Revidēto ES iestu ētikas satvari: iespējami uzlabojumi

Kopsavilkums

I

Ētiska rīcība publiskajā pārvaldē nozīmē to, ka ierēdņiem un publiskā sektora amatpersonām jārīkojas sabiedrības interesēs, atbilstīgi jāpārvalda publiskā sektora resursi un jāpieņem taisnīgi lēmumi. Šāda rīcība veicina pareizu finanšu pārvaldību un vairo sabiedrības uzticību, kas ir neaizstājama, lai sekmīgi īstenotu publisko politiku. Jebkāda veida neētiska rīcība, ko pieļauj Eiropas Savienības (ES) iestāžu un struktūru darbinieki un locekļi, tostarp EP deputāti, piesaista lielu sabiedrības uzmanību un mazina uzticību ES. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai iestādes pieņemtu atbilstīgus ētikas satvarus nolūkā pēc iespējas samazināt neētiskas rīcības risku.

II

Veicot revīziju, mēs vērtējām, vai revidēto ES iestāžu ētikas satvari bija labi izstrādāti. Revīzija aptvēra visus darbinieku un iestāžu locekļu līmeņus šādās iestādēs: Eiropas Parlaments (Parlaments), Eiropas Savienības Padome un Eiropadome (Padome), un Eiropas Komisija (Komisija). Mēs veicām arī aptauju, lai izvērtētu šo iestāžu darbinieku zināšanas par ētikas satvaru. Mēs nevērtējām, kā ētikas satvari tika īstenoti.

III

Mēs secinājām, ka revidētās iestādes lielā mērā bija izstrādājušas atbilstīgus ētikas satvarus, ko iespējams uzlabot. Mēs konstatējām, ka Padomē nav vienota ētikas satvara, kas reglamentētu dalībvalstu pārstāvju darbu.

IV

Revīzijas laikā mēs konstatējām vairākus trūkumus saistībā ar šādiem aspektiem (ne visi no šiem trūkumiem attiecas uz katru no revidētajām iestādēm):

• vispārējās ētikas stratēģijas (Parlaments un Padome);
• oficiālu procedūru ieviešana deklarāciju pārbaudēm un skaidrāku norādījumu izstrādāšana darbinieku vērtēšanas kritērijiem (Parlaments, Padome un Komisija);
• deputātu un iestāžu locekļu deklarāciju pārbaužu uzlabošana, ieviešot standarta rakstisku procedūru (Parlaments un Komisija);
• dāvanas un reprezentācijas politika (Parlaments, Padome un Komisija);
• ziņošana par pārkāpumiem jeb trauksmes celšana (Parlaments);
• noteikumi, kas attiecas uz laiku pēc pilnvaru termiņa beigām (Parlaments).

Mēs arī konstatējām jomas, kurās varētu panākt uzlabojumus, ja iestādes saskaņotu savus ētikas satvarus (piemēram, attiecībā uz darbinieku ārējām darbībām un deklarācijām par deputātu un iestāžu locekļu dzīvesbiedru un partneru darbībām), kā arī apmainītos ar paraugprakses piemēriem.

V

Mēs veicām revidēto iestāžu darbinieku reprezentatīvas izlases apsekojumu. Lai gan aptuveni puse darbinieku savas zināšanas par ētikas satvaru vērtē kā labas vai ļoti labas, apsekojuma rezultāti attiecībā uz darbinieku informētību un izpratni par ētikas jautājumiem nav viennozīmīgi. Tomēr rezultāti dažādās iestādēs un darbinieku kategorijās atšķiras.

VI

Mēs sniedzam ieteikumus, lai revidētajām iestādēm palīdzētu

• uzlabot savus ētikas satvarus,
• sadarboties, lai saskaņotu ētikas satvaru elementus, un turpināt apmainīties ar paraugpraksi ētikas jautājumu risināšanā,
• uzlabot darbinieku informētību un izpratni par ētikas satvaru un kultūru.

Ievads

01

Ētiska rīcība publiskajā pārvaldē nozīmē to, ka ierēdņiem un publiskā sektora amatpersonām jārīkojas sabiedrības interesēs, atbilstīgi jāpārvalda publiskā sektora resursi un jāpieņem taisnīgi lēmumi. Šāda rīcība veicina pareizu finanšu pārvaldību un vairo sabiedrības uzticību, kas ir neaizstājama, lai sekmīgi īstenotu publisko politiku.

02

Integritātes pārvaldības satvars, ko ieviesa Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), “apvieno instrumentus, procedūras un struktūras ar mērķi veicināt integritāti un novērst korupciju publiskā sektora struktūrās”¹. ESAO Ieteikumā attiecībā uz integritāti publiskajā sektorā noteikts, ka nodrošināt publiskā sektora integritāti nozīmē pastāvīgi pielāgot un ievērot kopīgas ētikas vērtības, principus un normas, lai publiskajā sektorā aizstāvētu sabiedrības intereses un piešķirtu tām prioritāti attiecībā pret privātām interesēm².

ESAO satvars

03

ESAO principi attiecībā uz ētikas jautājumu pārvaldību publiskajā sektorā³ paredz publiskā sektora iestādēm ieviest “ētikas infrastruktūru”. Šāda “ētikas infrastruktūra” ietver trīs galvenos elementus, un tie ir ievirze, pārvaldība un kontrole.

04

ESAO ir izveidojusi modeli cieši saistītajam publiskā sektora integritātes jēdzienam (sk. 1. attēlu).

05

Modelis balstīts uz trim galvenajiem komponentiem, un tie ir:

• saskaņotas un visaptverošas publiskā sektora integritātes sistēmas veidošana;
• publiskā sektora integritātes kultūras veicināšana; kā arī
• efektīvas pārskatatbildības nodrošināšana.

Stāvoklis Eiropas Savienībā

06

Jebkāda veida neētiska rīcība, ko pieļauj Eiropas Savienības (ES) iestāžu un struktūru darbinieki un locekļi, tostarp EP deputāti, nav pieņemama. Šāda rīcība, pat ja par to ir tikai aizdomas, piesaista lielu sabiedrības uzmanību un mazina uzticību ES. Neētiska rīcība ir arī saistīta ar korupcijas un krāpšanas risku. Ētikas satvara īstenošanas ES iestādēs izvērtējums var palīdzēt šo risku pārvaldībā.

07

Iestādēm būtu jāpieņem atbilstīgi ētikas satvari, lai pēc iespējas samazinātu neētiskas rīcības risku. Ja atbilstīga ētikas satvara nav, pastāv būtisks risks, ka neētiska rīcība iestādēs netiks novērsta un atklāta, kā arī netiks īstenoti pienācīgi pasākumi. Šāda situācija var kaitēt ES un tās iestāžu tēla reputācijai. ES tiesību aktos nav formālas ētikas satvara definīcijas, taču daudzi noteikumi gan primārajos, gan sekundārajos tiesību aktos var tikt uzskatīti par pienākumiem attiecībā uz ētisku rīcību.

08

Lai gan ir spēkā kopīgi noteikumi, kas attiecas uz visām ES iestādēm, ir pieņemtas arī dažādas īpašas tiesiskas ētikas prasības, ko piemēro katrai ES iestādei, Eiropas Komisijas (Komisija) ģenerāldirektorātiem (ĢD) un ES iestāžu darbiniekiem un locekļiem (vai deputātiem). Īpašajos noteikumos ir ņemtas vērā atšķirīgās funkcijas, atbildība un riski.

09

Visu pienākumu pamatā ir dibināšanas Līgumi, kuri ietver noteikumus, ar ko paredz vērtības, uz kurām tiekties un kurām būtu jānosaka tas, kā rīkojas ES iestāžu un struktūru darbinieki un locekļi (vai deputāti). Minētajos noteikumos ir izmantoti zināmā mērā līdzīgi termini un izklāstīti pēc būtības līdzīgi pienākumi, taču, neapšaubāmi, personu kategorijas, uz kurām tie attiecas, visai ievērojami atšķiras, tādēļ ir vajadzīgi noteikumi, kas attiektos uz katru no šīm kategorijām.

10

1. tabulā sniegts kopsavilkums par to, kāds regulējums attiecas uz ES iestāžu darbiniekiem un locekļiem (vai deputātiem).

Avots: Eiropas Revīzijas palāta (ERP).

11

Minētās tiesiskās prasības skar vairākus būtiskus ētikas jautājumu veidus, proti:

• interešu konflikta dažādas izpausmes, tostarp šādos posmos:
• pieņemšana darbā, nodarbinātības periods, pēcnodarbinātības periods;
• dāvanas un reprezentācija, ārējās darbības un laulātā nodarbinātība;
• lobēšana un interešu pārstāvēšana;
• pārredzamība;
• neiecietība pret aizskarošu izturēšanos;
• izpildes mehānismi.

12

Tiesiskais regulējums ne tikai nosaka darbinieku un iestāžu locekļu nepieciešamo rīcību, bet arī paredz instrumentus un procedūras, lai konstatētu un novērstu jebkādas atkāpes no šādiem standartiem, tādējādi palīdzot nodrošināt tiesisku ētikas prasību izpildi. Šīs revīzijas mērķiem “ētikas satvars” ir, pirmkārt, tiesiskas ētikas prasības un, otrkārt, procedūras, izpildes mehānismi, norādījumi un komunikācija, kas palīdz nodrošināt tiesisko prasību izpildi.

13

Arvien biežāk tiek atzīts, ka būtiska nozīme ir ieteikumiem jeb ētikas kultūras elementiem, ko bieži uzskata par efektīvāku risinājumu, lai panāktu augstu ētikas standartu ievērošanu. Šie elementi ir:

• ētikas kultūras veicināšana;
• vadītāju integritāte;
• novērtēšanas sistēma, kas veicina pārskatatbildību un ētisku rīcību;
• atbalsts atvērtai organizācijas kultūrai.

Revīzijas tvērums un pieeja

14

Mēs vērtējām, vai revidēto ES iestāžu ētikas satvari bija labi izstrādāti. Mūsu revīzija aptvēra visus darbinieku un iestāžu locekļu līmeņus šādās iestādēs: Eiropas Parlaments (Parlaments), Eiropas Savienības Padome un Eiropadome (Padome), kā arī Eiropas Komisija (Komisija).

15

Parlamenta, Padomes un Komisijas ētikas satvara revīziju Palāta veica pirmo reizi. Šī revīzija atbilst Palātas 2018.–2020. gada stratēģiskajam mērķim sekmēt uzticības vairošanu Eiropas Savienībā. Parlaments, Padome un Komisija tika izraudzīti, jo tās ir trīs galvenās ES iestādes, kuras iesaistītas ES tiesību aktu izstrādē un kurās ir liels skaits darbinieku. Šo iestāžu ētikas satvara izvērtēšana nodrošina vislabākās iespējas veikt salīdzinošu analīzi.

16

Lai izvērtētu, vai Parlamenta, Padomes un Komisijas ētikas satvari bija labi izstrādāti, mēs veicām šādas darbības:

1. pārbaudījām šo iestāžu tiesiskās ētikas prasības attiecībā uz darbiniekiem un locekļiem, kā arī procedūras minēto prasību izpildei, kā arī
2. izvērtējām revidēto iestāžu darbinieku zināšanas par ētikas satvaru.

Mēs nevērtējām, kā ētikas satvari tika īstenoti.

17

Izpratni par vispārējām spēkā esošajām prasībām un procedūrām Komisijā, kas ir lielākā iestāde, mēs guvām no Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta (HR ĢD). Galveno uzmanību mēs pievērsām īpašiem noteikumiem, ko piemēro turpmāk minētajos ģenerāldirektorātos, kuri pārvalda ievērojamu daļu ES budžeta vai kuriem ir būtiska ietekme uz ES tiesību aktu ierosināšanu vai īstenošanas uzraudzību, un tie ir: Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD (AGRI ĢD), Konkurences ĢD (COMP ĢD), Enerģētikas ĢD (ENER ĢD), Pētniecības un inovācijas ĢD (RTD ĢD) un Ģenerālsekretariāts (SG).

18

Revidētajās iestādēs mēs īpaši izvērtējām prasības un procedūras saistībā ar šādiem aspektiem:

• dāvanas un reprezentācija (sk. I pielikuma A daļu);
• ar darba pienākumu veikšanu nesaistītas darbības vai uzdevumi (sk. I pielikuma B daļu);
• interešu konflikts saistībā ar pieņemšanu darbā, īpaši interešu konflikta gadījumi un interešu konflikts saistībā ar laulātā darbībām (sk. I pielikuma C daļu);
• nodarbinātība un pilnvaras pēc darba tiesisko attiecību ar ES iestādi izbeigšanas (sk. I pielikuma D daļu);
• neiecietība pret aizskarošu izturēšanos (sk. I pielikuma E daļu);
• trauksmes celšana (sk. I pielikuma F daļu).

19

Mēs iepazināmies arī ar administratīvās izmeklēšanas procedūrām un darbinieku disciplinārlietu procedūrām. Lai būtu iespējams veikt revīziju, mēs nevērtējām pārredzamības un lobēšanas noteikumus, lai gan tie ir saistīti ar vispārējo ētikas satvaru. Arī interešu konflikta procedūras saistībā ar publisko iepirkumu netika iekļautas revīzijas tvērumā, jo publiskā iepirkuma procedūras Palāta vērtē atbilstības revīzijās.

20

Lai apzinātu, kādi ētikas satvari ir izveidoti un kādas procedūras ir pieņemtas to īstenošanai, mēs revidētajām iestādēm nosūtījām anketu. Mēs arī analizējām iekšējos dokumentus, ko saņēmām no Parlamenta, Padomes un Komisijas (HR ĢD un citiem izraudzītajiem ģenerāldirektorātiem). Mēs salīdzinājām dažādas ētikas prasības, kas bija spēkā dažādās iestādēs, un vērtējām, kādā mērā šīs prasības atbilda attiecīgajiem ārējiem standartiem (piemēram, ESAO, Starptautiskās Darba organizācijas un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras principiem, pamatnostādnēm un paraugpraksei). Visbeidzot, mēs iepazināmies ar citiem saistītajiem ziņojumiem ētikas jomā un intervējām iestāžu darbiniekus, kuru amata pienākumi ietvēra ar ētikas satvaru saistītu jautājumu risināšanu.

21

Galvenie šajā darbā izmantotie revīzijas kritēriji bija starptautiski atzītie ESAO standarti, ES tiesību akti un ētikas prasības un procedūras, ko noteikušas iestādes. Papildu kritērijs bija arī revidēto iestāžu ētikas satvaru salīdzinoša analīze.

22

Lai papildinātu minētos revīzijas avotus, mēs organizējām ekspertu grupas sanāksmi ar mērķi apspriest saskaņota un visaptveroša ētikas satvara raksturiezīmes publiskā sektora organizācijās. Mēs pieaicinājām četrus jomas ekspertus — vienu ESAO pārstāvi, vienu organizācijas “Transparency International” pārstāvi, vienu dalībvalsts augstākās revīzijas iestādes pārstāvi un vienu akadēmisko aprindu pārstāvi. Šie eksperti mums palīdzēja izvērtēt ētikas satvaru konkrētus elementus.

