(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2014. gada maijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 471/2014 (2) noteica galīgos antisubsidēšanas kompensācijas maksājumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes solārā stikla importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Atsevišķās procedūrās Komisija 2014. gada maijā noteica arī antidempinga maksājumus no 0,4 % līdz 36,1 % (3). Pēc atkārtotas absorbcijas novēršanas izmeklēšanas Komisija 2015. gada augustā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1394 (4) grozīja antidempinga pasākumus. Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (5) 11. panta 2. punktu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1080 (6) vēl uz pieciem gadiem pagarināja galīgo antidempinga maksājumu.

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot pamatregulas 18. pantu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1081 (7) (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) vēl uz pieciem gadiem pagarināja galīgo kompensācijas maksājumu (“spēkā esošie pasākumi”).

(4)

Pašlaik ir spēkā individuālie kompensācijas maksājumi no 3,2 % līdz 17,1 %. Visiem pārējiem uzņēmumiem piemēro valsts mēroga maksājumu 17,1 % (“spēkā esošie pasākumi”).

(5)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (8), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu, ievērojot pamatregulas 18. panta 1. punktu.

(6)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2025. gada 19. aprīlī iesniedza Interfloat Group, t. i., Interfloat Corporation un GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH (“pieprasījuma iesniedzēji”) Savienības solārā stikla ražošanas nozares vārdā pamatregulas 10. panta 6. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām subsidēšana un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums, visticamāk, varētu turpināties vai atkārtoties.

(7)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 25. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2025. gada 22. jūlijā uz pamatregulas 18. panta pamata sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes solārā stikla importu Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(8)

Subsidēšanas turpināšanas un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Ieinteresētās personas paziņojumā par procedūras sākšanu tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, zināmos Savienības ražotājus, pārskatāmā ražojuma lietotājus Savienībā, zināmos ražotājus ĶTR un ĶTR iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī attiecīgās zināmās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(11)

Viena persona pieprasīja uzklausīšanu Komisijas dienestos. Komisijas un apvienības Solar Heat Europe, kas pārstāv vairākus lietotājus, kuri darbojas saules siltumenerģijas tehnoloģiju jomā, uzklausīšana notika 2026. gada 11. maijā. Uzklausīšana attiecās uz pārskatīšanas izmeklēšanām, saistībā ar kurām apvienība bija reģistrējusies kā ieinteresētā persona un izvirzīja argumentus, kas sīkāk izklāstīti 6.2. iedaļā.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi, lai gan šajā gadījumā Savienības ražotāju atlase nebija nepieciešama, ņemot vērā nelielo pieteikušos Eiropas Savienības ražotāju skaitu. Izlasē tika iekļauti divi Savienības ražotāji, kas uzskaitīti pārskatīšanas pieprasījumā. Abi ražotāji tajā laikā veidoja aptuveni 70 % no Savienības ražošanas un pārdošanas apjoma, kas ir reprezentatīvs Savienības ražošanas nozarei. Komisija saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes sniegtas netika. Izlasē ir iekļauti šādi divi uzņēmumi:

(14)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(15)

Sākotnēji pieteicās divi importētāji – UAB Soli Tek Cells (“Soli Tek”) un Sunerg Solar Energy (“Sunerg”), un tiem tika nosūtīta nesaistītiem importētājiem aizpildāmā anketa. Pēc tam kad no Soli Tek tika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem, tika secināts, ka šis uzņēmums ir lietotājs, nevis importētājs. Tāpēc Komisija aicināja to sniegt atbildes uz lietotājiem aizpildāmās anketas jautājumiem. Sunerg nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(16)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem. Komisija nesaņēma atbildi no ĶV.

(17)

Sadarbībā neiesaistījās neviens ĶTR ražotājs eksportētājs.

(18)

Tādējādi Komisija ar 2025. gada 5. novembra verbālnotu informēja ĶTR iestādes, ka tā subsidēšanas turpināšanās un atkārtošanās pārbaudē ir iecerējusi saskaņā ar pamatregulas 28. pantu izmantot pieejamos faktus. ĶTR iestādes uz šo verbālnotu neatbildēja.

