(1)

Ar Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (“paziņojumu par procedūras uzsākšanu”) 2002. gada 18. decembrī Komisija paziņoja par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Pakistānas izcelsmes gultas veļas no kokvilnas šķiedrām, tīrām vai maisījumā ar ķīmiskajām šķiedrām vai liniem (kurā lini nav dominējošā šķiedra), balinātas, krāsotas vai apdrukātas (“kokvilnas gultas veļas” vai “gultas veļas”) importu Kopienā ( 2 ).

(2)

Procedūru ierosināja pēc sūdzības saņemšanas, ko 2002. gada novembrī iesniedza Eiropas Kopienu Kokvilnas rūpniecības un tekstilrūpniecības saskarnozaru komiteja (“Eurocoton” vai “sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv kokvilnas gultas veļas Kopienas kopprodukcijas lielāko daļu. Sūdzībā bija ietverti sākotnēji šķietami pamatoti pierādījumi par minēto ražojumu dempingu un tā radītajiem zaudējumiem, kas tika atzīti par pietiekamiem, lai uzsāktu antidempinga procedūru.

(3)

Komisija oficiāli paziņoja par procedūras uzsākšanu zināmajiem ieinteresētajiem ražotājiem eksportētājiem un importētājiem, kā arī to asociācijām, attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjiem, Kopienas ražotājiem, kas bija sūdzības iesniedzēji, zināmajām ražotāju asociācijām, kā arī zināmajiem lietotājiem. Ieinteresētajām personām deva iespēju rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa, termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(4)

Vairāki attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji, kā arī Kopienas ražotāji, Kopienas lietotāji un importētāji rakstiski darīja zināmu savu viedokli. Visām personām, kas to pieprasīja iepriekš minētajā termiņā un norādīja, ka ir īpaši iemesli viņu uzklausīšanai, deva iespēju tikt uzklausītām.

(5)

Tika atzīmēts, ka no sūdzības iesniegšanas dienas līdz procedūras uzsākšanas dienai ir pagājušas vairāk nekā 45 dienas. Ievērojot pamatregulas 5. panta 1. punktu, sūdzību uzskata par iesniegtu pirmajā darbdienā pēc tās piegādes Komisijai ierakstītā sūtījumā vai pēc tam, kad Komisija ir izsniegusi saņemšanas apstiprinājumu. Saņemšanas apstiprinājumu izsniedza ceturtdien, 2002. gada 31. oktobrī. Tā kā piektdiena, 1. novembris bija valsts svētku diena, pirmā darbdiena pēc Komisijas saņemšanas apstiprinājuma izsniegšanas bija pirmdiena, 2002. gada 4. novembris. Tādēļ 2002. gada 4. novembris jāuzskata par sūdzības iesniegšanas dienu.

(6)

Paziņojums par procedūras uzsākšanu ir publicēts 2002. gada 18. decembrī, kas nepārprotami ietilpst 45 dienās no sūdzības iesniegšanas. Tātad paziņojums par procedūras uzsākšanu ir publicēts pamatregulas 5. panta 9. punktā noteiktajā termiņā.

(7)

Paturot prātā šajā procedūrā iesaistīto ražotāju eksportētāju lielo skaitu, Komisija pieņēma lēmumu, ka būtu jāpiemēro atlases paņēmiens saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(8)

Lai varētu izraudzīties pārstāvjus, ražotājus eksportētājus lūdza darīt zināmu savu ieinteresētību 15 dienās pēc procedūras uzsākšanas un pārstāvju atlases nolūkā sniegt pamatinformāciju.

(9)

Pieprasīto informāciju kopumā sniedza 178 uzņēmējsabiedrības, bet tikai 156 sabiedrības ziņoja par attiecīgā ražojuma produkcijas un pārdošanas apjomu Kopienai laika posmā no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas laika posms” vai “ILP”) un izteica vēlēšanos piedalīties pārstāvju modelī. Minētās uzņēmējsabiedrības sākotnēji uzskata par sabiedrībām, kas sadarbojas.

(10)

Tā kā neviena no sabiedrībām neziņoja par līdzīgā ražojuma reprezentatīvajiem pārdošanas apjomiem vietējā tirgū, ko saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1., 3. vai 6. punktu varētu izmantot normālās vērtības noteikšanai, Komisija uzaicināja Pakistānas iestādes sazināties ar tām zināmajiem gultas veļas ražotājiem, kuri pārdod produkciju vietējā tirgū, lai piešķirtu viņiem papildu iespēju iesniegt informāciju par minētajiem pārdošanas apjomiem jaunā termiņā. Komisija tomēr nesaņēma nevienu atbildi attiecībā uz sabiedrībām, kas uzrādītu reprezentatīvos pārdošanas apjomus vietējā tirgū.

(11)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izdarīja pārstāvju atlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, kādu pienācīgi varētu izmeklēt atvēlētajā laika posmā, un apspriežoties ar ražotājiem eksportētājiem, valsts iestādēm un zināmajām ražotāju/eksportētāju asociācijām. Komisija sākotnēji ierosināja izraudzīties pārstāvju modeli, ko veido piecas uzņēmējsabiedrības, kuras pārstāv 29,5 % no Pakistāna eksporta uz Kopienu, un attiecīgi informēja par to Pakistānas iestādes un ražotāju/eksportētāju asociācijas. Pakistānas valsts iestādes, dažu uzņēmējsabiedrību juridiskais pārstāvis un viena eksportētāju asociācija ierosināja aizstāt dažas no ierosinātajām uzņēmējsabiedrībām ar citām, apgalvojot, ka tādējādi tiks nodrošināta lielāka aptveramība, labāka ģeogrāfiskā pārstāvība un iekļautas tās sabiedrības, kuras bija izraudzītas modelim iepriekšējā antidempinga procedūrā. Minēto personu intereses ievēroja, ciktāl tās atbilda pamatregulas 17. panta 1. punktam, t.i., noteikumam par to, ka pārstāvības modelim jāaptver lielākais reprezentatīvais ražošanas, pārdošanas un eksporta apjoms, kādu iespējams pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laika posmā. Ievērojot iepriekš minēto, modeli paplašināja, iekļaujot tajā Pakistānas sesto lielāko eksportētāju.

(12)

Sešas izraudzītās uzņēmējsabiedrības, kas pārstāvēja vairāk nekā 32 % Pakistānas gultas veļas eksporta apjoma uz Kopienu izmeklēšanas laika posmā, lūdza atbildēt uz antidempinga aptaujas lapas jautājumiem, kā noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(13)

Trīs uzņēmējsabiedrības, kas nav izraudzītas modelim, ir iesniegušas pieprasījumu individuālai pārbaudei. Ņemot vērā modeļa apjomu un gadījuma sarežģītību (kā ražojuma veidu lielais skaits), Komisija informēja attiecīgās uzņēmējsabiedrības, ka galīgo lēmumu par individuālu pārbaudi pieņems tikai pēc modelim izraudzīto sabiedrību pārbaudes apmeklējumiem un atbilstoši atvēlētajam laika posmam. Turpmākajā 35. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ nav izpildīti nepieciešamie nosacījumi attiecībā uz pārbaužu izdarīšanu uz vietas Pakistānā, un tādēļ nebija iespējams apmierināt individuālo pārbaužu pieprasījumus.

(14)

Ņemot vērā lielo skaitu Kopienas ražotāju, kas atbalstīja sūdzību, un atbilstoši pamatregulas 17. pantam Komisija paziņojumā par procedūras uzsākšanu darīja zināmu savu nodomu izraudzīties Kopienas ražotāju pārstāvjus, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu, kādu pienācīgi varētu izmeklēt atvēlētajā laika posmā. Šim nolūkam Komisija lūdza uzņēmējsabiedrības sniegt informāciju par attiecīgā produkta ražošanu un noietu.

(15)

Pamatojoties uz saņemtajām atbildēm, Komisija izraudzījās piecas uzņēmējsabiedrības trijās dalībvalstīs. Atlasē ņēma vērā ražošanas un pārdošanas apjomu, cenšoties iekļaut visraksturīgāko tirgus lielumu.

(16)

Komisija nosūtīja izraudzītajām uzņēmējsabiedrībām aptaujas lapas. Divas no minētajām piecām sabiedrībām nevarēja iesniegt pilnīgu pārskatu par darījumiem ar nesaistītajiem klientiem izmeklēšanas laika posmā, un tādēļ pieņēma, ka tās sadarbojas tikai daļēji.

(17)

Atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem sniedza pieci izraudzītie Kopienas ražotāji, kas bija sūdzības iesniedzēji, seši izraudzītie ražotāji eksportētāji Pakistānā, trīs ražotāji eksportētāji, kas prasīja individuālu pārbaudi, un divi nesaistītie importētāji Kopienā.

(18)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga, zaudējumu, cēloņsakarības un Kopienas interešu noteikšanai. Pārbaudes apmeklējumus veica šādās uzņēmējsabiedrībās:

(19)

Dempinga un zaudējumu izmeklēšanas laika posms attiecās uz laika posmu no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim. Zaudējumu noteikšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laika posmu no 1999. gada līdz izmeklēšanas laika posma beigām (“pārskata laika posms”).

