European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/801

10.4.2026

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2026/801

(2026. gada 9. aprīlis),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumus Korejas Republikas un Meksikas Savienoto Valstu izcelsmes tereftalskābes importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2025. gada 13. augustā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Korejas Republikas (“Koreja”) un Meksikas Savienoto Valstu (“Meksika”) (kopā sauktas par “attiecīgajām valstīm”) izcelsmes tereftalskābes (“TS”) importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, kas tika iesniegta 2025. gada 30. jūnijā. Sūdzību iesniedza viens Savienības ražotāju Beļģijā, INEOS Aromatics (“INEOS” jeb “sūdzības iesniedzējs”), kas pārstāv vairāk nekā [27–47 %] no Savienības ražošanas nozares TS ražošanas apjoma pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2.   Reģistrēšana

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/2013 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

1.3.   Ieinteresētās personas

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija atsevišķi informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, Korejas un Meksikas iestādes, kā arī apvienības, par ko bija zināms, ka uz tām attiecas izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

1.4.   Piezīmes par procedūras sākšanu

(6)

Korejas valdība un vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par izmeklēšanas sākšanu, proti: Meksikas ražotāji eksportētāji Akra Polyester, S.A. de C.V. (“Akra”) un Tereftalatos Mexicanos S.A. de C.V. (“Temex”), kopā saukti “Alpek”, un Korejas Ķīmiskās rūpniecības apvienība (“KCIA”) Korejas ražotāju eksportētāju vārdā.

(7)

Pirmkārt, Korejas valdība un šīs personas apgalvoja, ka sūdzības nekonfidenciālā versija neatbilst pamatregulas 19. panta 2. punktā noteiktajiem standartiem, jo tajā nav pietiekami sīki izstrādātu datu un diapazoni ir pārāk plaši, lai varētu pienācīgi izprast un analizēt galvenos argumentus sūdzībā, un pieprasīja atjauninātu sūdzības nekonfidenciālo versiju, kurā izmantoti šaurāki diapazoni vai indeksēti skaitļi.

(8)

Otrkārt, KCIA apgalvoja, ka nevar uzskatīt, ka sūdzību ir iesniegusi “Savienības ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā”, ņemot vērā to, ka netika pierādīts, ka sūdzību atbalsta tie Savienības ražotāji, kuru kopējā saražotā produkcija veido vairāk nekā 50 % no kopējo saražoto līdzīgo ražojumu apjoma, ko saražojusi tā Savienības ražošanas nozares daļa, kura vai nu atbalsta, vai noraida sūdzību, jo ieinteresētajām personām pieejamā sūdzības versijā bija norādīts, ka “sūdzības iesniedzējs veido aptuveni [procentuāli krietni virs 25 % robežvērtības] % no kopējā saražotā tereftalskābes apjoma ES [C]IP laikā”, tādējādi nepierādot, ka 50 % robežvērtība ir sasniegta.

(9)

Sūdzības iesniedzējs iebilda pret šādu 50 % robežvērtības interpretāciju, apgalvojot, ka tā attiecas tikai uz novērtējumu par to, vai Savienības ražošanas nozares iespējamie iebildumi pārsniedz to ražotāju atbalstu vai neitralitāti, kuri ir oficiāli pauduši nostāju par sūdzību.

(10)

Treškārt, Alpek, KCIA un Korejas valdība arī apgalvoja, ka izmeklēšanu nevajadzēja sākt, apgalvojot, ka sūdzībā nav pietiekamu pierādījumu par būtisku kaitējumu un cēloņsakarību. Alpek arī apgalvoja, ka imports no Meksikas nevarēja būt kaitējuma cēlonis un ka to nevajadzēja novērtēt kumulatīvi ar importu no Korejas.

(11)

Konkrētāk, šīs personas apgalvoja, ka sūdzībā izvēlētais periods nav reprezentatīvs, jo 2021. gadā kaitējuma analīzes sākumpunktu būtiski ietekmēja globālās jūras tirdzniecības traucējumi un Covid-19 pārvietošanās ierobežojumi, kas samazināja importa apjomu Savienībā, radot neparasti labvēlīgus tirgus apstākļus, kropļojot kaitējuma ainu, un ka novērotās tendences ir tikai atgriešanās normālā tirgū. Personas arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs pats ir palielinājis savu tirgus daļu Savienībā, uzlabojis eksporta apjomus, peļņas rādītājus un ražošanas apjomus, kas ir pretrunā apgalvojumam par sistēmisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(12)

Sūdzības iesniedzējs iebilda pret šiem apgalvojumiem, uzsverot, ka situācija tirgū pirms Covid-19 pandēmijas jau nebija normāla, t. i., tāda, kas nerada kaitējumu tirgum, un norādīja uz faktu, ka tas jau 2016. gadā sekmīgi iesniedza antidempinga sūdzību.

(13)

Attiecībā uz apgalvojumiem, ka sūdzības nekonfidenciālā versija neļauj izprast tendences un fragmentus, Komisija konstatēja, ka ieinteresētajām personām pieejamajā sūdzības versijā bija ietverti pietiekami būtiski pierādījumi un nekonfidenciāli datu kopsavilkumi, kas nepieciešami, lai ieinteresētās personas varētu pietiekami izprast sūdzības pamatā esošo kaitējuma rādītāju attīstību un izmantot savas tiesības uz aizstāvību visā procedūras laikā, un tā atbilda pamatregulas 19. panta 2. punkta prasībām.

(14)

Komisija secināja, ka ir pamatots iemesls ievērot konfidencialitāti, norādot diapazonus, jo bija tikai viens sūdzības iesniedzējs, proti, INEOS, kas nozīmē, ka lielākā daļa skaitļu ir dati par konkrēto uzņēmumu.

(15)

Komisija arī norādīja, ka šīs personas pašas, pamatojoties uz šiem, iespējams, nepietiekamajiem datiem, izvirzīja būtiskus argumentus un apsvērumus par tendencēm. Tas arī liecina, ka nekonfidenciālie kopsavilkumi ieinteresētajām personām pieejamā sūdzības versijā faktiski sniedza jēgpilnu izpratni par pamatā esošo sensitīvo informāciju.

(16)

Attiecībā uz KCIA apgalvojumiem par to, ka nav statusa izmeklēšanas sākšanai, Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktu uzskata, ka sūdzību ir iesniegusi “Savienības ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā”, ja Savienības ražošanas nozares pārstāvji, kuri nepārprotami atbalsta sūdzību, pārstāv vismaz 25 % no Savienības ražošanas nozares kopējā saražotā apjoma un ja tie, kuri atbalsta sūdzību, pārstāv lielāku saražoto apjomu nekā tie, kuri noraida sūdzību.

(17)

Pirms procedūras sākšanas Komisija veica statusa pārbaudi. Šajā nolūkā notika saziņa ar visiem Savienības ražotājiem, kas minēti sūdzībā un citādi pirms procedūras sākšanas bija zināmi Komisijai, un tie tika ņemti vērā, aprēķinot sūdzības iesniedzēju reprezentativitāti. Izmeklēšanas sākšanas dienā ieinteresētajām personām pieejamajos lietas materiālos tika iekļauts paziņojums par statusu, kurā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs rīkojās nozares vārdā, pārstāvot vairāk nekā [27 %–47 %] no Savienības kopējā ražošanas apjoma, ka viens ražotājs pauda neitrālu nostāju un ka neviens ražotājs neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu.

(18)

Tādējādi tika pierādīts, ka pamatregulas 5. panta 4. punktā noteiktās attiecīgās robežvērtības ir ievērotas, un Komisija noraidīja šo apgalvojumu kā nepamatotu.

(19)

Attiecībā uz Alpek apgalvojumiem par kumulatīvo novērtējumu Komisija konstatēja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju un statistiku, nosacījumi importa no attiecīgajām valstīm kumulatīvajam novērtējumam sūdzības iesniegšanas posmā bija izpildīti.

(20)

Konkrētāk, tika konstatēts, ka dempinga starpība pārsniedz de minimis starpību. Kā liecina pieejamā oficiālā importa statistika, importa par dempinga cenām apjoms no abām attiecīgajām valstīm nebija nebūtisks (pārsniedza de minimis). Turklāt konkurences apstākļi tika uzskatīti par līdzīgiem. Tāpēc kumulatīvais novērtējums bija pamatots.

(21)

Pirmkārt, juridiskais pierādījumu standarts, kas nepieciešams sūdzības iesniegšanai, saskaņā ar pamatregulas 5. pantu (t. i., “pietiek pierādījumu izmeklēšanas uzsākšanai”), skaidri norāda, ka sūdzībā ietvertā informācija apjoma un kvalitātes ziņā nav tāda pati kā informācija, ar kuru Komisija pamato savus konstatējumus izmeklēšanas beigās. Faktiski sūdzībā ir jāiekļauj tādi pietiekami pierādījumi par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, kas sūdzības iesniedzējam ir saprātīgi pieejami.

(22)

Turklāt pamatregulas 5. pantā nav noteikts, ka, lai gūtu pietiekamus pierādījumus par būtisku kaitējumu, ir jāanalizē visi pamatregulas 3. panta 5. punktā minētie kaitējuma faktori vai jāpierāda to pasliktināšanās. Pamatregulas 5. panta 2. punktā ir norādīts, ka sūdzībai ir jāietver informācija par izmaiņām varbūtējā importa par dempinga cenām apjomā, par šā importa ietekmi uz līdzīgā ražojuma cenām Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (bet ne obligāti visi) faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā.

(23)

Šajā gadījumā sūdzības iesniedzēja nodrošināto pierādījumu analīzē, kuru Komisijas veica saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktu, tika secināts, ka sūdzībā bija ietverti pietiekami pierādījumi par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību starp iespējamo importu par dempinga cenām un iespējamo kaitējumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

1.5.   Atlase

(24)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

Savienības ražotāju atlase

(25)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Tomēr, tā kā pieteicās visi trīs zināmie Savienības ražotāji, galu galā tika nolemts, ka atlase nav vajadzīga, jo tos visus var iekļaut izmeklēšanā. Šie trīs Savienības ražotāji izmeklēšanas periodā veidoja 100 % no attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā.

Nesaistīto importētāju atlase

(26)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(27)

Neviens nesaistīts importētājs neiesniedza prasīto informāciju un nepiekrita, ka to iekļauj izlasē. Tāpēc atlase nebija nepieciešama.

Ražotāju eksportētāju atlase

(28)

Lai izlemtu, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Korejas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Korejas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(29)

Trīs Korejas ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko var pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu apspriešanās par izlases izveidi notika ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Korejas iestādēm. Piezīmes netika saņemtas.

(30)

Ņemot vērā to, ka Meksikā bija tikai viens zināms ražotājs eksportētājs un pēc procedūras sākšanas nepieteicās neviens cits Meksikas ražotājs eksportētājs, attiecībā uz Meksiku atlase nebija nepieciešama.

1.6.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(31)

Procedūras sākšanas dienā Komisija tiešsaistē (4) darīja pieejamas ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas.

