<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T‑317/12</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62012TJ0317</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:782">EU:T:2014:782</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>34</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>34</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20140918">2014. GADA 18. SEPTEMBRA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA T‑317/12</P><P><HT TYPE="ITALIC">HOLCIM (ROMANIA)</HT>/KOMISIJA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (astotā palāta)</P><P><DATE ISO="20140918">2014. gada 18. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Ārpuslīgumiskā atbildība</KEYWORD><KEYWORD>Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma</KEYWORD><KEYWORD>Atbildība vainas dēļ</KEYWORD><KEYWORD>Komisijas atteikums izpaust konkrētu informāciju un aizliegt jebkādus darījumus ar, kā apgalvots, zagtām emisiju kvotām</KEYWORD><KEYWORD>Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums</KEYWORD><KEYWORD>Atbildība neatkarīgi no vainas</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta T‑317/12</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Holcim (Romania) SA</HT></HT> , Bukareste (Rumānija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">L. Arnauts</HT>, advokāts,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">K. Mifsud-Bonnici</HT> un <HT TYPE="ITALIC">E. White</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>par prasību, pirmkārt, saistībā ar atbildību par vainu, lai tiktu atlīdzināti prasītājai apgalvoti nodarītie zaudējumi, jo Komisija esot atteikusi izpaust tai informāciju, kas attiecas uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām, kuras, kā apgalvots, esot tai nozagtas, un aizliegt jebkādus darījumus ar šīm kvotām, un, otrkārt, prasību par zaudējumu atlīdzību saistībā ar atbildību neatkarīgi no vainas.</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [<HT TYPE="ITALIC">D. Gratsias</HT>] (referents), tiesneši M. Kančeva [<HT TYPE="ITALIC">M. Kancheva</HT>] un K. Veters [<HT TYPE="ITALIC">C. Wetter</HT>],</P><P>sekretāre S. Spiropula [<HT TYPE="ITALIC">S. Spyropoulos</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20140227">2014. gada 27. februāra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">No Kioto protokola izrietošās saistības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā tika parakstīta <DATE ISO="19920613">1992. gada 13. jūnijā</DATE>. Kopienas vārdā tā tika apstiprināta ar Padomes <DATE ISO="19931215">1993. gada 15. decembra</DATE> Lēmumu 94/69/EK, kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās noslēgšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="033" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 33, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>), un tā attiecībā uz Kopienu stājās spēkā <DATE ISO="19940321">1994. gada 21. martā</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT><DATE ISO="19980429">1998. gada 29. aprīlī</DATE> Kopienas vārdā tika parakstīts ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotais Kioto protokols (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Kioto protokols<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>). Šis protokols Kopienas vārdā tika apstiprināts ar Padomes <DATE ISO="20020425">2002. gada 25. aprīļa</DATE> Lēmumu 2002/358/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="130" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV L 130, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Kioto protokola 3. panta 1. punktā ir noteikts, ka 2008.–2012. gada periodā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikumā minētās valstis un starptautiskās organizācijas rīkojas tādējādi, ka to antropogēno emisiju kopums no atsevišķām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm nepārsniedz noteiktu daudzumu, sauktu par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>piešķirto daudzumu<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>. Šajā ziņā minēto starptautisko organizāciju starpā ietilpa Kopiena, kuras pēctece tagad ir Eiropas Savienība saskaņā ar LES 1. panta trešo daļu, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Lisabonas līgumu.</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Kioto protokola 3. panta 1. punktā piešķirtais daudzums bija izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās, kur viena tonna atbilda vienai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>noteiktā daudzuma vienībai<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> (NDV). 2008.–2012. gada periodā papildus pasākumiem, kas bija paredzēti, lai izpildītu savas uzņemtās kvantitatīvās emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistības, katra no Kioto protokola I pielikumā minētajām valstīm un starptautiskajām organizācijām varēja pielāgot tai noteikto daudzumu tā, lai tas nebūtu mazāks par faktiskajām emisijām. Tām bija atļauts to darīt vairākos veidos. Pirmkārt, papildu NDV varēja iegūt no trešajām valstīm saskaņā ar Kioto protokola 17. pantu. Otrkārt, varēja izveidot noteikta veida vienības, pirmkārt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>ar darbībām, ko cilvēks tieši panācis ar zemes lietojuma maiņu un mežsaimniecisko darbību un [..] ierobežojis ar apmežošanu, meža atjaunošanu un izciršanu<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> (Kioto protokola 3. panta 3. punktā minētās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>piesaistes vienības<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> jeb PV), un, otrkārt, ar dažiem projektiem saistībā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu, kurus īsteno citās valstīs. Ar šo pēdējo vienību kategoriju bija aptvertas divas apakškategorijas, proti, pirmkārt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>izmešu [emisiju] samazināšanas vienības<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> (ESV, minētas Kioto protokola 6. pantā) un, otrkārt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>sertificētas emisiju samazināšanas vienības<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> (SESV, minētas Kioto protokola 12. pantā). NDV, ESV, SESV, kā arī PV (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Kioto vienības<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) katra atbilda vienai tonnai oglekļa dioksīda.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT><DATE ISO="20051130">2005. gada 30. novembrī</DATE> Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām puses, rīkojoties Kioto protokola slēdzēju pušu sanāksmes statusā, pieņēma lēmumu 13/CMP.1. Šī lēmuma pielikumā definē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>noteikto daudzumu uzskaites modalitātes [kārtību]<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Savienībā ieviestais tiesiskais regulējums, lai īstenotu Kioto protokolu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>6</NO.P><TXT><DATE ISO="20031013">2003. gada 13. oktobrī</DATE> tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="275" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="2003">OV L 275, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>). Ar šo direktīvu atbilstoši tās preambulas 5. apsvērumam bija paredzēts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>palīdzēt pilnīgāk izpildīt [..] saistības, [kas izriet no Kioto protokola]<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>. Šīs direktīvas 19. panta 3. punktā ir paredzēts, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>lai īstenotu šo direktīvu, Komisija pieņem regulu par standartizētu un drošu reģistru sistēmu standartizētas elektroniskas datubāzes formā, kurā ietverti<?PAGE NO="3"?> vispārīgi dati, kas ļauj apzināt kvotu piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu un anulēšanu, nodrošināt sabiedrības piekļuvi un attiecīgu konfidencialitāti un garantēt to, ka nenotiek kvotu pārdalīšana pretrunā saistībām, kas izriet no Kioto protokola<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Atbilstoši šai tiesību normai Eiropas Kopienu Komisija <DATE ISO="20041221">2004. gada 21. decembrī</DATE> pieņēma Regulu (EK) Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK un Lēmumu Nr. 280/2004/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="386" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV L 386, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ar Savienības tiesisko regulējumu izveidotās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar Direktīvu 2003/87 tika ieviests jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>siltumnīcefekta gāzu emisijas kvota<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>kvota<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>emisijas kvota<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>). Saskaņā ar tās 3. panta a) punktu kvota <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>[ir] atļauj[a] emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta noteiktā periodā<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Pastāv saistība starp kvotām, no vienas puses, un noteiktām Kioto vienībām, no otras puses, pat ja tās pēc sava veida atšķiras.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Pirmkārt, Regulas Nr. 2216/2004 45. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka tāda emisijas kvota, kas var piederēt fiziskai vai juridiskai personai, tiek iegūta ar vienas NDV <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>pārveidošanu<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> un to izdara, NDV identifikācijas kodam pievienojot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>kvota<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Otrkārt, Direktīvas 2003/87 11.a pantā, kas ir ieviests ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20041027">2004. gada 27. oktobra</DATE> Direktīvu 2004/101/EK, ar kuru groza Direktīvu 2003/87 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="338" PAGE.FIRST="18" DATE.PUB="2004">OV L 338, 18. lpp.</REF.DOC.OJ>), fiziskām un juridiskām personām ar dažādiem nosacījumiem piedāvā iegūt emisiju kvotas apmaiņā pret ESV vai SESV.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Kvotu piešķiršana un nodošana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2003/87 11. panta 2. un 4. punktu piecu gadu laikposmā, kas sākas <DATE ISO="20080101">2008. gada 1. janvārī</DATE>, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde piešķir par katru gadu tādu iekārtu operatoram, kura ietilpst to darbību nozarēs, kas ir minētas šīs direktīvas I pielikumā, noteiktu skaitu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotas. Kvotas tiek piešķirtas vēlākais attiecīgā gada (N gads) 28. februārī.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2003/87 14. un 15. pantu kalendārajā gadā N uzrauga un pārbauda katras iekārtas emisijas.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2003/87 12. panta 3. punktu vēlākais N+1. gada 30. aprīlī iekārtas operatoram ir jānodod tāds kvotu skaits, kas atbilst visām iekārtas emisijām par kalendāro gadu N.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Kā izriet no Direktīvas 2003/87, šādā situācijā ir iespējami četri rīcības modeļi. Pirmkārt, ja operatoram N+1. gada 30. aprīlī ir tāds kvotu skaits, kas ir lielāks par visām viņa iekārtas emisijām N gadā, tad viņš var paturēt šīs pāri palikušās kvotas vai arī tās pārdot. Otrkārt, ja operatoram ir kvotu skaits, kas ir vienāds ar visām viņa iekārtas emisijām, tad pēc nodošanas pienākuma izpildes viņa rīcībā vairs nav nevienas kvotas par šo iekārtu. Treškārt, ja operators konstatē, ka viņa iekārtas emisijas pārsniedz viņa rīcībā esošas kvotas par šo iekārtu, viņš var tās iegūt pirms N+1. gada 30. aprīļa, lai izpildītu savu nodošanas pienākumu. Ceturtkārt, saskaņā ar Direktīvas 2003/87 16. panta 3. punktu, ja N+1. gada 30. aprīlī operators nav nodevis pietiekamu kvotu skaitu, lai aptvertu tā emisijas par N gadu, tam ir jāmaksā naudas sods par pārsniegtajām emisijām. Sods par emisijas apjoma pārsniegšanu ir EUR 100 par katru tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, ko emitē iekārta, par kuru operators nav nodevis kvotas. Neatkarīgi no šī naudas soda samaksas par pārsniegtajām emisijām operatoram N+2. gada 30. aprīlī ir jānodod kvotu skaits, kas atbilst N gada pārsniegtajām kvotām. Tādējādi praksē operators atrodas situācijā, kurā tam pirms N+2. gada 30. aprīļa ir jāiegūst papildu emisijas kvotas.</TXT></NP><?PAGE NO="4"?><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Visbeidzot šīs dažādās iespējas rada nosacījumus, lai pastāvētu kvotu tirgus.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>C –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Kvotu tirdzniecības sistēmas darbības noteikumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Īpaša uzmanība ir jāpievērš trīs veidu noteikumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Pirmkārt, Direktīvas 2003/87 19. panta 1. punktā ir noteikts, ka ievieš reģistru, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>lai nodrošinātu precīzu kvotu piešķiršanas, turēšanas, pārskaitīšanas un anulēšanas uzskaiti<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>. Šī paša panta 2. punktā ir norādīts, ka reģistram jābūt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>atsevišķai uzskaitei<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>kvotām, kas ir katrai personai, kurai [vai no kuras] kvotas piešķirtas vai pārskaitītas<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. Regulas Nr. 2216/2004 3. panta 1. punktā ir precizēts, ka katrai dalībvalstij jāizveido reģistrs <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>standartizētas<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>standardised<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> angļu valodā) elektroniskas datubāzes formā. Šī paša panta 2. punktā ir piebilsts, ka reģistros ir jābūt izmantotām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>ierīcēm un programmnodrošinājumam<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>hardware and software<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> angļu valodā) un tie ir pieejami tīmeklī. Visbeidzot minētā panta 3. punktā ir norādīts, ka tiem jāspēj precīzi izpildīt visas, pirmkārt, ar apstiprinātām emisijām un, otrkārt, kontiem, kas pieder fiziskajām personām, saistītās darbības.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Otrkārt, Direktīvas 2003/87 20. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Komisija nozīmē centrālo administratoru, kurš uztur <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>neatkarīgu darījumu žurnālu, kurā uzskaitīta kvotu piešķiršana, pārskaitīšana un anulēšana<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2216/2004 5. panta 1. punktā ir piebilsts, ka šis žurnāls, ko sauc arī par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālu<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, Komisijai ir jāizveido <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>standartizētas<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> elektroniskās datubāzes formātā. Minētā panta 2. punktā ir noteikts, ka šajā žurnālā izmanto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>ierīces un programmnodrošinājumu<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> un tas ir pieejams tīmeklī. Visbeidzot tā 5. punktā redakcijā, kas izriet no Komisijas <DATE ISO="20070731">2007. gada 31. jūlija</DATE> Regulas (EK) Nr. 916/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2216/2004 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="5" DATE.PUB="2007">OV L 200, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>), ir precizēts, ka centrālais administrators, kas seko līdzi žurnālam, veic darbības, kas saistītas ar kvotām, apstiprinātām emisijām vai kontiem, tikai tad, ja tas ir nepieciešams viņa funkciju izpildei. Kopumā no Regulas Nr. 2216/2004 izriet, ka Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāls ir datubāze, kura satur visu valstu reģistros ietverto informāciju, no vienas puses, un ļauj identificēt darījumus, kas veikti starp dažādiem reģistriem, no otras puses.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Treškārt, Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 1. punktā ir paredzēti noteikumi par konfidencialitāti. Tajā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>Visa informācija par kontu stāvokļiem un visi ieraksti par veiktajām darbībām, kā arī Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāla izmantošanai citiem mērķiem, nekā to paredz šī regula, Direktīva 2003/87/EK vai valsts likumi, tiek uzskatīta par konfidenciāliem.<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>III –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Fakti pirms prasības iesniegšanas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Prasītāja <HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT> <HT TYPE="ITALIC">(Romania) SA</HT> pieder grupai <HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT>, kura ir specializējusies cementa, agregātu, asfalta un izmantošanai gatava betona ražošanā. Tai pieder emisijas kvotu konti Rumānijas reģistrā.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT><DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE> ar šajos kontos ietverto informāciju esot prettiesiski iepazinusies persona, kurai nav atļaujas. Prasītāja apgalvo, ka šīs prettiesiskās iepazīšanās ar informāciju dēļ viens miljons tai piederošo kvotu esot prettiesiski pārskaitītas uz kontu Itālijā un <FT TYPE="NUMBER">600000</FT> kvotas esot pārskaitītas uz kontu Lihtenšteinā. Šīs <FT TYPE="NUMBER">600000</FT> uz Lihtenšteinu novirzītās kvotas esot bijis iespējams atgūt prasības pieteikuma iesniegšanas dienā. Taču neesot bijis iespējams atgūt atlikušo miljonu kvotu. Prasītāja uzskata, ka nozagto miljons kvotu (kuras prasības pieteikuma iesniegšanas dienā nebija atgūtas) vērtība bija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>aptuveni 15 miljoni euro<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> faktu norises laikā.</TXT></NP><?PAGE NO="5"?><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20101124">2010. gada 24. novembra</DATE> vēstuli prasītāja oficiāli par šo notikumu paziņoja Komisijai un tai lūdza <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>[pirmkārt], uzdot valstu reģistriem iesaldēt<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> par nozagtām uzskatītās kvotas un, [otrkārt], <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>bloķēt kontus<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, kuri izmantoti to pārskaitīšanai.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20101125">2010. gada 25. novembra</DATE> vēstuli tā iesniedza sūdzību Rumānijas prokuratūrā.</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20101202">2010. gada 2. decembra</DATE> vēstuli prasītājas advokātu birojs lūdza Komisijai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>apturēt un liegt piekļuvi kontiem<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, kurus izmantojot tika pārskaitītas par nozagtām uzskatītās kvotas. Tai turklāt tika prasīts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>tiem valstu reģistriem, kuri neatbilst parastajām banku informācijas sistēmu drošības prasībām, uzdot pārtraukt jebkuru [emisijas kvotu] pārskaitījumu, kamēr netiek īstenoti atbilstoši informācijas sistēmu drošības pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20101214">2010. gada 14. decembra</DATE> vēstuli kompetentās Komisijas nodaļas vadītājs uz <DATE ISO="20101202">2010. gada 2. decembra</DATE> vēstuli atbildēja šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>[..]