23

Lai iegūtu priekšstatu par darbinieku zināšanām attiecībā uz ētikas satvaru un izpratni par ētikas kultūru, mēs veicām revidēto iestāžu darbinieku reprezentatīvas izlases aptauju (sk. II pielikumu).

Apsvērumi

Revidētās ES iestādes ir izstrādājušas lielā mērā atbilstīgus ētikas satvarus

Izstrādāto ētikas satvaru galvenie elementi

24

Attiecībā uz ES iestāžu darbiniekiem galvenie avoti ētikas satvara izstrādei ir Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), Finanšu regula un Civildienesta noteikumu II sadaļa “Ierēdņu tiesības un pienākumi”⁶ (sk. 1. tabulu). Prasības ir sīkāk izstrādātas konkrētu iestāžu pieņemtajos īstenošanas noteikumos un pamatnostādnēs, kas sniedz plašāku skaidrojumu, taču neparedz jaunus būtiskus pienākumus. Kopumā revidēto iestāžu darbinieku ētikas satvaru noteikumi ir lielā mērā līdzīgi.

25

Attiecībā uz deputātiem un iestāžu locekļiem situācija ir atšķirīga. Deputātu un iestāžu locekļu ieņemamā amata un pienākumu būtība atšķiras gan dažādās iestādēs, gan atkarībā no darbinieku ieņemamā amata un pienākumiem. Galvenais ētikas prasību avots attiecībā uz deputātiem un iestāžu locekļiem ir Līgums par Eiropas Savienības darbību — tajā ir noteikti arī sodi un sankcijas par minēto prasību neizpildi. Piemērojamos rīcības kodeksos un reglamentos sniegti plašāki noteikumi (sk. 1. tabulu). Noteikumi ir izstrādāti vēl sīkāk citos dokumentos, tostarp dažādos norādījumos (piemēram, rokasgrāmatā Eiropas Parlamenta deputātiem par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos darba vietā⁷).

26

Revidēto iestāžu ētikas satvari atbilst galvenajām ESAO pamatnostādņu prasībām un citiem kritērijiem (sk. 21. punktu). Revidētās iestādes ir izstrādājušas lielā mērā atbilstīgus ētikas satvarus, kas attiecas gan uz darbiniekiem, gan arī uz deputātiem un iestāžu locekļiem:

• revidētās iestādes ir izstrādājušas politikas nostādnes par dāvanām un reprezentāciju, kuras ietver dāvanu, viesmīlības un citu labumu definīcijas, kā arī procedūras saistībā ar to pieņemšanu un paziņošanu par tiem (sk. I pielikuma A daļu);
• noteikumi par ārējām darbībām, kuri attiecas uz darbiniekiem, deputātiem un iestāžu locekļiem, kā arī noteikumi un sistēmas saistībā ar darbinieku nodarbinātību pēc tam, kad ir beigušās darba tiesiskās attiecības ar ES iestādi, attiecas uz riska jomām un atbilst kritērijiem, ko piemēro pieņemamām darbībām un ziņošanas un atļaujas došanas procedūrām (sk. I pielikuma B un D daļu);
• politikas nostādnes aptver arī interešu konflikta gadījumus, piemēram, interešu konfliktu saistībā ar pieņemšanu darbā, īpašus interešu konflikta gadījumus un interešu konfliktu saistībā ar darbinieka, deputāta un iestādes locekļa laulātā un partnera nodarbināšanu, atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, kas izmantoti kā revīzijas kritēriji (sk. I pielikuma C daļu);
• revidētās iestādes ir izstrādājušas politikas nostādnes par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos, kuras atbilst būtiskām attiecīgo standartu prasībām (sk. I pielikuma E daļu).
• revidētās iestādes ir izstrādājušas atbilstīgas politikas nostādnes par trauksmes celšanu, turklāt pēdējos gados tās vairākkārt pārskatītas. Politikas nostādnēs iekļautas definīcijas un paredzēti aizsardzības mehānismi trauksmes cēlējiem (I pielikums F daļa).

27

Pietiekamu atbalstu ētikas satvariem nodrošina izmeklēšanas un sankciju mehānismi. Mehānismi, ko piemēro revidēto iestāžu darbiniekiem, ir līdzīgi administratīvās izmeklēšanas procedūrām un disciplinārajām procedūrām, kas paredzētas Civildienesta noteikumu 86. pantā un IX pielikumā “Disciplinārlietas”. Sankciju klāsts ir pietiekami plašs, un tas ietver pasākumus, kas galvenokārt ietekmē ierēdņa reputāciju (piemēram, rakstveida brīdinājumi un rājiens), pasākumus, kas ietekmē ierēdņa amatu organizācijā (piemēram, līmeņa pazemināšana un pakāpes pazemināšana), kā arī pasākumus, kas neatgriezeniski maina ierēdņu un organizācijas attiecības (piemēram, atstādināšana no amata ar iespējamu pensijas tiesību samazināšanu). Dažām no šīm sankcijām ir finansiālas sekas.

28

Attiecībā uz deputātiem un iestāžu locekļiem sankcijas un sodi ir izklāstīti galvenokārt Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Tos papildina attiecīgā rīcības kodeksa un reglamenta noteikumi. Līgumi paredz samērā dažādus izpildes mehānismus, tostarp politikas un tiesvedības procedūras, kā arī iekšējās disciplinārās procedūras.

29

Mēs konstatējām vairākas jomas, kurās iespējams uzlabot (sk. 32.–63. punktu) un saskaņot (sk. 64.–68. punktu) darbinieku, deputātu un iestāžu locekļu ētikas satvaru tvērumu, specifiku, skaidrību un norādījumu detalizētības pakāpi. Mēs konstatējām arī paraugprakses piemērus — galvenokārt Komisijā (sk. 69.–76. punktu).

Nav vienota ES ētikas satvara, kas reglamentētu dalībvalstu pārstāvju darbu Padomē

30

Eiropadomes un Eiropas Savienības Padomes locekļi (Padomes locekļi) ir attiecīgi valstu vai valdību vadītāji un ministri. Citi dalībvalstu pārstāvji ir dalībvalstu ierēdņi, kas piedalās darba grupās, komitejās un citās grupās. Izņemot Eiropadomes priekšsēdētāju⁸, uz viņiem neattiecas neviens vienots ES līmeņa ētikas satvars. Dalībvalstu pārstāvju darbu Padomē reglamentē dalībvalstu tiesību akti.

31

Padomē nav pieejams kopsavilkums par visiem dalībvalstu ētikas satvariem, kas attiecas uz tās locekļiem un citiem dalībvalstu pārstāvjiem. Nav pārliecības par to, vai dalībvalstu prasības aptver visus vajadzīgos elementus un attiecīgos riskus attiecībā uz viņu ieņemamo amatu un veikto darbu.

Iestāžu ētikas satvariem piemīt vairāki trūkumi

32

Mēs salīdzinājām iestāžu ētikas satvarus, pārbaudot to atbilstību starptautiskajiem standartiem, un konstatējām vairākus trūkumus.

Parlaments un Padome nav izstrādājuši vispārēju ētikas stratēģiju

33

ESAO modelī (sk. 04. punktu) uzsvērts, ka ētikas satvaram jābūt izveidotam, pamatojoties uz stratēģiju, kurā izklāstīti mērķi un prioritātes un kura izstrādāta, izmantojot atbilstīgus datus un rādītājus un ņemot vērā pamatotus riskus ētikas jomā.

34

Komisijas vispārējā stratēģija ir iekļauta Cilvēkresursu un drošības ĢD 2017.–2020. gada stratēģiskajā plānā, kas ietver darbiniekiem adresētus noteikumus par ētikas jautājumiem. Cilvēkresursu un drošības ĢD ikgadējā riska novērtējumā arī tiek pievērsta uzmanība ētikas jautājumiem — šo novērtējumu veic saistībā ar ikgadējā vadības plāna (IVP) sagatavošanu.

35

Stratēģiskajā plānā noteikti divi mērķi. Pirmais mērķis ir panākt, lai vadošie darbinieki un personāls pastāvīgi ievērotu augstākos profesionālos un ētikas standartus. Savukārt otrais mērķis ir nodrošināt Civildienesta noteikumu īstenošanas noteikumu pārredzamu un efektīvu piemērošanu. Minēto mērķu sasniegšanu pārrauga, izmantojot izpildes rādītājus.

36

Riska novērtējumā par 2018. gadu tika konstatēts viens būtisks risks, proti, “pieņemtie pasākumi un/vai procedūras ar mērķi mazināt iespējamos reputācijas riskus, kas saistīti ar pašreizējā/bijušā darbinieka ārējām darbībām vai rīcību, ir jāuzlabo, lai ņemtu vērā sabiedrisko jautājumu arvien pieaugošo sensitivitāti”. Riska līmenis novērtēts ar 9 punktiem no 25, un šā riska mazināšanas pasākumi ir paredzēti ikgadējā vadības plānā.

37

Revidēto Komisijas ģenerāldirektorātu līmenī ikgadējo riska novērtēšanu veic, lai konstatētu, izvērtētu un pārvaldītu būtiskus un kritiskus riskus, tostarp saistībā ar ētiku. No revidētajiem ģenerāldirektorātiem Konkurences ĢD stratēģijas un vadības plānošanas procesos bija iekļauti viskonkrētākie pasākumi darbiniekiem ētikas jomā.

38

Ne Parlamentam, ne Padomei nav vispārējas ētikas stratēģijas, kas noteiktu ar rezultatīviem rādītājiem uzraugāmus mērķus un prioritātes un kas attiektos kā uz darbiniekiem, tā uz deputātiem un iestāžu locekļiem. Parlaments 2017. gadā novērtēja obligātos iekšējās kontroles standartus, kas aptvēra arī ētikas jautājumus, savukārt Padome līdz šim nav veikusi pilnīgu riska novērtējumu ētikas jomā.

Procedūras, kas attiecas uz deklarāciju pārbaudēm un darbiniekiem dotiem norādījumiem, nav pietiekami oficiālas

39

Saskaņā ar ESAO ikvienai organizācijai jāizveido procedūras, lai atklātu, pārvaldītu un novērstu interešu konfliktu. Šīm procedūrām jānodrošina, lai ierēdņi būtu informēti par to, kas viņiem darāms saistībā ar interešu konflikta situāciju deklarēšanu⁹.

40

Ētikas satvars attiecībā uz interešu konfliktu galvenokārt ir balstīts uz atsevišķu darbinieku pašdeklarācijām. Šādu sistēmu pamatā ir personas neaizskaramības princips, kā arī darbinieku zināšanas par piemērojamajām prasībām. Taču ētikas satvaru nevar efektīvi īstenot bez atbilstīgas kontroles sistēmas. Nosakot kontroles līmeni, būtu jāņem vērā riska līmenis, kā arī administratīvais slogs, ko rada šādi kontroles pasākumi.

41

ES iestāžu darbinieku galvenie pienākumi paredzēti Civildienesta noteikumos un Finanšu regulā. Iestāžu pieņemtie īstenošanas noteikumi paredz pienākumu darbiniekiem dažādās situācijās iesniegt pašdeklarācijas (sk. 1. izcēlumu).

42

Šādas deklarācijas bieži vien balstās uz darbinieka vērtējumu. Plašāka informācija par situāciju jāsniedz tikai tad, ja darbinieks uzskata, ka šāda situācija ir radusies. Revidētās iestādes lielākoties ir izveidojušas procedūras un darbplūsmu, lai izvērtētu darbinieku deklarācijās sniegto informāciju un attiecīgi rīkotos (tostarp, lai vajadzības gadījumā piešķirtu atļaujas).

43

Lai gan šīs iestādes norādīja, ka tiek izskatīta un ņemta vērā arī cita pieejamā informācija, procedūru un darbplūsmu dokumentos nav aprakstīts, kāda cita informācija no iekšējiem avotiem (piemēram, no personas lietas vai citām iesniegtām deklarācijām) vai no ārējiem avotiem (piemēram, tīmekļa vietnēm) tiek pārbaudīta un salīdzināta.

44

Lai panāktu to, ka darbinieki konsekventi ievēro ētikas prasības, ir jānodrošina skaidru un sīki izstrādātu norādījumu pieejamība šajā jomā. Taču mēs konstatējām, ka pieejamie norādījumi ne vienmēr bija skaidri vai pietiekami sīki izstrādāti (sk. 2. izcēlumu).

45

Ētikas politika ne vienmēr satur skaidrus norādījumus par deklarāciju izvērtēšanas kritērijiem, īpaši par juridiskajā pamatā paredzēto kritēriju piemērošanu praksē. Ir noteikti skaidri izvērtēšanas kritēriji attiecībā uz dāvanām un reprezentāciju, kā arī uz vienlaicīgi veiktām ārējām darbībām, taču nav pietiekamu norādījumu par interešu konflikta situācijām saistībā ar darbinieku finansiālajām interesēm, to darbībām pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas vai viņu laulāto vai partneru profesionālo darbību. Protams, nav iespējams paredzēt visas situācijas, bet, ja tiktu doti skaidri norādījumi par juridiskajā pamatā paredzēto kritēriju piemērošanu, tad varētu mazināt atšķirīgas attieksmes risku.

Iestāžu locekļu deklarāciju nepietiekama pārbaude

46

Kā minēts 42. punktā, arī informāciju, kas attiecas uz revidēto iestāžu locekļiem, galvenokārt iegūst no pašdeklarācijām. Informācijas kvalitātei un vērtēšanas kritērijiem ir izšķiroša nozīme, lai atbilstīgi pārvaldītu ar ētiku saistītos riskus. Nepastāv standarta rakstiskas procedūras un darbplūsmas šīs informācijas pārbaudīšanai.

47

Komisijas locekļiem saskaņā ar viņu rīcības kodeksu ir pienākums iesniegt deklarācijas par iepriekšējo darbību, pašreizējām ārējām darbībām, viņu finansiālajām interesēm un viņu laulātā vai partnera profesionālo darbību. Deklarācijas tiek rūpīgi pārbaudītas priekšsēdētāja vadībā. Atkal jāatzīmē, ka nepastāv standarta rakstiskas procedūras šīs informācijas precizitātes, ticamības un pilnīguma pārbaudīšanai.

