai noregulējuma procedūras uzsākšanai. Daži no iemesliem šādam konstatējumam var būt šādi: bankai ir radušies vai var rasties zaudējumi, kuru rezultātā tiks iztērēts pašu kapitāls; bankas aktīvi ir vai, iespējams, tuvākajā laikā būs mazāki par tās saistībām; banka nespēj vai, iespējams, tuvākajā laikā nespēs nokārtot savas saistības noteiktajā termiņā.
Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process (UPNP): šo procesu bankām, kas atrodas ECB tiešā uzraudzībā, veic kopējās uzraudzības komandās, lai nodrošinātu, ka uzraudzītās iestādes ir ieviesušas atbilstošus pasākumus, stratēģijas, procesus un mehānismus, ka tās uztur pietiekamu kapitālu un likviditāti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un nodrošina pareizu pārvaldību un segumu riskiem, kuriem tās ir vai varētu tikt pakļautas. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa rezultāts ir individuāls vērtējums par katru banku.
Valsts kompetentā iestāde (VKI): tā ir valsts iestāde, kas atbild par banku uzraudzību. Tā var būt valsts centrālā banka vai īpaša vienība, kas paredzēta banku uzraudzībai, vai arī divlīmeņu modelis. Šo terminu izmanto, lai apvienotu dažādās iestādes, kas veic banku uzraudzību visā Eiropā.
Vienotais noregulējuma mehānisms (VNM): līdz ar vienoto uzraudzības mehānismu tas ir viens no banku savienības pīlāriem. Tā uzdevums ir centralizēt galvenās kompetences un resursus kredītiestāžu maksātnespējas procesa pārvaldībai iesaistītajās dalībvalstīs.
Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM): šis mehānisms attiecas uz banku uzraudzības sistēmu eurozonā. To veido Eiropas Centrālā banka un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes. VUM galvenie mērķi:
- nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošību un stabilitāti;
- palielināt finanšu integrāciju un stabilitāti;
- nodrošināt saskaņotu uzraudzību.
VUM ir viens no diviem ES banku savienības pīlāriem; otrs ir vienotais noregulējuma mehānisms.
Vienotā noregulējuma valde (VNV): saskaņā ar jaunu banku noregulējuma mehānismu eurozonai ievērojamas pilnvaras ir nodotas Vienotajai noregulējuma valdei. VNV mērķis ir nodrošināt pienācīgu noregulējumu bankām, kuras kļūst maksātnespējīgas, ar minimālu ietekmi uz reālo ekonomiku un publiskajām finansēm. Tā izstrādā vienotus noteikumus un procedūras ECB uzraudzībā esošām nozīmīgām bankām, kuras kļūst maksātnespējīgas, un citām pārrobežu grupām. Tā novērš šķēršļus noregulējumam, tādus kā banku iekšējā organizācija un operācijas, noregulējuma pasākumu atzīšana pārrobežu līmenī.
Vienotā uzraudzības mehānisma regula (VUM regula): Vienotā uzraudzības mehānisma regula (Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību) (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
Beigu piezīmes
1 VUM attiecas uz banku uzraudzības sistēmu Eiropas Savienībā. To veido Eiropas Centrālā banka un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes, un tā galvenie mērķi ir uzlabot Eiropas banku sistēmas stabilitāti, palielināt finanšu integrāciju un stabilitāti un nodrošināt saskaņotu uzraudzību.
2 BCBS, Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi (2012. gads), 4. lpp.
3 Sk. Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību.
4 UPNP nozīmē “uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process”. Šī procesa galvenais mērķis ir nodrošināt, ka iestādes ir ieviesušas atbilstošus pasākumus (tostarp stratēģijas, procesus un mehānismus) un tām ir pietiekams kapitāls un likviditāte, lai nodrošinātu pareizu pārvaldību un segumu savam riskam.
5 Mūsu pilnvaras veikt ECB vadības darbības efektivitātes revīziju ir skaidri apstiprinātas 4. protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB Statūtiem 27. panta 2. punktā un VUM regulas 20. panta 7. punktā.
6 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK.
7 Sk. 126.–137. punktu īpašajā ziņojumā Nr. 29/2016 “Vienotais uzraudzības mehānisms — labs sākums, bet vajadzīgi turpmāki uzlabojumi” http://www.eca.europa.eu/en/Pages/DocItem.aspx?did=39744).
8 Īpašais ziņojums Nr. 29/2016.
9 Piemēram, KPD IV.
10 KPD IV 115. pants un Komisijas 2015. gada 16. oktobra Deleģētās regulas (ES) 2016/98 5. pants.
11 Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.). Direktīvas mērķis ir noteikt kopīgus standartus finanšu konglomerātu prudenciālajai uzraudzībai.
12 Saskaņā ar VUM regulas 4. panta 1. punkta h) apakšpunktu Eiropas Centrālajai bankai ir jāpiedalās finanšu konglomerātu papildu uzraudzībā attiecībā uz tajos iekļautajām kredītiestādēm un jāuzņemas koordinatora uzdevumi, ja tā ir noteikts ES tiesību aktos.
13 Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/98 18. panta 2. punktu konsolidētās uzraudzības iestāde kolēģijas locekļiem paskaidro (veiktos vai plānotos) pasākumus un darbības. Rakstisko koordinācijas un sadarbības nolīgumu veidnē ir norādīts tikai tas, ka iestādes cenšas efektīvi dalīties KPD IV 114. pantā minētajā obligātajā informācijā, un tas nav tik skaidrs formulējums kā prasība Komisijas deleģētajā regulā.
14 BAND, 6. panta 4. punkts.
15 BAND, 6. panta 2. punkts.
16 “Kopējām uzraudzības komandām ir jāļauj valstu ekspertiem, kas pārstāv horizontālās funkcijas, piedalīties pārrunās par atveseļošanas plānu novērtēšanu”.