</P><P>Attiecībā uz Jūsu lūgumu par to, lai tiktu apturēta un bloķēta piekļuve attiecīgajiem kontiem, mēs uzskatām, ka apgalvotā krāpnieciski pārskaitīto kvotu atgūšana ir valsts tiesību jautājums un par to atbildīgas ir valsts iestādes, kurām ir uzticēts piemērot likumu. Komisijai nav kompetences bloķēt šādas kvotas reģistra kontā.</P><P>Attiecībā uz apmaiņu ar kvotām lūdzam pievērst uzmanību tam, ka šī informācija saskaņā ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu un XVI pielikumu ir konfidenciāla piecus gadus. Neņemot vērā šīs normas, Komisija efektīvi sadarbojas ar kompetentajām tiesībsargājošajām iestādēm, lai atrisinātu [jautājumu] par neatļautu piekļuvi kontiem[, uz ko attiecas šī lieta].</P><P>Visbeidzot attiecībā uz Jūsu lūgumu par to, lai tiktu apturēti visi kvotu pārskaitījumi valstu reģistros, kamēr netiks ieviesti parastie banku informācijas sistēmu drošības noteikumi, šāda rīcība būtu nesamērīga un tai trūktu juridiskā pamatojama [..].<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20101222">2010. gada 22. decembra</DATE> vēstuli Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāta (ĢD) ģenerāldirektors atbildēja uz <DATE ISO="20101124">2010. gada 24. novembra</DATE> vēstuli šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P>“[..]</P><P>Apgalvoto krāpnieciski pārskaitīto kvotu atgūšana ir valsts tiesību jautājums, un par to atbildīgas ir valsts iestādes, kurām ir uzticēts piemērot likumu. Komisijai nav kompetences bloķēt šādas kvotas reģistra kontā tik ilgi, kamēr šādas kvotas ir atzītas par derīgu līdzekli saistību izpildei.</P><P>Attiecībā uz apmaiņu ar kvotām lūdzam pievērst uzmanību tam, ka šī informācija saskaņā ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu un XVI pielikumu ir konfidenciāla piecus gadus. Neņemot vērā šīs normas, Komisija efektīvi sadarbojas ar kompetentajām tiesībsargājošajām iestādēm, lai atrisinātu [jautājumu] par neatļautu piekļuvi kontiem[, uz ko attiecas šī lieta].</P><P>[..].</P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Netiek apstrīdēts, ka šis Komisijas ģenerāldirektors rīkojās Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāla centrālā administratora statusā Direktīvas 2003/87 20. panta 1. punkta izpratnē; šī funkcija viņam tika uzticēta 2010. gadā.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT><DATE ISO="20101228">2010. gada 28. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> [Briseles Pirmās instances tiesā] (Beļģija) pret Komisiju tika uzsākta pagaidu noregulējuma tiesvedība, kuru ierosināja cita sabiedrība, nevis prasītāja. Šīs tiesvedības mērķis tostarp bija, lai minētās tiesas priekšsēdētājs, kurš pieņem<?PAGE NO="6"?> lēmumu kā pagaidu noregulējuma tiesnesis, uzdotu Komisijai, pirmkārt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>atklāt [to kontu] īpašnieka vai īpašnieku identitāti<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, kuros tika atklātas, kā apgalvots, nozagtās kvotas, un, otrkārt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>bloķēt visus valsts reģistrus; kuros [bija] reģistrētas [šīs] kvotas<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>. 2011. gada 21. februārī prasītāja <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> iesniedza pieteikumu par iestāšanos lietā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>lai panāktu, ka tiktu piemēroti tie paši pasākumi, kurus prasa piemērot<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> šī otra sabiedrība. Līdz ar to tai tika piešķirts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>otras prasītājas<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> statuss. Tā vismaz izriet no rīkojuma, ar kuru izbeidz pagaidu noregulējuma tiesvedību, kas ir minēts tālāk 39. punktā.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20110311">2011. gada 11. marta</DATE> vēstuli Ar organizēto noziedzību un terorismu saistīto izmeklēšanu nodaļas virsprokurors (Rumānija) paziņoja prasītājai, ka par prasītājas sūdzībā (minēta iepriekš 25. punktā) norādītajiem faktiem ir uzsākta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>kriminālizmeklēšana<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20110318">2011. gada 18. marta</DATE> vēstuli šī pati iestāde precizēja prasītājai, ka tā <DATE ISO="20110111">2011. gada 11. janvārī</DATE> ir nosūtījusi Beļģijas tiesībsargājošām iestādēm tiesiskās palīdzības lūgumu. Šis lūgums bija par to, lai Komisijas ģenerāldirekcija, kuras pienākumos ietilpst kārtot Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālu:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>oficiāli aizliegtu iestādēm, kuru pienākumos ietilpst uzturēt valsts reģistrus, iekļaut grāmatvedībā un atļaut darījumus ar prasītajai piederošajām emisiju kvotām;</P></ITEM><ITEM><P>sniegtu visus tās rīcībā esošos datus par apgalvoto neatļauto prasītājas emisijas kvotu pārskaitījumu, kas ir noticis <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE>;</P></ITEM><ITEM><P>sniegtu visu darījumu attiecībā uz šīm kvotām aprakstu;</P></ITEM><ITEM><P>sniegtu žurnāldatnes (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>log files<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> angļu val.), norādot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>IP adreses<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, datumu un stundu visiem darījumiem, kuri attiecas uz prasītajai piederošajām emisiju kvotām, sākot no <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembra</DATE>;</P></ITEM><ITEM><P>sniegtu žurnāldatnes (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>log files<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> angļu val.), norādot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>IP adreses<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, datumu un stundu visiem darījumiem, kuri attiecas uz prasītajai piederošajām emisiju kvotām, sākot no <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembra</DATE>;</P></ITEM><ITEM><P>un sniegtu visu citu valstu reģistru paziņoto informāciju par līdzīgiem gadījumiem.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā <DATE ISO="20110318">2011. gada 18. marta</DATE> vēstulē turklāt bija precizēts, ka Beļģijas tiesībsargājošās iestādes līdz tam nebija sniegušas atbildi uz iepriekš minēto lūgumu.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>No iebildumu raksta izriet, ka starplaikā ar Beļģijas tiesībsargājošo iestāžu starpniecību Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (<HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT>) <DATE ISO="20110304">2011. gada 4. martā</DATE> saņēma minēto tiesiskās palīdzības lūgumu.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20110404">2011. gada 4. aprīļa</DATE> vēstuli kāda sabiedrība, kas ietilpst tajā pašā grupā, kurā prasītāja, norādīja Komisijai, ka viena prasītājas pārstāve 2011. gada 2. un 17. martā ir runājusi ar Komisijas darbiniekiem. Tā uzsvēra, ka abās sarunās tiem tika precizēts, ka Rumānijas prokuratūra ir nosūtījusi Komisijai tiesiskās palīdzības lūgumu. Tālāk tā apgalvoja, ka uz to brīdi minētais lūgums bija palicis bez atbildes. Visbeidzot pēc tam, kad tā apgalvoja, ka tai ir mutiski norādīts, ka <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> ir saņēmis šo lūgumu, tā pieprasīja Komisijai uz to atbildēt pēc iespējas ātrāk.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20110407">2011. gada 7. aprīļa</DATE> vēstuli Komisijas kompetentās nodaļas vadītājs norādīja šai pašai sabiedrībai, ka Klimata politikas ĢD nav saņēmis nekādu lūgumu no Rumānijas tiesībsargājošām iestādēm. Viņš turklāt informēja prasītāju, ka dati par darījumiem, kas ir reģistrēti Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā, ir konfidenciāli un ka saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>pastāvīgo praksi<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> tos paziņo tikai valsts iestādēm, kurām ir uzticēts piemērot likumu, pēc pienācīgi pamatota lūguma.</TXT></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>No iebildumu raksta izriet – un tajā ietvertās norādes pamato Komisijas iesniegtie dokumenti, atbildot uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, – ka tajā pašā dienā, proti, <DATE ISO="20110407">2011. gada 7. aprīlī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> sniedza atbildi uz lūgumu sniegt tiesisko palīdzību. Šādas atbildes esamību turklāt atzīst arī prasītāja savā prasības pieteikumā. Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> esot nodevis Beļģijas prokuratūrai atbilstoši Komisijas sniegtajiem precizējumiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/><HT TYPE="ITALIC">CD‑ROM</HT> un cieto disku ar 300 gigabaitiem informācijas<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20110531">2011. gada 31. maija</DATE> vēstuli prasītājas advokāts norādīja Komisijai, ka viņš pieņem, ka tai bija zināms tas, ka prasītāja kopš 2011. gada februāra bija lietas dalībniece pagaidu noregulējuma tiesvedībā, kas minēta iepriekš 30. punktā. Viņš uzsvēra faktu, ka šīs tiesvedības mērķis ir, lai Komisijai tiktu noteikts pienākums bloķēt, kā apgalvots, <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE> nozagtās kvotas un atklāt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>to pašreizējo atrašanās vietu valstu reģistros<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>. Šis advokāts turklāt precizēja, ka atbilstoši informācijai, kas ir atklāta presē, <DATE ISO="20110430">2011. gada 30. aprīlī</DATE> <FT TYPE="NUMBER">279210</FT> no apgalvotajām nozagtajām kvotām dažādi Savienības operatori nodeva atpakaļ (lai izpildītu nodošanas pienākumu, kas paredzēts Direktīvas 2003/87 12. panta 3. punktā, kas minēts iepriekš 14. punktā). Pēc tam viņš lūdza Komisijai neatļaut šādu kvotu nodošanu vai vismaz tās bloķēt un piešķirt no jauna likumīgajam īpašniekam.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20110603">2011. gada 3. jūnija</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> priekšsēdētājs nolēma, ka šai tiesai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>nav piekritības<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, lai izskatītu iepriekš 30. punktā minēto pagaidu noregulējuma tiesvedību.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20110718">2011. gada 18. jūlija</DATE> vēstuli Komisija atbildēja uz vēstuli, kuru tai <DATE ISO="20110531">2011. gada 31. maijā</DATE> bija nosūtījis prasītājas advokāts: tā uzsvēra, ka attiecībā uz lūgumu bloķēt apgalvoto nozagto kvotu nodošanu tās nostāja nav mainījusies. Tā apgalvoja, ka, pirmkārt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>apgalvoto krāpnieciski pārskaitīto kvotu atgūšana ir valsts tiesību un valsts iestāžu, kurām ir uzticēts piemērot likumu, jautājums<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, otrkārt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>Komisijai nav kompetences bloķēt šādas kvotas reģistra kontā tik ilgi, kamēr šādas kvotas ir atzītas par derīgu līdzekli saistību izpildei<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20111213">2011. gada 13. decembra</DATE> vēstuli, kas tika nosūtīta Komisijai, prasītāja apgalvoja, ka Komisijai un dalībvalstīm ir noteikts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>netiešs pienākums<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> meklēt risinājumu, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas nodarīti kvotu izmantotājam, kurš nav vainojams. Tālāk tā norādīja, ka tā ir nolēmusi uzsākt tiesvedības pret Komisiju un Rumānijas iestādēm, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>atgūtu zaudējumus<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>. Visbeidzot tā apgalvo, ka šāds process nav tās akcionāru interesēs un līdz ar to tā ir gatava vienoties ar Komisiju par izlīgumu (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>out-of-court settlement<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> angļu val.).</TXT></NP><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20120116">2012. gada 16. janvāra</DATE> vēstuli Komisija precizēja prasītājai, ka tā nepiekrīt izlīgumam.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts <DATE ISO="20120711">2012. gada 11. jūlijā</DATE>, prasītāja uzsāka šo tiesvedību. Tā ir iesniegusi divas prasījumu virknes.</TXT></NP><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Pirmkārt, tā lūdz Vispārējo tiesu ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>starpspriedumu<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>konstatēt, ka attiecībā uz prasītajai nodarītajiem zaudējumiem pēc viena miljona kvotu zādzības [..] Savienība ir atbildīga par Komisijas rīcību atbilstoši LESD 256., 268. un 340. pantam;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest [..] Savienībai provizoriski samaksāt prasītajai vienu eiro;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest lietas dalībniekiem panākt vienošanos par zaudējumu apmēru un/vai piespriest prasītājai pierādīt galīgo tai nodarīto zaudējumu apmēru trīs mēnešos pēc starpsprieduma pieņemšanas;</P></ITEM><ITEM><P>pasludināt spriedumu par izpildāmu.<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/></P></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="8"?><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Otrkārt, tā lūdza Vispārējai tiesai:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>piespriest [..] Savienībai tai izmaksāt summu, kas atbilst visu to nozagto kvotu vērtībai, kuras joprojām nebūtu atgūtas galīgā sprieduma pasludināšanas dienā par tirgus cenu, kas bija spēkā zādzības dienā, tai pieskaitot 8 % par katru gadu, sākot no <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembra</DATE>;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest [..] Savienībai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un</P></ITEM><ITEM><P>pasludināt spriedumu par izpildāmu.<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/></P></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>46</NO.P><TXT><DATE ISO="20121019">2012. gada 19. oktobrī</DATE> Komisija iesniedza Vispārējā tiesā savu iebildumu rakstu. Tās prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>prasību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>47</NO.P><TXT><DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobrī</DATE> prasītāja atguva <FT TYPE="NUMBER">94761</FT> kvotu pēc tam, kad tās bloķēja Itālijas reģistrs un arestēja Itālijas prokuratūra. Tādējādi, sākot no šī datuma, prasītajai vēl atlika atgūt <FT TYPE="NUMBER">905239</FT> kvotas, nevis miljons kvotas, kā tā to sākotnēji apgalvoja (skat. iepriekš 44. punktu).</TXT></NP><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>2013. gada 11. februārī prasītāja Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza replikas rakstu. Tā ir izdarījusi grozījumus vienā no prasījumiem. Tā vairs nelūdz, lai Vispārējā tiesa <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>piespriest[u] lietas dalībniekiem panākt vienošanos par zaudējumu apmēru un/vai piespriest[u] prasītājai pierādīt galīgo tai nodarīto zaudējumu apmēru trīs mēnešos pēc starpsprieduma pieņemšanas<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, bet tā lūdz, lai Vispārējā tiesa <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>piespriest[u] lietas dalībniekiem panākt vienošanos par zaudējumu apmēru un/vai piespriest[u] prasītājai pierādīt galīgo tai nodarīto zaudējumu apmēru trīs mēnešos pēc Rumānijā virzītā kriminālprocesa rezultātiem<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>. Pārejā daļā tās prasījumi sakrīt ar prasības pieteikumā izvirzītajiem.</TXT></NP><NP><NO.P>49</NO.P><TXT><DATE ISO="20130529">2013. gada 29. maijā</DATE> Komisija iesniedza Vispārējās tiesas kancelejā atbildes rakstu uz repliku.</TXT></NP><NP><NO.P>50</NO.P><TXT>Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, sākotnējais tiesnesis referents tika norīkots uz astoto palātu, kurai līdz ar to tika nodota šī lieta.</TXT></NP><NP><NO.P>51</NO.P><TXT>Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (astotā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu. Ar procesa organizatorisko pasākumu Vispārējā tiesa lūdza lietas dalībniekus sniegt atbildes uz jautājumiem un iesniegt dokumentus.</TXT></NP><NP><NO.P>52</NO.P><TXT>Ar aktu, kas reģistrēts Vispārējās tiesas kancelejā 2014. gada 5. februārī, Komisija izpildīja šo lūgumu. Prasītāja to izpildīja 2014. gada 6. februārī.</TXT></NP><NP><NO.P>53</NO.P><TXT><DATE ISO="20140227">2014. gada 27. februāra</DATE> tiesas sēdē tika uzklausīti prasītāju un Komisijas apsvērumi un atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par jautājumiem, kuri jāaplūko pirms lietas izskatīšanas pēc būtības</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>54</NO.P><TXT>Pirms izskatīt, vai prasība ir pamatota, Vispārējā tiesa pēc savas iniciatīvas veiks pieņemamības pārbaudi, pirmkārt, attiecībā uz tās Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām, tad tā noteikts, kāda ir ietekme uz tiesvedību tam, ka Rumānijas tiesā ir celta prasība atlīdzināt tos pašus zaudējumus, kuri ir minēti šajā tiesvedībā, taču pirmā prasība ir vērsta pret Rumānijas iestādēm.</TXT></NP><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par to, vai ir ievērots Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>55</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmajai daļai, to lasot kopsakarā ar minēto statūtu 53. panta pirmo daļu un Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ikvienā prasības pieteikumā jābūt norādei par strīda priekšmetu un ir jābūt iekļautam kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem. Šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa lemt par prasību attiecīgā gadījumā bez citas informācijas tās pamatojumam. Lai garantētu tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedības norisi, prasības pieņemamībai ir nepieciešams, lai būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem tā ir balstīta, kaut kopsavilkuma veidā, bet saskanīgi un saprotami izrietētu no paša prasības pieteikuma teksta. Konkrētāk, lai izpildītu šīs prasības, prasības pieteikumā, ar kuru tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus, kurus, kā tiek apgalvots, izraisījusi Savienības iestāde, ir jābūt ietvertiem pierādījumiem, kas ļauj identificēt, pirmkārt, rīcību, kuru prasītājs pārmet attiecīgajai iestādei, otrkārt, iespējami ciestā kaitējuma raksturu un apjomu un, treškārt, iemeslus, kādēļ prasītājs uzskata, ka pastāv cēloņsakarība starp šo rīcību un šo kaitējumu (skat. Vispārējās tiesas <DATE ISO="20100302">2010. gada 2. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-16/04" PAGE.ECR="II-211" YEAR="2010">T-16/04 <HT TYPE="ITALIC">Arcelor</HT>/Parlaments un Padome, Krājums, II-211. lpp.</REF.DOC.ECR>, 132. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>56</NO.P><TXT>Tomēr precīza kaitējuma apjoma norādīšana prasības pieteikumā nav absolūts nosacījums prasības pieņemamībai, vēl jo vairāk nav vajadzīgs izteikt skaitļos pieprasīto atlīdzības lielumu, jo to katrā ziņā ir iespējams izdarīt līdz replikas stadijai ar nosacījumu, ka prasītājs min sevišķus apstākļus, kuri attaisno tās novēlošanos, un norāda elementus, kas tai ļauj izvērtēt kaitējuma raksturu un apmēru, un atbildētājai līdz ar to ir iespēja nodrošināt savu aizstāvību (skat. iepriekš 55. punktā minēto spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Arcelor</HT>/Parlaments, 135. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>57</NO.P><TXT>Atbilstoši šiem apsvērumiem ir jānovērtē, vai prasība atbilst Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Rīcība, kurā vaino Savienību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>58</NO.P><TXT>Prasības pieteikumā izvērstās argumentācijas mērķis ir pierādīt, ka Komisijai esot bijis jāatklāj prasītajai nozagto kvotu pašreizējo īpašnieku identitāte un tad jāaizliedz jebkurš darījums ar šīm kvotām tā, lai atvieglotu to atgriešanu prasītajai. Prasības pieteikuma 64. punktā prasītāja apgalvo, ka Komisijai, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>atsakoties izpaust nozagto kvotu atrašanās vietu un tās bloķēt<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>, ir iestājusies Savienības atbildība. Līdzīgas norādes ir sniegtas prasības pieteikuma 68. punktā. Visbeidzot vēl skaidrākas norādes ir sniegtas prasības pieteikuma 134. punktā. Tajā var lasīt, ka rīcība, kurā vaino Savienību, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>nav pati zādzība<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>, bet <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>prettiesisks atteikums un Komisijas nespēja [..] vajadzīgajā laikā bloķēt nozagtās kvotas un izpaust to atrašanās vietu<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>59</NO.P><TXT>Ir patiesi, ka prasības pieteikuma 65. punktā prasītāja norāda, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>fakti, kuru dēļ ir iestājusies Savienības atbildība<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>, norisinājās <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE>, proti, dienā, kurā notika apgalvotā neatļautā kvotu pārskaitīšana. Tomēr, tā kā prasītāja par šo pārskaitījumu nevienā brīdī tieši nevaino Komisiju, tad jāuzskata, ka darbības, par kurām prasītāja vaino Komisiju, ir skaidri identificētas prasības pieteikumā. Šādas darbības ir divas. Pirmkārt, tas ir apgalvotais Komisijas atteikums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>izpaust nozagto kvotu atrašanās vietu<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>, otrkārt, šīs pašas iestādes atteikums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>tās bloķēt<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Norādītie zaudējumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>60</NO.P><TXT>Savos prasījumos prasītāja lūdz tai izmaksāt kā zaudējumu atlīdzību summu, kas atbilst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>nozagto kvotu vērtībai, kuras joprojām nebūtu atgūtas galīgā sprieduma pasludināšanas dienā par tirgus cenu, kas bija spēkā zādzības dienā, tai pieskaitot 8 % par katru gadu, sākot no <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembra</DATE><QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="10"?><NP><NO.P>61</NO.P><TXT>Līdz ar to tā pietiekami precīzi ir norādījusi zaudējumu, uz kuriem tā atsaucas, raksturu: tas ir tīri mantisks zaudējums, kurš galvenokārt, izsakot naudas vērtībā uz 2010. gada 16. novembri, izpaužas kā viens miljons apgalvotās nozagtās kvotas, kuras nav atgūtas prasības pieteikuma iesniegšanas datumā.</TXT></NP><NP><NO.P>62</NO.P><TXT>Turklāt ir jāuzskata, ka prasībā ir ietverts pietiekami daudz norāžu, lai noteiktu apgalvoto zaudējumu galīgo apmēru.</TXT></NP><NP><NO.P>63</NO.P><TXT>Prasības pieteikuma secinājumu daļa, kurā ir izklāstīta prasība par zaudējumu atlīdzību, ir jālasa kopā ar tās 119. punktu, kurā ir apgalvots, ka prasītajai nodarītie <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>zaudējumi<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>aptuveni 15 miljoni euro<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>64</NO.P><TXT>Turklāt, ja šis aprēķins ir aptuvens, tad tas ir jāinterpretē atbilstoši prasības pieteikuma 7. punktam, kurā ir precizēts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>vidējā maiņas cena [katrai apgalvotajai nozagtajai un neatgūtajai kvotai apgalvotās zādzības dienā bija] starp 10 un 20 euro<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>. No tā izriet, ka prasītāja, augstākais, prasa tai atlīdzināt summu 20 miljonu euro apmērā, neskaitot procentus.</TXT></NP><NP><NO.P>65</NO.P><TXT>Tātad prasības pieteikumā ir identificēts gan apgalvoto zaudējumu veids, gan to apmērs.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>C –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Cēloņsakarība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>66</NO.P><TXT>Visbeidzot prasības pieteikumā ar noteiktu skaidrības pakāpi ir izklāstīts, ka minētie zaudējumi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>ir cēlušies no Komisijas prettiesiska atteikuma un [..] nespējas vajadzīgajā laikā bloķēt nozagtās kvotas un izpaust to atrašanās vietu<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>. Kā apgalvo prasītāja, šī atteikuma dēļ tā nevarēja identificēt pašreizējos šo kvotu īpašniekus un pēc tam rīkoties, attiecīgā gadījumā vēršoties tiesā, lai tās atgūtu.</TXT></NP><NP><NO.P>67</NO.P><TXT>Šīs norādes par cēloņsakarību starp pārmesto rīcību un apgalvoto kaitējumu ir pietiekamas, lai uzskatītu, ka šī prasība atbilst Reglamenta 44. panta 1 punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Rumānijas tiesā celtās prasības atlīdzināt tos pašus zaudējumus, kuri ir minēti šajā tiesvedībā, taču kas ir vērsta pret Rumānijas iestādēm, ietekmi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>68</NO.P><TXT>Replikas raksta 17. punktā prasītāja norāda, ka tā ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>iesniegusi civilprasību Rumānijas tiesā pret administratīvo iestādi, kura atbild par Rumānijas reģistra uzturēšanu. Tā piebilst, ka “šai prasībai ir atšķirīgs raksturs [no prasības Vispārējā tiesā] un tā [to] neskar, ņemot vērā, ka prasība Rumānijas tiesā ir pamatota ar līgumu, kas noslēgts starp prasītāju un Rumānijas iestādi<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>69</NO.P><TXT>Tomēr no Rumānijas tiesā iesniegtā pieteikuma par lietas ierosināšanu, kas tajā tika reģistrēts <DATE ISO="20111110">2011. gada 10. novembrī</DATE>, 49. punkta izriet, ka zaudējumi, kurus tiek prasīts atlīdzināt Rumānijas iestādēm, atbilst naudas izteiksmē uz 2010. gada 16. novembri vienam miljonam apgalvoto nozagto emisijas kvotu, kuras, kā apgalvots, ir neatļauti pārskaitītas un kuras nav varēts atgūt. Līdz ar to, kaut arī ir taisnība, ka Rumānijas iestādēm pārmestā rīcība (proti, sava pienākuma nodrošināt Rumānijas reģistra drošību neizpilde) atšķiras no šīs prasības pret Komisiju priekšmeta, tomēr apgalvotie zaudējumi abos gadījumos ir vieni un tie paši: tos veido apgalvoto nozagto un prasības iesniegšanas dienā neatgūto kvotu vērtība (skat. iepriekš 61. punktu).</TXT></NP><NP><NO.P>70</NO.P><TXT>Atbilstoši prasītājas sniegtajām norādēm tiesas sēdes dienā un <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> prasības pieteikuma iesniegšanas datumā neviena Rumānijas tiesa vēl nebija pieņēmusi nolēmumu.</TXT></NP><NP><NO.P>71</NO.P><TXT>Ar šādu faktu izkārtojumu, ja pēc tiesas sēdes, kas ir noturēta šajā lietā, Rumānijas tiesa apmierinātu tajā iesniegto prasītājas prasību un ja paralēli Vispārējā tiesa apmierinātu šo prasību, prasītāja par vieniem zaudējumiem saņemtu divkāršu atlīdzību.</TXT></NP><NP><NO.P>72</NO.P><TXT>Tomēr judikatūrā ir rasti risinājumi, lai novērstu šādu seku iestāšanos, atkarībā no situācijas, vai nu sākot no prasības pieņemamības izskatīšanas, vai arī vēlāk izskatot tās pamatotību.</TXT></NP><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prasības celšanas par zaudējumu atlīdzību Rumānijas tiesā ietekme uz šīs prasības pieņemamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>73</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19890530">1989. gada 30. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="20/88" PAGE.ECR="1553" YEAR="1989">20/88 <HT TYPE="ITALIC">Roquette frères</HT>/Komisija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1553. lpp.</REF.DOC.ECR>, 15. punkts) Tiesa lēma, ka LESD 268. pantā un 340. panta otrajā daļā paredzētās prasības par zaudējumu atlīdzību pieņemamība dažos gadījumos var būt atkarīga no iekšējo tiesību aizsardzības iespēju izsmelšanas, kas ir domātas, lai saņemtu apmierinājumu no valsts iestādēm, ja vien šīs iekšējās tiesību aizsardzības iespējas nodrošina efektīvu privātpersonu aizsardzību un to noslēgumā apgalvotie zaudējumi var tikt atlīdzināti.</TXT></NP><NP><NO.P>74</NO.P><TXT>Šajā principa izklāstā darbības vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>varēt<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> izmantošana liecina, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>iekšējo tiesību aizsardzības iespēju, kas ir domātas, lai saņemtu apmierinājumu no valsts iestādēm<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>, neizsmelšanas sekas nav tādas, ka Savienības tiesai sistemātiski ir jānonāk pie konstatējuma par nepieņemamību. Neizsmelšanas sekas var būt prasības nepieņemamība tikai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>dažos gadījumos<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>75</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka iepriekš 73. punktā minētajā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Roquette frères</HT>/Komisija (15. punkts) nav precizēts, kādi ir šie gadījumi. Tomēr Vispārējā tiesa uzskata, ka pastāv tikai viens gadījums, kurā apstāklis, ka vēl nav pieņemts galīgs nolēmums par prasību par zaudējumu atlīdzību, kas celta valsts tiesā, katrā ziņā nozīmētu prasības par zaudējumu atlīdzību nepieņemamību, kas celta Savienības tiesā. Tas ir gadījums, kurā šāds apstāklis liegtu Vispārējai tiesai identificēt tajā apgalvoto zaudējumu raksturu un apjomu un tādējādi nebūtu izpildītas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasības (skat. iepriekš 55. punktā minēto judikatūru).</TXT></NP><NP><NO.P>76</NO.P><TXT>Šajā lietā, lai gan ir apstāklis, ka neviens no lietas materiāliem neļauj secināt, ka kāda Rumānijas tiesa būtu pieņēmusi nolēmumu par prasītājas celto prasību par zaudējumu atlīdzību, Vispārējā tiesa var noteikt apgalvoto zaudējumu raksturu un apmēru (skat. iepriekš 65. punktu).</TXT></NP><NP><NO.P>77</NO.P><TXT>Līdz ar to ir izslēgts noraidīt šo prasību kā nepieņemamu, pamatojoties uz judikatūru, kas izriet no iepriekš 73. punktā minētā sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Roquette frères</HT>/Komisija (15. punkts).</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prasības celšanas par zaudējumu atlīdzību Rumānijas tiesā ietekme uz šīs prasības pamatotības izskatīšanu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>78</NO.P><TXT>No prasības par zaudējumu atlīdzību celšanas valsts tiesā par tiem pašiem zaudējumiem, kuri tiek apgalvoti Savienības tiesā, rodas sekas, kas neaprobežojas tikai ar jautājumu par pieņemamību. Tai ir ietekme arī uz Savienības tiesā celtās prasības par zaudējumu atlīdzību pamatotību.</TXT></NP><NP><NO.P>79</NO.P><TXT>Saskaņā ar judikatūru, ja, pirmkārt, viena persona ceļ divas prasības par vienu un to pašu zaudējumu atlīdzību, kur viena prasība ir celta valsts tiesā pret valsts iestādi un otra – Savienības tiesā pret Savienības iestādi vai struktūru, un ja, otrkārt, pastāv risks, ka abu šo tiesu atšķirīgā vērtējuma par zaudējumiem dēļ minētā persona saņemtu nepietiekamu vai pārmērīgu atlīdzību, tad Savienības tiesai, pirms lemt par zaudējumiem, ir jānogaida, kamēr valsts tiesa ar galīgu nolēmumu izspriež tajā celto prasību (šajā ziņā skat. Tiesas <DATE ISO="19670714">1967. gada 14. jūlija</DATE> spriedumus apvienotajās lietās 5/66, 7/66 un no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="13/66+14/66+15/66+16/66+17/66+18/66+19/66+20/66+21/66+22/66+23/66+24/66" PAGE.ECR="317" YEAR="1967">13/66 līdz 24/66 <HT TYPE="ITALIC">Kampffmeyer</HT> u.c./Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 317., 344. lpp.</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="19671130">1967. gada 30. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="30/66" PAGE.ECR="389" YEAR="1967">30/66 <HT TYPE="ITALIC">Becher</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 369., 389. un 390. lpp.</REF.DOC.ECR>, un Vispārējās tiesas <DATE ISO="20061213">2006. gada 13. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-138/03" PAGE.ECR="II-4923" YEAR="2006">T-138/03 <HT TYPE="ITALIC">É</HT>. <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. u.c./Padome un Komisija, Krājums, II-4923. lpp.</REF.DOC.ECR>, 42. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>80</NO.P><TXT>Tādējādi šādā gadījumā Savienības tiesai ir jānogaida, kamēr valsts tiesa pieņems lēmumu, pirms tā var lemt par zaudējumu pastāvēšanu un apmēru. Šajā starplaikā Savienības tiesa nevar arī lemt par cēloņsakarību starp Savienībai pārmesto rīcību un apgalvoto zaudējumu. Turpretī tā pirms valsts tiesas nolēmuma pieņemšanas var noteikt, vai pārmestā rīcība ir tāda, kuras dēļ var iestāties Savienības<?PAGE NO="12"?> ārpuslīgumiskā atbildība. Turklāt lietā, kurā tika pieņemts iepriekš 79. punktā minētais spriedums <HT TYPE="ITALIC">Kampffmeyer</HT> u.c./Komisija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 339. lpp.), pirms tiesvedības apturēšanas Tiesa pieņēma lēmumu par to, vai ir izdarīts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>dienesta pārkāpums, kura dēļ var iestāties Kopienas atbildība<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>81</NO.P><TXT>Tā kā šajā lietā prasītāja ir cēlusi prasību, kas joprojām ir izskatīšanā Rumānijas tiesā, lai tai tiktu atlīdzināti tie paši zaudējumi, kuri tiek apgalvoti arī šajā prasībā, tad Vispārējā tiesa nolemj pagaidām neizskatīt jautājumus attiecībā uz zaudējumiem un cēloņsakarību.</TXT></NP><NP><NO.P>82</NO.P><TXT>Tomēr Vispārējā tiesa norāda, ka tā var lemt par jautājumiem, kurus ir jāizskata pirms minētā novērtējuma.</TXT></NP><NP><NO.P>83</NO.P><TXT>It īpaši tā var novērtēt abu Komisijas darbību likumību, uz kurām atsaucas prasītāja, lai pamatotu prasījumus par zaudējumu atlīdzību saistībā ar atbildību vainas dēļ. Turklāt, ja Vispārējā tiesa noraidītu šos pirmos divus prasījumus par zaudējumu atlīdzību, tad tā varētu arī lemt par to, vai ir izpildīti nosacījumi par atbildības neatkarīgi no vainas iestāšanos, ja vien šāds atbildības režīms Savienības tiesībās pastāv.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par lietas būtību</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>84</NO.P><TXT>Prasītāja vēlas, lai tiktu atzīta Savienības atbildība divās dažādās jomās: galvenokārt, tā atsaucas uz Savienības atbildību vainas dēļ, proti, atbildība prettiesiskas rīcības dēļ, un pakārtoti – uz atbildību neatkarīgi no vainas, proti, atbildību, kas rodas no tiesiskas darbības.</TXT></NP><NP><NO.P>85</NO.P><TXT>Šīs abas jomas tiks tālāk secīgi apskatītas.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par atbildību vainas dēļ</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>86</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai konstatētu Savienības ārpuslīgumisko atbildību, ir jābūt kumulatīvi izpildītam nosacījumu kopumam, proti, pirmkārt, pārmestā rīcība ir attiecināma uz Savienības iestādi vai struktūru, otrkārt, šī rīcība ir prettiesiska, treškārt, pastāv zaudējumi, ceturtkārt, pastāv tieša cēloņsakarība starp minēto rīcību un apgalvotajiem zaudējumiem. Ja nav izpildīts kāds no nosacījumiem, prasība jānoraida kopumā un nav jāpārbauda, vai ir izpildīti pārējie nosacījumi (skat. Vispārējās tiesas <DATE ISO="20120710">2012. gada 10. jūlija</DATE> spriedumu lietā T‑587/10 <HT TYPE="ITALIC">Interspeed</HT>/Komisija, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>87</NO.P><TXT>Lai būtu izpildīts nosacījums par pārmestās rīcības prettiesiskumu, judikatūrā tiek prasīts konstatēt pietiekami būtisku tādas tiesību normas pārkāpumu, ar kuru piešķir tiesības privātpersonām. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka normu sistēmā, kāda izriet no judikatūras saistībā ar Savienības ārpuslīgumisko atbildību, tostarp tiek ņemta vērā atrisināmās situācijas sarežģītība, tiesību aktu piemērošanas vai interpretācijas grūtības un it īpaši konkrētā akta izdevēja rīcības brīvība. Noteicošais kritērijs, kas ļauj uzskatīt, ka Savienības tiesību pārkāpums ir pietiekami būtisks, ir tas, ka attiecīgā iestāde acīmredzami un būtiski ir pārkāpusi savas rīcības brīvības robežas. Ja šīs iestādes rīcības brīvība ir ļoti šaura vai pat tādas nav vispār, tad Savienības tiesību aizskārums var būt pietiekams, lai pierādītu, ka pastāv pietiekami būtisks pārkāpums (Tiesas <DATE ISO="20000704">2000. gada 4. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-352/98 P" PAGE.ECR="I-5291" YEAR="2000">C-352/98 P <HT TYPE="ITALIC">Bergaderm</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Goupil</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5291. lpp.</REF.DOC.ECR>, 40. un 42.–44. punkts, un <DATE ISO="20021210">2002. gada 10. decembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-312/00 P" PAGE.ECR="I-11355" YEAR="2002">C-312/00 P Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Camar</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Tico</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-11355. lpp.</REF.DOC.ECR>, 52.–55. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>88</NO.P><TXT>Atbilstoši šiem apsvērumiem ir jāizvērtē abu atsevišķo darbību, kuras, kā tika minēts iepriekš 59. punktā, prasītāja pārmet Komisijai, tiesiskums.</TXT></NP><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pirmā pārmestā darbība, kas izpaudās kā atteikums izpaust <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE>, kā apgalvots, nozagto kvotu atrašanās vietu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Pirmās pārmestās rīcības esamība</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>89</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka nevienā no lietas materiālos ietilpstošajām Komisijai adresētajām vēstulēm prasītājas vārdā nav ietverts tiešs lūgums, lai Komisija izpaustu <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE> apgalvoto nozagto kvotu atrašanās vietu.</TXT></NP><NP><NO.P>90</NO.P><TXT>Tomēr ir jākonstatē, ka Komisija spontāni norādīja prasītājai ar savām 2010. gada 14. un 22. decembra vēstulēm, ka jebkura <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>informācija [par apmaiņu ar kvotām] ir konfidenciāla piecus gadus<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>91</NO.P><TXT>Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka prasītāja 2011. gada 21. februārī lūdza <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> priekšsēdētājam uzdot Komisijai, pirmkārt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>atklāt [to kontu] īpašnieka vai īpašnieku identitāti<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>, kuros parādījās kvotas, kuras, kā apgalvo prasītāja, tai bija nozagtas <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE> (skat. iepriekš 30. punktu). Citiem vārdiem, prasītāja lūdza, lai Komisijai tiktu uzdots izpaust apgalvoto nozagto kvotu atrašanās vietu.