(32)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

 

Savienības ražotāji:

—

INEOS, Gēla, Beļģija,

—

Indorama Ventures Quimica S.L.U. (“ IVQ ”), San Roque, Kadisa, Spānija,

—

Orlen S.A. (“ Orlen ”), Varšava, Polija.

 

Ražotāji eksportētāji Korejā:

—

Samnam Petrochemical Co., Ltd., Seula, Koreja

—

Taekwang Industrial Co., Ltd., Seula, Koreja

(33)

Neviens Meksikas ražotājs eksportētājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt desmit lietotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, bet šajā izmeklēšanas posmā tās netika pārbaudītas.

1.7.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(34)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Izmeklējamais ražojums

(35)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir tereftalskābe, kam tīrība ir vismaz 99,5 masas %, ko parasti klasificē ar Informatīvā ķīmijas dienesta (Chemical Abstracts Service) (“CAS”) numuru 100-21-0 un kas parasti atbilst Muitas un statistikas (“CUS”) numuram 0023865-3, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2917 36 00 (Taric kods 2917 36 00 11) (“izmeklējamais ražojums”).

(36)

TS galvenokārt izmanto, lai ražotu polietilēntereftalātu (“PET”), ko izmanto pudelēs, iepakojumā, šķiedrās, plēvēs un mikroshēmās. Mazākus daudzumus izmanto arī plastifikatoros, pārklājumos un citos specializētos lietojumos.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(37)

Attiecīgais ražojums ir Korejas Republikas un Meksikas Savienoto Valstu izcelsmes tereftalskābe, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2917 36 00 (Taric kods 2917 36 00 11) (“attiecīgais ražojums”).

2.3.   Līdzīgais ražojums

(38)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

—

attiecīgajam ražojumam, ko eksportē uz Savienību,

—

attiecīgajās valstīs ražotajam un to iekšzemes tirgū pārdotajam izmeklējamajam izstrādājumam un

—

izmeklējamajam ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(39)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.4.   Apgalvojumi par ražojumu tvērumu

(40)

Dažādas personas (lietotājs UAB NEO Group un KCIA ar tā dalībuzņēmumiem Samnam Petrochemical Co., Ltd., Taekwang Industrial Co., Ltd un Hanwha Impact Corporation) lūdza izslēgt kvalificētu tereftalskābi (“KTS”) no ražojuma tvēruma, apgalvojot, ka:

—

attīrītai tereftalskābei (“ATS”) un KTS nav vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības,

—

Savienības ražošanas nozare ražo tikai ATS, nevis KTS, un tāpēc būtu neiespējami salīdzināt cenu starpību starp ATS un KTS, savukārt PTO judikatūra uzliek izmeklēšanas iestādei pienākumu, veicot cenu ietekmes analīzi, nodrošināt cenu salīdzināmību.

(41)

UAB NEO Group paskaidroja, ka, lai gan KTS var izmantot pudeļu kategorijas PET granulu ražošanā, ar to nevar pilnībā aizstāt ATS. Līdz ar to ATS ir jāiekļauj procesā kopā ar KTS noteiktā proporcijā.

(42)

Sūdzības iesniedzējs iebilda, apgalvojot, ka KTS ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības kā ATS un lielākajā daļā lejupējo lietojumu tās ir lielā mērā savstarpēji aizstājama, tādējādi poliestera ražošanas tirgū KTS efektīvi konkurē ar ATS.

(43)

Komisija provizoriski secināja, ka abiem ražojuma veidiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un lietojums. Turklāt KTS un ATS tīrības līmeņu atšķirības nepamatoja KTS izslēgšanu no ražojuma tvēruma. Turklāt tika konstatēts, ka KTS efektīvi konkurē ar ATS lejupēja ražojuma PET ražošanā visās PET kategorijās. Savāktie pierādījumi liecināja, ka vismaz daži lietotāji ražošanā faktiski savstarpēji aizstājami izmanto gan ATS, gan KTS. Turklāt netika konstatēta skaidra cenu atšķirība starp KTS un ATS, kas pamatotu KTS izmaksu/cenas korekciju. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

3.   DEMPINGS

3.1.   Koreja

3.1.1.   Normālā vērtība

(44)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Tādējādi katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs

(45)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(46)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko ir pārdevis katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdota ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. Tādējādi katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam ir reprezentatīvs.

(47)

Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(48)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

a)

tā ražojuma veida pārdošanas apjoms, kurš pārdots par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; un

b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai tās pārsniedz.

(49)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(50)

Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

a)

attiecīgā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms nepārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; vai

b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā cena ir zemāka par vienības ražošanas izmaksām.

(51)

Iekšzemes pārdošanas apjoma analīze liecināja, ka abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem mazāk nekā 80 % no kopējā iekšzemes pārdošanas apjoma bija rentabli. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta vienīgi kā IP laikā esošā rentablā pārdošanas apjoma vidējā svērtā vērtība.

3.2.   Eksporta cena

(52)

Abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pārdeva uz Savienību tikai ar tādu nesaistītu tirgotāju starpniecību, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieskaitot tirgotājus, kas atrodas Korejā un trešās valstīs. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka ražotāji attiecīgo ražojumu tieši nosūtīja uz Savienību un rēķinu/maksājumu plūsma notika ar nesaistītu tirgotāju starpniecību.

(53)

Tāpēc eksporta cena EXW līmenī tika noteikta, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 8. punktu.

3.3.   Salīdzināšana

(54)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī. Kā sīkāk skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normāla vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

3.3.1.   Normālās vērtības korekcijas

(55)

Lai normālo vērtību aprēķinātu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transporta, kravas apstrādes, iekraušanas un iepakošanas izmaksas.

(56)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādu faktoru, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas.

3.3.2.   Eksporta cenas korekcijas

(57)

Lai eksporta cenu aprēķinātu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transporta, kravas apstrādes, iekraušanas un iepakošanas izmaksas.

(58)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

3.4.   Dempinga starpības

(59)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(60)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība (%)

 

Samnam Petrochemical Co., Ltd.

6,2

 

Taekwang Industrial Co., Ltd.

0

(61)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām, neņemot vērā tā ražotāja eksportētāja starpību, par kuru tika secināts, ka tas neveica eksportu par dempinga cenām.

(62)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība tika noteikta 6,2 %.

(63)

Visiem pārējiem Korejas ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(64)

Tā kā Komisijai ir zināms vismaz viens Korejas ražotājs eksportētājs, kas izmeklēšanā nesadarbojās, tā nolēma ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību izlasē iekļautā uzņēmuma, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība, 25 % darījumu par dempinga cenām līmenī.

(65)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība (%)

Izlasē neiekļautais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās: Hanwha Impact Corporation

6,2

Viss pārējais Korejas izcelsmes imports

13,7

3.5.   Meksika

(66)

Kā jau norādīts 33. apsvērumā, neviens Meksikas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu savus konstatējumus par dempingu pamatoja ar pieejamajiem faktiem.

3.5.1.   Normālā vērtība

(67)

Tā kā nebija publiski pieejamas informācijas par TS iekšzemes cenām Meksikā ne Alpek, ne kādam citam ražotājam, Komisija noteica normālo vērtību Meksikai, izmantojot izmeklēšanas perioda datus, kā norādīts sūdzībā (5), kā arī Instituto Nacional de Estadística y Geografía (INEGI) datus par ķīmiskās rūpniecības nozari.

(68)

Normālā vērtība tika noteikta, izmantojot Savienības ražošanas nozares ražošanas faktoru attiecību, kā norādīts sūdzībā, un šo faktoru iekšzemes cenas Meksikā, kā arī viegli pieejamus datus no ražotāja Alpek, kas nesadarbojās:

a)

pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas, kuras izmeklēšanas periodā radušās ražotājam eksportētājam Alpek, kas nesadarbojās; un

b)

peļņu, kuru ražotājs eksportētājs Alpek, kas nesadarbojās, guvis pēdējā rentablajā finanšu gadā (2022. gadā).

3.6.   Eksporta cena

(69)

TS eksporta cena no Meksikas uz Savienību tika balstīta uz Eurostat un Surveillance 3 datubāzes (“Surveillance”) datiem (6). TA klasificē ar KN kodu 2917 36 00 (Taric kods 2917 36 00 00), kas īpaši paredzēts “tereftalskābei un tās sāļiem”. Lai gan ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir tikai tereftalskābe, sūdzībā norādīts, ka viss imports no Meksikas Savienībā ar šo KN kodu atbilst TS.

3.7.   Salīdzināšana

(70)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(71)

Tā kā šie Eurostat statistikas cenu dati atspoguļo cenas CIF līmenī, tie tika koriģēti līdz EXW līmenim, atņemot jūras pārvadājumu, muitošanas un iekšzemes transporta izmaksas, kas atjauninātas atbilstoši inflācijas līmenim Meksikā.

3.8.   Dempinga starpība

(72)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(73)

Pamatojoties uz to, provizoriskās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība (%)

Visi ražotāji eksportētāji

75,5

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(74)

Izmeklēšanas periodā Savienībā bija trīs līdzīgā ražojuma ražotāji. INEOS, Orlen un IVQ. Tie uzskatāmi par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Attiecīgajā periodā Savienības tirgū darbojās vēl divi Indorama grupas ražotāji: IndoramaVentures Portugal PTA – Unipessoal Lda Sinešā, Portugālē (“Indorama Portugal”) un Indorama Ventures Europe B.V. Roterdamā, Nīderlandē (“Indorama Netherlands”). Abas šīs ražotnes pārtrauca ražošanu attiecīgi 2023. un 2024. gadā.

(75)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 1,65 miljoni tonnu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, pārbaudītām atbildēm, ko sūdzības iesniedzējs sniedza uz makroekonomikas anketas jautājumiem, papildinot to ar datiem no individuālām kaitējuma anketām, kuras iesniedza trīs Savienības ražotāji, kas darbojās izmeklēšanas periodā: INEOS, Orlen un IVQ.

(76)

Kā norādīts iepriekš 25. un 74. apsvērumā, izmeklēšanas periodā 100 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā ražoja trīs Savienības ražotāji.

4.2.   Izmantošana ierobežotajā tirgū

(77)

Lai noskaidrotu, vai dempings Savienības ražošanas nozarei ir radījis kaitējumu, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums (izmantošana ierobežotajā tirgū).

(78)

TS ir viena no galvenajām izejvielām PET ražošanā. Visbiežāk TS izmanto, lai ražotu PET sveķus, ko galvenokārt izmanto plastmasas pudeļu un pārtikas iepakojuma ražošanā. Daudz mazākā mērā TS izmanto, lai ražotu PET šķiedras, granulas un plēvi, ko pēc tam izmanto plastifikatoriem, pārklājumiem un citiem specializētiem lietojumiem.

