Banku ES mēroga stresa testi: sniegts nesalīdzināms informācijas apjoms par bankām, bet vajadzīga labāka koordinācija un koncentrēšanās uz riska faktoriem
(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu)
Par ziņojumu Šajā ziņojumā novērtēts, kā ir īstenoti Savienības mēroga banku stresa testi, kas veikti saskaņā ar Eiropas Banku iestādei (EBI) piešķirtajām pilnvarām. Makroekonomikas stresa scenārijs bija saistīts ar ekonomiskajiem apstākļiem, kuri pasliktinājās attiecībā pret pamatscenāriju, bet satricinājums bija mazāk smags, nekā sākotnēji tika paziņots. Satricinājuma negatīvās sekas bija koncentrētas vairākās lielās ekonomikās, no kurām lielākajā daļā pēdējās recesijas laikā bija diezgan labi rezultāti, nevis valstīs, kuras krīze skāra vissmagāk. Turklāt scenārijs nepārbaudīja bankas pret smagiem finanšu satricinājumiem, un daži svarīgi sistēmiski riski nebija pietiekami ņemti vērā. Ņemot vērā resursu trūkumu un pašreizējo pārvaldības kārtību, EBI nevarēja nodrošināt “metožu, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību”, kā paredzēts regulā. Tā vietā EBI bija jāpaļaujas galvenokārt uz valstu uzraudzības iestādēm. Pozitīvi ir tas, ka tika publicēts liels informācijas apjoms.
Kopsavilkums
IES mēroga stresa testā novērtē ietekmi, ko kopējs satricinājums varētu radīt uz lielu Eiropas banku finanšu stāvokli. 2010. gada regula, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi (EBI), uzdeva EBI sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) ierosināt un koordinēt ES mēroga stresa testus.
IIStresa testi ir veikti kopš 2011. gada, un tie visi ir īstenoti saskaņā ar augšupēju pieeju, kad bankas sagatavoja rezultātus, ko ieguva no satricinājuma scenārija, pamatojoties uz EBI apstiprinātu metodoloģiju. Rezultātu kvalitātes pārbaudes lielā mērā bija uzticētas attiecīgajām kompetentajām iestādēm (KI) (valsts iestādes vai Eiropas Centrālā banka). Citās jurisdikcijās, kurās ir lielas finanšu sistēmas, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstis, uzraudzības iestādes paļaujas uz lejupēju pieeju, kas tām sniedz daudz lielāku kontroli pār banku sagatavotajiem rezultātiem.
IIILai nodrošinātu, ka metodes, prakse un rezultāti, ko bankas prognozē, būtu salīdzināmi un uzticami, regulā īpaši norādīts, ka EBI ir pilnvarota pieprasīt informāciju tieši no bankām un kompetentajām iestādēm, lai veiktu konkrētas caurskatīšanas un pārbaudes uz vietas, EBI piedaloties šajos pasākumos.
IVMēs pievērsāmies ES mēroga stresa testam, ko EBI veica 2018. gadā. Konkrēti, mēs novērtējām, vai stresa tests atbilda paredzētajam mērķim, vai EBI bija pietiekama pārliecība par atsevišķo banku aprēķināto skaitļu pamatotību un vai rezultātu publicēšana ļāva ieinteresētajām personām secināt, vai sistēma ir noturīga.
VMēs caurskatījām attiecīgos dokumentus un iztaujājām EBI, ESRK un Eiropas Centrālās bankas darbiniekus. Mēs arī veicām aptaujas bankās un kompetentajās iestādēs un apmeklējām divas valsts KI.
VIAr ļoti ierobežotiem personāla resursiem un lielām pūlēm EBI koordinēja testu, kurā bija iesaistītas daudzas ieinteresētās personas un kura termiņi bija īsi.
VIITā kā EBI galvenos lēmumus pieņem valstu uzraudzības iestāžu pārstāvji, mēs konstatējām, ka stresa testu izstrādē un īstenošanā nebija pietiekami ņemta vērā ES perspektīva. Ietekme ir vērojama dažādos spriedzes testa posmos.
VIIIProcesa sākumā EBI neprecizēja ne riska faktorus, ne smaguma pakāpi, ko tā uzskatīja par svarīgu stresa testa procedūrā. Savukārt ESRK, kas izstrādāja stresa scenāriju, saņēma ievērojamu ieguldījumu no ECB un valstu centrālajām bankām un iestādēm. Mēs konstatējām, ka tā rezultātā EBI nebija kontroles pār svarīgiem procesa posmiem, un tādējādi:
- uz svarīgiem sistēmiskiem riska faktoriem tika attiecināts zems vai netika attiecināts nekāds stresa līmenis;
- satricinājumu izraisīja nevis notikumi ES finanšu sistēmā, bet gan ekonomikas lejupslīde;
- ekonomikas satricinājumu intensitāte dažādās valstīs ievērojami atšķīrās, bieži vien mazāk smagi satricinājumi bija valstīs, kurās ekonomika bija vājāka un finanšu sistēma – neaizsargātāka. Netika nodrošināta minimālā smaguma pakāpe, lai radītu stresu.
Otrkārt, lai gan regula uztic EBI nodrošināt metožu, prakses un rezultātu uzticamību un salīdzināmību, EBI īstenoja savas pilnvaras tikai, lai ierosinātu un sniegtu metodoloģiju stresa testu darbībām un kopumā tās koordinētu. Tā nolēma pilnībā paļauties uz KI, lai pārbaudītu, kā bankas īsteno metodoloģiju un aplēš stresa ietekmi. EBI neapstrīdēja KI kvalitātes kontroli, izmantojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar regulu. Faktiski EBI pašlaik nav resursu, kas tai vajadzīgi, lai īstenotu pilnīgu pārraudzību. Tāpēc tā nepieprasīja konkrētas pārbaudes, nepiedalījās nevienā pārbaudē uz vietas un – izņemot metodoloģijas noteikšanu – bija maz darbību, kas nodrošinātu rezultātu salīdzināmību un uzticamību. EBI rokasgrāmata, kurā aprakstīta kvalitātes nodrošināšana, kas jāveic kompetentajām iestādēm, nebija saistoša, tādējādi kompetentajām iestādēm bija plaša rīcības brīvība.
XTreškārt, EBI publikācijas demonstrēja vēl nepieredzētu pārredzamības līmeni, jo tika darīts pieejams ļoti liels daudzums banku datu. Tomēr EBI ziņojumos trūka svarīgākās informācijas, proti, kapitāla prasību katrai bankai un tā, cik banku būtu šīs prasības pārkāpušas stresa apstākļos. Turklāt, lai gan stresa/satricinājumu intensitāte valstu starpā ievērojami atšķīrās, EBI ziņojumā nebija paskaidrots, ka nelielā ietekme (maza kapitāla samazināšanās), kas izrietēja no stresa piemērošanas bankām, dažās valstīs ne obligāti bija saistīta ar veselīgu bankas situāciju, bet gan ar stresa zemo līmeni.
XIŅemot vērā šo situāciju un lai EBI sasniegtu savu mērķi – atklāt sistēmiskās ievainojamības (uzkrāšanos), mēs sniedzam turpmāk minētos ieteikumus, lai nodrošinātu, ka stresa tests ir jēgpilnāks pasākums.
- EBI jāizmanto savas juridiskās pilnvaras, lai uzlabotu kontroli pār stresa testu procesu.
- EBI jāizstrādā lejupēja pieeja attiecībā uz stresa testiem, lai papildinātu pašreizējo augšupējo pieeju.
- Banku atlasei stresa testiem jābalstās ne tikai uz lielumu, bet arī uz risku un sistēmisko nozīmīgumu, un jānodrošina pienācīgs ģeogrāfiskais pārklājums.
- EBI jānodrošina, lai stresa testi kalpotu savam mērķim, proti, noturības novērtēšanai pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Konkrēti, tai katrā nākamajā testā jāmaina stresa scenāriji, pienācīgi ņemot vērā riskus, kas izriet no ES finanšu sistēmas, un jānodrošina minimālais stresa līmenis.
- EBI jāpublicē katrai bankai konkrēti sagatavotās minimālās kapitāla prasības un rezultāti jāprezentē tādā veidā, kas ļauj lietotājiem tos novērtēt kopsakarībā.
- EBI jāpieprasa papildu resursi, kas nepieciešami, lai tā pilnībā īstenotu savu uzdevumu, kā noteikts regulā.
- Eiropas Komisijai, veicot EBI regulas nākamo pārskatīšanu, jāizvērtē EBI pārvaldības struktūras piemērotība.
Ievads
Banku stresa testi
01Stresa tests ir bankas finanšu stāvokļa novērtējums, banku pakļaujot spēcīgam spiedienam. Stresa testa pamatideja ir prognozēt, kas notiktu ar bankas dzīvotspējas galvenajiem parametriem, ja notiktu viens vai vairāki lieli negatīvi satricinājumi. Šos satricinājumus var izraisīt: i) tirgus līmeņa notikumi, piemēram, smaga recesija, akciju tirgus sabrukums vai uzticības zudums bankām; ii) “specifiski” notikumi, piemēram, satricinājums konkrētai bankai, kas ne obligāti ir saistīts ar vispārējo ekonomisko situāciju; iii) abu minēto situāciju apkopojums.
02Sākotnēji stresa testi bija rīks, ko bankas pašas izmantoja iekšējā riska pārvaldībā, bet vēlāk to darīja arī uzraudzības iestādes. Kopumā šādi stresa testi pēc to rakstura bija mikroprudenciāli, jo koncentrējās uz atsevišķu iestāžu noturību, scenārijos nebija iekļauti pieņēmumi par sistēmisku plašāku ietekmi, un process galvenokārt bija vērsts uz ieguldītāju un noguldītāju aizsardzību.
03Finanšu krīze izcēla nepilnības mikroprudenciālās stresa pārbaudes praksē. Saskaņā ar 2009. gada “de Larosière ziņojumu” “stresa testi pārāk bieži balstījās vieglos vai pat kļūdainos pieņēmumos”1. Pēc finanšu krīzes politikas veidotāji atzina, ka ir arī jākoncentrējas uz sistēmiskiem satricinājumiem, kas vienlaicīgi ietekmē visu finanšu sistēmu. Tie ietver ekonomikas un finanšu satricinājumu izmantošanu, plašākas ietekmes izpēti un satricinājumu ietekmi uz finanšu sistēmu kopumā.
EBI pilnvaras un citi iesaistītie dalībnieki
04Eiropas Banku iestādei (EBI), kas izveidota 2010. gadā, tika piešķirtas tiesības sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju2 (ESRK) ierosināt un koordinēt ES mēroga stresa testus. EBI regulā arī noteikts, ka EBI “jānodrošina metodoloģijas, prakses un rezultātu salīdzināmība un uzticamība”3.
05Šo stresa testu mērķis ir lielai daļai Eiropas banku piemērot kopēju, saskaņotu satricinājumu, lai novērtētu ES finanšu sistēmas noturību kopumā. Lai to izdarītu, izstrādā pamatscenāriju (nākotnes makroekonomikas nosacījumu labāko aplēsi) un nelabvēlīgo (stresa) scenāriju (ievērojami negatīvāku aplēsi).
06EBI ierosināja un koordinēja ES mēroga stresa testus bankām 2011., 2014., 2016. un 2018. gadā. Parasti stresa testu pieeja var būt lejupēja vai augšupēja. Saskaņā ar lejupēju pieeju uzraudzības iestāde sagatavo nelabvēlīgo scenāriju un aprēķina ietekmi uz bankām, tā tas ir, piemēram, Apvienotajā Karalistē, ASV un Japānā. Procesa sākumā EBI izvēlējās augšupēju pieeju, kad uzraudzības iestāde izstrādā scenāriju, bet bankas sagatavo aplēses par satricinājumu ietekmi uz to galvenajiem finanšu parametriem. EBI vairākkārt apsprieda lejupēju pieeju – pēdējo reizi tas notika 2016. gada decembrī –, bet tās Uzraudzības padomes locekļi ar pārliecinošu balsu vairākumu šo pieeju noraidīja.
07Dažādu iesaistīto personu uzdevumus (sk. I pielikumu), izmantojot 2018. gada stresa testa kontekstu, var aprakstīt šādi:
- EBI izstrādāja metodoloģiju un vispārējas nesaistošas norādes, proti, kvalitātes nodrošināšanas rokasgrāmatu, savāca rezultātus no bankām pēc tam, kad attiecīgās uzraudzības iestādes (kompetentās iestādes (KI)) bija īstenojušas kvalitātes nodrošināšanas procesu, veica skaitliskās un ticamības pārbaudes un publicēja rezultātus;
- ESRK Valde4 apstiprināja nelabvēlīgo scenāriju. Pirms tam nelabvēlīgo scenāriju izstrādāja un apsprieda attiecīgi ESRK darba grupa stresa testu jautājumos un ESRK Konsultatīvā speciālistu komiteja5. Darba grupa lielā mērā paļāvās uz ECB resursiem (sk. I pielikumu);
- ECB un valstu centrālās bankas sniedza makroekonomikas prognozes, ko izmantoja kā pamatscenāriju;
- kompetentās iestādes (ECB attiecībā uz eurozonas bankām un valsts iestādes attiecībā uz bankām ārpus eurozonas) bija atbildīgas par banku sagatavoto stresa ietekmes prognožu kvalitātes nodrošināšanu. Ierobežoti resursi un sarežģīta pārvaldība ir liegusi EBI izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar EBI regulu6.
EBI pārvaldības struktūras pamatā ir bijusi ievērojama valsts iestāžu iesaiste. Tās Uzraudzības padomē darbojas valstu uzraudzības iestāžu pārstāvji. Saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu pārstāvji arī izraugās kandidātu, kas darbosies kā priekšsēdētājs, bet pret tā izvēli var iebilst Parlaments. Lai gan regulā ir norādīts, ka Uzraudzības padomes locekļi “rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā”7, to iecelšanai nav vajadzīgs nevienas ES struktūras apstiprinājums; viņi turpina būt KI ierēdņi un var tikt aizstāti jebkurā laikā.
09Tas var radīt spriedzi, jo Uzraudzības padomes locekļi var aizstāvēt vienīgi atsevišķu valstu intereses, pietiekami neņemot vērā plašākas Eiropas intereses. Jau 2014. gadā Komisija atzina8, ka šī spriedze nozīmē, to, ka reizēm lēmumi netiek pieņemti, īpaši saistībā ar regulatīvo un uzraudzības konverģenci, vai tiek veicināta tādu lēmumu pieņemšana, kas ir vairāk vērsti uz valstu interesēm, nevis plašākām ES interesēm. Tāpēc 2017. gadā Komisija iesniedza priekšlikumu par grozījumiem Eiropas uzraudzības iestāžu (tostarp EBI)9 regulās, kurā cita starpā bija risināti ar finansējumu un pārvaldību saistīti jautājumi. Konkrēti, viens no mērķiem bija nodrošināt, lai lēmumu pieņemšana tiktu vairāk orientēta uz ES nekā pašlaik. Komisija ierosināja, ka EBI būtu vajadzīga valde, kurā strādā pilna laika locekļi, pamatojoties uz kandidātu sarakstu, ko sagatavojusi Komisija, tos ieceltu Padome, kurai valdē nebūtu balsstiesību. Tomēr likumdevēji nepanāca vienošanos par šo priekšlikumu. Neskatoties uz to, ar nodomu uzlabot Eiropas uzraudzības iestāžu pārvaldību ar citiem līdzekļiem, 2019. gada 21. marta politiskā vienošanās nostiprina priekšsēdētāja nostāju.
Revīzijas pieeja
10Ņemot vērā to, ka EBI iepriekšējie stresa testi bija saņēmuši zināmu kritiku, mēs nolēmām veikt revīziju par 2018. gada stresa testu, vienlaikus ņemot vērā arī 2016. gada stresa testa aspektus. Revīzijas mērķis bija novērtēt, vai EBI stresa testu pārvaldība un īstenošana bija pietiekama, lai sniegtu skaidru atbildi par ES finanšu sistēmas noturīgumu. Šajā nolūkā mēs meklējām atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Vai stresa tests atbilda paredzētajam mērķim?
- Vai EBI bija pārliecība, ka banku aprēķini ir pareizi?
- Vai rezultātu publicēšana ļāva ieinteresētajām personām novērtēt sistēmas noturību?
Revīzijas kritēriji tika iegūti no attiecīgajiem juridiskajiem instrumentiem, starptautiskiem standartiem, ko noteikusi Starptautisko norēķinu banka (BIS) un pati EBI, un citu stresa testa iestāžu, piemēram, Anglijas Bankas un ASV Federālo rezervju sistēmas, paraugprakses. Sīkāka informācija par kritērijiem ir sniegta šā ziņojuma dažādās iedaļās.
12Revīzijas pierādījumus vāca, pamatojoties uz
- EBI, ESRK un ECB attiecīgās dokumentācijas caurskatīšanu;
- tiešsaistes apsekojumu, ko aizpildīja kompetento iestāžu un uzraudzīto banku darbinieki;
- kompetento iestāžu apmeklējumiem;
- EBI, ESRK un ECB darbinieku iztaujāšanām.
Paredzams, ka revīzija sniegs ieguldījumu debatēs par stresa testu ieguvumiem un izmaksām, kā arī par dažādu metodoloģisko pieeju priekšrocībām un trūkumiem.
Apsvērumi
EBI stresa testā bija trūkumi noturības novērtēšanā pret sistēmiskiem riskiem
14ES mēroga stresa testu sistēma ir izstrādāta10, lai izvērtētu ES finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū un izvērtētu sistēmiskā riska iespējas palielināties stresa situācijās. Nelabvēlīgi notikumi tirgū ir definēti EBI regulā kā mikrouzraudzības tendences, iespējamie riski un apdraudējumi11.