48

Arī Eiropas Parlamenta deputātiem (EPD) ir jāiesniedz interešu deklarācija, kas aptver tādus aspektus kā viņu profesionālā darbība trīs gadus līdz ievēlēšanai Parlamentā, regulāras un neregulāras darbības, kas nodrošina ienākumus (ārējās darbības), kā arī citas finansiālās intereses, kas var ietekmēt viņu spēju veikt pienākumus. Eiropas Parlamenta deputātu deklarācijām tiek veiktas vispārējas ticamības pārbaudes — citiem vārdiem sakot, tiek veiktas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka deklarācijās nav iekļauta acīmredzami kļūdaina, neskaidra vai nesaprotama informācija. Deklarācijas tiek rūpīgi pārbaudītas priekšsēdētāja vadībā. Šādas pārbaudes aptver acīmredzamas pareizrakstības kļūdas, neatbilstības starp deklarācijā sniegto informāciju un citiem avotiem, kā arī termiņu ievērošanu. Ja priekšsēdētājs saņem informāciju, ka deklarācija ir būtiski nepareiza vai novecojusi, viņš var sazināties ar Padomdevēju komiteju deputātu rīcības jautājumos un, attiecīgos gadījumos, lūgt deputātam deklarāciju labot. Ja ir aizdomas par Rīcības kodeksa pārkāpumu, priekšsēdētājam šis jautājums ir jānodod minētajai Padomdevējai komitejai. Parlamenta procedūrās nav paredzētas citas deputātu deklarāciju precizitātes un pilnīguma pārbaudes un/vai deklarāciju novērtēšana¹⁰. Attiecībā uz Eiropadomes priekšsēdētāju nav paredzēta procedūra deklarācijas pārbaudei vai izvērtēšanai.

49

Galvenais regulējošais mehānisms attiecībā uz Parlamenta deputātu, Eiropadomes priekšsēdētāja un komisāru deklarācijām ir pārredzamība un ieinteresēto personu, plašsaziņas līdzekļu un plašākas sabiedrības uzmanība un – Komisijas locekļu gadījumā – Eiropas Parlaments. Attiecībā uz Eiropadomes priekšsēdētāju papildu uzraudzība nāk no dalībvalstu puses.

50

Tā kā trūkst rakstiskas standarta procedūras, saskaņā ar kuru pārbaudīt deputātu un iestāžu locekļu deklarācijas, pastāv risks, ka pienākumus var interpretēt nekonsekventi, un ir mazāk ticams, ka iestāde konstatēs neprecizitātes un citas problēmas, pirms tiek piesaistīta sabiedrības uzmanība, kas var mazināt iedzīvotāju uzticību.

Nepilnīga un neskaidra politika attiecībā uz dāvanām un reprezentāciju

51

Saskaņā ar ESAO pamatnostādnēm organizācijām jārisina jautājumi attiecībā uz iespējamu interešu konfliktu saistībā ar dāvanām un labumiem. Cita starpā tas nozīmē izveidot administratīvu procedūru, lai kontrolētu dāvanas un labumus, piemēram, nosakot pieņemamas un nepieņemamas dāvanas, kā arī, lai pieņemtu noteiktu veidu dāvanas organizācijas vārdā¹¹.

52

Revidētās iestādes pārsvarā ir izstrādājušas labas politikas nostādnes attiecībā uz darbinieku un iestāžu locekļu dāvanām un reprezentāciju (sk. I pielikuma A daļu). Minētie politikas dokumenti ietver prasības, kas noteiktas Civildienesta noteikumu 11. pantā, kurā paredzēti noteikumi attiecībā uz apbalvojumu, goda zīmju, labvēlības, dāvanu vai jebkāda veida samaksas pieņemšanu un sniegts papildu skaidrojums. Attiecībā uz Komisijas locekļiem un Eiropadomes priekšsēdētāju noteikumi par dāvanām un citiem labumiem iekļauti attiecīgajos rīcības kodeksos. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem minētās politikas nostādnes plašāk izklāstītas EPD Rīcības kodeksa īstenošanas noteikumos¹².

53

Taču šīm politikas nostādnēm piemīt nepilnības, kā arī dažkārt tās ir neskaidras. Dažās jomās politikas nostādnes iespējams uzlabot (sk. 3. izcēlumu).

Trauksmes celšanas noteikumi nav pielāgoti reģistrētajiem deputātu palīgiem

54

Būtu jāizveido efektīvas iestāžu sistēmas, kā arī skaidras procedūras un kanāli, lai veicinātu ziņošanu par ļaundarībām un korupciju¹³. Trauksmes cēlēji, kuri rīkojas labticīgi, ir jāaizsargā no represijām. I pielikuma F daļā sniegts pārskats par ES spēkā esošajiem noteikumiem šajā jomā.

55

Parlamenta iekšējie noteikumi (IN), ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 22.c pantu par trauksmes celšanu, ietver noteikumus par atbalstu un palīdzību ziņotājiem, kā arī par viņu aizsardzības pasākumiem. Tos piemēro visiem darbiniekiem, tostarp reģistrētiem Eiropas Parlamenta deputāta palīgiem (RDP).

56

Reģistrēto deputātu palīgu darba pienākumi būtībā atšķiras no citu darbinieku pienākumiem; atšķiras arī viņu pieņemšana darbā, turklāt viņus tieši nodarbina Eiropas Parlamenta deputāti. Saskaņā ar Parlamenta iekšējiem noteikumiem aizsardzības pasākums attiecībā uz darbiniekiem, kas ir trauksmes cēlēji, var būt pārcelšana citā amatā. Taču trauksmes celšanas noteikumos nav minēti konkrēti aizsardzības pasākumi, kas atspoguļotu RDP īpašo stāvokli.

Noteikumiem, ko piemēro Eiropas Parlamenta deputātiem pēc pilnvaru termiņa beigām, ir šaurāks tvērums

57

ESAO dokumentā par paraugpraksi pēc nodarbinātības publiskā sektora iestādē¹⁴ noteikts, ka visās struktūrās, kurās pēcnodarbinātības darbības rada reālu vai iespējamu problēmu, ir jābūt pēcnodarbinātības noteikumu sistēmām. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad persona joprojām ieņem amatu un piedalās sarunās par iespējamām darbībām pēc nodarbinātības perioda beigām. I pielikuma D daļā sniegts pārskats par būtiskākajiem aspektiem spēkā esošajos noteikumos par nodarbinātību un pilnvarām pēc darba tiesisko attiecību ar ES iestādi izbeigšanas. Tā kā nav veikts novērtējums par bijušo darbinieku, deputātu un iestāžu locekļu neētisku rīcību, turpmāk izklāstītās atšķirības nav pamatotas.

58

Attiecībā uz darbiniekiem ētikas satvarā paredzēti noteikumi, kas saistīti ar darbībām pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, un it īpaši vairāki nogaidīšanas perioda noteikumi. Ierēdņiem, kuri plāno iesaistīties profesionālajā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to jāinformē iestāde, kas var apstiprināt vai noraidīt jauno darbību.

59

Iecēlējinstitūcija aizliedz bijušajiem augstākā līmeņa ierēdņiem divpadsmit mēnešus pēc aiziešanas no dienesta iesaistīties lobēšanā vai atbalstīšanas darbībā attiecībā uz viņu bijušās iestādes darbiniekiem par labu viņu uzņēmumiem, klientiem vai darba devējiem jautājumos, par kuriem viņi bija atbildīgi pēdējo triju dienestā pavadīto gadu laikā. Atsevišķos gadījumos iestāde šo 12 mēnešu periodu var pagarināt līdz 24 mēnešiem.

60

Pēcnodarbinātības noteikumi attiecībā uz komisāriem ir paredzēti viņu rīcības kodeksā. Bijušajiem komisāriem nodoms iesaistīties profesionālajā darbībā ir jādara zināms kolēģijai 24 mēnešu periodā pēc amata atstāšanas (priekšsēdētājam — 36 mēnešu periodā). Komisija izvērtē, vai plānotā darbība ir saderīga ar pienākumu ievērot godprātību un diskrētumu. Ja plānotā darbība ir saistīta ar bijušā iestādes locekļa kompetences jomām, Komisijai ir jāapspriežas ar Neatkarīgo ētikas komiteju.

61

Bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri ir iesaistīti lobēšanā un reprezentatīvās darbībās, kas saistītas ar ES, saskaņā ar rīcības kodeksa 6. pantu ir jāinformē Parlaments par šādām darbībām, un tiek ierobežotas viņiem kā bijušajiem EPD piešķirtās iespējas (piemēram, iespēja izmantot mūžilgu caurlaidi). Attiecībā uz EPD darbībām pēc pilnvaru laika beigām citi ierobežojumi nav noteikti, un bijušajiem deputātiem nav pienākuma ziņot Parlamentam par citām darbībām.

62

Eiropas Parlamenta deputāta amats un pienākumi atšķiras no Padomes priekšsēdētāja un komisāru amata un pienākumiem galvenokārt ar to, ka deputātus tieši ievēl iedzīvotāji. Taču Eiropas Parlamenta deputāta darbā pastāv iespēja, ka var rasties šķietams interešu konflikts, jo EPD veic darbu saistībā ar tiesību aktiem, kas var tieši ietekmēt nozares, ar kurām viņi bijuši saistīti iepriekš.

63

Rīcības kodekss aizliedz Padomes priekšsēdētājam lobēt ES iestāžu darbiniekus vai locekļus 18 mēnešus pēc viņa aiziešanas no dienesta. Šajā periodā bijušajam Padomes priekšsēdētājam vismaz četras nedēļas iepriekš arī jāinformē Padomes ģenerālsekretārs par nodomu veikt jebkādu profesionālo darbību.

Revidēto iestāžu ētikas satvari ietver jomas, kas jāsaskaņo, un paraugprakses piemērus

64

Revidēto iestāžu ētikas satvari atšķiras. Tā iemesls ir ne vien atšķirīgā iestāžu darbība, bet arī daudzās jomās atšķirīgie riski, kas saistīti ar to pienākumu veikšanu. Taču ir arī vairākas jomas, kurās pamatotu iemeslu dēļ būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai iestādes varētu savstarpēji risināt ētikas jautājumus. Piemēram, sabiedrības viedoklis par ES iestādēm ir līdzīgs, iestāžu darbiniekiem ir vienāds juridiskais statuss, kā arī ir iespējama darbinieku pārvietošana no vienas iestādes uz citu.

Dāvanu un reprezentācijas politika

65

Lai gan dāvanu un reprezentācijas politikas galvenās iezīmes revidētajās iestādēs ir līdzīgas, mēs konstatējām vairākas atšķirības, kas nebija atkarīgas nedz no iestādes veida, nedz no tās darbības riskiem (sk. 4. izcēlumu).

Ārējo darbību politika attiecībā uz darbiniekiem

66

Saņēmuši atļauju, ES darbinieki var veikt darbības savā privātajā dzīvē ārpus amata pienākumu pildīšanas. Dažos gadījumos viņi var saņemt samaksu par šādu darbību veikšanu. Taču summa, ko ES darbinieki var likumīgi saņemt, dažādās iestādēs atšķiras (sk. I pielikuma B daļu). Parlamenta darbinieki nedrīkst pieņemt nekāda veida samaksu, izņemot tādu izmaksu atlīdzināšanu, kas tieši vai netieši radušās, veicot ārējo darbību. Padomē darbinieki nedrīkst saņemt vairāk par 5000 EUR par ārējām darbībām viena gada laikā. Komisijas darbinieku neto atalgojums nedrīkst pārsniegt gada robežvērtību (10 000 EUR). Tādas ārējās darbības veikšana, ar ko šī robežvērtība tiek pārsniegta, ir aizliegta.

Deputātu un iestāžu locekļu deklarācijas par ģimenes locekļu interesēm un darbībām

67

Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodekss paredz viņu pienākumu iesniegt deklarāciju par personīgajām finansiālajām interesēm un darbībām. Ģimenes locekļu finansiālās intereses ir jānorāda deklarācijā tikai tad, ja EPD uzskata, ka šīs intereses var ietekmēt viņa pienākumu veikšanu, un ja viņi nespēj interešu konfliktu atrisināt citādāk. Tas pats attiecas uz deklarācijām par EPD ģimenes locekļu profesionālo darbību.

68

Savukārt Komisijas locekļiem¹⁵ un Eiropadomes priekšsēdētājam ir pienākums deklarēt finansiālās intereses un laulātā vai partnera profesionālo darbību.

Konkrēti un praktiski norādījumi, ko pieņēmusi Komisija

69

Izvērtējot ētikas satvarus, mēs vairākkārt konstatējām gadījumus, kad kādai no iestādēm bija labāk izstrādāti un skaidrāki noteikumi vai norādījumi par konkrētiem ētikas prasību jautājumiem.

70

Komisija, kas ir lielākā iestāde, saskaras ar visdažādākajām situācijām ētikas jomā. Daudzos gadījumos tā ir izstrādājusi konkrētākus un skaidrākus norādījumus, it īpaši attiecībā uz darbiniekiem. Vairāki ģenerāldirektorāti ir izstrādājuši īpašus rīcības kodeksus un papildu procedūras, ko piemēro, lai efektīvāk risinātu situācijas un riskus, ar kuriem Komisijā bieži nākas saskarties.

71

No pārbaudītajiem ģenerāldirektorātiem Konkurences ĢD ir izstrādājis detalizētākos norādījumus un papildu procedūras. Šā ģenerāldirektorāta rīcības kodeksā ieviests jēdziens “vispārēji piemērojamas deklarācijas īpašiem gadījumiem”, kā arī “deklarācijas īpašām pārbaudēm”, ko izmanto pretmonopola un apvienošanās gadījumu pārbaudēs. Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD ētikas pamatnostādnes arī ietver norādījumus, piemērus un skaidrojumus attiecībā uz ētikas prasībām, tomēr 2. izcēlumā mēs esam norādījuši uz dažiem ierobežojumiem.

72

Papildus konkrētiem norādījumiem, ko pieņēmuši ģenerāldirektorāti, Komisija ir sagatavojusi plašus skaidrojumus un reālās dzīves piemērus, kas ir pieejami tās tīmekļa vietnē. Šie piemēri attiecas uz tādiem jautājumiem kā ārējās darbības, laulātā nodarbinātība, kā arī dāvanas un reprezentācija.

Komisijas locekļu ētikas komiteja

73

Parlaments un Komisija ir izveidojuši komitejas, kas var konsultēt abu iestāžu priekšsēdētājus par deputātu un Komisijas locekļu rīcības kodeksu piemērošanu. Parlamentā šādas komitejas nosaukums ir Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos. Komisijā tās nosaukums ir Neatkarīga ētikas komiteja.

74

Padomdevējā komitejā deputātu rīcības jautājumos darbojas pieci deputāti, kas pieaicināti no Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komitejas un Juridiskās komitejas. Komisijas Neatkarīgās ētikas komitejas sastāvā ir trīs personas, kas izraudzītas, ņemot vērā viņu kompetenci, pieredzi, neatkarību un profesionālo kvalifikāciju. Šādu komiteju sastāvs var ietekmēt iespaidu par objektivitāti un neatkarību.