(20)

Ņemot vērā nepieciešamību turpmāk pārbaudīt atsevišķus dempinga, zaudējumu, cēloņsakarības un Kopienas interešu aspektus, nepiemēroja nekādus antidempinga pagaidu pasākumus.

(21)

Attiecīgais ražojums ir Pakistānas izcelsmes gultas veļa no kokvilnas šķiedrām, tīrām vai maisījumā ar ķīmiskajām šķiedrām vai liniem (kurā lini nav dominējošā šķiedra), balināta, krāsota vai apdrukāta, kas pašreiz klasificējama ar KN kodiem ex630221 00 (TARIC kodi 6302210081, 6302210089), ex630222 90 (TARIC kods 6302229019), ex630231 10 (TARIC kods 6302311090), ex630231 90 (TARIC kods 9630231090) un ex630232 90 (TARIC kods 6302329019). Gultas veļa ir palagi (pielāgoti matrača stūriem vai vienlaidu), segas pārvalki un spilvendrānas, kas iepakotas pārdošanai atsevišķi vai komplektos.

(22)

Kokvilnas šķiedru audumus, ko izmanto gultas veļas ražošanai, identificē ar diviem pāriem numuru. Pirmais numuru pāris norāda attiecīgi šķēriem un audiem izmantoto pavedienu numuru (vai svaru). Otrais pāris norāda diegu skaitu centimetrā vai collā attiecīgi šķēriem un audiem.

(23)

Audumus balina, krāso vai apdrukā. Pēc tam tos piegriež un sašuj dažāda izmēra vienlaidu palagus, matrača stūriem pielāgotus palagus, segas pārvalkus un spilvendrānas. Galaproduktu iepako pārdošanai atsevišķi vai komplektos.

(24)

Tika pieprasīts, ka iestādēm pārdota balināta gultas veļa jāizslēdz no izmeklēšanas, pamatojoties uz to, ka šāda gultas veļa nav uzskatāma par attiecīgo ražojumu. Bija izteikts viedoklis, ka balināta gultas veļa i) ir tehniski atšķirīga no apdrukātas un/vai krāsotas gultas veļas, ii) to nevar aizstāt ar Kopienas ražojumiem, kas pamatā ir apdrukāta un/vai krāsota gultas veļa, un iii) tai ir atšķirīgi tiešie lietotāji (slimnīcas un viesnīcas).

(25)

Izmeklēšanā atklājās, ka, neraugoties uz atšķirīgajiem procesiem audumu virsmas apstrādei (balināšana, krāsošana, apdrukāšana), visu veidu gatavo audumu izstrādājumi ir savstarpēji aizvietojami un konkurē Kopienas tirgū. Bez tam konstatēja, ka Kopienā ir balinātas gultas veļas ražošana un ka šā attiecīgā ražojuma veida izmantošana neaprobežojas ar īpašu lietotāju kategoriju.

(26)

Neatkarīgi no dažādajiem iespējamiem ražojuma veidiem aušanas pinuma, auduma virsmas apstrādes, noformējuma un izmēra, iepakojuma utt. dēļ šās procedūras mērķiem tie visi ir viens ražojums, tādēļ ka tiem ir vienādas fiziskās īpašības un pēc būtības viens un tas pats pielietojums.

(27)

Komisija pārbaudīja, vai Kopienas ražošanas nozares ražotā un Kopienas tirgū pārdotā kokvilnas gultas veļa, un Pakistānā ražotā un Kopienas tirgū, kā arī Pakistānas vietējā tirgū pārdotā kokvilnas gultas veļa ir līdzīga attiecīgajam ražojumam.

(28)

Izmeklēšanā atklājās, ka, neraugoties uz atšķirīgajiem procesiem audumu virsmas apstrādei (balināšana, krāsošana, apdrukāšana), visu veidu gatavo audumu izstrādājumiem ir vienādas fiziskās īpašības un pēc būtības viens un tas pats pielietojums.

(29)

Tādēļ secināja, ka, neraugoties uz Kopienā ražoto izstrādājumu veidu un eksportam uz Kopienu pārdoto izstrādājumu veidu zināmām atšķirībām, dažādo ražojuma veidu pamatpazīmes un izlietojums, kā arī kokvilnas šķiedru gultas veļas īpašības neatšķiras. Tādēļ Pakistānā ražotus un vietējā tirgū pārdotus ražojumus un no Pakistānas uz Kopienu eksportētus ražojumus, kā arī ražojumus, ko Kopienā izgatavojuši un pārdevuši Kopienas ražotāji, uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Visas sešas modelim izraudzītās uzņēmējsabiedrības ir atbildējušas uz aptaujas lapā iekļautajiem jautājumiem. Minēto ražotāju eksportētāju sniegto atbilžu pirmspārbaudes analīze atklāja, ka visi izraudzītie ražotāji eksportētāji ir ziņojuši par izmaksu pārāk zemu novērtējumu, kas radījis nereālu un pārmērīgi lielu peļņu saistībā ar attiecīgā ražojuma pārdošanu Kopienai. Salīdzinot eksporta cenas ar katras uzņēmējsabiedrības paziņotajām ražošanas izmaksām, peļņa no attiecīgā ražojuma pārdošanas Kopienai, izteikta kā apgrozījuma procentuālā daļa, bija diapazonā no vairāk nekā 20 % līdz gandrīz 40 % katrai sabiedrībai, kas vidēji pārsniedz 30 %. Minētā peļņas norma turpmāk bija krasā pretstatā vidējai negatīvajai peļņas normai (– 9,4 % no apgrozījuma), ko tās pašas sabiedrības uzrādīja saistībā ar attiecīgā ražojuma pārdošanu citām valstīm, kā arī tās bija pretstatā 1,6 % peļņas normai no apgrozījuma, kādu vidēji uzrādīja attiecībā uz citu tekstilizstrādājumu eksportu, ieskaitot ļoti līdzīgus ražojumus (apstrādātus audumus, galda veļu, aizkarus) ar līdzīgu izmaksu struktūru, kurus pārdeva tās pašas kategorijas klientiem vai pat tiem pašiem klientiem. Jāatzīmē, ka attiecīgo uzņēmējsabiedrību, kas ražo un pārdod gandrīz vienīgi tekstilizstrādājumus, pārbaudītā grāmatvedība attiecībā uz izmeklēšanas laika posmu vai minētā laika posma lielāko daļu vidēji uzrādīja kopējo peļņas normu aptuveni 5 % apmērā no apgrozījuma.

(31)

Papildus uzkrītošajai komerciālajai nepamatotībai ziņotās peļņas normas par attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu bija arī ievērojamā pretstatā visai pārējai pieejamajai informācijai par peļņas normām no Pakistānas uz Kopienu eksportētajam attiecīgajam ražojumam, ieskaitot informāciju, ko darīja pieejamu paši izraudzītie ražotāji eksportētāji.

(32)

Attiecībā uz zaudējumiem ražotāji eksportētāji paziņoja, ka gultas veļas zemā rentabilitāte ir raksturīga šai nozarei, kuras iezīmes ir lieli ražošanas apjomi un ļoti liela konkurence. Viņi arī precizēja, ka peļņas norma 2 % līdz 3 % apmērā uzskatāma par pieņemamu. Cits ražotājs eksportētājs, kuru neizraudzījās modelim, izteica viedokli, ka normāla peļņas norma ir 2 % līdz 5 %. Pēc informācijas nodošanas atklātībai visi ražotāji eksportētāji centās pierādīt, ka minētie paziņojumi sniegti attiecībā uz viņu gultas veļas eksporta uz Kopienu rentabilitāti. Viņi apgalvoja, ka šādi paziņojumi attiecās uz peļņas normu, ko par pieņemamu saistībā ar noietu uzskata Kopienas ražošanas nozare. Šajā sakarā jāatzīmē, ka minētie apgalvojumi i) tika izvirzīti uzklausīšanā, ii) attiecās uz gultas veļas ražošanas nozari vispār, un iii) tika apstiprināti ar atbildēm uz konkrētiem jautājumiem par Pakistānas ražotāju gultas veļas eksporta uz Kopienu rentabilitāti. Turklāt līdzīgu informāciju sniedza neatkarīgs aģents, kas darbojās importētāju vārdā. Bez tam vispārzināms fakts ir tas, ka Kopienas gultas veļas tirgus patiesi ir augstas konkurences tirgus un ka daudzo tirgus dalībnieku un atklātā tirgus rezultātā Pakistānas ražotāju eksportētāju ziņoto peļņas normu nevar uzskatīt par ticamu.

(33)

Visa pieejamā informācija norādīja, ka ziņotie peļņas rādītāji ir novērtēti pārāk augstu, un, ņemot vērā to, ka eksporta cenas atbilda Statistikas biroja sniegtajām ziņām, pamatoti pieņēma, ka tās ir par attiecīgo ražojumu ziņoto ražošanas izmaksu pārāk zemas novērtēšanas sekas. Tas ir vēl jo svarīgāk, paturot prātā to, ka, neesot pietiekamiem realizācijas apjomiem vietējā tirgū, normālā vērtība nepārprotami bija jāaprēķina, pamatojoties uz ražošanas izmaksām.

