MUMS – ES PILSOŅIEM – IR IESPĒJA IZMANTOT VIENKĀRŠUS LABUMUS, KO MĒDZAM UZSKATĪT PAR PAŠSAPROTAMIEM. PIEMĒRAM, DZĪVE REĢIONĀ, KURĀ VALDA MIERS, PIEDERĪBA PIE VIENA NO PASAULES LIELĀKAJIEM EKONOMIKAS REĢIONIEM UN BRĪVĪBA DZĪVOT, STUDĒT, STRĀDĀT UN CEĻOT CITĀS ES VALSTĪS. MĒS IZMANTOJAM ARĪ GRŪTĀK PAMANĀMUS LABUMUS – IKDIENIŠĶAS, BET ĻOTI SVARĪGAS IESPĒJAS. ŠAJĀ NODAĻĀ IR MINĒTI KONKRĒTI PIEMĒRI TAM, KO ES DARA SAVU PILSOŅU LABĀ.

KO ES NOZĪMĒ TAVĀ IKDIENĀ?

Viss, ko dara ES, ir balstīts uz līgumiem, kuros ietverti noteikumi par ES darbību. Par tiem brīvprātīgi un demokrātiski ir vienojušās visas ES valstis.

ES rīkojas jomās, kurās ES valstis to ir atļāvušas un kurās ir lietderīgi rīkoties kopīgi, piemēram, klimata pārmaiņu vai globālās tirdzniecības jomā.

Šajā nodaļā atradīsi informāciju par to, ko ES jau ir īstenojusi un ieviesusi (un nodaļā “Kas ir ES darba kārtībā” atradīsi informāciju par to, kas tiek darīts, lai turpinātu šo darbu). Tie ir tikai daži no ES līdzšinējiem sasniegumiem.

Droša un viegla ceļošana

Covid-19 pandēmijas dēļ ceļošana kādu laiku ir apgrūtināta. Taču normālos apstākļos ceļot Eiropā mūsdienās ir daudz ērtāk nekā agrāk. Tas ir tāpēc, ka vairums ES valstu un dažas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ir likvidējušas robežkontroli uz savstarpējām robežām. Robežkontrole ir atcelta ar Šengenas nolīgumu, kas nosaukts tā ciemata vārdā, kur 1985. gadā Luksemburgā Eiropas valstis to parakstīja.

Tu kā ES pilsonis vari bez pases ceļot 26 “Šengenas valstīs”: 22 ES valstīs (Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā), kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Bulgārija, Horvātija, Īrija, Kipra un Rumānija pašlaik nav Šengenas zonas dalībvalstis. Ceļojot uz valstīm, kas neietilpst Šengenas zonā, vai atgriežoties no tām, tev būs jāuzrāda derīga pase vai personas apliecība.

VAI TU ZINI?

Koronavīrusa pandēmijas laikā tīmekļa vietnē un lietotnē Re-open EU ir sniegta informācija par dažādiem spēkā esošajiem ierobežojumiem, piemēram, valstu noteikumiem par karantīnu un testēšanu, lai palīdzētu tev plānot ceļojumu Eiropā (europa.eu/!HN37pF).

ES digitālais Covid sertifikāts kļuva pieejams visiem ceļotājiem 2021. gadā. Tas ļauj ES pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem saņemt un pārbaudīt sertifikātu visā ES bez valodas vai administratīviem šķēršļiem citā valstī.

NOSKATIES VIDEO: Eiropas veselības apdrošināšanas karte
europa.eu/!WT96yM

Iniciatīva DiscoverEU

Pateicoties Eiropas Savienības iniciatīvai DiscoverEU, tev ir iespēja iepazīt Eiropu, saņemot bezmaksas ceļošanas karti. Ja esi sasniedzis 18 gadu vecumu un esi ES dalībvalsts pilsonis, vari pieteikties vienai no bezmaksas ceļošanas kartēm un iepazīt ES līdz pat vienam mēnesim.

VAI TU ZINI?

Pirmajās četrās programmas DiscoverEU kārtās ceļošanas kartes saņēma aptuveni 70 000 jauniešu.