15Stresa testos ir paredzēts noteikt tās iestādes, kas pašas var radīt sistēmisku risku, jo īpaši stresa laikā, un nodrošināt, ka šie riski tiek mazināti12. EBI Uzraudzības padome lemj, kurām bankām jāpiedalās stresa testā. Attiecīgos stresa testu kritērijus sagatavo Bāzeles Banku uzraudzības komiteja13 un EBI pati14. Tās secina, ka stresa testiem vajadzīgi skaidri formulēti un oficiāli noteikti mērķi un ka scenāriju koncepcijai jābūt saskaņotai ar tiem. Stresa testam ir jābūt pietiekami smagam, bet ticamam.
16Tāpēc mēs pārbaudījām, vai
- iesaistīto banku izlase atbilda testa mērķim;
- apzinātie riski atbilda testa mērķim;
- piemērotais stress bija pietiekami smags, lai novērtētu noturību.
Atsevišķas riskantas bankas bija izslēgtas no stresa testa
17EBI mērķis bija plaši aptvert ES banku aktīvus un arī ietver lielākās bankas. Tādējādi tā izlasē iekļāva tikai bankas, kuru konsolidēto aktīvu vērtība bija vismaz 30 miljardi EUR.
18Kopš pirmās stresa testu kārtas iesaistīto banku skaits ir samazinājies. 2011. gadā piedalījās 90 bankas 21 valstī, bet līdz 2018. gadam skaits bija samazinājusies līdz 48 bankām 15 valstīs: deviņās valstīs, kurās ECB ir galvenā uzraudzības iestāde15, un sešās valstīs, kurās ECB nav galvenā uzraudzības iestāde16.
19Ne visas bankas, kuru aktīvu vērtība pārsniedza 30 miljardus EUR, tika iekļautas galīgajā izlasē: lielākās bankas tika iekļautas līdz brīdim, kad izlase aptvēra aptuveni 70 % no eurozonas bankām kopējo konsolidēto aktīvu ziņā, kā arī aptuveni 70 % no bankām ārpus eurozonas. Tas nozīmēja, ka faktiskā robežvērtība eurozonas bankām bija 100 miljardi EUR, kā rezultātā tika izslēgtas dažas valstis ar vājāku banku sistēmu.
20Mēs arī konstatējām, ka Uzraudzības padome galu galā izslēdza septiņas bankas, kuru aktīvu vērtība pārsniedz 30 miljardus EUR, jo tajās notika pārstrukturēšana17 vai apvienošanās ar citu banku vai arī līdz izlases pieņemšanai to konsolidēto aktīvu vērtība bija noslīdējusi zem minimālās robežvērtības. Tomēr bankas, kurās notiek pārstrukturēšana un kuras ir saņēmušas valsts atbalstu, ir visneaizsargātākās. Visbeidzot, izslēgtās bankas bija tās, kurās galu galā tika konstatēta kapitāla nepietiekamība.
21Mēs neatradām pierādījumus tam, ka EBI Uzraudzības padome būtu apspriedusi papildu riska kritēriju izmantošanu, lai izraudzītos bankas. EBI lēmumam izmantot lielumu kā vienīgo kritēriju bija, piemēram, šādi trūkumi:
- nebija iekļauta neviena no piecās valstīs izveidotām bankām, kurās bija augsts ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) īpatsvars, tāpat arī nebija iekļautas bankas, kurām bija lieli valsts parāda un citi publiskā parāda darījumi18;
- atlases procesā neizmantoja arī informāciju par bankām, kuras tirgos novērtē pēc daudz zemākas likmes nekā to pašu kapitāls.
Dažu svarīgu sistēmisko risku nozīmīgums nelabvēlīgajā scenārijā nav pienācīgi norādīts
22Saskaņā ar EBI regulu EBI pienākums ir sadarbībā ar ESRK ierosināt un koordinēt ES mēroga stresa testus. Tomēr nav noteikta oficiāla kārtība attiecībā uz pušu attiecīgo lomu. Gadu gaitā ir izstrādāta prakse, ar kuru saskaņā EBI lūdz ESRK ar dažādu komiteju palīdzību sagatavot nelabvēlīgo scenāriju. Šajās komitejās piedalās EBI pārstāvji (sk. I pielikuma 1. attēlu).
232018. gada nelabvēlīgo scenāriju izstrādāja ESRK darba grupa stresa testu jautājumos, tajā piedalījās ESRK sekretariāta darbinieki un ESRK locekļi19, tika saņemts ECB ieguldījums. Darba grupu vadīja ECB pārstāvis (ģenerāldirektora vietnieks no Makrouzraudzības politikas un finanšu stabilitātes ģenerāldirektorāta), un tā lielā mērā paļāvās uz ECB resursiem (personālu, modeļiem un datiem). Tā ļoti plaši izmantoja šos ECB resursus20, lai kalibrētu modeļus, ar kuriem tika sagatavoti mainīgie lielumi, kas bankām bija jāizmanto savos aprēķinos.
24Ņemot vērā to, ka stresa testa mērķis ir novērtēt, kā sistēmiskais risks palielinātos stresa situācijā (sk. 14. punktu), stresa testa scenārija izstrādes sākumpunkts būtu nozīmīgāko risku noteikšana, gan attiecībā uz to sistēmisko raksturu, gan svarīgumu. Tad galvenajiem riska izraisītājiem jāpiemēro jēgpilns stresa līmenis.
25Tāpēc mēs pārbaudījām, vai
- bija noteikti svarīgākie sistēmiskie riska faktori;
- šie riska faktori bija piemērotā stresa izraisītāji.
Ne visi sistēmiskie riski tika ņemti vērā
26EBI Uzraudzības padome procesa sākumā oficiāli nepaziņoja ESRK savu viedokli par riska faktoriem, kuriem būtu jāpiemēro stress (t. i., jākalpo par izraisītāju), – vai tie būtu riska faktori, kas izriet no ES finanšu sektora, valstij raksturīgi riska faktori vai riski, kas rodas no atsevišķām bankām vai banku grupām, kas varētu nodarīt nopietnu kaitējumu finanšu sistēmai. Lai gan komitejās, kuras izstrādāja nelabvēlīgo scenāriju, ir zināma dalībnieku pārklāšanās, riska faktorus EBI padome apstiprināja tikai procesa beigās (2017. gada decembrī).
27Līdz ar to riska faktoru noteikšana palika galvenokārt ESRK ziņā pēc apspriešanās veidojošajās komitejās, tostarp tās darba grupā stresa testu jautājumos. Šīs darba grupas pilnvarās ir skaidri noteikts, ka tai vajadzētu pārdomāt, kā var aptvert sistēmiskos riska faktorus, tostarp tos, kas ietekmē konkrētas nozares vai vairākas valstis, un ka pieņemtajai pieejai vajadzētu būt vērstai uz to, lai radītu pietiekamu stresu bankām.
28ESRK veic regulāru riska novērtējumu. To izmanto arī stresa testa vajadzībām. Citi ieguldījuma faktori stresa testa vajadzībām bija i) ESRK locekļu (galvenokārt makroprudenciālās uzraudzības iestādes) augšupēja apsekojuma rezultāti; ii) ESRK locekļu tiešs ieguldījums; iii) diskusijas un prezentācijas ESRK ekspertu grupās; iv) ESRK riska paneļos iekļautie dažādie dati21; v) ECB iekšējā analīze.
29Augšupējā apsekojumā, kas ir viens no riska novērtējuma ieguldījuma faktoriem, makroprudenciālās uzraudzības iestādēm reizi ceturksnī prasa noteikt un sarindot secībā vairākus finanšu stabilitātes riska faktorus, kas attiecas uz attiecīgo valstu ekonomiku un uz ES. Tomēr apsekojuma rezultātiem piemīt trūkumi, kas varētu ietekmēt riska faktoru apzināšanas un apkopošanas procesu un, iespējams, to iespaidot, piemēram:
- makroprudenciālās uzraudzības iestādes pastāvīgi pozitīvāk novērtē pašas savas valstis nekā situāciju ES kopumā. Tas var radīt riska faktorus, kas izriet no tā, ka vienai valstij vai valstu apakšgrupai piemēro mazāku svērumu;
- pastāv lielas atšķirības starp makroprudenciālās uzraudzības iestāžu kvalitātes novērtējumu formu un saturu. Satura ziņā dažas iestādes savās atbildēs uzsver negatīvo, savukārt citas – pretējo.
ESRK Valde atlasīja četrus riska faktorus kā nelabvēlīga scenārija izraisītājus, kā paskaidrots scenārija aprakstā (sk. II pielikumu). Lai gan riska faktori, kas izriet no banku sektora aktīvu kvalitātes – piemēram, jautājumi, kas saistīti ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem, – tika vērtēti kā svarīgi augšupējā apsekojumā, tie netika iekļauti kā galvenie riska faktori vai satricinājums nelabvēlīga scenārija gadījumā22, tomēr ienākumus nenesoši aizdevumi bija cēlonis, kura dēļ pēc finanšu krīzes lielākajā daļā banku bija vajadzīgi glābšanas pasākumi (sīkāku informāciju sk. arī 37. punkta f) apakšpunktā).
31Banku likviditātes riski paši par sevi nebija iekļauti testa tvērumā, jo tajā bija uzsvars uz banku maksātspēju. Jautājums par likviditātes riska iekļaušanu pēdējo reizi tika apspriests EBI Uzraudzības padomē 2011. gadā23. Salīdzinājumam, SVF, kas arī veic stresa testus, lai novērtētu eurozonas banku sistēmas noturību, izmantoja divējādu pieeju, kas ietver gan likviditātes, gan maksātspējas pārbaudi.
32ESRK nenoteica riskus, kas, iespējams, izriet no atsevišķām bankām vai banku grupām, neraugoties uz skaidrām pilnvarām24 konstatēt arī riskus, ko finanšu sistēmai rada atsevišķas iestādes. Tā vietā riska noteikšanas procesā tika aplūkoti kopējie dati valstu, eurozonas vai ES līmenī.
33EBI regulāri publicē riska paneli25, kurā nosaka un pārrauga sistēmiskus riska faktorus. Attiecībā uz katru riska faktoru EBI panelī apraksta riska izraisītājus un riska līmeni, t. i., varbūtību, ka riska faktori īstenosies, un iespējamo ietekmi uz bankām, tostarp statistikas tendences bez komentāriem. Tomēr šiem paneļu rādītājiem nebija skaidri noteiktas lomas stresa testu izstrādē, EBI arī nepieprasīja, lai tie tiktu izmantoti kā galvenie ievaddati.
Piemērotais stress izrietēja no ekonomikas lejupslīdes, nevis no satricinājuma, kas izcēlies ES finanšu nozarē
34Pamatojoties uz apzinātajiem riska faktoriem, nelabvēlīgajam scenārijam pašam būtu “jānosaka satricinājumu intensitāte, transmisijas kanāli un laikposms, kurā stresa faktori var ietekmēt bankas”26. Tomēr pirms riska noteikšanas procesa nebija oficiālas apspriešanas vai EBI Uzraudzības padomes lēmuma par to, kāda veida satricinājumus piemērot bankām. Tas tika atstāts ESRK ziņā. Ar scenāriju un motivējošajiem riska faktoriem darba grupas priekšsēdētājs EBI Uzraudzības padomi iepazīstināja tikai procesa beigās.
35ESRK izvēlētā pieeja 2018. gadā, tāpat kā iepriekšējos stresa testos, bija nelabvēlīgu makroekonomisko un finansiālo notikumu virkne, kam bija ietekme uz tādiem mainīgajiem lielumiem kā IKP, bezdarbs, mājokļu cenas un procentu likmes, kas īstenotos triju gadu periodā. Pamatscenārijs atbilst jaunākajām Eurosistēmas un ECB personāla makroekonomikas prognozēm attiecībā uz ES27, un nelabvēlīgo scenāriju veido vairākas atkāpes no pamatscenārija tajā pašā periodā attiecībā uz galvenajiem parametriem.
36EBI stresa testā novērtēja sistēmas un banku neaizsargātību pret kopīgiem makrofinansiāliem stresa faktoriem (ekonomikas lejupslīde), nevis pret smagu finanšu satricinājumu, kas pēc tam izraisītu noteiktu stresa līmeni. Tomēr saskaņā ar Starptautisko norēķinu bankas 2009. gada darba dokumentu empīriski pierādījumi neapstiprina netiešu pieņēmumu par iepriekšējiem makrouzraudzības stresa testiem, proti, ka smags makroekonomisks satricinājums sagrauj trauslu finanšu sistēmu28.
37Ekonomikas lejupslīdes scenārijā nebija atspoguļots dažu riska faktoru nozīmīgums, tostarp to nevienlīdzīgais sadalījumu starp valstīm. Turklāt, tā kā bija izdarīta izvēle lejupslīdes scenārijā finanšu riskus uzsvērt netieši, bija neiespējami noteikt jutīgumu pret konkrētiem sistēmiskiem riska faktoriem. Citiem vārdiem sakot, scenārija pamatā nebija finanšu satricinājuma, ko izraisīja trūkumi lielā finanšu iestādē vai sistēmiski riska faktori, kā norādīts EBI riska panelī (sk. 33. punktu), piemēram,
- straujš centrālās bankas likmju kāpums vai straujš kredītriska starpības pieaugums dažu dalībvalstu valsts obligācijām, kas vēl vairāk pastiprinātu valsts parāda krīzi;
- atlikušais lielais ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) apjoms, ņemot vērā iespējami pieaugošos šķēršļus INA samazināšanai, un risks, ko rada parādsaistību augstais līmenis.
Turklāt izmantoto lejupslīdi izraisīja notikumi ārpus ES. Ne 2018. gada nelabvēlīgajā scenārijā, ne arī kādā no iepriekšējiem nelabvēlīgajiem scenārijiem par tā izraisītāju nebija izmantots kāds notikums vai risks Eiropas Savienībā. Tāpat arī kā izraisītājs nebija apsvērts notikums vai risks, kas izrietētu no banku sektora29, neraugoties uz to, ka augšupējā apsekojumā (sk. II pielikumu) bija norādīts, ka divi no četriem svarīgākajiem riska faktoriem rodas banku sektorā. Scenārijā nebija arī iekļauta ne pastiprinošā ietekme (piemēram, portfeļu ārkārtas pārdošana, vienas bankas maksātnespēja, kas ietekmē citu banku kredītriska starpību), ne atšķirīgas pakāpes vēsturiski radušās problēmas dažādās valstīs, lai gan tas tika panākts, zināmā mērā aplēšot scenārija mainīgos lielumus (piemēram, procentu likmju pieaugums).
2018. gada nelabvēlīgais scenārijs nenodrošināja minimālo smaguma pakāpi visām valstīm un bija mazāk smags nekā finanšu krīze
39Izstrādājot 2018. gada scenāriju, attiecīgā ESRK darba grupa apsprieda kritiku par iepriekšējo testu, piemēram, ka scenārijs i) nav bijis pietiekami tālredzīgs vai ii) ka tas bijis mazāk nozīmīgs attiecībā uz dažām valstīm un ar atšķirīgu smaguma pakāpi.
40Ne EBI, ne ESRK ex ante neprecizēja, ko tās uzskata par “smagu”. Lai gan darba grupa veica salīdzinājumu dalībvalstu līmenī, galvenā uzmanība smaguma salīdzinājumā – gan iekšēji ESRK, gan publikācijās – bija pievērsta smagumam kopumā ES un eurozonas līmenī. Toties nenotika koncentrēšanās uz parametru virzību dalībvalstu līmenī, bet tieši tajā varētu būt daudzas ievainojamības iespējas.
41Tāpēc mēs pārbaudījām scenārija izstrādes procesu (tostarp aspektu modelēšanu) un vairāku parametru ierosināto virzību.
42Mēs konstatējām, ka valstu centrālās bankas un uzraudzības iestādes bija aktīvi iesaistījušās nelabvēlīgā scenārija izstrādē, darbojoties darba grupā un ESRK Valdē. Piemēram, lielu daļu modelēšanas tiešo rezultātu virzīja tā sauktie pamatmodeļa elastīguma rādītāji (BMEs), kurus ECB kārtējo prognožu procesa ietvaros iesniedz valsts centrālās bankas.
43Šāda svarīga valsts iestāžu loma un EBI ierobežotā spēja kontrolēt procesu neveicināja netendencioza un objektīva nelabvēlīgā scenārija izstrādi, kurā būtu pienācīgi ņemta vērā banku un valstu ievainojamība saskaņotā ES mēroga kontekstā. ESRK struktūrās veikto diskusiju rezultātā tika pieņemti vairāki ad hoc lēmumi attiecībā uz nelabvēlīgo scenāriju (sk. 1. izcēlumu).
1. izcēlums
ESRK struktūru pieņemtie lēmumi
- Dažas dalībvalstu iestādes pieprasīja piemērot lielāku smaguma pakāpi savai ekonomikai (piemēram, lielākas valūtas vērtības samazināšanās veidā), savukārt citas iestājās par mazāku smaguma pakāpi (piemēram, IKP lejupslīdes izteiksmē).
- Procesa vēlīnā posmā EBI pieprasīja minimālo smaguma pakāpi IKP samazinājuma ziņā, īpaši nosakot, ka visās dalībvalstīs jābūt negatīvai kumulatīvajai izaugsmei trīs gadu laikposmā. Tas radīja dažas domstarpības ESRK darba grupā stresa testu jautājumos, jo daži dalībnieki iebilda pret papildu smaguma pakāpi (izteiktu novirzē no pamatscenārija). Tie uzskatīja, ka spēkā esošais līmenis, kas bija noteikts attiecīgajām valstīm, ir pietiekams un atbilst saskaņotajai metodoloģijai. Visbeidzot, tika panākta vienošanās par to, ka jābūt vismaz zem 0 % negatīvai kumulatīvai izaugsmei katrā dalībvalstī. Tas nozīmēja smaguma pakāpes palielinājumu scenārijā 11 dalībvalstīm ļoti vēlīnā scenārija izstrādes procesa posmā.