(79)

Komisija konstatēja, ka ievērojama daļa [35–60] % no kopējā IVQ saražotā TS apjoma bija paredzēta izmantošanai ierobežotajā tirgū. Ievērojama daļa no saražotā TS apjoma tika iekšēji nodota bez komercrēķiniem turpmākai lejupējai PET ražošanai uzņēmumā. Tā bija daļa no vertikālās integrācijas stratēģijas, kas tika īstenota izmaksu optimizācijas nolūkā (7), un IVQ nepirka TS no nesaistītiem piegādātājiem PET ražošanai. Ņemot to vērā, lai gan IVQ TS iekšējās transfertcenas bija salīdzināmas ar tirgus cenām, Komisija konstatēja, ka šī tirgus daļa ir ierobežota.

(80)

Līdzīgu vertikālās integrācijas stratēģiju īstenoja arī Indorama Netherlands (8). Tāpēc, aplēšot TS patēriņu brīvajā tirgū vai izmantošanu ierobežotajā tirgū no kopējā Savienībā saražotā TS apjoma, Komisija uzskatīja, ka tāda pati daļa no Indorama Netherlands saražotā apjoma bija paredzēta izmantošanai ierobežotajā tirgū tajos gados, kad tas darbojās. Šis novērtējums tika veikts, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tai skaitā aplēsēm, ko sūdzības iesniedzējs sniedza makroekonomikas anketā.

(81)

Atšķirība starp ierobežoto un brīvo tirgu kaitējuma analīzē ir būtiska, jo ražojumi, kas ir paredzēti izmantošanai ierobežotajā tirgū, tieši nekonkurē ar importu. Gluži pretēji, saražotais apjoms, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu.

(82)

Lai gūtu pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visu darbību TS jomā un noteica, vai produkcija bija paredzēta izmantošanai ierobežotajā tirgū vai brīvajam tirgum.

(83)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītus ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir šādi: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms un cenas, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem naudas plūsma. Ja bija iespējams un pamatoti, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par ierobežoto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(84)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, arī izmantošanu ierobežotajā tirgū Savienības ražošanas nozarē. Tie ir šādi: ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu. Tie ir atkarīgi no visas darbības neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts ierobežotajam tirgum vai pārdošanai brīvajā tirgū.

4.3.   Patēriņš Savienībā

(85)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz pārbaudītām atbildēm, ko sūdzības iesniedzējs sniedza uz makroekonomikas anketas jautājumiem, kuras papildinātas ar datiem no pārbaudītām individuālajām kaitējuma anketām, ko iesniedza trīs Savienības ražotāji, kā arī ar Eurostat un Surveillance datiem.

(86)

Komisija konstatēja, ka Lietuva ir piešķīrusi konfidencialitāti ievērojamam TS importa apjomam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2152 (9) 19. pantu. Šā iemesla dēļ Eurostat dati neuzrādīja visa TS importa avotus. Tāpēc Komisija izmantoja Surveillance datus, lai noteiktu importa apjomus, vērtības un avotus Lietuvā, savukārt Eurostat dati tika izmantoti, lai noteiktu importa apjomus, vērtības un avotus pārējās 26 dalībvalstīs.

(87)

Iepriekš minētā iemesla dēļ dati par importa apjomiem un cenām, kā arī visi pārējie dati, no kuriem varētu secināt šos skaitļus, bija jāizsaka diapazonos.

(88)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem datiem, Komisija noteica, ka patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

[2 500 000 – 3 000 000 ]

[1 800 000 – 2 300 000 ]

[2 100 000 – 2 600 000 ]

[2 000 000 – 2 500 000 ]

Indekss

100

72

85

83

Ierobežotais tirgus

[300 000 –350 000 ]

[250 000 –300 000 ]

[200 000 –250 000 ]

[150 000 –200 000 ]

Indekss

100

86

71

58

Brīvais tirgus

[2 100 000 – 2 600 000 ]

[1 500 000 – 2 000 000 ]

[1 800 000 – 2 300 000 ]

[1 800 000 – 2 300 000 ]

Indekss

100

71

87

86

Avots:

pārbaudītas triju Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, pārbaudītas atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem, Eurostat un Surveillance dati.

(89)

Attiecīgajā periodā bija vērojams TS kopējā patēriņa samazinājums Savienībā.

(90)

2023. gads Savienības ražošanas nozarei bija īpaši sarežģīts gads, jo kopējais pieprasījums samazinājās par 28 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt brīvā tirgus pieprasījums samazinājās par 29 %. Šo samazinājumu izraisīja vispārējā ekonomiskā nenoteiktība Savienībā, kas ietekmēja PET nozari kā galveno TS pircēju, kā arī pirkšanas paradumu normalizēšanās un galveno klientu krājumu samazināšana pēc Covid-19 pandēmijas.

(91)

2024. gadā, tirgum stabilizējoties, pieprasījums nedaudz palielinājās, bet kopējais pieprasījums joprojām bija par 15 % zemāks nekā pieprasījums 2022. gadā, savukārt brīvā tirgus pieprasījums bija par 13 % zemāks. Kopējais pieprasījums izmeklēšanas periodā samazinājās vēl par diviem procentpunktiem, bet brīvā tirgus pieprasījums – par vienu procentpunktu.

(92)

Ierobežotais tirgus saruka katrā attiecīgā perioda gadā, bet visā attiecīgajā periodā par 42 %. Šis samazinājums galvenokārt radās no tā, ka tika slēgta Indorama Netherlands ražotne, kas pakāpeniski samazināja ražošanu (tai skaitā izmantošanai ierobežotajā tirgū) un 2024. gadā pārtrauca gan TS, gan PET ražošanu.

(93)

Tas, ka patēriņš ierobežotajā tirgū samazinājās tik lineāri salīdzinājumā ar brīvā tirgus pieprasījumu, vēl vairāk liecina par secinājumu, ka krājumu samazināšana bija būtisks faktors, kas izraisīja brīvā tirgus pieprasījuma samazināšanos 2022. gadā. Tā kā vertikāli integrētiem PET ražotājiem nevajadzēja veidot TS krājumus, tie varēja vienkārši turpināt apgādāt sevi ar TS tādā apmērā, kādā attiecīgajā gadā bija pieprasījums pēc PET.

4.4.   Imports no attiecīgajām valstīm

4.4.1.   Importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ietekmes kumulatīvs novērtējums

(94)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes ražojumu imports par dempinga cenām būtu jāvērtē kumulatīvi.

(95)

Kā noteikts iepriekš 60. apsvērumā, tika konstatēts, ka viens Korejas ražotājs eksportētājs – Taekwang – neveic dempingu. Tāpēc Taekwang imports tika izslēgts no kaitējuma novērtējuma. Turpmāk minētie apsvērumi attiecas tikai uz pārējo no Korejas ievesto importu par dempinga cenām un no Meksikas ievesto importu par dempinga cenām. Taekwang importu uzskata par citu importu no trešām valstīm.

(96)

Dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu par dempinga cenām no Korejas un Meksikas, bija lielāka nekā pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktā de minimis robežvērtība. Importa par dempinga cenām apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Izmeklēšanas periodā tirgus daļa importam par dempinga cenām no Korejas bija 23 %, bet no Meksikas – 5 %.

(97)

Apstākļi, kādos konkurēja imports par dempinga cenām no Korejas un Meksikas un imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgais ražojums, bija līdzīgi. Konkrētāk, importētie ražojumi konkurēja savā starpā un ar Savienībā ražoto ražojumu, jo tie tiek pārdoti, izmantojot vienus un tos pašus pārdošanas kanālus, un vienām un tām pašām klientu kategorijām.

(98)

Tādējādi visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no Korejas un Meksikas tika vērtēts kumulatīvi.

(99)

Alpek uzsvēra, ka imports no Meksikas attiecīgajā periodā ir saglabājies stabils un ka sūdzības iesniedzējs nav pieprasījis importa no Meksikas un Korejas kumulatīvu novērtējumu. Tāpēc Alpek apgalvoja, ka importa no Meksikas un Korejas ietekme uz cenām būtu jānosaka neatkarīgi.

(100)

Sūdzības iesniedzējs iebilda pret Alpek argumentiem, norādot, ka jau pats fakts, ka sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis vienu sūdzību, kas attiecās uz viena un tā paša ražojuma importu gan no Meksikas, gan no Korejas, nepārprotami nozīmē, ka sūdzības iesniedzējs ir atsaucies uz pamatregulas 3. panta 4. punktā noteikto analītisko sistēmu. Sūdzības iesniedzējs arī uzsvēra, ka 3. panta 4. punktā sūdzības iesniedzēja oficiāls pieprasījums nav minēts kā viens no kumulatīvās analīzes nosacījumiem.

(101)

Komisija piekrita, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums nav nepieciešams kumulatīvās analīzes veikšanai. Tika konstatēts, ka imports no Meksikas tika veikts par dempinga cenām un, neraugoties uz tā samazinājumu attiecīgajā periodā, tas bija ievērojamos daudzumos. Tāpēc visi nosacījumi kumulatīvās analīzes veikšanai saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu bija izpildīti.

(102)

Tāpēc Komisija secināja, ka importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ietekme būtu jāvērtē kumulatīvi, un noraidīja Alpek apgalvojumu.

4.4.2.   Importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm apjoms un tirgus daļa

(103)

Komisija noteica importa par dempinga cenām apjomu, pamatojoties uz Eurostat un Surveillance datiem, kā paskaidrots iepriekš 86. apsvērumā. Importa par dempinga cenām tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomiem un patēriņu Savienības brīvajā tirgū, kā norādīts iepriekš 1. tabulā, atskaitot Taekwang pārdošanas apjomu.

(104)

Importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Importa par dempinga cenām apjoms no Korejas (tonnās)

[350 000 – 410 000 ]

[250 000 – 310 000 ]

[340 000 – 400 000 ]

[440 000 –500 000 ]

Indekss

100

74

94

125

Tirgus daļa (%)

16

16

17

23

Importa apjoms no Meksikas (tonnās)

[120 000 – 150 000 ]

[120 000 – 150 000 ]

[140 000 – 170 000 ]

[110 000 –140 000 ]

Indekss

100

98

111

83

Tirgus daļa (%)

6

8

7

5

Apjoms importam no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām (tonnās)

[470 000 – 560 000 ]

[370 000 – 460 000 ]

[480 000 – 570 000 ]

[550 000 –640 000 ]

Indekss

100

80

99

114

Tirgus daļa (%)

21

24

24

28

Avots:

Eurostat, Surveillance un pārbaudītas Taekwang atbildes uz anketas jautājumiem.

(105)

Visā attiecīgajā periodā Savienības tirgū bija imports par dempinga cenām no Korejas un Meksikas. Pieprasījuma samazinājums 2023. gadā, kā izklāstīts 90. apsvērumā, atspoguļojās arī importa par dempinga cenām apjoma samazinājumā par 20 % minētajā gadā.

(106)

Pēc šā samazinājuma 2023. gadā importa par dempinga cenām apjoms sāka strauji pieaugt. Imports par dempinga cenām 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu jau pieauga par 19 procentpunktiem. Šis pieaugums turpinājās arī izmeklēšanas periodā, kad imports par dempinga cenām pieauga vēl par 15 procentpunktiem, lai gan pieprasījums samazinājās, un attiecīgajā periodā tas kopumā pieauga par 14 %.