</TXT></NP><NP><NO.P>92</NO.P><TXT>Kaut arī šāds lūgums tika adresēts <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> priekšsēdētājam, nevis Komisijai, šķiet, ka ar <DATE ISO="20110407">2011. gada 7. aprīļa</DATE> vēstuli (skat. iepriekš 36. punktu) šīs iestādes nolūks bija uz to atbildēt. Šajā vēstulē ir precizēts, ka informācija, kura ir ietverta Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā, ir konfidenciāla un ka saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>pastāvīgo praksi<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> Komisija to paziņo tikai valsts iestādēm, kurām ir uzticēts piemērot likumu, pēc pienācīgi pamatota lūguma. Taisnība, ka šī <DATE ISO="20110407">2011. gada 7. aprīļa</DATE> vēstule nebija adresēta prasītajai, bet citai grupas, kurā tā ietilpst, sabiedrībai. Taisnība arī, ka tajā nebija minēts prasītājas lūgums saistībā ar tiesvedību, kas bija uzsākta <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT>. Tomēr ar šo vēstuli netiešā veidā ir sniegta atbilde uz šo lūgumu.</TXT></NP><NP><NO.P>93</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jāsecina, ka Komisija ir atteikusi apmierināt prasītājas lūgumu par to, lai tiktu izpausta <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE> apgalvoto nozagto kvotu atrašanās vieta. Pirmās rīcības esamība tātad ir pierādīta.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Pirmās pārmestās rīcības tiesiskums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>94</NO.P><TXT>Lai pierādītu pirmās pārmestās rīcības prettiesiskumu, proti, Komisijas atteikumu tai tieši izpaust konfidenciālu informāciju, prasītāja būtībā ir izvirzījusi septiņus pamatus.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Pirmais pamats par Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 1. punkta pārkāpumu</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="7"><TITLE><TI><P>Prasītājas argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>95</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija, atsakoties tai izpaust informāciju par apgalvotajām nozagtajām kvotām, ir pārkāpusi Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu, ar kuru ir noteiktas piemērojamās normas konfidencialitātes jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>96</NO.P><TXT>Šī pamata atbalstam tā norāda, ka Komisijai bija pienākums izpaust konfidenciālu informāciju, lai varētu atgūt apgalvotās nozagtās kvotas. Prasītāja apgalvo, ka ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu esot atļauta konfidenciālas informācijas izpaušana, ja tas ir nepieciešams, lai izpildītu Regulā Nr. 2216/2004, Direktīvā 2003/87 un valsts tiesību normās noteiktās prasības. Tā esot tieši informācija par nozagtajām kvotām, kas esot nepieciešama, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0078" ID="QS0078"/>izpildītu<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> šīs prasības, un tā esot viens no <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0079" ID="QS0079"/>reģistra uzturēšanas nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="14"?><NP><NO.P>97</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu nostāju, prasītāja apgalvo, ka Direktīvas 2003/87 20. pantā par Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālu atbildīgajiem Komisijas dienestiem esot uzticēts uzdevums identificēt tādas iespējamas pārkāpjošas darbības, kas skar darījumus, kā zādzības, un tās novērst. Šādu uzdevumu nevarot izpildīt, ja šo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0080" ID="QS0080"/>pārkāpumu upuriem<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> netiek sniegta nekāda veida informācija. Tādējādi izpaust informāciju par kontiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0081" ID="QS0081"/>ar mērķi atgūt nozagtās kvotas<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> atbilstot Direktīvas 2003/87 20. pantā noteiktajām prasībām.</TXT></NP><NP><NO.P>98</NO.P><TXT>Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka, lai arī Komisija ir paziņojusi, ka tā piekrita <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0082" ID="QS0082"/>izpaust informāciju dalībvalstu [iestādēm], kurām ir uzticēts piemērot likumu<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/>, taču tā izslēdza iespēju, ka civillietu tiesa, tostarp <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> priekšsēdētājs varētu būt šāda veida iestāde. Šāda nostāja neesot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0083" ID="QS0083"/>pamatota un tā [esot] pilnvaru nepareiza izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0084" ID="QS0084"/>misuse of powers<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/> angļu val.). Tā piebilst, ka Komisija nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0085" ID="QS0085"/>īsteni<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> atbildējusi vēl līdz šai dienai uz Rumānijas tiesībsargājošo iestāžu tiesiskās palīdzības lūgumu [..], kas tika nosūtīts <DATE ISO="20110113">2011. gada 13. janvārī</DATE>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="7"><TITLE><TI><P>Prasītājas argumentu pamatotība</P></TI></TITLE><NP><NO.P>99</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz pirmo pamatu, vispirms ir jāatgādina Regulas Nr. 2216/2004 10. panta noteikumi un tie jāinterpretē.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="8"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2216/2004 10. panta normas, kas bija spēkā laikā, kad norisinājās Komisijai pārmestie fakti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>100</NO.P><TXT>Iesākumā ir jāuzsver, ka datumā, kurā ir jāuzskata, ka Komisija atteicās izpaust informāciju, kuru lūdz prasītāja, proti, vēlākais <DATE ISO="20110407">2011. gada 7. aprīlī</DATE> (skat. iepriekš 92. punktu), joprojām bija spēkā Regulas Nr. 2216/2004 10. pants. Lai arī ar Komisijas <DATE ISO="20081008">2008. gada 8. oktobra</DATE> Regulas (EK) Nr. 994/2008 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="271" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2008">OV L 271, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>) 91. panta 2. punktu tika atcelta Regula Nr. 2216/2004, tomēr datums, no kura tā zaudē spēku, tika pagarināts līdz 2012. gada 1. janvārim.</TXT></NP><NP><NO.P>101</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 1. punkts, pirms tas zaudēja spēku <DATE ISO="20120101">2012. gada 1. janvārī</DATE>, bija saglabājies negrozīts. Tajā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0086" ID="QS0086"/>visa informācija par kontu stāvokļiem un visi ieraksti par veiktajām darbībām, kā arī Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāla izmantošanai citiem mērķiem, nekā to paredz šī regula, Direktīva 2003/87/EK vai valsts likumi, tiek uzskatīta par konfidenciāliem<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>102</NO.P><TXT>Turpretī Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2.–2 e) punktu, kuri bija piemērojami pirmās pārmestās rīcības datumā, redakcija izrietēja no grozījumiem, kuri tika veikti ar Komisijas <DATE ISO="20101007">2010. gada 7. oktobra</DATE> Regulas (ES) Nr. 920/2010 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="270" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2010">OV L 270, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 78. panta 2. punktu, un šie grozījumi stājās spēkā <DATE ISO="20101015">2010. gada 15. oktobrī</DATE> atbilstoši šīs regulas 80. pantam.</TXT></NP><NP><NO.P>103</NO.P><TXT>Tādējādi Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2.–2 e) punkta redakcija, kas ir piemērojama šīs lietas faktiem, ir šāda:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="010.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0087" ID="QS0087"/>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Reģistros un [Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā] glabātos datus drīkst iegūt šādas struktūras:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>dalībvalsts tiesībsargājošās un nodokļu iestādes;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>[OLAF];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Eiropols;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="15"?><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>dalībvalstu reģistru administratori.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="010.002A"><NO.PARAG>2.a</NO.PARAG><ALINEA>Datus par darījumiem 2. punktā uzskaitītajām struktūrām var sniegt pēc to pieprasījuma, kas adresēts centrālajam administratoram vai valsts administratoram, ja šis pieprasījums ir pamatots un vajadzīgs nodokļu administrēšanas un iekasēšanas vajadzībām vai lai izmeklētu un atklātu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu vai smagus noziegumus un ierosinātu lietu par šiem noziegumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="010.002B"><NO.PARAG>2.b</NO.PARAG><ALINEA>Struktūra, kas saņem datus saskaņā ar 2.a punktu, nodrošina, ka saņemtie dati tiek lietoti tikai saskaņā ar 2.a punktu sniegtajā pieprasījumā minētajā nolūkā un netiek tīši vai netīši darīti pieejami personām, kas nav saistītas ar šādu nolūku. Šis noteikums tomēr neliedz minētajām struktūrām darīt šos datus pieejamus citām 2. punktā minētajām struktūrām, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar 2.a punktu sniegtajā pieprasījumā minētajā nolūkā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="010.002C"><NO.PARAG>2.c</NO.PARAG><ALINEA>Pēc 2. punktā minēto struktūru pieprasījuma centrālais administrators var sniegt tām piekļuvi anonimizētiem datiem par darījumiem, lai tās darījumos pārbaudītu aizdomīgas sakarības. Struktūras ar šādu piekļuvi par aizdomīgām darījumu sakarībām drīkst ziņot citām 2. punktā minētajām struktūrām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="010.002D"><NO.PARAG>2.d</NO.PARAG><ALINEA>Reģistru administratori, izmantojot drošus līdzekļus, dara visiem citiem reģistru administratoriem pieejamus to personu vārdus un identitāti, kurām tie ir atteikuši atvērt kontu vai kuras tie atteikušies izvirzīt par pilnvaroto pārstāvi vai papildu pilnvaroto pārstāvi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="010.002E"><NO.PARAG>2.e</NO.PARAG><ALINEA>Valsts administratori var nolemt paziņot valstu tiesībsargājošajām iestādēm par visiem darījumiem ar tādu kvotu daudzumu, kas pārsniedz valsts administratora noteikto vienību daudzumu, un ziņot par visiem kontiem, kuros veikto darījumu skaits 24 stundu laikā pārsniedz valsts administratora noteikto daudzumu.<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>104</NO.P><TXT>Visbeidzot Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 3. punkta redakcija, kas bija piemērojama pirmās pārmestās rīcības dienā, izrietēja no grozījuma, kas veikts ar Regulas Nr. 916/2007 1. panta 6. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>105</NO.P><TXT>Tādējādi Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 3. punkta redakcijā, kas ir piemērojama šai tiesvedībai, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0088" ID="QS0088"/>Katra kompetenta iestāde un reģistra administrators, kur nepieciešams veikt savas iestādes vai administratora funkcijas, drīkst veikt vienīgi darbības, kas saistītas ar [..] apstiprinātām emisijām, kontiem vai Kioto vienībām.<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="8"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2216/2004 10. panta interpretācija</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>106</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2216/2004 10. panta mērķis ir aizsargāt komercnoslēpumu. Tajā ir paredzēta norma, ka visa informācija tostarp par kontu stāvokļiem un veiktajiem pārskaitījumiem, kas ir ietverta reģistros un Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā, tiek uzskatīta par konfidenciālu.</TXT></NP><NP><NO.P>107</NO.P><TXT>Pirmais izņēmums no šīs normas ir paredzēts Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 1. punktā. Šis izņēmums attiecas uz gadījumu, kurā šādas informācijas izpaušanas mērķis ir īstenot Regulā Nr. 2216/2004, Direktīvā 2003/87 vai valsts tiesību normās ietvertās prasības. Šis izņēmums ir šauri interpretējams, tāpat kā jebkura atkāpe vai izņēmums no vispārējas normas (skat. Tiesas <DATE ISO="20110929">2011. gada 29. septembra</DATE> spriedumu lietā C‑82/10 Komisija/Īrija, Krājumā nav publicēts, 44. punkts un tajā minētā judikatūra). Jāpieņem, ka šis izņēmums attiecas vienīgi uz diviem gadījumiem. Pirmais ir tāds, kurā reģistros un Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā ietvertās informācijas izpaušana ir tieši noteikta ar Direktīvas 2003/87 vai Regulas Nr. 2216/2004 normām, vai arī ar tādu valsts tiesību normu, kura ir saderīga ar Savienības tiesībām. Otrais gadījums ir tāds, kurā informācijas izpaušana ir nepieciešama minēto tiesību normu pareizai piemērošanai. Turklāt jānorāda, ka šo izņēmumu principā<?PAGE NO="16"?> var piemērot tikai iestādēm, kas īsteno valsts varu, kurām šajā statusā var būt uzticēts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0089" ID="QS0089"/>īstenot<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/> normas, kas ietvertas Regulā Nr. 2216/2004 un Direktīvā 2003/87 vai valsts tiesību normās, ar kurām transponē vai piemēro šīs Savienības tiesību normas.</TXT></NP><NP><NO.P>108</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2., 2.a, 2.b un 2.c punktā ir paredzēts otrs izņēmums no normas, ka informācija, kas ir ietverta reģistros un Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā, tiek uzskatīta par konfidenciālu.</TXT></NP><NP><NO.P>109</NO.P><TXT>2. punktā ir tieši noteikts, ka šo izņēmumu var piemērot vienīgi dalībvalstu tiesībsargājošām un dalībvalstu nodokļu iestādēm, <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT>, Eiropolam un dalībvalstu reģistru administratoriem.</TXT></NP><NP><NO.P>110</NO.P><TXT>Saskaņā ar 2.a punktu tas ir piemērojams tikai gadījumā, ja šīs struktūras ir iesniegušas lūgumu saņemt informāciju, kas ir ietverta reģistros un Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā. Šim lūgumam jābūt pienācīgi pamatotam. Toties pieprasītajai informācijai ir jābūt nepieciešamai vai nu kriminālpārkāpumu un noziegumu apkarošanai, vai arī nodokļu bāzes noteikšanai vai to piedziņai.</TXT></NP><NP><NO.P>111</NO.P><TXT>Visbeidzot 2.b punktā nav aizliegts, ka struktūra, kura iegūst informāciju saskaņā ar 2.a punktu, varētu to tālāk izpaust fiziskām vai juridiskām personām, kuras tieši skar informācijas pieprasījuma lūgumā ietvertie noziedzības vai nodokļu apsvērumi. 10. panta 2.b punkta pirmajā teikumā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0090" ID="QS0090"/>[ir noteikts, ka jebkura] struktūra, kas saņem datus saskaņā ar 2.a punktu, [nodrošina], ka saņemtie dati tiek lietoti tikai saskaņā ar 2.a punktu sniegtajā pieprasījumā minētajā nolūkā un netiek tīši vai netīši darīti pieejami personām, kas nav saistītas ar šādu nolūku<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/>. No tā ir jāsecina, veicot <HT TYPE="ITALIC">a contrario</HT> interpretāciju, ka personas, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0091" ID="QS0091"/>kas [ir] saistītas ar datu izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/>, kuri ir minēti lūgumā, kas iesniegts atbilstoši 2.a punktam, var iegūt šos datus no struktūrām, kas ir iesniegušas šādu lūgumu.</TXT></NP><NP><NO.P>112</NO.P><TXT>Tomēr ir jāuzsver, ka ar datu, par kuriem ir iesniegts lūgumus, piemērojot 2.a punktu, izmantošanu saistītas personas statuss vien nenozīmē absolūtas tiesības iegūt šādus datus. To izpaušana personai ar šādu statusu ir vienīgi iespēja, kas ir dota struktūrai, kura ir iesniegusi minēto lūgumu, un šai struktūrai pašai ir jānovērtē, vai, it īpaši ņemot vērā tās rīcībā esošos faktus un piemērojamās valsts tiesību normas, šādai informācijas izpaušanai ir jānotiek.</TXT></NP><NP><NO.P>113</NO.P><TXT>Tādējādi, ja tāda tiesībsargājošā iestāde kā tā, kurā <DATE ISO="20101125">2010. gada 25. novembrī</DATE> vērsās prasītāja (skat. iepriekš 25. punktu), <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0092" ID="QS0092"/>tiesībsargājošās<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/> iestādes statusā ir ieguvusi konfidenciālu informāciju, kas ir ietverta reģistros un Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā, kura tās ieskatā bija nepieciešama, lai identificētu kriminālpārkāpuma vai nozieguma izdarītājus, ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu tai nav aizliegts šo informāciju izpaust fiziskai vai juridiskai personai, kura kā prasītāja ir cietusī prezumēti notikušā noziedzīgā nodarījumā. Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2.b punkta izpratnē šādu personu nevar uzskatīt nekā citādi kā par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0093" ID="QS0093"/>saistītu<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/> ar apsvērumiem, kuri ir minēti, lai panāktu konfidencialitātes atsaukšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>114</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2.d punktā ir paredzēts trešais izņēmums no konfidencialitātes normas, un tas ir piemērojams tikai dalībvalstu reģistru administratoriem. Ar to tiem savstarpēji ir atļauts apmainīties ar noteikta veida informāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>115</NO.P><TXT>Visbeidzot Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2.e punktā ir paredzēts ceturtais izņēmums no konfidencialitātes normas: ar to reģistru administratoriem ir atļauts paziņot valstu tiesībsargājošajām iestādēm, pirmkārt, par darījumiem, kas pārsniedz noteiktu daudzumu, un, otrkārt, ziņot par visiem kontiem, kuros veikto darījumu skaits 24 stundu laikā pārsniedz noteiktu slieksni.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="8"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Piemērošana šajā lietā</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>116</NO.P><TXT>Pirmkārt, Direktīvas 2003/87 20. pantā ir paredzēts, ka pirmām kārtām Komisijas iecelts centrālais administrators veic <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0094" ID="QS0094"/>automatizētu kontroli<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/> par katru reģistrēto darījumu, lai pārbaudītu, ka darījumos ar kvotām nav pieļauti nekāda veida <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0095" ID="QS0095"/>pārkāpumi<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/>, un, otrkārt, tiklīdz tiek atklāts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0096" ID="QS0096"/>pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/>, šī<?PAGE NO="17"?> iestāde par to ziņo attiecīgajai dalībvalstij vai dalībvalstīm (skat. turpmāk 148. punktu). Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja iepriekš 97. punktā, ne šajā pantā, ne arī nevienā citā Direktīvas 2003/87 vai Regulas Nr. 2216/2004 normā nav tieši paredzēts, ka Komisija varētu izpaust informāciju par apgalvotām nozagtām kvotām prezumētajam zādzībā cietušajam. Tāpat nav ne pierādīts, ne apgalvots, ka pastāv kāda dalībvalstī piemērojama tiesību norma, kurā būtu ietverts šāds noteikums.</TXT></NP><NP><NO.P>117</NO.P><TXT>Turklāt nav arī pierādīts, ka šāda konfidencialitātes atsaukšana būtu katrā ziņā nepieciešama, lai pareizi piemērotu Direktīvas 2003/87 vai Regulas Nr. 2216/2004 normu, vai arī dalībvalstī piemērojamu normu. It īpaši tā nav nepieciešama pareizai Direktīvas 2003/87 20. panta piemērošanai, uz kuru atsaucas prasītāja.