7.2.4. Noteikumi par valodām iestādēs
EK līguma 290. pants (tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību 342. pants) un Euratom līguma 190. pants pilnvaro Padomi ar vienprātīgu lēmumu pieņemt noteikumus par valodu lietošanu Kopienas iestādēs, “neskarot Eiropas Savienības Tiesas statūtu noteikumus”.
Uz šā pamata Padome 1958. gada 15. aprīlī pieņēma Regulu Nr. 1, kas nosaka valodu lietošanu Eiropas Ekonomikas kopienā un kas grozīta ar pievienošanās līgumiem.
Pašlaik Eiropas Savienības iestādēs ir 24 oficiālās un darba valodas (sk. 7.2.1. punktu).
Īru valoda
Līdz 2006. gada 31. decembrim īru valoda nebija darba valoda Eiropas Savienības iestādēs. Saskaņā ar 1971. gada nolīgumu starp Īriju un Kopienu īru valodu uzskatīja par oficiālu Kopienas valodu, ar to gan saprotot, ka šajā valodā izstrādā tikai primāros tiesību aktus.
2007. gada 1. janvārī īru valoda kļuva par pilnībā oficiālu ES valodu ar pagaidu atkāpi uz piecu gadu atjaunojamu laikposmu (sk. Padomes 2005. gada 13. jūnija Regulu (EK) Nr. 920/2005 (OV L 156, 18.6.2005., 3. lpp.)), kas paredz, ka “Eiropas Savienības iestādēm nav saistoša pienākuma izstrādāt visus tiesību aktus īru valodā un publicēt tos minētajā valodā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, izņemot regulas, kuras kopā pieņem Eiropas Parlaments un Padome. Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2010 (OV L 343, 29.12.2010., 5. lpp.) šī atkāpe tika pagarināta līdz 2016. gada 31. decembrim. Ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2015/2264 (OV L 322, 8.12.2015., 1. lpp.) tā tika pagarināta vēlreiz. No 2022. gada 1. janvāra atkāpi attiecībā uz īru valodu vairs nepiemēro.
Šie termini nav sinonīmi.
Gēlu valoda – kāda no Īrijas un Skotijas ķeltu valodu grupas valodām.
Īru valoda – Īrijas ķeltu valoda.
Īrijas pirmā oficiālā valoda ir īru valoda, otrā – angļu valoda.
Maltiešu valoda
Padomes 2004. gada 1. maija Regula (EK) Nr. 930/2004 (OV L 169, 1.5.2004., 1. lpp.) paredz atkāpi no pienākuma izstrādāt tiesību aktus maltiešu valodā un publicēt tos Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī atkāpe piemērojama trīs gadus – ar iespēju pagarināt šo termiņu par vienu gadu – visiem tiesību aktiem, izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtās regulas. Padome nolēma pārtraukt šo izņēmuma kārtību 2007. gadā – tātad pēc trīs gadu perioda.