Papildus valstu centrālajām bankām ECB arī bija cieši iesaistīta scenārija izstrādē, jo īpaši tās monetārās politikas, nevis uzraudzības funkcijas, direktorāti. Līdz ar to ESRK, no vienas puses, neapsvēra nākotnes monetārās politikas lēmumu iespējamās sekas kā nelabvēlīga scenārija izraisītāju30. No otras puses, tā pieņēma, ka monetārā politika i) ierobežotu ilgtermiņa procentu likmju pieaugumu ES nelabvēlīga scenārija gadījumā un ii) novērstu kredītriska starpības būtisku palielināšanos attiecībā uz valsts parādu31 (t. i., starpība starp dažādu valstu valdību emitēto obligāciju ienesīgumu). Šāda palielināšanās notika Eiropas parādu krīzes laikā. Tādējādi salīdzinoši zema procentu likme paaugstinās nelabvēlīga scenārija gadījumā.
45Kopumā valstīm tika piemēroti ļoti atšķirīgi satricinājuma līmeņi, un tādējādi bankas bija pakļautas ļoti dažādiem satricinājuma līmeņiem atkarībā no to ģeogrāfiskā novietojuma. Piemēram, Zviedrijai bija lielākais IKP satricinājums absolūtā izteiksmē, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza Itālijas IKP satricinājumu (sk. grafisku attēlojumu visām valstīm šā ziņojuma 4. attēlā).
46Lai novērtētu 2018. gada testa smaguma pakāpi, mēs apskatījām scenāriju vairākās dimensijās, salīdzinoši izvērtējot scenārija aspektus attiecībā pret iepriekšējiem EBI stresa testiem, vēsturiskiem notikumiem (2008. gada finanšu krīze) un scenāriju(-iem), ko izmanto citas stresa testēšanas iestādes, kā aprakstīts turpmākajos punktos.
47Kā minēts 35. punktā, nelabvēlīgais scenārijs tika definēts attiecībā pret pamatscenāriju visā prognozes periodā, un EBI savā paziņojumā norādīja, ka 2018. gada spriedzes tests bija vissmagākais salīdzinājumā ar iepriekšējiem EBI spriedzes testiem, ja aplūko IKP mainīgā lieluma novirzi (novirze 8,3 %). Tomēr vissvarīgākā ir absolūtā lejupslīde no sākumpunkta (2017. gada IKP) līdz noslēguma punktam saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju (sk. Glosāriju). Citiem vārdiem sakot, pat liela novirze var nozīmēt ļoti zemu stresu, ja pamatscenārijs ir spēcīgs un pārskatīts uz augšu, kā tas bija šajā gadījumā.
48Faktiski 2018. gada negatīvais scenārijs principā bija pabeigts 2017. gada novembra beigās. Tomēr 2017. gada decembrī tika pabeigts jauns pamatscenārijs, un nelabvēlīgais scenārijs bija jāsaskaņo ar to. Tā kā pamatscenārijs bija kļuvis pozitīvāks, stresa absolūtais līmenis attiecībā pret sākumpunktu daudzās valstīs bija zemāks. Tādēļ EBI centās nodrošināt, lai tiktu piemērots minimālais stresa līmenis (sk. 1. izcēlumu). Tas notika ļoti vēlu un nozīmēja, ka ļoti tuvu procesa beigām bija jāveic daudz izmaiņu.
49Salīdzinājumā ar 2014. un 2016. gada EBI stresa testiem 2018. gada nelabvēlīgais scenārijs bija smagāks, piemēram, attiecībā uz eurozonas IKP un bezdarba līmeni, ja aplūko novirzi no pamatscenārija. Tomēr, ņemot vērā pamatscenārija optimistiskās prognozes, absolūtā izteiksmē situācija bija atšķirīga:
- eurozonas IKP 2018. gada testā bija augstāks, taču tikai nedaudz. Tomēr tas tā nebija lielākajā daļā dalībvalstu (sk. 1. tabulu). Absolūtā lejupslīde bija lielākā 2018. gadā – salīdzinājumā ar iepriekšējiem testiem – vairākās no lielajām ekonomikām, kuru lielākajai daļai pēdējā recesijā faktiski bija diezgan labi rezultāti. Citās dalībvalstīs, kuras pēdējā recesijā ievērojami cieta, absolūtā lejupslīde scenārijā bija salīdzinoši maiga. Šis negatīvās ietekmes uz IKP konkrētais sadalījums dalībvalstīs nebija labi paskaidrots;
- attiecībā uz bezdarbu 2018. gada tests bija nedaudz maigāks, jo bezdarba pamatscenārijs 2018. gada testā bija daudz pozitīvāks.
No atsevišķu valstu ekonomikas un mainīgo lielumu viedokļa raugoties, piemērotais stress nav konsekventi smags. IKP lejupslīde absolūtā izteiksmē nav tik smaga kā finanšu krīzes un tās seku laikā lielākajā daļā dalībvalstu, un bezdarba līmeņa pieaugums ir ievērojami mazāk smags, dažos gadījumos ar ļoti lielu starpību (sk. 2. izcēlumu).
2. izcēlums
Scenāriju smaguma pakāpe dalībvalstu līmenī salīdzinājumā ar finanšu krīzi un tās sekām
Kā parādīts 1. attēlā, 2018. gada testā IKP lejupslīde nelabvēlīgā scenārija gadījumā, proti, lejupslīde no augstākā punkta līdz zemākajam punktam, ir mazāka nekā finanšu krīzē un pēc tās 23 no 28 dalībvalstīm.
Konkrētās dalībvalstīs bezdarba līmenis 2018. gada testa nelabvēlīgajā scenārijā no zemākā punkta līdz augstākajam palielinājās mazāk nekā finanšu krīzē un pēc tās attiecībā uz 20 dalībvalstīm. No tām desmit valstīs (GR, ES, CY, LT, LV, IE, HR, PT, BG, IT) palielinājums bija ievērojami mazāk izteikts salīdzinājumā ar finanšu krīzi (t. i., piecu vai vairāk procentpunktu bezdarba pieaugums finanšu krīzes laikā un pēc tās, savukārt piecās no šīm desmit valstīm bezdarba pieaugums bija desmit procentpunkti vai vairāk, Grieķijā un Spānijā šī atšķirība bija apmēram 20 procentpunktu). Grieķijai, Spānijai un Kiprai bija bezdarba līmeņa samazinājums pat nelabvēlīgā scenārija gadījumā.
Kā parādīts 2. attēlā, valstu obligāciju kredītriska starpība (t. i., procentu likmes, salīdzinot ar Vācijas valdības obligācijām (Bund)) vairākās dalībvalstīs (piemēram, GR, IE, CY, ES, IT, PL un BE) palielinājās daudz mazāk nekā finanšu krīzes laikā.
Svarīgākie EBI testu ārējie kritēriji ir Anglijas Bankas stresa testi, ASV Federālo rezervju sistēmas stresa testi un SVF eurozonas stresa testi. 2018. gada EBI nelabvēlīgais scenārijs bija vienādi smags vai smagāks nekā citi IKP izteiksmē, bet vājāks nekā citi bezdarba, ilgtermiņa procentu likmju, kredītriska starpības un nekustamā īpašuma cenu aspektā (piemēru sk. 3. izcēlumā).
3. izcēlums
Salīdzinājums ar citām stresa testu iestādēm
Lai gan attiecīgo stresa testēšanas iestāžu izvēlētais scenārija apraksts ietekmē smaguma pakāpi, ir svarīgi turpmāk minētie salīdzinājumi.
- IKP absolūtā samazinājuma izteiksmē IKP samazinājums bija līdzvērtīgs ārkārtīgi nelabvēlīgajam ASV testam un smagāks nekā Anglijas Bankas testā (sk. III pielikumu).
- Attiecībā uz bezdarbu (eurozonā) Anglijas Bankas tests bija stingrāks gan attiecībā uz novirzi no pamatscenārija, gan absolūtā pieauguma ziņā.
- Attiecībā uz ilgtermiņa procentu likmēm novirze no pamatscenārija Anglijas Bankas testā bija ievērojami smagāka. EBI stresa testā eurozonas procentu likmju pieaugums nepārsniedza 100 bāzes punktus. No otras puses, Federālo rezervju sistēmas stresa testā procentu likmes attiecīgajā periodā samazinājās. Attiecībā uz obligāciju kredītriska starpību stingrāku finanšu nosacījumu ietekme bija lielāka SVF scenārijā, nevis EBI 2018. gada stresa testā.
Attiecīgie starptautiskie kritēriju liecina, ka stresa testos var būt ietverti viens vai vairāki nelabvēlīgi scenāriji32. EBI Uzraudzības padomes sanāksmju protokolos nav minētas apspriedes vai lēmumi par to, vai būtu jāizmanto viens vai vairāki scenāriji. Kopš 2011. gada visi EBI stresa testi ir veikti ar vienu nelabvēlīgu scenāriju. Salīdzinājumam ASV Federālo rezervju sistēmas un Anglijas Bankas prakse ir izstrādāt divus scenārijus. Arī SVF savā nesenajā eurozonas stresa testā makrofinansiālo scenāriju papildināja ar virkni jutīguma testu33.
Banku aprēķini Eiropas Banku iestādei zināmā mērā paliek “melnā kaste”
53EBI izstrādāja metodoloģiju, ar ko nosaka, kā bankām jāaprēķina stresa ietekme uz pamatscenāriju un nelabvēlīgo scenāriju.
54Metodoloģija ietver maksimālās un minimālās robežvērtības, lai nodrošinātu konservatīvas uzraudzības līmeni, īpaši tā, lai atsevišķos gadījumos bankas nevarētu gūt labumu no piemērotā stresa. Piemēram, procentu ienākumiem no ienākumus nenesošiem aizdevumiem, ko prognozē bankas, piemēro maksimālo robežvērtību, lai izvairītos no pārāk optimistiskas prognozes.
55Tā kā bankas aprēķina rezultātus, tiem piemēro kvalitātes nodrošināšanas procesu.
56Mēs pārbaudījām, vai
- metodoloģija bija atbilstīga;
- EBI guva pietiekamu pārliecību par banku aprēķinu pamatotību.
Izdarītā izvēle ietekmēja rezultātu ticamību
57Metodoloģiju pieņem EBI Uzraudzības padome. Tā var arī piešķirt atkāpes no metodoloģijas. Lai gan šādas atkāpes attiecas uz individuālām bankām, nav mehānisma, lai nodrošinātu, ka balsstiesīgie locekļi, kuriem ir potenciāls interešu konflikts, nepiedalās balsojumā. Viena šāda atkāpe tika piešķirta 2016. gada testā, kad padome atbalstīja novirzi no metodoloģijas (par labu vienai lielai bankai, neraugoties uz EBI personāla bažām). 2018. gada stresa testā šādu atkāpju nebija.
58Kopumā mēs secinājām, ka EBI metodoloģija ir ļoti visaptveroša. Tomēr attiecībā uz dažiem aspektiem metodoloģija nebija detalizēta tādos aspektos kā ierobežojumi un norādes, piemēram, attiecībā uz kredītrisku (kredītu nenodrošinātās daļas, glābšanas pirkumi un nehipotēku nodrošinājums).
59Piemērojot metodoloģiju, bankām ir jāpārvērš pamatscenārijs un nelabvēlīgais scenārijs (t. i., makroekonomiskie parametri) riska parametros. To bieži dara, izmantojot modeļus34. Šie modeļos balstītie aprēķini rada izmaiņas bilancē, peļņas un zaudējumu pārskatā, kā arī riska svērtajos aktīvos (un līdz ar to kapitāla prasībās35). 4. izcēlumā ir ļoti vienkāršoti ilustrēts kredītrisks.
4. izcēlums
Makroekonomisko parametru pārvēršana ietekmē
Attiecībā uz kredītrisku makroekonomiskie parametri ir jāpārvērš cita starpā saistību nepildīšanas varbūtībā (PD) un saistību nepildīšanas zaudējumos (LGD). Piemēram, saistību nepildīšanas varbūtība patēriņa kredīta aizdevumu portfelim jāaprēķina, atsaucoties cita starpā uz reaģētspējas koeficientiem attiecībā pret IKP, privāto patēriņu, bezdarbu un procentu likmēm.
PD un LGD ir ievades parametri banku modeļiem, kas ļaus aprēķināt paredzamos un neparedzamos zaudējumus un kapitāla prasības. 3. attēlā sniegts vienkāršots piemērs.
Bankām, kuras izmantoja savus modeļus, to precizitāte ir būtiska, lai nodrošinātu stresa testu rezultātu ticamību. Tomēr, tā kā šādus modeļus izstrādā bankas pašas, tie var nebūt objektīvi36, un tas norāda uz nepieciešamību pēc stingras kvalitātes nodrošināšanas.
61Ja bankām nav piemērotu modeļu, lai aprēķinātu kredītriska parametrus (t. i., PD un LGD, sk. 3. attēlu), tiek sagaidīts, ka tās paļaujas uz ECB izstrādātajiem kredītriska kritērijiem. Šos kritērijus modelēja ECB Makrouzraudzības politikas un finanšu stabilitātes direktorāts (MF ĢD) – direktorāts, kas pārstāv ECB monetāro funkciju.
62Papildus izrietošajai modeļa nenoteiktībai mēs arī konstatējām nepilnības dažos izmantotajos pieņēmumos.
63Kritērijos būtu jāietver koeficients vai koeficientu kopums katram riska parametram (PD, LGD u. c.), kas novērtētu katra riska faktora reaģētspēju uz atsevišķiem makroekonomiskiem mainīgajiem lielumiem. Metodoloģija, kas tika izmantota kritēriju izstrādei, un kritēriji paši (tostarp koeficienti) tika apspriesti ar valstu kompetentajām iestādēm. Kritērijus apzstiprināja EBI Uzraudzības padome37. Tomēr ECB nedara zināmus šos precīzos koeficientus attiecīgajām bankām un arī tos nepublicē. Tā vietā katram portfeļa veidam katrā valstī tiek sagatavots rezultāts, pamatojoties uz makroekonomikas mainīgajiem lielumiem saskaņā ar pamatscenāriju un nelabvēlīgo scenāriju, un tikai šis iznākums tiek paziņots bankām. Kopumā tas ir mazinājis pārredzamību38 un mudinājis bankas mūsu apsekojumā paust viedokli, ka kredītriska kritēriju sagatavošana bija “melnās kastes” veida process.
64Augšupēju pieeju ierobežoja vairāku maksimālo un minimālo robežvērtību piemērošana (sk. 54. punktu). EBI veica dažus ad hoc novērtējumus (tostarp izmantojot banku datus), lai aplēstu šo maksimālo un minimālo robežvērtību ietekmi uz banku rezultātiem. Tomēr, ņemot vērā ierobežotos resursus, EBI nav spējusi izstrādāt visaptverošu pārskatu par šo maksimālo un minimālo robežvērtību ietekmi uz rezultātiem.
65Lai ļautu bankām sagatavot prognozes, ir jāizdara pieņēmumi. Dažus no šiem pieņēmumiem nosaka metodoloģija; citus bankas var noteikt pašas. Viena no galvenajām metodoloģijas izvēlēm bija strādāt ar pieņēmumu, ka bilance ir statiska, nevis dinamiska, īpaši pieņemot, ka prognozes periodā uzņēmējdarbības modelis saglabājas nemainīgs; tas nozīmē, ka aktīvi un saistības, kam tuvojas termiņš, banku prognozēs ir jāaizstāj ar posteņiem, kuru raksturlielumi ir līdzīgi.
66Statiskas bilances pieņēmumam ir trūkumi:
- bankas, kuras stresa situācijā būs stipri ietekmētas, visticamāk, zaudēs uzņēmējdarbības iespējas un piekļuvi finansējumam (īpaši vairumtirdzniecības un starpbanku finansējumam). Tomēr to nevar atspoguļot banku aprēķinos;
- zināmā mērā bankas spētu pretoties nelabvēlīgā scenārija negatīvajai ietekmei, izmantojot atveseļošanas risinājumus39, piemēram, aktīvu pārdošanu. Tomēr statiskas bilances pieņēmums neļauj bankām prognozēt šādas darbības nelabvēlīgā scenārija gadījumā. Kaut arī mēs atzīstam, ka EBI/KI būtu jānovērtē šādu darbību ticamība un īstenojamība, mēs atzīmējam, ka Anglijas Bankas 2018. gada stresa testā bija izmantotas “stratēģiskās” pārvaldības darbības, kuras bankas varētu reāli veikt stresa scenārija gadījumā. Šā aspekta neņemšana vērā apgrūtina stresam pakļautas bankas faktiskās noturības novērtēšanu.
EBI guva ierobežotu ieskatu banku aprēķinu pamatotībā
67EBI ir juridiskais pamats40, lai tieši iesaistītos banku modeļu un rezultātu kvalitātes pārbaudē. Konkrēti, EBI ir pilnvarota i) pieprasīt informāciju tieši no bankām; ii) prasīt, lai kompetentās iestādes veic īpašas pārbaudes; iii) prasīt, lai kompetentās iestādes veic pārbaudes uz vietas; iv) lūgt kompetentajām iestādēm pieprasīt bankām, lai svarīgu informāciju revidētu neatkarīgi revidenti.