</TXT></NP><NP><NO.P>118</NO.P><TXT>Šādos apstākļos prasītāja nevar atsaukties uz materiāltiesisko izņēmumu no Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 1. punktā paredzētās konfidencialitātes normas (atgādināta iepriekš 107. punktā).</TXT></NP><NP><NO.P>119</NO.P><TXT>Otrkārt, papildus ir jānorāda, ka prasītāja ir Rumānijā reģistrēta akciju sabiedrība. Šādā statusā tā nevar lietderīgi atsaukties uz izņēmumu no piemērošanas personām, kas noteikts Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2. punktā (atgādināta iepriekš 108. punktā).</TXT></NP><NP><NO.P>120</NO.P><TXT>Treškārt, ar iepriekš 98. punktā izklāstīto argumentu prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija ir prettiesiski atteikusies izpaust konfidenciālu informāciju civillietu tiesai, precīzāk, <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> priekšsēdētājam, un tā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0097" ID="QS0097"/>īsteni<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/> nav izpaudusi šādu informāciju arī tiesībsargājošai iestādei krimināltiesību jomā, precīzāk, Rumānijas prokuratūrai. Prasītāja apgalvo, ka šo atteikumu dēļ tā nav varējusi vēlāk iegūt piekļuvi konfidenciālai informācijai, piemērojot Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2.b punktu atbilstoši tam, kā tas ir interpretēts iepriekš 108. un 113. punktā.</TXT></NP><NP><NO.P>121</NO.P><TXT>Tomēr, pirmkārt, no iebildumu rakstā minētā izriet, kā tas ir pamatots ar Komisijas iekšējo dokumentu, kuru tā iesniedza, atbildot uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, ka <DATE ISO="20110407">2011. gada 7. aprīlī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT>, kurš saskaņā ar Komisijas <DATE ISO="19990428">1999. gada 28. aprīļa</DATE> Lēmuma 1999/352/EK, EOTK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (<HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="136" PAGE.FIRST="20" DATE.PUB="1999">OV L 136, 20. lpp.</REF.DOC.OJ>), 2. pantu tostarp ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0098" ID="QS0098"/>atbildīgs par iekšējo administratīvo izmeklēšanu veikšanu [Komisijā], kas paredzētas [..], lai cīnītos pret krāpšanu<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/>, un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0099" ID="QS0099"/>par atbalsta sniegšanu Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm krāpšanas apkarošanā<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/>, ir atbildējis uz Rumānijas prokuratūras tiesiskās palīdzības lūgumu (skat. iepriekš 37. punktu). Šie iebilduma rakstā ietvertie apgalvojumi ne tikai nav apstrīdēti, bet tos arī apstiprina pats prasības pieteikums. Lai arī prasītāja prasības pieteikuma 93. punktā apgalvo, ka tai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0100" ID="QS0100"/>īsteni<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/> nav atbildēts uz tiesiskās palīdzības lūgumu (skat. iepriekš 98. punktu), paralēli tā atzīst šādas atbildes pastāvēšanu prasības pieteikuma 53. punktā. Turklāt, pat ja pieņemtu, ka ar prasības pieteikuma 93. punktā ietverto argumentu prasītāja būtu kritizējusi <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> sniegtās atbildes Komisijas vārdā uz attiecīgo lūgumu atbilstību, tad ir jākonstatē, ka prasītāja nav sniegusi nevienu pierādījumu šāda apgalvojuma atbalstam. Turklāt prasītāja nav pat precizējusi, kādēļ, tāsprāt, <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> sniegtā atbilde Rumānijas prokuratūrai bija neatbilstoša, kaut arī Komisija iebildumu rakstā ir precizējusi informācijas apjomu, kuru tās vārdā paziņoja <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> (skat. iepriekš 37. punktu). Šādos apstākļos prasītājai nav pamata apgalvot, ka Komisija ir atteikusies izpaust informāciju Rumānijas prokuratūrai, atsaucoties uz konfidencialitāti.</TXT></NP><NP><NO.P>122</NO.P><TXT>Otrkārt, ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu Komisijai nav atļauts izpaust <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> priekšsēdētājam šajos reģistros ietverto konfidenciālo informāciju. Kā pagaidu noregulējuma tienesis šī amatpersona nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0101" ID="QS0101"/>tiesībsargājošā iestāde<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/> šī panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē (skat. iepriekš 103. punktu). It īpaši tai nebija uzticēta nekāda veida izmeklēšana par, kā apgalvots, nozagtajām kvotām.</TXT></NP><NP><NO.P>123</NO.P><TXT>Turklāt ir neprecīzi apgalvot, kā to dara prasītāja, ka Komisija ir atteikusies izpaust konfidenciālu informāciju tādai dalībvalsts civillietu tiesai kā <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> priekšsēdētājam: tā vienīgi atteicās tieši izpaust šo informāciju prasītājai pēc šīs Beļģijas tiesu iestādes izdota izpildrīkojuma.</TXT></NP><?PAGE NO="18"?><NP><NO.P>124</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver, ka Komisijas advokāts savos apsvērumos, kuri 2011. gada 21. februārī tika iesniegti <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT>, norādīja turpmāko:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0102" ID="QS0102"/>Savienība vienmēr ir teikusi, ka tā ir gatava sniegt atbildi uz pienācīgi pamatotiem jautājumiem, kurus tai nosūta valsts iestādes, taču tas nav tas, ko vēlas panākt otra lietas puse ar savu lūgumu [..]; viena lieta ir sniegt informāciju tiesnesim, prokuroram vai policijai [..], cita lieta ir sniegt šādu informāciju komercsabiedrībai, kas ir šī lūguma mērķis, kaut arī tas iesniegts tiesā: ja pieņem, ka šis lūgums tiktu apmierināts, tad Savienība [..] prasīto informāciju sniegtu nevis [<HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT>] priekšsēdētājam pagaidu noregulējuma tiesneša statusā, bet gan prasītajai.<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>125</NO.P><TXT>Citiem vārdiem, Komisija ar sava advokāta pārstāvniecību ir apgalvojusi, ka tā piekrīt, piemērojot Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2. punktu, nodot konfidenciālu informāciju attiecībā uz emisiju kvotām tostarp arī valsts tiesu iestādēm. Taču tā ir precizējusi, ka tāds lūgums kā prasītājas iesniegtais pieteikums par pagaidu noregulējumu <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> (skat. iepriekš 30. punktu) bija nevis par to, lai izpaustu konfidenciālu informāciju šādām iestādēm, bet gan lai to tieši izpaustu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0103" ID="QS0103"/>komercsabiedrībai<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/>, līdz ar to Komisijas ieskatā šādu lūgumu nevarēja apmierināt.</TXT></NP><NP><NO.P>126</NO.P><TXT>Līdz ar to pirmais pamats nav pamatots.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Otrais pamats par pienākumu, kuri izriet no Kioto protokola, pārkāpumu</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="7"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>127</NO.P><TXT>Ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka atbilstoši tam, kā tas ir interpretēts iepriekš 107. punktā, Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 1. punkts ir pretrunā ar iepriekš 5. punktā minētā Lēmuma 13/CMP.1 pielikuma 47. punktu. Šādā veidā prasītāja izvirza iebildi par prettiesiskumu.</TXT></NP><NP><NO.P>128</NO.P><TXT>Tās pamatojumam prasītāja norāda, ka Lēmuma 13/CMP.1 pielikuma 47. punktā ir uzskaitīta informācija, kas ir jādara publiski pieejama <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0104" ID="QS0104"/>saskaņā ar 44. punktu<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/>. Kā apgalvo prasītāja, šajā informācijā ietilpst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0105" ID="QS0105"/>noteikti dati par individuālajiem kontiem<QUOT.END REF.START="QS0105" CODE="201D" ID="QE0105"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>129</NO.P><TXT>Turklāt prasītāja apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0106" ID="QS0106"/>tā nevarēja saprātīgi sagaidīt to, ka Komisija [..] interpretēs savus pienākumus nesamērīgi un nesaderīgi ar [..] saistībām, ko tā uzņēmusies [..] atbilstoši Kioto protokolam<QUOT.END REF.START="QS0106" CODE="201D" ID="QE0106"/>, tostarp ar Lēmumu 13/CMP.1, no kā tā secina, ka nav ievērots tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.</TXT></NP><NP><NO.P>130</NO.P><TXT>Iebildumu rakstā Komisija apgalvo, ka Lēmuma 13/CMP.1 pielikums neietilpst Savienības tiesību sistēmā, jo Savienība to nav apstiprinājusi.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="7"><TITLE><TI><P>Pamata pamatotība</P></TI></TITLE><NP><NO.P>131</NO.P><TXT>Pat ja pieņemtu, ka Lēmuma 13/CMP.1 pielikums ietilpst Savienības tiesību sistēmā un ka uz to var atsaukties Vispārējā tiesā, tomēr otrais pamats ir jānoraida divu tālāk izklāstīto motīvu dēļ.</TXT></NP><?PAGE NO="19"?><GR.SEQ LEVEL="8"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Pirmais motīvs</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>132</NO.P><TXT>Lēmuma 13/CMP.1 pielikuma 44. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0107" ID="QS0107"/>publiski pieejamu padara nekonfidenciālu informāciju, kas ir ietverta katras valsts reģistrā<QUOT.END REF.START="QS0107" CODE="201D" ID="QE0107"/>, turpretim minētā pielikuma 47. punktā, uz kuru atsaucas prasītāja, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0108" ID="QS0108"/>44. punktā minētajā informācijā [..] ietilpst šāda informācija par vienībām, kuras atrodas valsts reģistrā, un tajā veiktajiem darījumiem [..]:</P><P>[Kioto vienību (proti, ESV, SESV, NDV un PV) kopējais daudzums, kā tās definētas iepriekš 4. punktā], kuras atrodas katrā kontā gada sākumā;</P><P>PV kopējais daudzums, kas ir izsniegtas, pamatojoties uz piešķirto daudzumu [..];</P><P>ESV kopējais daudzums, kas piešķirtas, pamatojoties [uz noteiktiem projektiem];</P><P>[Kioto vienību] kopējais daudzums, kas ir iegūtas no citiem reģistriem, un izcelsmes kontu un reģistru identifikācijas elementi;</P><P>PV kopējais daudzums, kas ir izsniegtas, pamatojoties uz [noteiktām darbībām];</P><P>[Kioto vienību] kopējais daudzums, kas ir cedētas citiem reģistriem, un adresātu kontu un reģistru identifikācijas elementi;</P><P>[Kioto vienību] kopējais daudzums, kas ir izsniegtas, pamatojoties uz [noteiktam darbībām];</P><P>[Kioto vienību] kopējais daudzums, kas ir atceltas, [ievērojot noteikto kārtību];</P><P>[Kioto vienību] kopējais daudzums, kas ir atceltas;</P><P>[Kioto vienību] kopējais daudzums, kas ir izņemtas;</P><P>[Kioto vienību] kopējais daudzums, kas ir pārnestas no iepriekšējā saistību perioda;</P><P>[Kioto vienību] kopējais daudzums, kas atrodas katra kontā noteiktā brīdī.<QUOT.END REF.START="QS0108" CODE="201D" ID="QE0108"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>133</NO.P><TXT>Tādējādi Lēmuma 13/CMP.1 pielikuma 47. punktā, kā izriet no tā formulējuma, saraksta veidā uzskaitītā informācija nav kvalificējama par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0109" ID="QS0109"/>nekonfidenciālu<QUOT.END REF.START="QS0109" CODE="201D" ID="QE0109"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>134</NO.P><TXT>Ja, neņemot vērā šo apstākli, tiktu atzīts, ka šajā 47. punktā ir ietverta vienīgi atsauce uz informāciju, kas pēc savas būtības nav konfidenciāla, tad vairs nepaliktu nekāda informācija, kuru varētu uzskatīt par konfidenciālu valsts reģistrā. Saskaņā ar Lēmuma 13/CMP.1 pielikuma 24., 27., 29. punktu un 41. punkta b) apakšpunktu katrai Kioto vienībai ir piešķirts vienreizējs sērijas numurs. Līdz ar to, ja tiktu atzīts, ka visa šī paša pielikuma 47. punktā minētā informācija pēc sava rakstura nav konfidenciāla, tas nozīmētu it īpaši, ka saskaņā ar šo pašu 47. punktu jebkura persona varētu noskaidrot, kādas Kioto vienības atrodas kādā konta noteiktā laikposmā, un tā varētu noteikt – veicot tai nodotās informācijas analīzi – šo vienību izcelsmi. Līdz ar to šāda Lēmuma 13/CMP.1 pielikuma 47. punkta interpretācija pilnībā iztukšotu 44. punkta piemērošanas jomu, ar kuru ir atļauts padarīt publiski pieejamu tikai reģistros ietverto nekonfidenciālo informāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>135</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka 47. punkta sarakstā uzskaitītā informācija ir jāuzskata par tādu, kas jādara publiski pieejama, piemērojot 44. punktu, taču tikai tad, ja tai nav konfidenciāla rakstura.</TXT></NP><?PAGE NO="20"?><NP><NO.P>136</NO.P><TXT>Lēmuma 13/CMP.1 pielikumā nav precizēti kritēriji, atbilstoši kuriem Kioto protokola slēdzēja puse tā 47. punktā ietverto informāciju var uzskatīt par nekonfidenciālu.</TXT></NP><NP><NO.P>137</NO.P><TXT>Līdz ar to prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz Lēmuma 13/CMP.1 pielikuma 47. punktu, lai pierādītu, ka tās lūgtā informācija bija nekonfidenciāla rakstura.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="8"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Otrais motīvs</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>138</NO.P><TXT>Lēmuma 13/CMP.1 pielikuma 44. un 47. punkts attiecas vienīgi ar Kioto vienībām saistītas informācijas padarīšanu par publiski pieejamu. Tie neattiecas uz tādas informācijas padarīšanu par publiski pieejamu, kas attiecas uz emisijas kvotām, kas ir ieviestas ar Direktīvu 2003/87 un Regulu Nr. 2216/2004.</TXT></NP><NP><NO.P>139</NO.P><TXT>Pirmkārt, Kioto vienībām un emisijas kvotām ir atšķirīgs raksturs.</TXT></NP><NP><NO.P>140</NO.P><TXT>Kā ir minēts iepriekš 10. punktā, Regulas Nr. 2216/2004 45. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka emisijas kvota tiek iegūta ar vienas NDV <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0110" ID="QS0110"/>pārveidošanu<QUOT.END REF.START="QS0110" CODE="201D" ID="QE0110"/> [pārvēršanu], to izdara, NDV identifikācijas kodam pievienojot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0111" ID="QS0111"/>kvota<QUOT.END REF.START="QS0111" CODE="201D" ID="QE0111"/>. Šādas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0112" ID="QS0112"/>pārvēršanas<QUOT.END REF.START="QS0112" CODE="201D" ID="QE0112"/> nepieciešamība atklāj, ka kvota un NDV atšķiras tostarp attiecībā uz noteikumu par konfidencialitāti piemērošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>141</NO.P><TXT>Turklāt, kā ir precizēts iepriekš 11. punktā, Direktīvas 2003/87 11.a pantā ar zināmiem nosacījumiem tiek piedāvāta iespēja tādu iekārtu operatoriem, kuras ietilpst Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā, iegūt emisijas kvotas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0113" ID="QS0113"/>apmaiņā<QUOT.END REF.START="QS0113" CODE="201D" ID="QE0113"/> pret ESV vai SESV. Šis apstāklis liecina par to, ka emisijas kvotām ir atšķirīgs raksturs no ESV vai SESV, it īpaši attiecībā uz noteikumu par konfidencialitāti piemērošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>142</NO.P><TXT>Visbeidzot vispārīgāk Regulā Nr. 2216/2004 ir nošķirtas emisijas kvotām piemērojamās normas un tās, kas attiecas uz Kioto vienībām. Tādējādi tajā kā viens termins nav sagrupētas kvotas, no vienas puses, un Kioto vienības, no otras puses. Piemēram, jānorāda, ka Regulas Nr. 2216/2004 11. panta 5. punktā ir noteikts, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0114" ID="QS0114"/>ja nav noteikts citādi, katrā kontā ir jāvar uzskaitīt atļaujas un Kioto vienības<QUOT.END REF.START="QS0114" CODE="201D" ID="QE0114"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>143</NO.P><TXT>Otrkārt, Kioto vienībām un emisijas kvotām ir atšķirīgi mērķi.</TXT></NP><NP><NO.P>144</NO.P><TXT>Pirmkārt, no Lēmuma 13/CMP.1 pielikuma 1.–4. punkta izriet, ka Kioto vienības piešķir, piemērojot Kioto protokolu vai lēmumus, kas ir pieņemti tā piemērošanai. Taču, kā izriet no tā 3. panta 1. punkta, kas ir minēts iepriekš 3. punktā, šajā protokolā un tā piemērošanai pieņemtajos lēmumos ir noteiktas saistības vienīgi valstīm un starpvalstu organizācijām, kurās tās ietilpst. Kioto vienības tātad ir instrumenti, kurus var izmantot valstis un starpvalstu organizācijas, lai izpildītu savus pienākumus, kuri izriet no Kioto protokola.</TXT></NP><NP><NO.P>145</NO.P><TXT>Otrkārt, emisijas kvotas ir ieviestas ar Direktīvu 2003/87 un Regulu Nr. 2216/2004. Ar šiem tiesību aktiem ir noteikti pienākumi attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām, uz kurām attiecas to piemērošanas joma, proti, personām, kuras veic Direktīvas 2003/87 I pielikumā minētās darbības. Emisijas kvotas tātad ir instrumenti, kuri ir tikuši izveidoti vienīgi ar Savienības tiesisko regulējumu un kuri pirmām kārtām ir paredzēti fiziskām un juridiskām personām. Šīs kvotas ietilpst personu mantas kopumā un tās var izmantot peļņas gūšanas nolūkos.</TXT></NP><NP><NO.P>146</NO.P><TXT>Līdz ar to – tā kā vienīgā informācija, kuru Komisija atteicās izpaust ar <DATE ISO="20110404">2011. gada 4. aprīļa</DATE> vēstuli, bija par emisiju kvotām, prasītajai nav lietderīgi atsaukties uz to, ka Regulas Nr. 2216/2004 10. pants ir pretrunā Lēmuma 13/CMP.1 pielikuma 47. punktam, kurš attiecas, kā jau iepriekš minēts, tikai uz Kioto vienībām. Šādos apstākļos turklāt iepriekš 129. punktā minēto argumentu nevar atzīt par pamatotu.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="21"?><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Trešais pamats par Direktīvas 2003/87 19. un 20. panta pārkāpumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>147</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2003/87 19. panta 2. un 3. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="019.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0115" ID="QS0115"/>2.</NO.PARAG><ALINEA>Kvotas var būt jebkurai personai. Reģistram ir jābūt pieejamam sabiedrībai, un tajā jābūt atsevišķai uzskaitei par kvotām, kas ir katrai personai, kurai kvotas piešķirtas vai pārskaitītas.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="019.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Lai īstenotu šo direktīvu, Komisija pieņem [..] regulu par standartizētu un drošu reģistru sistēmu standartizētas elektroniskas datubāzes formā, kurā ietverti vispārīgi dati, kas ļauj apzināt kvotu piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu un anulēšanu, nodrošināt sabiedrības piekļuvi un attiecīgu konfidencialitāti un garantēt to, ka nenotiek kvotu pārdalīšana pretrunā saistībām, kas izriet no Kioto protokola. [..]<QUOT.END REF.START="QS0115" CODE="201D" ID="QE0115"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>148</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 20. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0116" ID="QS0116"/>[..]</ALINEA><ALINEA>[Komisijas iecelts] Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu reģistros, izmantojot neatkarīgo darījumu žurnālu, lai novērstu pārkāpumus attiecībā uz kvotu piešķiršanu, pārskaitīšanu un anulēšanu.</ALINEA><PARAG IDENTIFIER="020.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja automātiskās pārbaudes laikā atklājas pārkāpumi, centrālais administrators informē dalībvalsti vai dalībvalstis, kuras līdz pārkāpumu novēršanai nedrīkst reģistrēt apšaubīto darījumu un turpmākos darījumus saistībā ar attiecīgajām kvotām.<QUOT.END REF.START="QS0116" CODE="201D" ID="QE0116"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><GR.SEQ LEVEL="7"><TITLE><TI><P>Prasītājas argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>149</NO.P><TXT>Ar trešo pamatu prasītāja būtībā izvirza iebildi par prettiesiskumu.