Īpašas politikas nostādnes, kas vērstas uz neiecietību pret aizskarošu izturēšanos un piemērojamas gadījumos, kad iesaistīti Eiropas Parlamenta deputāti

75

Parlaments ir izstrādājis atsevišķu politikas nostādņu dokumentu, ko piemēro gadījumos, kad pret EPD iesniegtas sūdzības par aizskarošu izturēšanos. Tajā noteikta skaidra procedūra un aizsardzības pasākumi ikvienam iespējamajam sūdzības iesniedzējam šādos sensitīvos gadījumos¹⁶.

Skaidrs formulējums darbiniekiem paredzētajās politikas nostādnēs par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos

76

Kā minēts I pielikuma E daļā, visās revidētajās iestādēs bija labi izstrādātas politikas nostādnes par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos. 5. izcēlumā mēs norādām uz politikas nostādņu par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos īstenošanas noteikumiem, kuri bija īpaši skaidri noteikti un ar plašu tvērumu.

Aptaujas rezultāti attiecībā uz darbinieku zināšanām un izpratni par ētikas jautājumiem nav viennozīmīgi

77

Kā minēts 13. punktā, organizācijas, kuras cenšas panākt augstu ētikas standartu ievērošanu, nevar paļauties tikai uz noteikumiem un izpildes pasākumiem. Tām savi vērienīgie centieni jāatbalsta, izveidojot atbilstīgu integritātes kultūru. Šādu kultūru var izveidot tikai tad, ja organizācijas darbiniekiem piemīt vajadzīgās prasmes un zināšanas ētikas jomā un ja viņi saskata organizācijas ieinteresētību ētikas jautājumos. Organizācijas var nodrošināt vajadzīgās prasmes un zināšanas, piedāvājot atbilstīgu apmācību un atbalstu, savukārt par organizācijas ieinteresētību ētikas jautājumos liecina efektīva vadība un pārredzama un konsekventa ētikas satvara piemērošana praksē. Kā paskaidrots 16. punktā, šajā revīzijā uzsvars likts uz ES iestāžu ētikas satvariem. Mūsu revīzijas darbā netika pārbaudīts, kā Parlaments, Padome un Komisija īsteno savus ētikas satvarus. Tomēr mēs veicām šo triju iestāžu darbinieku reprezentatīvas izlases aptauju, lai izvērtētu viņu zināšanas un izpratni par ētikas satvariem (sk. 23. punktu un II pielikumu). Aptaujas rezultāti nav tieši revīzijas pierādījumi, taču tie sniedz norādes par to, kā darbinieki vērtē savu un kolēģu attieksmi un kompetenci un kā viņu iestādes ētikas satvars tiek piemērots praksē. Mūsu vērtējums par šiem rezultātiem izklāstīts turpmākajos punktos.

78

Aptaujas rezultāti liecina par neviennozīmīgu situāciju. Mēs konstatējām, ka gandrīz visi aptaujātie darbinieki uzskata, ka atpazītu neētisku rīcību, ja ar tādu saskartos (sk. 2. attēlu), tādējādi parādot, ka viņi savu “ētikas intuīciju” vērtē augstu. Taču tikai 23,4 % darbinieku uzskata, ka viņu kolēģi nekavējoties ziņotu par neētisku rīcību augstākstāvošiem vadītājiem (sk. atbildes uz aptaujas jautājumiem 11.1 un 11.3, II pielikums).

79

Aptuveni puse darbinieku apgalvo, ka viņiem ir vismaz labas zināšanas par savas iestādes ētikas satvaru (sk. 3. attēlu). Tas norāda uz iespējamu komunikācijas trūkumu, proti, ir jāsniedz skaidra informācija par standartiem, noteikumiem, procedūrām un praksi, kas veido iestādes ētikas satvaru. Šai sakarā interesi raisa atšķirīgās atbildes, ko snieguši darbinieki dažādos amatos (vadītāji, kuriem seko administratori, apgalvo, ka viņiem ir labākās zināšanas) un iestādēs (Komisijas darbinieki ir pārliecinātāki nekā Padomē un Parlamentā strādājošie).

80

Aptaujas rezultāti sniedz zināmu skaidrību par iespējamajiem iemesliem, kuru dēļ zināšanas par ētikas satvaru ir visai zemā līmenī. Pirmkārt, mazāk nekā puse darbinieku norāda, ka viņi nav piedalījušies nekādās mācībās par ētikas jautājumiem saistībā ar savu darbu ES iestādēs (sk. 4. attēlu). Tādu darbinieku īpatsvars, kuri regulāri piedalās mācībās par ētikas jautājumiem, ir tikai aptuveni 3 %.

81

Otrkārt, aptuveni 70 % darbinieku ir norādījuši, ka ētikas pamatnostādnes, ko sniedz viņu iestādes, nav konkrētas, kā arī nav pamatotas ar piemēriem no reālās dzīves (sk. 5. attēlu). Interesanti ir tas, ka atšķirības triju iestāžu starpā (negatīvas atbildes sniegušo respondentu īpatsvars ir no 68,4 % Komisijā līdz 76,1 % Parlamentā) ir daudz mazākas nekā atšķirības atbildēs, ko snieguši respondenti dažādos amatos (negatīvas atbildes sniegušo darbinieku īpatsvars ir no 41,4 % vadītāju vidū līdz aptuveni 70 % pārējo darbinieku vidū). Šādi rezultāti norāda uz to, ka problēma, iespējams, nav saistīta tikai vai galvenokārt ar norādījumu kvalitāti, bet arī ar to izplatīšanu.

82

Veicot aptaujas rezultātu analīzi, mēs konstatējām, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp mācību biežumu un kvalitāti, saņemtajiem norādījumiem un darbinieku pašnovērtējuma par ētikas zināšanām līmeni (sk. 6. attēlu). Darbinieki, kuri biežāk piedalījušies mācībās vai kuriem sniegti konkrētāki un ar piemēriem no reālās dzīves pamatoti norādījumi par ētikas jautājumiem, ir pārliecinātāki par savām zināšanām ētikas jomā. Taču, kā minēts 80. un 81. punktā, tikai neliela daļa darbinieku apgalvoja, ka ir piedalījušies mācībās par ētikas jautājumiem vai saņēmuši kvalitatīvus norādījumus ētikas jomā.

83

Lai gan 59 % darbinieku uzskata, ka viņu iestādes ētikas kultūras līmenis ir augsts, un 51 % darbinieku uzskata, ka viņu iestāde īsteno savu ētikas un integritātes politiku¹⁷, aptuveni 59 % darbinieku norāda, ka nezina, vai viņu iestāde atbilstīgi izskata ziņojumus par ētikas pārkāpumu gadījumiem. Tādu darbinieku īpatsvars, kuri ir pārliecināti par to, ka viņu iestāde risina ētikas problēmas (24 % darbinieku), pārsniedz to darbinieku daļu, kuriem šādas pārliecības nav (17 % darbinieku) (sk. 7. attēlu).

84

Mēs konstatējām, ka darbiniekiem ir atturīga attieksme pret ziņošanu par ētikas problēmām. Lai gan aptuveni puse respondentu ir pārliecināti, ka ziņotu par neētisku rīcību, tikai aptuveni viena trešdaļa uzskata, ka tie, kuri ziņo par šādiem jautājumiem, tiek aizsargāti (sk. 8. attēlu). Abos gadījumos viena darbinieku grupa, proti, reģistrētie deputāta palīgi, sniedza ievērojami vairāk negatīvu atbilžu. Var būt, ka reģistrēto deputāta palīgu lielāka iespējamā nedrošības sajūta, ziņojot par ētikas problēmām, ir saistīta ar viņu darba tiesisko attiecību pagaidu raksturu, ņemot vērā arī viņu karjeras iespēju atkarību no Eiropas Parlamenta deputāta. Šis secinājums apstiprina arī apsvērumus, kas izklāstīti 54.–56. punktā.

85

Iemesls tam, ka darbinieki nevēlas ziņot par ētikas problēmām, varētu būt arī zināšanu trūkums par attiecīgajām procedūrām un aizsardzības pasākumiem. Aptuveni 55 % darbinieku apgalvo, ka ir dzirdējuši par iespējām, kā ziņot par neētisku rīcību, taču viņiem ir ierobežotas zināšanas par šīm iespējām. Vēl 14 % darbinieku ir norādījuši, ka nav dzirdējuši par iespējām, kā ziņot par neētisku rīcību (sk. 9. attēlu).

Secinājumi un ieteikumi

86

Jebkāda veida neētiska rīcība, ko pieļauj ES iestāžu un struktūru darbinieki un locekļi, piesaista lielu sabiedrības uzmanību un mazina uzticību ES iestādēm. Visi trūkumi šajā jomā var kaitēt ES un tās iestāžu tēla reputācijai. Neētiska rīcība ir saistīta arī ar korupcijas un krāpšanas risku (sk. 06. un 07. punktu).

87

Mēs konstatējām, ka revidētās iestādes lielākoties ir ieviesušas darbiniekiem un iestāžu locekļiem piemērojamus atbilstīgus ētikas satvarus, ko iespējams uzlabot, — tos veido tiesiskās prasības un procedūras to izpildei (tostarp izmeklēšanas un sankciju mehānismi). Mēs konstatējām, ka nav vienota ES ētikas satvara, kas reglamentētu dalībvalstu pārstāvju darbu Padomē (sk. 24.–31. punktu).

88

Mēs konstatējām vairākus trūkumus (ne visi no šiem trūkumiem attiecas uz katru no revidētajām iestādēm) saistībā ar ētikas stratēģijām (sk. 33.–38. punktu), pārbaudes procedūrām, vērtēšanas kritērijiem un norādījumiem par darbiniekiem piemērojamiem kritērijiem (sk. 39.–45. punktu), deputātu un iestāžu locekļu deklarāciju pārbaudēm (sk. 46.–50. punktu), dāvanu un reprezentācijas politiku (sk. 51. un 59. punktu), trauksmes celšanas noteikumiem, kas attiecas uz reģistrētajiem deputāta palīgiem (sk. 54.–56. punktu), kā arī saistībā ar Eiropas Parlamenta deputātiem piemērojamajiem noteikumiem, kas attiecas uz laiku pēc pilnvaru termiņa beigām (sk. 57.–63. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot ētikas satvarus

Revidētajām iestādēm jānovērš iepriekš minētie ētikas satvaru trūkumi, veicot šādas darbības:

1. izstrādājot vispārējas stratēģijas ētikas jomā (Parlaments un Padome);
2. ieviešot oficiālu procedūru deklarāciju pārbaudēm un izstrādājot darbiniekiem adresētus skaidrākus norādījumus par vērtēšanas kritērijiem (Parlaments, Padome un Komisija);
3. uzlabojot deputātu un iestāžu locekļu deklarāciju pārbaudes, ko var panākt, ieviešot rakstisku standarta procedūru informācijas precizitātes un pilnīguma pārbaudēm (Parlaments un Komisija);
4. nosakot skaidrāku dāvanu un reprezentācijas politiku un paplašinot tās tvērumu (Parlaments – attiecībā uz darbiniekiem, Padome – attiecībā uz darbiniekiem un Eiropadomes priekšsēdētāju un Komisija – attiecībā uz komisāriem);
5. pielāgojot reģistrētajiem deputāta palīgiem piemērojamos trauksmes celšanas noteikumus, lai labāk ņemtu vērā viņu amata specifisko raksturu un atkarību no deputāta (Parlaments);
6. uzlabojot Eiropas Parlamenta deputātiem piemērojamos noteikumus, kas attiecas uz laiku pēc pilnvaru termiņa beigām (Parlaments).

Termiņš: 2020. gads.

89

Revidētajām iestādēm ir atšķirīgi ētikas satvari, jo riski, kas saistīti ar to pienākumu veikšanu, daudzās jomās atšķiras. Taču ir jomas, kurās pamatotu iemeslu dēļ būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai iestādes varētu savstarpēji risināt ētikas jautājumus. Dažas no šīm jomām ir noteikumi par dāvanu un reprezentācijas politiku, par darbinieku veiktajām ārējām darbībām, kā arī deklarācijas par deputātu un iestāžu locekļu laulātā un partnera darbību (sk. 64.—68. punktu). Mēs atklājām arī paraugprakses piemērus (sk. 69.–76. punktu).

2. ieteikums. Sadarboties, lai saskaņotu ētikas satvaru elementus, un turpināt apmainīties ar paraugpraksi ētikas jautājumu risināšanā

Revidētajām iestādēm jāsadarbojas, lai saskaņotu ētikas satvarus, galveno uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:

1. jēdziena “dāvana” definīcija un dāvanu maksimāli pieņemamās vērtības noteikšana;
2. robežvērtības pieļaujamajam atalgojumam, ko var saņemt darbinieki par ārējo darbību veikšanu;
3. informācija, kas jādeklarē deputātiem un iestāžu locekļiem attiecībā uz ģimenes locekļu interesēm un laulātā un partnera darbībām.

Revidētās iestādes tiek rosinātas, galvenokārt izmantojot starpiestāžu forumus, turpināt apmainīties ar paraugpraksi.

Termiņš: 2020. gads.

90

Ētikas satvars var būt efektīvs tikai tad, ja organizācijas darbiniekiem ir vajadzīgās prasmes un zināšanas par tā piemērošanu un ja viņi tic, ka organizācija ir ieinteresēta risināt ētikas jautājumus. Aptaujas rezultāti attiecībā uz darbinieku zināšanām un izpratni par ētikas jautājumiem nav viennozīmīgi (sk. 77.–85. punktu). Rezultāti dažādās iestādēs un darbinieku kategorijās atšķiras. Mēs izdarījām arī šādus konstatējumus:

1. lielākā daļa darbinieku atpazīst neētisku rīcību;
2. aptuveni puse darbinieku savas zināšanas par ētikas satvaru vērtē kā “labas” vai “ļoti labas”;
3. mazāk nekā puse darbinieku norādīja, ka viņi ir piedalījušies mācībās par ētikas jautājumiem;
4. mazāk nekā viena trešdaļa darbinieku atzina, ka ētikas norādījumi, ko sniedz viņu iestāde, ir konkrēti un pamatoti ar piemēriem no reālās dzīves;
5. darbinieki, kuri ir piedalījušies mācībās par ētikas jautājumiem un saņēmuši konkrētus norādījumus saistībā ar ētiku, kas pamatoti ar piemēriem no reālās dzīves, ir daudz pārliecinātāki par savām zināšanām ētikas jomā;
6. lielākajai daļai darbinieku nav zināms, vai viņu iestāde atbilstīgi risina ētikas problēmas;
7. šķietamās drošības līmenis, ziņojot par ētikas problēmām, ir zems; lai gan aptuveni puse darbinieku justos droši, ziņojot par ētikas problēmu, tikai aptuveni viena trešdaļa uzskata, ka tie, kuri ziņo par šādiem jautājumiem, tiek aizsargāti; kā arī
8. gandrīz 70 % darbinieku ir ierobežotas zināšanas vai nav zināšanu par to, kā ziņot par neētisku rīcību.

