(1)

Beļģija 2024. gada 21. jūnija vēstulē paziņoja Komisijai par pasākumu, ar ko atbalsta divu kodolreaktoru darbmūža pagarināšanu Beļģijā (Doel 4 (“D4”) un Tihange 3 (“T3”), kopā saukti “ilgtermiņa ekspluatācijas bloki” (“IE bloki”)). Pēc Komisijas 2024. gada 4. jūlija informācijas pieprasījuma tā sniedza Komisijai papildu informāciju 2024. gada 9. un 10. jūlija vēstulē.

(2)

Komisija ar 2024. gada 22. jūlija vēstuli paziņoja Beļģijas iestādēm savu lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz šo pasākumu (“lēmums par procedūras sākšanu”).

(3)

Beļģija 2024. gada 22. augustā nosūtīja savas piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(4)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(5)

Komisija saņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. Tā pārsūtīja piezīmes Beļģijai, kurai tika dota iespēja uz tām atbildēt; Beļģijas piezīmes tika saņemtas 2024. gada 30. oktobra vēstulē.

(6)

Beļģija sniedza papildu informāciju 2024. gada 2. septembrī, 2024. gada 23., 27. un 30. oktobrī, 2024. gada 8., 14., 18., 22., 25., 27. un 30. novembrī, 2024. gada 2., 4., 5., 12., 13., 17. un 20. decembrī, 2025. gada 7., 9., 17., 18., 20., 27., 29., 30. un 31. janvārī, kā arī 2025. gada 1. februārī (3).

(7)

Beļģija 2024. gada 24. oktobra vēstulē piekrita izņēmuma kārtā atteikties no savām tiesībām, kas izriet no LESD 342. panta saistībā ar 1958. gada Regulas Nr. 1 (4) 3. pantu, un tam, ka šis lēmums tiek pieņemts un paziņots angļu valodā.

(8)

Līdz 2022. gadam Beļģijas kodolparkā bija septiņi kodolreaktori, no kuriem četri atradās Flandrijā (Doel) un trīs – Valonijā (Tihange). Visu reaktoru ekspluatācija tika sākta laikposmā no 1975. līdz 1985. gadam (5), un tos uzbūvēja komunālo pakalpojumu uzņēmumi (Ebes, Intercom un Unerg), kas vēlāk tika apvienoti, 1990. gadā kļūstot par Electrabel SA (kura lielākā daļa pieder uzņēmumam Tractebel) (turpmāk “Electrabel”). 1996. gadā Société Générale de Belgique (“SGB”) kļuva par Tractebel vairākuma akcionāru, savukārt 1999. gadā gandrīz 100 % SGB akciju iegādājās uzņēmums Suez. Pēc Suez un Gaz de France (“GDF”) apvienošanās 2008. gadā par Electrabel galīgo īpašnieku kļuva Engie S.A. (turpmāk “Engie”).

(9)

Electrabel, kas ir Engie pilnībā piederošs meitasuzņēmums, ir septiņu Beļģijas kodolreaktoru kodoloperators un vairākuma kapitāldaļu īpašnieks kopš to ekspluatācijas sākuma. Pašlaik Beļģijas kodolreaktoru īpašumtiesības ir sadalītas šādi:

(10)

Attiecībā uz IE bloku jaudu (sk. 2. tabulu):

(11)

Beļģija paskaidro, ka visi Beļģijas kodolreaktori, arī IE bloki, ir projektēti un ekspluatēti kā bāzes slodzes bloki, kuru pamatā ir augstspiediena ūdens reaktoru (“AŪR”) tehnoloģija. Projekts ir izstrādāts 20. gadsimta 70. gados, un tas ir tipisks bāzes slodzes blokiem, kādi ir vecāki kodolreaktori visā pasaulē. Ekspluatācijas laikā šie kodolbloki parasti darbojas ar maksimālo nominālo jaudu – tas atšķiras no jaunākām tehnoloģijām (III paaudze), kuras spēj darboties elastīgi, arī mainīt izejas jaudu laika gaitā (“jaudas pielāgošana” jeb “sekošana slodzei”) un nodrošināt frekvences regulēšanu un ekspluatācijas rezerves (11). Bāzes slodzes ekspluatācijas režīmā jaudu parasti samazina vai darbību aptur tikai tad, ja tas vajadzīgs plānotai kodoldegvielas nomaiņai un/vai periodiskai tehniskajai apkopei, neplānotai steidzamai tehniskajai apkopei, kas vajadzīga, lai novērstu kodolelektrostacijas iekārtu problēmas, vai saistībā ar neparedzētiem konstruktīviem un/vai drošības ierobežojumiem. Tādējādi izejas jaudas samazinājumu drīzāk nosaka kodoloperatora vai pārvades sistēmas operatora (“PSO”) vajadzības, nevis tirgus signāli.

(12)

Beļģija precizē, ka Beļģijas kodolreaktoru darbību tehniski ierobežo to konstrukcija, kas ievērojami ierobežo izejas jaudas modulācijas iespējas, kuras ilgu laiku aprobežojās tikai ar tīkla regulēšanu. Tas ir tāpēc, ka Beļģijas kodolreaktori ir aprīkoti tikai ar melnajiem reaktora kontroles stieņiem, kas pretēji pelēkajiem kontroles stieņiem ievērojami ierobežo modulācijas spēju (12). Turpretī, piemēram, daži jaunākie Francijas kodolreaktori ir aprīkoti gan ar melnajiem, gan pelēkajiem kontroles stieņiem, tādējādi tie ir projektēti un būvēti tā, lai varētu veikt modulēšanu un darboties, sekojot slodzei. Tā kā Beļģijas kodolreaktoros ir izmantoti melnie kontroles stieņi, Beļģijas Kodoldrošības aģentūra (“AFCN/FANC”) (13) līdz nesenam laikam bija aizliegusi ar ekonomiskiem iemesliem pamatotu modulāciju. Modulācija bija pieņemama tikai tehnisku iemeslu dēļ vai pēc Beļģijas PSO (Elia) pieprasījuma, lai izvairītos no elektroapgādes pārtraukuma (14).

(13)

Tomēr Beļģija apgalvo, ka, reaģējot uz elektroenerģijas tirgu vispārējo attīstību un nepieciešamību ieviest elastību tā darbībā, tika veikti pētījumi par to, vai varētu pieļaut dažus modulācijas gadījumus ekonomisku apsvērumu dēļ (“ekonomiskā modulācija”). 2015. gadā Engie, Electrabel un Beļģijas regulatori sāka drošības pētījumus (15) nolūkā analizēt, kādi nosacījumi būtu jāizpilda, lai varētu pieļaut dažus modulācijas gadījumus ekonomisku apsvērumu dēļ, cita starpā aplūkojot šādas modulācijas ietekmi uz kodoldegvielu. Pētījumā secināts, ka Tihange 3 un Doel 4 varētu būt pieņemamas ne vairāk kā 30 ekonomiskās modulācijas katram kodoldegvielas ciklam, ja tiktu ievēroti vairāki tehniskie nosacījumi, kas galvenokārt saistīti ar kodoldegvielas elementa uzkaršanu un atdzišanu:

(14)

Turklāt modulācija nebūtu iespējama noteiktos periodos (17), piemēram:

(15)

Pēc šiem pētījumiem AFCN/FANC atļāva operatoram veikt līdz 30 modulācijām 1 kodoldegvielas ciklā (18), un tas atbilst maksimālajam modulāciju skaitam, ko var veikt pašreizējās darbības licences robežās. Ņemot vērā šos ierobežojumus, Engie norādīja, ka katru lēmumu par modulāciju operators piesardzīgi novērtē, jo modulācija rada vairākus riskus (piemēram, šķidro efluentu rašanās modulācijas dēļ, iekārtu ātrāka novecošana, darbības automātiskās apturēšanas risks, iespējami bojājumi, kas padarītu neiespējamu reaktora darbības atsākšanu, u. c.), kas ir plaši dokumentēti akadēmiskajā literatūrā (19).

(16)

Saskaņā ar Beļģijas norādīto (uz Electrabel sniegtās informācijas pamata), ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni, nav pieejami tehnoloģiski risinājumi elastības palielināšanai par saprātīgām izmaksām un saprātīgā termiņā. Tehniskai modernizācijai, kuras mērķis būtu bāzes slodzes reaktoru pārveidot par kodolelektrostaciju, kas darbojas, sekojot slodzei, un nodrošināt lielāku elastību, būtu vajadzīgi plaši konstruktīvi pārveidojumi, it īpaši reaktora korpusa galvas nomaiņa, kas ir ļoti ilgs un sarežģīts process. Turklāt būtu vajadzīgi jauni drošības analīzes ziņojuma (DAZ) pētījumi un būtiskas izmaiņas kodolelektrostaciju darbības licencē, kas būtu jāizsniedz Beļģijas kodoldrošības iestādēm.

(17)

Turklāt Beļģija (pamatojoties uz Electrabel sniegto informāciju) paskaidro, ka reaktoru darbības elastību ierobežo arī to kodoldegvielas specifika un pārtrauču pārvaldība.

