TU BIEŽI ZIŅĀS DZIRDI, KA “BRISELE” IR IZLĒMUSI TO UN ŠO. BET KO TIEŠI TAS NOZĪMĒ? KAS ĪSTI IR “BRISELE”? ŠAJĀ NODAĻĀ BŪS ĪSS PĀRSKATS PAR ES UZBŪVI. TU UZZINĀSI PAR GALVENAJĀM ES IESTĀDĒM, TO PIENĀKUMIEM UN TIESĪBĀM. TĀPAT TU UZZINĀSI, KĀ VARI IETEKMĒT ŠO IESTĀŽU DARBU.

KĀ DARBOJAS ES?

Kurš ko izlemj ES?

Kad tu dzirdi diskusijas par politiku, bieži tiek minēti cilvēku vārdi, piemēram, tavas valsts ministru prezidenta vai opozīcijas vadītāja vārds. Tā tas ir tāpēc, ka lēmumus pieņem un politiku veido cilvēki. Tāpat tas notiek arī Eiropas Savienībā.

ES iestādes vienkārši ir vietas, kur politiķi no visām ES valstīm var satikties, lai kopā strādātu un virzītos uz konkrētiem rezultātiem. Palūkosimies uz iestādēm, kur tiek pieņemts visvairāk lēmumu!

Eiropas Parlaments

europarl.europa.eu

Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde, un tas ir iedzīvotāju kopīgā viedokļa paudējs. Deputātus ik pēc pieciem gadiem tieši ievēlē Eiropas pilsoņi. Šajās vēlēšanās var balsot ikviens ES pilsonis. Dažās ES valstīs, kurās nepilsoņi dažkārt var balsot vietējā līmeņa vēlēšanās, Eiropas Parlamenta vēlēšanās var balsot arī personas, kas atbilst citiem uzturēšanās nosacījumiem (piemēram, valstī likumīgi dzīvojoši nepilsoņi).

Eiropas Parlamenta ēka Strasbūrā, Francijā. / Eiropas Parlamenta sanāksme Briselē, Beļģijā. / Infografika, kurā attēlotas katrai Eiropas Parlamenta politiskajai grupai atvēlētās vietas.

Nesenākās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 2019. gadā. Nākamās vēlēšanas notiks 2024. gadā. Visās ES valstīs iedzīvotājiem ir tiesības balsot, ja viņi ir sasnieguši 18 gadu vecumu, izņemot Austriju un Maltu, kur var balsot no 16 gadu vecuma, un Grieķiju, kur var balsot no 17 gadu vecuma.

VAI TU ZINI?

Jaunieši vecumā no 15 līdz 30 gadiem ir visproeiropeiskāk noskaņotā paaudze. Vairāk nekā 70 % no viņiem 2019. gadā pauda pozitīvu attieksmi pret ES.

Avots: Eirobarometra zibensaptauja 478

Eiropas Parlamenta galvenās sanāksmes, ko sauc arī par plenārsēdēm, 12 reizes gadā notiek Strasbūrā, Francijā un līdz 6 reizēm gadā – Briselē, Beļģijā.

Eiropas Parlamentā ir 705 deputāti no visām ES valstīm. Valstu deputātu skaits nav vienāds – vairāk apdzīvotām valstīm ir vairāk deputātu nekā mazāk apdzīvotām. Deputāti no visas ES ar līdzīgiem politiskiem uzskatiem darbojas kopā frakcijās tāpat, kā valstu parlamentos. Viņi neveido frakcijas pēc valsts piederības.

Eiropas Parlaments pieņem ES tiesību aktus kopā ar Eiropas Savienības Padomi. Ja Parlaments un Padome nevar vienoties par jaunu tiesību aktu, to nepieņem. Parlaments izraugās Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, un tam ir tiesības apstiprināt vai atlaist visu Eiropas Komisiju. Tas arī apstiprina Eiropas Savienības budžetu.

