–

Vueling Airlines SA vārdā – B. Liebert, Rechtsanwältin,

–

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – G. Braun un N. Yerrell, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.), 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp D. Harms un A.‑K. Harms, kā arī viņu četriem bērniem, no vienas puses, un Vueling Airlines SA, no otras puses, par biļešu, kuras ir nopirktas ar Opodo Ltd starpniecību, cenas atlīdzinājumu.

3

Regulas Nr. 261/2004 2. panta f) punktā “biļete” ir definēta kā “derīgs dokuments, kas dod tiesības saņemt pārvadājuma pakalpojumu, vai līdzīgs neizdrukāts dokuments, tostarp elektroniskā formā, un ko izdevis vai apstiprinājis gaisa pārvadātājs vai tā pilnvarots aģents”.

4

Šīs regulas 5. panta “Atcelšana” 1. punktā ir paredzēts:

5

Minētās regulas 8. panta “Tiesības saņemt atlīdzinājumu vai mainīt maršrutu” 1. punktā ir paredzēts:

–

atpakaļceļa lidojumu uz sākotnējo izlidošanas vietu [..]

6

Šīs pašas regulas 10. panta “Lielāka un mazāka komforta apstākļi” 2. punktā ir paredzēts:

7

D. Harms interneta vietnē opodo.de nopirka biļetes, kas viņa sievai, viņam pašam un viņu četriem bērniem atļāva veikt savienoto reisu no Hamburgas (Vācija) uz Faru (Portugāle) caur Barselonu (Spānija), izmantojot lidojumu, ko veic aviosabiedrība Vueling Airlines. Opodo saistībā ar šo pirkumu D. Harms izrakstīja rēķinu par 1108,88 EUR un nosūtīja viņam atbilstošu apstiprinājumu, uz kura minētā summa bija norādīta bez papildu precizējumiem. Attiecīgi Opodo pārskaitīja Vueling Airlines naudas summu 1031,88 EUR apmērā.

8

Lidojums, kas bija jāizmanto Harms ģimenei, tomēr nenotika saskaņā ar Vueling Airlines paredzēto ceļojuma plānu, un šāda situācija iesniedzējtiesas ieskatā ir jāpielīdzina lidojuma atcelšanai Regulas Nr. 261/2004 izpratnē.

9

Iesniedzējtiesā D. Harms un A.‑K. Harms, kas rīkojas savā un savu četru bērnu vārdā, apgalvo, ka atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 8. panta 1. punkta a) apakšpunktam Vueling Airlines ir jāatlīdzina viņiem visa summa 1108,88 EUR, par kuru viņiem Opodo ir izrakstījusi rēķinu. Vueling Airlines neapstrīd šīs prasības pamatotību daļā, kas attiecas uz summu 1031,88 EUR, kuru tai pārskaitīja Opodo, norādot, ka runa ir par D. Harms nopirkto biļešu cenu. Savukārt tā uzskata, ka tai nav jāatlīdzina pēdējam minētajam starpība starp šo summu un summu 1108,88 EUR, ko ir saņēmusi Opodo, apgalvojot, ka šī 77 EUR starpība nav minētās cenas sastāvdaļa.

10

Šajos apstākļos Amtsgericht Hamburg (Hamburgas pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

11

Uzdodot savu jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regula Nr. 261/2004 un, it īpaši, tās 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka biļetes cenā, kas jāņem vērā, nosakot summu, kura gaisa pārvadātājam ir jāatlīdzina pasažierim lidojuma atcelšanas gadījumā, ietilpst starpība starp šī pasažiera samaksāto summu un to summu, ko ir saņēmis gaisa pārvadātājs, kura atbilst komisijas maksai, ko ir saņēmusi persona, kura ir iesaistījusies kā starpniece starp abiem minētajiem.

12

Atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 8. panta 1. punkta a) apakšpunktam, skatītam kopā ar šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lidojuma atcelšanas gadījumā gaisa pārvadātājam ir jāpiedāvā attiecīgajiem pasažieriem atbalsts, tiem piedāvājot cita starpā biļetes pilnas cenas atlīdzinājumu tās summas apmērā, par kuru tā ir pirkta, kā arī, ja nepieciešams, atpakaļceļa lidojumu uz sākotnējo izlidošanas vietu.