(18)

Kā aprakstīts lēmuma par procedūras sākšanu 2.1. iedaļā, Beļģijas federālais parlaments 2003. gadā pieņēma likumu, ar ko aizliedza tādu jaunu kodolbloku būvniecību, kuru mērķis ir Beļģijā rūpnieciski ražot elektroenerģiju, izmantojot kodolskaldīšanu, un ierobežoja jau esošo reaktoru ekspluatācijas ilgumu līdz 40 gadiem, tādējādi nosakot, ka laikposmā no 2015. līdz 2025. gadam ir pakāpeniski jāatsakās no kodolenerģijas izmantošanas (“2003. gada likums” jeb “Likums par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas”) (23). Kā sākotnēji bija paredzēts Likumā par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas, Doel 3 un Tihange 2 tika neatgriezeniski atvienoti no tīkla attiecīgi 2022. gada 23. septembrī un 2023. gada 31. janvārī. Ar 2013. gada 18. decembra likumu un 2015. gada 28. jūnija likumu (24) Likums par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas tika grozīts un trīs vecāko reaktoru – Tihange 1, Doel 1 un Doel 2 – darbmūžs tika pagarināts par 10 gadiem, attiecīgi līdz 2025. gada 30. septembrim, 2025. gada 14. februārim un 2025. gada 30. novembrim (“darbmūža pagarināšana par 10 gadiem”) (25).

(19)

Saskaņā ar Likumu par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas Doel 4 un Tihange 3 bija jāslēdz līdz 2025. gadam. Līdz ar to kopš 2020. gada Engie stratēģiskie mērķi attiecībā uz darbībām kodolenerģijas jomā bija i) atteikties no elektroenerģijas ražošanas no kodolenerģijas Beļģijā, lai mazinātu risku, ka šis uzņēmums kā kodoloperators ir pakļauts tirgus cenu svārstībām, un ii) vairs nepozicionēt elektroenerģijas ražošanu no kodolenerģijas kā daļu no Engie pamatdarbības. Kopš 2020. gada šīs atteikšanās rezultātā ir apturēti visi pētījumi, kas saistīti ar tā kodolelektrostaciju (kas visas atrodas Beļģijā) darbmūža pagarināšanu. Engie finanšu komunikācija kopš 2020. gada atbilst šim stratēģiskajam mērķim atteikties no elektroenerģijas ražošanas no kodolenerģijas un ir ņemta vērā grāmatvedības pieņēmumos, kas izmantoti konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanai, it īpaši vērtības samazināšanās pārbaudēs (26).

(20)

1. tabulā ir tiņiem Beļģijas kodolreaktoriem, arī to īpašumtiesību statusu, neto jaudu, sākotnējiem darbības apturēšanas datumiem saskaņā ar Likumu par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas un pārskatītajiem datumiem.

1. tabula

Pārskats par kodolelektrostacijām Beļģijā

(21)

Beļģijas federālā valdība (turpmāk arī “Beļģijas valdība”) 2022. gada 18. martā nolēma atkārtoti izvērtēt pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas, ļaujot pagarināt divu jaunāko kodolreaktoru – Doel 4 un Tihange 3 – darbmūžu (ilgtermiņa ekspluatācija (“IE”)) par 10 gadiem (“IE projekts”). Beļģijas lēmums tika pieņemts saistībā ar Eiropas reakciju uz Krievijas karu pret Ukrainu (arī nepieciešamību ES dalībvalstīm samazināt gāzes patēriņu un atkarību no gāzes) un no tā izrietošo gāzes krīzi, kā arī jau pastāvošajām bažām par energoapgādes drošību Beļģijā (sk. arī 2.4. iedaļu), ņemot vērā to, ka bija pieaugušas elektrifikācijas vajadzības (jo ir nepieciešams nodrošināt enerģētikas pārkārtošanu) un Francijas kodolparka pieejamība 2021.–2022. gadā bija zema (neparedzētu korozijas problēmu dēļ un tāpēc, ka bija jāveic plaši apkopes darbi nolūkā pagarināt tā darbmūžu) (27).

(22)

Pēc tam 2022. gadā Beļģijas valdība sāka sarunas ar Beļģijas kodoloperatoru Electrabel par darbmūža pagarināšanas nodoma īstenošanu. Beļģijas norādītie iepirkuma konkursa nerīkošanas iemesli, par kuriem Komisija lēmumā par procedūras sākšanu neizteica šaubas, ir minēti lēmuma par procedūras sākšanu 38. apsvērumā un ir šādi:

(23)

Engie – Electrabel mātesuzņēmums – sākotnēji vilcinājās sākt sarunas ar Beļģiju par IE projektu, apgalvojot, ka kodoltehnoloģija ir kļuvusi pārāk dārga un pārāk riskanta, un atsaucoties uz Engie nodomu pārtraukt kodoldarbības Beļģijā pēc 2025. gada (sk. 19. apsvērumu). Tāpēc Beļģijas valsts ar Engie vienojās izveidot mehānismu, ar ko līdzsvaroti un pārredzami dalīt riskus un ieguvumus saistībā ar abu reaktoru darbmūža pagarināšanu. Saskaņā ar Beļģijas iesniegto informāciju Engie jau no paša sākuma skaidri norādīja, ka bez riska dalīšanas mehānisma un līguma par kodolatkritumiem, kas radušies septiņu Beļģijas kodolelektrostaciju ekspluatācijas rezultātā, tas neapsvērs abu kodolreaktoru darbmūža pagarināšanu, jo tās dēļ Engie būtiski jāmaina uzņēmuma stratēģija un pakļautība riskam (28).

(24)

Sarunu process ir sīki aprakstīts lēmuma par procedūras sākšanu 3.1. iedaļā, un tā rezultātā 2023. gada 13. decembrī tika noslēgts īstenošanas līgums, kas paredzēja atjaunot IE bloku darbību pirms 2025./2026. gada ziemas. Kā minēts lēmuma par procedūras sākšanu 36. apsvērumā, īstenošanas līgumu veido trīs galvenie komponenti, kuriem visiem ir viens un tas pats nolūks, proti, atbalstīt IE projekta izpildi:

(25)

Īstenošanas līgums 2024. gadā tika grozīts divas reizes (29). Tā saturs ir sīkāk aprakstīts 3. iedaļā.

(26)

Tālāk izklāstīti daži svarīgi IE projekta atskaites punkti.

(27)

Rezultātā elektroenerģijas ražošanas apjoms 2026.–2028. gada periodā būs salīdzinoši mazs sakarā ar to, ka darbības atsākšanas posmā ir ieplānots vairāk abu reaktoru pārtrauču, nekā ierasts (“plānotās IE pārtrauces” (31)). Paredzams, ka IE bloku nepieejamība plānoto IE pārtrauču laikā ilgs 24 nedēļas gadā un tā tas būs pirmos 3 gadus pēc IE bloku darbības atsākšanas datuma.

(28)

Papildus plānotajām IE pārtraucēm paredzams, ka kodolelektrostacijām visā darbmūža pagarinājuma periodā (t. i., darbības atsākšanas posmā un ekspluatācijas posmā) līdz vienam gadam pirms Doel 4 ekspluatācijas beigām un līdz pēdējam Tihange 3 ekspluatācijas gadam būs normāls gada pārtrauču apmērs (“plānotās ar IE nesaistītās pārtrauces” (32)). Paredzams, ka katra no plānotajām ar IE nesaistītajām pārtraucēm ilgs sešas nedēļas. Rezultātā paredzams, ka pirmajos 3 gados pēc IE bloku darbības atsākšanas abi kodolreaktori būs slēgti 30 nedēļas gadā.

(29)

Papildus plānotajām pārtraucēm (IE pārtraucēm un ar IE nesaistītajām pārtraucēm) var būt neplānotas un neparedzētas problēmas, kuru dēļ ir nepieciešama IE bloku darbības papildu apturēšana. Atlīdzības līguma (“AL”) pamatā esošajā parakstīšanas finanšu modelī (33) ir pieņemts, ka piespiedu pārtrauču rādītājs (“PPR”) ir 10 %. Tas nozīmē, ka gan Doel 4, gan Tihange 3 mērķa pieejamības rādītājs 10 gadu periodā ir 90 %, neņemot vērā plānotās IE pārtrauces un ar IE nesaistītās pārtrauces.

(30)

Ja ņem vērā visas plānotās un neplānotās pārtrauces, Doel 4 un Tihange 3 mērķa pieejamības rādītājs ir attiecīgi aptuveni 68,4 % un 67,4 %.

(31)

Doel 4 un Tihange 3 nominālā elektroenerģijas ražošanas jauda, ikgadējais elektroenerģijas ražošanas apjoms un daļa no kopējā Beļģijas elektroenerģijas pieprasījuma pirms un pēc darbmūža pagarināšanas kopsavilkuma veidā ir norādīti 2. tabulā. Kā izriet no 2. tabulas, paredzams, ka aplēstais IE bloku elektroenerģijas ražošanas gada apjoms pēc darbības atsākšanas posma divkāršosies.

2. tabula

Doel 4 un Tihange 3 galvenās iezīmes (pirms un pēc IE bloku darbības atsākšanas)

(32)

Kā minēts lēmuma par procedūras sākšanu 17. apsvērumā, kopš 2019. gada Beļģijas PSO Elia bija veicis trīs valsts resursu pietiekamības pētījumus (“2019. gada VRPP”, “2021. gada VRPP” un “2023. gada VRPP”) un tajos visos tika konstatēta vajadzība pēc jaunas jaudas nodrošināšanas līdz 2025./2026. gada ziemai sakarā ar (daļēju) kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšanu Beļģijā, kura sākās ar Doel 3 un Tihange 2 dezekspluatāciju 2022. un 2023. gadā (sk. 1. tabulu) un kuras sekas pastiprina siltumenerģijas ražošanas iekārtu dezekspluatācija kaimiņvalstīs un problēmas ar Francijas kodolenerģijas aktīviem.