(107)

Tirgus daļu dinamika liecina, ka imports par dempinga cenām pastāvīgi pieauga, neraugoties uz pieprasījuma svārstīgumu. Lai gan līdz ar mazāku pieprasījumu 2023. gadā absolūtā izteiksmē samazinājās arī imports par dempinga cenām, tas minētajā gadā tomēr palielināja savu tirgus daļu par četriem procentpunktiem. 2024. gadā, pieaugot kopējam pieprasījumam un importam, importa par dempinga cenām tirgus daļa saglabājās stabila. Tomēr izmeklēšanas periodā imports par dempinga cenām ieguva vēl četrus procentpunktus lielu tirgus daļu Savienībā, jo importa par dempinga cenām apjoms turpināja pieaugt, neraugoties uz to, ka pieprasījums atkal samazinājās.

4.5.   Importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm cenas un cenu samazinājums

(108)

Importa par dempinga cenām apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Surveillance un Eurostat datiem.

(109)

Cenu samazinājums importam par dempinga cenām tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītām izlasē iekļauto Korejas ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem par importu no Korejas un pamatojoties uz Surveillance un Eurostat noteiktajām cenām importam no Meksikas.

(110)

Importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda vidējās svērtās cenas dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Koreja

[840 –1 000 ]

[720 –880 ]

[730 –890 ]

[680 –840 ]

Indekss

100

83

84

77

Meksika

[900 –1 060 ]

[800 –960 ]

[790 –950 ]

[650 –810 ]

Indekss

100

83

80

73

Vidējā svērtā cena

953

795

791

723

Indekss

100

83

83

76

Avots: Eurostat un Surveillance.

(111)

Importa par dempinga cenām gan no Korejas, gan Meksikas cenas samazinājās katrā attiecīgā perioda gadā, un 2024. gadā importa no Korejas cenas nedaudz pieauga. Tā kā globālās piegādes ķēdes traucējumi 2022. gadā ietekmēja transporta izmaksas un izejvielu cenas, ražošanas izmaksas un cenas importam no trešām valstī, kā arī cenas Savienībā bija augstas (10).

(112)

Importa par dempinga cenām cenas laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam samazinājās par 17 %. Meksikas cenas 2023. gadā samazinājās vēl par trīs procentpunktiem, savukārt Korejas cena minētajā gadā nedaudz pieauga. Pēc tam izmeklēšanas periodā cenas no abām valstīm samazinājās vēl par septiņiem procentpunktiem, tādējādi attiecīgajā periodā vidējā svērtā cena importam no abām valstīm kopumā samazinājās par 24 %.

(113)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

a)

vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim); un

b)

atbilstošās vidējās svērtās cenas importam, ko izlasē iekļautajiem ražotājiem maksājis pirmais neatkarīgais klients Savienības tirgū Korejas importam, un vidējās importa cenas no Surveillance un Eurostat statistikas importam no Meksikas, noteiktas izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) līmenī, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(114)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī un pēc rabatu un atlaižu atskaitīšanas. KTS cenas tika salīdzinātas ar ATS cenām, jo Komisija konstatēja, ka abi ražojuma veidi efektīvi konkurē vienos un tajos pašos tirgos un ka starp abiem veidiem nav būtisku izmaksu vai cenu atšķirību, kas pamatotu jebkādas korekcijas.

(115)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanas periodā netika konstatēts, ka imports par dempinga cenām būtu par zemāku cenu.

(116)

Tomēr Komisija konstatēja, ka visā attiecīgajā periodā pastāvēja cenu apspiešana un nospiešana. Visos attiecīgā perioda gados imports par dempinga cenām Savienībā tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. 2022. un 2023. gadā tas tika arī pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(117)

Minētā importa par dempinga cenām cena samazinājās katrā attiecīgā perioda gadā. Saskaroties ar aizvien lētāku importu par dempinga cenām tirgū un minētā importa tirgus daļas pastāvīgu zaudēšanu, Savienības ražotāji nevienā attiecīgā perioda gadā nevarēja noteikt vai paaugstināt savas cenas virs ražošanas izmaksām. Gluži pretēji, Savienības ražotāji bija spiesti turpināt samazināt cenas, lai saglabātu vismaz kaut kādu tirgus daļu. Kā norādīts turpmāk 7. tabulā, izņemot 2023. gadu, kad notika lielāks ražošanas izmaksu samazinājums, Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums katrā gadā bija daudz lielāks nekā tās ražošanas izmaksu samazinājums; Savienības ražotāji samazināja savas cenas vēl vairāk zem ražošanas izmaksām, kas tādējādi radīja zaudējumus.

4.6.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.6.1.   Vispārīgas piezīmes

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(119)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti pārbaudītajās sūdzības iesniedzēja atbildēs uz makroekonomikas anketas jautājumiem, vajadzības gadījumā tos koriģējot ar datiem no individuālām kaitējuma anketām, kuras iesnieguši trīs Savienības ražotāji, kā arī pamatojoties uz Surveillance un Eurostat datiem par izmeklējamā ražojuma importu. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti pārbaudītās atbildēs, kuras trīs Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz trijiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(120)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(121)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.6.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.6.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(122)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (tonnās)

2 498 563

1 604 032

1 884 941

1 654 276

Indekss

100

64

75

66

Ražošanas jauda (tonnās)

3 841 107

3 687 866

2 107 061

1 944 406

Indekss

100

96

55

51

Jaudas izmantojums (%)

65

43

89

85

Indekss

100

67

138

131

Avots:

sūdzības iesniedzēja sniegtās atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem un individuālās kaitējuma anketas.

(123)

Savienībā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 34 %. Straujākais kritums (36 %) bija 2023. gadā. Šāds straujš samazinājums daļēji bija saistīts ar iepriekš minēto pieprasījuma kritumu tajā gadā. Tā kā pieprasījums 2024. gadā nedaudz uzlabojās, palielinājās arī Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, bet tas joprojām bija par 25 % zemāks nekā tā sākumpunkts 2022. gadā un izmeklēšanas periodā samazinājās vēl par 9 procentpunktiem.

(124)

Savienības ražošanas jaudas samazinājums skaidri parāda Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni. Pamatā vērojama milzīga Savienības ražošanas jaudas samazināšanās attiecīgajā periodā, jo 2023. un 2024. gadā tika slēgtas vairākas ražotnes. Kopumā šīs slēgšanas rezultātā kopējā ražošanas jauda Savienībā laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās uz pusi.

(125)

Šā iemesla dēļ acīmredzamais jaudas izmantojuma uzlabojums vai jaudas izmantojuma samazinājums 2023. gadā un izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar attiecīgi 2022. un 2024. gadu neliecina par Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo tie galvenokārt ir saistīti ar Savienības ražotņu slēgšanu, saistībā ar kuru samazinājās kopējā ražošanas jauda. Tā vietā kopējie pārdošanas apjomi un ražošanas jauda ir daudz informatīvāki.

4.6.2.2.   Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

(126)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Pārdošanas apjoms brīvajā tirgū (tonnās)

[1 600 000 – 1 900 000 ]

[950 000 – 1 250 000 ]

[1 200 000 – 1 500 000 ]

[1 000 000 – 1 300 000 ]

Indekss

100

61

78

71

Pārdošanas apjoma brīvajā tirgū tirgus daļa (%)

73

63

66

61

Avots:

sūdzības iesniedzēja sniegtās atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem un individuālās kaitējuma anketas.

(127)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 29 %. Lielākais kritums tika reģistrēts 2023. gadā, kas sakrita ar pieprasījuma kritumu Savienībā (sk. iepriekš 1. tabulu). Tomēr, lai gan brīvā tirgus pieprasījums 2023. gadā samazinājās par 29 %, Savienības pārdošanas apjomi samazinājās daudz ievērojamāk – par 39 %.

(128)

Līdz ar pieprasījuma uzlabošanos 2024. gadā palielinājās arī Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, taču tas joprojām bija par 22 % zemāks nekā 2022. gadā. Visbeidzot, izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās vēl par septiņiem procentpunktiem, kas atkal ir daudz būtiskāks samazinājums nekā Savienības pieprasījuma kritums par vienu procentpunktu.

(129)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 73 % 2022. gadā līdz 63 % 2023. gadā. Tā kā pieprasījums 2024. gadā pieauga, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2024. gadā palielinājās par trīs procentpunktiem, bet pēc tam atkal samazinājās par pieciem procentpunktiem, sasniedzot zemāko līmeni attiecīgajā periodā.

4.6.2.3.   Izaugsme

(130)

Attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās Savienības ražošanas nozares sniegums. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 29 %, zaudējot tirgus daļu 12 procentpunktu apmērā. Turpretī importa par dempinga cenām apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 19 %, iegūstot tirgus daļu septiņu procentpunktu apmērā. Sarežģītās tirgus situācijas dēļ arī tika slēgtas vairākas Savienības ražotnes, tādējādi Savienības TS kopējā ražošanas jauda samazinājās gandrīz uz pusi.

(131)

Kā paskaidrots iepriekš, attiecīgajā periodā samazinājās arī kopējais patēriņš Savienībā, un lielākais samazinājums tika novērots 2023. gadā, kad brīvā tirgus pieprasījums Savienībā samazinājās par 29 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. Savienības ražotāju pārdošanas apjoms, kā arī importa apjomi minētajā gadā bija viszemākajā līmenī.

(132)

Tomēr, lai gan 2023. gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 39 % salīdzinājumā ar 2022. gadu, importa par dempinga cenām apjoms no Korejas un Meksikas samazinājās tikai par 20 %. Līdz ar to mainījās tirgus daļas dinamikas tendences, proti, Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu 10 procentpunktu apmērā, savukārt imports par dempinga cenām ieguva 3 procentpunktus.

(133)

Brīvā tirgus pieprasījums 2024. gadā nedaudz uzlabojās, taču saglabājās par 13 % zemāks nekā 2022. gadā. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms arī pieauga par 17 procentpunktiem, bet joprojām bija par 22 % mazāks nekā 2022. gadā. Tajā pašā laikā imports par dempinga cenām pieauga par 19 procentpunktiem un atgriezās gandrīz tādā pašā līmenī kā 2022. gadā.

(134)

Izmeklēšanas periodā pieprasījums Savienībā atkal samazinājās, šoreiz mazāk – par 1 procentpunktu. Neraugoties uz to, importa par dempinga cenām apjomi pieauga vēl par 19 procentpunktiem, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms atkal samazinājās par 7 procentpunktiem. Tādējādi izmeklēšanas periodā imports par dempinga cenām ieguva tirgus daļu papildu četru procentpunktu apmērā, savukārt Savienības ražošanas nozare zaudēja piecus procentpunktus.

4.6.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(135)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Nodarbināto skaits

1 088

900

642

607

Indekss

100

83

59

56

Ražīgums (vienība/darbinieks)

2 296

1 783

2 937

2 723

Indekss

100

78

128

119

Avots:

sūdzības iesniedzēja sniegtās atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem un individuālās kaitējuma anketas.