</TXT></NP><NP><NO.P>150</NO.P><TXT>Tā apgalvo, ka Direktīvas 2003/87 19. panta 3. punkts, ar kuru Komisijai ir piešķirtas pilnvaras ar regulu izveidot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0117" ID="QS0117"/>standartizētu un drošu reģistru sistēmu<QUOT.END REF.START="QS0117" CODE="201D" ID="QE0117"/>, atstāj Komisijai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0118" ID="QS0118"/>noteiktu rīcības brīvības apjomu, lai tā atrastu pareizo līdzsvaru starp publicitātes un konfidencialitātes interesēm<QUOT.END REF.START="QS0118" CODE="201D" ID="QE0118"/>, taču šo rīcības brīvību ierobežo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0119" ID="QS0119"/>[šīs pašas direktīvas] 20. panta šauri piemērojamais teksts, kurā ir uzskaitīti pārkāpumi un minēts pienākums tos novērst<QUOT.END REF.START="QS0119" CODE="201D" ID="QE0119"/>. Tā piebilst, ka, tiklīdz, pirmkārt, ar emisijas kvotām tiek veikti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0120" ID="QS0120"/>prettiesiski<QUOT.END REF.START="QS0120" CODE="201D" ID="QE0120"/> darījumi un, otrkārt, tai ir paziņots par šiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0121" ID="QS0121"/>pārkāpumiem<QUOT.END REF.START="QS0121" CODE="201D" ID="QE0121"/>, Komisijai ir pienākums saskaņā ar Direktīvas 2003/87 20. pantu izpaust informāciju attiecībā uz šādām kvotām.</TXT></NP><NP><NO.P>151</NO.P><TXT>Kā apgalvo prasītāja, Regulas Nr. 2216/2004 10. pants <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0122" ID="QS0122"/>neatbilst Direktīvas [2003/87] 19. un 20. pantā noteiktajām prasībām<QUOT.END REF.START="QS0122" CODE="201D" ID="QE0122"/>. Šajos divos pantos esot likts uzsvars uz drošību, kādai ir jāatbilst emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai, toties Regulas Nr. 2216/2004 10. pantā minētās konfidencialitātes normas neļaujot šādu kvotu izņemšanu no aprites pēc viņas lūguma un ar tām esot aizliegts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0123" ID="QS0123"/>pat saistībā ar kriminālprocesu<QUOT.END REF.START="QS0123" CODE="201D" ID="QE0123"/>, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0124" ID="QS0124"/>sūdzības autoram<QUOT.END REF.START="QS0124" CODE="201D" ID="QE0124"/> tiktu izpausta informācija par kvotām.</TXT></NP><NP><NO.P>152</NO.P><TXT>Šādos apstākļos prasītāja uzskata, ka, pieņemot Regulas Nr. 2216/2014 10. pantu, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0125" ID="QS0125"/>Komisija ir acīmredzami pieļāvusi pārkāpumu, acīmredzami un būtiski pārkāpjot tai piešķirtās rīcības brīvības robežas<QUOT.END REF.START="QS0125" CODE="201D" ID="QE0125"/>. Tā apgalvo, ka esot bijis nepieciešams paredzēt, ka informācija attiecībā uz kvotu zādzību ir jāizpauž prezumētajam šajā zādzībā cietušajam. Tikai šāda veida tiesību norma varot nodrošināt, ka tiek ievērots taisnīgs līdzsvars, kāds ir paredzēts Direktīvas 2003/87 19. panta 3. punktā, starp <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0126" ID="QS0126"/>publicitātes un konfidencialitātes interesēm<QUOT.END REF.START="QS0126" CODE="201D" ID="QE0126"/>. Turklāt tā paskaidro, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0127" ID="QS0127"/>tā nevarēja saprātīgi sagaidīt to, ka Komisija atteiktos rīkoties pārkāpuma gadījumā un/vai ka tā interpretētu tai uzliktos pienākumus nesamērīgi un neatbilstoši Direktīvas 2003/87 20. pantam [..]<QUOT.END REF.START="QS0127" CODE="201D" ID="QE0127"/>, un prasītāja no tā izdara secinājumu, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="22"?><GR.SEQ LEVEL="7"><TITLE><TI><P>Prasītājas argumentu pamatotība</P></TI></TITLE><NP><NO.P>153</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir tiesa, ka Direktīvas 2003/87 19. panta 3. punktā ir noteikts, ka ar Regulu Nr. 2216/2004 ir uzdots <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0128" ID="QS0128"/>nodrošināt sabiedrības piekļuvi un attiecīgu konfidencialitāti<QUOT.END REF.START="QS0128" CODE="201D" ID="QE0128"/>, proti, ievērot līdzsvaru starp pārskatāmību, no vienas puses, un konfidencialitāti, no otras puses.</TXT></NP><NP><NO.P>154</NO.P><TXT>Tomēr tas ir tieši tādēļ, lai samierinātu šīs dažādās prasības un līdz ar to lai izpildītu Direktīvas 2003/87 19. panta 3. punktā noteiktās prasības, kādēļ Regulas Nr. 2216/2004 10. pantā ir paredzēti apjomīgi izņēmumi konfidencialitātei attiecībā uz informāciju, kas ir ietverta reģistros un Kopienas neatkarīgajā darījumu žurnālā. It īpaši, kā tas jau ir minēts iepriekš 113. punktā, ja tāda tiesībsargājoša iestāde, kādā prasītāja vērsās <DATE ISO="20101125">2010. gada 25. novembrī</DATE> (skat. iepriekš 25. punktu), ir ieguvusi konfidenciālu informāciju, kas ir ietverta reģistros un Kopienas neatkarīgajā darījumu žurnālā, kura, kā apgalvo prasītāja, bija nepieciešama kriminālpārkāpuma vai nozieguma autoru identificēšanai, tad ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu nav aizliegts šai tiesībsargājošai iestādei atklāt iepriekš minēto informāciju fiziskai vai juridiskai personai, kurai kā prasītajai ir prezumēti notikuša kriminālpārkāpuma cietušā statuss. Šajā pantā turklāt nav aizliegts šādai personai, pamatojoties uz tai izpausto informāciju, vēlāk uzsākt vienu vai vairākas tiesvedības, lai tiktu izņemtas noteiktas emisiju kvotas.</TXT></NP><NP><NO.P>155</NO.P><TXT>No tā izriet, ka arguments par to, ka ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu ir pārkāpts Direktīvas 2003/87 19. panta 3. punkts, ir jānoraida.</TXT></NP><NP><NO.P>156</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītājas argumenti ir balstīti uz kļūdainu Direktīvas 2003/87 20. panta interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>157</NO.P><TXT>Taisnība, ka ar šo pantu ir noteikti divi pienākumi, viens – centrālajam administratoram, proti, Komisijai, un otrs – atsevišķām dalībvalstīm: pirmkārt, ja <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0129" ID="QS0129"/>automātiskajā kontrolē<QUOT.END REF.START="QS0129" CODE="201D" ID="QE0129"/> atklājas pārkāpumi par darījumu, tad centrālajam administratoram par to ir jāpaziņo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0130" ID="QS0130"/>attiecīgajai dalībvalstij vai dalībvalstīm<QUOT.END REF.START="QS0130" CODE="201D" ID="QE0130"/>, otrkārt, tiklīdz tās ir saņēmušas šādu informāciju, tām ir aizliegts reģistrēt attiecīgo darījumu vai jebkuru vēlāku darījumu ar attiecīgajām kvotām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0131" ID="QS0131"/>līdz pārkāpumu novēršanai<QUOT.END REF.START="QS0131" CODE="201D" ID="QE0131"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>158</NO.P><TXT>Tomēr Direktīvas 2003/87 20. pantā nav paredzēts izpaust informāciju par darījumu, kurā ir pieļauts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0132" ID="QS0132"/>pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0132" CODE="201D" ID="QE0132"/>. Vēl jo vairāk tajā Komisijai nav noteikts pienākums atklāt informāciju par kvotām, ar kurām ir noticis šāds darījums.</TXT></NP><NP><NO.P>159</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ne argumentu par Direktīvas 2003/87 20. panta pārkāpumu ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu, ne arī argumentu par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, kā tas minēts iepriekš 152. punktā, nevar atzīt par pamatotiem.</TXT></NP><NP><NO.P>160</NO.P><TXT>Tātad trešais pamats ir noraidāms kopumā.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Ceturtais pamats par tiesību uz īpašumu pārkāpumu</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="7"><TITLE><TI><P>Prasītājas argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>161</NO.P><TXT>Ar savu ceturto pamatu prasītāja vēlreiz izvirza iebildi par prettiesiskumu.</TXT></NP><NP><NO.P>162</NO.P><TXT>Pirmkārt, tā apgalvo, ka ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu ir nesamērīgi aizskartas tās tiesības uz īpašumu. Ar šo pantu noteiktās konfidencialitātes normas esot bijušas šķērslis tam, lai Komisija rīkotos tā, kā tai būtu vajadzējis rīkoties <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0133" ID="QS0133"/>padziļināti, tūlītēji, objektīvi un rūpīgi<QUOT.END REF.START="QS0133" CODE="201D" ID="QE0133"/>, lai prasītājai palīdzētu noskaidrot kvotu zādzību, no kuras tā, kā tiek pieņemts, cieta <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE>. Šīs normas esot bijis šķērslis šo kvotu atgūšanai, un līdz ar to faktiski šo normu radītās sekas ir tādas pašas kā ekspropriācija.</TXT></NP><?PAGE NO="23"?><NP><NO.P>163</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka šīs konfidencialitātes normas, kuru mērķis ir saglabāt komercnoslēpumu un nodrošināt tirgus likviditāti, kaitē, pretēji tam, ko apgalvo Komisija, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pareizai darbībai. Tādējādi tās neatbilst nekāda veida pietiekamām sabiedrības interesēm.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="7"><TITLE><TI><P>Prasītājas argumentu pamatotība</P></TI></TITLE><NP><NO.P>164</NO.P><TXT>Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā ir nodrošinātas tiesības uz īpašumu. Šīs tiesības tomēr nav absolūta prerogatīva un tātad var tikt ierobežotas (skat. Vispārējās tiesas <DATE ISO="20130528">2013. gada 28. maija</DATE> spriedumu lietā T‑187/11 <HT TYPE="ITALIC">Trabelsi</HT> u.c./Padome, 75. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>165</NO.P><TXT>Šajā lietā prasītāja būtībā apgalvo, ka Regulas Nr. 2216/2004 10. pantā ietvertās konfidencialitātes normas ir bijis šķērslis, lai tā atgūtu nozagtās kvotas, un tādējādi netieši ir ierobežotas tās tiesības uz īpašumu.</TXT></NP><NP><NO.P>166</NO.P><TXT>Tomēr, pat ja pieņemtu, ka tas tā ir, šāds ierobežojums ir jāaplūko atbilstoši Pamattiesību hartas 52. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, atbilstoši kuram, pirmkārt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0134" ID="QS0134"/>visiem šajā [Pamattiesību] [h]artā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība<QUOT.END REF.START="QS0134" CODE="201D" ID="QE0134"/> un, otrkārt, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0135" ID="QS0135"/>ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības<QUOT.END REF.START="QS0135" CODE="201D" ID="QE0135"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>167</NO.P><TXT>Pirmkārt, šīs konfidencialitātes normas ir paredzētas Regulas Nr. 2216/2004 10. pantā, kurš ir saskanīgs ar Direktīvas 2003/87 19. panta 3. punkta tiesības piešķirošām normām (skat. iepriekš 155. punktu). Tādējādi tās ir jāuzlūko par tādām, kas ir noteiktas ar šo tiesību aktu Pamattiesību hartas 52. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>168</NO.P><TXT>Otrkārt, kā tas jau ir minēts iepriekš 106. punktā, šo normu mērķis ir aizsargāt komercnoslēpumu, proti, tas ir viens no <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0136" ID="QS0136"/>vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība<QUOT.END REF.START="QS0136" CODE="201D" ID="QE0136"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>169</NO.P><TXT>Treškārt, ar minētajām normām nav noteiktas nesamērīgas prasības attiecībā pret nosprausto mērķi. Pirmām kārtām, tās neaizskar tiesību uz īpašumu būtību. Šīs normas pašas par sevi nav tiešā pretrunā ar tiesībām uz īpašumu. Otrām kārtām, tās nepārsniedz piemērotā un nepieciešamā robežas, lai īstenotu iepriekšējā punktā minēto mērķi. Kā ir minēts 113. un 154. punktā iepriekš, ja tāda tiesībsargājošā iestāde, kā tā, kurā vērsās prasītāja, ir ieguvusi konfidenciālu informāciju, kas ir ietverta reģistros un Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā, kura tās ieskatā bija nepieciešama, lai identificētu kriminālpārkāpuma vai nozieguma izdarītājus, tad ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu tai nav aizliegts šo informāciju izpaust fiziskai vai juridiskai personai, kurai kā prasītājai ir cietušā statuss prezumētā noziedzīgā nodarījumā. Turklāt ar šo pantu šādai personai, pamatojoties uz šādi izpaustu informāciju, nav aizliegts veikt darbības savu kvotu atgūšanai, kā arī šīs darbības netiek padarītas pārmērīgi sarežģītas.</TXT></NP><NP><NO.P>170</NO.P><TXT>Tādēļ ceturtais pamats ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>Piektais pamats par efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa neievērošanu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>171</NO.P><TXT>Ar piekto pamatu prasītāja apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0137" ID="QS0137"/>Komisijas rīcība<QUOT.END REF.START="QS0137" CODE="201D" ID="QE0137"/> ir pretrunā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas paredzētas Pamattiesību hartas 47. pantā. Tā apgalvo, ka Komisija tai [<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0138" ID="QS0138"/>faktiski<QUOT.END REF.START="QS0138" CODE="201D" ID="QE0138"/>] ir likusi šķēršļus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0139" ID="QS0139"/>[..] uzsākt vajadzīgās darbības, lai atgūtu [apgalvotās] nozagtās kvotas<QUOT.END REF.START="QS0139" CODE="201D" ID="QE0139"/>, jo [prasītājai] ne[bija zināms] <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0140" ID="QS0140"/>ne kurā valstī, ne pret ko celt prasību<QUOT.END REF.START="QS0140" CODE="201D" ID="QE0140"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="24"?><NP><NO.P>172</NO.P><TXT>Šis pamats ir kvalificējams kā iebilde par prettiesiskumu. Prasītāja būtībā apgalvo, ka Regulas Nr. 2216/2004 10. pants ir pretrunā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jo atbilstoši interpretācijai, kāda ir sniegta iepriekš 106.–115. punktā, ar šo pantu Komisijai ir noteikts pienākums prasītājai tieši neizpaust informāciju par emisiju kvotām, kuras tai esot, kā apgalvots, nozagtas, kas tai traucējot uzsākt tiesvedības valsts tiesās ar mērķi atgūt šīs kvotas.</TXT></NP><NP><NO.P>173</NO.P><TXT>Šādi rīkojoties, prasītāja pieņem, ka tas ir tādēļ, ka ir izslēgts, ka Komisija viņai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0141" ID="QS0141"/>tieši<QUOT.END REF.START="QS0141" CODE="201D" ID="QE0141"/> atklātu konfidenciālo informāciju, kas ietverta reģistros un Kopienas neatkarīgajā darījumu žurnālā, kādēļ tā nevar uzsākt tiesvedības, lai atgūtu kvotas, kuras tai, kā apgalvots, esot nozagtas.</TXT></NP><NP><NO.P>174</NO.P><TXT>Tomēr, kā izriet no iepriekš 113., 154. un 169. punkta, šis arguments ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, atbilstoši kuram ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu ir aizliegts, pirmkārt, Rumānijas prokuratūrai nodot prasītājai konfidenciālu informāciju, kas var būt ietverta Komisijas atbildē uz tiesiskās palīdzības lūgumu, un, otrkārt, ka prasītājai ir liegts izmantot šādā veidā iegūtu informāciju, lai uzsāktu tiesvedības ar mērķi atgūt apgalvotās nozagtās kvotas.</TXT></NP><NP><NO.P>175</NO.P><TXT>Tādēļ piektais pamats ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>Sestais pamats par tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>176</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesiskās noteiktības principa mērķis ir nodrošināt, ka ir iespējams paredzēt gadījumus un juridiskās attiecības, kas ir saistīti ar Savienības tiesībām (skat. Tiesas <DATE ISO="20050915">2005. gada 15. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-199/03" PAGE.ECR="I-8027" YEAR="2005">C-199/03 Īrija/Komisija, Krājums, I-8027. lpp.</REF.DOC.ECR>, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>177</NO.P><TXT>Ar sesto pamatu prasītāja izvirza vēl vienu iebildi par prettiesiskumu. Tā apgalvo, ka tiesiskais regulējums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0142" ID="QS0142"/>ir jāievieš ar saprātīgu skaidrību un saskaņotību, lai cik vien iespējams izvairītos no tiesiskās nenoteiktības un neskaidrības radīšanas tiesību subjektiem, uz kuriem attiecas pieņemtie pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0142" CODE="201D" ID="QE0142"/>. Tā apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0143" ID="QS0143"/>šajā lietā ir acīmredzams, ka Komisija ir izraisījusi būtisku tiesisko nenoteiktību[, jo] Kioto protokolā [ir] pieņemta daudz liberālāka attieksme<QUOT.END REF.START="QS0143" CODE="201D" ID="QE0143"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>178</NO.P><TXT>Tādējādi būtībā prasītāja apgalvo, ka atšķirīgā attieksme, kas konfidencialitātes jomā pastāv starp emisiju kvotām un Kioto vienībām, liecina par nesaskaņotību, kura līdz ar to ir kvalificējama kā tiesiskās noteiktības principa pārkāpums.</TXT></NP><NP><NO.P>179</NO.P><TXT>Tomēr emisiju kvotas un Kioto vienības nav vienāda rakstura (skat. iepriekš 139. punktu). Tādējādi, pat pieņemot, kā to apgalvo prasītāja, ka konfidencialitātes jomā piemērojamās normas atšķiras atkarībā no tā, vai tās attiecas uz emisiju kvotām vai Kioto vienībām, tas negroza šo normu paredzamību un tātad neļauj pierādīt, ka Komisija ir pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu.</TXT></NP><NP><NO.P>180</NO.P><TXT>Līdz ar to sestais pamats ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>Septītais pamats par Direktīvas 91/308 2. panta pārkāpumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>181</NO.P><TXT>Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu prasības pieteikumā tostarp ir jāietver kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Šim kopsavilkumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa lemt par prasību attiecīgā gadījumā bez citas informācijas tās pamatojumam. Lai garantētu tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedību, pamata pieņemamībai ir nepieciešams, ka būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar kuriem tas ir pamatots, būtu norādīti vismaz kopumā, bet loģiskā un saprotamā veidā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas <DATE ISO="20131128">2013. gada 28. novembra</DATE> apspriedumu lietā T‑424/12 <HT TYPE="ITALIC">Gaumina</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EIGE</HT>, 18. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><?PAGE NO="25"?><NP><NO.P>182</NO.P><TXT>Ar septīto pamatu prasītāja apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0144" ID="QS0144"/>Komisija nav ievērojusi<QUOT.END REF.START="QS0144" CODE="201D" ID="QE0144"/> Padomes <DATE ISO="19910610">1991. gada 10. jūnija</DATE> Direktīvu 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="166" PAGE.FIRST="77" DATE.PUB="1991">OV L 166, 77. lpp.</REF.DOC.OJ>), <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0145" ID="QS0145"/>ņemot vērā, ka [..] šīs direktīvas 2. pantā ir paredzēts vispārējs aizliegums legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus [..] un [ka Komisija] savos apsvērumos, kuri tika iesniegti [<HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT>], sevi pielīdzina finanšu iestādei, uzsverot, ka [Kopienas neatkarīgajā darījumu žurnālā] tiek vienīgi reģistrēti darījumi, tajos neņemot dalību<QUOT.END REF.START="QS0145" CODE="201D" ID="QE0145"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>183</NO.P><TXT>Lasot šo pamatu, kā tas ir ietverts prasības pieteikumā, šķiet, ka prasītāja pieņem, ka, Komisijai rīkojoties kā Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla centrālajam administratoram, tās veiktās darbības ir līdzīgas tām, kādas veic finanšu iestādes, un līdz ar to tai ir piemērojams aizliegums legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, kas ir minēts, kā apgalvo prasītāja, Direktīvas 91/308 2. pantā.</TXT></NP><NP><NO.P>184</NO.P><TXT>Tomēr pēc izjautāšanas tiesas sēdē par to, vai ar šo pamatu ir ievērotas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības, prasītāja savā atbildē minēja, ka tā nav vēlējusies teikt, ka Direktīva 91/308 bija piemērojama Komisijai.