(33)

Lai kliedētu šīs bažas par resursu pietiekamību, Beļģija izveidoja jaudas mehānismu (“JM”), ko Komisija apstiprināja 2021. gadā un kas kopš tā laika ir divas reizes grozīts (34). JM ir tirgus mēroga pasākums, ar ko kompensē elektrostaciju gatavību piegādāt elektroenerģiju iepriekš noteiktos periodos neatkarīgi no tā, vai tās elektroenerģiju ražo vai neražo. JM mērķis ir risināt bažas par resursu pietiekamību elektroenerģijas jomā, vienlaikus atbalstot enerģētikas pārkārtošanu, un tas sāks darboties 2025. gada ziemā, kad gaidāma arī abu IE bloku darbības atsākšanās (sk. 26. apsvērumu).

(34)

Beļģijas energoresursu struktūrā pašlaik dominē elektroenerģijas ražošana no gāzes un kodolenerģijas, tomēr pēdējos gados pastāvīgi palielinās atjaunīgo energoresursu īpatsvars. 2023. gadā kodolenerģijas, gāzes un atjaunīgo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanas struktūrā bija attiecīgi 39,9 %, 21,4 % un 32,7 % (35).

(35)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju galvenie elektroenerģijas ražošanas tirgus dalībnieki, vērtējot pēc uzstādītās jaudas, kas pieslēgta pārvades tīkla līmenī, ir Electrabel (9,3 GW 2023. gadā – 65 %), Luminus (2,2 GW 2023. gadā – 15 %), RWE (0,7 GW 2023. gadā – 5 %), Eneco (0,7 GW 2023. gadā – 5 %) un TotalEnergies (0,6 GW 2023. gadā – 4 %). Beļģija apgalvo, ka HHI (36) rādītājs, kas attiecas uz tirgus koncentrāciju, samazinājās no 5 510 2016. gadā līdz 4 431 2023. gadā un tas daļēji skaidrojams ar to, ka tirgus dalībnieki, kas nav vēsturiskie operatori, arvien vairāk attīstīja atjaunīgos energoresursus (saules un vēja enerģiju) (37).

(36)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju galvenie dalībnieki, vērtējot pēc pārvades tīklam Beļģijā pieslēgto iekārtu saražotā elektroenerģijas daudzuma, ir Electrabel (39,1 TWh 2023. gadā – 70 %), Luminus (6,8 TWh 2023. gadā – 12 %), Eneco (2,5 TWh 2023. gadā – 4 %), TotalEnergies (2,4 TWh 2023. gadā – 4 %) un RWE (2 TWh 2023. gadā – 4 %). Beļģija apgalvo, ka HHI rādītājs, kas attiecas uz tirgus koncentrāciju, samazinājās no 6 372 2016. gadā līdz 5 143 2023. gadā un tam par iemeslu bija lielāks no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjoms (38).

(37)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju 2023. gadā mazumtirdzniecības līmenī Beļģijā kopumā bija 16 elektroenerģijas piegādātāji. Galvenie piegādātāji piegādātās elektroenerģijas ziņā ir Electrabel (2023. gadā 47 %), Luminus (18,2 % 2023. gadā), TotalEnergies (5,5 % 2023. gadā) un Eneco (5,3 % 2023. gadā), un daudzi dalībnieki ir ļoti mazi (39).

(38)

Abu IE bloku darbmūža pagarināšana veicinās saimnieciskās darbības attīstību un palīdzēs risināt bažas par resursu pietiekamību Beļģijā (sk. 2.4. iedaļu). Turklāt Beļģija apgalvo, ka kodolreaktoru darbmūža pagarināšanas mērķis ir arī samazināt atkarību no importa kopumā un it īpaši no importētajām fosilajām degvielām (saskaņā ar REPowerEU mērķiem), tādējādi arī veicinot Beļģijas elektroenerģijas sistēmas dekarbonizāciju, kā arī nodrošināt bāzes slodzes jaudu saistībā ar elektrifikācijas vajadzību pieaugumu, kas Beļģijā gaidāms tuvākajā nākotnē.

(39)

Beļģija apgalvo, ka atbalsta pasākuma mērķis ir novērst vairākas tirgus nepilnības, kas liedz Electrabel turpināt ekspluatēt kodolreaktorus Beļģijā bez Beļģijas valdības papildu ieguldījuma (40).

(40)

Beļģija apgalvo, ka, ņemot vērā šīs vispārējās tirgus nepilnības, kas saistītas ar investīcijām mazoglekļa tehnoloģijās elektroenerģijas tirgos, kā arī papildu riskus, kuriem ir pakļauts kodoloperators, Beļģijas valdībai ir jāuzņemas saistības atbalstīt IE bloku darbmūža pagarināšanu. Tāpēc Beļģija apgalvo, ka paziņotā pasākuma mērķis ir novērst šīs tirgus nepilnības.

(41)

Reaģējot uz šaubām, ko Komisija pauda lēmumā par procedūras sākšanu (sk. 3.8. iedaļu), Beļģija grozīja dažas pasākuma daļas.

(42)

Konkrētāk, šie grozījumi attiecas uz šādiem aspektiem:

(43)

Iepriekš minētie grozījumi ir sīki izklāstīti šā lēmuma 3.3. iedaļā.

(44)

Šajā apakšiedaļā ir aprakstīti IE projekta atbalsta pasākumu kopuma dažādie komponenti, tajā skaitā grozījumi, ko Beļģija veikusi, ņemot vērā lēmumā par procedūras sākšanu paustās Komisijas šaubas (sk. 3.3.1., 3.3.2. un 3.3.3. iedaļu), kā arī Beļģijas apsvērtās alternatīvās finansēšanas iespējas (sk. 3.3.4. iedaļu).

(45)

Ir paredzēts finansiālā atbalsta mehānismu kopums, lai varētu finansēt abu kodolreaktoru laicīgu un drošu darbmūža pagarināšanu. Visi 1. komponenta apakšpasākumi ir sīki aprakstīti tālāk šajā iedaļā.

(46)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Beļģija sniedza pamatojumu visām finansiālā atbalsta daļām:

(47)

Kā minēts 22. apsvērumā, kodoloperators Electrabel, ņemot vērā stingro termiņu IE bloku darbības atsākšanai, pirms galīgā darījuma noslēgšanas noteica un ar Beļģiju vienojās veikt konkrētas attīstīšanas darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu IE bloku darbības laicīgu atsākšanu un izpildītu Kodoldrošības iestādes prasības un piepildītu iestādes gaidas. Šīs attīstīšanas darbības ir noteiktas KAL, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2024. gada 18. jūlijā (KAL++) (44).

(48)

KAL++ paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem Beļģija avansā finansē Electrabel izmaksas un izdevumus par attīstīšanas darbībām (45) līdz brīdim, kad ir pieņemti un stājušies spēkā visi nepieciešamie tiesību aktu grozījumi (“likumdošanas nosacījums”). Neilgi pēc likumdošanas nosacījuma izpildes (2024. gada 15. jūlijā) Electrabel sāka finansēt savas attīstīšanas darbību izmaksas un izdevumus pats un turpinās to darīt līdz brīdim, kad Electrabel finansējuma summa būs vienāda ar summu, ko avansā finansējusi Beļģijas valsts (gaidāms, ka tas notiks līdz 2025. gada sākumam), un pēc tam Electrabel un Beļģijas valsts finansēs attīstīšanas darbību izmaksas un izdevumus vienādās daļās (50/50).

(49)

Beļģija apgalvo, ka Beļģijas valsts avansā finansē attīstīšanas darbību izmaksas un izdevumus, nepārsniedzot izmaksas un izdevumus, ko faktiski sedz (segs) Electrabel un kas atbilst 89,807 % no attīstīšanas darbību kopējām izmaksām. Ir izveidots kontroles mehānisms, kā arī ir paredzēta izpildes uzskaite līguma darbības beigās. Beļģija arī apgalvo, ka KAL++ paredzētā finansēšanas kārtība atbilst nesaistītu pušu darījuma principam un saimnieciskā izdevīguma principam.

(50)

Beļģijas valsts kopā ar kodoloperatoru Electrabel investēs kopuzņēmumā, kura nosaukums ir BE-NUC un kuram piederēs 89,807 % IE bloku (tāda pati daļa, kāda pašlaik pieder Electrabel). Atlikušie 10,193 % IE bloku paliks Luminus īpašumā. Electrabel un Beļģijas valstij katram piederēs 50 % BE-NUC, un tie darbosies kā līdzvērtīgi akcionāri finansiālās līdzdalības (pašu kapitāla un akcionāru aizdevumu nodrošināšanas) un elektroenerģijas pārdošanas ieņēmumu daļas ziņā. BE-NUC kā līdzīpašnieks segs 89,807 % no to investīciju apjoma, kas vajadzīgas, lai pagarinātu IE bloku ekspluatāciju, un tādējādi Beļģijas valsts netieši segs 44,9035 % no investīciju izmaksām, kas saistītas ar IE projektu. Atlikušos 10,193 % segs Luminus.

(51)

Electrabel ir un paliks vienīgais abu kodolreaktoru operators, pamatojoties uz ekspluatācijas un tehniskās apkopes (“ETA”) līgumu (sk. 3.3.1.4. iedaļu). BE-NUC nekļūs par kodoloperatoru, bet tam būs tiesības kontrolēt pamatdarbības izmaksas, pamatojoties uz ETA līgumu.