(34)

Komisija ir centusies pārbaudīt neticami augstos rādītājus, kas ietverti modelim izraudzīto sešu uzņēmējsabiedrību atbildēs uz antidempinga aptaujas lapas jautājumiem, atbilstoši pamatregulas 16. pantam.

(35)

Otrās uzņēmējsabiedrības pārbaudes norises laikā Komisija saņēma anonīmu vēstuli, kas bija adresēta personīgi amatpersonām, kuras veica minētās pārbaudes, un kurā bija izteikti draudi viņu dzīvībai. Ņemot vērā draudu vēstules, ko saņēma Komisijas amatpersonas, specifisko personisko raksturu, Komisija uzskatīja, ka nav izpildīti nepieciešamie nosacījumi pārbaužu veikšanai un ka šie apstākļi ir ievērojami kavējuši izmeklēšanu. Tādēļ pārbaudes apmeklējumi bija jāpārtrauc.

(36)

Minēto iemeslu dēļ pilnu pārbaudi bija iespējams izdarīt tikai viena ražotāja eksportētāja teritorijā, bet otra ražotāja eksportētāja teritorijā veica daļēju pārbaudi. Abu minēto uzņēmējsabiedrību eksports ir vairāk nekā 50 % no izraudzīto ražotāju eksportētāju kopējās CIF eksporta vērtības uz Kopienu.

(37)

Pirmās uzņēmējsabiedrības pārbaude apstiprināja, ka attiecībā uz tās izmaksām un cenu politiku ir iesniegta maldinoša informācija. Neraugoties uz minētās sabiedrības apgalvojumu, ka tā kārto attiecīgā ražojuma izmaksu sīku uzskaiti, uz vietas izrādījās, ka šāda uzskaite vai apstiprinoša dokumentācija nav pieejama. Tādējādi netika sniegti materiāli pierādījumi, kādi parasti ir uzņēmējsabiedrību lietvedībā un kuri būtu varējuši uzrādīt, ka par attiecīgo ražojumu ziņotās izmaksas patiesi ir precīzas un ka šādas izmaksas pamatoti atspoguļo ar attiecīgā ražojuma izgatavošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. Pat tad, kad uzņēmējsabiedrībai pierādīja, ka, pamatojoties uz pašas sabiedrības sniegto informāciju, šādiem pierādījumiem jābūt, piekļuve tiem bija liegta. Turklāt tika pieprasīta informācija attiecībā uz citām valstīm eksportēta līdzīgā ražojuma izmaksām, bet tā netika sniegta.

(38)

Atrada arī pierādījumus tam, ka attiecīgās uzņēmējsabiedrības uzskaites dokumenti neatbilst Pakistānas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, jo īpaši attiecībā uz krājumu novērtēšanu. Bez tam uzņēmējsabiedrība klātienē un atbilstoši pārējai pieejamajai informācijai (skat. 32. apsvērumu) atzina, ka Kopienas tirgū ir dažādo eksportējošo valstu ievērojama konkurence, kas, savukārt, norādīja uz to, ka šās sabiedrības ziņotie augstie peļņas rādītāji saistībā ar attiecīgā ražojuma realizāciju patiesi ir nepamatoti.

(39)

Attiecībā uz daļējo pārbaudes apmeklējumu, ko veica otrās uzņēmējsabiedrības teritorijā, konstatēja, ka cenu politika gultas veļas pārdošanai Kopienai un citiem tirgiem būtiski neatšķiras un ka tā nevarēja izraisīt peļņas normas tik lielas atšķirības, par kādām ziņoja uzņēmējsabiedrība. Peļņas norma, kādu ziņoja saistībā ar attiecīgā ražojuma realizāciju Kopienai, daudzkārt pārsniedza iekšējā cenu noteikšanā un sarunās ar klientiem izmantoto normu. Nebija nekādu pierādījumu, kas varētu apstiprināt to, ka gultas veļas pārdošana Kopienai rada peļņu, kura tik būtiski atšķiras no peļņas, kas gūta no realizācijas trešām valstīm. Turklāt iespējami pieejamo informāciju par attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām un krājumu novērtēšanu nevarēja pārbaudīt.

(40)

Ievērojot 35. apsvērumā aprakstītos notikumus, Komisija bija spiesta secināt, ka atlikušo izraudzīto ražotāju eksportētāju sniegto informāciju nav iespējams pārbaudīt, jo pārbaudes apmeklējumi jāpārtrauc.

(41)

Pamatregulas 18. panta 1. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja konstatē, ka jebkura no ieinteresētajām personām ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šādu informāciju neņem vērā un drīkst izmantot pieejamos faktus. Pārbaudes apmeklējumi nav atcēluši pamatoto pieņēmumu, ka visu pārējo modelim izraudzīto uzņēmējsabiedrību sniegtā informācija ir nepatiesa. Informāciju par attiecīgā ražojuma izmaksām un peļņu tādēļ nevar uzskatīt par iesniegtu, jo to nebija iespējams pārbaudīt un pieejamā informācija skaidri norādīja, ka attiecīgie dati ir fiktīvi. Tādēļ bija jāizdara secinājums par visu modelim izraudzīto uzņēmējsabiedrību nesadarbošanos pamatregulas 18. panta 1. punkta nozīmē.

(42)

Atbilstīgi pamatregulas 17. panta 4. punktam, ja visas izraudzītās personas vai kāda no tām nesadarbojas tādā mērā, ka tas var būtiski ietekmēt izmeklēšanas rezultātu, modelim drīkst izraudzīties jaunus pārstāvjus. Jāatzīmē, ka Komisijas amatpersonu saņemtie draudi tomēr nav novērsti un nekas nenorāda uz to, ka minētie draudi bijuši sakarā tikai ar Komisijas amatpersonu pārbaudes apmeklējumiem izraudzītajās uzņēmējsabiedrībās. Tādēļ Komisijai nebija iespējams izraudzīties jaunu modeli un veikt pārbaudes apmeklējumus. Šajos apstākļos saskaņā ar pamatregulas 18. pantu nolēmums bija jāpieņem, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(43)

Ražotājus eksportētājus informēja par atzinumu, ka viņi ir snieguši nepatiesu vai maldinošu informāciju, par iemeslu šādas nepatiesas vai maldinošas informācijas noraidīšanai un par to, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija izmantos tai pieejamos faktus. Minētajiem ražotājiem eksportētājiem deva iespēju sniegt sīkākus paskaidrojumus noteiktajā termiņā, kā paredzēts pamatregulas 18. panta 4. punktā.

(44)

Atbilstīgi pamatregulas 18. panta 1. punktam nepatiesu vai maldinošu informāciju noraida un izmanto pieejamos faktus. Komisija izskatīja pieejamo informāciju, kas ļautu noteikt dempinga starpību, t.i., sūdzību, izraudzīto ražotāju eksportētāju un trīs pārējo ražotāju eksportētāju, kuri atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam bija lūguši individuālu pārbaudi, sniegtās atbildes uz aptaujas lapā ietvertajiem jautājumiem, vairāku ieinteresēto personu iesniegto informāciju un Statistikas biroja nodrošināto oficiālo importa statistiku.

(45)

Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares iesniegto sūdzību, kurā bija šķietami pamatoti pierādījumi dempinga starpībai 45,1 % apmērā, konstatēja, ka šīs starpības aprēķinam izmantotie dati nebija tik reprezentatīvi kā ražotāju eksportētāju sniegtā informācija, jo īpaši attiecībā uz attiecīgā, no Pakistānas eksportētā ražojuma daudzajiem veidiem.

(46)

Izskatīja arī to trīs uzņēmējsabiedrību atbildes uz antidempinga aptaujas lapā ietvertajiem jautājumiem, kas lūdza individuālu pārbaudi, un konstatēja, ka minētās atbildes ir ievērojami nepilnīgas un kļūdainas tādā mērā, ka radītu liekas grūtības, lai iegūtu pieņemami precīzu rezultātu.

(47)

Tādēļ uzskatīja, ka, neraugoties uz dažām nepatiesām ziņām, ražotāju eksportētāju atbildes, ko sākotnēji savāca modeļa izveidei, galu galā var izmantot kā pieejamos faktus. Minētā informācija, protams, bija jākoriģē, ja tā bija pretrunā uz vietas izdarītajās pārbaudēs iegūtajiem datiem un ziņām, ko attiecīgās personas bija sniegušas turpmākajos apgalvojumos.

(48)

Jāatzīmē, ka pamatregulas 18. pantā ir paredzēts, ka pieejamo faktu izmantošanas rezultāts attiecīgajai pusei var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies. Ņemot vērā to, ka noteikto dempinga starpību piemēros visiem Pakistānas ražotājiem eksportētājiem, Komisija tomēr iespēju robežās ir centusies atcelt soda elementu saistībā ar nesadarbošanos.