(19)

Komisija nosūtīja Ķīnas valdībai antisubsidēšanas anketu. ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(20)

Komisija aicināja pieprasījuma iesniedzējus, otru Savienības ražotāju un lietotājus aizpildīt anketas, kas procedūras sākšanas dienā tika publicētas tās tīmekļa vietnē (10). Komisija saņēma ražotāju (GMB/Interfloat un AGC) un lietotāju (Soli Tek, SOLVIS un Bisol) atbildes uz anketas jautājumiem. Vēstules par nepilnībām tika nosūtītas GMB un Interfloat, AGC un SOLVIS.

(21)

Pieprasījuma iesniedzēji neiesniedza atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem, lai gan Komisijas dienesti to bija vairākkārt pieprasījuši. Bisol iesniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem un neatbildēja uz Komisijas jautājumiem.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 26. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādos uzņēmumos:

(23)

Savienības ražošanas nozarē izveidojušās situācijas dēļ pārbaudes apmeklējumus nebija iespējams veikt. Abi ražotāji 2025. gada sākumā pārtrauca ražošanu. Pieprasījuma iesniedzējs GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH 2025. gada novembrī iesniedza maksātnespējas procesa pieteikumu un divas reizes īsi pirms paredzētā laika atcēla ieplānotos pārbaudes apmeklējumus. Otrs ražotājs AGC ražošanas apturēšanas dēļ nevarēja uzņemt Komisijas lietas izskatīšanas grupu. Šo apstākļu dēļ un tā kā nebija attiecīgo nozari pārstāvošas apvienības (11), ievērojama daļa informācijas netika iesniegta un Komisija to nevarēja pārbaudīt.

(24)

Komisijas dienesti veica iepriekš minēto lietotāju sniegtās informācijas attālinātu kontrolpārbaudi.

(25)

Komisija 2026. gada 28. augustā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi atcelt spēkā esošos kompensācijas maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(26)

Pēc informācijas izpaušanas piezīmes netika saņemtas un neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(27)

Pārskatāmais ražojums ir solārais stikls no rūdīta nātrijkaļķa lokšņu stikla, kura dzelzs saturs ir mazāks par 300 ppm, saules enerģijas caurlaide pārsniedz 88 % (mērīta saskaņā ar AM1,5 300–2 500 nm), izturība pret karstumu ir līdz 250 °C (mērīta saskaņā ar EN 12150), izturība pret termisku šoku ir Δ 150 K (mērīta saskaņā ar EN 12150) un mehāniskā izturība ir 90 N/mm2 vai lielāka (mērīta saskaņā ar EN 1288-3) un kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 7007 19 80 (Taric kodi 7007 19 80 12, 7007 19 80 18, 7007 19 80 80 un 7007 19 80 85) (“pārskatāmais ražojums”). Solārais stikls, uz ko attiecas kompensācijas maksājumi, ietver visu stiklu, kas atbilst iepriekš minētajām tehniskajām un fizikālajām īpašībām, neatkarīgi no tā, vai to izmanto fotoelementu moduļiem, plakaniem fototermālās enerģijas kolektoriem, mēbelēm, siltumnīcu būvniecībai vai citiem lietojumiem.

(28)

Solārais stikls var būt ar rakstu vai bez tā, ar caurspīdīgu vai difūzu virsmu vai dažādi apdarinātām malām. Abās stikla pusēs var būt dažādi raksti, vai arī raksts var būt tikai vienā pusē. Solārajam stiklam var būt urbumi, un to var arī apdrukāt, izmantojot, piemēram, keramikas krāsas. Stikla virsmu var apstrādāt, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Visbiežākais ir antireflektējošs pārklājums, ko uzliek pirms vai pēc rūdīšanas procesa. Citas tehnoloģijas ļauj solāro stiklu pārklāt ar plāniem funkcionāliem slāņiem, kas nodrošina lielāku caurlaidi, pašattīrīšanos, netīrumu atgrūšanu vai cietības īpašības.