(52)

Beļģija apgalvoja, ka, tās ieskatā, nebūs iespējams piesaistīt ārējo parādu, lai finansētu IE projektu. IE projektu pilnībā finansēs tā akcionāri, izmantojot pašu kapitālu un akcionāru aizdevumus (sk. 3.3.1.2.2. iedaļu).

(53)

Beļģijas valsts neiegādāsies IE bloku kopīpašuma daļas, tā vietā Electrabel nodos šīs daļas (veiks attiecīgo aktīvu daļēju sadalīšanu) kopuzņēmumam, un šī nodošana notiks, veicot darbības, kas aprakstītas lēmuma par procedūras sākšanu 49. apsvērumā.

(54)

Electrabel savas 89,807 % īpašumtiesības uz IE blokiem (kā arī ar tiem saistītās atļaujas un visus citus nepieciešamos aktīvus) nodos BE-NUC apmaiņā pret BE-NUC akciju nodošanu Engie (tajā laikā Electrabel vienīgajam akcionāram). Electrabel ieguldījums BE-NUC tiks novērtēts, ņemot vērā ēkas metāllūžņu vērtību, zemesgabala vērtību un nekustamo iekārtu vērtību, kā aprakstīts lēmuma par procedūras sākšanu 51. apsvērumā.

(55)

Šis Electrabel ieguldījuma novērtējums ir atspoguļots pirkuma cenā (24,7 miljoni EUR (šī summa var tikt koriģēta)), kas Beļģijas valstij jāmaksā, lai iegādātos jaunas akcijas un saglabātu 50 % BE-NUC daļu. BE-NUC direktoru padome pieprasīs (apstiprinātajam) revidentam vai sertificētam grāmatvedim sagatavot ziņojumu par ieguldījumu natūrā, it īpaši novērtēt piemēroto vērtējumu un šim nolūkam izmantotās vērtēšanas metodes.

(56)

Beļģija apgalvo, ka aktīvu vērtēšanai nav ietekmes uz hipotētiskā scenārija analīzi, un tā ir sniegusi pierādījumus, ka saskaņā ar IE projektu veiktās aktīvu (ēku un zemes) nodošanas ietekme ir neitrāla. Beļģija ir norādījusi, ka, izmantojot konservatīvas aktīvu vērtēšanas metodes (kuru pamatā ir metāllūžņu vai patiesā vērtība), tiek nodrošināts, ka Engie no aktīvu nodošanas negūst nekādas priekšrocības.

(57)

Turklāt nekustamās iekārtas ir IE iekārtas, kas tika iegādātas saistībā ar IE pakalpojumiem, ETA pakalpojumiem un KAL pakalpojumiem un kas tika uzstādītas un iekļautas IE blokos pirms daļējās sadalīšanas. Ar Beļģijas īpašuma tiesībām saistītu iemeslu dēļ un lai izvairītos no dubultas uzskaites, par šīm konkrētajām IE iekārtām netiek maksāts tieši, bet tās ir iekļautas daļējā sadalīšanā kopā ar zemi un ēkām. Turklāt Beļģija apstiprina, ka saistītās naudas plūsmas par šīm IE iekārtām jau ir atspoguļotas parakstīšanas finanšu modelī.

(58)

Lai izveidotu BE-NUC korporatīvo pārvaldību un noteiktu katra tā akcionāra tiesības, starp Electrabel, Beļģijas valdību un BE-NUC tika noslēgts akcionāru līgums. Saskaņā ar šo līgumu BE-NUC direktoru padomē ir četri direktori, no kuriem divus iecelšanai izvirza Beļģijas valdība un divus – Electrabel. BE-NUC priekšsēdētājs un finanšu direktors vienmēr būs Beļģijas valdības ieceltie direktori. Direktoru padomes kvorums ir vienkāršs vairākums, un tās rezolūcijas pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ir ieviesti noteikumi par interešu konfliktu.

(59)

Kā minēts lēmuma par procedūras sākšanu 55. apsvērumā, ārpus Eiropas esošie aktīvi, kas pašlaik pieder Electrabel, tiks nodoti Engie. Engie kā Electrabel mātesuzņēmums garantē, ka darījuma noslēgšanas brīdī uzņēmumā Electrabel paliek aktīvi, kuru vērtība ir vismaz 4 miljardi EUR (pamatojoties uz pašu kapitāla vērtību, kas aprēķināta 2023. gada 30. jūnijā). Turklāt pēc darījuma noslēgšanas tiek piemēroti arī citi aizsardzības pasākumi, piemēram, kodoloperatora finansiālā stāvokļa pastāvīga un pastiprināta uzraudzība, ko veic CPN/CNV, un neierobežotā un neatceļamā mātesuzņēmuma garantija, ko Engie piešķīris saistībā ar konkrētiem kodoloperatora pienākumiem.

(60)

Beļģija apgalvo, ka kopuzņēmums ir pari passu investīcija, jo abi akcionāri iesaistās kopuzņēmumā ar vienādiem noteikumiem un nosacījumiem un tiem kā akcionāriem ir vienāds riska un atlīdzības līmenis.

(61)

Beļģijas valsts kā akcionāra loma cita starpā paredz BE-NUC kapitāla izmaksu (kapitālizdevumu) un pamatdarbības izmaksu finansēšanu, akciju pārvaldību un akcionāra tiesību (piemēram, balsstiesību) izmantošanu un to abu BE-NUC direktoru atbalstīšanu, ko iecelšanai izvirzījusi Beļģijas valsts (sk. 58. apsvērumu).

(62)

Ieguldījumu akciju kapitālā veido:

(63)

Beļģija paskaidro, ka Electrabel akcionāru aizdevuma un Beļģijas valdības akcionāru aizdevuma noteikumi un nosacījumi ir identiski. Abi akcionāru aizdevumi tiks piešķirti saskaņā ar tirgus nosacījumiem ar procentu likmēm, kas vēl nav noteiktas, bet ko saskaņā ar akcionāru aizdevumu līgumiem noteiks BE-NUC valde saskaņā ar akcionāru līgumu, atsaucoties uz dominējošām tirgus likmēm un jebkādu salīdzināmu trešo personu aizņēmuma finansējumu, ja tāds attiecīgajā laikā būs pieejams. Saskaņā ar procedūru, par kuru Beļģijas valdība vienojusies ar Engie, Engie ir sagatavojis darbības nosacījumus, kuros izklāstīti abu akcionāru aizdevumu noteikumi un nosacījumi. Darbības nosacījumos ir aprakstīta procentu likmes noteikšanas metodika. Beļģija apgalvo, ka šī metodika atbilst Engie iekšējo aizdevumu cenu noteikšanas politikai un ESAO BEPS principam (46), nodrošinot, ka procentu likme tiek noteikta nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošā līmenī. Saskaņā ar darbības nosacījumiem paredzams, ka procentu likme būs mainīga procentu likme, kas noteikta EURIBOR sešu mēnešu likmes apmērā (minimālā robežvērtība 0 %), kurai pieskaitīta paredzamā marža aptuveni [0–3] % apmērā.

(64)

Beļģija apgalvo, ka akcionāru aizdevuma ieviešana papildus pašu kapitāla iepludināšanai izriet no finanšu un darījumu apsvērumiem. No vienas puses, akcionāru aizdevuma piešķiršana nodrošina lielāku elastību kredīta izņemšanas un atmaksas grafiku izstrādē. Konkrētāk, par aizdevumu atmaksas noteikumiem var vienoties ar mazākiem regulatīviem ierobežojumiem nekā dividenžu maksājumiem vai pašu kapitāla atmaksai. No otras puses, aizdevums varētu optimizēt finanšu struktūru ar nodokli apliekamā ienākuma ziņā (var atskaitīt procentus līdz 30 % apmērā no EBITDA).

(65)

Pamatojoties uz sākotnējiem aprēķiniem parakstīšanas finanšu modelī, kopējais akciju kapitāla ieguldījums (pašu kapitāla iepludināšana un akcionāru aizdevumi) ir [2 000–2 500] miljoni EUR (47), ko Beļģijas valdība un Electrabel saskaņā ar pari passu noteikumiem nodrošina 89,807 % apmērā (..) maksājumos no (..) līdz (..), lai cita starpā finansētu IE projekta kapitālizdevumus (atlikušos 10,193 % finansē Luminus). Akciju kapitāla ieguldījums ir jāatmaksā BE-NUC akcionāriem, vairākkārt samazinot akciju kapitālu un atmaksājot akcionāru aizdevumus, un par to ir jāpiešķir atlīdzība, sadalot dividendes un maksājot akcionāru aizdevumu procentus. Lēmums par akciju kapitāla ieguldījuma ([2 000–2 500] miljoni EUR) sadalīšanu pašu kapitāla iepludināšanā un akcionāru aizdevumos vēl nav pieņemts.

(66)

Beļģija apgalvo, ka akcionāru finansēšanas saistības un akcionāru aizdevumu var uzskatīt par pari passu finansējumu un ka akcionāru aizdevums tiks piešķirts saskaņā ar tirgus nosacījumiem, tādējādi akcionāru finansējums nepiešķirs selektīvu priekšrocību labuma guvējiem.