68Tomēr, ņemot vērā pašreizējo pārvaldības struktūru un ierobežotos resursus, EBI pilnībā paļāvās41 uz kompetentajām iestādēm, lai panāktu kvalitātes nodrošināšanu. Tikai attiecībā uz 2011. gada testu kvalitātes nodrošināšanu EBI personāls veica tieši, tam palīdzēja valstu ekspertu un ECB/ESRK speciālistu grupa.
69EBI sagatavoja standarta veidnes, kuras bankām bija jāaizpilda, sniedzot visus pieprasītos datus (līdz 900 000 datu punktu lielākajām bankām). EBI sniedza arī norādes saistībā ar veidni.
70Bankām bija jāiesniedz aizpildītās veidnes kompetentajām iestādēm, kurām bija jāveic pārbaudes, lai nodrošinātu datu kvalitāti. Pēc tam kompetentajām iestādēm bija jāiesniedz veidnes EBI.
71Pēc datņu saņemšanas EBI veica iesniegto veidņu automatizētas datu kvalitātes pārbaudes. Konstatētās datu kvalitātes problēmas tika paziņotas kompetentajām iestādēm noskaidrošanai.
72Tāpēc mēs pārbaudījām, vai
- EBI bija pietiekama pārliecība par kompetento iestāžu veiktajām kvalitātes pārbaudēm;
- EBI pašas pārbaudes bija tādas, kas nodrošināja banku iesniegto rezultātu kvalitāti.
EBI bija ierobežota informācija vai tās nebija vispār par kompetento iestāžu līmenī veikto pārbaužu kvalitāti
73Attiecībā uz kvalitātes pārbaudēm, kuras bija jāveic kompetentajām iestādēm (KI), metodoloģiskajā piezīmē bija atsauce uz konkrētām darbībām, kas KI bija jāveic (t. i., “jācaurskata”, “jāpieprasa”, “jāapstrīd” u. c.). Metodoloģiskā piezīme bija saistošs dokuments. No otras puses, EBI izstrādāja īpašu kvalitātes nodrošināšanas rokasgrāmatu. Tā sniedza pamatnostādnes kompetentajām iestādēm, kas tām jāievēro, kad tās pārbauda banku aprēķinus un apstrīd banku iesniegtos rezultātus. Rokasgrāmatu Uzraudzības padome apstiprināja kā nesaistošu dokumentu, tādējādi atstājot kompetentajām iestādēm ievērojamu rīcības brīvību.
74Tika sagaidīts, ka KI prasa bankām tām iesniegt paskaidrojumu vai citus dokumentus tādā formā, kādu nosaka kompetentā iestāde, tostarp kvalitatīvu informāciju, kas uzskaitīta metodoloģiskās piezīmes III. pielikumā. Bija paredzēts, ka kompetentās iestādes šo paskaidrojumu izmantos kvalitātes nodrošināšanas procesā, lai ar tā palīdzību veiktu jēgpilnu iesniegto datu analīzi. Šo piezīmju kvalitāte un detalizācijas pakāpe dažādās KI bija atšķirīga42.
75EBI neuzskatīja, ka tā pati var sistemātiski apstrīdēt vai uzraudzīt kompetento iestāžu darbu. Mēs konstatējām, ka EBI nebija detalizētas informācijas par kompetento iestāžu veikto pārbaužu dziļumu vai apmēru, konkrēti:
- vai kompetentās iestādes novērtē banku stresa testēšanas modeļus attiecībā pret minimālajiem standartiem ekonometriskās pareizības un riska parametru reaģētspējas aspektā. Fakstiski – saskaņā ar mūsu veikto KI apsekojumu un iztaujāšanām – uzraudzības iestādes neveica padziļinātas pārbaudes uz vietas saistībā ar šiem modeļiem. Uzraudzības iestādes apstrīdēja modeļus tikai tad, ja tās uzskatīja, ka skaitļi nav ticami;
- cik lielā mērā rezultātus ietekmēja ierobežojumu (maksimālās un minimālās robežvērtības) piemērošana, t. i., cik lielā mērā rezultāti būtu bijuši pozitīvāki vai negatīvāki, ja ierobežojumu nebūtu bijis. Ne EBI, ne KI nav sistemātiski vākušas šādu informāciju;
- cik lielā mērā rezultātus ietekmēja citi dati, piemēram, ECB kredītriska kritēriji. Turklāt tās rīcībā nebija informācijas par to, vai kritēriji tika izmantoti tāpēc, ka banku iekšējie modeļi bija vāji/nepilnīgi, vai tāpēc, ka kritēriju vērtības bija labvēlīgākas nekā banku pašu aprēķini. Kompetento iestāžu ziņā ir atstāts tas, vai izmantot ECB kredītriska kritērijus, ja tās novērtē banku skaitļus kā pārāk optimistiskus vai ja tās uzskata, ka banku modeļi nav piemēroti.
Kvalitātes nodrošināšanas rokasgrāmatā bija ierosināts, ka KI veic pašnovērtējumu par rokasgrāmatas piemērošanu. Tomēr neviena KI faktiski neiesniedza šādu novērtējumu EBI.
Pašas EBI pārbaudes nav pietiekamas
77EBI bija ierobežots darbinieku skaits – aptuveni septiņi pilnslodzes ekvivalenti – 2018. gada testa veikšanai. EBI veica KI iesniegto datu automatizētas pārbaudes. Tās ietvēra: i) skaitliskas pārbaudes (nepareizas zīmes, apakšsummas nedrīkst pārsniegt summas u. c.); ii) pārliecināšanos par to, ka metodoloģijas ierobežojumi ir piemēroti pareizi; iii) statistikas ticamības pārbaudes. Tā paziņoja šo pārbaužu rezultātus kompetentajām iestādēm, kuras bija atbildīgas par turpmāku rīcību.
78Attiecībā uz ticamības pārbaudēm tika salīdzināti dažādi banku dati. Dati, kas novirzījās no normālā sadalījuma, tika uzskatīti par tādiem, kuriem, iespējams, ir datu kvalitātes problēma (dati izlecēji).
79Šajās pārbaudēs visas bankas tika skatītas vienā un tajā pašā grupā. Mazais izlases lielums nozīmēja to, ka nevarēja izveidot līdzinieku grupas (bankas ar līdzīgu ģeogrāfisko novietojumu un ar to saistītiem stresa līmeņiem, bankas ar līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem vai bankas ar līdzīgu finansiālās “veselības” stāvokli). Tāpēc EBI konstatēto “datu izlecēju” jeb netipisko vērtību pielietojums bija ļoti ierobežots, lai pārbaudītu rezultātus, jo šādiem datiem ir daudz pamatotu izskaidrojumu. Faktiski, vienīgi “datu izlecēju” aplūkošana var pat atturēt no kritiskāku gadījumu ņemšanas vērā, proti, kad bankām būtu bijis jābūt “datiem izlecējiem”, bet to nebija.
80Neraugoties uz koordinatora lomu, EBI netika sistemātiski informēta par – ne arī tai bija resursi sistemātiski nepieprasīja informāciju, kas izrietēja no – kompetento iestāžu uzraudzības darbībām (piemēram, banku UPNP punkti43), kas varētu būt svarīga, vērtējot stresa testa rezultātu derīgumu.
81EBI bija ierobežota informācija par to, cik lielā mērā kompetentās iestādes bija risinājušas kvalitātes problēmas, uz kurām tā bija norādījusi. Ja EBI pauda bažas par rezultātu piesardzību, atbildes ziņā tā bija atkarīga no KI labās gribas. Atgriezeniskās saites kvalitāte attiecībā uz 2018. gada testu patiešām būtiski atšķīrās no vienas kompetentās iestādes uz citu. Ja EBI saņēma paskaidrojumus, tai nebija laika vai resursu, lai tos padziļināti apstrīdētu; ja tā nesaņēma paskaidrojumus, daudzos gadījumos tā dziļāk nepārbaudīja pieņēmumu, ka attiecīgajai KI bija pamatoti iemesli nesniegt papildu komentārus.
82Bija daži gadījumi, kad drīz pēc tam, kad EBI bija publicējusi stresa testa rezultātus, bankām radās kapitāla trūkums. Tas radās normālos ekonomikas un finanšu apstākļos (nevis stresa scenārija gadījumā). CET 1 (pirmā līmeņa pamata kapitāla) rādītājs44 saskaņā ar pamatscenāriju neatspoguļa šādas situācijas. Praksē EBI paļāvās uz banku sniegtajiem sākumpunkta datiem.
83Tādējādi, tā kā EBI paļāvās uz KI kvalitātes nodrošināšanas jomā, tai bija ierobežota loma kvalitātes nodrošināšanas procesā. Uzraudzības padome nelēma izmantot tai ar EBI regulu piešķirtās pilnvaras, konkrēti, pilnvaras prasīt, lai kompetentās iestādes veiktu īpašas pārbaudes vai lai tās veiktu pārbaudes uz vietas (sk. 67. un 68. punktu).
EBI un kompetento iestāžu publikācijas liecināja par atšķirīgu kvalitātes līmeni
842018. gada novembrī tika publicēti ES mēroga stresa testa rezultāti un galvenie svarīgie dati. Konkrēti, stresa testa ietekmi parāda izmaiņas CET 1 kapitālā un sviras rādītājā45. EBI tīmekļa vietnē ir dokumenti, kuros analizēti rezultāti, un arī sniegta piekļuve datubāzei, kurā procedūras laikā savākta informācija no bankām.
85Tāpat kā EBI, dažas kompetentās iestādes un iesaistītās bankas arī publicēja EBI stresa testa rezultātus.
86Tāpēc mēs pārbaudījām
- EBI publikāciju svarīgumu;
- kompetento iestāžu un banku komunikācijas precizitāti.
EBI publicēja nesalīdzināmi lielu datu apjomu, taču trūka zināmas svarīgas informācijas
87EBI publicētās informācijas apjoms krietni pārsniedz informāciju, ko publicējušas citas iestādes pašas par saviem stresa testiem. Tas rada lielāku pārredzamību, īpaši uzraudzības iestādēm, banku analītiķiem un citiem speciālistiem, kas to lasa.
88Lai novērtētu EBI publicēto datu informatīvo vērtību, mēs pārbaudījām, vai publicētā informācija sniedza atbildes uz turpmāk minētajiem jautājumiem.
- Kas izraisītāja rezultātus?
- Vai rezultāti ir salīdzināmi?
- Vai ir skaidrs, vai ES bankas un ES finanšu sistēma ir noturīga pret stresu?
Informācija par izraisītājiem
89Kopējā līmenī EBI ziņojumā galvenie ietekmes izraisītāji ir analizēti pēc riska veida (kredītrisks, tirgus riskus, darbības risks) un ietekmes uz galvenajiem bilances posteņiem. Turklāt ir sīkāks apraksts par konkrētu riska veidu ietekmi un metodoloģiskajiem pieņēmumiem (piemēram, ir minēts, ka kredītriska zaudējumi ir galvenais stresa ietekmes avots).
90EBI ziņojumā par rezultātiem trūkst turpmāk minētās svarīgās informācijas.
- Cik lielā mērā kredītriska zaudējumus – viennozīmīgi lielāko negatīvo rezultātu izraisītāju – radīja jauni saistību neizpildes gadījumi vai vecs tādu aktīvu uzkrājumus, kuriem iestājusies saistību neizpilde46.
- Cik lielā mērā EBI metodoloģija, tostarp EBI pieņēmumi un ierobežojumi (sk. 64. punktu) vai ECB kredītriska kritēriju izmantošana (sk. 60.–63. punktu), ietekmēja rezultātus. Patlaban EBI pati nav izvērtējusi šos aspektus.
Rezultātu salīdzinājums
91EBI ziņojumā norādīts uz to, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp bankām. Patiešām, atsevišķu banku rezultātus nav viegli salīdzināt vairāku iemeslu dēļ, piemēram:
- statiskas bilances pieņēmumam (sk. 65. un 66. punktu) un citiem preskriptīviem metodoloģijas elementiem (sk. 64. punktu) ir atšķirīga ietekme uz individuālām bankām;
- banku rezultātus (t. i., izmaiņas CET 1 kapitāla rādītājā) ietekmē pieeja, ko tās izmanto, lai aprēķinātu savas regulatīvās kapitāla prasības, t. i., tā ietekmē rādītāja saucēju47 (sk. 59. punktu);
- katra banka pati savā veidā pārvērš pamatscenārija un nelabvēlīgā scenārija parametrus (galvenokārt, izmantojot pasūtījuma modeļus) (sk. 59. un 60. punktu);
- nebija viendabīgas kvalitātes nodrošināšanas pieejas visās KI (sk. 73.–83. punktu).
Kā atzīts 87. punktā, EBI publicē plašu un noderīgu informāciju, kas citādi nebūtu pieejama. Tomēr EBI ziņojumā nebija sniegti konkrēti paskaidrojumi, lai palīdzētu lasītājam apskatīt skaitļus kopsakarībā. Piemēram, ziņojumā nebija sniegta banku analīze valstu griezumā48, salīdzinot banku rezultātus attiecībā pret nelabvēlīga scenārija relatīvo smagumu attiecīgajā valstī. Nebija paskaidroti, piemēram, šādi aspekti:
- pakāpe, kādā stresa līmeņi atšķīrās dažādās valstīs;
- tas, cik lielā mērā stresa līmeņi atšķīrās no finanšu krīzes (līdzīgu salīdzinājumu izdarīja Anglijas Banka);
- pieeja, ko katra banka izmantoja, lai aprēķinātu savas kapitāla prasības, un kā tas ietekmēja rezultātus49.
5. izcēlumā ir sniegti tās analīzes piemēri, ko veicām, lai parādītu 2018. gada rezultātus kopsakarībā. Tomēr šāda informācija un ietekme uz noturību nebija iekļauta EBI publikācijās.
5. izcēlums
2018. gada rezultāti – piemēri tam, kas EBI bija jāpaskaidro
2018. gadā Zviedrijas un Beļģijas bankām bija vieni no zemākajiem ietekmes rādītājiem CET 1 rādītāja izteiksmē, neraugoties uz IKP satricinājumiem, kas bija krietni virs vidējā un divreiz pārsniedza finanšu krīzes laika satricinājumus. Iesaistītajai bankai no Ungārijas bija trešais zemākais ietekmes rādītājs, IKP samazinājums bija ievērojami mazāks par vidējo un mazāk nekā trešā daļa no finanšu krīzes laikā piedzīvotā samazinājuma. Polijas bankām bija izteikti vismazākā ietekme. Tomēr attiecībā uz Poliju nebija gandrīz nekāda IKP samazinājuma (-0,2 %).
Visnozīmīgākie rezultāti attiecās uz iesaistītajām bankām no Īrijas: tās skāra ietekme, kas ievērojami pārsniedza vidējo, bet IKP samazinājums bija otrais mazākais (pat ne 20 % no finanšu krīzes laika samazinājuma).
Dati izlecēji attiecās uz bankām, kurās bija ļoti ievērojama ietekme uz CET 1 rādītāju, tās ir viena banka Nīderlandē (N.V. Bank Nederlandse Gemeenten) un viena – Itālijā (Banco BPM).
Sīkāka informācija par visām valstīm ir norādīta 4. attēlā un 2. tabulā.
2. tabula. IKP samazinājuma salīdzinājums (no augstākā punkta līdz zemākajam punktam) ar ietekmi uz CET 1 rādītāju (pārejas)
Avots: ERP, pamatojoties uz EBI datiem.
Banku un finanšu sistēmas noturība
94Attiecībā uz katru banku EBI ziņojumā ir atspoguļota vairāku kapitāla rādītāju attīstība (piemēram, CET 1 kapitāls un sviras rādītājs), t. i., tajā sniegta vērtība 2017. gadā, vērtība pēc stresa (2020. gadā), kā arī atšķirība starp abām summām. Viens uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem testiem bija tas, ka 2018. gada ziņojumā bankas pirmo reizi bija sarindotas pēc CET 1 kapitāla rādītāja.
95Lai gūtu priekšstatu par banku noturību, t. i., saprastu, vai banka ievērotu vai neievērotu savas kapitāla prasības saskaņā ar nelabvēlīgiem apstākļiem, EBI ziņojumā nav sniegta būtiska informācija: kapitāla prasības katrai bankai (t. i., 1. pīlāra prasības, 2. pīlāra prasības un apvienoto rezervju prasības).
96Kaut arī EBI darbinieki ierosināja publicēt kapitāla prasības, šo priekšlikumu noraidīja Uzraudzības padome. Tomēr 2015. gadā atzinumā EBI stingri iestājās par pašu kapitāla prasību publicēšanu. Tā arī norādīja, ka Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvā50 prasīts publicēt kapitāla prasības iestādēm, kurām ir publiski tirgoti vērtspapīri51. Toreizējais EBI Uzraudzības padomes priekšsēdētājs atkārtoti publiski pauda viedokli, ka kompetentajām iestādēm šī informācija būtu jāpublicē. Salīdzinājumam, Anglijas Banka ietver šo informāciju savu stresa testu rezultātu publikācijā52. Dažādu kompetento iestāžu (tām ir tiesības publicēt šīs prasības) un banku (tās var šīs prasības publicēt pēc savas iniciatīvas) prakse šajā jomā ir atšķirīga.
97Tā kā EBI nepublicēja banku kapitāla prasības, lasītājiem šī informācija ir jāiegūst no citiem publiskiem avotiem, kas bieži vien datus izklāsta nekonsekventi un dažādos veidos. Attiecībā uz 2016. gada stresa testu mēs šo informāciju meklējām astoņu banku izlasei un konstatējām, ka tās būtu pārkāpušas ne tikai apvienoto rezervju prasības, bet arī minimālās kapitāla prasības (t. i., 1. pīlāra un 2. pīlāra prasības). EBI 2016. gada ziņojumā šī svarīgā informācija bija noklusēta.