(29)

Solārais stikls ir viens no komponentiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai paredzētu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un plānkārtiņu fotoelektrisko moduļu (“FE moduļi”), kā arī, piemēram, ūdens uzkarsēšanai izmantotu plakanu fototermālās enerģijas kolektoru (“fototermālie moduļi”) izgatavošanā. To izmanto arī siltumnīcu būvniecībai (tā sauktais “dārzkopības stikls” jeb “siltumnīcu stikls”).

(30)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR izcelsmes pārskatāmais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 7007 19 80 (Taric kodi 7007 19 80 12, 7007 19 80 18, 7007 19 80 80 un 7007 19 80 85).

(31)

Kā jau ir konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam solārajam stiklam, ĶTR ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam solārajam stiklam un no ĶTR Savienībā importētajam solārajam stiklam ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienādi galalietojumi. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(32)

Lai noteiktu, vai subsidēšana ir turpinājusies, Komisija pārbaudīja, vai no subsīdijām, kas tika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā, joprojām tika piešķirts ieguvums solārā stikla ražošanas nozarei.

(33)

ĶTR nacionālās, ekonomiskās un sociālās attīstības trīspadsmitās piecgades plānā (12) (“13. piecgades plāns”), kas attiecas uz 2016.–2020. gadu, ir uzsvērts ĶV stratēģiskais redzējums attiecībā uz galveno nozaru, piemēram, saules enerģijas nozares, pilnveidi un attīstību. 13. piecgades plāns ir turpinājums 12. piecgades plānam, kurā solārā stikla ražošanas nozare bija apstiprināta par būtisku apstrādes rūpniecības attīstībai.

(34)

13. piecgades plāna 30. nodaļā ir pausta ĶV apņemšanās “[izveidot] modernu enerģētikas sistēmu”. Jo īpaši minētās nodaļas 1. iedaļā sniegti pārliecinoši pierādījumi faktam, ka ĶV solārā stikla ražošanas nozari joprojām uzskata par veicināto nozari. Proti, 1. iedaļā ir lasāms, ka “[ĶV] turpinās stimulēt (..) fotoelektriskās enerģijas attīstību” un ka “[ĶV] uzlabos atbalsta politiku elektroenerģijas ražošanai no (..) saules enerģijas (..)”. Turklāt “(..) fotoelementu enerģijas attīstība ziemeļu, ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu reģionos un piekrastes reģionos” tiks optimizēta enerģētikas attīstības projektu kontekstā. Šie izvilkumi liecina, ka ĶV turpina atbalstīt saules enerģijas nozari, kurai būtisks ir solārais stikls, un tādējādi tas ir neatņemams elements saules enerģijas nozares attīstībai.

(35)

Nesenākajā 14. piecgades plānā (13) (“14. piecgades plāns”) ir noteikts, ka “[ĶV] veicinās enerģijas revolūciju, izveidos tīru, drošu un efektīvu mazoglekļa energosistēmu un uzlabos energoapgādes nodrošināšanas spējas. Mēs paātrināsim nefosilās enerģijas attīstību, ievērosim gan centralizētas, gan izkliedētas metodes, vienlaikus strauji palielinot vēja enerģijas un fotoelementu enerģijas ražošanas apjomu, paātrināsim izkliedētās enerģijas attīstību austrumu un centrālajos reģionos [un] palielināsim nefosilās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā līdz aptuveni 20 %”.

(36)

Lai palielinātu “augstas klases jauno materiālu” ražošanas būtisko konkurētspēju, tajā pašā piecgades plānā ir noteikts, ka Ķīnas valdība “veicinās revolucionārus sasniegumus progresīvu metālu un neorganisko nemetāla materiālu, piemēram, augstas klases retzemju metālu funkcionālo materiālu, (..) un elektroniskā stikla, jomā”.