(67)

Starp BE-NUC, Luminus un atlīdzības līguma darījumu partneri, kas Beļģijas valstī būs neatkarīgs dienests ar grāmatvedības autonomiju (“BE-WATT”), ir noslēgts atlīdzības līgums (“AL”). AL mērķis ir novērst tirgus cenu nenoteiktību un mazināt IE projekta ieņēmumu risku IE bloku īpašniekiem – BE-NUC un Luminus. Tādējādi BE-NUC un Luminus būtu jāsaņem pietiekami ieņēmumi no IE bloku ekspluatācijas, lai nodrošinātu to drošu un uzticamu darbību un ekonomisko dzīvotspēju, vienlaikus ļaujot akcionāriem rēķināties ar tirgus prasībām atbilstošu finansiālo atdevi.

(68)

Konkrētāk, Beļģija precizē, ka darījumam ir tālāk izklāstītie finansēšanas principi.

(69)

Finansiālā atbalsta mehānismi (CSL, MPIKM un DAPI aizdevumi) ir sīkāk izskaidroti 3.3.1.3.2., 3.3.1.3.3. un 3.3.1.3.4. iedaļā.

(70)

Raugoties vispārīgi, (mērķa) IAL ir minimālais atdeves līmenis, ko ieguldītāji piekrīt saņemt kā kompensāciju par noteiktu riska līmeni investīciju projektā. Mērķa IAL bieži dēvē par robežlikmi, kas ir robežvērtība, kurai projekta IAL jāatbilst vai par kuru tai jābūt lielākai, lai projekts tiktu uzsākts. Teorētiski robežlikme ir vienāda ar kapitāla izmaksu (piemēram, vidējās svērtās kapitāla cenas jeb “WACC”) un robežlikmes prēmijas summu. Citiem vārdiem sakot, tā ir salīdzināmu projektu/aktīvu atdeves likmju kombinācija ar korekcijām, kuru mērķis ir pielāgoties konkrētam riska profilam un kuras ietver projektam specifiskas prēmijas, ar ko sedz nediversificējamus papildu riskus.

(71)

Šajā gadījumā enerģijas ražošanas kopējās izlīdzinātās izmaksas (“ERKII”) atbilst vidējās elektroenerģijas cenas (jeb CSL modeļa norunas cenas) minimālajam līmenim, kas jāiegūst, lai IE projektā varētu sasniegt tā mērķa IAL. Kā minēts lēmuma par procedūras sākšanu 72. apsvērumā, provizoriskā norunas cena, kas bija noteikta parakstīšanas finanšu modelī, pamatojoties uz pieņēmumu, ka IE bloku modernizācijas izmaksas ir aptuveni [2–2,5] miljardi EUR, tika noteikta [80–90] EUR apmērā par MWh (2022. gada vērtībās). Beļģija apgalvo, ka, ņemot vērā (pastiprinātā) zaudējumu/ieguvumu sadales mehānisma (TCRK) piemērošanu, norunas cena, kuras pamatā ir parakstīšanas finanšu modelis, var svārstīties no [80–90] EUR par MWh līdz [80–90] EUR par MWh (2022. gada vērtībās).

(72)

Beļģija apgalvo, ka, ņemot vērā IE projekta riskantumu, mērķa IAL ir konservatīva atdeves likme, kas noteikta, pamatojoties uz i) salīdzinošo novērtēšanu, kurā novērtētas citu visā pasaulē kodolenerģijas jomā veiktu investīciju un citu Beļģijas elektroenerģijas nozares aktīvu atdeves likmes (sk. 3.3.1.3.1.1. iedaļu), ii) BE-NUC kapitāla izmaksu (gan WACC, gan pašu kapitāla izmaksu (“PKI”)) novērtējumu, kura pamatā ir CAPM cenu noteikšanas modelis (sk. 3.3.1.3.1.2. iedaļu), un iii) paredzamās ar TCRK koriģētās IAL simulāciju, kurā ņemti vērā atjauninātie tirgus apstākļi un kura liecina, ka IE projekta paredzamā IAL ir samazinājusies salīdzinājumā ar laiku, kad notika sarunas par īstenošanas līgumu (sk. 3.3.1.3.1.3. iedaļu).

(73)

Beļģija sniedza starptautisku salīdzinošo novērtējumu attiecībā uz mērķa atdeves likmēm un kapitāla izmaksām uzņēmumiem, kas ekspluatē kodolelektrostacijas dažādās ģeogrāfiskās teritorijās, kā arī ar gāzi darbināmām elektrostacijām, par ko atlīdzība tiek maksāta saskaņā ar Beļģijas JM, un uzņēmumiem, kas Beļģijā ekspluatē citu veidu enerģijas pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru. Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, salīdzinošais novērtējums tika precizēts, it īpaši tika sniegts papildu apraksts par tiesiskā regulējuma būtību un iespējamām papildu shēmām, kas ietekmē riska sadalījumu attiecīgajiem uzņēmumiem un projektiem. 3. tabulā ir sniegts pārskats par salīdzinošajā novērtējumā iekļauto projektu un uzņēmumu publiskajām mērķa atdeves likmes vai WACC aplēsēm.

3. tabula

Publiskās WACC aplēses par salīdzinošajā novērtējumā iekļautajiem projektiem/uzņēmumiem

(74)

4. tabulā ir sniegts pārskats par elementiem, kas novērš riskus salīdzinošajā novērtēšanā iekļautajos projektos vai uzņēmumos.

4. tabula

Elementi, ar ko novērš riskus salīdzinošajā novērtējumā iekļautajiem projektiem/uzņēmumiem

(75)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju šajā salīdzinošajā novērtēšanā izceļas trīs tālāk aprakstītie elementi.

(76)

Tāpēc Beļģija uzskata, ka projekta mērķa IAL – 6–8 % – atbilst iespējamajam tirgus atdeves diapazonam un neizraisīs pārmērīgu kompensāciju.

(77)

Lai apstiprinātu, vai mērķa IAL – 7 % – ietilpst iespējamajā tirgum atbilstošās atdeves diapazonā, Beļģija papildus salīdzinošajam novērtējumam iesniedza kapitāla izmaksu novērtējumu, kas veikts, izmantojot divus rādītājus – WACC un PKI bez sviras, ņemot vērā, ka BE-NUC netiek finansēts ar aizņēmumiem.

(78)

Beļģija aplēsa, ka WACC un PKI bez sviras ir robežās no 6,2 % līdz 7,4 % (kas atbilst projekta riska prēmijai 3,1–4,3 % apmērā virs bezriska likmes). Beļģijas ieskatā, tas pierāda un papildus apstiprina, ka mērķa IAL – 7 % – ir samērīga un nerada pārmērīgu kompensāciju. Nākamajās iedaļās sīkāk paskaidrots, kā tika aplēsts WACC un PKI diapazons.

(79)

Pirmais rādītājs kapitāla izmaksu novērtēšanai ir WACC, kas atspoguļo minimālo atdeves likmi, kura projektam jāpiedāvā, lai piesaistītu kapitālu. Šī minimālā atdeve ir peļņa, ko potenciālie ieguldītāji varētu nopelnīt, ja viņi nolemtu investēt citā projektā ar līdzvērtīgām iezīmēm naudas plūsmas, laika un risku ziņā. WACC pēc nodokļu nomaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

(80)

Tādējādi WACC iegūst, summējot i) PKI, kas svērtas proporcionāli pašu kapitāla tirgus vērtībai kopējā kapitālā (wE), un ii) parāda apkalpošanas izmaksas (pēc nodokļu nomaksas), kas svērtas ar parāda tirgus vērtības daļu kopējā kapitālā (1 – wE). PKI aprēķina, pamatojoties uz kapitāla aktīvu cenu noteikšanas modeli (“CAPM”), kas ir standarta modelis, kuru izmanto, lai novērtētu atdevi, kas ieguldītājam vajadzīga, lai segtu naudas vērtības alternatīvās izmaksas noteiktā investīciju periodā (bezriska likme) un pakļautību tirgus riskam (51). Pakļautību tirgus riskam atspoguļo ar pašu kapitāla beta koeficienta vērtību (β E ). Parametru svārstīguma dēļ CAPM ievaddati tika aprēķināti diapazonu veidā.

(81)

Attiecībā uz pašu kapitāla beta koeficienta aprēķināšanu Beļģija apgalvo, ka, tā kā kopuzņēmums ir jauns, privāts uzņēmums, kam pieder divi esoši IE kodolbloki ar paredzamo ražošanas ilgumu 10 gadi, tā beta koeficientu nevar aprēķināt, izmantojot tirgus vai vēsturiskos datus, tāpēc tas ir jāaplēš, izmantojot salīdzināmu biržā kotētu uzņēmumu grupas datus. Tomēr, ņemot vērā to, ka nav salīdzināmu komunālo pakalpojumu uzņēmumu, kas darbotos vienīgi elektroenerģijas ražošanas no kodolenerģijas jomā, Beļģija izvērtēja tādu piecu biržā kotētu Eiropas komunālo pakalpojumu uzņēmumu izlasi, kuri visvairāk darbojas kodolenerģijas jomā, proti, salīdzināmus projektus, kuros 15–65 % elektroenerģijas tiek saražoti, izmantojot kodolelektrostacijas, diversificētā portfelī (sk. 5. tabulu).

5. tabula

Aktīvu beta koeficienta vērtības salīdzināmiem komunālo pakalpojumu uzņēmumiem ar dažādu iesaistes līmeni elektroenerģijas ražošanā no kodolenerģijas

(82)

Beļģija paskaidroja, ka katrs no komunālo pakalpojumu uzņēmumiem ir diversificēts publiski tirgots komunālo pakalpojumu uzņēmums ar ievērojamu RAB regulētu tīkla aktīvu un/vai atbalstītu atjaunīgo energoresursu aktīvu īpatsvaru, tātad tie atšķiras no kopuzņēmuma, kas ir privāta struktūra, kura nodarbojas vienīgi ar elektroenerģijas ražošanu no kodolenerģijas saskaņā ar AL. Tāpēc sistēmiskie riski, kas aplēsti, pamatojoties uz šiem salīdzināmajiem uzņēmumiem, visticamāk, būtu mazāki par BE-NUC reālo sistēmisko risku.