98Attiecībā uz 2018. gadu, balstoties uz EBI rīcībā esošo informāciju, mēs secinām, ka neviena banka nebūtu pārkāpusi minimālās prasības (1. pīlāra un 2. pīlāra prasības, pamatojoties uz CET 1). Tomēr četras bankas būtu pārkāpušas robežvērtību, kas minēta Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas53 27. panta 1. punktā (pašu kapitāla prasības plus 1,5 procentpunkti), kas var dot impulsu agrīnas intervences pasākumiem. Mēs arī konstatējām deviņas bankas, kas būtu pārkāpušas to apvienoto rezervju prasības.
99Tāpat arī fakts, ka vairākas bankas riskēja pārkāpt 3 % robežvērtību attiecībā uz sviras rādītāju lejupslīdes gadījumā, ir pamats bažām, kam būtu bijis vērts veltīt vairāk vērības nekā vienu rindiņu 60 lappušu garajā EBI ziņojumā54.
100Ņemot vērā, ka stresa testā izmanto statiskas bilances pieņēmumu, tas nozīmē, ka EBI nevāc informāciju par pārvaldības darbībām, kuras bankas varētu veikt, jo īpaši attiecībā uz atveseļošanas risinājumiem, un tādējādi nevar publicēt šādu informāciju. Bez šīs papildu informācijas nav iespējams novērtēt banku spēju mazināt nelabvēlīgā scenārija negatīvo ietekmi un tādējādi – to noturību55.
101Nelabvēlīgie scenāriji mainās no testa uz testu smaguma un aptverto risku ziņā. Tāpēc ir grūti novērtēt, vai banku noturība laika gaitā ir uzlabojusies vai pasliktinājusies.
102EBI vispārējais secinājums 2016. gadā bija tāds, ka ES banku sistēma ir noturīga. EBI 2018. gada ziņojumā nebija skaidri formulējusi šo pašu paziņojumu, bet vairākas KI apgalvoja, ka rezultāti liecina par to banku noturību, kuras tās uzrauga. Turklāt “apliecību par labu veselību” nevar piešķirt vai nu visām atsevišķām bankām, vai finanšu sistēmām visās valstīs:
- salīdzinājums ar 2008. gada finanšu krīzi parādītu, vai ES bankas ir labāk sagatavotas nekā pirms desmit gadiem, lai izturētu šādu smagu stresu. Tomēr, kā jau paskaidrojām, nelabvēlīgais scenārijs bija mazāk smags nekā finanšu krīze;
- attiecībā uz atsevišķām bankām bija regulatīvo minimālo prasību pārkāpumi vai stāvoklis bija tuvs šo prasību neievērošanai (sk. 97. un 98. punktu), un nebija veikta sistēmas analīze kopumā (tostarp attiecībā uz pastiprinošo ietekmi, kopīgām iezīmēm u. c.);
- ir daži tādu banku piemēri, kuras īsi pēc stresa testu publicēšanas saskārās ar būtisku kapitāla nepietiekamību.
Visbeidzot, mēs atzīmējam, ka ECB Uzraudzības valdes bijusī priekšsēdētāja atkārtoti uzsvēra, ka, “veicot rūpīgu bilances izskatīšanu kopā ar stresa testu, [ECB] būtiski papildināja [savas] zināšanas par banku faktisko finansiālo stāvokli”56. Attiecībā uz 2018. gada stresa testu viņa norādīja, ka finanšu uzraugam tas izmaksā ļoti dārgi un nesniedz pietiekami daudz jaunu ieskatu57.
104Toreizējais EBI priekšsēdētājs uzsvēra, ka “ievērojamam uzraudzības spiedienam, ko koordinē EBI, veicot vairākus stresa testus un rekapitalizācijas pasākumus,”58 ir pozitīva loma, lai stiprinātu banku kapitāla rādītājus, un ka “detalizēta sniegtā informācija par rezultātiem arī ir nostiprinājusi tirgus disciplīnu un palīdzējusi atjaunot uzticēšanos”59. Tomēr viņš arī norādīja, ka60 “neatkarīgi no mūsu publicēto datu apjoma” [.] rezultātu informatīvā vērtība [ir] ierobežota “stresa testa rezultātu un uzraudzības darbību atsaistīšanas dēļ un nekonsekvences dēļ starp stresa testa rezultātu pārredzamību un uzraudzības darbību nepārredzamību”.
Dažu kompetento iestāžu un banku komunikācija iezīmē pārāk pozitīvu ainu
105Pirms publicēšanas Uzraudzības padome bija apstiprinājusi ES mēroga stresa testa komunikācijas protokolu, kas bija sagatavots, lai veicinātu ārējās saziņas koordināciju, konsekvenci un saskaņotību. Tas ir vērsts uz mijiedarbību ar kompetentajām iestādēm un to ārējo komunikāciju, un tajā ir noteikti obligātie standarti, kas jāievēro kompetento iestāžu un banku publikācijās.
106Tomēr kompetento iestāžu un iesaistīto banku publicētās stresa testa preses relīzes atšķiras gan kvantitatīvi, gan pēc būtības. ECB paziņojumā atsaucās uz EBI ziņojumu. Tomēr mēs konstatējām gadījumus, tostarp eurozonā, kad valsts KI vai bankas iezīmēja labvēlīgu ainu par banku vai finanšu sistēmas noturību valsts līmenī, lai gan pastāvēja pārkāpumi regulatīvo minimālā kapitāla prasību ievērošanā saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju (sk. 6. izcēlumu). Tas liecina, ka EBI trūkst varas noteikt, ko individuālas KI un iesaistītās bankas publicē. Tas ir būtiskāk tāpēc, ka visām kompetentajām iestādēm pirms publicēšanas ir jādalās savos komunikācijas materiālos ar EBI darbiniekiem.
6. izcēlums
Daži paziņojumi ir maldinoši
Dažas centrālās bankas nepublicēja savas preses relīzes, bet tā vietā atsaucās uz EBI publikācijām. Citas kompetentās iestādes izmantoja ļoti pozitīvu leksiku vēstījumā par banku rezultātiem savās jurisdikcijās. Tomēr, lai gan tās norādīja uz zemāku nekā vidējo CET 1 rādītāja samazinājumu, tās neminēja zemāku nekā vidējo stresa līmeni, kādam attiecīgās bankas bija pakļautas, vai vienkārši ignorēja bankas, kuru rezultāti bija vāji.
Pastāvēja arī ievērojamas atšķirības banku pašu rezultātu izklāstā. Piemēram, ne visas bankas ziņoja, ka saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju tās bija pārkāpušas robežvērtību, kas ir pašu kapitāla prasības plus 1,5 bāzes punkti un kas ir svarīga agrīnas intervences gadījumā.
Turklāt vairākas citas bankas neatklāja, ka nelabvēlīga scenārija gadījumā tās neievērotu pārejas sviras rādītāju, kas ir obligāts ES bankām, sākot no 2019. gada 1. janvāra. Viena banka pretēji komunikācijas protokolam publicēja preses relīzi, kurā norādīja, ka 2018. gada tests bija smagāks nekā iepriekšējos gados.
Secinājumi un ieteikumi
1072010. gada EBI regula uzdeva EBI sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) ierosināt un koordinēt Savienības mēroga stresa testus. Lai nodrošinātu “metodoloģijas, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību”, regula arī piešķīra EBI pilnvaras pieprasīt informāciju tieši no finanšu iestādēm un prasīt, lai kompetentās iestādes veiktu īpašas pārbaudes, pārbaudes uz vietas un piedalītos šajās darbībās (sk. 04., 07. un 67. punktu).
108Praksē EBI ir nolēmusi ierobežot savu lomu, lai tikai ierosinātu un sniegtu metodoloģiju stresa testu darbībām un kopumā tās koordinētu, nepieliekot patiesas pūles, lai nodrošinātu to rezultātu uzticamību un salīdzināmību, kurus bankas sagatavo saskaņā ar augšupēju pieeju (sk. 67., 68. un 73.–76. punktu).
109EBI rokasgrāmata, kurā aprakstītas kvalitātes nodrošināšanas darbības, kas jāveic kompetentajām iestādēm, nebija saistoša. Faktiski tai bija ļoti maz vai nebija nekādu zināšanu par kompetento iestāžu veikto pārbaužu saturu un banku izmantotajiem modeļiem. Konkrētāk, saskaņā ar tās interpretāciju EBI neprasīja īpašas pārbaudes un nepiedalījās nevienā pārbaudē uz vietas; tāpat arī netika veiktas nekādas citas darbības, kas nodrošinātu rezultātu salīdzināmību un uzticamību (sk. 73.–83. punktu).
1. ieteikums. EBI jāpalielina kontrole pār stresa testu procesuLai nodrošinātu to, ka publicētie rezultāti ir jēgpilni, salīdzināmi un uzticami, EBI:
- jāizmanto savas juridiskās pilnvaras iegūt no kompetentajām iestādēm visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, un vajadzības gadījumā piedalīties to pārbaudēs uz vietas, lai gūtu pārliecību par i) banku izmantoto metožu un modeļu ticamību un ii) banku rezultātiem. To banku atlasei, pār kurām EBI jāveic īpaša uzraudzība, jābūt balstītai uz risku;
- jāsniedz skaidri un saistoši norādījumi kompetentajām iestādēm un attiecīgi jāizstrādā savas kvalitātes nodrošināšanas procedūras;
- pienācīgi pamatotos gadījumos jānoraida stresa testa rezultāti, t. i., gadījumos, kad kompetentās iestādes un bankas nav ievērojušas EBI norādījumus un kad rezultāti nav izturējuši tās kvalitātes pārbaudes;
- no budžeta lēmējiestādēm jāpieprasa resursi, kas tai nepieciešami, lai tā varētu pilnībā pildīt savus pienākumus, kas noteikti EBI regulā.
Termiņš: 2022. gada stresa tests
2. ieteikums. Pašreizējā augšupējā procedūra jāpapildina ar lejupējiem elementiemEBI jātestē finanšu iestāžu noturība pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, ieviešot lejupēju pieeju kā papildinājumu pašreizējai augšupējai pieejai. Tas nodrošinātu lielāku konsekvenci un stingrāku kontroli pār procesu, vienlaikus nodrošinot kritēriju stresa testiem, kurus veic kompetentās iestādes un individuālas finanšu iestādes. To finanšu iestāžu atlase, uz kurām attiecas viena vai otra pieeja, var atšķirties.
Termiņš: 2022. gada stresa tests
110EBI sākumpunkts banku atlasei bija aktīvu summa, bet EBI pēc tam pieņēma ad hoc lēmumu izslēgt dažas bankas (sk. 19. un 20. punktu). Turklāt EBI neņēma vērā sistēmisko risku, kādu bankas varētu radīt finanšu sistēmai. Līdz ar to netika iekļautas visas neaizsargātās bankas. Dažās no neiekļautajām bankām nesen bija veikta pārstrukturēšana, tās bija no valstīm, kurās ir bankām ir ievērojams darījumu apjoms ar savas valsts obligācijām, vai tajās bija liela ienākumus nenesošu aizdevumu koncentrācija (sk. 21. punktu).
3. ieteikums. Bankas jāizraugās, balstoties uz risku, nevis tikai uz lielumuLai nodrošinātu, ka iekļauto banku izlase ir nozīmīga to riska faktoru aptveršanai, kurus EBI noteikusi kā svarīgus testa vajadzībām, EBI banku atlasē stresa testam jāpaplašina ģeogrāfiskais pārklājums un lieluma kritērijam jāpievieno riska novērtējums.
Termiņš: 2022. gada stresa tests
111Mēs konstatējām, ka EBI tests pārbaudīja bankas attiecībā pret ekonomikas lejupslīdi, nevis satricinājumu, kas izriet galvenokārt no finanšu sistēmas trūkumiem, lai gan tieši tāda veida satricinājums bija galvenais faktors, kas izraisīja pēdējo lielo recesiju (sk. 35. un 36. punktu).
112Turklāt mēs konstatējām, ka ievērojamiem sistēmiskajiem riska faktoriem – un dažām valstīm un mainīgajiem lielumiem – tika piemērots zems stresa līmenis vai tas pat netika piemērots nemaz. Lai gan stresam jābūt “smagam, bet ticamam”, ne EBI, ne ESRK nenoteica ex ante procesa smaguma pasākumus. Attiecībā uz vairākiem mainīgiem lielumiem un vairākām dalībvalstīm nelabvēlīga scenārija gadījumā piemērotais stress bija ievērojami mazāks nekā finanšu krīzes laikā (sk. 37.–52. punktu un 2. izcēlumu).
4. ieteikums. Jāievieš alternatīvi stresa scenārijiNolūkā nodrošināt, ka stress ir pietiekami smags, lai novērtētu sistēmiskā riska palielināšanās iespēju stresa situācijā un lai novērtētu bankas noturību pret sistēmiskām ievainojamības iespējām Eiropas Savienībā, EBI:
1) riska noteikšanas un apkopošanas process vairāk jāvērš uz ES, proti,
- pienācīgi jāņem vērā riski ES iekšienē, kas varētu izraisīt nevēlamu notikumu, kurš ietekmētu finanšu sistēmu;
- jāpieprasa, lai EBI riska panelī noteiktie riska faktori būtu svarīgs ieguldījums nelabvēlīgā scenārija modelēšanā;
2) katrā nākamajā testā jāizmēģina dažādi scenāriji (piemēram, jāpiemēro stress dažādiem riska faktoriem) un jāapsver iespēja pievienot papildu satricinājumus un jutīguma analīzi, kas ir vairāk orientēta uz konkrētām valstīm;
3) jānorāda, kādu kopējo smaguma līmeni tā vēlas panākt attiecībā uz galvenajiem parametriem, un jādefinē kritēriji minimālās smaguma pakāpes novērtēšanai absolūtā izteiksmē visām valstīm.
Termiņš: 2020. gada stresa tests
113Valsts uzraudzības un makroprudenciālās uzraudzības iestāžu dominējošā loma stresa testu izstrādē neveicināja salīdzināmu un objektīvu scenāriju nodrošināšanu attiecībā uz dalībvalstīm (sk. 29., 42. un 43. punktu un 1. izcēlumu), jo ES mēroga perspektīva nebija pietiekami ņemta vērā.
5. Ieteikums. Pārvaldības struktūrai jānodrošina, lai tiktu pienācīgi ņemtas vērā ES intereses2017. gada septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu kopumu, lai “bruģētu ceļu turpmākai finanšu integrācijai un pilnīgai kapitāla tirgu savienībai”, kurā bija ietverta Eiropas uzraudzības iestāžu, tostarp EBI, pārvaldība un finansējums. Tomēr 2019. gada martā panāktā politiskā vienošanās starp Padomi un Eiropas Parlamentu neparedz šādas svarīgas pārmaiņas.
Komisijai saistībā ar nākamo trīs gadu EBi regulas pārskatīšanu jāpievēršas EBI pārvaldības struktūras piemērotībai.
Termiņš: nākamā pārskatīšana 2022. gadā
114EBI publicēja plašu datu klāstu par stresa testa rezultātiem, tādējādi uzlabojot pārredzamību (sk. 84. un 87. punktu). Tomēr 2. pīlāra kapitāla prasības un līdz ar to kopējās kapitāla prasības netika publicētas. Tādējādi nebija pieejama vissvarīgākā informācija, lai izprastu stresa testu ietekmi (sk. 94.–99. punktu).
115EBI ziņojumā nav norādīta saikne starp rezultātiem un nelabvēlīgo scenāriju. Turklāt tajā nav ietverta svarīga informācija par banku rezultātu izraisītājiem, kas ļautu šos rezultātus apskatīt kopsakarībā (sk. 90., 92. un 93. punktu un 5. izcēlumu).
116Banku un kompetento iestāžu pašreizējā prakse attiecībā uz papildu kapitāla prasību publicēšanu atšķiras, bet daudzās dalībvalstīs šie dati ir publiski pieejami (sk. 96. punktu).
117Dažos gadījumos valsts iestādes (galvenokārt centrālās bankas) un bankas publicēja tendenciozu ainu par stresa ietekmi uz banku finanšu stāvokli (sk. 106. punktu un 6. izcēlumu).
6. ieteikums. Jāpalielina publikāciju informatīvā vērtībaLai EBI publikāciju lasītājiem ļautu izprast publicēto datu ietekmi, EBI:
- publicētajā informācijā jāietver katras bankas minimālā kapitāla prasības un rezultāti jāizklāsta tādā veidā, kas ļautu lietotājiem apskatīt rezultātus kopsakarībā (piemēram, grupējot rezultātus pēc valstīm, bankām piemērotā stresa līmeņa, banku veida un lieluma);
- jāprecizē apgalvojumi par ES finanšu sistēmas noturību kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējo stresa testu un skaidri jānorāda, kuriem faktoriem ir vislielākā ietekme uz noturību.
Termiņš: 2022. gada stresa tests
Šo ziņojumu 2019. gada 4. jūnija sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Neven MATES.
Revīzijas palātas vārdā —
priekšsēdētājs
Klaus-Heiner Lehne
Pielikumi
I pielikums
Pārvaldības struktūra un dalībnieku lomas stresa testā
EBI pārvaldības struktūra
EBI ir ES regulatīvā aģentūra.
Uzraudzības padome: to veido EBI priekšsēdētājs un valsts banku uzraudzības iestāžu vadītāji no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Padome pieņem visus EBI politikas lēmumus, tostarp pieņem tehnisko standartu, pamatnostādņu, atzinumu un ziņojumu projektus. Tā arī pieņem galīgo lēmumu par EBI budžetu.
Valde: to veido EBI priekšsēdētājs un seši locekļi, kuri ievēlēti no Uzraudzības padomes. Tā pieņem lēmumus par EBI darbību un ir atbildīga par EBI darba programmas īstenošanu. Tā nodrošina, ka EBI īsteno savu misiju un veic tai saskaņā ar tās regulu uzticētos uzdevumus.