Infografika, kurā attēlots atšķirīgais likumā noteiktais balsošanas vecums visā ESEiropas pilsoņi Eiropas Parlamenta deputātus ievēlē tieši.

5.  UZDEVUMS. TAVI PĀRSTĀVJI EIROPAS PARLAMENTĀ

Infografika, kurā izskaidrots Eiropadomes sastāvs. Tajā attēloti 27 dalībvalstu karogi un trīs ES karogi, kas pārstāv ES iestāžu vadītājus. Visu 27 ES dalībvalstu līderi ir attēloti grafiski, priekšā novietojot attiecīgās valsts karogu. Tāpat, ar ES karogiem, attēlotas arī trīs personas, kas pārstāv Eiropadomes priekšsēdētāju un divus citus ES vadītājus. Dalībnieki ir izvietoti aplī — kā jebkurā Eiropadomes sanāksmē.

Eiropas Parlamenta nākamās vēlēšanas notiks 2024. gadā, un tev tad jau, iespējams, būs tiesības vēlēt. Tavi pārstāvji strādā frakcijās kopā ar citiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Lai izveidotu frakciju, ir vajadzīgi 25 deputāti, un grupā jābūt pārstāvētai vismaz ceturtdaļai no ES 27 valstīm. Pašlaik Parlamentā ir astoņas frakcijas. Deputāti nevar būt vienlaikus vairāk nekā vienas frakcijas locekļi. Ir deputāti, kuri nepieder ne pie vienas frakcijas, un viņus dēvē par neatkarīgajiem deputātiem.

Nelielās grupās apskatiet karti, kas aplūkojama, noklikšķinot uz saites, un noskaidrojiet, kuru partiju pārstāvji no jūsu valsts ir ievēlēti pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pie kurām frakcijām viņi pieder: europa.eu/!UhCU9N

Te redzams, kā deputāti ir sasēdināti plenārsēdēs: europa.eu/!QYnUbr

Vai vari saskatīt kādus no savas valsts deputātiem?

Eiropadome

consilium.europa.eu/en/european-council

Eiropadomē tiekas ES valstu ievēlētie “līderi”, t. i., valstu vai valdību vadītāji. Viņi tiekas vismaz četrreiz gadā. Viņu sanāksmes nereti sauc par “ES samitiem”. Eiropadome nosaka ES galvenās politiskās prioritātes un vispārējo politikas virzienu. To vada priekšsēdētājs, ko ievēlē ik pēc divarpus gadiem.

Eiropadome nepieņem ES tiesību aktus. Tas ir Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes uzdevums. Centies tās nesajaukt!

VISMAZ ČETRI SAMITI GADĀ / Sanāksmju telpa “Europa” ēkā.

Eiropadome

ES un valstu vadītāji tiekas ES samitā, ko vada Eiropadomes priekšsēdētājs.

Eiropas Savienības Padome

consilium.europa.eu/lv/council-eu

Eiropas Savienības Padome, kas pazīstama arī vienkārši kā “Padome”, pārstāv ES valstu valdības. Padomē tiekas visu ES valstu ministri, lai pārrunātu un pieņemtu lēmumus par ES politikas jomām un tiesību aktiem. Tas, kuri ministri piedalās sanāksmē, ir atkarīgs no apspriežamā temata. Piemēram, ja sanāksme ir par gaisa piesārņojumu, piedalās vides ministri. Ja uzmanības centrā ir bezdarbs, piedalās ministri, kas atbild par nodarbinātību un sociālajām lietām.

Padome ir viena no divām ES likumdevējām iestādēm. Eiropas Savienībā neko nevar paveikt bez visu ES valstu ministriem.

Noteikumus par balsošanu Padomē nosaka ES valstis. Padome lielākoties pieņem lēmumus ar balsu vairākumu un dažos gadījumos – vienprātīgi. Attiecībā uz jomām, kurās ES valstis ir vienojušās, ka lēmumi jāpieņem vienprātīgi, piemēram, nodokļu vai drošības jautājumos, tas nozīmē, ka visiem ministriem ir jābūt vienisprātis, lai lēmums tiktu pieņemts.