(136)

Savienības ražošanas nozares sarežģītā stāvokļa dēļ attiecīgajā periodā tika zaudētas 480 pilnslodzes ekvivalenta vienības. Saistībā ar iepriekš aprakstīto TS ražotņu slēgšanu Savienībā (4.6.2.1. iedaļa), kā arī darbaspēka samazināšanu trijos Savienības ražotājos, kas joprojām darbojas, kopējais darbinieku skaits katrā attiecīgā perioda gadā samazinājās. Darbaspēks 2023. gadā saruka par 17 %, kam sekoja vēl viens milzīgs samazinājums par 24 procentpunktiem 2024. gadā un turpmāks samazinājums par 3 procentpunktiem izmeklēšanas periodā.

(137)

Ražīguma dinamika atbilda ražošanas apjoma un nodarbinātības pārmaiņām. Tā bija viszemākā 2023. gadā, kad pieprasījums Savienībā samazinājās. Ražīgums 2024. gadā šķietami pieauga par 50 procentpunktiem, bet ne ražošanas procesu uzlabojumu dēļ, bet gan tāpēc, ka tika slēgtas rūpnīcas un pārējie ražotāji konsolidēja ražošanu un samazināja darbinieku skaitu.

(138)

Izmeklēšanas periodā, kad Savienības ražotāji turpināja zaudēt pārdošanas apjomus brīvajā tirgū un tirgus daļas, kā arī samazinājās izmantošana ierobežotajā tirgū, pat ar darbaspēka papildu samazināšanu ražīgums atkal samazinājās par deviņiem procentpunktiem.

4.6.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(139)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu no attiecīgajām valstīm un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nenozīmīga.

(140)

Uz TS importu jau attiecās antidempinga izmeklēšana, kas tika sākta 2016. gadā pret TS importu no Korejas. Tomēr izmeklēšana tika izbeigta 2017. gada 6. jūnijā (11), jo konstatētās dempinga starpības bija mazākas par de minimis. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

4.6.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.6.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(141)

Triju Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena brīvajā tirgū (EUR/t)

1 001

811

737

698

Indekss

100

81

74

70

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

1 066

1 024

876

860

Indekss

100

96

82

81

Avots:

pārbaudītas triju Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(142)

Lai gan Savienības ražošanas nozares vidējās vienības ražošanas izmaksas un vidējā pārdošanas cena brīvajā tirgū samazinājās katrā attiecīgā perioda gadā, lētā importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena dēļ Savienības ražotāji visos attiecīgā perioda gados bija spiesti pārdot par cenām, kas ir zemākas par to ražošanas izmaksām.

(143)

Kā jau minēts 111. apsvērumā, ražošanas izmaksas 2022. gadā visā pasaulē bija augstas. Tas jo īpaši attiecās uz Savienību, jo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā enerģijas cenas pieauga.

(144)

Tā kā globālā tirgus situācija normalizējās un enerģijas cenas Savienībā sāka stabilizēties no 2023. gada, izmaksas un cenas sāka samazināties. Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas 2023. gadā samazinājās par 4 %, kam sekoja būtisks samazinājums vēl par 14 procentpunktiem 2024. gadā. Izmeklēšanas periodā ražošanas izmaksas turpināja pakāpeniski samazināties, samazinoties vēl par vienu procentpunktu.

(145)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas arī samazinājās katrā attiecīgā perioda gadā, bet pastāvīgi bija zemākas par vienības ražošanas izmaksām. Tas liecina par to, ka ražošanas izmaksas nebija galvenais cenu līmeņa virzītājspēks.

(146)

Savukārt visos attiecīgā perioda gados imports par dempinga cenām Savienībā tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Tā kā Savienības ražotāji katru gadu zaudēja tirgus daļu šim lētajam importam (izņemot īslaicīgu nelielas tirgus daļas atgūšanu 2024. gadā), tiem bija jāizmanto agresīva cenu samazināšana un jāpārdod par cenu, kas zemāka par ražošanas izmaksām, lai saglabātu vismaz kādu daļu no pārdošanas apjomiem.

(147)

Imports par dempinga cenām 2022. un 2023. gadā tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tādējādi Savienības ražošanas nozare laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam samazināja cenas par 19 %, 2024. gadā – vēl par 7 procentpunktiem un izmeklēšanas periodā – vēl par 4 procentpunktiem.

4.6.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(148)

Triju Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (EUR/gadā)

100 273

106 190

109 635

123 942

Indekss

100

106

109

124

Avots:

pārbaudītas triju Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(149)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku 2023. gadā pieauga par 6 % un 2024. gadā vēl par 3 procentpunktiem. Visbeidzot, izmeklēšanas periodā tās palielinājās par 15 papildu procentpunktiem.

4.6.3.3.   Krājumi

(150)

Triju Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (mērvienība)

63 623

38 583

88 864

85 394

Indekss

100

61

140

134

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma (%)

3

2

5

5

Avots:

pārbaudītas triju Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(151)

Krājumu līmenis perioda beigās svārstījās atbilstoši ražošanas un pārdošanas apjomiem, 2023. gadā samazinoties par 39 %, 2024. gadā vairāk nekā divkāršojoties un pēc tam izmeklēšanas periodā nedaudz samazinoties par 6 procentpunktiem.

4.6.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(152)

Triju Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

–4

–25

–17

–21

Naudas plūsma (EUR)

–5 727 453

– 126 149 667

– 194 936 339

– 200 367 756

Indekss

– 100

–2 203

–3 404

–3 498

Ieguldījumi (EUR)

37 617 198

48 691 745

30 504 952

26 133 432

Indekss

100

129

81

69

Ienākums no ieguldījumiem (%)

–10

–51

–74

–79

Indekss

– 100

– 489

– 711

– 757

Avots:

pārbaudītas triju Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(153)

Triju Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(154)

Kā liecina starpība starp Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām un vienības ražošanas izmaksām, Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus jau 2022. gadā, jo tā centās konkurēt ar importu par dempinga cenām, kas tika pārdots par cenām, kuras bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām.

(155)

2023. gadā, kad pieprasījums Savienībā samazinājās un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms bija viszemākajā līmenī, kā arī vienlaikus samazināja cenas, lai konkurētu ar lētāku importu par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare cieta vislielākos zaudējumus visā attiecīgajā periodā, proti, –25 %.

(156)

2024. gadā pieprasījums Savienībā un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi nedaudz uzlabojās, savukārt ražošanas izmaksas samazinājās. Tomēr tas neradīja peļņu nesošus darījumus. Gluži pretēji, tā kā importa par dempinga cenām apjoms turpināja pieaugt, bet tā cenas turpināja samazināties, Savienības ražošanas nozare bija spiesta vēl vairāk samazināt cenas, tāpēc rezultāti bija tikai nedaudz mazāk negatīvi, proti, peļņa minētajā gadā bija –17 %.

(157)

Tā kā importa par dempinga cenām radītais spiediens turpinājās arī izmeklēšanas periodā, kad vēl vairāk samazinājās tā cenas un pieauga tā apjomi un tirgus daļa, Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomus un atkal samazināja cenas, kā rezultātā peļņas procents nokritās līdz –21 %.

(158)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma bija negatīva jau 2022. gadā un attiecīgajā periodā pastāvīgi pasliktinājās, kas vēl vairāk apliecina Savienības ražošanas nozares smago stāvokli.

(159)

Attiecīgajā periodā samazinājās arī ieguldījumi, jo Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās. Ieguldījumu apjoms 2023. gadā nedaudz palielinājās, jo dažiem Savienības ražotājiem bija jāveic regulārā uzturēšana. Tomēr 2024. gadā un izmeklēšanas periodā ieguldījumi samazinājās attiecīgi par 38 un 12 procentpunktiem.

(160)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Samazinoties jauniem ieguldījumiem ražotnēs un peļņas līmenim, attiecīgajā periodā pastāvīgi pasliktinājās arī ienākums no ieguldījumiem.

(161)

Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu būtiski ietekmēja arī rentabilitātes samazināšanās, kā arī arvien negatīvākā naudas plūsma attiecīgajā periodā.

4.7.   Secinājums par kaitējumu

(162)

Kā norādīts iepriekš, importa par dempinga cenām apjoma dinamika un tā ietekme uz cenām jāaplūko, ņemot vērā mainīgo tirgus pieprasījumu.

(163)

Kā aprakstīts iepriekš 4.3. iedaļā, patēriņš Savienības brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %. Īpašu tirgus apstākļu dēļ pieprasījums 2023. gadā ievērojami samazinājās (par 29 %), bet pēc tam 2024. gadā nedaudz stabilizējās, tomēr joprojām bija par 13 % zemāks nekā 2022. gadā. Izmeklēšanas periodā samazinājums turpinājās pakāpeniski, pieprasījumam samazinoties vēl par vienu procentpunktu.

(164)

Ņemot vērā sarūkošo tirgu, varēja sagaidīt zināmu pārdošanas apjoma samazinājumu. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjoma samazinājums bija daudz izteiktāks nekā Savienības pieprasījuma samazinājums par 14 %: Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās daudz ievērojamāk – par 29 %. Arī to tirgus daļa minētajā periodā samazinājās no 73 % līdz 61 %, kas liecina par nepārprotamu apjoma radīto kaitējumu. Importa par dempinga cenām apjoms no Korejas un Meksikas minētajā periodā pieauga par 14 %, palielinot savu tirgus daļu no 21 % līdz 28 %.

(165)

Visos attiecīgā perioda gados imports par dempinga cenām Savienībā tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. 2022. un 2023. gadā tas tika arī pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tā kā Savienības ražotāji katru gadu zaudēja tirgus daļu importam par dempinga cenām, tiem bija jāizmanto agresīva cenu samazināšana. Mēģinot saglabāt vismaz daļu no pārdošanas apjomiem, Savienības ražošanas nozare 2024. gadā un izmeklēšanas periodā pārdeva par cenām, kas bija pat zemākas nekā importam, kurš ievests par dempinga cenām, kas tādējādi vēl vairāk pasliktināja jau tā zaudējumus nesošo stāvokli. Šādi cenu modeļi liecina par cenu apspiešanu 2022. gadā un gan par cenu apspiešanu, gan nospiešanu 2023., 2024. gadā un izmeklēšanas periodā.

(166)

Regulas 4. un 6. tabulā ir redzams, ka jaudas izmantojums un ražīgums 2024. gadā un izmeklēšanas periodā šķietami palielinājās virs 2022. gada līmeņa. Tomēr, kā paskaidrots attiecīgajās iedaļās, tas bija saistīts ar vairāku ražotņu slēgšanu Savienībā 2023. un 2024. gadā, kā arī ar darbaspēka samazināšanu triju Savienības ražotāju ražotnēs, kas joprojām darbojas. Tādējādi šīs šķietami pozitīvās tendences neliecina par kaitējuma neesību, gluži pretēji.

(167)

Kā norādīts iepriekš, visi galvenie kaitējuma faktori uzrādīja negatīvas tendences. Attiecīgajā periodā pasliktinājās ražošanas apjoms, jauda, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, rentabilitāte, naudas plūsmas, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(168)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(169)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: patēriņa samazināšanās, imports no trešām valstīm, eksporta rādītāji un ražošanas izmaksas.