ESRK pārvaldības struktūra un darba grupas
ESRK ir neatkarīga ES struktūra.
Valde: Valde, kuru vada ECB priekšsēdētājs, ir ESRK lēmumu pieņemšanas struktūra. Tā ir pilnvarota noteikt sistēmiskos riskus un to prioritāti un vajadzības gadījumā sniegt ieteikumus un izteikt brīdinājumus. Valdes balsstiesīgie locekļi ir ECB priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, dalībvalstu centrālo banku vadītāji, Komisijas loceklis, Eiropas Banku iestādes priekšsēdētājs, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētājs, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētājs, Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētājs un abi priekšsēdētāja vietnieki un Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs. Valdes locekļi bez balsstiesībām ir viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentajām uzraudzības iestādēm, Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs, valstu centrālo banku vadītāji un Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas augstie pārstāvji.
Stresa testa scenārijus sagatavo un apspriež tehniskā līmenī un tos apstiprina Valde.
Konsultatīvā speciālistu komiteja: tā sniedz konsultācijas un palīdzību jautājumos, kas ir būtiski ESRK darbā. Konsultatīvās speciālistu komitejas locekļi ir Valdes pilntiesīgie locekļi, un tajā ir pārstāvji no valstu centrālajām bankām, valstu uzraudzības iestādēm, trim EUI, Eiropas Komisijas (EK), Konsultatīvās zinātniskās komitejas un ārpus ES esošajām EEZ dalībvalstīm. Konsultatīvā speciālistu komiteja sagatavo un apspriež stresa testa scenārijus.
Darba grupa stresa testu jautājumos: Darba grupu stresa testu jautājumos izveidoja Konsultatīvās speciālistu komitejas pārraudzībā; tā sadarbojas ar attiecīgajām EUI struktūrām un lielā mērā balstās uz tehnisko un modelēšanas atbalstu no ECB. Darba grupa sagatavo scenāriju projektus, kas tiek apspriesti Konsultatīvajā speciālistu komitejā un pēc tam iesniegti Valdei apstiprināšanai. Šā iemesla dēļ tās priekšsēdētājs atskaitās Konsultatīvajai speciālistu komitejai, Koordinācijas komitejas un Valdei. Grupā strādā eksperti no valstu centrālajām bankām un valstu kompetentajām iestādēm, kā arī no ECB, EAAPI, EBI, EVTI un Eiropas Komisijas.
Stresa testa dalībnieki un to loma
Dažādu dalībnieku lomas ES mēroga stresa testā ir parādītas 1. attēlā.
II pielikums
Augšupējā apsekojumā apzinātie riska faktori un riska faktori, kurus izvēlējās ESRK Valde
011. tabulā ir salīdzināti četri riska faktori ar lielāko punktu skaitu, kas norādīts augšupējā aptaujā (sk. 29. punktu), ar četriem riska faktoriem, kurus kā scenārija virzītājus izvēlējies ESRK Valde, kā paskaidrots aprakstā.
1. tabula
Augšupējā apsekojumā apzinātie riska faktori un riska faktori, kurus izvēlējās ESRK Valde
Lielākie riska faktori, kas apzināti augšupējā apsekojumā | ESRK Valdes izraudzītie riska faktori |
---|---|
Globālo riska prēmiju pārvērtēšana | Strauja un apjomīga riska prēmiju pārcenošana pasaules finanšu tirgos, ko izraisa, piemēram, politikas gaidu satricinājums, kuras rezultātā finanšu nosacījumi kļūst stingrāki |
Aktīvu kvalitāte banku sektorā | |
Banku sektora rentabilitāte | Negatīva atgriezeniskā saikne starp vāju banku rentabilitāti un zemu nominālo izaugsmi, pastāvot strukturālām problēmām ES banku sektorā |
Valsts parāda ilgtspēja | Bažas par valsts un privātā sektora parāda ilgtspēju, ņemot vērā iespējamu riska prēmiju pārcenošanu un lielāku politisko sadrumstalotību |
--- | Likviditātes riski nebanku finanšu sektorā ar potenciālu ietekmi uz plašāku finanšu sistēmu |
Avots: ESRK publiski pieejamie un iekšējie dokumenti.
Pirmie trīs ESRK Valdes izraudzītie riska faktori kopumā atbilst trim galvenajiem augšupējā apsekojumā konstatētajiem riska faktoriem.
03Turpretim ceturtais riska faktors aprakstā (likviditātes riski nebanku finanšu sektorā) bija iekļauts, lai gan iepriekš definētajiem riska faktoriem, kas ar to saistīti, augšupējā apsekojumā bija piešķirta relatīvi zema prioritāte61.
III pielikums
EBI 2018. gada nelabvēlīgā scenārija galvenie mainīgie lielumi salīdzinājumā ar finanšu krīzi
Beigu piezīmes
1 Report of the High-Level Group on Financial Supervision in the EU [ES Finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupas ziņojums] (de Larosière ziņojums), 2009. gads, 14. punkts.
2 Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) kā neatkarīgu struktūru izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010, lai uzraudzītu Eiropas Savienības (ES) finanšu sistēmu un novērstu un mazinātu sistēmisko risku (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI regula) (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.), 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts.
4 ESRK locekļi ir: Eiropas Komisija, ECB, EBI, EAAPI un EVTI, kā arī valstu makroprudenciālās uzraudzības iestādes (centrālās bankas un kompetentās uzraudzības iestādes).
5 ESRK darba grupu stresa testu jautājumos izveidoja ESRK Konsultatīvās speciālistu komitejas pārraudzībā, un tajā strādā ESRK sekretariāta darbinieki un ESRK locekļi, tostarp EBI.
6 Regula Nr. 1093/2010, 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts: “Lai veiktu Savienības mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu izturētspēju saskaņā ar šo pantu, iestāde saskaņā ar 35. pantu, un ievērojot tur noteiktos nosacījumus, var tieši pieprasīt informāciju no minētajām finanšu iestādēm. Tā var arī prasīt, lai kompetentās iestādes veic īpašas pārbaudes. Tā var prasīt tām veikt pārbaudes uz vietas, tostarp ar iestādes līdzdalību, saskaņā ar 21. pantu, un ievērojot tur noteiktos nosacījumus, lai nodrošinātu metodoloģijas, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību.”
7 EBI regula, 42. pants.
8 Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Uzraudzības iestāžu (EUI) un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) darbību, COM(2014) 509 final, 8.8.2014.
9 COM(2017)536 final, 20.9.2017., kas grozīts ar COM(2018) 646 final, 12.9.2018.
10 EBI regula, 21. panta 2. punkta b) apakšpunkts.
11 EBI regula, 43. apsvērums, un “de Larosière ziņojums”, 4. punkts.
12 EBI regula, 22. panta 2. punkts un 23. pants.
13 Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, Starptautisko norēķinu banka, Stress testing principles [Stresa testēšanas principi], pēdējo reizi atjaunināts 2018. gada oktobrī.
14 EBA/GL/2018/03, 19.7.2018.: Pamatnostādnes par pārskatītām kopējām procedūrām un metodoloģiju, ko izmanto uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā (UPNP) un uzraudzības stresa testos.
15 Austrijā, Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Somijā, Francijā, Īrijā, Itālijā un Nīderlandē.
16 Dānijā, Ungārijā, Norvēģijā, Polijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.
17 2011. un 2014. gada stresa testu izlasē bija iekļautas bankas, kurās notika pārstrukturēšana.
18 Saskaņā ar EBI 2017. gada decembra riska paneli, kurā valstu finanšu sistēmas bija ierindotas pēc to INA rādītājiem, piecās valstīs (GR, CY, PT, BG un SI) INA rādītājs bija aptuveni 10 %. Neviena no šīm piecām valstīm netika iekļauta stresa testa izlasē.
19 ESRK locekļi cita starpā ir Eiropas Komisija, ECB, EBI un valstu makroprudenciālās uzraudzības iestādes (centrālās bankas un kompetentās uzraudzības iestādes).
20 Darbinieki no Makrouzraudzības politikas un finanšu stabilitātes, Starptautisko attiecību un Ekonomikas direktorātiem.
21 Ar likumu ir noteikts, ka ESRK ir regulāri jāizstrādā riska paneļi. ESRK riska faktorus nenovērtē un nekomentē, taču sniedz informāciju par katru valsti konkrētā brīdī (t. i., nav vēsturisku datu, lai novērtētu izmaiņas).
22 Attiecībā uz aktīvu kvalitāti, piemēram, ienākumus nenesošajiem aizdevumiem, ir tikai netieša saikne kā faktors banku ienākumiem un vispārēja scenārija apraksts, kurā ir ietekme uz nekustamā īpašuma cenām un ienākumus nenesošiem aizdevumiem, bet nav sagatavots scenārijs, kurā tiek skartas bankas ar vājiem portfeļiem.
23 2019. gadā ECB veica atsevišķu likviditātes stresa testu.
24 EBI regula, 22. panta 2. punkts.
25 Riska panelis ir prasīts EBI regulas 22. panta 2. punktā.
26 Starptautisko norēķinu banka, Finanšu stabilitātes institūts, FSI Ieskats politikas īstenošanā nr. 12, Banku stresa testi – salīdzinoša analīze, 2018. gada novembris.
27 Pirms 2018. gada pamatscenārijs bija balstīts uz Eiropas Komisijas prognozēm.
28 Rodrigo Alfaro/Matthias Drehmann, Starptautisko norēķinu bankas ceturkšņa pārskats, 2009. gada decembris, 34. lpp., kā arī Borio, Drehmann, Tsatsaronis, Starptautisko norēķinu bankas darba dokumenti nr. 369., 8. lpp.
29 Piemēram, riska faktori, kas saistīti ar aktīvu kvalitāti banku portfeļos, vai bažas par banku rentabilitāti.
30 Jāuzsver, ka “de Larosière” ziņojumā cita starpā bija secināts, ka pamatfaktors, kas ļāva krīzei notikt, bija liela likviditāte un ar to saistīti zemu procentu likmju apstākļi, kas dominēja visā pasaulē.
31 Viens no modelēšanas pieņēmumiem bija kalibrēt procentu likmju satricinājumus, pamatojoties uz laikposmu pēc 2012. gada, pretstatā ekonomikas satricinājumiem, kas tika kalibrēti daudz ilgākā periodā. Tā pamatā bija monetāro iestāžu politikas gatavība kopš 2012. gada iejaukties, lai saglabātu zemas likmes stresa apstākļos.
32 Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, Starptautisko norēķinu banka, Stress testing principles [Stresa testēšanas principi], pēdējo reizi atjaunināts 2018. gada oktobrī, 6. lpp.
33 “Tika veikts plašs jutīguma testu klāsts, lai sīkāk izpētītu eurozonas banku sistēmas noturību pret plašākiem pavērsieniem uz riska faktoriem. Reversā stresa testā saistībā ar nepārredzamiem un sarežģītiem aktīviem novērtēja vērtēšanas satricinājumu no vieglas nepareizas cenas noteikšanas, kas vajadzīga, lai izsmeltu kapitāla rezerves [.]”, SVF valsts ziņojums nr. 18/228.
34 Bankām ir dažādas iespējas, kā izveidot kapitāla prasības. Tās var izmantot vai nu tā dēvēto standartizēto pieeju vai iekšējos reitingos balstīto (IRB) pieeju (pamata vai augstākā līmenī). Pēdējā minētajā gadījumā, visticamāk, tiek izmantoti modeļi. Saskaņā ar likumu šie modeļi ir jāapstiprina banku uzraudzības iestādei.
35 Kapitāla prasības izsaka kā riska svērto aktīvu procentuālo daļu.
36 Šo modeļu izstrādes, īstenošanas un/vai izmantošanas kļūdu dēļ riska faktori var būt novērtēti par augstu vai par zemu, pat ievērojami. To parasti sauc par “modeļa risku”. Bankas var arī kalibrēt modeļus, lai iespējami mazinātu stresa ietekmi uz rezultātiem.
37 Kritēriju sagatavošanas metodoloģija pirms stresa testa tika arī prezentēta banku nozarei (tikai eurozonas bankām) stresa testu nozares darbsemināra kontekstā.
38 Kaut arī EBI uzskata, ka lielāka pārredzamība kredītriska kritērija metodoloģijā var atvieglot bankām iespēju manipulēt rezultātus, manipulēšana ir iespējama visos procesa posmos.
39 Tie var ietvert tādu pasākumu piemērošanu, kas izklāstīti bankas atveseļošanas plānā. Šajos plānos izklāsti pasākumi, kādus bankas īstenotu tad, ja to finansiālā situācija būtiski pasliktinātos, un tie katru gadu ir jāatjaunina.
40 EBI regula, 32. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts.
41 Skatīt, piemēram, Eiropas Banku iestādes kvalitātes nodrošināšanas rokasgrāmatu.
42 Piemēram, mūsu apsekojumā atklājās, ka KI iesniegto datu vispusība attiecībā uz 3. pielikumu 2016. gada testā ievērojami atšķīrās (dokumentu apjoms svārstījās no 11 līdz 180 lappusēm).
43 Vispārējais UPNP vērtējums svārstās no 1. pakāpes (nav konstatēta riska) līdz 4. pakāpei (augsts risks).
44 CET 1 rādītājs = CET 1 kapitāls/∑ riska darījumu summas (attiecībā uz kredītrisku, tirgus risku, darbības risku u. c.).
45 Rādītāju ieviesa pēc finanšu krīzes, lai ierobežotu pārmērīga aizņemto līdzekļu īpatsvara rašanos banku sektorā (tajā neņem vērā banku riska faktorus). To veido: pirmā līmeņa kapitāls / aktīvu un ārpusbilances posteņu riska darījumu vērtību summa.
46 Šis pēdējais aspekts ir īpaši svarīgs, jo šādi zaudējumi varētu izrietēt no tā, ka EBI metodoloģija ir stingrāka nekā bankas grāmatvedība. Šādā gadījumā kredītu zaudējumi stresa testā izgaismotu pašreizējos nepietiekamos uzkrājumus, nevis papildu zaudējumus nākotnē nelabvēlīgā scenārija gadījumā.
47 Piemēram, kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku lielā mērā paliek nemainīgas tām bankām (vismazāk sarežģītajām), kas izmanto standartizētu pieeju, bet tās pieaugtu bankām, kas izmanto iekšējos reitingos balstīto (IRB) pieeju, jo saistību neizpildes varbūtība palielinātos. Tomēr tikai kapitāla prasības (vissarežģītākajām) bankām, kuras izmanto IRB progresīvo pieeju, lielā mērā atspoguļotu nelabvēlīgo scenāriju.
48 Piemēram, atšķirībā no 2016. gada ziņojuma 2018. gada ziņojumā ir viena tabula, kurā salīdzināti kopējie pārejas un pilnīgi noslogoti CET 1 kapitāla rādītāji pēc jurisdikcijas, bet nav sniegts sadalījums attiecībā uz eurozonas valstīm (norādītas tikai sešas valstis, eurozona un ES). Jāatzīmē, ka 2016. gadā dati par katru valsti tika izslēgti no galīgās publicēšanas pēc ECB lūguma, tai darbojoties kā KI.
49 EBI ziņojumā (22. lpp.) bija tikai norādīts, ka “salīdzinot katras bankas pilnas noslodzes un pārejas rezultātus, banku kapitāla rādītāju attīstība un ietekme ar un bez pārejas posma pasākumiem atšķiras atkarībā no bankas”. Tajā nebija paskaidrots, kā bankas guva labumu no šiem dažādajiem pasākumiem, lai gan tas ir redzams interaktīvajā tiešsaistes rīkā.
50 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.).
51 EBI, Atzinums par 1. pīlāra, 2. pīlāra, apvienoto rezervju prasības un ierobežojumu mijiedarbību uz sadalījumiem, 16.12.2015. https://www.eba.europa.eu/documents/10180/983359/EBA-Op-2015-24+Opinion+on+MDA.pdf.
52 Apvienotās Karalistes banku sistēmas stresa testēšana: 2017. gada rezultāti, gan kopējā, gan katras bankas griezumā, 10. lpp.
53 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
54 Christian Stiefmueller, Banks stress-tests 2018: Trying too hard to reassure [Banku stresa testi 2018. g.: pārmērīgi cenšoties pārliecināt], Finance Watch, 2018. gada 7. novembris.
55 Šo atveseļošanas risinājumu ticamības un iespējamības novērtēšana ir daļa no pastāvīgas uzraudzības.
56 Danièle Nouy runa “VUM gads – kopsavilkums un perspektīva” Eiropas uzraudzītāju 2015. gada izglītības ierosmes konferencē 2015. gada oktobrī Prāgā.
57 Handelsblatt, “EZB fordert Banken-Stresstest 2.0”, A Kröner, J Deters, 27.11.2018.
58 Toreizējā Eiropas Banku iestādes priekšsēdētāja Andrea Enria runa Danmarks Nationalbank, 14.6.2017.
59 Andrea Enria ievadvārdi EBI-SVF kolokvijā Londonā, 1.3.2017.
60 Toreizējā Eiropas Banku iestādes priekšsēdētāja Andrea Enria runa Rumānijas Valsts bankā, 15.11.2018.
61 Konkrēti, “tirgus likviditātes trūkums”, “pensiju shēmas” un “ieguldījumu fondi un citas finanšu iestādes”.
Komisijas atbildes
Ievads
09Komisija ir atzinusi riskus saistībā ar ietekmi, ko atsevišķu valstu intereses rada uz Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) lēmumu pieņemšanas struktūru, un nepietiekamu plašāku Eiropas interešu ievērošanu. Tāpēc Komisija 2017. gadā iesniedza priekšlikumu grozīt Eiropas uzraudzības iestāžu (tostarp EBI) noteikumus, kas cita starpā attiecas uz finansēšanas un pārvaldības jautājumiem. Jo īpaši viens no mērķiem bija nodrošināt, lai lēmumu pieņemšana būtu vairāk nekā pašlaik orientēta uz ES. Konkrēti, Komisija ierosināja, ka EBI būtu vajadzīga valde ar pilna laika locekļiem, pamatojoties uz Komisijas sagatavotu kandidātu sarakstu, un tos ieceltu Padome, kurai valdē nebūtu balsstiesību.