Daudzās citās jomās ministri pieņem lēmumus ar balsu vairākumu, piemēram, pieņemot ES tiesību aktus par patērētāju tiesībām, par tādiem jautājumiem kā ekonomikas atveseļošana pēc Covid-19 pandēmijas vai par vides jautājumiem, piemēram, kā rīkoties ar sadzīves atkritumiem.

Padomes prezidentvalsts pienākumus veic ES valstis, nomainot cita citu ik pēc sešiem mēnešiem. Pēc Francijas un Čehijas prezidentūrām 2022. gadā prezidentūru 2023. gadā uzņemsies Zviedrija un Spānija, bet 2024. gadā – Beļģija un Ungārija.

VAI TU ZINI?

Padome vienprātīgi balso par šādām tēmām:

  • lielākā daļa kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumu;
  • pilsonība (jaunu tiesību piešķiršana ES pilsoņiem);
  • dalība ES;
  • valstu tiesību aktu saskaņošana netiešo nodokļu jomā;
  • ES finanses;
  • noteiktiem tieslietu un iekšlietu jautājumi (piemēram, ģimenes tiesības, policijas sadarbība);
  • valstu tiesību aktu saskaņošana saistībā ar sociālo nodrošinājumu un sociālo aizsardzību.

Vienprātības balsojuma gadījumā atturēšanās no balsošanas neliedz pieņemt lēmumu.

Sīkāk par Padomi – šajā īsajā dokumentālajā filmā: europa.eu/!Xm48xu

6.  UZDEVUMS. BALSOŠANA PADOMĒ

Padomes sanāksmēs lēmumus par aptuveni 80 % tiesību aktu priekšlikumu pieņem ar kvalificēta vairākuma balsojumu, ko dēvē arī par “divkāršu balsu vairākumu”. Balsojot ar kvalificētu balsu vairākumu, katrs ministrs nodod vienu balsi – tas var balsot “par” vai “pret” priekšlikumu vai atturēties. Tā kā katra ministra pārstāvēto cilvēku skaits ir atkarīgs no valsts iedzīvotāju skaita, “divkāršais balsu vairākums” ir vajadzīgs, lai lēmumu pieņemtu taisnīgi. Lai varētu izdot likumu, tam par labu jānobalso vismaz 55 % ES valstu (15 no 27), kas pārstāv vismaz 65 % visu ES iedzīvotāju (ap 447 miljoniem).

Plašāka informācija: europa.eu/!kyVc9j

Lai redzētu, kā šī sistēma darbojas, izmēģini Padomes vietnē atrodamo balsošanas kalkulatoru – ar šo uzdevumu: europa.eu/!KtTYfq!

Iedomājies, ka tava klase ir savākusi naudu skolas ekskursijai, un jums tagad jāvienojas par galamērķi! Kāds piedāvā nobalsot par ierosināto galamērķi, izmantojot kvalificēta vairākuma balsošanu. Vai jūs visi domājat vienādi, vai arī jums ir nepieciešams kvalificēta vairākuma balsojums?

Izvēlieties vienu no savas klases, kurš pārstāvēs Eiropas Komisiju – viņam ir viena minūte, lai izklāstītu argumentus par labu konkrētam galamērķim! Izvēlieties citu skolēnu, kura pārziņā būs Padomes balsošanas kalkulators! Pārējie klasesbiedri ir ministri no katras no 27 ES valstīm!

Katram “ministram” ir jābalso par vai pret ierosināto galamērķi, vai arī viņi var atturēties.

Pārbaudiet rezultātu Padomes kalkulatorā! Kāds bija rezultāts? Vai spējāt vienoties par ierosināto galamērķi? Dalies ar grupu pārdomās par šo balsošanas procedūru!