(37)

Valsts padomes lēmumā Nr. 40 (14) par “Pagaidu noteikumu attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu” izsludināšanu un īstenošanu (kas kopā ar “Pagaidu noteikumiem attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu” tiek dēvēti par “Lēmumu Nr. 40”) teikts, ka Ķīnas valdība “aktīvi atbalstīs jaunu enerģētikas nozaru attīstību un paātrinās saules enerģētikas attīstību”, un Ķīnas finanšu iestādēm uzdots sniegt kreditēšanas atbalstu tieši veicinātajiem projektiem; un apsolīts īstenot “citus preferenciālus politikas virzienus attiecībā uz veicinātajiem projektiem”.

(38)

Turklāt Valsts padomes Lēmums Nr. 9 par Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes kataloga izsludināšanu un īstenošanu (15) (“Lēmums Nr. 9”) “aktīvi mudina” ĶV un publiskā sektora aģentūras “vadīt attiecīgo nozaru attīstību, optimizēt rūpniecības struktūras modernizāciju”. Lēmuma Nr. 9 12. punkta 2. apakšpunktā konkrēti minēta “saules enerģijas nozarei paredzēta ultraplānā stikla” ražošanas veicināšana.

(39)

Šis lēmums 2024. gadā tika aizstāts ar “Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogu” (16), ko izsludināja Ķīnas Valsts attīstības un reformu komisija (“NDRC”), saglabājot tādu pašu atsauci.

(40)

Visbeidzot, ĶV joprojām uzskata, ka solārā stikla ražošanas nozare ir veicināma.

(41)

Kā minēts 17. apsvērumā, neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nesadarbojās. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu izmantoja pieejamos faktus.

(42)

2025. gada 5. novembrī Komisija Ķīnas valdībai nosūtīja anketu. ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(43)

Tādējādi Komisija ar 2026. gada 20. februāra verbālnotu informēja ĶV, ka attiecībā uz informāciju, ko tā lūdza no ĶV, ir iecerējusi saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu izmantot pieejamos faktus. ĶV tika informēta, ka konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, var būt mazāk labvēlīgs.

(44)

Šajā sakarā piezīmes netika saņemtas. Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu uzskatīja, ka Ķīnas subsidēšanas prakses turpināšanās noteikšanai solārā stikla ražošanas nozarē ir jāizmanto pieejamie fakti. Attiecīgi Komisija analīzē izmantoja visus tai pieejamos faktus, proti:

(45)

Pamatojoties uz pierādījumiem lietas materiālos, kas minēti šīs regulas 44. apsvērumā, un jo īpaši uz iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas 43.–129. apsvērumu un pārskatīšanas pieprasījumu 70.–189. punktu, Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka solārā stikla ražošanas nozares subsidēšana ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās un, visticamāk, turpināsies arī nākotnē.

(46)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kopš 2025. gada sākuma pārskatāmais ražojums Savienībā netiek ražots. Pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšanas posmā vēl darbojās tikai GMB Glasmanufaktur Brandenburg un AGC Glass Europe. Tomēr abi ražotāji 2025. gada pirmajā ceturksnī izbeidza ražošanu, un norises pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda (PIP) apstiprināja, ka ražošana nav atsākta.

(47)

Savienības ražotāji ir norādījuši, ka pasākumu turpināšana ļautu atsākt ražošanu, tiklīdz uzlabotos tirgus apstākļi. Tomēr Savienības ražotāji visā izmeklēšanas gaitā nespēja pamatot šīs izredzes. Tie nesniedza ne pierādījumus, kas liecinātu, ka tirgus apstākļi uzlabotos, ne saistošas vienošanās, nodrošināta finansējuma apliecinājumu vai darbības plānu, kas parādītu, vai un kad ražošanu varētu atsākt. Komisijai netika iesniegti arī dokumenti, kas pamatotu iespējamu ražošanas atsākšanu vai attiecīgās darbības pārņemšanu, lai gan tā Savienības ražotājiem bija skaidri piedāvājusi iespēju šādus pierādījumus iesniegt.

(48)

Tāpēc, ņemot vērā to, ka nebija pārbaudāmas informācijas, Komisija nevarēja konstatēt, ka pasākumu turpināšanas gadījumā Savienības ražošana varētu tikt atsākta saprātīgi paredzamā laikposmā.