(49)

Ieinteresēto personu sniegtajā informācijā, ko izmantoja, lai koriģētu ziņotās izmaksas katrai no sešām sākotnēji izraudzītajām uzņēmējsabiedrībām, bija norādes par attiecīgā ražojuma eksporta vidējo peļņas normu 2 % līdz 5 % apmērā. Šādu peļņas normas diapazonu apstiprināja arī paši ražotāji eksportētāji, un to uzskatīja par pieņemamu, kā aprakstīts 32. apsvērumā. Attiecībā uz minēto peļņas normu tomēr ņēma vērā, ka, neraugoties uz to, ka tā ir pamatota caurmērā visiem ražotājiem eksportētājiem, tā nebūt neatspoguļo peļņas normu katrai uzņēmējsabiedrībai atsevišķi. Ievērojot to, ka pieejamā informācija ļāva Komisijai tikai aprēķināt attiecīgā ražojuma eksporta vidējo peļņas normu, uzskatīja par lietderīgu aprēķināt kopējo dempinga starpību, kas piemērojama visiem ražotājiem eksportētājiem.

(50)

Ražotāji eksportētāji pieprasīja noteikt individuālo dempinga starpību katrai uzņēmējsabiedrībai atsevišķi. Viņi apgalvoja, ka aprēķini ir pierādījuši, ka Komisija spēj aprēķināt individuālo dempinga starpību.

(51)

Vajadzību aprēķināt vispārējo dempinga starpību ir radījuši šādi apsvērumi: Eksporta peļņas normas, ko norādīja ražotāji eksportētāji savās atbildēs uz aptaujas lapas jautājumiem, nevarēja izmantot, un tādēļ tās vajadzēja koriģēt. Šādu korekciju veica, izmantojot eksporta peļņas normu 3,5 % apmērā attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem (šis jautājums ir pilnībā paskaidrots 56. apsvērumā). Tas nozīmēja arī to, ka aptaujas lapās sniegtajās atbildēs norādītais attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksu sadalījums ir nepareizs, un tādēļ to vajadzēja attiecīgi precizēt, ievērojot pamatregulas 18. pantu. Tādējādi nepareizajām ziņām par eksporta peļņu bija ievērojams atsitiena jeb rezonanses efekts attiecībā uz katra ražotāja eksportētāja izmaksu sadali. Bez tam tas, ka vidējā peļņas norma bija jāizmanto kā pieejamie fakti attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem, bija galvenais iemesls secinājumam, ka nebūtu lietderīgi precizēt individuālo maksājuma likmi katram ražotājam eksportētājam atsevišķi. Vidējās peļņas normas būtība patiesi norāda uz to, ka atbilstošā individuālā peļņas norma katram ražotājam būs atšķirīga. Šajā gadījumā atšķirības bija svarīgas tādēļ, ka ziņotās iespējamās peļņas normas svārstījās diapazonā no 2 % līdz 5 %. Citiem vārdiem, iestādēm esot pamatoti apmierinātām, ka izmantotā vidējā peļņas norma ir atbilstīga, šī vidējā peļņas norma, ņemot vērā tās atsitiena efektu attiecībā uz pārējiem saliktās normālās vērtības elementiem un, tātad, attiecībā uz dempinga aprēķināšanu vispār, nepārprotami nav izmantojama kā bāze individuālās maksājuma likmes noteikšanai. Tas ir tādēļ, ka rezultātā būtu nepamatoti augsta dempinga starpība vieniem ražotājiem eksportētājiem un nepamatoti zema dempinga starpība citiem ražotājiem eksportētājiem salīdzinājumā ar situāciju, kad ir izmantoti reālie individuālās peļņas rādītāji, t.i., rādītāji, kas noteikti pilnīgas sadarbības apstākļos. Tādēļ tas, ka bija jāizmanto attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas vidējie peļņas rādītāji, būtiski saistīja katram atsevišķam ražotājam noteiktos rādītājus.

(52)

Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tas, ka viņi ir saņēmuši informāciju, kurā ietverti individuālie aprēķini un individuālie dempinga apjomi, pierāda, ka attiecīgās iestādes varētu būt noteikušas viņiem arī individuālās maksājuma likmes. Jautājumu par to, ka individuālās maksājuma likmes nav lietderīgas iepriekš norādīto iemeslu dēļ, tomēr nedrīkst sajaukt ar informāciju, ko katram ražotājam eksportētājam individuāli sniedza informācijas atklāšanas gaitā. Lai nodrošinātu pārredzamību un dotu iespēju katram ražotājam eksportētājam individuāli veikt Komisijas aprēķinu kontrolpārbaudi, viņi patiesi saņēma pilnu aprēķinu, kurā bija atspoguļota iepriekš minētā peļņas norma 3,5 % apmērā. Tas tomēr neliek apšaubīt valsts vienotās dempinga starpības/maksājuma likmes nepieciešamību, kā norādīts iepriekšējā apsvērumā.

(53)

Tā kā modelim izraudzītajām uzņēmējsabiedrībām vietējā tirgū nebija līdzīgā ražojuma realizācijas vismaz 5 % apjomā no attiecīgā ražojuma eksporta uz Kopienu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā, attiecīgo sabiedrību līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomus vietējā tirgū nevarēja izmantot kā ticamu bāzi normālās vērtības noteikšanai.

(54)

Reprezentatīvu pārdošanas apjomu vietējā tirgū nebija arī citiem ražotājiem, tādēļ normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pieskaitot attiecīgā ražojuma eksportēto veidu ražošanas izmaksām samērīgu summu tirdzniecības, vispārējām un administratīvajām izmaksām (TV un A izmaksas) un peļņu.

(55)

Kā norādīts 41. apsvērumā, tika konstatēts, ka ziņotās attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas un, tātad, arī ziņotā eksporta peļņas norma neatbilda patiesībai.

(56)

No ziņotajām ražošanas izmaksām koriģēja tikai izgatavošanas izmaksas, jo ziņotās TV un A izmaksas atzina par atbilstīgām uzņēmējsabiedrību pārbaudītajai grāmatvedībai. Attiecīgā ražojuma eksporta peļņu katrai modelim sākotnēji izraudzītajai uzņēmējsabiedrībai koriģēja uz 3,5 % no apgrozījuma, pieņemot iesniegto peļņas normu vidējo lielumu par šādas pārdošanas normālo peļņas normu. Attiecīgā ražojuma eksporta peļņas samazinājuma apjomu sadalīja, pamatojoties uz citu ražojumu eksporta apgrozījumu un pārdošanas apjomu vietējā tirgū, lai kopējā peļņa atbilstu uzņēmējsabiedrību pārbaudītajai grāmatvedībai.

(57)

Ražotāji eksportētāji un divas asociācijas centās pierādīt, ka nav pamata uzskatīt šādu peļņu par Pakistānas eksporta Kopienas tirgū pieņemamu peļņu, vienlaikus uzskatot peļņas normu 6,5 % apmērā par atbilstīgo minimumu attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari.

(58)

Kā noteikts 105. apsvērumā, izmeklēšanā atklājās, ka Pakistānas eksports ir orientēts uz zemo cenu tirgus segmentu, turpretī Kopienas ražošanas nozares noiets galvenokārt saistījās ar ražojumiem, kuriem ir zīmols. Tādēļ uzskatīja, ka uz minēto faktoru bāzes šāda rentabilitātes starpība ir nepamatota.

(59)

Pamatojoties uz pārbaudēm klātienē un atbilžu analīzi, bija jāievieš virkne korekciju attiecībā uz izmaksu sadales paņēmieniem, kurus uzņēmējsabiedrības bija izstrādājušas vienīgi šīs izmeklēšanas mērķiem, ieskaitot nodokļu atmaksas un iepakošanas izdevumu sadali.

(60)

Attiecībā uz uzņēmējsabiedrību, kuru pārbaudīja pilnībā, vajadzēja koriģēt arī ziņoto peļņu no pārdošanas vietējā tirgū, lai tā atbilstu vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, ko piemēro Pakistānā.

(61)

Sakarā ar to, ka nebija pieejami neviena ražotāja eksportētāja, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana, faktiskie dati par TV un A izmaksām saistībā ar līdzīgā produkta ražošanu un pārdošanu, kā arī sakarā ar to, ka šāda informācija nebija pieejama arī attiecībā uz tādiem pašiem vispārīgās kategorijas ražojumiem, nebija citas izvēles iespējas, kā, atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam, izmantot jebkuru citu pieņemamu paņēmienu, lai noteiktu summu TV un A izmaksām un peļņai.

(62)

Lai noteiktu TV un A izmaksu un peļņas apmēru, izmantoja summu, ko ziņoja visas sešas sākotnēji izraudzītās uzņēmējsabiedrības attiecībā uz TV un A izmaksām un peļņu no pārdošanas vietējā tirgū nesaistītiem klientiem, vidējo lielumu, izdarot 56. un 60. apsvērumā paskaidrotās korekcijas; Minētos datus pieņēma par atbilstošu bāzi, jo tie attiecās uz tekstilizstrādājumu (tostarp dzijas, nebalinātu audumu, apstrādātu audumu un apģērbu) pārdošanas apjomiem vietējā tirgū nesaistītiem klientiem un bija vienīgie pieejamie dati par Pakistānas pārdošanas apjomiem vietējā tirgū. Nav nekādas informācijas, kas ļautu secināt, ka šādi noteikta peļņa pārsniedz peļņu, kādu parasti gūst citi eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tādus pašus vispārīgās kategorijas ražojumus Pakistānas vietējā tirgū, kā noteikts pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktā.