Plašāka informācija par DiscoverEU: europa.eu/youth/discovereu_lv

Produktu un pārtikas drošums

Uzzini vairāk par enerģētiku, noskatoties šo īso video sēriju: europa.eu/learning-corner/eu-energy-policy_lv.

Patērētāju tiesības

Kad iepērcies ES, tevi aizsargā visdažādākie tiesību akti. Piemēram, tev pienākas vismaz divu gadu garantija Eiropas Savienībā iegādātiem produktiem. Tas nozīmē, ka tad, ja tavs mobilais tālrunis salūst gadu pēc iegādes, to par brīvu salabo vai apmaina neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā tu to esi iegādājies.

Arvien vairāk cilvēku iepērkas internetā, un ES patērētāji tagad ir labāk aizsargāti, pateicoties ES tiesību aktiem, kas:

• ļauj tev 14 dienu laikā atdot atpakaļ preces, kas iegādātas no attāluma – internetā vai pa tālruni;
• aizliedz internetā piedāvātiem pirkumiem piemērot slēptas maksas un izmaksas;
• aizliedz tīmekļa vietnēs izmantot iepriekš atzīmētas izvēles rūtiņas, lai tu netīšām neiegādātos, piemēram, ceļojuma apdrošināšanu vai automašīnu nomas pakalpojumus, ko nemaz neesi vēlējies.

Kvalitatīvi elektroniskie sakari

Daudzi no mums izmanto viedtālruņus un planšetdatorus. Tu kā ES pilsonis vari:

• ar garantiju saņemt apmierinošas kvalitātes fiksēto telesakaru pakalpojumus par pieņemamu cenu neatkarīgi no tā, kurā vietā Eiropas Savienībā tu dzīvo;
• viegli iepirkties un salīdzināt cenas, jo operatoriem ir jāsniedz pārredzama, pati jaunākā informācija par savām cenām un tarifiem;
• vienas dienas laikā mainīt telesakaru operatoru, nemainot tālruņa numuru.

Drošība tiešsaistē

Ikviens, kurš pavada laiku tiešsaistē, zina, cik viegli internetā var saskarties ar nepiemērotu, maldinošu vai pat ekstrēmistisku saturu.

Lai gādātu par mūsu drošību, ES rīcības kodekss cīnās pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē, nodrošinot, ka pieprasījumi dzēst rasistisku un ksenofobisku saturu tiek izskatīti ātri. Prakses kodekss dezinformācijas jomā apvieno sociālos tīklus un reklāmas nozari, kas ir vienojušies par saistību kopumu, kurš aptver visus aspektus no pārredzamības līdz viltus kontiem. Facebook, Microsoft, Twitter, YouTube un citas tiešsaistes platformas tagad 24 stundu laikā izvērtē 90 % no satura, par kuru ziņots. Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” ir noteikusi zelta standartu mazāku bērnu aizsardzībai un to iespēju nodrošināšanai tiešsaistē.

Aplūko karti, lai atrastu resursus savā valstī: betterinternetforkids.eu/sic

Ļoti svarīga prioritāte ir arī tavu personas datu aizsardzība un privātuma nodrošināšana tiešsaistē, un ES to uzskata par vienu no tavām pamattiesībām. Vispārīgā datu aizsardzības regula ir ES tiesību akts, kas palīdz to īstenot, nosakot tiesisko regulējumu ES dzīvojošo cilvēku personas datu vākšanai un apstrādei.

Līdztiesība un cilvēktiesības

Ikvienam ES iedzīvotājam ir garantētas dažādas pamattiesības. Cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošana ir noteikta ES līgumos un nostiprināta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tā aizliedz diskrimināciju dzimuma, dzimumorientācijas, rases, tautības, valsts piederības, valodas, reliģijas, vecuma un invaliditātes dēļ.

ES sadarbojas ar dalībvalstīm, lai veicinātu cieņu pret citiem, īstenotu nediskriminācijas tiesību aktus un aizstāvētu cilvēktiesības visā ES un ārpus tās. Cilvēktiesību apsvērumi ir iekļauti arī ES starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos ar citām valstīm.