5.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(170)

Pieprasījuma samazināšanās apstākļos imports par dempinga cenām no Korejas un Meksikas Savienībā turpinājās par cenām, kas bija daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Savienības ražošanas nozare vienlaikus zaudēja pārdošanas apjomus un tirgus daļas un bija spiesta vēl vairāk samazināt savas cenas, lai saglabātu vismaz kādu tirgus daļu, tādējādi ciešot milzīgus zaudējumus.

(171)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu 12 % apmērā, savukārt tās ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms brīvajā tirgū samazinājās attiecīgi par 34 % un 29 %. Tajā pašā periodā importa par dempinga cenām apjoms pieauga par 19 %, iegūstot 7 % no Savienības ražošanas nozares tirgus daļas.

(172)

Kaitējuma rādītāju analīze iepriekš 85.–168. apsvērumā liecina, ka, lai gan Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis 2023. gadā piedzīvoja visstraujāko kritumu, 2024. gadā un izmeklēšanas periodā tas turpināja pasliktināties salīdzinājumā ar 2022. gadu, kas sakrita ar ievērojamu importa par dempinga cenām pieaugumu no attiecīgajām valstīm.

(173)

Daži lietotāji ir norādījuši uz to, ka no Korejas un Meksikas ievestā importa par dempinga cenām cenas bija ļoti līdzīgas Savienības ražošanas nozares cenām, apgalvojot, ka tāpēc tās nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(174)

Sūdzības iesniedzējs nepiekrita šai interpretācijai, norādot, ka cenas bija šķietami līdzīgas tieši importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena dēļ.

(175)

Patiešām, kā jau konstatēts iepriekš, imports par dempinga cenām izraisīja ievērojamu cenu apspiešanu 2022. un 2023. gadā un gan cenu apspiešanu, gan nospiešanu 2023., 2024. gadā un izmeklēšanas periodā, jo Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas virs ražošanas izmaksām. Gluži pretēji, lai gan tās cenas jau 2022. gadā tika noteiktas līmenī, kas bija zemāks par vienības ražošanas izmaksām, Savienības ražošanas nozarei tās bija vēl vairāk jāsamazina visā attiecīgajā periodā.

(176)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija provizoriski konstatēja, ka pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē pastāv cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Patēriņš

5.2.1.1.   Izmantošana ierobežotajā tirgū

(177)

Kā norādīts 1. tabulā, tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā Savienībā pastāvēja ierobežotais tirgus PET ražošanai. Tā kā izmantošanas ierobežotajā tirgū apjomi katrā attiecīgā perioda gadā pakāpeniski samazinājās, bet 2023. gadā nebija vērojams tāds būtisks kritums kā brīvajā tirgū, tie attiecīgajā periodā bija no [7–10] % līdz [13–16] % apmērā no kopējā patēriņa Savienībā.

(178)

Kopējā izmantošana ierobežotajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 42 %, ko, kā norādīts 92. apsvērumā, izraisīja tas, ka Indorama Netherlands ražotne tika slēgta; izmantošanas ierobežotajā tirgū apjoms otram Savienības ražotājam, kas daļu savas produkcijas izmantoja ierobežotajā tirgū, attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši stabils.

(179)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka izmantošanas ierobežotajā tirgū apjoms veidoja tikai nelielu daļu no Savienības kopējā ražošanas apjoma (attiecīgajā periodā no [7–10] % līdz [13–16] %), Komisija secināja, ka norises ierobežotajā tirgū neveicināja kaitējumu.

5.2.1.2.   Patēriņa samazināšanās

(180)

Kā jau aprakstīts, patēriņš Savienības brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %. Tomēr, kā arī aprakstīts iepriekš, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās daudz būtiskāk – par 29 %, savukārt importa par dempinga cenām apjoms pieauga par 14 % pat šādā sarūkošā tirgū un ieguva tirgus daļu 7 % apmērā.

(181)

Tāpēc, lai gan sarūkošais tirgus neapšaubāmi būtu izraisījusi daļēju pārdošanas apjoma samazināšanos, pat ja pieprasījuma samazināšanās būtu radījusi kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tas, ka imports par dempinga cenām attiecīgajā periodā ieguva papildu tirgus daļu 7 % apmērā, liecina, ka pieprasījuma samazināšanās nav galvenais Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis. Tā vietā sarūkošais tirgus radīja sarežģītu stāvokli, kurā lēts imports par dempinga cenām ar agresīvu cenu samazināšanu sāka atņemt Savienības ražotājiem tirgus daļu, tādējādi samazinot Savienības ražotāju pārdošanas apjomus un cenas, kas postoši ietekmēja to rentabilitāti.

(182)

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka pieprasījums samazinājās tikai par 14 %, Komisija secināja, ka šis pieprasījuma samazinājums nemazināja cēloņsakarību.

5.2.2.   Imports no trešām valstīm

(183)

Importa daudzumam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Taekwang

Apjoms (tonnās)

[100 000 – 135 000 ]

[160 000 – 195 000 ]

[155 000 – 190 000 ]

[150 000 – 185 000 ]

 

Indekss

100

155

149

143

 

Tirgus daļa (%)

5

11

8

8

 

Vidējā cena (EUR/t)

[800 –1 000 ]

[800 –1 000 ]

[740 –940 ]

[700 –900 ]

 

Indekss

100

92

85

78

Ķīna

Apjoms (tonnās)

[8 000 –10 000 ]

[24 000 –26 000 ]

[34 000 –36 000 ]

[56 000 –58 000 ]

 

Indekss

100

300

418

685

 

Tirgus daļa (%)

0

1

2

3

 

Vidējā cena (EUR/t)

667

781

799

730

 

Indekss

100

117

120

109

Citas trešās valstis

Apjoms (tonnās)

[7 500 –8 500 ]

[7 000 –8 000 ]

[2 000 –3 000 ]

[1 500 –2 500 ]

 

Indekss

100

92

29

26

 

Tirgus daļa (%)

0

0

0

0

 

Vidējā cena (EUR/t)

1 100

1 021

1 412

942

 

Indekss

100

93

128

86

Kopā visas trešās valstis, izņemot attiecīgās valstis, kopā ar importu no Korejas, kas nenotika par dempinga cenām

Apjoms (tonnās)

[120 000 – 150 000 ]

[200 000 – 230 000 ]

[200 000 – 230 000 ]

[220 000 – 250 000 ]

 

Indekss

100

160

158

170

 

Tirgus daļa (%)

6

13

10

11

 

Vidējā cena (EUR/t)

954

880

825

746

 

Indekss

100

92

87

78

Avots:

Eurostat, Surveillance, kā arī Taekwang atbildes uz anketas jautājumiem.

(184)

Taekwang imports, kas nebija par dempinga cenām, Savienībā tika ievests arī par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām katrā attiecīgā perioda gadā, bet augstākas par pārdošanas cenām 2023., 2024. gadā un izmeklēšanas periodā.

(185)

Tajā pašā laikā Taekwang imports 2023. gadā sasniedza augstāko līmeni, bet 2024. gadā un izmeklēšanas periodā pastāvīgi samazinājās. Tā tirgus daļa 2023. gadā palielinājās vairāk nekā divas reizes, bet 2024. gadā samazinājās un izmeklēšanas periodā saglabājās stabila.

(186)

Importa no Ķīnas cenas bija viszemākās 2022. un 2023. gadā, bet augstākas nekā importa par dempinga cenām cenas 2024. gadā un izmeklēšanas periodā, tomēr tās joprojām bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un ražošanas izmaksām. Tomēr šā importa apjoms, neraugoties uz pakāpenisku pieaugumu un tirgus daļas pieaugumu, bija minimāls.

(187)

Visbeidzot, importa no citām trešām valstīm praktiski nebija. Tāpēc Komisija secināja, ka šis imports nevarēja ietekmēt Savienības tirgu vai Savienības lietotājus.

(188)

No otras puses, imports no Taekwang bija ievērojams un tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Lai gan tas ieguva tirgus daļu dažu procentpunktu apmērā, tam nebija tādas pašas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares cenām kā importam par dempinga cenām, kas bija lētāks nekā Taekwang imports visos attiecīgā perioda gados un daudz apjomīgāks daudzumos. To vēl vairāk apliecina fakts, ka Taekwang importa cenas 2023., 2024. gadā un izmeklēšanas periodā bija augstākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(189)

Imports no Ķīnas visos attiecīgā perioda gados tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksām un pārdošanas cenām. Taču šā importa apjomi bija nelieli, un tā tirgus daļa attiecīgajā periodā bija 0–3 %.

(190)

Kopumā var redzēt, ka imports par zemām cenām no Taekwang un Ķīnas arī ieguva aptuveni 5 % no Savienības ražošanas nozares tirgus daļas. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, pat ja tie veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, to ietekme nebija tik liela, lai mazinātu cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(191)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no trešām valstīm nemazināja cēloņsakarību.

5.2.3.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(192)

Triju Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Triju Savienības ražotāju eksporta rādītāji

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Eksporta apjoms (tonnās)

[450 000 – 510 000 ]

[350 000 – 410 000 ]

[250 000 – 310 000 ]

[150 000 –210 000 ]

Indekss

100

80

59

43

Vidējā cena (EUR/t)

931

755

678

651

Indekss

100

81

73

70

Avots:

pārbaudītas triju Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(193)

TS eksports arī attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās. Eksporta apjomi 2023. gadā samazinājās par 20 %, 2024. gadā vēl par 21 % un izmeklēšanas periodā vēl par 16 %. Eksporta cenām bija tāda pati lejupejoša tendence kā iekšzemes pārdošanas cenām, jo Savienības ražošanas nozare turpināja samazināt cenas, lai apturētu eksporta tirgu zaudēšanu.

(194)

Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši nelielo eksporta daļu, kas attiecīgā perioda sākumā bija [16–20] % no Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjoma un izmeklēšanas periodā samazinājās līdz [11–15] %, eksporta palēninājumam labākajā gadījumā būtu bijusi neliela ietekme, un tas nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.4.   Ražošanas izmaksas

(195)

Vairākas ieinteresētās personas un Korejas Republika apgalvoja, ka galvenais radītā kaitējuma iemesls ir bijis augstās ražošanas izmaksas un jo īpaši tas, ka Savienības ražošanas nozare bija īpaši neaizsargāta pret enerģijas un elektroenerģijas cenu satricinājumiem, jo Savienība vēsturiski strukturāli ir bijusi atkarīga no enerģijas importa no Krievijas.

(196)

Personas norādīja, ka 2022. un 2023. gadā bija straujš elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksu pieaugums, jo Savienība pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ieviesa sankcijas pret to un dabasgāzes piegādes ievērojami samazinājās.

(197)

Personas apgalvoja, ka izrietošā inflācija un jo īpaši elektroenerģijas un izejvielu, tai skaitā paraksilola, cenu pieaugums, kas bija specifisks Savienībai, radīja Savienības ražošanas nozarei neizdevīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar importu no Korejas un Meksikas.