17 EBI pamatnostādnes par atveseļošanas plānu rādītājiem, EBA-GL-2015–02.
18 To mērķis ir palīdzēt uzraudzītājiem, kuri veic novērtēšanu, noteikt galvenos elementus, kas jāņem vērā iestādēm, izstrādājot savus atveseļošanas plānus. Sk. EBI atveseļošanas plānošanas salīdzinošo ziņojumu par pārvaldības kārtību un rādītājiem, 4. lpp.
19 Šajā saistībā uzraudzības rokasgrāmatā ir norādīts, ka novērtējuma rezultāti ir jāiekļauj uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā; novērtējot iekšējo pārvaldību un iestādes mērogā veiktos kontroles pasākumus, ir jāņem vērā visi konstatējumi un trūkumi, kas atklāti, novērtējot atveseļošanas plānus. Tomēr šis norādījums joprojām ir diezgan vispārīgs, kā to apliecināja mūsu iztaujātās kopējās uzraudzības komandas.
20 Konkrētās iestādes krīzes vadības komanda darbojas kā vienotā uzraudzības mehānisma centrālā iekšējā koordinācijas struktūra attiecībā uz uzraudzības darbībām, kas vajadzīgas, lai atvieglotu krīzes situāciju. Tas ir arī informācijas apmaiņas un Eiropas Centrālās bankas uzraudzības pasākumu koordinācijas centrs.
21 Šī nošķiršana bija īpaši vajadzīga attiecībā uz juridisko personu, kritiski svarīgo funkciju un darbības jomu identificēšanu un detalizētu pārskatu, jo nekas no tā nav būtiski saistīts ar atveseļošanas plānošanu.
22 Viena banka laikā nesaņēma komentāru vēstuli pēc pirmās iesniegšanas kārtas. Pārējo sešu banku komentāri attiecās uz otro kārtu.
23 Revīzijas izsekojamība ir sistēma, kas ļauj izsekot detalizētiem darījumiem vai informācijai, kas uz kādu pozīciju attiecas. Tā reģistrē izmaiņas, kas veiktas konkrētā datubāzē vai dokumentā.
24 RNS novērtē kredītiestāžu riska līmeni un kontroles pasākumus.
25 Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes par agrīnās intervences pasākumu izmantošanas faktoriem saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 4. punktu, EBA/GL/2015/03, 2015. gada 29. jūlijs.
26 Ir minēts tikai uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa kopējais vērtējums, nevis riska novērtēšanas sistēmas komponenti, kas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas iekšējiem procesiem ir daļa no tās krīzes identifikatora.
27 Dažos gadījumos kavēšanās bija ilgāka par sešiem mēnešiem.
28 Attiecīgajās pamatnostādnēs teikts: “Kaut arī kādas banku iestādes maksātnespējas vai iespējamas maksātnespējas noteikšana joprojām ir attiecīgas atbildīgās iestādes diskrecionārs novērtējums, šajās pamatnostādnēs ir formulēti plaši elementi, kuriem jābūt šā slēdziena pamatā. Ja attiecībā uz kādu banku iestādi konstatē tikai vienu objektīvu elementu, kas minēts šajās pamatnostādnēs, tad nevar automātiski secināt, ka šī iestāde kļūst vai var kļūt maksātnespējīga, un nevar automātiski sākt noregulējuma darbības. Turpretim katrā gadījumā attiecīgajām atbildīgajām iestādēm lēmums par to, vai konkrētā banku iestāde kļūst maksātnespējīga vai tāda var kļūt, ir jāpieņem, pamatojoties uz kvalitatīvu un kvantitatīvu objektīvu elementu visaptverošu novērtējumu, ņemot vērā visus pārējos apstākļus un informāciju, kas attiecas uz šo banku iestādi. Turklāt šajās pamatnostādnēs izklāstīto objektīvo elementu kopums nav izsmeļošs un neliedz attiecīgajām atbildīgajām iestādēm ņemt vērā citus apsvērumus, kuri liecina, ka iestāde kļūst vai var kļūt maksātnespējīga.”
Notikums | Datums |
---|---|
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums | 28.2.2017. |
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Eiropas Centrālajai bankai | 3.11.2017. |
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras | 12.12.2017. |
Eiropas Centrālās bankas oficiālās atbildes saņemtas visās valodās | 14.12.2017. |
Revīzijas darba grupa
ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti atsevišķu budžeta jomu vai vadības aspektu lietderības un atbilstības revīzijās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.
Šo ziņojumu sagatavoja IV revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Baudilio Tomé Muguruza un kura revidē tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Kevin Cardiff. Ziņojumu izstrādāt palīdzēja locekļa biroja vadītājs Gediminas Mačys, locekļa biroja atašejs Shane Enright, direktori Tony Murphy un Zacharias Kolias un darbuzdevuma vadītājs Mirko Gottmann. Revīzijas darba grupā strādāja Paraskevi Demourtzidou, Jörg Genner, Violeta Radu un Giorgos Tsikkos.
Kontaktinformācija
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG
Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018
ISBN 978-92-872-9083-0 | ISSN 1977-5717 | doi:10.2865/14581 | QJ-AB-17-027-LV-N | |
HTML | ISBN 978-92-872-9118-9 | ISSN 1977-5717 | doi:10.2865/154507 | QJ-AB-17-027-LV-Q |
© Eiropas Savienība, 2018
Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.
KĀ SAZINĀTIES AR ES
Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv
Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:
- pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
- pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
- pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv
KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES
Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: http://europa.eu
ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt vietnē EU Bookshop: http://bookshop.europa.eu. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).
ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv/data) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.