(63)

Ražotāju eksportētāju ziņoto eksporta cenu atbilstību pārbaudīja. Visa pieejamā informācija, tai skaitā Pakistānā veiktā daļējā pārbaude, importētāju pārbaudes un Statistikas biroja dati norādīja, ka minētās cenas paziņotas precīzi.

(64)

Visas uzņēmējsabiedrības realizēja eksportu uz Kopienu tieši neatkarīgiem importētājiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenas tādēļ noteica, ņemot vērā cenas, ko faktiski maksā šie neatkarīgie importētāji, vai kādas tiem jāmaksā.

(65)

Pēc attiecīgo uzņēmējsabiedrību lūguma tos eksporta pārdevumu apjomus, kas tika realizēti no novecojušiem krājumiem, un piegādes gaisa transportā izslēdza no dempinga aprēķiniem, tā kā minētos pārdevumus neuzskatīja par parastās tirdzniecība aprites gaitā veiktiem. Minētie pārdevumi veidoja visa ziņotā eksporta apjoma maznozīmīgu daļu.

(66)

Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas pareizu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu veica pienācīgas korekcijas attiecībā uz ievedmaksājumiem un netiešajiem nodokļiem, atlaidēm un rabatiem, transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un palīgizmaksām, iepakošanu, kredītiem, komisijas naudu un valūtas konvertāciju, kas ietekmēja cenu salīdzināmību.

(67)

Visas uzņēmējsabiedrības ir pieprasījušas nodokļu atmaksas korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu. Pakistānas valdības atpakaļ izmaksātās summas tomēr ir ievērojami pārsniegušas ievedmaksājumus un netiešos nodokļus, kas samaksāti par attiecīgajā ražojumā iekļautajiem materiāliem. Tādēļ Komisija akceptēja attiecīgo korekciju, ciktāl pieprasītās summas faktiski sedza līdzīgais ražojums un tajā fiziski iekļautie materiāli, kad ražojums bija paredzēts patēriņam eksportētājā valstī, un minētās summas bija izmaksātas atpakaļ attiecībā uz ražojumu, kuru eksportēja uz Kopienu.

(68)

Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka nodokļu atmaksas atbrīvojums jāpiešķir attiecībā uz pilnu summu, ko izmaksājusi atpakaļ Pakistānas valdība, neatkarīgi no tā, vai nodokļus maksājuši ražotāji eksportētāji vai viņu vietējie materiālu piegādātāji. Pierādījumi tam, ka no vietējiem piegādātājiem pirkti materiāli patiešām sedz ievedmaksājumus vai netiešos nodokļus, tomēr nebija pieejami. Tādēļ šo argumentu noraidīja.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga apjomu noteica, pamatojoties uz ražojuma katra veida vidējās svērtās normālās vērtības un ražojuma tā paša veida vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu.

(70)

Ņemot vērā iepriekš minēto, kopējā dempinga starpība, kas piemērojama visiem Pakistānas ražotājiem eksportētājiem, izteikta kā CIF Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms nodokļu nomaksas procentuālā daļa, ir 13,1 %.

(71)

Kopienā attiecīgo ražojumu izgatavo:

(72)

Komisija ir izvērtējusi, vai visas iepriekš minētās uzņēmējsabiedrības var uzskatīt par Kopienas ražotājiem pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Visu iepriekš minēto sabiedrību produkcija veido Kopienas produkciju.

(73)

Kopienas ražošanas nozari veido 29 Kopienas ražotāji, kas sadarbojās ar Komisiju, no kuriem pieci ir arī izraudzītie Kopienas ražotāji. Šie ražotāji nodrošina 45 % kokvilnas gultas veļas Kopienas produkcijas. Tādēļ minētie ražotāji pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē veido Kopienas ražošanas nozari.

(74)

Paturot prātā, ka attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari ir izmantota pārstāvju atlase, zaudējumi, pirmkārt, ir novērtēti, pamatojoties uz informāciju, kas savākta visas Kopienas ražošanas nozares līmenī par tendencēm attiecībā uz ražošanu, produktivitāti, pārdošanu, tirgus daļu, nodarbinātību un izaugsmi. Otrkārt, izraudzīto Kopienas ražotāju līmenī savākto informāciju analizēja attiecībā uz tendencēm saistībā ar cenām un rentabilitāti, naudas plūsmu, spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus, krājumiem, ražošanas jaudu un tās izmantošanu, ieguldījumu ienesīgumu un algām.

(75)

Kopienas patēriņš ir noteikts, pamatojoties uz Eurocoton datiem par Kopienas ražotāju ražošanas apjomiem, no kā atskaitīts eksports, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem, un pieskaitīts imports no Pakistānas un citām trešām valstīm, arī pamatojoties uz Statistikas biroja datiem. Laika posmā no 1999. gada līdz ILP Kopienas šķietamais patēriņš stabili pieauga no 173 651 tonnas līdz 199 881 tonnai, t.i., par 15 %.

(76)

Kokvilnas gultas veļas imports Kopienā no Pakistānas pieauga no 36 000 tonnām 1999. gadā līdz 49 300 tonnām izmeklēšanas laika posmā, t.i., par 37 % pārskata laika posmā. Pēc apjoma pazemināšanās līdz 31 800 tonnām 2000. gadā imports sasniedza 35 500 tonnas 2001. gadā. Laika posmā no 2001. gada līdz ILP imports krasi pieauga par gandrīz 14 000 tonnām, t.i., vairāk kā par vienu trešdaļu.

(77)

Atbilstošā tirgus daļa samazinājās no 20,7 % 1999. gadā līdz 17,2 % 2000. gadā. Pēc tam tā pieauga līdz 18,9 % 2001. gadā, sasniedzot 24,7 % izmeklēšanas laika posmā.

(78)

Vidējās cenas no Pakistānas pieauga no EUR 5,95 par kilogramu 1999. gadā līdz EUR 6,81 par kilogramu 2000. gadā. Turpmākajos gados tās pakāpeniski pazeminājās līdz EUR 6,34 par kilogramu 2001. gadā un EUR 5,93 par kilogramu izmeklēšanas laika posmā.

(79)

Cenu samazinājuma analīzes nolūkā Kopienas ražošanas nozares katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū salīdzināja ar attiecīgā importa atbilstošajām vidējām svērtajām eksporta cenām. Salīdzinājumu veica pēc rabatu un atlaižu atskaitīšanas. Kopienas ražošanas nozares cenas pielāgoja ražotāja cenām. Attiecīgā importa cenas pamatojās uz CIF ar atbilstošu korekciju attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimporta izmaksām.

(80)

Šāds salīdzinājums atklāja, ka izmeklēšanas laika posmā Pakistānas izcelsmes attiecīgie ražojumi ir pārdoti Kopienā par cenām, kas izraisīja Kopienas ražošanas nozares cenu pazeminājumu vairāk nekā par 50 %.

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un indeksus, kas raksturo Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(82)

Komisija analizēja, vai Kopienas ražošanas nozare joprojām ir atgūšanās stadijā no iepriekšējas subsidēšanas vai dempinga sekām, taču tam netika atrasti nekādi pierādījumi.

(83)

Tika izteikts viedoklis, ka Kopienas ražošanas nozare nav cietusi būtiskus zaudējumus, jo to pasargāja kvotu esamība. Izmeklēšanas laika posmā patiešām spēkā bija kvotas. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām minēto kvotu juridiskais pamats ir PTO Nolīgums par tekstilizstrādājumiem un apģērbu. Kvotas pakāpeniski izbeigs līdz 2004. gada 31. decembrim. Daudzumi, ko var importēt saskaņā ar minētajām kvotām, atbilst Kopienas tirgus būtiskajām daļām. Pamatojoties uz patēriņa rādītājiem izmeklēšanas laika posmā, 2002. gada kvota attiecībā uz Pakistānu patiesi atbilst tirgus daļai aptuveni 25 % apmērā. Jāatzīmē arī, ka minēto tekstilizstrādājumu kvotu līmeņa noteikšana ir tādu atklātu sarunu rezultāts, kas neietilpst saskaņā ar pamatregulu paredzētajā analītiskajā shēmā. Kaut gan nevar izslēgt kvotu iespējamo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli, kvotu esamība kā tāda nepasargā Kopienas ražošanas nozari no zaudējumiem. Rādītāju analīze šajā gadījumā rāda, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtiskus zaudējumus izmeklēšanas laika posmā, neraugoties uz kvotu esamību. Tādēļ šis viedoklis ir noraidīts.

(84)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms laika posmā no 1999. gada līdz ILP nedaudz pieauga no 37 700 tonnām līdz 39 500 tonnām, t.i., par 5 %.