3. ieteikums. Uzlabot darbinieku zināšanas un izpratni par ētikas satvaru un kultūru

Revidētajām iestādēm jāuzlabo savu darbinieku zināšanas un izpratne par ētikas satvaru un kultūru. Aptaujas rezultāti norāda uz to, ka šādus uzlabojumus var panākt, nodrošinot, ka mācībās par ētikas jautājumiem tiek iekļauti praktiski norādījumi, kas balstīti uz reālās dzīves piemēriem, un uzlabojot komunikāciju ar darbiniekiem par ētikas jautājumiem. Īpaša vērība jāpievērš tam, vai darbinieki ir informēti par to, kā ziņot par jautājumiem saistībā ar neētisku rīcību, kā arī jāveicina viņu drošības sajūta.

Termiņš: 2020. gads.

Šo ziņojumu Revīzijas palāta pieņēma 2019. gada 4. jūlija sēdē Luksemburgā.

Pielikumi

I pielikums. Izstrādāto ētikas satvaru galvenās iezīmes

A daļa. Dāvanas un reprezentācija¹⁸

DARBINIEKI
Civildienesta noteikumi19 paredz, ka ierēdnis bez iestādes atļaujas nepieņem nekādu labvēlību, dāvanas vai jebkāda veida samaksu no avotiem ārpus iestādes. Dāvanas naudas veidā nedrīkst pieņemt nekādos apstākļos. Revidētās iestādes nosaka robežvērtības pieņemamām dāvanām, kā arī nosaka gadījumus, kad atļauju var uzskatīt par pašsaprotamu un nepieprasīt.
	Padome	Parlaments	Komisija
Pieņemamas dāvanas, kuru saņemšanai atļauja ir pašsaprotama un nav jāpieprasa	Līdz 50 EUR	Līdz 100 EUR	Līdz 50 EUR
Pieņemamas dāvanas, kuru saņemšanai ir vajadzīga atļauja	50–150 EUR	Virs 100 EUR	50–150 EUR
Nepieņemamas dāvanas (jānoraida)	Virs 150 EUR	Neattiecas	Virs 150 EUR
Atļauja nav vajadzīga arī, lai saņemtu labvēlību un/vai uzaicinājumu uz pusdienām, vakariņām vai pieņemšanām, kurās darbinieki piedalās saistībā ar dienestu, ja ir saņemta iepriekšēja atļauja no darbinieka tiešā vadītāja vai citas atbilstīgas struktūras. Padomē un Komisijā, ja tās darbinieku sūta komandējumā, apstiprināta pavēle par komandējumu vai izdevumu deklarācija tiek uzskatīta par atļauju pieņemt jebkādus viesmīlības piedāvājumus, kas norādīti komandējuma grafikā. Ja darbinieki nevar noraidīt dāvanu, viņi to var ziedot (Komisijas gadījumā – nosūtīt savai iestādei ziedošanai) labdarības organizācijai. Iestādes izveido reģistru, kurā iekļauj visu attiecīgo informāciju par dāvanām un reprezentācijas gadījumiem, kuriem vajadzīga atļauja, kā arī par dāvanām, kuras nosūtītas iestādei ziedošanas nolūkā.

B daļa. Ārējās darbības un uzdevumi²⁰ C daļa. Interešu konflikts saistībā ar pieņemšanu darbā, īpaši interešu konflikta gadījumi un interešu konflikts saistībā ar laulātā darbībām D daļa. Nodarbinātība un pilnvaras pēc tam, kad ir beigušās darba tiesiskās attiecības ar ES iestādi

DARBINIEKI
Uz bijušajiem darbiniekiem attiecas vairāki pienākumi, un daži no tiem ir piemērojami aktīvā dienestā iesaistītajiem ierēdņiem. Šie pienākumi noteikti Civildienesta noteikumos; cita starpā šie pienākumi attiecas uz interešu konflikta situācijām, informācijas neatļautu atklāšanu, iesaistīšanos profesionālā darbībā, dažu amatu vai labumu pieņemšanu, izgudrojumiem un sociālās nodrošināšanas un citu pabalstu saņemšanu.
Interešu konflikts
Ja ierēdnis konstatē, ko ir nonācis interešu konflikta situācijā, viņš nekavējoties informē savu iestādi (sk. šā pielikuma C daļu). Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuri joprojām pilda amata pienākumus, taču ir iesaistījušies sarunās par iespējamām darbībām pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas.
Informācijas neatļauta atklāšana
Ierēdņiem aizliegts izpaust informāciju, ko viņi saņēmuši, veicot darba pienākumus, izņemot, ja attiecīgā informācija jau ir darīta pieejama sabiedrībai. Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuri pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar ES iestādi.
Iesaistīšanās profesionālā darbībā
Bijušie ierēdņi, kuri vēlas iesaistīties algotā vai nealgotā profesionālā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to informē savas iestādes. Ja plānotā darbība ir saistīta ar darbu, ko ierēdnis veicis pēdējo triju darba gadu laikā un kas varētu būt pretrunā iestādes likumīgajām interesēm, iecēlējinstitūcija var vai nu aizliegt ierēdnim to veikt, vai arī to atļaut, piemērojot kādus nosacījumus. Bijušajiem augstākā līmeņa ierēdņiem papildus piemēro īpašus noteikumus attiecībā uz viņu bijušās iestādes darbinieku lobēšanu vai atbalstīšanas darbībām par labu viņu uzņēmumiem, klientiem vai darba devējiem jautājumos, par kuriem viņi bija atbildīgi pēdējo triju dienestā pavadīto gadu laikā.
Dažu amatu un labumu pieņemšana
Arī pēc aiziešanas no dienesta ierēdnim ir pienākums ievērot godprātību un diskrētumu attiecībā uz dažu amatu vai labumu (piemēram, apbalvojumu, goda zīmju, labvēlības, dāvanu vai samaksas) pieņemšanu.
Izgudrojumi
Jebkuru izgudrojumu, kas saistīts ar ES darbu un ko ierēdnis radījis tā gada laikā, kas seko pēc viņa amata laika beigām, uzskata par tādu, kurš ir izveidots ierēdņa pienākumu pildīšanas laikā vai saistībā ar tiem.
Sociālās nodrošināšanas un citu pabalstu saņemšana
Darbinieki, kas saņem invaliditātes pabalstu, nevar strādāt algotu darbu bez iecēlējinstitūcijas iepriekšējas atļaujas. Ja šādi darbinieki strādā algotu darbu, viņu pensijas pabalstu var samazināt. Šie noteikumi attiecas arī uz pabalstiem, kas saistīti ar “rezerves statusu”, “atvaļinājumu dienesta interesēs” un “atvaļināšanu dienesta interesēs”. Uz bijušajiem ierēdņiem, kas veic darbības par samaksu, ES sociālā nodrošinājuma shēma neattiecas.

IESTĀŽU LOCEKĻI UN DEPUTĀTI
Uz bijušajiem EP deputātiem un citu ES iestāžu locekļiem attiecas vairāki pienākumi, turklāt dažus no tiem piemēro viņu pilnvaru laikā (piemēram, attiecībā uz informācijas neatļautu atklāšanu). Lielākā daļa šo pienākumu izriet no LESD un deputātu un iestāžu locekļu rīcības kodeksiem. Ir spēkā īpaši noteikumi, kas reglamentē iesaistīšanos profesionālās darbībās, kā arī sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu saņemšanu. Vispārējās prasības attiecībā uz interešu konfliktu (sk. šā pielikuma C daļu) attiecas arī uz situācijām, kas rodas saistībā ar iespējamām darbībām pēc nodarbinātības laika beigām.
Profesionālā darbība
Parlaments Bijušie Eiropas Parlamenta deputāti, kuri iesaistīti lobēšanā un reprezentatīvās darbībās, kas saistītas ar ES, nevar izmantot iespējas, kas piešķirtas bijušajiem EPD (piemēram, iespēju izmantot mūžilgu caurlaidi).
Padome Beidzoties amata pilnvarām, bijušajiem Eiropadomes priekšsēdētājiem arī turpmāk ir pienākums ievērot godprātību un diskrētumu attiecībā uz dažu amatu vai labumu pieņemšanu. Astoņpadsmit mēnešu periodā pēc amata pilnvaru laika beigām viņi nedrīkst lobēt ES iestāžu locekļus vai darbiniekus vai atbalstīt viņus par labu uzņēmumiem, klientiem vai darba devējiem. Bijušie priekšsēdētāji, kas nolēmuši iesaistīties profesionālā darbībā astoņpadsmit mēnešu laikā pēc pilnvaru termiņa beigām, savlaicīgi — ja vien iespējams, vismaz četras nedēļas iepriekš — par to informē ģenerālsekretāru. Ģenerālsekretārs pārbauda paredzēto profesionālo darbību un, ja tā tiek atzīta par pieņemamu, informē Padomi. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad bijušais priekšsēdētājs sāk darbu kādā publiskā amatā.
Komisija Beidzoties amata pilnvarām, bijušajiem Komisijas locekļiem arī turpmāk ir pienākums ievērot godprātību un diskrētumu attiecībā uz dažu amatu vai labumu pieņemšanu, kā arī pienākums ievērot koleģialitāti. Bijušajiem Komisijas locekļiem ir pienākums iepriekš informēt savu iestādi par jebkāda veida profesionālo darbību, kurā tie nolēmuši iesaistīties pēc pilnvaru termiņa beigām (divu gadu laikposmā komisāriem un triju gadu laikposmā priekšsēdētājam). Ja plānotā nodarbošanās ir saistīta ar bijušā Komisijas locekļa kompetences jomām, kolēģija var pieņemt lēmumu tikai pēc apspriedēm ar Neatkarīgo ētikas komiteju, izņemot gadījumus, kad bijušais komisārs sāk darbu kādā publiskā amatā. Beidzoties amata pilnvarām, bijušie Komisijas locekļi divus gadus (bijušie priekšsēdētāji — trīs gadus) nedrīkst lobēt Komisijas locekļus un darbiniekus par labu uzņēmumiem, klientiem vai darba devējiem jomās, par kurām viņi bija atbildīgi savu komisāra pilnvaru laikā.
Sociālās nodrošināšanas un citu pabalstu saņemšana
Parlaments Beidzoties amata pilnvarām, bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir tiesības saņemt pārejas pabalstu. Šis pabalsts netiek samazināts, ja viņi sāk darbu kādā publiskā amatā, taču nekļūst par “augsta ranga amatpersonu, kas īsteno valsts varu”, vai ja viņi ir nodarbināti privātajā sektorā. Eiropas Parlamenta deputātiem, kuriem vienlaikus ir tiesības saņemt pārejas pabalstu un vecuma vai invaliditātes pensiju, ir jāizvēlas viens no šiem pabalstiem. Vecuma pensijas izmaksa tiek apturēta tiem pensijas saņēmējiem, kurus atkārtoti ievēl Parlamentā. Invaliditātes pensiju, ko bijušais Eiropas Parlamenta deputāts saņem atbilstīgi kādā citā parlamentā īstenotām pilnvarām vienlaikus ar pilnvarām Eiropas Parlamentā, atskaita no invaliditātes pensijas, ko maksā ES.
Padome un Komisija Jebkāda apmaksāta darbība, ko veic bijušie Eiropadomes priekšsēdētāji un Komisijas locekļi, samazina viņu pārejas pabalsta apmēru. Tiesības uz pārejas pabalstu beidzas, ja bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs vai komisārs tiek atkārtoti iecelts amatā ES iestādē, tiek ievēlēts Parlamentā, sasniedz pensionēšanās vecumu vai viņa nāves gadījumā. Pārejas pabalstu un pensiju neuzkrāšanas princips attiecas arī uz iestāžu locekļiem, kuri publisku amatu ieņēmuši vairāk nekā vienu reizi, ja kombinētā summa pārsniedz atalgojumu, kas saņemts pilnvaru termiņa laikā.

E daļa. Neiecietība pret aizskarošu izturēšanos

DARBINIEKI
Visas trīs iestādes, uz ko attiecas šis ziņojums, ir ieviesušas politikas par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos galvenos elementus.
Politikas nostādnes par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos
Revidēto iestāžu politikas nostādnēs ir skaidri nosodīti visi aizskarošas izturēšanās veidi un norādīts, ka nav nozīmes amatam, kādu organizācijā ieņem persona, kura veic šādus pārkāpumus. Visas trīs iestādes ir izveidojušas atbilstīgas sūdzību iesniegšanas procedūras, kas pieejamas aizskarošas izturēšanās upuriem.
Uzraudzība un izvērtēšana
Visas trīs iestādes savos stratēģijas dokumentos (Parlamenta gadījumā — rezolūcijā) ir paudušas apņemšanos uzraudzīt un izvērtēt savu politiku par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos.

IESTĀŽU LOCEKĻI UN DEPUTĀTI

Parlaments ir pieņēmis deputātiem paredzētu īpašu noteikumu un procedūru kopumu jautājumā par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos. Pārējās divās iestādēs (Padomē un Komisijā) noteikumi par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos, kurus piemēro iestāžu locekļiem (Eiropadomes priekšsēdētājam un komisāriem), ir balstīti uz vispārīgākiem ētikas pienākumiem, kas izklāstīti attiecīgajos rīcības kodeksos.

F daļa. Trauksmes celšana

DARBINIEKI
Revidētās iestādes ir izstrādājušas trauksmes celšanai piemērojamas politikas nostādnes, kuras ietver definīciju, ziņošanas kanālus un aizsargpasākumus.

IESTĀŽU LOCEKĻI UN DEPUTĀTI
Piemēro LESD vispārīgos noteikumus, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputātu un komisāru rīcības kodeksus. Deputātiem un iestāžu locekļiem nav paredzēti aizsardzības pasākumi un procedūras, kuras būtu līdzvērtīgas tiem, ko piemēro darbiniekiem.

II pielikums. Aptaujas rezultāti

Metodiska piezīme

Mēs izveidojām triju ES iestāžu darbinieku gadījumizlasi, ko stratificējām, pamatojoties uz šādiem diviem kritērijiem:

• darba devēja iestāde:
• Eiropas Parlaments — izlases veidošanas laikā nodarbināja 9764 darbiniekus;
• Eiropadome un Eiropas Savienības Padome, kas aptaujas mērķiem tiek uzskatīta par vienu iestādi, — izlases veidošanas laikā nodarbināja 3031 darbinieku; kā arī
• Eiropas Komisija — izlases veidošanas laikā nodarbināja 30 372 darbiniekus;
• ieņemamais amats:
• vadītāji (tostarp ģenerālsekretāri, ģenerāldirektori, direktori, biroju vadītāji, nodaļu vadītāji un galvenie padomdevēji);
• administratori (tostarp darbinieki administratoru (AD) funkciju grupā, kuri neveic vadītāja pienākumus, piemēram, vispārējie administratori, tulkotāji un juristi; IV funkciju grupas līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti);
• reģistrētie deputāta palīgi (RDP) — tikai Eiropas Parlamentā; un
• citi (tostarp darbinieki asistentu (AST) funkciju grupā, piemēram, vecākie asistenti un asistenti; darbinieki sekretāru un kancelejas darbinieku (SC) funkciju grupā, piemēram, sekretāri un kancelejas darbinieki; kā arī līgumdarbinieki I–III funkciju grupā).