</TXT></NP><NP><NO.P>185</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Vispārējā tiesa nevar noteikt septītā pamata apjomu, kurš turklāt prasības pieteikumā ir ietverts kopsavilkuma veidā. Līdz ar to šis pamats neatbilst obligātajām saskaņotības un saprotamības prasībām, kas noteiktas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šis pamats tātad ir jānoraida kā nepieņemams.</TXT></NP><NP><NO.P>186</NO.P><TXT>Turklāt, pat ja būtu jāuzskata, ka, lai gan ir pretrunas un neprecizitātes, kas pieļautas šī pamata kopsavilkumā, šis pamats atbilst Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām, to vajadzētu noraidīt kā nepamatotu.</TXT></NP><NP><NO.P>187</NO.P><TXT>Pirmkārt, prasītājas minētajā Direktīvas 91/308 2. pantā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0146" ID="QS0146"/>dalībvalstis nodrošina, ka naudas atmazgāšana [..] ir aizliegta<QUOT.END REF.START="QS0146" CODE="201D" ID="QE0146"/>. Līdz ar to ar šo pantu tiek paredzēti pienākumi attiecībā uz dalībvalstīm. Prasītāja tātad nevar uz to lietderīgi atsaukties, lai pierādītu Komisijas rīcības prettiesiskumu.</TXT></NP><NP><NO.P>188</NO.P><TXT>Otrkārt, pat ja pieņemtu, ka prasītāja būtu vēlējusies savā prasības pieteikumā apgalvot, ka Savienības tiesību sistēmā pastāv vispārējs princips, atbilstoši kuram ikvienam ir aizliegts veikt naudas atmazgāšanas darījumus, tās arguments būtu jānoraida. Prasītāja pat nenorāda iemeslus, kuru dēļ atteikums izpaust informāciju par <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE> apgalvotajām nozagtajām kvotām, kuru tā pārmet Komisijai, varētu tikt pielīdzināts naudas atmazgāšanās darbībai.</TXT></NP><NP><NO.P>189</NO.P><TXT>Treškārt, pat ja vajadzētu saprast, ka šis atteikums, kā apgalvo prasītāja, ir zagtas mantas izcelsmes vai atrašanās slēpšana, arī tad prasītājas argumentus nevar atzīt par pamatotiem. Saskaņā ar Direktīvas 91/308 1. panta trešo ievilkumu jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0147" ID="QS0147"/>naudas atmazgāšana<QUOT.END REF.START="QS0147" CODE="201D" ID="QE0147"/> tiešām ietilpst it īpaši <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0148" ID="QS0148"/>mantas patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, aprites, kā arī faktiskā īpašnieka un ar mantu saistīto tiesību slēpšana vai maskēšana, zinot, ka šī manta ir iegūta noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā<QUOT.END REF.START="QS0148" CODE="201D" ID="QE0148"/>. Tomēr apstāklis, ka Komisija ir atteikusi, pamatojoties uz Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu, izpaust tieši prasītajai informāciju par apgalvotajām nozagtajām kvotām, neļauj konstatēt, ka ir bijis nodoms noslēpt šo kvotu izcelsmi vai atrašanās vietu. Turklāt, kā ir minēts iepriekš 121. punktā, nav apstrīdēts, ka <DATE ISO="20110407">2011. gada 7. aprīlī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> Komisijas vārdā nodeva Rumānijas prokuratūrai informāciju attiecībā uz šīm kvotām.</TXT></NP><NP><NO.P>190</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka Komisijai pārmestā rīcība nav pierādīta.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="26"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Otrā pārmestā darbība, kas izpaudās kā atteikums aizliegt jebkuru darījumu ar <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE>, kā apgalvots, nozagtajām kvotām</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Otrās pārmestās darbības pastāvēšana</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>191</NO.P><TXT>Prasītāja Vispārējā tiesā apgalvo, ka Komisija ir atteikusies <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0149" ID="QS0149"/>bloķēt<QUOT.END REF.START="QS0149" CODE="201D" ID="QE0149"/> kvotas, kuras tai esot, kā tā to apgalvo, nozagtas. Šī ir otra darbība, kuru prasītāja pārmet iestādei (skat. iepriekš 58. un 59. punktu).</TXT></NP><NP><NO.P>192</NO.P><TXT>Šīs darbības pastāvēšana ir pierādīta.</TXT></NP><NP><NO.P>193</NO.P><TXT>Ar 2010 gada 24. novembra vēstuli prasītāja lūdza Komisijai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0150" ID="QS0150"/>uzdot valstu reģistriem<QUOT.END REF.START="QS0150" CODE="201D" ID="QE0150"/>, lai tie <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0151" ID="QS0151"/>bloķē kontus<QUOT.END REF.START="QS0151" CODE="201D" ID="QE0151"/>, caur kuriem ir pārskaitītas apgalvotās nozagtās kvotas (skat. iepriekš 24. punktu). Ar pirmo piegājienu prasītāja formāli aicināja Komisijai nevis tai pašai bloķēt šos kontus, bet uzdot to izdarīt valstu iestādēm. Šis lūgums bloķēt vēlāk tika atkārtots, kaut arī tajā tika veikti nebūtiski grozījumi. Tādējādi ar otro piegājienu ar <DATE ISO="20101202">2010. gada 2. decembra</DATE> vēstuli Komisijai prasītājas vārdā tika lūgts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0152" ID="QS0152"/>[pašai] atteikt piekļuvi [attiecīgajiem] kontiem<QUOT.END REF.START="QS0152" CODE="201D" ID="QE0152"/> (skat. iepriekš 26. punktu). Citiem vārdiem, ar otro piegājienu Komisijai tika lūgts ne vien pašai bloķēt kvotas, bet arī visus kontus, caur kuriem šīs kvotas bija pārskaitītas. Visbeidzot ar trešo piegājienu Komisijai ar <DATE ISO="20110531">2011. gada 31. maija</DATE> vēstuli tika lūgts, lai tā pati bloķētu vienīgi nozagtās kvotas (skat. iepriekš 38. punktu).</TXT></NP><NP><NO.P>194</NO.P><TXT>Šis lūgums tika noraidīts ar <DATE ISO="20110718">2011. gada 18. jūlija</DATE> vēstuli (skat. iepriekš 40. punktu).</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Otrās pārmestās rīcības tiesiskums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>195</NO.P><TXT>Lai pierādītu otrās rīcības, kuru tā pārmet Komisijai, prettiesiskumu, prasītāja būtībā izvirza piecus pamatus. Tie tiks secīgi izskatīti turpmāk.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Pirmais pamats par labas pārvaldības principa pārkāpumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>196</NO.P><TXT>Starp garantijām, kas ir piešķirtas ar Savienības tiesībām administratīvajās procedūrās, tostarp ietilpst labas pārvaldības princips, kas ietverts Pamattiesību hartas 41. pantā, un ar šo principu ir saistīts rūpības pienākums, proti, kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus apstākļus, kam ir nozīme attiecīgajā lietā (Vispārējās tiesas <DATE ISO="20120927">2012. gada 27. septembra</DATE> spriedums lietā T‑387/09 <HT TYPE="ITALIC">Applied Microengineering</HT>/Komisija, 76. punkts, un <DATE ISO="20130916">2013. gada 16. septembra</DATE> spriedums lietā T‑333/10 <HT TYPE="ITALIC">ATC</HT> u.c./Komisija, 84. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>197</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0153" ID="QS0153"/>apgalvojot tostarp to, ka tai nebija iespēju bloķēt kvotas pēc [Rumānijas iestāžu] gandrīz acumirklīgā paziņojuma par zādzību, kaut arī mazāk nekā divus mēnešus vēlāk tā bloķēja uz vairākiem mēnešiem visus reģistrus, turpinot apgalvot, ka tai nebija iespējams bloķēt individuālās kvotas, Komisija ir rīkojusies ļaunticīgi un nav vēlējusies izpildīt tai uzlikto rūpības pienākumu<QUOT.END REF.START="QS0153" CODE="201D" ID="QE0153"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>198</NO.P><TXT>Citiem vārdiem, prasītāja apgalvo, ka, atsakoties aizliegt jebkuru darījumu par tai apgalvotajām nozagtajām kvotām, Komisija nav rīkojusies, ievērojot rūpību, šādi pārkāpjot labas pārvaldības principu.</TXT></NP><NP><NO.P>199</NO.P><TXT>Prasītāja tātad pieņem, ka Komisijai bija pilnvaras veikt šādu bloķēšanu. Tomēr, lai iestāde noteiktā jomā varētu rīkoties, ievērojot rūpību, ir vajadzīgs, lai tai būtu piešķirtas pilnvaras šajā jomā rīkoties.</TXT></NP><NP><NO.P>200</NO.P><TXT>Šis pieņēmums ir kļūdains.</TXT></NP><?PAGE NO="27"?><NP><NO.P>201</NO.P><TXT>Pirmkārt, Regulā Nr. 2216/2004 ir paredzēts bloķēt atsevišķas kvotas viena reģistra iekšienē tikai vienā gadījumā, kas ir paredzēts 27. pantā. Tas ir gadījums, kurā, ja <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0154" ID="QS0154"/>1. aprīlī [..] iepriekšējā gada apstiprinātās emisijas nav ietvertas apstiprināto emisiju tabulā<QUOT.END REF.START="QS0154" CODE="201D" ID="QE0154"/>, tad ierīces operatora konts tiek pilnībā bloķēts. Citiem vārdiem, tas ir gadījums, kurā operators attiecībā uz kādu no iekārtām noteiktajā termiņā nav izpildījis tehniskās normas attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, kas ir emitētas no šīs ierīces, kuru ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.</TXT></NP><NP><NO.P>202</NO.P><TXT>Katrā ziņā ir acīmredzams, ka prasītājas lūgtā kvotu bloķēšana neietilpst Regulas Nr. 2216/2004 27. panta noteikumos.</TXT></NP><NP><NO.P>203</NO.P><TXT>Otrkārt, ir taisnība, ka Komisija pati ir atzinusi, ka 2011. gada janvārī uz laiku tika pārtraukta pieeja reģistriem.</TXT></NP><NP><NO.P>204</NO.P><TXT>Taču tā norādīja, un tas netika apstrīdēts, ka šī pieejas pārtraukuma reģistriem juridiskais pamats bija Regulas Nr. 2216/2004 69. pants, saskaņā ar kuru:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0155" ID="QS0155"/>Centrālais administrators var pārtraukt pieeju Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālam un reģistra administrators var pārtraukt pieeju reģistram, ja Kopienas neatkarīgajā darījumu žurnālā vai reģistra drošībā ir traucējumi, kas apdraud Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāla vai reģistra integritāti vai līdzīgi ir apdraudētas reģistru sistēmas [..].<QUOT.END REF.START="QS0155" CODE="201D" ID="QE0155"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>205</NO.P><TXT>Pretēji tam, uz ko netieši norāda prasītāja, ar šo pantu nav atļauts bloķēt piekļuvi noteiktiem noguldījumu kontiem reģistra iekšienē. Ar to var pārtraukt jebkuru pieeju reģistram kopumā vai Kopienas neatkarīgajam darījumu žurnālam kopumā tikai sistēmiska riska gadījumā.</TXT></NP><NP><NO.P>206</NO.P><TXT>No tā izriet, ka iebildums par labas pārvaldības principa pārkāpumu ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Otrais pamats par tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>207</NO.P><TXT>Ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka tiesiskais regulējums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0156" ID="QS0156"/>ir jāievieš ar saprātīgu skaidrību un saskaņotību, lai cik vien iespējams izvairītos no tiesiskās nenoteiktības un neskaidrības radīšanas tiesību subjektiem, uz kuriem attiecas pieņemtie pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0156" CODE="201D" ID="QE0156"/>. Tā apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0157" ID="QS0157"/>šajā lietā ir acīmredzams, ka Komisija ir izraisījusi būtisku tiesisko nenoteiktību<QUOT.END REF.START="QS0157" CODE="201D" ID="QE0157"/>, jo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0158" ID="QS0158"/>tā esot apgalvojusi, ka iepriekšēja [emisiju kvotu bloķēšana] nav iespējama, pirms netiek bloķēta visa Eiropas kvotu tirdzniecības sistēma [2011. gada janvārī]<QUOT.END REF.START="QS0158" CODE="201D" ID="QE0158"/>. Prasītāja piebilst, ka šī atšķirīgā attieksme ir vēl jo vairāk nepamatota, jo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0159" ID="QS0159"/>visas Eiropas kvotu tirdzniecības sistēmas<QUOT.END REF.START="QS0159" CODE="201D" ID="QE0159"/> bloķēšana ir veikta pēc līdzīgu zādzību izdarīšanas tai, kurai par upuri, kā tā to apgalvo, ir kritusi prasītāja.</TXT></NP><NP><NO.P>208</NO.P><TXT>Šis pamats ir balstīts uz pieņēmumu, atbilstoši kuram juridiskais pamats, uz kuru tika izdarīta atsauce, lai pārtrauktu pieeju reģistriem 2011. gada janvārī, ļāva Komisijai bloķēt emisiju kvotas, kas bija noguldītas noguldījumu kontā noteikta reģistra iekšienē.</TXT></NP><NP><NO.P>209</NO.P><TXT>Tomēr tā tas nav. Kā izriet no 203.–205. punkta iepriekš, pieeja reģistriem tika pārtraukta 2011. gada janvārī, pamatojoties uz Regulas Nr. 2216/2004 69. pantu. Ja ar šo pantu ir atļauts pilnībā pārtraukt pieeju reģistriem sistēmiska riska gadījumā, tad ar to nav atļauts bloķēt, kā to vēlējās prasītāja, atsevišķas emisiju kvotas, kuras uzglabā noguldījumu kontos reģistra iekšienē.</TXT></NP><NP><NO.P>210</NO.P><TXT>Tādējādi, pārtraucot pieeju reģistriem 2011. gada janvārī un pēc tam atsakoties apmierināt prasītājas lūgumu bloķēt atsevišķas kvotas, Komisija, pretēji prasītājas apgalvojumiem, nav rīkojusies nesaskaņotā veidā un tā arī nav pārkāpusi tiesiskās noteiktība principu.</TXT></NP><NP><NO.P>211</NO.P><TXT>Otrais pamats tātad ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="28"?><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Trešais pamats par Direktīvas 2003/87 20. panta pārkāpumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>212</NO.P><TXT>Kā ir minēts 148. punktā iepriekš, Direktīvas 2003/87 20. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0160" ID="QS0160"/>[..]</ALINEA><ALINEA>Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu reģistros, izmantojot neatkarīgo darījumu žurnālu, lai novērstu pārkāpumus attiecībā uz kvotu piešķiršanu, pārskaitīšanu un anulēšanu.</ALINEA><PARAG IDENTIFIER="020.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja automātiskās pārbaudes laikā atklājas pārkāpumi, centrālais administrators informē dalībvalsti vai dalībvalstis, kuras līdz pārkāpumu novēršanai nedrīkst reģistrēt apšaubīto darījumu un turpmākos darījumus saistībā ar attiecīgajām kvotām.<QUOT.END REF.START="QS0160" CODE="201D" ID="QE0160"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>213</NO.P><TXT>Ar trešo pamatu prasītāja apgalvo, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0161" ID="QS0161"/>ja Direktīvā 2003/87 ir prasīts, lai pārkāpumu atklāšanai tiktu veiktas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0162" ID="QS0162"/>automatizētas<QUOT.END REF.START="QS0162" CODE="201D" ID="QE0162"/> pārbaudes un lai kvotas, par kurām ir pieļauti pārkāpumi, tiktu bloķētas, tad Komisijai vēl jo vairāk ir jāiesaistās tad, ja tai tiek ziņots par pārkāpumiem<QUOT.END REF.START="QS0161" CODE="201D" ID="QE0161"/>. Prasītāja piebilst, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0163" ID="QS0163"/>tiklīdz ir paziņots par pārkāpumiem, Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2003/87 20. pantu vairs nav atstāta nekāda rīcības brīvība, lai bloķētu attiecīgās kvotas<QUOT.END REF.START="QS0163" CODE="201D" ID="QE0163"/>. Prasītāja uzskata, ka, ja Direktīvas 2003/87 20. pantu interpretētu citādi, tad tiktu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0164" ID="QS0164"/>pārkāpts<QUOT.END REF.START="QS0164" CODE="201D" ID="QE0164"/> tā mērķis, kas ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0165" ID="QS0165"/>novērst pārkāpumus un krāpšanos, kuri aizskar Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla integritāti<QUOT.END REF.START="QS0165" CODE="201D" ID="QE0165"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>214</NO.P><TXT>Tomēr jānorāda, ka Direktīvas 2003/87 20. pants attiecas uz pārkāpumiem, kurus var atklāt ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0166" ID="QS0166"/>automatizētām pārbaudēm<QUOT.END REF.START="QS0166" CODE="201D" ID="QE0166"/>. Ja prasītāja apgalvo, ka tā nav devusi savu piekrišanu kvotu pārskaitījumam, kas tika izdarīts <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE> no tās kontiem Rumānijas reģistrā, un ja tā netieši apgalvo, ka šis pārskaitījums ir uzskatāms par pārkāpumu, tad tā nepierāda un pat neapgalvo, ka šāda veida pārkāpumu varēja atklāt tikai ar automatizētu pārbaudi.</TXT></NP><NP><NO.P>215</NO.P><TXT>Turklāt, pat ja pieņemtu, ka, pirmkārt, attiecīgo kvotu pārskaitījumu var uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0167" ID="QS0167"/>pārkāpumu<QUOT.END REF.START="QS0167" CODE="201D" ID="QE0167"/> Direktīvas 2003/87 20. panta izpratnē un, otrkārt, kā to apgalvo prasītāja, ka ar šo pantu Komisijai ir noteikts pienākums veikt tajā noteiktos pasākumus ne tikai pēc tam, kad tās dienesti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0168" ID="QS0168"/>pārkāpumu<QUOT.END REF.START="QS0168" CODE="201D" ID="QE0168"/> atklāj pēc automatizētas pārbaudes, bet arī ja par to ziņo ieinteresēta persona, šie prasītājas argumenti nav pamatoti. Direktīvas 2003/87 20. pantā ir noteikts, ka vispirms Komisijai, rīkojoties kā centrālajam administratoram, ir jāinformē skartās dalībvalstis, tiklīdz darījumos tiek pieļauti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0169" ID="QS0169"/>pārkāpumi<QUOT.END REF.START="QS0169" CODE="201D" ID="QE0169"/>, un pēc tam dalībvalstīm ir pienākums nereģistrēt šādus darījumus. Turpretī šajā pantā nav noteikts pienākums un ar to nav pat atļauts, tieši vai netieši, Komisijai pašai bloķēt kvotas, par kurām ir noslēgti attiecīgie darījumi.</TXT></NP><NP><NO.P>216</NO.P><TXT>Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Ceturtais pamats par vienlīdzības principa pārkāpumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>217</NO.P><TXT>Savā replikas rakstā prasītāja pirmo reizi apgalvo, ka Komisija tai ir piemērojusi nelabvēlīgāku attieksmi nekā citām sabiedrībām, kas ir cietušas no kvotu zādzībām 2010. gada sākumā. No 2011. gada publicēta raksta esot redzams, ka attiecībā uz šīm sabiedrībām Komisija esot reaģējusi un iesaldējusi nozagtās kvotas.</TXT></NP><NP><NO.P>218</NO.P><TXT>Tomēr no Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 48. panta 2. punkta, tos ņemot kopā, izriet, ka jaunu pamatu izvirzīšana pēc prasības pieteikuma iesniegšanas ir aizliegta, ja vien šie pamati nav balstīti uz tiesību un faktiskiem apstākļiem, kas ir atklājušies procesa laikā. Tomēr pamats, kas pieteikumā par lietas ierosināšanu tieši vai netieši papildina iepriekš izvirzītu pamatu un kam ar to ir cieša saikne, ir jāatzīst par pieņemamu (skat. Vispārējās tiesas <DATE ISO="20081015">2008. gada 15. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-345/05" PAGE.ECR="II-2849" YEAR="2008">T-345/05 <HT TYPE="ITALIC">Mote</HT>/Parlaments, Krājums, II-2849. lpp.</REF.DOC.ECR>, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><?PAGE NO="29"?><NP><NO.P>219</NO.P><TXT>Pirmkārt, pretēji tam, ko prasītāja apgalvoja tiesas sēdē, šis pamats nav neviena no prasības pieteikumā izvirzītā pamata papildinājums. Otrkārt, tas nav balstīts uz apstākļiem, kuri prasītajai ir atklājušies procesa laikā. Treškārt, tas ir iesniegts novēloti – ar replikas rakstu. Turklāt jānorāda, ka prasītāja nav izklāstījusi iemeslus, kuri attaisno šādu novēlotu iesniegšanu, kaut arī Vispārējā tiesa to aicināja šādi rīkoties tiesas sēdes laikā.</TXT></NP><NP><NO.P>220</NO.P><TXT>Ceturtais pamats līdz ar to ir nepieņemams.</TXT></NP><NP><NO.P>221</NO.P><TXT>Turklāt, pat ja tas nebūtu, šo pamatu būtu jānoraida kā neatbilstošu faktiem. Prasītājas citētajā raksta fragmentā nekādi nav precizēts, ka Komisija pati ir bloķējusi nozagtās kvotas. Ir norādīts, ka dažu krāpniecisku darbību atklāšana izraisīja <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0170" ID="QS0170"/>darījumu apturēšanu no skarto lietotāju kontiem<QUOT.END REF.START="QS0170" CODE="201D" ID="QE0170"/>. Taču nav precizēts, kura iestāde ir veikusi šādu darījumu apturēšanu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>Piektais pamats par efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa neievērošanu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>222</NO.P><TXT>Ar piekto pamatu prasītāja apgalvo, ka atteikums bloķēt, kā apgalvots, nozagtās kvotas pārkāpj tās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Tā uzskata, ka apstāklis, ka šīs kvotas nav tikušas bloķētas, būtiski kaitē tiesvedības procesu efektivitātei, kurus varētu uzsākt, lai atgūtu šīs kvotas.