(85)

Nodarbinātība pamatā saglabājās stabila ar aptuveni 5 500 nozarēnodarbinātajiem; Tādēļ produktivitāte pieauga no 6,8 tonnām uz vienu nodarbināto 1999. gadā līdz 7,2 tonnām uz vienu nodarbināto izmeklēšanas laika posmā, t.i., par 6 % pārskata laika posmā.

(86)

Pārskata laika posmā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms pieauga par 4 % no 36 200 tonnām 1999. gadā līdz 37 800 tonnām izmeklēšanaslaika posmā. Minētais apjoms pieauga līdz 38 300 tonnām 2001. gadā, bet samazinājās izmeklēšanas laika posmā. Minēto pārdevumu radītais apgrozījums pieauga no 410 miljoniem EUR 1999. gadā līdz 441 miljonam EUR 2001. gadā, taču pēc tam samazinājās par 5 procentu punktiem līdz 420 miljoniem EUR izmeklēšanas laika posmā.

(87)

Neraugoties uz to, ka patēriņš Kopienas tirgū tajā pašā laika posmā pieauga par 15 %, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa izmeklēšanas laika posmā samazinājās no 20,8 % līdz 18,9 %. Laika posmā no 1999. gada līdz 2001. gadam tirgus daļa svārstījās ap 20 %, bet no 2001. gada līdz izmeklēšanas laika posmam samazinājās par 1,5 procentu punktiem.

(88)

Kopienas patēriņam pieaugot par 15 % laika posmā no 1999. gada līdz ILP, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās tikai par 4 %. No otras puses, importa kopapjoms tajā pašā laika posmā palielinājās par 35 % ar ievērojamāko pieaugumu no 120 000 tonnām 2001. gadā līdz 139 000 tonnām izmeklēšanas laika posmā. Visa importa tirgus daļai pieaugot vairāk nekā par 10 procentu punktiem, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 20,8 % līdz 18,9 %. Tas nozīmē, ka Kopienas ražošanas nozare periodā no 1999. gada līdz izmeklēšanas laika posmam nevarēja pienācīgi piedalīties tirgus izaugsmē.

(89)

Attiecībā uz krājumiem jāatzīmē, ka tie ievērojami svārstās, tādēļ ka lielāko daļu produkcijas izgatavo pēc pasūtījuma, tādējādi samazinot iespēju ražot vienīgi krājumu izveides nolūkā. Kaut arī izraudzītajiem Kopienas ražotājiem bija krājumi, jāuzskata, ka šajā gadījumā krājumi nav būtisks zaudējumu rādītājs nozarei raksturīgo krājumu spēcīgo svārstību dēļ.

(90)

Ražošanas jaudu bija grūti noteikt gandrīz visiem izraudzītajiem Kopienas ražotājiem, tādēļ ka līdzīgā ražojuma izgatavošanas process ir individualizēts, kurā nepieciešamas izmantojamo iekārtu dažādas kombinācijas. Tādēļ, aplūkojot atsevišķu iekārtu jaudu, nav iespējams izdarīt vispārēju secinājumu par ražošanas jaudu. Bez tam dažiem izraudzītajiem Kopienas ražotājiem attiecībā uz ražošanas procesu ir noslēgti apakšuzņēmuma līgumi.

(91)

Attiecībā uz ražojumiem, ko apdrukā, apdrukāšanas iecirkni tomēr uzskata par faktoru, kas nosaka apdrukātās gultas veļas ražošanas jaudu visiem izraudzītajiem Kopienas ražotājiem. Konstatēja, ka jaudas izmantošana apdrukāšanas iecirknī ir pakāpeniski samazinājusies no 90 % līdz 82 %.

(92)

Izraudzītajiem Kopienas ražotājiem vidējās cenas pārskata laika posmā ir pakāpeniski pieaugušas no EUR 13,3 līdz EUR 14,2 par kilogramu. Minētais fakts jāaplūko, ņemot vērā to, ka šī vidējā cena ietver attiecīgā ražojuma augstas vērtības un zemas vērtības izstrādājumus un ka Kopienas ražošanas nozare ir bijusi spiesta pāriet uz augstākas vērtības nišas ražojumu pārdošanu, jo tās pārdevumus liela apjoma masu patēriņa tirgū ir pārņēmis imports no valstīm, kurās ir zemas cenas. No otras puses, Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas par kilogramu ir minimāli paaugstinājušās no EUR 11,3 1999. gadā līdz EUR 11,5 2001. gadā, taču izmeklēšanas laika posmā atkal pazeminājušās līdz EUR 11,1.

(93)

Laika posmā no 1999. gada līdz 2001. gadam ieguldījumi ir ievērojami samazinājušies no 7 miljoniem EUR līdz 2,5 miljoniem EUR. Laika posmā no 2001. gada līdz ILP ieguldījumi saglabājās samērā stabilā līmenī, un izmeklēšanas laika posmā tie bija tikai 41 % apmērā no 1999. gadā ieguldītās summas.

(94)

Kopienas ražošanas nozare neizteica nekādus apgalvojumus vai norādes par to, ka Kopienas ražošanas nozarei būtu problēmas ar kapitāla piesaisti savai darbībai.

(95)

Tika izteikts viedoklis, ka ieguldījumu samazināšanās nenorāda uz zaudējumiem, jo Kopienas ražošanas nozare nav ziņojusi par problēmām kapitāla piesaistē. Minētais viedoklis bija jānoraida, tā kā jaunu ieguldījumu samazināšanās nav saistīta ar grūtībām kapitāla piesaistē, bet to izraisīja Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas apjoma zaudējums un nežēlīgais cenu spiediens Kopienas tirgū.

(96)

Pārskata laika posmā izraudzīto Kopienas ražotāju rentabilitāte ievērojami kritās no 7,7 % 1999. gadā līdz 4,4 % izmeklēšanas laika posmā, t.i., par 42 %. Ieguldījumu ienesīgumam bija tāda pati tendence, krītoties no 10,5 % 1999. gadā līdz 5,9 % izmeklēšanas laika posmā, t.i., par 44 %.

(97)

Pakistānas ražotāji eksportētāji izteica viedokli, ka piecu izraudzīto ražotāju rentabilitātes samazināšanās atbilst algu paaugstinājumam. Kā norādīts turpmāk, izraudzīto Kopienas ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas faktiski ir samazinājušās par aptuveni 3,6 %. Bez tam algas ir tikai viens no vairākiem izmaksu posteņiem ražošanas procesā, un tādēļ algu paaugstinājums automātiski nerada uzņēmējsabiedrības rentabilitātes samazināšanos. Tādēļ minētais viedoklis bija jānoraida.

(98)

Līdzīgā ražojuma radītā naudas plūsma ievērojami samazinājās no 16,8 miljoniem EUR 1999. gadā līdz 11,3 miljoniem EUR izmeklēšanas laika posmā. Visnozīmīgākā samazināšanās notika 2000. gadā, kad naudas plūsma samazinājās par 27 %. Laika posmā no 2000. gada līdz ILP tā samazinājās vēl par 5 %. Tā kā naudas plūsmu ietekmēja krājumu izmaiņas, naudas plūsma ir ierobežoti relevants rādītājs. Jāatzīmē, ka naudas plūsmas negatīvā attīstība pārskata laika posmā tomēr atbilst pārējiem ekonomiskajiem rādītājiem, apstiprinot Kopienas ražošanas nozares negatīvo attīstības tendenci, un tā nav kvalificējama kā nenozīmīga.

(99)

Pārskata laika posmā darbaspēka izmaksas pieauga par 3,3 % no 35,2 miljoniem EUR 1999. gadā līdz 36,3 miljoniem EUR izmeklēšanas laika posmā. Tā kā nodarbināto skaits pamatā saglabājās nemainīgs, vidējās darbaspēka izmaksas arī pieauga no EUR 29 100 (noapaļota summa) līdz EUR 30 300, t.i., par 4,2 %. Šādi pieaugumi ir nomināli un ievērojami zemāki par patērētāju cenu paaugstināšanos pārskata laika posmā par vairāk nekā 7,8 %, kas nozīmē, ka reālās algas ir samazinājušās par 3,6 %.

(100)

Ņemot vērā importa dempinga apjomu un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi, kas arī ir ievērojama, nevar uzskatīt par maznozīmīgu.

(101)

Iepriekš minēto faktoru pārbaude rāda, ka laika posmā no 1999. gada līdz ILP Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir pasliktinājies. Pārskata laika posmā ievērojami pazeminājās rentabilitāte, un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 9,1 %. Attiecībā uz izraudzītajiem Kopienas ražotājiem ievērojami samazinājās ieguldījumi, rentabilitāte, ieguldījumu ienesīgums, kā arī naudas plūsma. Nodarbinātība pamatā saglabājās nemainīga. Dažiem rādītājiem bija pozitīva tendence: pārskata laika posmā nedaudz pieauga Kopienas ražošanas nozares apgrozījums un pārdošanas apjoms. Produktivitāte un algas pieauga minimāli. Izraudzīto ražotāju vidējām pārdošanas cenām pārskata laika posmā bija augšupejoša tendence, kas tomēr daļēji ir pārejas uz augstākas vērtības tirgus nišas ražojumu plašāku realizāciju rezultāts. Jāatzīmē, ka tajā pašā laika posmā Kopienas patēriņš tomēr pieauga par 15 %, turpretī Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 9,1 %. Turklāt Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas pārskata laika posmā samazinājās.