Tomēr progress sākas mājās. Līdz šim ES ir veikusi plaša mēroga pasākumus pret lielāko daļu diskriminācijas veidu. Piemēram, rīcība invaliditātes politikas jomā aptver gan tiesību aktus (ES Piekļūstamības akts stājās spēkā 2019. gadā), gan iniciatīvas, kas veicina pilsētu pieejamību (ES “Access City” balvas)

Neraugoties uz šādiem konkrētiem pasākumiem, cilvēki visā Eiropā un pasaulē joprojām cieš no diskriminēšanas, aizskaršanas un vardarbības. Lai cīnītos pret dažāda veida naidu un diskrimināciju, ES ir uzsākusi plānu vienlīdzības palielināšanai.

Plašāka informācija ir sniegta nodaļā “Kas ir ES darba kārtībā?”.

Darba un privātās dzīves līdzsvars un dzīves kvalitāte

ES ir apņēmusies veidot sociāli taisnīgāku sabiedrību, un, lai sasniegtu šo mērķi, ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru starp dzīvi darbā un ārpus darba. 2019. gadā stājās spēkā jauni ES noteikumi, kas uzlabo vecāku un aprūpētāju darba dzīvi. Noteikumu mērķis ir veicināt vienlīdzīgāku bērna kopšanas atvaļinājuma sadalījumu, ieviest aprūpētāju atvaļinājumu un risināt sieviešu nepietiekamās pārstāvības problēmu darba tirgū. Kad noteikumi tiks pilnībā piemēroti visās ES valstīs, tiem būtu arī jānodrošina tiesības uz elastīgu darba režīmu visiem darba ņēmējiem.

ES finansējums tavā reģionā

ES valstis un reģioni atšķiras ne tikai pēc lieluma, bet arī pēc labklājības līmeņa. Gadu gaitā ES finansējumu ir saņēmuši tūkstošiem projektu. Šie projekti ir devuši labumu gan katrai ES valstij atsevišķi, gan Eiropas Savienībai kopumā, radot darbu, veicinot ekonomikas izaugsmi un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Cilvēki ne vienmēr zina, ka ES ir finansējusi vai finansē projektus, kas notiek to dzīvesvietas tuvumā. Tomēr ES finansējumu saņēmušie projekti ir devuši viņiem labumu, radot miljoniem darba vietu, attīstot stratēģiskus transporta savienojumus, uzlabojot energoinfrastruktūru, paplašinot platjoslas interneta pieejamību, sniedzot ieguldījumu pētniecībā un inovācijā un aizsargājot kultūras mantojumu un ainaviskas dabas teritorijas.

Apmeklē šīs tīmekļa vietnes un izpēti dažus no tavā valstī īstenotiem projektiem, kas saņēmuši ES finansējumu! Tu sapratīsi, ka ES tavām mājām ir daudz tuvāk, nekā tev šķita: ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/ un what-europe-does-for-me.eu/lv/portal/1.

Pateicoties ES finansējumam, tu vari par brīvu lietot internetu bibliotēkās, parkos, muzejos un citās sabiedriskās vietās visā Eiropā, kur redzi šo zīmi.

ES ieguldījumi pētniecībā

Zinātnes spēkos ir mainīt mūsu dzīvesveidu. Tāpēc ES iegulda miljardiem eiro pētniecībā un inovācijā, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, veicinātu izaugsmi un nodarbinātību un risinātu citas problēmas, ar kurām saskaramies. Galvenā ES finansējuma programma šajā jomā ir “Apvārsnis Eiropa”. Iepriekšējais programmas “Apvārsnis Eiropa” finansēšanas cikls palīdzēja paātrināt vakcīnu izstrādi, nodrošināja ieguldījumus bioloģiskās daudzveidības aizsardzības projektos un izmantoja Galileo satelītnavigācijas sistēmu, lai nodrošinātu mums precīzākas GPS sistēmas un kartes. Ņemot vērā programmas “Apvārsnis Eiropa” nozīmi ES nākotnē, tās budžets 2021.–2027. gadam ir 95,5 miljardi eiro. Galvenā uzmanība tiks pievērsta zaļajām tehnoloģijām, mākslīgajam intelektam un daudz kam citam.

Noskaidro vairāk par “Apvārsni Eiropu”: europa.eu/!Xf47NRP

Plašāku informāciju par ES budžetu skati nodaļā "Kas ir ES darba kārtībā?"