Tomēr likumdevēji nespēja panākt vienošanos par šo risinājumu, un priekšlikums par šādām izmaiņām tika atcelts ar jaunāko 2019. gada 21. marta politisko vienošanos. Tomēr, lai Eiropas uzraudzības iestāžu pārvaldību uzlabotu ar citiem līdzekļiem, ar 2019. gada 21. marta politisko vienošanos tika nostiprināta priekšsēdētāja loma. Proti, no šo grozīto noteikumu stāšanās spēkā Padome pēc tam, kad ir saņemts Eiropas Parlamenta apstiprinājums, priekšsēdētāju ieceļ amatā, pamatojoties uz kvalificētu kandidātu sarakstu, ko ar Komisijas palīdzību sagatavojusi Uzraudzības padome. Viņam vai viņai būs arī balsstiesības Uzraudzības padomes galvenajā lēmumu pieņemšanas struktūrā un nepārprotamas tiesības iesniegt lēmumu projektus pieņemšanai.
Secinājumi un ieteikumi
5. ieteikums. Pārvaldības struktūrai jānodrošina, lai tiktu pienācīgi ņemtas vērā ES interesesKomisija piekrīt šim ieteikumam un tam, ka Eiropas Banku iestādes (un citu Eiropas uzraudzības iestāžu) pārvaldības struktūrai būtu jānodrošina, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā ES intereses.
Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 81. pantā (un saskaņā ar 2019. gada 21. marta politisko vienošanos starp abiem likumdevējiem), Komisija līdz 2022. gadam vēlreiz pārskatīs EBI darbību. Šajā pārskatā tiks ņemta vērā arī EBI pārvaldība. Pamatojoties uz minētās pārskatīšanas rezultātiem, Komisija noteiks, vai būtu pamatoti turpmāki EBI pārvaldības uzlabojumi.
EBI atbildes
Vispārīgi komentāri
EBI atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu un uzteic Revīzijas palātas centienus, sniedzot vērtīgas atziņas, lai turpmāk uzlabotu ES mēroga spriedzes testa efektivitāti.
Kopš 2011. gada EBI ir veikusi četrus spriedzes testus. Paziņojums par spriedzes testu veicināja ievērojamu preventīvas rīcības līmeni. EBI ir palīdzējusi ievērojami stiprināt Eiropas banku kapitāla stāvokli, pienācīgi identificēt ienākumus nenesošus aizdevumus un veikt pasākumus, lai tos samazinātu, un ievērojami uzlabot tirgus izpratni par ES banku sistēmu.
Lai gan katras atsevišķas bankas uzraudzība joprojām ir valstu uzraudzības iestāžu atbildība, EBI analīzes pamatā ir statistikas instrumenti, kas ļauj novērtēt banku pašu rezultātus salīdzinājumā ar citiem rezultātiem. Ja iepriekš testu veica dažādās pārrobežu bankās izlases veidā un apkopoja informāciju, kas iepriekš bija pieejama tikai valstu līmenī, tad tagad EBI ir izveidojusi pirmo visaptverošo šāda veida datubāzi Eiropā.
Līdzīgi kā ASV, ES mēroga spriedzes rezultāti tiek atklāti par katru banku atsevišķi, bet ES sniegtās informācijas granularitāte ir bijusi bezprecedenta, kā tas atzīts Revīzijas palātas ziņojumā. Tas ir papildu ieguvums tādā sadrumstalotā uzraudzības iestāžu vidē, kā tas ir ES. Atklātie rādītāji papildina rezultātus, un tirgus dalībnieki tos izmanto savu spriedzes testu veikšanai vai vispārējai analīzei.
Testā piedalās daudzi dalībnieki, un tas tiek īstenots stingri noteiktos termiņos. Tas neizbēgami rada problēmas pārvaldības struktūrā, un tas ir grūti jebkurā spriedzes testā, bet jo īpaši reģiona mērogā. EBI kā metodoloģijas koordinatora, attīstītāja un nodrošinātāja loma ir jāsaskaņo ar tiesisko regulējumu, kurā EBI loma ir ierobežota, lai nodrošinātu banku rezultātu un ierobežoto resursu kvalitāti.
Kā norādīts ziņojumā, ES ir jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu konsekvenci to banku vidū, kas pieder dažādām jurisdikcijām un uz kurām attiecas vēl ne pilnīgi saskaņoti noteikumi un uzraudzības prakse. EBI ir apņēmusies ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus kā daļu no pašreizējās diskusijas par iespējamām ilgtermiņa izmaiņām ES mēroga spriedzes testā.
EBI vajadzības gadījumā ir sazinājusies ar ESRK un ECB par šīm atbildēm.
Detalizēti komentāri
Kopsavilkums
VIIEBI nesniedz komentārus par savu pārvaldību papildus tam, ko publicējusi Eiropas Banku iestādes “Atzinumā par sabiedrisko apspriešanu par Eiropas uzraudzības iestāžu darbību”.
VIIIEBI Uzraudzības padomes un ESRK Valdes un tās apakšgrupu sastāvs daudzos gadījumos ir viens un tas pats, tāpēc abu minēto organizāciju sadarbība notiek visā procesa gaitā.
IXEBI loma atspoguļo tās pārvaldību un resursus. Šis aspekts daudzos lēmumos ir galvenais, pieņemot un īstenojot šo uzdevumu.
Pašreizējais uzdevumu sadalījums, kas saistīts ar spriedzes testiem starp EBI un kompetentajām iestādēm (KI), saskaņā ar kuru kompetentās iestādes uzņemas pilnu atbildību par kvalitātes nodrošināšanu, ir saprātīgs un efektīvs veids, kā izpildīt šo uzdevumu, ņemot vērā pašreizējo tiesisko regulējumu, pārvaldību un resursus. EBI atzinīgi vērtē ciešo un sekmīgo sadarbību ar KI, tostarp ECB banku uzraudzību, kas pēdējos gados ir īstenota spriedzes testēšanā, kā rezultātā ir izstrādāta stingrāka un uzticamāka spriedzes testēšanas metode.
XEBI vēlas uzsvērt, ka šis apsvērums ir jāskata kopā ar 2. pīlāra debatēm KI vidū. Pirms pēdējiem grozījumiem kapitāla prasību tiesību aktos nebija skaidri noteikts pienākums publicēt 2. pīlāra prasību banku līmeni. Tas mainīsies līdz ar grozījumiem kapitāla prasību tiesību aktos (Regula Nr. 575/2013 un Direktīva 2013/36/ES) (sk. 447. pantu Informācijas atklāšana par galvenajiem rādītājiem), kas stājas spēkā 2019. gada jūlijā.
EBI ziņojums ir uz faktiem balstīts ziņojums un EBI uzsver, ka rezultāti jāskata saistībā ar makroekonomikas scenāriju.
Ievads
07EBI loma atspoguļo tās juridiskajās pilnvaras, kas neuzliek EBI nekādus īpašus kvalitātes nodrošināšanas pienākumus, kā arī ierobežotos resursus.
Apsvērumi
14Šajā sadaļā ES mēroga spriedzes tests ir bijis ļoti svarīgs, lai noteiktu vājās vietas un sāktu pasākumus ES banku nozares rekapitalizācijai. Banku vājo vietu līdz šim nepieredzētā atklāšana arī sekmēja tirgus disciplīnu. Tomēr, tāpat kā jebkurš spriedzes tests, tests ES mērogā nav pietiekami vērienīgs, lai aptvertu visus iespējamos riskus. EBI vienmēr ir skaidrojusi un darījusi zināmu šo ierobežojumu savos ziņojumos.
20Pārstrukturēšanai pakļautās bankas nav iekļautas testa izlasē, jo Eiropas Komisija pati regulāri sniedz atzinumu par “COMP ĢD dzīvotspējas novērtējumu saistībā ar valsts atbalsta procedūrām”. Turklāt, pieņemot, ka bilance ir statiska, pārstrukturēšanas procesā esošajam bankām tā nebūtu pietiekami optimāla, īpaši, ja aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana ir daļa no nosacījumiem valsts atbalsta saņemšanai.
21EBI vēlas norādīt, ka spriedzes testa mērķis ir sniegt uz nākotni vērstu redzējumu par iespējamiem banku riskiem. Tāpēc izejas punktam vajadzētu būt neitrālai banku izvēlei, bez jebkādas a priori pārliecības. Pretējā gadījumā varētu rasties sarežģījumi, ja uzraudzītāji izvēlētos tikai “vājākās” bankas, ņemot vērā pagātnes riska rādītājus un neiekļaujot bankas, kurām ir potenciāls, bet kuru neaizsargātība vēl nav apzināta.
Lielākā daļa banku no valstīm, kas minētas pirmajā ievilkumā, veidoja daļu no ECB spriedzes testa parauga. Ziņojums par šo spriedzes testu tika publicēts 2019. gada februārī, un rezultāti tika publiskoti apkopotā veidā (izņemot Grieķiju, kurā tika publicēti dati par katru banku atsevišķi).
22Šajā sadaļā EBI atzīmē, ka tā spriedzes testā izmanto vienu negatīvu scenāriju un tādējādi tas nevar aptvert visus sistēmiskos riskus, bet koncentrējas uz visnozīmīgākajiem riskiem. Papildu scenārija iekļaušana padarītu šo procesu apgrūtinošāku, un tādējādi būtu jānovērtē izmaksas, ieguvumi un resursu ieguldījums.
26–33Šajā sadaļā EBI norāda, ka, veicot jebkuru spriedzes testu, ES mēroga uzdevuma mērķis nav aptvert visus iespējamos riskus. EBI vienmēr ir skaidrojusi un darījusi zināmu šo ierobežojumu savos ziņojumos.
27Lai gan process netiek dokumentēts, EBI regulāri veic riska novērtējumu, tostarp EBI riska paneli, palīdz EBI darbiniekiem izstrādāt savu viedokli par scenāriju. Turklāt Revīzijas palātas nākamajā punktā ir atzīmēts ESRK locekļu ieguldījums ESRK riska novērtēšanā, kas ietver arī EBI.
30EBI spriedzes tests ir scenāriju analīze, kurā makroekonomiskie mainīgie lielumi tiek pakļauti spriedzei saskaņā ar riska aprakstu (“ieguldījums”) un banku konkrētajiem mainīgajiem lielumiem (“atdeve”) spriedzes apstākļos, un tad bankas tos izvērtē pēc kopējas metodoloģijas. Tāpēc ienākumus nenesošo aizdevumu būtisks pieaugums ir rezultāts, nevis uzdevuma sākuma punkts, un tik tiešām spriedzes tests liecina par kredītriska pieaugumu. Jāatzīmē arī, ka negatīvais makrofinansiālais scenārijs 2018. gada ES mēroga banku nozares spriedzes testā nosaka, ka “kopumā aizņēmēja kredītriska pieaugums liktu bankām saskarties ar augstāku ienākumus nenesošu aizdevumu līmeni un no tā izrietošo negūto peļņu no procentiem”.
Turklāt ESRK vēlas norādīt, ka Valdes apzinātie riski parasti ietver detalizētāku terminoloģiju, kas izmantota augšupējā pētījumā, piemēram, riski, kas saistīti ar aktīvu kvalitāti ir iekļauti šā ziņojuma II pielikuma 2. riska kategorijā.
31Lai gan šis teikums ir pareizs, tas neatzīmē, ka likviditātes spriedzes tests un maksātspējas stresa tests ir metodoloģiski atšķirīgi. Šajā sakarā ES mēroga spriedzes tests ir maksātspējas, nevis likviditātes tests, bet likviditātes risks būtu jāietver citos veidos, piemēram, likviditātes seguma rādītājā un neto stabila finansējuma rādītājā. Lai veiktu likviditātes stresa testu, būtu jāveic cits pasākums (kā ECB 2019. gadā veiktais), un, tā kā laikposmi ir atšķirīgi, pašreizējā ES mēroga spriedzes testā likviditātes spriedzes testu nevar pilnībā iekļaut, jo: i) laikposms ir atšķirīgs, ii) pastāv statiskas bilances pieņēmums; un iii) detalizēta bankas nonākšana atklātībā pēc rezultātiem.
32Saskaņā ar tās pilnvarām ESRK riska novērtējumā tiek analizēti no dažādiem avotiem iegūti individuāli dati banku līmenī katru reizi, kad tā uzskata par lietderīgu. ESRK ir uzticēta ES finanšu sistēmas makroprudenciālā uzraudzība un sistēmiskā riska novēršana un mazināšana, nevis banku mikroprudenciālā uzraudzība.
33EBI riska paneli izmanto kā informācijas avotu, lai palīdzētu EBI darbiniekiem attīstīt savu viedokli par ESRK scenāriju. Turklāt, kā minēts iepriekš, tiek atzīts ESRK locekļu ieguldījums riska novērtēšanā, kas ietver arī EBI.
34EBI spriedzes tests ir scenāriju analīze, kurā makroekonomikas mainīgie lielumi tiek pakļauti spriedzei saskaņā ar riska faktoru (ieguldījumu) un banku mainīgos raksturlielumus (izlaidi) pēc tam aplēš bankas saskaņā ar kopīgo metodiku.
Kā minēts iepriekš, scenārijs ir EBI un ESRK kopīgs darbs. EBI Uzraudzības padomes (un apakšstruktūru) un ESRK Valdes (un apakšstruktūru) sastāvs lielā mērā pārklājas, un tādēļ abas KI ir pārstāvētas abās organizācijās, kas nozīmē arī to, ka visa procesa laikā notiek viedokļu apmaiņa un diskusijas par scenāriju izstrādi ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem.
36Scenārijā bija ietverti gan reāli, gan finanšu nozares satricinājumi.
37Ir svarīgi nošķirt scenārijus un to mijiedarbību ar citiem riskiem un ievainojamību, kas tomēr ir atspoguļoti scenārija aprakstā un kalibrēšanā. Turklāt ESRK uzsver, ka apdraudējums finanšu stabilitātei, kas ir pamatā nelabvēlīgajam scenārijam, neatspoguļo turpmākās monetārās politikas lēmumu neparedzētas sekas.
38Eiropas Savienībā izraisītajiem riskiem ir būtiska pastiprinoša nozīme scenārijā. Negatīva atgriezeniskā saite starp vāju bankas rentabilitāti un zemu nominālo izaugsmi kopā ar valsts un privātā sektora parāda atmaksājamības problēmām ir skaidri minēta vēstījumā, un šiem faktoriem ir būtiska nozīme satricinājumu kalibrēšanā. Scenārija izstrāde nodrošina, ka bankas, kuras ir pārmērīgi pakļautas šiem riskiem, spriedzes testā tiek identificētas, un tas attiecas arī uz bankrota iespēju, ja to pamato ar pierādījumiem. Turklāt, ņemot vērā pastiprinošo ietekmi plašākā nozīmē, parasti tie pārsniedz EBI spriedzes testa mikroprudenciālo tvērumu.
43ECB un ESRK uzskata, ka Revīzijas palātas apgalvojums, ka valstu iestāžu iesaistīšanās šajā procesā neveicina objektīvu scenāriju, nesniedz pilnīgu aprakstu par scenāriju izstrādes procesu.
1. izcēlumsESRK un ECB atzīmē, ka attiecībā uz Revīzijas palātas apsvērumiem par papildu smaguma pakāpes izmantošanu jāsaka, ka jebkuram modelim, kura pamatā ir vēsturiskie dati, ir ierobežojumi un politikas veidotāju spriedums ir ieguldījums vispārējā procesā. Visā procesā notika daudzas diskusijas, un kompetentajām iestādēm bija atšķirīgi viedokļi par smaguma pakāpi katrā valstī, bet šiem viedokļiem un diskusijām automātiski nesekoja rīcība. Katrs lēmums tika pieņemts pārredzamā veidā sadarbībā ar visu darba grupu.
45Atsaucoties uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka valstis bija pakļautas ļoti atšķirīgiem satricinājuma līmeņiem, būtu jānorāda, ka satricinājumu pārrobežu svārstības izriet no apraksta — skatīt Bianchi (2019), “Valstu faktoru nozīme 2018. gada EBI spriedzes testā”, Nr. 1/FS/19–03 — Īrijas Centrālā banka.
Zviedrijā lielais mājokļu cenu satricinājums, kas atspoguļoja nekustamā īpašuma neaizsargātību šajā valstī, izskaidro scenārija vispārējo nopietnību.
3. izcēlumsASV un ES mēroga spriedzes testu scenāriji atšķiras no Anglijas Bankas scenārija, jo tajos ir norādīta zema inflācija visā trīs gadu periodā, nevis straujš cenu kāpums, kā tas tika pieņemts attiecībā uz Apvienoto Karalisti. Turklāt pastāv atšķirības šoka piemērošanai attiecībā uz ilgtermiņa procentu likmēm. ES mēroga spriedzes testa scenārijā tiek pieņemts, ka 10 gadu procentu likmes ir relatīvi nelielas, savukārt Anglijas Bankas scenārija simulācijā redzams liels pieaugums. No otras puses, visaptverošā kapitāla analīzes un pārskatīšanas scenārijā pieņemts, ka ilgtermiņa likmes samazināsies.