(102)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ir secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē;

(103)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai Pakistānas izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei tādā līmenī, lai tos klasificētu kā būtiskus. Pārbaudīja arī citus zināmos faktorus, kas nebija imports par dempinga cenām un kuri vienlaikus varēja radīt zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka šādu citu faktoru radītie iespējamie zaudējumi netiek piedēvēti importam par dempinga cenām.

(104)

Kokvilnas gultas veļas imports Kopienā no Pakistānas pieauga no 36 000 tonnām 1999. gadā līdz 49 300 tonnām izmeklēšanas laika posmā, t.i., par 37 %. Pēc nelielas samazināšanās laika posmā no 1999. gada līdz 2000. gadam importa apjoms 2001. gadā atjaunojās un laika posmā no 2001. gada līdz ILP sasniedza 13 900 tonnas. Atbilstošā tirgus daļa sākotnēji samazinājās no 20,7 % 1999. gadā līdz 17,2 % 2000. gadā. Pēc tam tā ievērojami palielinājās, sasniedzot 24,7 % izmeklēšanas laika posmā.

(105)

Analizējot importa par dempinga cenām ietekmi, konstatēja, ka cena ir konkurences galvenais elements. Patiešām pircēji ir tie, kas paši nosaka tā ražojuma kvalitāti un modeli, kuru viņi vēlas pasūtīt. Pirkšanas–pārdošanas procesa analīze šajā gadījumā liecina, ka importētāji un tirgotāji, pirms nodot pasūtījumu ražotājam eksportētājam Pakistānā, precizē saņemamā ražojuma visas īpašības (modeli, krāsu, kvalitāti, izmērus…) un tādējādi salīdzina dažādo ražotāju piedāvājumus, pamatojoties galvenokārt uz cenu, jo visi pārējie atšķirīgie elementi ir noteikti iepriekš piedāvājumu iesniegšanas uzaicinājumā vai pēc tam parādās importētāja paša pūliņu rezultātā attiecība uz līdzīgam precēm (piem., marķējums, zīmols). Attiecībā uz cenām konstatēja, ka importa dempinga cenas ir ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, kā arī zemākas par cenām, ko piedāvā citu trešo valstu eksportētāji. Turklāt konstatēja arī to, ka Kopienas ražošanas nozarei ir bijis ievērojami jāatkāpjas no zemo cenu tirgus segmentiem, kuros pastāv spēcīgs Pakistānas imports, tādējādi uzsverot arī importa par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares ciesto zaudējumu cēloņsakarību.

(106)

Pakistānas importa vidējās cenas ir izdarījušas spiedienu uz Kopienas ražošanas nozari, un tai piespiedu kārtā ir vajadzējis, pirmkārt, pazemināt cenas un, otrkārt, pāriet uz augstākas vērtības nišas ražojumu plašāku realizāciju.

(107)

Ņemot vērā Pakistānas importa ietekmi Kopienas tirgū attiecībā gan uz apjomiem, gan uz cenām, minētais imports ir izdarījis ievērojamu lejupvērstu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozari attiecībā gan uz tās pārdošanas apjomiem, gan uz cenām. Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma neesību zemu cenu tirgus segmentos nevarēja kompensēt ar augstas peļņas nišas ražojumu pārdošanu, tādējādi ievērojami samazinot Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu, ieguldījumus, rentabilitāti un ieguldījumu ienesīgumu. Konstatēja arī to, ka minētajam importam un Kopienas ražošanas nozares zaudējumiem bija laika sakritība.

(108)

Veicot paralēlu antisubsidēšanas izmeklēšanu, konstatēja, ka subsidēts Indijas izcelsmes imports ir radījis būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. Kaut arī tādēļ uzskata, ka Indijas izcelsmes subsidēts imports ir veicinājis Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus, jāatzīmē, ka, ņemot vērā Pakistānas izcelsmes importa nozīmīgos un pieaugošos apjomus un zemās cenas, nevar noliegt, ka imports par dempinga cenām no Pakistānas ir līdzvērtīgi radījis būtiskus zaudējumus.

(109)

Trešo valstu, izņemot Indiju un Pakistānu, izcelsmes imports ir pieaudzis no 51 400 tonnām 1999. gadā līdz 75 300 tonnām izmeklēšanas laika posmā. Tā tirgus daļa ir pieaugusi no 29,6 % 1999. gadā līdz 37,7 %. Minēto valstu grupas importa lielākā daļa bija Turcijas izcelsmes. Ņemot vērā Turcijas un Kopienas uzņēmējsabiedrību korporatīvo saikni, vērojama zināma tirgus integrācija Turcijas ražotāju eksportētāju un Kopienas uzņēmēju starpuzņēmumu tirdzniecības veidā, kas liek domāt, ka lēmums importēt ražojumus no minētās valsts nav saistīts tikai ar cenu. To apstiprina Turcijas izcelsmes gultas veļas importa vidējās cenas izmeklēšanas laika posmā, jo tās bija gandrīz par 45 % augstākas par Indijas cenām un par 34 % augstākas par Pakistānas cenām. Tādēļ nešķiet, ka Turcijas izcelsmes imports ir izjaucis cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Pakistānas un Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem.

(110)

Pārējo valstu (piem., Rumānijas, Bangladešas un Ēģiptes) tirgus daļas atsevišķi ir ievērojami mazākas un nepārsniedz 3,9 %, un tādējādi nešķiet iespējams piedēvēt kādu būtisku zaudējumu radīšanu importam no minētajām valstīm.

(111)

Citu valstu, izņemot Indiju un Pakistānu, izcelsmes importa vidējā cena pieauga no EUR 7,18 par kilogramu 1999. gadā līdz EUR 7,47 par kilogramu 2001. gadā, un nedaudz pazeminājās līdz EUR 7,40 par kilogramu izmeklēšanas laika posmā. Izmeklēšanas laika posmā minētās cenas tomēr bija apmēram par 25 % augstākas nekā Pakistānas importa cenas. Tādēļ importam no citām trešām valstīm nebija tāds cenu spiediens uz Kopienas ražošanas nozari, kāds bija importam no Pakistānas. Minētās grupas jebkuras atsevišķas valsts tirgus daļa arī bija mazāka par 4 %. Tādēļ tiek secināts, ka imports no pārējām trešām valstīm nav izjaucis cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Pakistānas un Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem.

(112)

Tika apgalvots, ka pieprasījums pēc Kopienas ražošanas nozares izgatavotās gultas veļas ir samazinājies apjoma ziņā, tā kā Kopienas ražošanas nozare ir koncentrējusies uz augstāku tirgus segmentu, kurā pārdošanas apjoms ir mazāks. Kā norādīts iepriekš, ES kopējais patēriņš attiecībā uz gultas veļu pārskata laika posmā tomēr nav samazinājies, bet gan drīzāk pieaudzis. Lielākā daļa Kopienas ražotāju izgatavo dažādus ražojumu veidus, kas paredzēti dažādiem tirgus segmentiem. Augstākajiem tirgus segmentiem paredzētu preču markas dod lielāku peļņu, bet tās pārdod ļoti niecīgos daudzumos. Lai maksimāli palielinātu ražošanas jaudu izmantojumu un segtu ražošanas nemainīgās izmaksas, Kopienas ražošanas nozarei ir vajadzīgs preču noiets lielos apjomos arī zemu cenu tirgus segmentā. Nav nekādu norāžu par to, ka minētajā tirgus segmentā pieprasījums būtu samazinājies. Tieši pretēji, minēto segmentu aizvien straujāk pārņem imports par zemām cenām, kas rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. Ņemot vērā patēriņa kopējo pieaugumu, kas neattiecas tikai uz vienu konkrētu tirgus segmentu, nevar uzskatīt, ka pieprasījuma stāvoklis Kopienā izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Pakistānas un Kopienas ražošanas nozares zaudējumiem.

(113)

Tika izteikts viedoklis, ka Kopienas ražošanas nozare ir importējusi kokvilnas gultas veļu no Pakistānas, tādējādi veicinot savus zaudējumus. Tikai viens no izraudzītajiem Kopienas ražotājiem izmeklēšanas laika posmā patiešām ir importējis gultas veļu no Pakistānas un šā importa pārdevumi ir veidojuši tikai niecīgu daļu no minētā ražotāja kopējā apgrozījuma (aptuveni 2 %). Tādēļ nevar uzskatīt, ka Kopienas ražošanas nozares attiecīgā ražojuma ievešana no Pakistānas izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Pakistānas un Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem kopumā.

(114)

Izraudzīto Kopienas ražotāju eksports veidoja tikai aptuveni 0,5 % pārdošanas kopapjoma. Ņemot vērā eksporta nelielo daļu kopējā darbībā, nevar uzskatīt, ka šis faktors ir veicinājis ciestos zaudējumus.