(83)

Beļģija izmantoja 6. tabulā norādītos parametrus WACC formulā un, pamatojoties uz šiem un papildu ievaddatiem, kas novēroti 2023. gadā, ieguva teorētisku WACC, kas ir robežās no 6,2 % līdz 7,4 %, ieskaitot prēmiju 3,1–4,3 % apmērā virs bezriska likmes.

6. tabula

BE-NUC WACC aplēse un galvenie pamatā esošie parametri

(84)

Otrā metodika ir balstīta uz PKI, ar ko mēra akcionāriem nepieciešamo projekta atdevi, pieņemot, ka nav aizņēmuma finansējuma, kā tas ir IE projekta gadījumā. Lai gan arī PKI pieejā tiek izmantots CAPM, tā balstās uz PKI bez sviras (52) (t. i., bez kapitāla seguma). PKI bez sviras aprēķina šādi:

(85)

Lai aplēstu katru PKI vienādojuma parametru, tika izmantota tālāk izklāstītā pieeja (sk. 7. tabulu).

(86)

Iepriekš minēto aplēšu iekļaušana PKI vienādojumā sniedz PKI bez sviras aplēsi robežās no 6,2 % līdz 7,5 % (sk. 7. tabulu), ieskaitot prēmiju 3,1–4,3 % apmērā virs bezriska likmes, un tas atbilst iegūtajiem WACC rezultātiem.

7. tabula

BE-NUC pašu kapitāla izmaksu bez sviras aplēses un pamatā esošie parametri (pilns diapazons)

(87)

Ņemot vērā iepriekš aplēstos parametrus (iespējamajiem diapazoniem 2023. gadā), Beļģija aplēš trīs ticamus scenārijus, kuri attiecas uz PKI bez sviras laikā, kad puses 2023. gadā noslēdza līgumu, un kuros tās ir 6,8–7,3 % diapazonā (sk. 8. tabulu).

8. tabula

Trīs scenāriji BE-NUC pašu kapitāla izmaksām bez sviras (samazināts diapazons)

(88)

Beļģija atzīst CAPM pieejas ierobežojumus BE-NUC kapitāla izmaksu aplēsēs, ņemot vērā tieši salīdzināmu biržā kotētu uzņēmumu trūkumu un projekta riska profila un finansēšanas pieejas specifiku (54). Konkrētāk, Beļģija norāda uz kodolenerģijas nozares specifiku un ierobežoto salīdzināmību ar citām aktīvu grupām.

(89)

Papildus tam Beļģija aplūko dažādas prēmijas, ko parasti pieprasa ieguldītāji, lai praksē investētu salīdzināmos ilgtermiņa investīciju projektos, un kas pieskaitāmas WACC aplēsei, kura iegūta, piemērojot CAPM pieeju. Beļģija izvirza vienu iespējamu pamatojumu nepieciešamībai ņemt vērā šo prēmiju papildus WACC aplēsei, un tas ir saistīts ar kapitāla ieslēgšanas risku ilgtermiņa investīciju projektos, kuru nevar diversificēt un kuru neatlīdzina saskaņā ar CAPM (55). Turklāt vēl viens arguments, kas izvirzīts, lai pamatotu nepieciešamību ņemt vērā prēmiju, attiecas uz tāda kapitāla trūkumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu enerģētikas politikas mērķus Eiropā, jo starp pieejamajiem projektiem pastāv ievērojama konkurence par investīcijām un tā palielina kapitāla piesaistīšanai nepieciešamo atdeves likmi. Beļģija apgalvo, ka komunālo pakalpojumu uzņēmumu vidū ir ierasta prakse pievienot prēmiju robežās no 1,5 % līdz 4 %, un sniedz dažus piemērus, lai to pierādītu (56). Visbeidzot, Beļģija arī norāda, ka vēl viens pamatojums tam, kāpēc būtu jāņem vērā finanšu prēmija papildus aplēstajai WACC, ir nelikviditātes prēmija (57), ņemot vērā šo investīciju raksturu, un to pamato gan akadēmiskie pētījumi (kas liecina, ka attiecīgs prēmijas diapazons ir 0,7–7,3 %) (58), gan nozares speciālisti (59). Šīs prēmijas varētu pieskaitīt WACC vai PKI aplēsēm, kas iegūtas, izmantojot CAPM pieeju, kā paskaidrots iepriekšējās iedaļās, un pamato Beļģijas argumentu, ka, ņemot vērā projekta pakļautību riskam, mērķa IAL ir konservatīva atdeves likme.

(90)

Beļģija paskaidro, ka TCRK sekas ir tādas, ka mērķa IAL pēc TCRK piemērošanas dinamiski svārstās robežās no 6 % līdz 8 %. Beļģija apgalvo, ka pat tad, ja mērķa IAL ir noteikta 7 % apmērā pirms TCRK piemērošanas, pašreizējos tirgus apstākļos (kuros paredzamās tirgus cenas ir zemākas nekā parakstīšanas finanšu modeļa pieņemšanas laikā) var sagaidīt zemāku IAL, nekā tika lēsts laikā, kad notika sarunas par AL.

(91)

Lai to pierādītu, Beļģija, pamatojoties uz dažādiem avotiem, sniedza analīzi par to, kā kopš AL sarunām attīstījušās tirgus prognozes par laikposmu no 2025. līdz 2035. gadam un kā šīs pārskatītās prognozes ietekmē paredzamo IE projekta IAL (piemērojot TCRK).

(92)

1. attēlā ir parādītas sākotnējās cenu līknes 2023. gada beigās (t. i., līgumu parakstīšanas laikā). Dažādajās cenu prognozēs tirgus cenas sākumā, 2025. gadā, ir 120 EUR par MWh – vidus scenārijā, kas attēlots ar nepārtrauktajām līnijām –, bet laikposmā līdz 2033. gadam samazinās līdz vidējai vērtībai 87 EUR par MWh.

1. attēls

Bāzes slodzes cenu sākotnējās līknes parakstīšanas finanšu modelī (EUR/MWh) (2022. gada vērtības)

(93)

2. attēlā ir redzams, ka pašreizējās vidus scenārija elektroenerģijas cenu prognozes (60), kas parādītas ar nepārtrauktajām līnijām, ir samazinājušās salīdzinājumā ar tām, kas tika izmantotas parakstīšanas finanšu modeļa pieņemšanas laikā. Piemēram, (..) cenu prognoze vidus scenārijā 2022. gada 4. ceturksnī, kas ir viena no parakstīšanas finanšu modelī izmantotajām atsauces līknēm, šajā diagrammā ir attēlota ar sarkanu punktētu līniju. Lai gan 2022. gada beigās tika prognozēts, ka 2025. gadā cenas būs 120 EUR par MWh, pašlaik tiek prognozēts, ka 2025. gadā tās būs 85 EUR par MWh vai pat zemākas. Kopš 2022. gada vērojamo tirgus norišu dēļ, sevišķi preču (gāzes un CO2) cenu prognožu samazināšanās dēļ, ir samazinātas prognozētās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas nākamajā desmitgadē. 2. attēlā arī redzams, ka pašreizējās vidus scenārija prognozes paredz salīdzinoši vienmērīgas cenas laikposmā no 2025. līdz 2035. gadam, proti, no 69 EUR par MWh līdz 86 EUR par MWh.

2. attēls

2024. gada rudenī atjauninātas bāzes slodzes cenu līknes (EUR/MWh) (2022. gada vērtības)

(94)

Pamatojoties uz iepriekšējām diagrammām, Beļģija secina, ka gaidāmās tirgus cenas ir samazinājušās.

(95)

Beļģija apgalvo, ka iepriekšējās diagrammās attēlotā pelēkā zona atspoguļo cenu koridoru (kas sākotnēji bija paredzēts AL) mērķa IAL koriģēšanai ar TCRK, t. i., tirgus cenu diapazonu, kurā tiek koriģēta mērķa IAL (61). Tātad zemākas gaidāmās tirgus cenas liecina, ka ar TCRK koriģētā paredzamā IAL samazināsies. Saskaņā ar līgumā sākotnēji paredzētajiem TCRK parametriem IE projekta paredzamā IAL 2024. gada 3. ceturksnī būtu prognozējama 6,7 % apmērā (ja īstenotos visi parakstīšanas finanšu modeļa pieņēmumi). Ar atjauninātajiem TCRK parametriem (sk. 3.3.1.3.2. iedaļu), kas padara BE-NUC ieņēmumus un IAL jutīgākus pret tirgus cenu nosacījumiem, paredzamā IAL tiktu samazināta līdz 6,5 % (ja īstenotos visi parakstīšanas finanšu modeļa pieņēmumi), ņemot vērā tās pašas cenu prognozes (sk. 9. tabulu).