Izmantojot šos kritērijus, mēs izveidojām respondentu izlasi, kurā bija pārstāvētas desmit dažādas darbinieku apakšgrupas (trīs iestādes reiz trīs vienādas amatu grupas plus vēl viens amats (RDP), kas ir tikai Eiropas Parlamentā).

Mēs saņēmām 798 derīgas atbildes. Kopējais atsaucības līmenis bija 39 %. Atsevišķās apakšgrupās atsaucības līmenis bija 34–69 %, izņemot RDP grupu, kurā atsaucības līmenis bija 12 %. Turpmāk norādītie dati ir aptaujas ekstrapolētie rezultāti. Minētie dati ir mūsu labākās aplēses, ņemot vērā attiecīgās darbinieku kategorijas trijās iestādēs. Pārskats par aptaujas būtiskākajiem rezultātiem sniegts 2. tabulā.

Akronīmi un abreviatūras

EPD: Eiropas Parlamenta deputāts

ES: Eiropas Savienība

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

ĢD: Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāts

AGRI: Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD

COMP: Konkurences ĢD

ENER: Enerģētikas ĢD

HR: Cilvēkresursu un drošības ĢD

RTD: Pētniecības un inovācijas ĢD

SG: Ģenerālsekretariāts

IK: interešu konflikts

IN: iekšējie noteikumi

IVP: ikgadējais vadības plāns

Komisija Eiropas Komisija

LES: Līgums par Eiropas Savienību

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību

Padome: Eiropas Savienības Padome un Eiropadome

Parlaments Eiropas Parlaments

RDP: reģistrēts deputāta palīgs

Glosārijs

Administratīvā izmeklēšana — visas darbības, ko veic pilnvaroti ierēdņi, lai noskaidrotu faktus un vajadzības gadījumā noteiktu, vai ES iestāžu ierēdņi nav izpildījuši savus pienākumus. Komisijā administratīvo izmeklēšanu veic Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojs.

Ārējās darbības un uzdevumi — apmaksātas vai neapmaksātas darbības vai uzdevumi, ko ierēdnis vai deputāts, vai iestādes loceklis veic ārpus saviem darba pienākumiem. Tās var būt profesionālas darbības un uzdevumi un/vai tādas darbības un uzdevumi, kas pamatoti nav uzskatāmi par atpūtu.

Civildienesta noteikumi — Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68²³.

Dāvanas un reprezentācija — naudas summas vai citi fiziski objekti, ko piedāvā bez maksas, vai iespēja bez maksas piedalīties pasākumos, kas pieejami tikai par samaksu. Tas attiecas arī uz ēdienu, dzērienu, maltīšu un izmitināšanas piedāvājumiem.

Dāvanu reģistrs — reģistrs, kurā iekļauj visu attiecīgo informāciju par dāvanām un reprezentācijas piedāvājumiem, ko pieņēmuši darbinieki, deputāti un ES iestāžu locekļi. Attiecībā uz darbiniekiem tas ir iekšējais reģistrs, ko pārvalda administrācija, un tajā iekļauj tikai tās dāvanas, kuru saņemšanai nepieciešama atļauja. Attiecībā uz deputātiem un iestāžu locekļiem izveidotais reģistrs ir publiski pieejams; to pārvalda priekšsēdētājs, un tajā tiek iekļautas visas pieņemtās dāvanas.

Deputāti un ES iestāžu locekļi — personas, kuras ir vai nu ieceltas, vai arī ievēlētas tam, lai veidotu iestādes lēmumpieņemšanas struktūru.

Disciplinārās procedūras — kārtība, kādā darba devējs rīkojas darbinieka iespējama pārkāpuma gadījumā. Disciplinārās procedūras ietver disciplināro uzklausīšanu, kad darbiniekam tiek dota iespēja sniegt paskaidrojumu par faktiem.

ES iestāžu darbinieki — visi darbinieki, ko tieši nodarbina ES atbilstīgi dažādām nodarbinātības shēmām: ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki, vietējie darbinieki, īpašie padomnieki un reģistrēti deputāta palīgi. Citas personas, kas ir norīkotie valstu eksperti un stažieri, tiek pielīdzināti ES iestāžu darbiniekiem.

Ētikas komiteja (ES iestādēs) — struktūra, kas sniedz konsultācijas priekšsēdētājiem par deputātu un iestāžu locekļu rīcības kodeksu piemērošanu.

Ētikas satvars — šīs revīzijas nolūkā “ētikas satvars”, pirmkārt, ir tiesiskas ētikas prasības un, otrkārt, procedūras, izpildes mehānismi, norādījumi un komunikācija, kas palīdz nodrošināt tiesisko prasību izpildi.

Iecēlējinstitūcija — persona un/vai struktūra ES iestādē, kurai ir pilnvaras iecelt amatā darbiniekus un pārtraukt viņu darba tiesiskās attiecības. Šādu funkciju veic Komisijas locekļu kolēģija, kas to lielākoties deleģē ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs parasti šo funkciju deleģē ierēdņiem vadošos amatos.

Interešu konflikts (IK) — situācija, kurā personai vai organizācijai ir dažādas intereses — gan finansiālas, gan arī cita veida intereses, un vienu interešu īstenošana var būt pretrunā citām interesēm. ES iestādēs var rasties dažāda veida interešu konflikti, tostarp tādi, kas izceļas darbā pieņemšanas brīdī, nodarbinātības laikā un pēcnodarbinātības periodā; interešu konflikts saistībā ar dāvanām un reprezentāciju, ārējām darbībām un laulātā algotu darbu, kā arī interešu konflikts saistībā ar lobēšanu un atbalstīšanu.

Konsultēšana — saskaņā ar noteikumiem par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos konsultēšana ir process, kura laikā upuri pieņem lēmumu īstenot neformālas procedūras, lai atrisinātu lietu. Konsultanti ir personas, kas apmācītas sniegt atbalstu personīgu vai psiholoģisku problēmu risināšanā (sk. arī terminu “mediācija”).

Mediācija — saskaņā ar noteikumiem par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos mediācija ir process, kura laikā upuri pieņem lēmumu īstenot neformālas procedūras, lai atrisinātu lietu. Mediatori ir personas, kas cenšas panākt, lai konfliktā iesaistītās puses panāk vienošanos (sk. arī “konsultēšana”).

Neiecietība pret aizskarošu izturēšanos — aizskarošas izturēšanās novēršana. Aizskaroša izturēšanās darba vietā ir arvien jutīgāks jautājums efektīvā cilvēkresursu pārvaldībā. Aizskaroša izturēšanās, dēvēta arī par mobingu, ietver dažādus diskriminācijas veidus un pārkāpumus, kas raksturīgi ne tikai kādai konkrētai darbinieku grupai. Aizskaroša izturēšanās var būt emocionāla vai fiziska.

Nodarbinātība un pilnvaras pēc tam, kad ir beigušās darba tiesiskās attiecības ar — uz bijušajiem darbiniekiem, deputātiem un ES iestāžu locekļiem attiecas vairāki pienākumi, turklāt dažus no tiem piemēro aktīvā dienestā iesaistītiem ierēdņiem vai deputātiem un ES iestāžu locekļiem viņu pilnvaru laikā. Šie pienākumi noteikti Civildienesta noteikumos vai Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), kā arī deputātu un ES iestāžu locekļu rīcības kodeksos, un galvenokārt tie attiecas uz aizliegumu neatļauti atklāt informāciju, pienākumu divus gadus pēc darba attiecību pārtraukšanas paziņot par profesionālo darbību, pienākumu rīkoties godīgi un diskrēti, pieņemot noteiktus amatus vai labumus, un noteikumiem attiecībā uz izgudrojumiem un sociālo un citu pabalstu saņemšanu.

Nogaidīšanas periods — ES iestādēs tas ir laikposms, kurā bijušajam darbiniekam, deputātam vai iestādes loceklim būtu jāinformē iecēlējinstitūcija vai kolēģija par jauno darbību un jāatturas no iepriekšējās iestādes lobēšanas.

Pašdeklarēšana — mehānisms, kas ieviests ES iestādēs, lai darbinieki, deputāti un iestāžu locekļi varētu izpildīt savus pienākumus ētikas jomā. Darbinieku pašdeklarācijas tiek adresētas iecēlējinstitūcijai. Deputātu un iestāžu locekļu pašdeklarācijas ir publiskas.

Publiskā sektora integritāte — attiecas uz kopīgu ētikas vērtību, principu un normu pastāvīgu pielāgošanu un ievērošanu, lai publiskajā sektorā aizstāvētu sabiedrības intereses un piešķirtu tām prioritāti attiecībā pret privātām interesēm (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) definīcija).

Reģistrēts deputāta palīgs — darbinieks, kuru izraugās viens vai vairāki Eiropas Parlamenta deputāti (EPD) un kuram ir tiešs līgums ar Eiropas Parlamentu, lai Eiropas Parlamenta deputātiem sniegtu tiešu palīdzību viņu pienākumu izpildē, viņu vadībā un pakļautībā un savstarpējas uzticības gaisotnē.

Trauksmes celšana — process, kad persona (piemēram, darbinieks) ziņo par faktiem, ko tā konstatējusi, veicot savus pienākumus, vai saistībā ar saviem pienākumiem, un kas norāda uz nopietna pārkāpuma esamību. Ziņošana jāveic rakstiski un nekavējoties. Trauksmes celšanas noteikumi paredz atbalstu, palīdzību un aizsardzības pasākumus trauksmes cēlējiem.

Viesmīlība — ietver ēdienu, dzērienu, maltītes un izmitināšanas nodrošināšanu. Viesmīlība var ietvert arī reprezentāciju un aktīvo atpūtu.

Eiropas Parlamenta atbildes

Atbilde uz 38. apsvērumu

Parlaments uzskata, ka tā Reglaments (tostarp arī rīcības kodeksi un pienācīgas izturēšanas kodeksi), kā arī aizskaršanas novēršanas vadlīnijas veido deputātu ētikas stratēģiskos mērķus un prioritātes. Rīcības kodekss un pret darbinieku aizskaršanu vērstā politika atspoguļo tā stratēģiskos mērķus un prioritātes attiecībā uz darbiniekiem. Ka liecina vērtējums par 2017. gadu, ir vērojams progress.

Atbilde uz 43. apsvērumu

Visas deklarācijas par interešu konflikta neesamību, pieņemot darbā, tiek sūtītas Karjeras attīstības un ētikas nodaļas ētikas jautājumu daļai apstiprināšanai. Praksē kontrolpārbaudes, kur vien iespējams, tiek veiktas starp Eiropas Parlamenta attiecīgajām nodaļām. Konsekvenci nodrošina, nodaļas vadītājam pārskatot visas personāla lietas. Turklāt, kad Individuālo tiesību nodaļā reģistrē izmaiņas attiecībā uz laulātā nodarbinātību, kolēģi no Karjeras attīstības un ētikas nodaļas seko tam un nosūta attiecīgajam kolēģim deklarācijas veidlapu par laulātā algotu darbu. Esošo dokumentāciju papildinās ar veicamajām pārbaudēm.

Atbilde uz 48. apsvērumu

Deputāti var lūgt konfidenciālu padomu Padomdevējai komitejai deputātu rīcības jautājumos. Šo informācijas atklāšanas pienākumu iespējama pārkāpuma gadījumos Rīcības kodeksa 8. pantā ir paredzēta procedūra, kā rīkoties. Parlaments norāda uz to, ka ienākošās informācijas iespējami nebeidzamā skaita dēļ ir problemātiski paredzēt plašu „rakstveida standarta procedūru” attiecībā uz to, kā veikt kontroles. Tālab visa ienākošā informācija ir obligāti jāpārbauda atsevišķi. Ja ieviestu noteikumu par precizitātes un pilnīguma kontrolēm pēc savas iniciatīvas, tas prasību ievērojamus papildu cilvēkresursus, apmēram līdz pat 60 AD kategorijas amatiem. Turklāt šajā sakarībā būtu jānorāda, ka Parlamentam nav pilnvaru veikt izmeklēšanu attiecībā uz EP deputātiem, kuri ir atbildīgi saviem vēlētājiem, un tam ir jārespektē deputāta pilnvaru brīva īstenošana.

Atbilde uz 50. apsvērumu

Norādījumi, kuru pamatā ir konsekventa un iedibināta prakse, ir pieejami EP deputātiem.

Atbilde uz 53. apsvērumu

Parlamentā ir spēkā rīcības kodekss, kas attiecas uz visiem tā darbiniekiem (Eiropas Parlamenta ierēdņu un pārējo darbinieku pienākumu rokasgrāmata, Prezidija 2008. gada 7. jūlija lēmums). Lai uzlabotu pieejamību un saprotamību, Parlaments ir sagatavojis papildu darbiniekiem paredzētu skaidrojošu materiālu, kurš drīzumā tiks izplatīts un kurā ir ietverti plaši un sīki izklāstīti precizējumi, piemēri un procedūras norādījumi attiecībā uz rīcības kodeksu, tostarp attiecībā uz visiem jautājumiem, uz kuriem norādījusi Revīzijas palāta saistībā ar dāvanām.

Atbilde uz 56. apsvērumu

Parlaments vēlētos norādīt, ka reģistrētus deputāta palīgus tieši nodarbina Eiropas Parlaments, kaut arī viņi strādā tā deputāta vadībā, kura asistenti viņi ir, un deputāts veic viņu darba pārraudzību (Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 5.a pants un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļas īstenošanas noteikumu 1. pants). Ņemot vērā, to, ka viņus „izvēlas viens vai vairāki deputāti”, viņus nav iespējams pārcelt darbā citā amatā EP tikai ar administrācijas lēmumu vien. Parlaments to nevar vienpusēji mainīt, jo tā ir leģislatīva prasība. Tomēr saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu, kuru pēc analoģijas piemēro arī attiecībā uz reģistrētajiem deputāta palīgiem, ir iespējams izmantot citus, attiecīgajai situācijai piemērotus palīdzības veidus.