(115)

Produktivitātes attīstības tendences ir noteiktas šā dokumenta daļā par zaudējumiem. Tā kā produktivitāte ir pieaugusi no 6,8 tonnām uz nodarbināto 1999. gadā līdz 7,2 tonnām uz nodarbināto izmeklēšanas laika posmā, t.i., aptuveni par 6 %, nevar uzskatīt, ka šis faktors ir veicinājis ciestos zaudējumus.

(116)

Pakistānas izcelsmes importa apjoma un tirgus daļas būtiskais pieaugums, jo īpaši laika posmā no 2001. gada līdz ILP, kā arī pārdošanas cenu ievērojamais pazeminājums un izmeklēšanas laika posmā konstatētais cenu samazinājums ir noticis vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem.

(117)

Veicot paralēlu antisubsidēšanas izmeklēšanu, konstatēja, ka subsidēts Indijas izcelsmes imports ir veicinājis Kopienas ražošanas nozares zaudējumus. Minētā importa ietekme tomēr nav bijusi tik spēcīga, lai anulētu secinājumu par cēloņsakarību attiecībā uz Pakistānas izcelsmes importu par dempinga cenām. Ir izanalizēti atlikušie pārējie iespējamie zaudējumu cēloņi, t.i., imports no citām valstīm, izņemot Indiju un Pakistānu, stāvoklis pieprasījuma jomā, Kopienas ražošanas nozares ievedumi, kā arī eksports un produktivitāte, taču nav konstatēts, ka tie izjauktu cēloņsakarību starp importu no Pakistānas un Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem.

(118)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā ir pienācīgi nošķirta un atdalīta visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli no importa dempinga zaudējumus radošās ietekmes, secina, ka imports no Pakistānas ir radījis būtiskus zaudējumus Kopienai pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumu par zaudējumus radoša dempinga esamību, ir kādi vērā ņemami iemesli, kas varētu likt secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Kopienas interesēs nav noteikt pasākumus. Apsvēra arī iespējamo pasākumu ietekmi uz šajā procedūrā iesaistītajām personām, kā arī pasākumu neveikšanas sekas.

(120)

Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtiskus zaudējumus. Tā ir pierādījusi sevi kā dzīvotspējīgu nozari, kas spēj konkurēt godīga tirgus apstākļos. Kopienas ražošanas nozares zaudējumus radošais stāvoklis ir izveidojies sakarā ar grūtībām konkurēt ar importa dempingu par zemām cenām. Importa dempinga spiediena rezultātā vairāki Kopienas ražotāji ir bijuši spiesti izbeigt kokvilnas gultas veļas ražošanu.

(121)

Uzskata, ka pasākumu piemērošana atjaunos tirgū godīgu konkurenci. Kopienas ražošanas nozare tad spētu palielināt savu pārdošanas apjomu un paaugstināt pārdošanas cenas, tādējādi radot ienesīgumu tādā apjomā, kas vajadzīgs, lai attaisnotu pastāvīgos ieguldījumus ražošanas iekārtās.

(122)

Pasākumu nepiemērošanas gadījumā Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās turpināsies. Nozare nespēs investēt jaunās ražošanas jaudās un efektīvi konkurēt ar importu no trešām valstīm. Dažām uzņēmējsabiedrībām vajadzēs izbeigt ražošanu un atlaist darbiniekus.

(123)

Tādēļ tiek secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(124)

Aptaujas lapas nosūtīja 17 importētājiem un divām importētāju asociācijām. Tikai divi no nesaistītajiem importētājiem Kopienā atbildēja uz aptaujas lapā iekļautajiem jautājumiem.

(125)

Abiem minētajiem importētājiem attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms bija mazāk nekā 5 % no kopējā apgrozījuma. Importētāju kopējā rentabilitāte svārstījās no 2 % līdz 10 %. Ņemot vērā, ka tikai nelielu daļu no abu minēto importētāju apgrozījuma veido no Pakistānas importētā attiecīgā ražojuma pārdevumi un ka ir daudzas valstis, kuras neskar antidempinga maksājumi vai kompensācijas maksājumi, var uzskatīt, ka antidempinga pasākumu piemērošanas ietekme uz minētajiem importētājiem būs maznozīmīga.

(126)

Aptaujas lapas nosūtīja sešiem lietotājiem un vienai lietotāju asociācijai. Lietotāji nav snieguši nekādu informāciju, bet dažus iebildumus ir izvirzījusi Ikea un Ārējās tirdzniecības asociācija.

(127)

Tika izteikts viedoklis, ka Kopienas ražošanas nozare nespēj apmierināt visu Kopienas pieprasījumu pēc gultas veļas. Jāatgādina, ka attiecīgie pasākumi nav paredzēti, lai ierobežotu ievedumus Kopienā, bet gan lai nodrošinātu, ka tie nav par zaudējumus radošām dempinga cenām. Dažādas izcelsmes imports joprojām apmierinās Kopienas pieprasījuma nozīmīgu daļu. Tā kā daudzas valstis neskar antidempinga maksājumi un kompensācijas maksājumi, nav paredzams piegādes deficīts.

(128)

Tika apgalvots, ka gultas veļas lēts imports ir nepieciešams gala patērētājam, kā arī tādiem “institucionāliem” lietotājiem kā viesnīcas, slimnīcas u.c., jo Kopienas ražotāji neražo lētākos izstrādājumus no piedāvātā ražojumu klāsta. Izmeklēšanā pierādījās, ka pieci izraudzītie Kopienas ražotāji joprojām ražo minētos izstrādājumus. Nav tehnisku iemeslu, kādēļ minēto izstrādājumu ražošanu Kopienā nevarētu paplašināt. Tas, ka daudzas valstis neskar antidempinga maksājumi un kompensācijas maksājumi, nozīmē, ka joprojām būs pieejami alternatīvi piegādes avoti.

(129)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secina, ka, ņemot vērā Kopienas intereses, šajā gadījumā nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt antidempinga maksājumus.

(130)

Lai novērstu turpmākus zaudējumus, ko rada imports par dempinga cenām, uzskata par lietderīgu noteikt antidempinga pasākumus.

(131)

Maksājumu līmeņa noteikšanai ir ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs Kopienas ražošanas nozares ciestā zaudējuma novēršanai.

(132)

Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes līmeni 1999. un 2000. gadā, ir konstatēts, ka peļņas normu 6,5 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par pienācīgu minimālo normu, kādu Kopienas ražošanas nozare būtu varējusi sasniegt, neesot zaudējumus radošam dempingam. Vajadzīgo cenu paaugstinājumu noteica, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, ko izmantoja, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, un cenu, kura nerada zaudējumus, ražojumiem, ko Kopienas ražošanas nozare pārdevusi Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, ir iegūta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu ar faktiskajiem zaudējumiem/peļņu izmeklēšanas laika posmā un pieskaitot tai iepriekš minēto peļņas normu. Minētā salīdzinājuma starpību tad izteica kā procentuālo daļu no kopējās CIF importa vērtības.

(133)

Pakistānas ražotāji eksportētāji iebilda, ka peļņas norma 6,5 % apmērā no apgrozījuma ir augstāka par attiecīgo minimālo peļņu, kāda noteikta citās izmeklēšanās attiecībā uz to pašu ražojumu. Šis iebildums bija jānoraida, tā kā attiecīgo minimālo peļņu, kādu Kopienas ražošanas nozare būtu varējusi iegūt, neesot zaudējumus radošam dempingam, nosaka no jauna, pamatojoties uz katras procedūras specifiskajiem apstākļiem, ņemot vērā tirgus nosacījumus un Kopienas ražošanas nozares iepriekšējās darbības efektivitāti minētajā procedūrā. Šajā gadījumā ir konstatēts, ka peļņas normu 6,5 % apmērā var uzskatīt par pienācīgu minimālo peļņu, kas aprēķināta kā Kopienas ražošanas nozares vidējais rentabilitātes līmenis 1999. un 2000. gadā.

(134)

Tā kā zaudējumu novēršanas pakāpe pārsniedz noteikto dempinga starpību, galīgie pasākumi bāzējami uz dempinga starpību.

(135)

Pakistānas ražotāji eksportētāji ir iesnieguši cenu saistību priekšlikumu. Šajā procedūrā tomēr bija iesaistīti vairāk nekā 170 eksportētāji, un gultas veļai ir simtiem dažādu izstrādājumu veidu, kuru dažas īpašības ievedot ir nosakāmas ar grūtībām. Tādēļ faktiski nav iespējams noteikt visaptverošas minimālās cenas katram ražojuma veidam, kuras Komisija varētu pienācīgi uzraudzīt. Cenu saistību uzraudzība būtu nerealizējama arī eksportētāju lielā skaita dēļ.

(136)

Tika arī konstatēts, ka attiecīgā ražojuma kategorijas, attiecībā uz kurām piedāvāja cenu saistības, nav piemērotas, tā kā katras kategorijas ietvaros būtu ievērojamas cenu atšķirības. Bez tam ierosinātās cenas nenovērsa zaudējumus radošo dempingu.

(137)

Saskaņā ar minētajiem apstākļiem cenu saistības uzskatīja par nerealizējamām un nevarēja akceptēt,