(198)

Sūdzības iesniedzējs atzina ražošanas izmaksu straujo pieaugumu 2022. gadā, ko izraisīja enerģijas cenu kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Kā redzams iepriekš 7. tabulā, ražošanas izmaksas, neraugoties uz nelielu samazinājumu, arī 2023. gadā saglabājās augstas.

(199)

Tomēr tas cēloņsakarību starp pieaugošo importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nemazina.

(200)

Tas, ka cenas importam par dempinga cenām no Korejas un Meksikas 2022. gadā bija visaugstākās, liecina, ka augstu izmaksu vide nebija raksturīga tikai Savienībai.

(201)

Turklāt Savienības ražošanas izmaksas samazinājās katrā attiecīgā perioda gadā un ievērojami samazinājās 2024. gadā un izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tajā pašā laikā imports par dempinga cenām Savienībā tika ievests arvien lielākā daudzumā un par zemākām cenām, neļaujot Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas virs ražošanas izmaksām.

(202)

Kā skaidri redzams iepriekš 10. tabulā, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte 2024. gadā un izmeklēšanas periodā (ražošanas izmaksu samazināšanās gados) bija daudz zemāka nekā 2022. gadā (gadā ar augstākajām ražošanas izmaksām). Citi kaitējuma rādītāji liecina par līdzīgām tendencēm. Savienības ražošanas nozares stāvokļa būtiskā pasliktināšanās nesakrīt ar augstāko ražošanas izmaksu periodu, bet gan ar importa par dempinga cenām pieaugošo klātbūtni Savienības tirgū.

(203)

Visbeidzot, Komisija ir uzsvērusi, ka, lai gan augsto izmaksu vide, iespējams, 2022. un 2023. gadā bija plašāka Savienības ražošanas nozares makroekonomiskā realitāte, tika konstatēts, ka imports no Korejas un Meksikas ir saistīts ar dempingu. Tāpēc, lai gan augstākas ražošanas izmaksas varētu būt bijis sarežģīts faktors, tās nepārtrauc un nemazina cēloņsakarību starp importu par netaisnīgām cenām, kas apspieda un nospieda Savienības ražošanas nozares cenas, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(204)

Kā izklāstīts iepriekš, ņemot vērā pieprasījuma samazināšanos Savienības tirgū par 14 % attiecīgajā periodā, Savienības ražotāju pārdošanas apjoms samazinājās par 29 %. Lai gan sarūkošā tirgū kopumā būtu sagaidāms zināms pārdošanas apjomu samazinājums, tajā pašā periodā imports par dempinga cenām tomēr pieauga par 13 %.

(205)

Turklāt kaitējumu varētu būt veicinājis arī imports par zemām cenām no Taekwang un Ķīnas, jo tā apjoms arī pieauga un kopā ieguva gandrīz 5 % lielu tirgus daļu.

(206)

Tomēr šis pieaugums nebija tik liels, lai mazinātu cēloņsakarību. Savienības ražošanas nozare zaudēja septiņus procentpunktus no Savienības tirgus daļas tieši importam par dempinga cenām, kas tika pārdots par cenām, kuras bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām un zemākas par Taekwang cenām. Lai apturētu turpmāku tirgus daļas zaudēšanu un saglabātu vismaz kādu ražošanas apjoma līmeni, Savienības ražotāji turpināja samazināt cenas vēl vairāk un vēl vairāk zem ražošanas izmaksām, attiecīgajā periodā ciešot milzīgus zaudējumus.

(207)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Pieprasījuma, importa no trešām valstīm un eksporta rādītāju samazināšanās ietekme uz Savienības ražošanas nozares negatīvajām norisēm pārdošanas apjomu, tirgus daļas un rentabilitātes zuduma ziņā bija tikai neliela.

(208)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējums sastāv galvenokārt no tirgus daļas zaudējuma, cenu apspiešanas un nospiešanas un rentabilitātes krituma.

6.   PASĀKUMU LĪMENIS

(209)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

6.1.   Kaitējuma starpība

(210)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c un 2.d punkta nozīmē.

(211)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz ko attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(212)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Tā kā ne visi trīs Savienības ražotāji varēja sniegt ticamus datus par to, cik rentabla bija pārdošana nesaistītiem pircējiem Savienībā pirms importa par dempinga cenām pieauguma no attiecīgajām valstīm, Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu noteica pamatpeļņu 6 % apmērā, lai noteiktu cenu, kas nerada kaitējumu.

(213)

Vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja sūdzībā ierosināto sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par mērķa peļņas procentu [8–18] % apmērā. Tās apgalvoja, ka mērķa peļņa būtu jānosaka 6 % apmērā.

(214)

Komisija atgādināja, ka sūdzībā izmantotā mērķa peļņa bija balstīta uz sūdzības iesniedzēja faktisko vēsturisko peļņu TS ražošanā. Tā kā šajā izmeklēšanā atbildes uz anketas jautājumiem sniedza vēl divi Savienības ražotāji, Komisija centās noteikt mērķa peļņu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu.

(215)

Tomēr, kā norādīts 212. apsvērumā, tā kā ne visi Savienības ražotāji varēja sniegt ticamus datus par to, cik rentabla bija pārdošana nesaistītiem pircējiem Savienībā pirms importa par dempinga cenām pieauguma no attiecīgās valsts, Komisijai bija jānosaka pamatpeļņa 6 % apmērā, kas ir pamatregulas 7. panta 2.c punktā paredzētais minimālais līmenis. Tādējādi personu apgalvojumi par mērķa peļņas līmeni kļuva nepamatoti.

(216)

ES ražošanas nozare sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes, kā arī inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Pēc pārbaudes tika konstatēts, ka ES ražošanas nozares apgalvojumi ir pamatoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza ES ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Šī starpība, izteikta procentos no apgrozījuma, bija [0–1,5] %.

(217)

Lai iegūtu mērķa peļņu, katram ražotājam aprēķinātā procentuālā daļa tika pieskaitīta 212. apsvērumā minētajai 6 % pamatpeļņai.

(218)

Pamatojoties uz minēto, cena, kas nerada kaitējumu, ir robežās no [50–60] līdz [70–80] EUR/t – tā iegūta, piemērojot iepriekš minēto katra Savienības ražotāja peļņas procentu katra no trim Savienības ražotājiem ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā.

(219)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām (turpmākās atbilstības nodrošināšanas izmaksas) un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz triju Savienības ražotāju sniegtajiem pierādījumiem, Komisija noteica papildu izmaksas no [8–14] līdz [36–42] EUR/t atkarībā no izmaksām, kas radušās katram ražotājam. Šī starpība tika pieskaitīta iepriekš 218. apsvērumā minētajai kaitējumu neizraisošajai cenai.

(220)

Uz šā pamata Komisija, piemērojot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu katra no trim Savienības ražotājiem ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā un pēc tam pieskaitot korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pa ražojuma veidiem, aprēķināja Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu, proti, [880–1 020] EUR/t.

(221)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, salīdzinot izlasē iekļauto Korejas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu un Eurostat cenas Meksikai, kas noteiktas cenu samazinājuma aprēķiniem, ar triju Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kura nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(222)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam(sk. iepriekš 59.–65., 72. un 73. apsvērumu).

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība (%)

Kaitējuma starpība (%)

Koreja

Samnam Petrochemical Co., Ltd.

6,2

34,7

Koreja

Cits izlasē neiekļautais uzņēmums, kas sadarbojās: Hanwha Impact Corporation

6,2

34,7

Koreja

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports par dempinga cenām

13,7

47,0

Meksika

Viss attiecīgās valsts izcelsmes imports

75,5

25,7

6.2.   Secinājums par pasākumu līmeni

(223)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

Valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

Koreja

Samnam Petrochemical Co., Ltd.

6,2

Koreja

Cits izlasē neiekļautais uzņēmums, kas sadarbojās: Hanwha Impact Corporation

6,2

Koreja

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports par dempinga cenām

13,7

Meksika

Viss attiecīgās valsts izcelsmes imports

25,7

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(224)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares un lietotāju intereses.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(225)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā strādāja ar lieliem zaudējumiem. Tā ir zaudējusi pārdošanas apjomus un tirgus daļu un bija spiesta saglabāt savas cenas ilgtnespējīgā līmenī. Sarežģītās stāvokļa dēļ jau tika slēgtas vairākas ražotnes Savienībā un zaudētas aptuveni 500 darbvietas. Attiecīgajā periodā triju Savienības ražotāju, kas joprojām darbojas, galvenie mikroekonomiskie kaitējuma rādītāji arī pasliktinājās.

(226)

Kā paskaidrots iepriekš, šā kaitējuma cēlonis bija imports par dempinga cenām. Tāpēc antidempinga pasākumu noteikšana mazinās negodīgu cenu slogu, ļaujot Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas līdz ilgtspējīgākam līmenim un, iespējams, pavērst šo kritumu pretējā virzienā.

(227)

No otras puses, ja pasākumi netiks ieviesti, šīs negatīvās tendences, visticamāk, turpināsies, kas varētu iznīcināt arī atlikušo Savienības ražošanas nozari.

(228)

Tāpēc pasākumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2.   Nesaistītu importētāju un tirgotāju intereses

(229)

Neviens nesaistīts importētājs vai tirgotājs šajā izmeklēšanā nepieteicās, lai iebilstu pret pasākumiem. Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana nebūtu pretrunā nesaistīto importētāju un tirgotāju interesēm.

7.3.   Lietotāju, patērētāju vai piegādātāju intereses

(230)

Šajā izmeklēšanā piedalījās desmit lietotāji, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un vairāki no tiem arī iesniedza piezīmes, iebilstot pret maksājumu noteikšanu. Četri no tiem pieprasīja arī uzklausīšanu un tika uzklausīti, lai sīkāk izklāstītu savu nostāju.

(231)

Pamatojoties uz pašlaik pieejamajiem datiem, Komisija aplēsa, ka šie desmit uzņēmumi savā ar TS saistītajā darījumdarbības segmentā kopumā nodarbina aptuveni 1 400 cilvēku. Šķiet, ka šie desmit uzņēmumi izmanto visu Korejas importu un pusi no visa Meksikas importa Savienībā. Lielākā daļa no tiem TS izmanto PET ražošanā.

(232)

Lietotāji, kas iebilda pret maksājumiem, savās piezīmēs galvenokārt apgalvoja, ka jebkāds TS kā to galvenās izejvielas cenas pieaugums padarīs to ražojumus vēl mazāk konkurētspējīgus attiecībā pret importu Savienībā un eksporta tirgos, jo tie ir ārkārtīgi jutīgi pret cenu izmaiņām. Tas, iespējams, izraisīs to izņemšanu no tirgus, tādējādi vēl vairāk samazināsies pieprasījums pēc Savienības ražošanas nozares TS un tiks apdraudēta visa vērtību ķēde. Tāpēc lietotāji secināja, ka ar antidempinga pasākumiem galu galā netiks sasniegts to mērķis.