Infografika, kurā izskaidrota balsošanas sistēma Eiropas Savienības Padomes sanāksmēs. Maltā ir 0,11 % ES iedzīvotāju, savukārt Vācijā — 18,54 %.

Eiropas Komisija

ec.europa.eu

Eiropas Komisiju veido 27 locekļi – pa vienam no katras ES valsts. Kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju tās locekļi ir ES izpildvara, kas atbild par ES ikdienas darbību. Viņu pilnvaru termiņš ir 5 gadi.

Sīkāk par Komisiju – šajā īsajā dokumentālajā filmā: europa.eu/!pfry7D

Eiropas Komisijas priekšsēdētāju izvirza dalībvalstis ar Eiropadomes starpniecību un oficiāli ieceļ Eiropas Parlaments. Pārējos Komisijas locekļus izvirza attiecīgās valsts valdība un apstiprina Eiropas Parlaments. Komisijas locekļi pārstāv nevis savas izcelsmes valsts uzskatus, bet ES kopīgās intereses. Priekšsēdētājs katram Komisijas loceklim uztic atbildību par konkrētu jomu, piemēram, enerģētiku, ekonomiku vai tirdzniecību.

Eiropas Komisija ierosina jaunus tiesību aktus un programmas ES vispārējās interesēs. Pirms priekšlikuma iesniegšanas Komisija uzklausa valstu parlamentu, valdību, interešu grupu, ekspertu un sabiedrības viedokļus, aicinot iesniegt savus komentārus internetā.

Sīkāk par to, kā vari paust savu viedokli ES politikas veidošanā, sk. iedaļā "Tava balss ES lēmumu pieņemšanā" .

Komisijas priekšlikumus rūpīgi izskata Eiropas Parlaments un Padome. Abas šīs iestādes pieņem galīgo lēmumu par visiem ES tiesību aktiem. Tās var veikt izmaiņas priekšlikumos vai tos noraidīt pavisam. Eiropas Komisija arī pārvalda ES politikas jomas un budžetu un nodrošina, ka ES valstis pareizi piemēro ES tiesību aktus.

Eiropas Komisija ir ES “izpildiestāde” Infografika, kurā izskaidrota Eiropas Komisijas loma. Eiropas Komisijas uzdevums ir pārvaldīt ES budžetu, uzraudzīt ES tiesību aktu piemērošanu un izstrādāt ES tiesību aktus.
Jaunieši sēž Eiropas Parlamentā. / Jauniešu grupa pie Eiropas Parlamenta ēkas Strasbūrā.

VAI TU ZINI?

Komisijas ikdienas darbu veic tās administratīvie darbinieki, eksperti, tulkotāji, tulki un asistenti. Komisijas ierēdņus tāpat kā citu ES iestāžu darbiniekus darbā pieņem ar Eiropas Personāla atlases biroja starpniecību (epso.europa.eu).

Šie ierēdņi ir ES valstu pilsoņi, kas pieņemti darbā pēc konkursa. Komisijā strādā aptuveni 32 000 cilvēku. Tas var šķist daudz, taču patiesībā viņu ir mazāk nekā darbinieku, kuri strādā lielākajā daļā lielu ES pilsētu domju.

Ja tev šķiet, ka šāda karjera tevi varētu interesēt, tad vari pieteikties dalībai ES praksē kādā no ES iestādēm.

Plašāka informācija: europa.eu/!MC96Vc

VAI TU ZINI?

Tu vari apmeklēt ES iestādes!

Dodies ekskursijā pa Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropadomi vai Eiropas Komisiju klātienē vai tiešsaistē!

Divas fotogrāfijas ar cilvēkiem, kuri pēta interaktīvu karti Eiropas Parlamenta apmeklētāju centrā “Parlamentarium” Briselē.