9. tabula

Paredzamā IAL (ar sākotnējo un atjaunināto TCRK) salīdzinājumā ar mērķa IAL (2024. gada 3. ceturksnis)

(96)

Starp Beļģijas valsti un BE-NUC, kā arī starp Beļģijas valsti un abu kodolreaktoru otru līdzīpašnieku Luminus būs spēkā CSL. Tas nozīmē, ka Beļģijas valsts garantēs iepriekš noteiktu mērķa cenu (“norunas cena”), kas tiks indeksēta visā AL periodā, attiecībā uz IE bloku kopējo uzskaitīto elektroenerģijas izejas jaudu. Ja tirgus atsauces cena (“TAC”) ir augstāka par norunas cenu, BE-NUC un Luminus maksā Beļģijas valstij pozitīvo starpību, kas reizināta ar faktisko uzskaitīto izejas jaudu. Ja TAC ir zemāka, negatīvo starpību, kas reizināta ar faktisko uzskaitīto izejas jaudu, Beļģijas valsts maksā BE-NUC un Luminus. Starpības maksājumus jāsāk veikt pirmajā elektroenerģijas jaudas ievades datumā (datums, kurā attiecīgais IE bloks ievada elektroenerģiju augstsprieguma tīklā pirmo reizi pēc tā sākotnējā oficiāli noteiktā darbības beigu datuma), un tie tiks veikti proporcionāli BE-NUC un Luminus daļai no IE bloku saražotās elektroenerģijas.

(97)

CSL galvenie parametri ir šādi:

(98)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju, pamatojoties uz Compass Lexecon veiktu neatkarīgu analīzi (62), tas, ka cenu starpības līgumā par TAC sākotnēji bija izvēlēta NDT cena, ir piemēroti IE projekta kontekstā, it īpaši IE blokos veicamo darbu periodā (darbības atsākšanas posms līdz 2028. gada 31. decembrim). Turklāt Beļģija apgalvo, ka AL iestrādātais elastīgums paver iespējas līguma darbības laikā izvēlēties alternatīvas TAC atkarībā no Beļģijas tirgus konteksta un vajadzību attīstības, vienlaikus saglabājot sākotnējā CSL modeļa riska un ienesīguma līdzsvaru. Beļģija pamato NDT izmantošanu arī ar tālāk izklāstītajiem elementiem.

(99)

Ekonomikas federālais valsts dienests (“FPS”) ir pasūtījis pētījumu par BE-WATT (CSL darījumu partnera) tirgus riska pārvaldības stratēģiju. Notiekošā pētījuma mērķis ir veikt sagatavošanās pasākumus BE-WATT darbības uzsākšanai, it īpaši attiecībā uz šīs struktūras uzdevumu riska pārvaldības jomā. Konkrētāk:

(100)

Sākotnējo TAC izvēli Beļģijas valdība kā AL darījumu partneris var ar BE-NUC un Luminus piekrišanu pārskatīt līdz trim reizēm visā līguma darbības laikā, sākot no IE blokos veicamo darbu sākotnējā perioda beigām, piemēram, atkarībā no Beļģijas tirgus konteksta un vajadzību izmaiņām, vienlaikus saglabājot sākotnējā CSL modeļa riska un ienesīguma līdzsvaru.

(101)

Norunas cenu indeksē katru gadu, atsaucoties uz svērto indeksācijas aprēķinu, un to var pārskatīt konkrētos laikos:

(102)

Norunas cena tiks aprēķināta, izmantojot informāciju no detalizētā finanšu modeļa, ko BE-NUC izstrādās un atjauninās atbilstoši Beļģijas paziņotajiem parametriem. Finanšu modeli (un tā atjauninājumus) apstiprina AL darījumu partneris. Ja šāds apstiprinājums netiek sniegts, BE-NUC un AL darījumu partneris var nodot šādas finanšu modeļa problēmas risināšanu neatkarīgam ekspertam saskaņā ar noteiktu eksperta noteikšanas procedūru.

(103)

Beļģija apgalvo, ka CSL samazina BE-NUC pakļautību tirgus riskam un tirgus cenu svārstībām.

(104)

Beļģija apgalvo, ka, lai gan CSL samazina BE-NUC pakļautību tirgus riskam un tirgus cenu svārstībām, tajā ir iekļauti riska dalīšanas mehānismi, kuriem būtu jānodrošina, ka BE-NUC joprojām ir pakļauts zināmam tirgus riskam un stimuliem. Konkrētāk, AL ietver zaudējumu/ieguvumu sadales mehānismu (proti, TCRK), ko piemēro, ja tirgus cenas izrādās zemākas vai augstākas par norunas cenu.

(105)

TCRK mērķis ir stimulēt BE-NUC optimizēt savu izmaksu struktūru pirms norunas cenas noteikšanas un pārskatīšanas (2025/2029), maksimāli palielināt reaktoru izejas jaudu, ja ir paredzamas augstas cenas un elektroenerģijas sistēma tuvojas deficīta stāvoklim, un mazināt neparedzētu papildu peļņu.

(106)

TCRK iegūst un aprēķina šādi:

(107)

Sākotnēji plānotajā TCRK (“sākotnējā TCRK”) diapazons starp norunas cenu un augšējo (vai attiecīgi apakšējo) robežvērtību bija sadalīts 30 pozitīvās (vai attiecīgi negatīvās) TCRK vērtībās. Salīdzinot ar sākotnējo TCRK, atjauninātā TCRK tiek aktivizēta ātrāk, t. i., zaudējumu/ieguvumu sadales mehānisms atbilst tirgus cenu koridoram, kura intervāls ir ±20 %, nevis ±30 %.

(108)

Beļģija apgalvo, ka tāpēc (atjauninātā) TCRK nodrošina BE-NUC spēcīgus (spēcīgākus) stimulus:

(109)

Turklāt Beļģija apgalvo, ka grozītajā CSL modelī pilnvaras pieņemt lēmumus par to, kad veikt ekonomisko modulāciju, ir nodotas EPPL partnerim (sk. 3.3.1.5. iedaļu). EPPL atlīdzība nebūs tikai nemainīga, kā sākotnēji plānots, – papildus nemainīgajai daļai tiks noteikta mainīga daļa, un tādējādi tiks nodrošināti stimuli, lai pēc iespējas labāk izmantotu ierobežoto modulāciju skaitu – 30 modulācijas katrā kodoldegvielas ciklā (sk. 13. apsvērumu). Atšķirībā no sākotnējā CSL modeļa, saskaņā ar kuru lēmumus par modulāciju bija paredzēts pieņemt, pamatojoties uz nemainīgu modulācijas slieksni, grozītais CSL modelis vairs nepaļaujas uz nemainīgu modulācijas slieksni, bet stimulē veikt modulācijas laikā, kad to darīt atmaksājas visvairāk (t. i., kad paredzams, ka cenas būs ļoti negatīvas pietiekami ilgu laika periodu). EPPL atlīdzība ir sīki aprakstīta 3.3.1.5.2. iedaļā.

(110)

Visbeidzot, Beļģija apgalvo, ka lēmuma par procedūras sākšanu 80. apsvērumā minēto iemeslu dēļ CSL ir piemērots un samērīgs instruments, ar ko novērst konstatētās tirgus nepilnības un konkrētus kodolriskus, un tādēļ sasniedz pasākuma mērķus, vienlaikus saglabājot efektīvus tirgus signālus. Beļģija precizē, ka visi ieņēmumi no CSL tiks ieskaitīti vispārējā valsts budžetā, bet tiks uzskaitīti atsevišķi. Tos galvenokārt izmantos, lai finansētu AL darījumu partnera maksājumus saskaņā ar CSL. Ja CSL ieņēmumi pārsniegs summas, kas vajadzīgas CSL izmaksu finansēšanai, tos varēs izmantot, lai finansētu cita CSL izmaksas. Beļģija apņemas visus atlikušos CSL ieņēmumus sadalīt uzņēmumiem. Beļģija arī apņemas informēt Komisiju gadījumā, ja CSL ieņēmumi tiktu sadalīti uzņēmumiem, un vajadzības gadījumā paziņot par šādu pasākumu. Beļģija arī apstiprina, ka ir iekļāvusi soda klauzulas, kas piemērojamas nepamatotas vienpusējas priekšlaicīgas CSL izbeigšanas gadījumā.

(111)

Ja BE-NUC ieņēmumi nav pietiekami, lai kādā mēnesī segtu izmaksas, kas sedzamas saskaņā ar ETA līgumu, kā arī jebkuras citas pamatdarbības, kodoldegvielas un uzturēšanas kapitāla izmaksas, kas nepieciešamas IE bloku ekspluatācijai, AL darījumu partnerim ir jāapmaksā iztrūkums BE-NUC, lai nodrošinātu pietiekamu naudas plūsmu šo izmaksu segšanai nolūkā nodrošināt kopuzņēmuma ilgtermiņa ekonomisko dzīvotspēju (63).

(112)

MPIKM veido divi komponenti: i) minimālie pamatdarbības izdevumi – ieņēmumu iztrūkuma maksājums, kura mērķis ir nodrošināt pietiekamas naudas plūsmas, lai segtu izmaksas, kas vajadzīgas IE bloku ekspluatācijai, un nodrošinātu kopuzņēmuma ilgtermiņa ekonomisko dzīvotspēju, un ii) investētā kapitāla izmaksu aizsardzība 50 % apmērā no IE bloku darbmūža pagarinājuma amortizētajām kapitāla izmaksām (reizi trijos gados).

(113)

Beļģija apgalvo, ka jebkurš atsevišķs notikums, kas samazinātu IE bloku pieejamību ievērojamu periodu gada laikā, un/vai atkārtotas pārtrauces vairāku gadu laikā, var radīt ievērojamus zaudējumus BE-NUC.