Atbilde uz 61. apsvērumu

Parlaments nav kompetents noteikt plašākus ierobežojumus attiecībā uz bijušajiem EP deputātiem, kā vien tikai tos, kas reglamentē viņu iekļūšanu telpās, iekārtu izmantošanu un finanšu tiesības. Turklāt būtu arī jāņem vērā, ka nozīmīgs solis parlamentārās demokrātijas attīstīšanā bija atļaut personām, kuru rīcībā nav līdzekļu, lai spētu sevi uzturēt, dot iespēju un mudināt pieteikties publiskam amatam. Papildu ierobežojumi attiecībā uz nodarbinātību tūlīt pēc pilnvaru termiņa beigām tādējādi galvenokārt nozīmē vai nu atturošu apstākļu akceptēšanu saistībā ar pieteikšanos kādam amatam, jo nav paredzēta „darbvietas saglabāšana” deputātam jau pēc pilnvaru termiņa beigām, vai vajadzētu atrast kompensējošus mehānismus pārejas pabalstu sistēmās.

Atbilde uz 67. apsvērumu

Parlaments priekšroku dod interešu konflikta atrisināšanai un prasa informācijas publicēšanu par šādu konfliktu tikai tad, ja EP deputāts to neatrisina.

Atbilde uz 74. apsvērumu

Priekšsēdētāja pienākums, ieceļot deputātus attiecīgajā komitejā, ir pienācīgi ņemt vērā deputāta pieredzi, kā arī gādāt par politisko līdzsvaru (Rīcības kodeksa 7. panta 2. punkts).

Atbilde uz 80. apsvērumu

Kopš 2018. gada oktobra regulāri tiek piedāvāts piedalīties pārstrādātā apmācības programmā „Parunāsim par ētiku”.

Kopš 2018. gada nesen darbā pieņemtiem reģistrētiem deputāta palīgiem ir jāpiedalās apmācībā par viņu tiesībām un pienākumiem.

Atbilde uz 81. apsvērumu

Kā jau paskaidrots 53. punktā, Parlaments pašreiz gatavojas publiskot darbiniekiem paredzētu rokasgrāmatu, kurā ir iekļauti faktiski piemēri un precizējumi par ētikas jautājumu un kura papildinās darbinieku rīcības kodeksu.

Turklāt darbiniekiem kopš 2019. gada janvāra ir nosūtīti vairāki paziņojumi, galvenokārt, attiecībā uz deklarācijām par kandidēšanu un dalību vēlēšanu kampaņā Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurā Parlaments norādījis, ka šādu darbību uzskata un attiecas pret to, kā pret darbību ārpus Parlamenta.

Atbilde uz 82. apsvērumu

Sk. 80. un 81. punktu iepriekš.

Atbilde uz 84. apsvērumu

Reģistrētie deputāta palīgi saņem nepārtrauktus norādījumus par ētikas jautājumiem, ko cita starpā apliecina viņu pieprasījumu un deklarāciju lielais skaits par darbībām ārpus Parlamenta, kandidēšanu vēlēšanās, publikācijām utt.

Par 1. ieteikumu:

(1) Parlaments daļēji akceptē 1. ieteikuma 1. punktu: Kompetentie dienesti turpinās aktualizēt un attīstīt to pieeju ētikas jautājumiem. Tomēr Parlaments neuzskata, ka ir nepieciešams konsolidēt šo pieeju vienotā stratēģijas dokumentā. Parlaments pašlaik izstrādā rādītāju kritērijus, lai vēl vairāk uzlabotu tā administrācijas veikuma novērtējumu. [Rec 3] Ētika tiks uzskatīta par vienu no galvenajiem jautājumiem gan darbinieku, gan deputātu informētības palielināšanā.

(2) Parlaments daļēji akceptē 1. ieteikuma 2. punktu. Esošo dokumentāciju papildinās ar veicamajām pārbaudēm. Tomēr Parlaments uzskata, ka konsekventas kontroļu procedūras ir lietderīgas, bet norāda, ka praksē Parlaments pienācīgi nodrošina konsekventas kontroles Karjeras attīstības un ētikas nodaļā attiecībā uz deklarācijām. Papildus precīzi izstrādātas darbiniekiem paredzētas pamatnostādnes sniedz par skaidrākus norādījumus nekā Rīcības kodekss, un tās drīz būs pieejamas.

(3) Parlaments neakceptē 1. ieteikuma 3. punktu. Parlaments uzskata, ka deklarācija kalpo pārredzamības mērķim, kā noteikts Deputātu rīcības kodeksa 4. pantā, un dod iespēju īstenot adekvātu sabiedrības veiktu kontroli. Plašākas prasības par precizitātes un pilnīguma kontrolēm pēc savas iniciatīvas ietvertu sevī vajadzību pēc ievērojama darbinieku skaita palielinājuma un/vai izmeklēšanas pilnvaru piešķiršanas tiem. Nav pieejami ne papildu darbinieki, ne minētās pilnvaras.

(4) Parlaments akceptē 1. ieteikuma 4. punktu un norāda, ka jaunā ētikas rokasgrāmata ir jāpublicē 2019. gada jūnijā, un tajā ir plaši paskaidroti un konkretizēti attiecīgie noteikumi par dāvanām un viesmīlību.

(5) Parlaments neakceptē 1. ieteikuma 5. punktu. Parlaments piekrīt, ka reģistrētie deputāta palīgi ir īpaša personu kategorija, attiecībā uz kuru nav pieejami visi pasākumi, kurus var piemērot darbiniekiem. Tomēr Parlaments jau tagad spēj, piemērojot Civildienesta noteikumu 24. pantu reģistrētajiem deputāta palīgiem, panākt atbilstošus risinājumus. To panāk, atsaucoties uz 24. pantu spēkā esošajos noteikumos par trauksmes celšanu.

(6) Parlaments daļēji akceptē 1. ieteikuma 6. punktu un novērtēs, vai tas spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros var kaut ko darīt un ko tas var darīt. Kaut arī Parlaments apzinās, ka pastāv interese par noteikumiem, kas reglamentē laikposmu tieši pēc deputātu pilnvaru beigām, tam ir ierobežota kompetence attiecībā uz bijušajiem deputātiem, izņemot piekļuvi tā iekārtu izmantošanai, un šo kompetenci Parlaments jau īsteno. Šajā sakarībā tas jau veic pasākumus. Sk. arī 61. punktu.

Par 2. ieteikumu:

(1) Parlaments akceptē 2. ieteikuma 1. punktu, norādot, ka tas iesaistīsies darbā ar citam iestādēm, lai apmainītos ar paraugpraksi.

(2) Parlaments akceptē 2. ieteikuma 2. punktu. Parlaments atzīst, ka darbs kopā ar citām iestādēm principā ir lietderīgs, bet norāda, ka pašreiz tas piemēro visaugstākās prasības attiecībā uz darbības atlīdzības maksimālo robežu ārpus Parlamenta, kura ir 0.

(3) Parlaments daļēji akceptē 2. ieteikuma 3. punktu. Tas ir atvērts apmaiņai ar paraugpraksi ar citām iestādēm, vienlaicīgi uzsverot, ka Eiropas Parlamenta deputāta statuss ir īpašs tikai šai iestādei (sk. arī 67. punktu), un spēkā ir tiesiski ierobežojumi, kuru pamatā ir ģimenes locekļu tiesības uz privātumu.

Par 3. ieteikumu:

Parlaments akceptē šo ieteikumu.

Ir sagatavota mērķtiecīgāka centralizēta rokasgrāmata, un tā drīz būs pieejama. Kompetentie dienesti turpinās piedāvāt apmācību, izplatīt zināšanas un pieredzi (balstoties uz pastāvošajiem izstrādātajiem moduļiem un apmācību/ informētības palielināšanu, kas organizēta, pamatojoties uz aptaujām, kas veiktas ģenerāldirektorātu līmenī) nozaru ģenerāldirektorātiem izmantojot iekšējos kanālus.

Padomes atbildes

Apsvērumi

25

Padomes locekļu statuss ir ļoti specifisks un nav salīdzināms ar citu iestāžu locekļu statusu. Padomē nav locekļu, kas tajā tiek iecelti vai ievēlēti vai tiek atalgoti no ES budžeta.

No LES 16. panta 2. punkta izriet, ka ''Padomē no katras dalībvalsts ir pa vienam pārstāvim ministra līmenī, kas pilnvarots uzņemties saistības attiecīgās dalībvalsts valdības vārdā un īstenot balsošanas tiesības''.

Saskaņā ar Padomes reglamenta I pielikumu "katra dalībvalsts [...] nosaka to, kā tā ir pārstāvēta Padomē". Saskaņā ar LES 16. panta 7. punktu "dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komiteja atbild par Padomes darba sagatavošanu". Lai palīdzētu sagatavot Padomes darbu, Pastāvīgo pārstāvju komiteja var izveidot komitejas un darba grupas un noteikt to pilnvaras (sk. Padomes reglamenta 19. panta 3. punktu). Šo darba grupu sastāvā ir delegāti no katras dalībvalsts. Pēc definīcijas minētie pārstāvji un delegāti darbojas savu valsts pārvaldes iestāžu vārdā un pārstāv savas dalībvalsts intereses.

Vienīgi Eiropadomes priekšsēdētājs tiek iecelts minētajā iestādē un atalgots no ES budžeta.

38

Svarīgi ētikas stratēģijas elementi ir ietverti Padomes Ģenerālsekretariāta Ētikas un rīcības rokasgrāmatā un citu dokumentu kopumā par darbinieku rīcību un pienākumiem.

Padomes Ģenerālsekretariāts (PĢS) 2018. gada 29. oktobrī pieņēma pārskatītu iekšējās kontroles satvaru, un tas stājās spēkā 2018. gada 1. novembrī (Padomes ģenerālsekretāra Lēmums 42/18). Pirmais "Kontroles vides" princips ir, ka "PĢS pierāda uzticību godprātībai un ētikas vērtībām". Šis princips ir izklāstīts šādi:

1. Vadības stratēģija – vadība savos norādījumos, darbībās un rīcībā ievēro godprātību un ētikas vērtības.
2. Rīcības kodeksā izklāsta, kas tiek gaidīts attiecībā uz godprātību un ētikas vērtībām, kuras tiek saprastas un izsludinātas visos organizācijas līmeņos.

Attiecībā uz riska novērtējumu – 2015. gadā Iekšējās revīzijas nodaļa veica revīziju par PĢS ētikas politiku. Revīzijas ziņojumā tika aprakstīti revidentu konstatētie riski un ieteiktas pienācīgas darbības.

Turklāt vairāki PĢS departamenti veic ikgadējus riska novērtējumus. Šajos pasākumos ietilpst ar neētisku rīcību saistītu risku konstatēšana. PĢS nolēma labāk veikt regulārus riska novērtējumus departamentos (vai par projektiem), kas aptver visas riska jomas, tostarp ētikas jautājumus, nevis veidot konkrētu riska reģistru ētikas jomā. PĢS izskatīs, vai ir vērts veikt vispārēju riska novērtējumu ētikas jomā.

48

Attiecībā uz Eiropadomes priekšsēdētāju – interešu deklarācijas tiek iesniegtas, pamatojoties uz Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodeksu. Saskaņā ar LES 15. panta 5. punktu smaga pārkāpuma gadījumā Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu var anulēt priekšsēdētāja pilnvaras. Šajā sakarā Eiropadome var ņemt vērā jebkuru neatbilstību rīcības kodeksam vai tā pārkāpumu.

49

Skatīt atbildi uz 48. punktu.

Secinājumi un ieteikumi

1. ieteikums — Uzlabot ētikas satvarus

PĢS akceptē 1. ieteikuma 1., 2. un 4. punktu.

Attiecībā uz 1. ieteikuma 1. punktu – svarīgi ētikas stratēģijas elementi jau ir iekļauti PĢS Ētikas un rīcības rokasgrāmatā un dokumentu kopumā par darbinieku rīcību un pienākumiem. 1. punkts tiks īstenots ar jau notiekošo projektu "Ētika uzmanības centrā".

2. ieteikums — Saskaņot ētikas satvara elementus un apmainīties ar paraugpraksi ētikas jautājumu risināšanā

PĢS akceptē 2. ieteikumu. Tomēr 3. punkts Padomei nav piemērojams.

3. ieteikums — Uzlabot darbinieku zināšanas un izpratni par ētikas satvaru un kultūru

PĢS akceptē 3. ieteikumu. Jau notiek 2019. gada pamatprojekts "Ētika uzmanības centrā", kuru vada PĢS Cilvēkresursu direktorāts un kura galvenie mērķi ietver arī darbinieku izpratnes uzlabošanu un ētiskas rīcības sekmēšanu.

Komisijas atbildes

Kopsavilkums

IV

Komisija uzskata, ka deputātu un iestāžu locekļu deklarāciju pārbaudes atbilst paredzētajam mērķim. Tā dokumentēs savu rakstveida standarta procedūru atbilstoši Eiropas Revīzijas palātas ieteikumam.

V

Komisija uzskata, ka tās darbinieku aptaujas rezultāti ir pozitīvi, jo 59,6 % darbinieku vērtē savas zināšanas kā labas vai ļoti labas.

Ievads

07

Attiecībā uz Komisijas locekļiem LES 17. panta 3. punkts un LESD 245. pants veido līgumos paredzēto ētikas satvaru.

Attiecībā uz Eiropas Savienības iestādēm Civildienesta noteikumu 11. pants līdz 26. panta a) punktam veido likumdevēja noteikto ētikas satvaru. Šā līmeņa tiesību akti atbilst tam, kas paredzēts daudzos valstu tiesību aktos par civildienestu, un ir pietiekami. Pamatojoties uz to, iestādes pieņem sīkāk izstrādātus noteikumus attiecībā uz saviem darbiniekiem un vajadzības gadījumā pielāgo tos.

Apsvērumi

34

Ētikas jautājumi attiecībā uz Komisijas locekļiem ir izklāstīti citos dokumentos, piemēram, priekšsēdētāja uzdevumu apraksta vēstulēs atsevišķiem locekļiem, Ģenerālsekretariāta stratēģiskajā plānā 2016.–2020. gadam un Ģenerālsekretariāta pārvaldības plānā 2018. gadam.

37

Riska pārvaldības pasākumi Komisijā aptver visas jomas un pārvaldības aspektus, tostarp ētiku. Pārvaldības plānā būtu jāiekļauj tikai būtiskie riski attiecībā uz ētiku. Pat ja revidētie ĢD nekonstatēja konkrētus būtiskus riskus saistībā ar ētiku, tas neliedza minētajiem revidētajiem ĢD ietvert savos gada pārvaldības plānos konkrētas darbības (it īpaši piemērotu pasākumu organizēšanu saistībā ar ētikas jautājumiem) un organizatoriskās vērtības un/vai paredzēt citas darbības saskaņā ar iekšējās kontroles sistēmu.

43

Informāciju, kas sniegta ētikas pieprasījumos, Komisija salīdzina ar pieejamo iekšējo un ārējo informāciju. Tā kā pieprasījumus vienmēr novērtē katrā gadījumā atsevišķi, šādu kontrolpārbaužu vēriens ir atkarīgs no iespējamā ar to saistītā riska un atbilst proporcionalitātes principam.