</TXT></NP><NP><NO.P>223</NO.P><TXT>Tomēr pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, lai identificētu emisiju kvotu un vēlāk uzsāktu tiesvedību tās atgūšanai, nav nepieciešams, ka ar šo kvotu vairs nevar veikt darījumus. Katrai kvotai atbilstoši Regulas Nr. 2216/2004 39. panta otrajai daļai piešķir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0171" ID="QS0171"/>unikālu identifikācijas kodu<QUOT.END REF.START="QS0171" CODE="201D" ID="QE0171"/>, un tātad to var identificēt, pat ja tā nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0172" ID="QS0172"/>bloķēta<QUOT.END REF.START="QS0172" CODE="201D" ID="QE0172"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>224</NO.P><TXT>Turklāt, kā ir atgādināts iepriekš 113., 154., 169. un 174. punktā, ar Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2.b punktu tādai tiesībsargājošai iestādei, kādā vērsās prasītāja, pēc tam, kad tā ir ieguvusi konfidenciālu informāciju attiecībā uz, piemēram, kvotu atrašanās vietu, attiecībā uz kurām tā pieņem, ka tās ir nozagtas, nav aizliegts izpaust šādu informāciju fiziskai vai juridiskai personai, kurai kā prasītājai ir cietušās statuss šajā prezumētajā zādzībā. Ar šo tiesību normu turklāt šādai personai nav aizliegts izmantot šo informāciju, lai uzsāktu tiesas procesus, lai atgūtu kvotas, kuras tai, kā tā to apgalvo, ir nozagtas.</TXT></NP><NP><NO.P>225</NO.P><TXT>Līdz ar to piektais pamats ir jānoraida.</TXT></NP><NP><NO.P>226</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka nav pierādīts otrās Komisijai pārmestās rīcības prettiesiskums.</TXT></NP><NP><NO.P>227</NO.P><TXT>Līdz ar to prasījumi par atbildību vainas dēļ ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par atbildību neatkarīgi no vainas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prasītājas argumenti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>228</NO.P><TXT>Pakārtoti prasītāja vēlas pierādīt Savienības atbildību neatkarīgi no vainas.</TXT></NP><NP><NO.P>229</NO.P><TXT>Tā apgalvo, ka Savienību var atzīt par atbildīgu pat tad, ja, pirmkārt, ar tai pārmesto rīcību nav pārkāpts piemērojamais tiesiskais regulējums un, otrkārt, šis tiesiskais regulējums ir atbilstošs augstāk stāvošām tiesību normām. Tā turklāt uzskata, ka šajā lietā šī veida atbildība ir iestājusies prettiesisku aktu pieņemšanas dēļ. Komisijas rīcības dēļ tai esot radušies ārkārtēji un īpaši zaudējumi, kuri turklāt neesot attaisnoti ar pietiekamām sabiedrības interesēm. No prasības pieteikuma izriet, ka prasītāja uzskata, ka šī rīcība izpaužas kā, pirmkārt, tiesību normas, proti, Regulas Nr. 2216/2004 10. panta, pieņemšana un, otrkārt, individuālu pasākumu veikšana, proti, šī panta piemērošana konkrētam gadījumam.</TXT></NP><?PAGE NO="30"?><NP><NO.P>230</NO.P><TXT>Precīzāk, atsaucoties uz Tiesas <DATE ISO="20000615">2000. gada 15. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-237/98 P" PAGE.ECR="I-4549" YEAR="2000">C-237/98 P <HT TYPE="ITALIC">Dorsch Consult</HT>/Padome un Komisija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-4549. lpp</REF.DOC.ECR>, 18. punkts), prasītāja apgalvo, ka iestājas Savienības atbildība neatkarīgi no vainas, tiklīdz apgalvotie zaudējumi nesamērīgi skar konkrētu saimnieciskās darbības subjektu kategoriju, salīdzinot ar citiem subjektiem, un pārsniedz attiecīgajai nozarei raksturīgā ekonomiskā riska apmēru, kā arī reglamentējošajam aktam, kas ir apgalvoto zaudējumu pamatā, nav vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes.</TXT></NP><NP><NO.P>231</NO.P><TXT>Piemērojot ar šo spriedumu noteiktās normas, tā apgalvo, pirmkārt, ka tai radītie zaudējumi esot ārkārtēji, jo tie ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0173" ID="QS0173"/>nesamērīgi, salīdzinot ar citiem tirgus saimnieciskās darbības subjektiem, kuri nav cietuši no zādzības, kuras sekas vairs nevar novērst<QUOT.END REF.START="QS0173" CODE="201D" ID="QE0173"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>232</NO.P><TXT>Otrkārt, tā uzskata, ka zaudējumi ir īpaši, jo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0174" ID="QS0174"/>tie turpina rasties nevis saistībā ar kādu no [t]ās darbību aspektiem, ne arī pašas zādzības vai cita parasta, ar sabiedrību saistīta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0175" ID="QS0175"/>iemesla<QUOT.END REF.START="QS0175" CODE="201D" ID="QE0175"/> dēļ, bet gan nozagto kvotu neatgūstamā rakstura dēļ<QUOT.END REF.START="QS0174" CODE="201D" ID="QE0174"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>233</NO.P><TXT>Treškārt, tā apgalvo, ka ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu paredzētās konfidencialitātes normas aizsargā tikai privātas intereses, proti, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0176" ID="QS0176"/>citu tirgus saimnieciskās darbības subjektu, kuri ir pirkuši vai slēpuši zagtās kvotas<QUOT.END REF.START="QS0176" CODE="201D" ID="QE0176"/>, intereses. Šīs normas turklāt, kā apgalvo prasītāja, nav nepieciešamas pareizai emisiju kvotu tirgus darbībai.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prasītājas argumentu pamatotība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>234</NO.P><TXT>Savā <DATE ISO="20080909">2008. gada 9. septembra</DATE> spriedumā apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-120/06 P+C-121/06 P" PAGE.ECR="I-6513" YEAR="2008">C-120/06 P un C-121/06 P <HT TYPE="ITALIC">FIAMM</HT> u.c./Padome un Komisija (Krājums, I-6513. lpp.</REF.DOC.ECR>, 175. un 176. punkts) Tiesa uzskatīja, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0177" ID="QS0177"/>iespējama principa par atbildību pastāvēšana, ja publisko tiesību iestāde ir pieņēmusi tiesisku aktu vai ir tiesiski atturējusies no rīcības, it īpaši, ja šie abi rīcības veidi attiecas uz likumdošanas jomu<QUOT.END REF.START="QS0177" CODE="201D" ID="QE0177"/>, nav izsecināma no dalībvalstu tiesību sistēmu salīdzinošas pārbaudes. Tālāk no iepriekš minētā tā izdarīja secinājumu attiecībā uz tās izskatīšanā nodoto konkrēto situāciju, lemjot, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0178" ID="QS0178"/>pašlaik spēkā esošajās [Savienības] tiesībās nepastāv atbildības režīms, kas ļauj atzīt [Savienības] atbildību par rīcību, kura attiecas uz tās likumdošanas kompetences jomu, situācijā, kurā uz iespējamu šādas rīcības neatbilstību [ar starptautisku nolīgumu] nevar atsaukties [Savienības] tiesā<QUOT.END REF.START="QS0178" CODE="201D" ID="QE0178"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>235</NO.P><TXT>Tomēr <DATE ISO="20100325">2010. gada 25. marta</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-414/08 P" PAGE.ECR="I-2559" YEAR="2010">C-414/08 P <HT TYPE="ITALIC">Sviluppo Italia Basilicata</HT>/Komisija (Krājums, I-2559. lpp.</REF.DOC.ECR>, 141. punkts) pēc tam, kad Tiesa norādīja, ka tai nav jālemj par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0179" ID="QS0179"/>Savienības atbildības par tiesiskās rīcības radīto kaitējumu iestāšanās iespēju tādos apstākļos kā aplūkojamajā lietā<QUOT.END REF.START="QS0179" CODE="201D" ID="QE0179"/>, tā precizēja, ka Vispārējā tiesa, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, varēja noraidīt pamatu par Savienības atbildības konstatēšanu tiesiska akta dēļ ar pamatojumu, ka prasītājas apgalvotajiem zaudējumiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0180" ID="QS0180"/>katrā ziņā<QUOT.END REF.START="QS0180" CODE="201D" ID="QE0180"/> nebija ārkārtēja un īpaša rakstura. Citiem vārdiem, Tiesa norādīja, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, tai neizlemjot jautājumu par to, vai Savienības tiesībās pastāv atbildība neatkarīgi no vainas, un tai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0181" ID="QS0181"/>katrā ziņā<QUOT.END REF.START="QS0181" CODE="201D" ID="QE0181"/> noraidot tajā iesniegtos argumentus, neesot pierādījumiem par apgalvoto zaudējumu ārkārtējo un īpašo raksturu.</TXT></NP><NP><NO.P>236</NO.P><TXT>Saskaņā ar judikatūru zaudējumus uzskata par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0182" ID="QS0182"/>ārkārtējiem<QUOT.END REF.START="QS0182" CODE="201D" ID="QE0182"/>, ja tie pārsniedz ekonomiskā riska robežas, kas ir neatņemama darbības daļa attiecīgajā nozarē, un par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0183" ID="QS0183"/>īpašiem<QUOT.END REF.START="QS0183" CODE="201D" ID="QE0183"/>, ja tie nesamērīgi skar konkrētu saimnieciskās darbības subjektu kategoriju salīdzinājumā ar citiem saimnieciskās darbības subjektiem (skat. Vispārējās tiesas <DATE ISO="20020220">2002. gada 20. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-170/00" PAGE.ECR="II-515" YEAR="2002">T-170/00 <HT TYPE="ITALIC">Förde-Reederei</HT>/Padome un Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-515. lpp.</REF.DOC.ECR>, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>237</NO.P><TXT>Šajā lietā katrā ziņā nav izpildīts viens no diviem kumulatīvajiem nosacījumiem: nav pierādīts apgalvoto zaudējumu ārkārtējais raksturs. Apstāklis, ka konfidencialitātes normas ir tikušas noteiktas ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu un ka pēc tam Komisija tās ir piemērojusi prasītajai, nav ārkārtējs risks šajā nozarē: ja šādu normu nebūtu, nevarētu nodrošināt komercnoslēpuma ievērošanu, kas toties apdraudētu paša emisiju kvotu tirgus pastāvēšanu.</TXT></NP><?PAGE NO="31"?><NP><NO.P>238</NO.P><TXT>Turklāt papildus ir jānorāda, ka attiecīgajā nozarē, proti, attiecībā uz saimnieciskās darbības operatoriem, kuriem piemēro emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, piekļuve kvotām notiek, izmantojot informācijas sistēmu, kas ir pieslēgta tīmeklim. Ir vispārzināms, ka šādam darbības režīmam piemīt tehniskas nepilnības, dažreiz tās var būt ievērojamas. Zaudējumu, kas atbilst elektroniski pārskaitīto kvotu vērtībai bez prasītājas atļaujas uz citiem, ne viņas kontiem, līdz ar to katrā ziņā nevar uzskatīt par tādu, kas pārsniedz ekonomiskā vai tehniskā riska robežas darbībām attiecīgajā nozarē.</TXT></NP><NP><NO.P>239</NO.P><TXT>Līdz ar to prasījumi par atbildības neatkarīgi no vainas konstatēšanu ir katrā ziņā jānoraida.</TXT></NP><NP><NO.P>240</NO.P><TXT>Tādēļ prasība jānoraida pilnībā.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>241</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.</TXT></NP><NP><NO.P>242</NO.P><TXT>Šajā lietā, tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">prasību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Holcim (Romania)</HT></HT> <HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">SA</HT> sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus</HT>.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Gratsias</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Kancheva</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Wetter</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20140918">2014. gada 18. septembrī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE><?PAGE NO="32"?><TOC><TITLE><TI><P>Satura rādītājs</P></TI></TITLE><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedības priekšvēsture</ITEM.CONT><ITEM.REF>1</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>I –</NO.ITEM><ITEM.CONT>No Kioto protokola izrietošās saistības</ITEM.CONT><ITEM.REF>1</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>II –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Savienībā ieviestais tiesiskais regulējums, lai īstenotu Kioto protokolu</ITEM.CONT><ITEM.REF>2</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Ar Savienības tiesisko regulējumu izveidotās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotas</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>B –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Kvotu piešķiršana un nodošana</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>C –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Kvotu tirdzniecības sistēmas darbības noteikumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>III –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Fakti pirms prasības iesniegšanas</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>7</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par jautājumiem, kuri jāaplūko pirms lietas izskatīšanas pēc būtības</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>I –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par to, vai ir ievērots Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Rīcība, kurā vaino Savienību</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>B –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Norādītie zaudējumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>C –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Cēloņsakarība</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>II –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par Rumānijas tiesā celtās prasības atlīdzināt tos pašus zaudējumus, kuri ir minēti šajā tiesvedībā, taču kas ir vērsta pret Rumānijas iestādēm, ietekmi</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Prasības celšanas par zaudējumu atlīdzību Rumānijas tiesā ietekme uz šīs prasības pieņemamību</ITEM.CONT><ITEM.REF>11</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>B –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Prasības celšanas par zaudējumu atlīdzību Rumānijas tiesā ietekme uz šīs prasības pamatotības izskatīšanu</ITEM.CONT><ITEM.REF>11</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par lietas būtību</ITEM.CONT><ITEM.REF>12</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>I –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par atbildību vainas dēļ</ITEM.CONT><ITEM.REF>12</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Pirmā pārmestā darbība, kas izpaudās kā atteikums izpaust <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE>, kā apgalvots, nozagto kvotu atrašanās vietu</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Pirmās pārmestās rīcības esamība</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>2.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Pirmās pārmestās rīcības tiesiskums</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Pirmais pamats par Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 1. punkta pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Prasītājas argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Prasītājas argumentu pamatotība</ITEM.CONT><ITEM.REF>14</ITEM.REF></TOC.ITEM><?PAGE NO="33"?><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Regulas Nr. 2216/2004 10. panta normas, kas bija spēkā laikā, kad norisinājās Komisijai pārmestie fakti</ITEM.CONT><ITEM.REF>14</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Regulas Nr. 2216/2004 10. panta interpretācija</ITEM.CONT><ITEM.REF>15</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Piemērošana šajā lietā</ITEM.CONT><ITEM.REF>16</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Otrais pamats par pienākumu, kuri izriet no Kioto protokola, pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>18</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>18</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Pamata pamatotība</ITEM.CONT><ITEM.REF>18</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Pirmais motīvs</ITEM.CONT><ITEM.REF>19</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Otrais motīvs</ITEM.CONT><ITEM.REF>20</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>c)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Trešais pamats par Direktīvas 2003/87 19. un 20. panta pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>21</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Prasītājas argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>21</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Prasītājas argumentu pamatotība</ITEM.CONT><ITEM.REF>22</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>d)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Ceturtais pamats par tiesību uz īpašumu pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>22</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Prasītājas argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>22</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Prasītājas argumentu pamatotība</ITEM.CONT><ITEM.REF>23</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>e)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Piektais pamats par efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa neievērošanu</ITEM.CONT><ITEM.REF>23</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>f)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Sestais pamats par tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>24</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>g)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Septītais pamats par Direktīvas 91/308 2. panta pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>24</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>B –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Otrā pārmestā darbība, kas izpaudās kā atteikums aizliegt jebkuru darījumu ar <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembrī</DATE>, kā apgalvots, nozagtajām kvotām</ITEM.CONT><ITEM.REF>26</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>1.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Otrās pārmestās darbības pastāvēšana</ITEM.CONT><ITEM.REF>26</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>2.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Otrās pārmestās rīcības tiesiskums</ITEM.CONT><ITEM.REF>26</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Pirmais pamats par labas pārvaldības principa pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>26</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Otrais pamats par tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>27</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>c)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Trešais pamats par Direktīvas 2003/87 20. panta pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>28</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>d)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Ceturtais pamats par vienlīdzības principa pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>28</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>e)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Piektais pamats par efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa neievērošanu</ITEM.CONT><ITEM.REF>29</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>II –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par atbildību neatkarīgi no vainas</ITEM.CONT><ITEM.REF>29</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>A –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Prasītājas argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>29</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>B –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Prasītājas argumentu pamatotība</ITEM.CONT><ITEM.REF>30</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><?PAGE NO="34"?><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par tiesāšanās izdevumiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>31</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC></JUDGMENT>