(233)

Atbildēs uz anketas jautājumiem tikai divi lietotāji ziņoja par peļņu izmeklēšanas periodā, viens lietotājs (Celanese Performance Solutions Switzerland Sàrl (“Celanese”)) neziņoja nekādus rentabilitātes rādītājus par savu darījumdarbību Savienībā, savukārt pārējie septiņi strādāja ar zaudējumiem gan ar TS saistītajā darījumdarbības segmentā, gan kopējā uzņēmumu līmenī.

(234)

Lai gan vienam no diviem rentablajiem lietotājiem kopējās ražošanas izmaksās bija salīdzinoši liela TS daļa un tas iepirka mērenus TS daudzumus no attiecīgajām valstīm, izmeklēšanas periodā tas bija ļoti rentabls. Tika lēsts, ka, ņemot vērā pašreizējo maksājumu līmeni, tas joprojām gūs labu peļņu.

(235)

Divi citi lietotāji – Celanese un Envalior Deutschland GmbH – no attiecīgajām valstīm iegādājās tikai ļoti nelielu daļu no savas TS. Tāpēc tika secināts, ka maksājumi tos būtiski neietekmēs.

(236)

Vienam no pārējiem septiņiem lietotājiem TS veido ļoti nelielu daļu no kopējām ražošanas izmaksām. Tomēr šis lietotājs jau tagad cieš zaudējumus un aptuveni pusi no savas TS saņem no attiecīgajām valstīm. Tādējādi maksājumu noteikšana to, visticamāk, ietekmētu negatīvi, bet mazākā mērā, ņemot vērā TS nelielo daļu to kopējās ražošanas izmaksās.

(237)

Pārējiem sešiem lietotājiem to kopējās ražošanas izmaksās TS veido nozīmīgāku daļu, kas ir robežās no 30 % līdz 75 %. Tas arī 20–85 % no savas TS saņem no attiecīgajām valstīm. Tā kā, pamatojoties uz pašreizējiem datiem, nebija iespējams novērtēt, cik lielu daļu no tiem piegādātā daudzuma nodrošina Taekwang, uz kuru maksājumi neattieksies, un tā kā visiem šiem lietotājiem bija vai nu negatīva, vai zema rentabilitāte, ņemot vērā šajā posmā pieejamo informācijas līmeni, Komisija secināja, ka maksājumi radītu papildu slogu to darījumdarbībai.

(238)

Tajā pašā laikā iepriekš minēto desmit lietotāju iesniegtie dati liecina, ka kopumā desmit lietotāji aptuveni 1/3 no tiem piegādātā TS apjoma jeb kopā aptuveni 300 000 tonnu iegūst no Savienības ražošanas nozares. Šie lietotāji izmeklēšanas periodā arī saņēma 90 % no kopējā TS importa Savienībā, t. i., aptuveni 730 000 tonnu.

(239)

Kā norādīts iepriekš 1. tabulā, tika noteikts, ka brīvā tirgus pieprasījums pēc TS Savienības brīvajā tirgū izmeklēšanas periodā pārsniedza 2 miljonus tonnu. Tas nozīmē, ka Savienībā ir lietotāji, kas veido otru tirgus pusi, t. i., aptuveni 1 miljonu tonnu TS, kuru tie pērk gandrīz tikai no Savienības ražošanas nozares, un kas neiebilda pret maksājumiem.

(240)

Ņemot vērā milzīgos zaudējumus, ko ir cietusi Savienības ražošanas nozare, ja arī pārējie Savienības ražotāji slēgtu savas ražotnes, tas likvidētu svarīgu piegādes avotu dažiem no iepriekš minētajiem desmit lietotājiem, kuri iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kā arī lietotājiem, kuri nepieteicās izmeklēšanā.

(241)

Turklāt, pat ja astoņi no šiem lietotājiem strādāja ar zaudējumiem un to rentabilitāte izmeklēšanas periodā bija robežās no –3 % līdz –15 %, TS ražotāju stāvoklis ir vēl nestabilāks, jo to rentabilitāte izmeklēšanas periodā bija –21 %. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka dempinga līmenis, kas noteikts lielākajai importētājvalstij Korejai, ir salīdzinoši zems, Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana kopumā nav pretrunā Savienības interesēm.

(242)

Turklāt PET ražošanas nozari, pie kuras pieder gandrīz visi iepriekš minētie lietotāji, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, jau aizsargā tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret importu no Indijas un Ķīnas. Tāpēc šie pasākumi jau nodrošina aizsardzības līmeni to lejupējai konkurētspējai attiecībā pret šo valstu ražotājiem.

(243)

Visbeidzot, pat ja astoņi no desmit lietotājiem, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, strādāja ar zaudējumiem, to rentabilitāte izmeklēšanas periodā bija robežās no –3 % līdz –15 %. Tomēr Savienības TS ražotāji ir vēl nestabilākā situācijā, un to rentabilitāte izmeklēšanas periodā tika noteikta –21 % apmērā (sk. iepriekš 10. tabulu).

(244)

Dažas personas arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nav jaudas, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu, un ka tāpēc bija nepieciešams veikt iepirkumus no Korejas un Meksikas.

(245)

Komisija šajā ziņā norādīja, ka antidempinga maksājumu mērķis nav izslēgt importu no tirgus, bet gan atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.

(246)

Komisija arī uzsvēra, ka pat izmeklēšanas periodā pēc tam, kad Savienības kopējā ražošanas jauda samazinājās gandrīz uz pusi, Savienības ražošanas nozare joprojām spēja apmierināt 85 % no Savienības kopējā pieprasījuma (gan brīvajā, gan ierobežotajā tirgū). Turklāt ir daudz alternatīvu piegādes avotu: importam no Taekwang netiks piemērots antidempinga maksājums, Ķīnā ir pieejama ievērojama jauda un Turcijā tiek veidota jauna jauda. Tāpēc piegāžu deficīta risks nepastāv.

(247)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un to, ka lielākajai importētājvalstij Korejai noteiktais dempinga līmenis ir salīdzinoši zems, Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana kopumā nav pretrunā lietotāju interesēm.

7.4.   Secinājums par Savienības interesēm

(248)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liktu secināt, ka pasākumu noteikšana Korejas un Meksikas izcelsmes TS importam par dempinga cenām nebūtu Savienības interesēs.

8.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(249)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(250)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka Korejas un Meksikas izcelsmes tereftalskābes importam par dempinga cenām saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(251)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

Koreja

Samnam Petrochemical Co., Ltd.

6,2

Koreja

Cits izlasē neiekļauts uzņēmums, kas sadarbojās: Hanwha Impact Corporation

6,2

Koreja

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports par dempinga cenām

13,7

Meksika

Viss attiecīgās valsts izcelsmes imports

25,7

(252)

Korejas uzņēmuma individuālā antidempinga maksājuma likme, kas norādīta šajā regulā, tika noteikta, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(253)

Visam importam no Meksikas piemērojamā maksājuma likme ir likme, kas noteikta “visam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(254)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(255)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(256)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

9.   REĢISTRĒŠANA

(257)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(258)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana būtu jāpārtrauc.

(259)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

10.   INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ

(260)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(261)

Piezīmes par aprēķinu pareizību netika saņemtas. Samnam iesniedza piezīmes noteiktajā termiņā. Tomēr šīs piezīmes attiecās uz aprēķina metodiku, un tāpēc tās tiks izskatītas galīgajā posmā.

11.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(262)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(263)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums Korejas Republikas (“Koreja”) un Meksikas Savienoto Valstu (“Meksika”) izcelsmes tādas tereftalskābes importam, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2917 36 00 (Taric kods 2917 36 00 11).

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Izcelsmes valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

Taric papildu kods

Koreja

Samnam Petrochemical Co., Ltd.

6,2

88BN

Koreja

Hanwha Impact Corporation

6,2

88BO

Koreja

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports

13,7

8999

Meksika

Viss attiecīgās valsts izcelsmes imports

25,7

8999

3.   Antidempinga maksājumus nepiemēro Korejas ražotājam eksportētājam Taekwang Industrial Co., Ltd. (Taric papildu kods 899BP).

4.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (attiecīgais ražojums) (apjoms mūsu izmantotajā mērvienībā) ir ražojis uzņēmums [uzņēmuma nosaukums un adrese], (Taric papildu kods) attiecīgajā valstī. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Kamēr šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam piemērojamo maksājumu.

5.   Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

6.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ieinteresētajām personām rakstiskās piezīmes par šo regulu jāiesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu Komisijā, to izdara piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas, tiek aicinātas to izdarīt piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona var izskatīt arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.

3. pants

1.   Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/2013 1. pantu paredzēto importa reģistrēšanu.

2.   Savāktos datus par ražojumiem, kuri ievesti Eiropas Savienībā patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, glabā, līdz stājas spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras izbeigšanai.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 9. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.

(2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Korejas Republikas un Meksikas izcelsmes tereftalskābes importu (OV C, C/2025/4539, 13.8.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/4539/oj).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/2013 (2025. gada 8. oktobris), ar ko nosaka, ka jāreģistrē Korejas Republikas un Meksikas izcelsmes tereftalskābes imports (OV L, 2025/2013, 9.10.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/2013/oj).

(4)   https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-history?caseId=2809.

(5)  Paraksilolam un etiķskābei – Eurostat; importa un eksporta transporta izmaksām – Pasaules Bankas grupas 2020. gada ziņojumu “ Doing Business ” par Meksiku, palielinot ziņojumā sniegtos rādītājus par inflācijas līmeni līdz IP saskaņā ar Banco de México inflācijas līmeni; kravu pārvadājumiem no Meksikas uz ES – Xeneta platformu ar maksājamu abonementu; elektroenerģijai: Comisión Federal de Electricidad (“ CFE ”); dabasgāzei – Comision Reguladora de Energia (“ CRE ”).

(6)  Datubāze, kas izveidota saskaņā ar 55. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2015/2447/oj). Plašāka informācija pieejama vietnē https://taxation-customs.ec.europa.eu/online-services/online-services-and-databases-customs/surveillance-system_en.

(7)  Sk., piemēram, Indorama paziņojumu presei: https://www.indoramaventures.com/en/updates/other-release/158/ivl-acquisition-of-cepsa-business-in-spain-complete#:~:text=Bangkok%2C%20Thailand%20%E2%80%93%2008%20April%202016,a%20subsidiary%20of%20Compa%C3%B1%C3%ADa%20Espa%C3%B1ola (pēdējoreiz skatīts: 2026. gada 17. februārī).

(8)  Sk., piemēram, Indorama paziņojumu presei: https://www.indoramaventures.com/en/updates/other-release/172/ivl-announces-completion-of-expansion-of-pta-capacity-in-europe (pēdējoreiz skatīts: 2026. gada 17. februārī).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2152 (2019. gada 27. novembris) par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (OV L 327, 17.12.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/2152/oj).

(10)  Kā tas redzams 7. tabulā par Savienības ražošanas nozares izmaksām un cenām un 11. tabulā par Taekwang ievestā importa cenām, kas nav dempinga cenas.

(11)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/957 (2017. gada 6. jūnijs), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Korejas Republikas izcelsmes attīrītās tereftalskābes un tās sāļu importu (OV L 144, 7.6.2017., 27. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2017/957/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/801/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)