Pēc tam, kad tika pieņemts pārskatīts lēmums par ārējām darbībām, 2018. gada otrajā pusē ir pastiprināta spēkā esošā galveno procedūru dokumentācija, kas attiecas uz ārējām darbībām, kuras veiktas dienesta laikā un atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ laikā, kā arī darbībām pēc nodarbinātības laika beigām, un tajā ir skaidri aprakstīts, kādas pārbaudes ir jāveic. Citas procedūras vēl tiek pastiprinātas.

2. izcēlums

Piemēri par nepietiekamām pamatnostādnēm

Konkrētu pamatnostādņu trūkums par attiecīgām situācijām

Brošūrā par ētiku un darbinieku rīcību ir norādījumi par to, kas ir interešu konflikts. Tomēr nākotnē varētu sniegt sīkākus norādījumus par interešu konfliktu saistībā ar pieņemšanu darbā, līdzīgi kā tas ir darīts par ārējām darbībām un darbībām pēc nodarbinātības laika beigām.

AGRI ĢD ētikas rokasgrāmatā ir aplūkoti biežāk sastopamie jautājumi, ko ģenerāldirektorāta darbinieki uzdeva par ētiku atbildīgajiem kolēģiem.

Iespējamie interešu konflikti, kas saistīti ar iesaistīšanos profesionālā darbībā vai ar ES subsīdiju saņēmējiem, ir pienācīgi aplūkoti vispārējos noteikumos par interešu konfliktiem un par ārējām darbībām. Nebūt nav tā, ka šādu situāciju varbūtība AGRI ĢD ir lielāka nekā kādā citā Komisijas dienestā.

47

Komisija dokumentēs savu standarta procedūru. Šajā sakarā tā atgādina, ka pirms Komisijas apstiprināšanas tiek veikta pirmā nozīmīgā pārbaude saistībā ar izraudzīto locekļu iecelšanu amatā un uzklausīšanu. Izraudzītajiem locekļiem ir laikus jāiesniedz Eiropas Parlamentam savas interešu deklarācijas, lai Parlaments varētu tās pārbaudīt, un viņi ir atbildīgi par savām deklarācijām.

Pēc iecelšanas amatā un katras atjaunināšanas deklarācijas pārbauda Komisijas priekšsēdētāja uzraudzībā, kā tas izriet no Komisijas locekļu rīcības kodeksa 2. panta 6. punkta, 3. panta 1. punkta un 4. panta 2. un 4. punkta. Pārbaude attiecas uz tādu situāciju esamību, kas var izraisīt interešu konfliktu vai ko var pamatoti uzskatīt par tādu. Ja šādu situāciju atklāj un priekšsēdētājs to apstiprina, priekšsēdētājs var veikt tādus pasākumus kā lietas nodošana citam loceklim vai pieprasījums pārdot finanšu intereses. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tiek veikta arī vispārēja ticamības pārbaude par deklarācijas pilnīgumu.

Locekļi ir paši atbildīgi par savām deklarācijām.

50

Komisija atgādina, ka pārbaudes, pat ja tās vēl nav paredzētas rakstiskā standarta procedūrā, ir visaptverošas, ietver vispārēju pārbaudi par pilnīgumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju, un tām ir skaidri kritēriji.

Turklāt Komisijas locekļu deklarācijas un to atjauninājumi tiek publicēti un pakļauti pastāvīgai sabiedrības kontrolei.

3. izcēlums

Nepilnības politikas nostādnēs par dāvanām un reprezentāciju; Komisija

Jēdzieni “dāvana” un “viesmīlība” rīcības kodeksā tiek lietoti to vispārējā nozīmē, lai aptvertu visas situācijas, kuras var skart Komisijas locekļus, ņemot vērā vispārējos principus, kas izklāstīti noteikumos par dāvanām un interešu konfliktiem (Komisijas locekļu rīcības kodeksa 6. panta 4. punkts un 2. panta 6. punkts). Tiks sniegti papildu norādījumi.

80

Komisija ir ieviesusi ļoti visaptverošu apmācības politiku attiecībā uz ētiku, kas adresēta personālam dažādos karjeras posmos. 2018. gadā šī politika tika vēl vairāk pastiprināta (jo īpaši, ieviešot obligātu apmācību visiem darbiniekiem un visiem jaunieceltiem nodaļu vadītājiem, stājoties amatā). Eiropas Revīzijas palātas veiktā aptauja liecina, ka 50,6 % Komisijas darbinieku paziņoja, ka viņi ir apmeklējuši ētikas apmācības kursu. Ņemot vērā ieviestos pasākumus, šim rādītājam drīzumā būtu jāpieaug, un Komisija sagaida, ka apmācības politika turpmākajos gados īstenosies kā vēl labāks izpratnes līmenis par ētikas satvaru.

83

Izpratnes veidošanas kampaņas par Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu biroja (IDOC) gada darbības pārskatu ir ļoti būtiskas. Lai gan ziņojumi tiek publicēti MyIntracomm vietnē un prezentēti daudziem ģenerāldirektorātiem (ĢD) un dienestiem, šķiet, ka ir nepieciešams darīt vairāk.

84

Komisija īsteno ģenerāldirektorātos, kā arī jaunpienācējiem paredzētu spēcīgu izpratnes veidošanas kampaņu par ētiku un integritāti. Komisijas mācību katalogā darbiniekiem tiek piedāvāti papildu kursi.

Attiecībā uz to darbinieku aizsardzību, kuri ziņo par neētisku rīcību, IDOC nodrošina visaugstāko konfidencialitātes un datu aizsardzības līmeni, un šis punkts ir ņemts vērā saistībā ar notiekošo IDOC Vispārējo īstenošanas noteikumu pārskatīšanu un jaunajā Lēmumā par datu aizsardzību (Komisijas 2019. gada 1. februāra Lēmums (ES) 2019/165).

85

Komisija veic pasākumus, lai risinātu šo jautājumu, tostarp izpratnes veidošanas kampaņas par ētiku un integritāti, IDOC procedūru papildu prezentēšanu, kā arī nodrošina publicitāti IDOC gada darbības pārskatam.

Secinājumi un ieteikumi

1. ieteikuma 2. punkts

Komisija piekrīt šim ieteikumam.

Attiecībā uz deklarāciju pārbaudes procedūru formalizēšanu Komisija uzskata, ka ieteikums jau ir izpildīts attiecībā uz pieprasījumiem par ārējām darbībām dienesta laikā un atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ laikā, kā arī par darbībām pēc nodarbinātības laika beigām. Citas procedūras vēl tiek pastiprinātas.

1. ieteikuma 3. punkts

Komisija piekrīt šim ieteikumam.

Tā uzskata, ka interešu deklarāciju pārbaudes ir visaptverošas, ietver vispārēju pārbaudi par pilnīgumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju, un tām ir skaidri kritēriji.

Komisija saskaņā ar Rīcības kodeksa 4. panta 2. punktu dokumentēs savu iekšējo standarta procedūru pārbaužu veikšanai, lai nodrošinātu procesa kvalitāti un konsekvenci.

1. ieteikuma 4. punkts — dāvanas un reprezentācijas politika

Komisija piekrīt šim ieteikumam un sniegs turpmākus norādījumus, informāciju un piemērus, pamatojoties uz Rīcības kodeksa 6. pantu.

2. ieteikums. Kopīgs darbs pie ētikas satvara elementu saskaņošanas un papildu centieni apmainīties ar paraugpraksi ētikas jautājumu risināšanā

Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam.

Komisija piekrīt esošo starpiestāžu forumu ietvaros, jo īpaši CPQS (Comité pour les Questions statutaires) ietvaros vai dienestu līmenī, turpināt apspriest ar citām iestādēm ētikas jautājumus, kas ir kopīgās interesēs, un apmainīties ar paraugpraksi.

Attiecībā uz trim punktiem, kuros Revīzijas palāta vēlētos saskaņošanu, Komisijai ir neseni, detalizēti un paredzētajam mērķim atbilstoši juridiskie pamati un teksti.

Ārējām darbībām piemērojamais lēmums nesen tika pārskatīts, un Komisija neplāno nākotnē to grozīt. Turklāt Komisija neplāno uzņemties iniciatīvu attiecībā uz tās pamatnostādnēm par dāvanām un viesmīlību, jo tās ir uzskatāmas par paredzētajam mērķim atbilstošām.

Komisijas locekļiem deklarācija par laulātā un partnera pašreizējo profesionālo darbību jau ir obligāta. Zināmos apstākļos tas pats attiecas uz locekļu laulāto, partneru un nepilngadīgo bērnu finanšu interesēm. Šajā sakarā Komisija neplāno uzņemties iniciatīvu.

Komisija vēlas uzsvērt, ka šāda ieteikuma īstenošana nav atkarīga tikai no Komisijas.

90

2) Eiropas Revīzijas palātas aptaujas rezultāti liecina, ka 59,6 % Komisijas darbinieku savas zināšanas par ētikas satvaru novērtēja kā “labas” vai “ļoti labas”.

3) Eiropas Revīzijas palātas aptaujas rezultāti liecina, ka 54,7 % Komisijas darbinieku norādīja, ka viņi ir saņēmuši apmācību ētikas jomā.

3. ieteikums. Uzlabot darbinieku zināšanas un izpratni par ētikas satvaru un kultūru

Komisija piekrīt šim ieteikumam un uzskata, ka tas jau tiek īstenots.

Komisija jau ir veikusi vērienīgus pasākumus, lai palielinātu personāla izpratni par ētiku, un turpinās izvērst šos pasākumus. Kā paskaidrots atbildē uz 80. punktu, Komisija ir ieviesusi ļoti visaptverošu apmācības politiku attiecībā uz ētiku, kas adresēta personālam dažādos karjeras posmos. 2018. gadā šī politika tika vēl vairāk nostiprināta. Komisija turpinās iesākto darbu un sagaida, ka šī politika uzlabos darbinieku izpratni īstermiņā.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Lazaros S. Lazarou un kura revidē Savienības finansēšanu un pārvaldību. Revīziju vadīja ERP loceklis Mihails Kozlovs, un revīzijas darbā piedalījās locekļa biroja vadītāja Edīte Dzalbe un locekļa atašejs Laura Graudiņa, atbildīgais vadītājs Alberto Gasperoni, darbuzdevuma vadītājs Gediminas Macys, darbuzdevuma vadītāja vietnieks Michal Machowski, kā arī revidenti Aino Nyholm, Elisa Paladini²⁴, Christian Geoffroy un Angela Onno²⁵. Lingvistisko atbalstu sniedza Richard Moore. IT atbalstu sniedza Emanuele Fossati.

No kreisās: Alberto Gasperoni, Michal Machowski, Laura Graudiņa, Gediminas Mačys, Mihails Kozlovs, Edīte Dzalbe, Aino Nyholm, Christian Geoffrroy.

Beigu piezīmes

¹ ESAO, Integritātes satvars, 2009. gads.

² Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Ieteikums attiecībā uz integritāti publiskajā sektorā, ESAO, Parīze, 2017. gads.

³ ESAO Padomes 1998. gada Ieteikums par ētiskas rīcības uzlabošanu publiskajā pārvaldē, kurš ietver principus ētikas jautājumu pārvaldībai publiskajā pārvaldē, ESAO publikācija “Trust in Government. Ethics measures in OECD Countries” [Uzticība valdībai. Ētikas pasākumi ESAO dalībvalstīs], Parīze, 2000. gads.

⁴ Attiecībā uz darbiniekiem, kuri nav ierēdņi, līdzīgas prasības ir noteiktas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā. Iestādes šos noteikumus izstrādā sīkāk, pieņemot konkrētākus īstenošanas noteikumus.

⁵ OV C 65, 21.2.2018., 7. lpp.

⁶ Attiecībā uz darbiniekiem, kuri nav ierēdņi, līdzīgas prasības ir noteiktas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

⁷ Rokasgrāmata Eiropas Parlamenta deputātiem “Pilnīga neiecietība pret uzmākšanos darba vietā”, 2017. gads.

⁸ Sk. LESD 15. pantu un rīcības kodeksu, kas ir pašregulējošs publisks dokuments, ko pieņēmis Eiropadomes priekšsēdētājs.

⁹ ESAO, Interešu konflikta pārvaldība publiskajā sektorā, 2005. gads.

¹⁰ Jāņem vērā, ka dažās dalībvalstīs (piemēram, Francijā un Polijā) iestāžu locekļu deklarācijas tiek pakļautas papildu pārbaudēm, ko veic atbildīgās iestādes, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem.

¹¹ ESAO, “Interešu konflikta pārvaldība publiskajā sektorā”, 2005. gads.

¹² Eiropas Parlamenta Prezidija 2013. gada 15. aprīļa lēmums “Īstenošanas noteikumi attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā”.

¹³ ESAO, “Whistleblower protection: encouraging reporting” [Trauksmes cēlēju aizsardzība: ziņošanas veicināšana], iniciatīvas CleanGovBiz ietvaros izstrādātas pamatnostādnes, 2012. gads.

¹⁴ ESAO, “Post-Public Employment Good Practices for preventing CoI” [Pēc aiziešanas no dienesta publiskā sektorā — labākā prakse interešu konflikta novēršanai], 2010. gads.

¹⁵ Komisijas locekļiem savā deklarācijā jāiekļauj arī nepilngadīgu bērnu finansiālās intereses, ja uzskatāms, ka var rasties interešu konflikta risks. Sk. Komisāru rīcības kodeksa 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

¹⁶ Rokasgrāmata Eiropas Parlamenta deputātiem par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos (sk. 7. zemsvītras piezīmi).

¹⁷ Atbildes uz aptaujas 11.9. un 11.10. jautājumu, sk. II pielikumu “Aptaujas rezultāti”.

¹⁸ Naudas summas vai citi fiziski objekti, ko piedāvā bez maksas, vai iespēja bez maksas piedalīties pasākumos, kas pieejami tikai par samaksu. Dāvanas un reprezentācija ietver viesmīlības piedāvājumus, tostarp ēdienus, dzērienus, maltītes un izmitināšanu.

¹⁹ Attiecībā uz darbiniekiem, kuri nav ierēdņi, līdzīgas prasības ir noteiktas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā. Iestādes šos noteikumus izstrādā sīkāk, pieņemot konkrētākus īstenošanas noteikumus.

²⁰ Apmaksāta vai neapmaksāta darbība vai uzdevumi, ko ierēdņi vai deputāti un iestāžu locekļi veic ārpus saviem darba pienākumiem. Termins attiecas uz profesionālām darbībām vai darbībām, kas pamatoti nav uzskatāmas par atpūtu.

²¹ Komisijā šos apstākļus vērtē katrā gadījumā atsevišķi.

²² Sk. iepriekšējo zemsvītras piezīmi.

²³ OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

²⁴ Līdz 2018. gada aprīlim.

²⁵ Līdz 2018. gada augustam.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

PDF	ISBN 978-92-847-2297-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/724473	QJ-AB-19-010-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-2278-5	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/660684	QJ-AB-19-010-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2019

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.