(49)

Cik Komisijai zināms, PIP sākumā GMB un AGC bija vienīgie divi atlikušie solārā stikla ražotāji Savienībā. Izmeklēšanas laikā Komisija apspriedās ar lietotājiem un apvienībām, lai pārbaudītu, vai Savienībā darbojas citi pārskatāmā ražojuma ražotāji. Tā sazinājās ar citiem iespējamiem ražotājiem, tomēr tie nesniedza nekādas norādes par pārskatāmā ražojuma ražošanu vai jebkādu ar to saistītu darbību. Izmeklēšanas laikā nepieteicās neviens cits ražotājs.

(50)

Abi pārbaudītie lietotāji – UAB Soli Tek cells un SOLVIS d. o. o. – apgalvoja, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, izmeklēšana būtu nekavējoties jāizbeidz, pamatojoties uz to, ka Savienības ražošanas nozare pārskatāmo ražojumu vairs neražo.

(51)

Patiešām, GMB 2025. gada jūlijā nonāca maksātnespējas procesā un pēc tam, kā tika apgalvots, sāka sarunas ar jaunu ieguldītāju par tā darbības pārņemšanu.

(52)

Attiecībā uz lietotāju lūgumu izbeigt izmeklēšanu Komisija norādīja, ka tobrīd, ņemot vērā notiekošos maksātnespējas procesus, būtu pāragri secināt, ka Savienības ražošanas nozare ir galīgi beigusi pastāvēt. Tāpēc Komisija neizbeidza procedūru Savienības ražošanas nozares neesības dēļ. Tāpēc Komisija nolēma turpināt izmeklēšanu un novērtēt visus pieejamos pierādījumus.

(53)

Tomēr līdz izmeklēšanas pabeigšanai ražošana Savienībā nebija atsākta, un pieprasījuma iesniedzēji nebija iesnieguši pārbaudāmus pierādījumus par iespējamu darbības pārņemšanu.

(54)

Faktiski līdz PIP beigām Savienības solārā stikla ražošanas nozare nebija atsākusi darbību un nebija no jauna atvērusi pārskatāmā ražojuma ražotnes.

(55)

Šādos apstākļos nav ne Savienības ražošanas nozares pamatregulas 9. panta nozīmē, kuras stāvokli varētu pārbaudīt, lai noteiktu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ne ražošanas, kurai spēkā esošie pasākumi varētu turpināt nodrošināt aizsardzību.

(56)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare ir izbeigusi pārskatāmā ražojuma ražošanu un ka nav iespējams pārbaudīt izredzes atsākt ražošanu saprātīgi paredzamā laikposmā. Šajā lietā, tā kā PIP beigās Savienībā nenotika ražošana, nebija Savienības ražošanas nozares pamatregulas 9. panta nozīmē, nebija iespējams pārbaudīt Savienības ražošanas nozares stāvokli un nebija norādīts uz pārbaudāmām izredzēm atsākt ražošanu, Komisija secināja, ka nepastāv kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība.

(57)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka nepastāv kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, tāpēc, ņemot vērā iepriekšējā iedaļā izklāstītos secinājumus, cēloņsakarības analīze nebija nepieciešama.

(58)

Lai gan 56. apsvērumā izklāstītais konstatējums pats par sevi ir pietiekams, lai secinātu, ka pasākumi nebūtu jāsaglabā, Komisija pilnīguma labad un saskaņā ar pamatregulas 31. pantu pārbaudīja arī to, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares un lietotāju intereses.

(59)

Kā paskaidrots 4. iedaļā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izbeidza solārā stikla ražošanu, tādējādi pašlaik faktiski nav aktīvas Savienības ražošanas nozares.

(60)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka pasākuma pagarināšana atjaunotu ražošanas nozari, ja uzlabotos tirgus apstākļi. Kā minēts 47. apsvērumā, Komisija šo apgalvojumu noraida, jo nav to pamatojošu pierādījumu.