Eiropas Savienības Tiesa

Pēdējos 70 gados ES valstis kopā ir radījušas daudz ES tiesību aktu. Tiesa nodrošina, ka šie tiesību akti tiek interpretēti un piemēroti vienādi. Ja kādai valsts tiesai rodas šaubas par šo tiesību aktu interpretāciju, tā var lūgt skaidrojumu Tiesai. Atsevišķas ES valstis ne vienmēr piemēro ES tiesību aktus pilnīgi. Tādā gadījumā Komisija vai cita ES valsts var vērsties Tiesā. Tiesa atrodas Luksemburgā, un tās sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras ES valsts.

Plašāka informācija: curia.europa.eu

7.  UZDEVUMS. KURŠ KO DARA ES?

Informācijas nudien bija daudz! Bet ir svarīgi saprast, kas īsti ir tā sauktā “Brisele” un kurš par ko atbild Eiropas Savienībā. Izpildi šo testu un pārbaudi, cik daudz atceries! Ievelc krustiņu tās iestādes vai iestāžu ailītē, kas atbilst aprakstam!

Kas... Eiropas Parlaments Eiropadome Eiropas Savienības Padome Eiropas Komisija Tiesa
1. iesniedz ES tiesību aktu priekšlikumus? JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ
2. apstiprina ES tiesību aktus? JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ
3. ietver (tikai) vienu pārstāvi / locekli no katras ES valsts? JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ
4. tiek tieši ievēlēta? JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ
5. pārvalda budžetu? JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ
6. pārstāv iedzīvotāju intereses? JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ
7. pārstāv ES valstu / to valdības intereses? JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ
8. pārstāv ES kopīgās intereses? JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ
9. lemj par to, kā interpretējami ES tiesību akti? JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ
10. nosaka ES politikas galveno virzienu? JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ JĀ / NĒ
UZDEVUMU ATBILDES

Iespējams, esi dzirdējis ne vien par tikko aprakstītajām iestādēm, bet arī šādām ES iestādēm un struktūrām:

Plašāka informācija: europa.eu/!6FWnfV

8. UZDEVUMS. LIKUMDOŠANA EIROPAS SAVIENĪBĀ

ES likumdošanā visbiežāk izmanto procedūru, ko sauc par “parasto likumdošanas procedūru”. Šajā procedūrā jauna tiesību akta priekšlikums tiek izskatīts līdz trim reizēm (tā sauktajos “lasījumos”). Ja nevar panākt vienošanos, priekšlikumu atsauc.

ES līgumos ir noteikts, kas un kādās jomās var izdot tiesību aktus: ES, valstu valdības vai abējādi. ES valstis atbild par savu lēmumu un tiesību aktu pieņemšanu noteiktās valsts politikas jomās, piemēram, rūpniecībā, veselības aprūpē un izglītībā. Šajās jomās ES tikai nodrošina atbalstu valstu valdībām. Jomās, kurās var rīkoties gan ES, gan valstu valdības, ES drīkst rīkoties tikai tad, ja tās rīcība var būt efektīvāka.

Vairāk par ES atbildības jomām vari uzzināt šeit: europa.eu/!7vdJM8

Lasījumos galvenokārt iesaistās trīs iestādes: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Katrā attēla lodziņā ieraksti attiecīgo iestādi!

Infografika ar aizpildāmiem logiem, atbildot uz jautājumiem par likumdošanas procesu ES.
UZDEVUMU ATBILDES

9.  UZDEVUMS. KAS IR KAS?

Tu jau daudz zini par Eiropas iestādēm, bet vai zini, kā sauc to vadītājus un kā viņi izskatās? Vai zini, kurš pašlaik ir:

  1. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs?
  2. Eiropadomes priekšsēdētājs?
  3. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs?
  4. Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos?
UZDEVUMU ATBILDES
Sieviete ar skaļruni gavilējoša pūļa priekšā.

Tava balss ES lēmumu pieņemšanā

Tu kā ES pilsonis vari ietekmēt ES politiku vairākos veidos.

play video NOSKATIES VIDEO: Kā tu veido ES iestādes? europa.eu/!TGRQkU

Balso savā valstī!