Bezdarba līmenis, kas izriet no negatīvā spriedzes testa visā ES, ir zemāks nekā visos pārējos spriedzes testa scenārijos, tomēr ES bezdarba galīgais līmenis ir augstākais citu spriedzes testu vidū.
58Ar metodiku nevar izskaidrot katru atsevišķo gadījumu. Potenciālajiem uzlabojumiem vajadzētu sniegt pietiekami daudz informācijas, nesarežģot metodiku.
60Lai gan modeļiem var būt trūkumi, augšupēju pieeju papildina:
- metodikā ietvertie ierobežojumi,
- kvalitātes nodrošināšanas process (un kvalitātes nodrošināšanas rokasgrāmatas),
- aprakstošā statistika,
- kredītriska kritēriji,
- plašs instrumentu kopums, lai nodrošinātu rezultātu salīdzināmību.
Pieņēmumi ir balstīti uz attiecīgās ekonomikas literatūras datiem vai uz mūsdienīgām spriedzes testēšanas metodēm.
63Precīzi koeficienti bankām netiek paziņoti, lai nodrošinātu ES mēroga spriedzes testa efektivitāti. Svarīgi ir atzīmēt, ka, nodrošinot pilnīgu pārredzamību attiecībā uz EBI/ECB kritērijiem un konkurējošajiem modeļiem, tiktu atņemts viens no galvenajiem augšupēju (ierobežota) spriedzes testa īstenošanas mērķiem, jo viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir palīdzēt veicināt banku riska pārvaldību un modelēšanas kapacitāti. Augšupējā testā iesaistītajām iestādēm būtu jākoncentrējas uz jaunu modeļu izstrādi vai esošo modeļu uzlabošanu, nevis jācenšas paredzēt uzraudzības iestāžu cerības. Turklāt, ja bankām tiktu nodrošināts pilnīgs elastīgums, kas ir pamatā EBI/ECB kritērijiem, tām būtu pārāk viegli pielāgot savas spriedzes testa prognozes un prasītos dokumentu paraugus tā, ka kompetentajām iestādēm praktiski nebūtu iespējams pienācīgi apstrīdēt banku darbības rezultātus.
66Statiskās bilances pieņēmums kalpo mērķim analizēt spriedzes testa ietekmi saskaņā ar ceteris paribus pieņēmumu. Iespējamās pārvaldības darbības, kas saistītas ar atbildību mīkstinošu rīcību, uzskata par daļu no uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP). Lai mainītu šo pieeju, būtu vajadzīgi ievērojami vairāk resursu kvalitātes nodrošināšanai un pārvaldības pasākumu ticamības novērtēšanai.
68EBI nav atbildīga par kvalitātes nodrošināšanu, bet tā ir nodrošinājusi dažus instrumentus, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm (aprakstošā statistika, kvalitātes nodrošināšanas ziņojumi). Skatīt arī EBI atbildi par pārbaudēm uz vietas.
75EBI piekrīt Revīzijas palātai, ka ierobežotie resursi neļauj sistemātiski iegūt visaptverošu informāciju par to, cik lielā mērā rezultāti būtu labā vai sliktā ziņā atšķirīgi, ja nebūtu ierobežojumu. Tomēr attiecībā uz banku spriedzes testēšanas modeļu darbības atbilstību minimālajiem standartiem EBI sniedza kompetentajām iestādēm aprakstošu statistiku un kvalitātes nodrošināšanas ziņojumus, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm kvalitātes nodrošināšanas procesā apstrīdēt banku novērtējumus spriedzes testa laikā.
Attiecībā uz kredītriska kritērijiem — 2018. gada kredītriska veidne, kuras ailes bankām ir jāaizpilda, ja tiek izmantoti kredītriska kritēriji, lai šī informācija būtu sniegta bankām pieprasītā veidā. Tomēr EBI veidu, kā bankas norādīja kritēriju izmantošanu, raksturoja kā nekonsekventu, un tāpēc, lai veiktu izmaiņas nākamajā spriedzes testā, ir gaidāmas izmaiņas. Bankām būtu jāsniedz papildu norādījumi par apstākļiem, kādos jānorāda kritēriju izmantošana.
ECB kā kompetentā iestāde norāda, ka pastāv liels skaits banku līmenī izmantotu spriedzes testa modeļu, kuri nav pakļauti uzraudzības iestāžu pārraudzībai vai apstiprināšanai. Tāpēc, ņemot vērā spriedzes testa procesa laikā pieejamos resursus un laiku, ECB nevar sistemātiski veikt visu modeļu kvalitātes kontroli. Tomēr, ja tika konstatēts, ka skaitļi nav ticami, saistītie modeļi tika apstrīdēti.
76EBI vēlas norādīt, ka, lai gan kvalitātes nodrošināšanas rokasgrāmata liecina, ka kompetentajām iestādēm būtu jāveic šāds pašnovērtējums, tajā nav iekļauta prasība dalīties šajā novērtējumā ar EBI.
79EBI vēlas norādīt, ka, ja bija iespējams (kredītrisks un neto procentu ienākums), tika nolemts sniegt statistikas datus pa darījuma partneru valstīm attiecībā uz visām ES, VUM un Ziemeļvalstīm.
82Spriedzes testā, kura rezultāts nav būtisks, mērķis ir nevis identificēt bankrotējušas bankas, bet gan identificēt vājākas bankas, kurām pēc tam ir jāpievērš lielāka uzmanība uzraudzības pārbaudē. Īstenībā banka, uz kuru, šķiet, attiecas šis teikums, piedzīvoja vienu no lielākajiem kapitāla sarukumiem spriedzes testa laikā. Turklāt kompetentās iestādes veic sākotnējo datu pārbaudi.
83Plānošana, pārbaužu uz vietas sagatavošana ir process, kas parasti tiek plānots vairākus mēnešus iepriekš. Resursu vajadzību ziņā būtu jāuzsver, ka, piemēram, vienai pārbaudei uz vietas var būt vajadzīgas vairāk nekā 50 cilvēknedēļas, kas jāpavada uz vietas, atkarībā no izmeklēšanas darbības jomas un pārbaudāmā priekšmeta sarežģītības.
87EBI atzinīgi vērtē konstatējumu par testa pārredzamību, kas sniedz lielu informācijas apjomu, un atzīst, ka vienīgā trūkstošā informācija ir 2. pīlāra prasību līmenī, kas atspoguļo debates par tās atklāšanu ES.
Skatīt arī komentāru par punktu, kas attiecas uz informācijas atklāšanu par kapitāla prasībām.
90Jāatzīmē, ka spriedzes testa veidnē ietverta informācija par migrāciju starp posmiem tā, lai tiktu ietverti jauni aktīvi, kuriem iestājusies saistību neizpilde.
91EBI vēlas norādīt, ka šajā punktā tiek skaidri norādīts uz pazīmēm, kas raksturīgas augšupējam spriedzes testam.
Salīdzinājums starp iekšējiem modeļiem un otrajā ievilkumā minēto standartizēto pieeju ir noteikts Kapitāla prasību regulā, nevis EBI metodikā.
92Zemsvītras piezīme šim punktam ir faktiski pareiza, taču tajā nav minēts, ka šo salīdzinājumu var skatīt arī pa bankām, ņemot vērā vienotās izklājlapas.
93EBI ziņojums par spriedzes testa rezultātiem ir ļoti neitrāls rezultātu kopsavilkums, un tā mērķis ir sniegt informāciju, saglabājot objektivitāti. Lai gan ir nodrošināta pilnīga pārredzamība attiecībā uz rezultātiem un pamatā esošajiem riska darījumiem, spriedums ir atstāts kompetento iestāžu un citu ieinteresēto personu ziņā, ņemot vērā arī to, ka spriedzes tests ir sākuma punkts, nevis uzraudzības pārbaudes procesa beigu punkts.
95EBI vēlas uzsvērt, ka šis tas ir jāskata kopā ar 2. pīlāra debatēm par informācijas izpaušanu. Pirms nesenajiem grozījumiem kapitāla prasību tiesību aktos banku 2. pīlāra prasību līmeņa publicēšana nebija obligāta un ir bijuši daži atšķirīgi viedokļi par ieguvumiem no šīs pilnīgas pārredzamības.
Tomēr EBI piekrīt, ka ir vajadzīgi daži uzlabojumi šajā jomā, īpaši saskaņā ar bijušā EBI priekšsēdētāja runu Rumānijas Valsts bankā (2018. gada novembris).
97–100Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa (SREP) pamatnostādnēs ir uzsvērts, cik svarīga loma ir riska mazināšanas darbībām, kas potenciāli ļauj iestādei atbilstošā termiņā pilnībā izpildīt piemērojamās kapitāla prasības. Tas patiešām ir atzīts šajā ziņojumā. Tā kā EBI spriedzes tests ir balstīts uz statisko bilances pieņēmumu, vienkārša spriedzes testu rezultātu un kapitāla prasību salīdzināšana prasa piesardzību.
101EBI vēlas norādīt, ka šo teikumu var saprast tikai kā koncentrēšanos uz banku jutīgumu pret scenāriju novērtējumu. Noturība ir atkarīga arī no banku kapitāla sākuma punkta, ko laika gaitā var salīdzināt.
Faktiski ES mēroga spriedzes tests veicināja pakāpenisku kapitāla palielināšanu bankās, kā tas apstiprinājās, ņemot vērā CET1 rādītāja attīstību laika gaitā.
102EBI neapgalvo, ka tā nodrošina pārliecinošu banku atveseļošanos, un tas arī nav iekļauts tās ziņojumos, bet EBI vienmēr uzsver, ka rezultāti jāskata kopumā ar turpmākajām darbībām un pieņēmumiem un tie īpaši ir jāizmanto kā izejas punkts diskusijās ar KI.
EBI neizvērtē, vai bankas pašlaik varētu izturēt 2008. gada finanšu krīzi vai jebkuru citu krīzi, jo to varētu izdarīt, ja scenārijs būtu viens un tas pats.
Secinājumi un ieteikumi
108EBI loma atspoguļo tās juridiskās pilnvaras, kas EBI neuzliek nekādus īpašus kvalitātes nodrošināšanas pienākumus, kā arī ir jāņem vērā ierobežotie resursi. Vienīgais veids, kā panākt plašāku EBI iesaisti kvalitātes nodrošināšanas procesā, ir piešķirt vairāk resursu. Turklāt būtu jāapsver, kā tas ietekmē spriedzes testa izmaksas un iespēju, ka notiek dublēšanās ar darbu, ko veic uzraudzības iestādes (piemēram, VUM).
EBI uzsver, ka salīdzināmību nodrošina, publicējot ļoti detalizētus datus, un tā sniedz pārredzamus skaidrojumus par iespējamām atšķirībām banku vidū. EBI arī sniedz KI salīdzinošās novērtēšanas instrumentus attiecībā uz to kvalitātes nodrošināšanu.
109EBI piekrīt Revīzijas palātai, ka neatkarīgi no juridiskajām pilnvarām šīs darbības ir resursietilpīgas un tādēļ tās nevar tikt veiktas kopā ar septiņiem pilnas slodzes ekvivalentiem, tostarp statistiķiem, kas pašlaik strādā ar spriedzes testu. Turklāt īpašie pārskati un pārbaudes būtu jāorganizē, jānodrošina u. tml., ko gandrīz nav iespējams izdarīt spriedzes testa laikposmā, īpaši ņemot vērā testiem piešķirto mazo vai neesošo budžetu.
1. ieteikums. EBI ir jāpastiprina kontrole pār spriedzes testu procesuEBI pieņem ieteikumu. Jāuzsver, ka tās panākumi ir atkarīgi no: i) papildu līdzekļu saņemšanas, kā jau minēts pašas EBI ieteikumos; ii) pārvaldības atbilstības mērķim, kā Komisija nolēmusi, pamatojoties uz Revīzijas palātas ieteikumu.
Svarīgi ir arī izvairīties no to uzdevumu pārklāšanās, ko jau veic kompetentās iestādes.
2. ieteikums. Pašreizējā augšupējā procedūra jāpapildina ar lejupējiem elementiemEBI pieņem ieteikumu. Jāuzsver, ka tās panākumi ir atkarīgi no papildu līdzekļu saņemšanas.
Arī šajā gadījumā būtu vajadzīgi īpaši resursi un budžets. Lai no jauna izveidotu lejupēju modeli, būtu vajadzīgas īpašas zināšanas un, iespējams, atbalsts konsultantiem. Taču, lai šādus elementus īstenotu līdz 2022. gadam, varētu būt iespējams pakāpeniski īstenot lejupējus elementus, tos savlaicīgi sagatavojot no EBI puses un iesaistītajiem dalībniekiem.
110Lēmumi par izlasi nav nejauši, tie ir balstīti uz kritērijiem, kas iekļauti metodikā, un formālajām atsauksmēm, kas saņemtas no KI.
EBI vēlas norādīt, ka, tā kā spriedzes testa mērķis ir identificēt potenciāli vājās bankas, izlases izveidei vajadzētu būt neitrālai, t. i., pamatojoties uz pagātnes riska rādītājiem, varētu būt par drošām uzskatāmas bankas, bet tās, kuras ir ļoti jutīgas pret nelabvēlīgiem satricinājumiem.
3. ieteikums. Bankas jāizraugās, balstoties uz risku, nevis tikai uz lielumuEBI daļēji piekrīt šim ieteikumam. EBI pārskatīs ģeogrāfisko pārklājumu. Tomēr EBI no Eiropas Revīzijas palātas pauž atšķirīgu viedokli par uz risku balstītu kritēriju izmantošanu, lai papildinātu lieluma kritēriju, veidojot izlasi ES mēroga spriedzes testa veikšanai.
111EBI norāda, ka abos gadījumos galīgā ietekme tiks mērīta makroekonomisko un finanšu mainīgo rādītāju pasliktināšanās ziņā.
4. ieteikums. Jāievieš alternatīvi stresa scenārijiEBI daļēji piekrīt šim ieteikumam.
Attiecībā uz 4.1. apakšieteikumu, ņemot vērā, ka riski var būt pasaules mēroga riski, EBI saglabā rīcības brīvību (sadarbībā ar ESRK), lai atlasītu būtiskākos riskus.
Attiecībā uz 4.2. apakšieteikumu tas palielinātu testa slogu KI, bankām un EBI. Bez papildu resursiem, ES mēroga spriedzes testā vairāki scenāriji var būt nepārvaldāmi.
EBI arī atzīmē 4.3. apakšieteikumu, ka tā var uzlabot kritērijus, lai novērtētu scenārija nopietnību, bet nebūtu iespējams aprēķināt smaguma pakāpi katram atsevišķam parametram, kas drīzāk ir vispārējā scenārija rezultāts.
Līdz ar bažām par resursiem, spriedzes testa īstenošana līdz 2020. gadam būtu sarežģīta. Saskaņā ar spriedzes testa parasto grafiku ESRK būtu tikai nedaudz mēnešu, lai apspriestu, īstenotu un pieņemtu lēmumu par šo būtisko korekciju scenārija izstrādē.
5. ieteikums. Pārvaldības struktūrai jānodrošina, lai tiktu pienācīgi ņemtas vērā ES interesesEBI nevar sniegt piezīmes par savu pārvaldību, un mēs pieņemtu jebkādu Komisijas apņemšanos.
114Tā kā starp KI notiek diskusijas par 2. pīlāra prasību publiskošanu, 2. pīlārs un līdz ar to kopējā kapitāla prasība netiek publicēta.
EBI mērķis ir sniegt kompaktu, uz faktiem balstītu un pieejamu ziņojumu, kurā apkopoti spriedzes testa rezultāti. Ziņojums papildina datu plašu izplatīšanu, kas iet roku rokā ar spriedzes testa rezultātu publiskošanu. EBI ir gatava apsvērt iespējamos uzlabojumus, lai vēl vairāk bagātinātu ziņojuma informatīvo vērtību.
6. ieteikums. Jāpalielina publikāciju informatīvā vērtībaEBI pieņem 6.1. apakšieteikumu.
EBI daļēji pieņem 6.2. apakšieteikumu. Tā norāda , ka stresa tests ir SREP procesa sākumpunkts un ka tas ir balstīts uz statisko bilances pieņēmumu, jebkādi apgalvojumi par noturību varētu būt maldinoši, jo KI ir jānovērtē noturība SREP procesa beigās. EBI palielinās kopsavilkuma ziņojuma informatīvo saturu.
Revīzijas darba grupa
ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.
Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Neven Mates vadītā IV apakšpalāta “Tirgu regulējums un konkurētspējīga ekonomika”. Revīziju vadīja ERP loceklis Neven Mates, un revīzijas darbā piedalījās locekļa biroja vadītājs George Karakatsanis, biroja atašejs Marko Mrkalj, atbildīgā vadītāja Marion Colonerus, darbuzdevuma vadītājs Mirko Gottmann un revidenti Karolina Beneš, Giuseppe Diana, Shane Enrigh, Jörg Genner, Helmut Frank, Athanasios Koustoulidis, Violeta Radu un Julio Cesar Santin Santos.
No kreisās uz labo: Marion Colonerus, Giuseppe Diana, Mirko Gottmann, Julio Cesar Santin Santos, Neven Mates, Marko Mrkalj, Jörg Genner, Athanasios Koustoulidis, Shane Enright
Kontaktinformācija
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG
Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019
ISBN 978-92-847-2191-7 | ISSN 1977-5717 | doi:10.2865/389363 | QJ-AB-19-008-LV-N | |
HTML | ISBN 978-92-847-2200-6 | ISSN 1977-5717 | doi:10.2865/946901 | QJ-AB-19-008-LV-Q |
© Eiropas Savienība, 2019
Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.
Kā sazināties ar ES
Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv
Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:
- pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
- pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
- pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv
Kā atrast informāciju par ES
Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv
ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).
ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.