(61)

Kā paskaidrots 1.8. iedaļā, nebija iespējams pārbaudīt Savienības ražotāju iesniegto informāciju. Ņemot vērā pieprasījuma iesniedzēja situāciju un jo īpaši to, ka tas vairākkārt nespēja iesniegt pieprasīto informāciju un nodrošināt iespēju pārbaudīt iesniegto informāciju, Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozare nav spējusi pierādīt pastāvīgu un faktisku interesi pasākumu turpināšanā.

(62)

Tādējādi pašreizējā situācijā, kad Savienības ražošanas nozare pārskatāmo ražojumu vairs neražo un nav pārbaudāmu izredžu ražošanu atsākt, Komisija nevarēja konstatēt, ka Savienības ražošanas nozare būtu ieinteresēta pagarināt pasākumus, lai to aizsargātu pret iespējamu negodīgas tirdzniecības praksi attiecībā uz ražojumu, ko tā vairs neražo.

(63)

Solārā stikla lietotāji ir fotoelementu moduļu ražotāji, saules siltumenerģijas nozare un zināmā mērā arī siltumnīcu ražotāji.

(64)

Visi lietotāji iebilda pret pasākumu turpināšanu. Lietotāji apgalvoja, ka, tā kā solārais stikls Savienībā netiek ražots, pasākumi de facto darbojas kā nodoklis.

(65)

Komisija veica divu lietotāju – abi ir saules enerģijas paneļu ražotāji – sniegtās informācijas attālinātas kontrolpārbaudes. Pārbaudes laikā Komisija novērtēja abu iespējamo izmeklēšanas iznākumu ietekmi.

(66)

Pasākumu turpināšana nemainītu lietotāju situāciju. Uz Ķīnas izcelsmes solāro stiklu joprojām attiektos kompensācijas maksājumi. Tā kā Savienībā nenotiek ražošana, Savienības lietotājiem tomēr nav citas izvēles kā vien importēt solāro stiklu. Tādējādi pasākumu saglabāšana palielinātu izmaksas lejupējiem lietotājiem, kuri solāro stiklu sagādā no Ķīnas un nesniegtu nekādu labumu augšupējai nozarei, kas faktiski ir beigusi darboties.

(67)

No otras puses, pasākumu izbeigšanai būtu tieša pozitīva ietekme uz lietotāju ražošanas izmaksām. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka solārais stikls veido ievērojamu daļu no saules enerģijas paneļu ražotāju izmaksu struktūras. Solārais stikls veido aptuveni 12–18 % no standarta moduļu ražošanas izmaksām. Ņemot vērā ražošanas laiku un piegādi no Ķīnas, Komisija secināja, ka lietotāju nozarei būtu vajadzīgi vismaz četri mēneši, lai tā sāktu gūt labumu no pasākumu izbeigšanas ražošanas izmaksu samazinājuma veidā, kas galu galā palielinātu peļņu vai uzlabotu konkurētspēju Savienībā.

(68)

Lejupējā tirgū, kam raksturīgs spēcīgs cenu spiediens un zems peļņas procents, pat neliels lietotāju ražošanas izmaksu samazinājums varētu uzlabot to spēju konkurēt ar importētajiem moduļiem.

(69)

Pamatojoties uz to, pasākumu turpināšana nav Savienības interesēs, savukārt to izbeigšana uzlabotu saules enerģijas moduļu lejupējās ražošanas nozares konkurētspēju, nekaitējot nevienam Savienības ražotājam, jo neviens no tiem šajā tirgū nedarbojas.

(70)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un izsverot iesaistītās intereses, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu pagarināt pasākumus.

(71)

Gluži pretēji, Savienības interešu analīze, jo īpaši attiecībā uz lietotāju interesēm, pamato pasākumu izbeigšanu. Tā kā Savienības ražošanas nozare nav aktīva, pasākumi vairs neatbilst mērķim, kura dēļ tie tika noteikti.

(72)

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu būtu jāatceļ Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam piemērojamie kompensācijas maksājumi, kas tika noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 471/2014 un kas tika pagarināti ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1081. Kā minēts 70. apsvērumā, Komisija secina, ka nepastāv tādas Savienības intereses, kas pamatotu pasākumu saglabāšanu.

(73)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,