Ir ļoti svarīgi balsot par savu Eiropas Parlamenta deputātu Briselē un Strasbūrā, tāpat kā piedalīties savas valsts vēlēšanās. Tas ir tāpēc, ka gan tavas valsts vadītājs, gan valdība ietekmē ES darbu.

Infografika, kurā parādīti dažādi veidi, kā Eiropas pilsoņi var ietekmēt ES politiku. Tava balss valsts vispārējās vēlēšanās palīdz izvēlēties tavas valsts valdību. Tavas valsts vai valdības vadītājs ir Eiropadomes loceklis. Tava balss palīdz izvēlēties arī tavas valsts izglītības, vides un citus ministrus, kuri pieņem lēmumus Padomes sanāksmēs. Tava balss Eiropas Parlamenta vēlēšanās palīdz izvēlēties tavas valsts pārstāvjus Eiropas Parlamentā, kuri kopā ar citu ES valstu deputātiem strādā politiskajās grupās.

Piedalies tiešsaistes sabiedriskajās apspriešanās!

Tu vari paust savu viedokli, piedaloties tiešsaistes sabiedriskajās apspriešanās. Pirms jaunu ES tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas un arī visā lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Komisija uzklausa iedzīvotāju, kā arī publiskā un privātā sektora viedokļus.

Piedalies te: europa.eu/!Rv84KP

Piedalies diskusijās par ES!

Tu vari paust savu viedokli par ES notiekošo arī daudzajās diskusijās, kas notiek gan klātienē, gan tiešsaistē visā ES.

Vairāk par to, kā vari iesaistīties ES politikas veidošanā, lasi šeit: europa.eu/!wXr9qd

Aicini Eiropas Komisiju ierosināt jaunu tiesību aktu!

play video NOSKATIES VIDEO: Kas ir Eiropas pilsoņu iniciatīva? Uzņemies iniciatīvu! europa.eu/!CPVktC

ES pilsoņi var sākt vai atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu (europa.eu/citizens-initiative/_lv). Šajās iniciatīvās Eiropas Komisija tiek aicināta ierosināt tiesību aktu par specifisku jautājumu, par kuru atbild ES, piemēram, vidi, lauksaimniecību vai transportu. Iniciatīvu sākt un parakstu vākšanu organizēt var vismaz septiņu ES pilsoņu grupa, kas dzīvo septiņās dažādās ES valstīs. Kad iniciatīvu ir parakstījis viens miljons cilvēku jeb mazliet vairāk nekā 0,2 % ES iedzīvotāju, to var iesniegt Eiropas Komisijai izskatīšanai.

Pašā pirmajā ES pilsoņu iniciatīvā “Right2Water” tika savākti 1,6 miljoni parakstu. Tās rezultātā tika izstrādāts priekšlikums jauniem noteikumiem par dzeramo ūdeni.

VAI TU ZINI?

Eiropas Komisijai visās ES valstīs ir nelieli biroji (birojus sauc par pārstāvniecībām), kuros strādā darbinieki, kas runā attiecīgās valsts valodā. Tu vari ar viņiem aprunāties vai lūgt rakstisku informāciju par ES savā valodā. Visās ES valstīs ir arī Europe Direct tīkla vietējie informācijas biroji. Šo biroju kontaktinformāciju atradīsi šīs brošūras beigās.

10.  UZDEVUMS. PRIORITĀTES, KAS JĀŅEM VĒRĀ TAVAM PĀRSTĀVIM EIROPAS PARLAMENTĀ

Nelielās grupās sastādiet sarakstu ar pieciem galvenajiem jautājumiem, par kuriem jūs gribētu, lai jūsu pārstāvis cīnās Eiropas Parlamentā! Piemēram, šeit tu vari izlasīt par Parlamenta rezolūciju par plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu Eiropā: europa.eu/!qVJK7V.