13

Regulas Nr. 261/2004 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta tekstā ir noteikta tieša saikne starp jēdzienu “biļete” un izteikumu “summas apmērā, par kuru tā ir pirkta”, jo šādu biļeti attiecīgie pasažieri var nopirkt vai nu tieši no gaisa pārvadātāja, vai arī, izmantojot starpnieku, tādu kā tostarp Regulas Nr. 261/2004 2. panta f) punktā norādītais pilnvarotais aģents.

14

Ja šāds starpnieks šajā ziņā saņem komisijas maksu no pasažiera, kā tas ir pamatlietā, rodas jautājums, vai un kādā mērā šī komisijas maksa ir biļetes cenas sastāvdaļa, kas attiecīgajam gaisa transportētājam ir jāatmaksā šim pasažierim attiecīgā lidojuma atcelšanas gadījumā.

15

Šajā ziņā vispārīgi ir jānorāda, ka Regulas Nr. 261/2004 mērķis ir ne tikai nodrošināt paaugstinātu pasažieru aizsardzības līmeni, bet arī nodrošināt līdzsvaru starp šo pasažieru un gaisa pārvadātāju interesēm (spriedums, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 67. punkts).

16

Ņemot vērā šos mērķus, ir jāuzskata, ka, lai gan komisijas maksa, ko, pērkot biļeti, no pasažiera ir saņēmis starpnieks, principā ir jāuzskata par attiecīgā lidojuma atcelšanas gadījumā šim pasažierim atmaksājamās cenas sastāvdaļu, šai iekļaušanai tomēr ir jāparedz zināmi ierobežojumi, ievērojot ar to saistītās gaisa pārvadātāju intereses.

17

Ievērojot pēdējo minēto, no Regulas Nr. 261/2004 2. panta f) punkta izriet, ka “biļete” ir dokuments vai līdzīgs nemateriāls, tostarp elektronisks, dokuments, ko izdevis vai apstiprinājis gaisa pārvadātājs vai tā pilnvarots aģents. No šīs definīcijas izriet, ka šādas biļetes dažādās sastāvdaļas, tostarp tās cena, gadījumā, kad šo biļeti nav izdevis pats gaisa pārvadātājs, katrā ziņā tam ir jāapstiprina un tātad tās netiek noteiktas, tam nezinot.

18

Šādu interpretāciju apstiprina Tiesas judikatūra, no kuras izriet, ka “biļetes cenas” daļējs atlīdzinājums, kas ir paredzēts Regulas Nr. 261/2004 10. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā, gadījumā, kad gaisa pārvadātājs izvieto pasažieri zemākas klases vietā par to, kādu pasažieris iegādājies, pērkot biļeti, ir jānosaka, ievērojot tikai minētās cenas “nenovēršamās” sastāvdaļas tādā nozīmē, ka saņēmējam tās ir jāsamaksā, lai savukārt saņemtu gaisa pārvadātāja piedāvātos pakalpojumus (spriedums, 2016. gada 22. jūnijs, Mennens, C‑255/15, EU:C:2016:472, 36. punkts).

19

Biļetes cenas sastāvdaļa, kas ir noteikta, gaisa pārvadātājam to nezinot, nevar tikt uzskatīta par nepieciešamu pēdējā minētā piedāvāto pakalpojumu saņemšanai.

20

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 261/2004 un, it īpaši, tās 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka biļetes cenā, kas ir jāņem vērā, nosakot summu, kura gaisa pārvadātājam ir jāatlīdzina pasažierim lidojuma atcelšanas gadījumā, ietilpst starpība starp šī pasažiera samaksāto summu un to summu, ko ir saņēmis gaisa pārvadātājs, kura atbilst komisijas maksai, ko ir saņēmusi persona, kura ir iesaistījusies kā starpniece starp abiem minētajiem, izņemot, ja šī komisijas maksa ir noteikta, gaisa pārvadātājam to nezinot, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

21

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.