(114)

Beļģija lūdza Electrabel izvērtēt lielu neparedzētu notikumu risku visā IE bloku darbmūža laikā, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem. Electrabel apgalvo, ka pastāv liela varbūtība, ka IE bloku darbmūža pagarinājuma 10 gadu periodā notiks kāds nozīmīgs neplānots notikums (64). Lai to pierādītu, Electrabel apzināja vēsturiskos nepieejamības gadījumus katram no 7 kodolreaktoriem 11 gadu periodā no 2012. līdz 2022. gadam (sk. 10. tabulu). Electrabel apgalvo, ka šāda vēsturiska pieeja sniedz noderīgu informāciju šādu iemeslu dēļ:

(115)

10. tabulā redzamie dati liecina, ka laikposmā no 2012. līdz 2022. gadam visos septiņos kodolblokos bija nozīmīgi neplānoti nepieejamības notikumi ārpus kodoloperatora kontroles un to rezultātā vidējā nepieejamība uz vienu kodolbloku bija 59 % (papildus plānotajām pārtraucēm), kas atbilst septiņu mēnešu vidējai nepieejamībai uz vienu notikumu. Septiņos Beļģijas kodolblokos kopā 2012.–2022. gadā bija 11 nozīmīgi neplānoti nepieejamības notikumi. Neparedzētu nepieejamības notikumu iemesli bija ūdeņraža flokēnu veidošanās reaktora korpusā, betona noārdīšanās (bija nepieciešami būtiski remontdarbi), iekārtu atteices, noplūdes un sabotāža. Tāpēc Beļģija apgalvo, ka 10 gadu laikā katram reaktoram bija vidēji aptuveni 1,6 (11/7) nozīmīgi neplānoti nepieejamības notikumi.

(116)

Beļģija apgalvo, ka, ja ekspluatācijā ir vairāki kodolbloki (vai kodolparks), ieņēmumu zaudējumus viena vai vairāku kodolbloku avārijas periodā var daļēji kompensēt ar ieņēmumiem, ko rada pārējie kodolbloki. Tomēr IE projekta gadījumā paredzams, ka šie sistēmiskie riski (ko rada nepieejamības notikumi, kuri vienlaikus skar lielāko daļu kodolbloku) būs lielāki, jo Beļģijas kodolparks no 2025. gada saruks un kļūs mazāk diversificēts, vēl jo vairāk tāpēc, ka abos IE blokos izmantota viena un tā pati tehnoloģija. Tāpēc uzskatāms, ka ir ticams, ka varētu rasties nozīmīgs notikums, kas lielu gada daļu ietekmē abus IE blokus.

(117)

Kodolbloku nepieejamības 59 % varbūtība, kas ir līdzvērtīga aptuveni septiņiem mēnešiem, atbilst viena nozīmīga neplānota nepieejamības notikuma vidējam ilgumam. Electrabel, pamatojoties uz savu pieredzi IE bloku ekspluatācijā Beļģijā, uzskata, ka šāds ilgums ir reālistiska aplēse, jo nozīmīgu notikumu gadījumā jāveic lieli inženiertehniskie darbi, rezerves daļu iepirkšana, drošības ietekmes analīze un plašākas diskusijas ar kodoldrošības iestādi, pirms var atjaunot kodolreaktoru darbību.

(118)

Beļģija arī paskaidro, ka regulārās PDP, kuru pamatā ir IAEA pamatnostādnes SSG-25 (66) un kuras veic ik pēc 10 gadiem no ekspluatācijas sākuma, ir ļāvušas veikt ievērojamus projekta uzlabojumus un investīcijas, lai reaģētu uz kodolbloku nolietošanos un novecošanu un palīdzētu saglabāt to drošumu un uzticamību. Tomēr, neraugoties uz šīm periodiskajām pārbaudēm, kodoloperators nevar izslēgt iespēju, ka radīsies jaunas problēmas, kas izraisīs nozīmīgus kodolbloku nepieejamības periodus.

(119)

Lai aplēstu ietekmi, ko uz BE-NUC rada nozīmīga neplānota nepieejamības notikuma iestāšanās IE bloku darbmūža pagarinājuma periodā, un MPIKM ietekmi, Beļģija, pamatojoties uz 10. tabulā iekļautajiem datiem, apsvēra ticamus nozīmīgu nepieejamības notikumu scenārijus (sk. 11. tabulu). Tāpat kā citos novērtējumos, ilustratīvajos aprēķinos Beļģija izmantoja 2023. gada 13. decembra parakstīšanas finanšu modeli.

(120)

Beļģija apgalvo, ka iepriekš izklāstītā analīze liecina, ka MPIKM ir paredzēts, lai segtu sekas, ko rada potenciāli nozīmīgi notikumi, kuri apdraud kopuzņēmuma ekonomisko dzīvotspēju, un kopuzņēmumam nākas uzņemties daudzus nepieejamības riskus – 1. scenārijā MPIKM netiek aktivizēts, ja notiek vidēji liels nozīmīgs notikums, un tas negarantē atdevi akcionāriem, kuri turpina uzņemties risku neatgūt savas investīcijas.

(121)

Dažos scenārijos MPIKM varētu radīt salīdzinoši ievērojamas izmaksas Beļģijas valstij, jo tas tiks aktivizēts, lai novērstu lielas ietekmes nepieejamības notikumus, kā aprakstīts iepriekš. Lai kliedētu šīs bažas, Beļģija ieviesa MPIKM maksājumu summas maksimālo robežu. Attiecīgi AL darījumu partneris (Beļģijas valsts) izmantos savas līguma izbeigšanas tiesības, kas paredzētas AL (67), ja MPIKM sasniegs izmaksāto summu 2 miljardu EUR apmērā (“MPIKM izraisītājnotikums”) un tas šķitīs lietderīgi, cita starpā ņemot vērā:

(122)

Beļģija apgalvo, ka pastāv apstākļi, kuros līguma izbeigšana nebūtu piemērota:

(123)

Ja AL darījumu partneris nolems neizmantot savas līguma izbeigšanas tiesības, Beļģija savu pamatojumu iesniegs izvērtēšanai Komisijai.

(124)

MPIKM izraisītājnotikuma summa atbilst MPIKM maksājumu augšējai robežai scenārijā, kurā abi IE bloki vienlaikus nav pieejami divus gadus pēc kārtas. Gaidāmie MPIKM maksājumi par divu gadu slēgšanu patiešām būs atkarīgi no gada, kad minētā slēgšana notiktu. Beļģija, pamatojoties uz provizoriskajām prognozēm no 2023. gada 13. decembra parakstīšanas finanšu modeļa, iesniedza gada aprēķinus par ikgadējiem MPIKM maksājumiem un kopsummām par diviem secīgiem gadiem (sk. 12. tabulu).

12. tabula

MPIKM maksājumu simulācija

(125)

Lai pamatotu aplēsto divu gadu atsauces periodu, kas izmantots, lai aprēķinātu ierosināto MPIKM maksimālo summu 2 miljardu EUR apmērā, Beļģija sniedz dažus piemērus par kodolreaktoriem, kas tehnisku iemeslu dēļ ir galīgi slēgti Amerikas Savienotajās Valstīs (jo līdz šim Eiropā tas nekad nav noticis) (68). Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju šie piemēri liecina, ka divu gadu atsauces periods atbilst nozares faktiskajai situācijai, jo brīdi, kad pagājuši divi gadi pēc tam, kad konstatēta problēma, kuras dēļ ir jāaptur abu IE bloku darbība, parasti var uzskatīt par saprātīgu robežpunktu, kurā sākt apšaubīt remonta turpināšanu vai apsvērt galīgo darbības apturēšanu.

(126)

Lai nodrošinātu MPIKM darbību, BE-NUC vai nu no saviem akcionāriem, vai arī kādas ārējas puses vēlākais pirmajā IE bloku darbības atsākšanas datumā iegādāsies apgrozāmā kapitāla instrumentu (AKI). AKI palīdz finansēt vajadzību pēc apgrozāmā kapitāla, kura izriet no IE bloku ekspluatācijas. BE-NUC būs atļauts izmantot AKI, ja starpība starp tā ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām būs mazāka par aplēstajiem pamatdarbības izdevumiem nākamajā izdevumu periodā, kas noteikti AL. AKI summa atbilst vismaz vidējiem kopējiem aplēstajiem trīs mēnešu pamatdarbības izdevumiem. Faktiski AKI gada ietvaros darbojas kā pārejas mehānisms uz ikgadējo MPIKM – tas funkcionē kā atjaunojama kredītiespēja, ko katru gadu, ja tas būtu izmantots, atmaksātu ar Beļģijas nodrošināto MPIKM.

(127)

Noteikumi par AKI, ko iepērk saskaņā ar tirgus nosacījumiem vēlākais pirmajā IE bloku darbības atsākšanas datumā, vēl nav zināmi. Tomēr Beļģija arī precizēja, ka AKI procentu likme tiks noteikta, izmantojot to pašu metodiku, par kuru panākta vienošanās attiecībā uz akcionāru aizdevumiem (sk. 63. apsvērumu).

(128)

Papildus MPIKM, kas nodrošina finanšu stabilitāti visā darbmūža pagarinājuma 10 gadu periodā, Beļģijas valdība IE projekta pirmajos 3 gados (darbības atsākšanas posmā) piešķirs BE-NUC un Luminus aizdevumu ar identiskiem nosacījumiem. Aizdevumu apmērs tiks aprēķināts, ņemot vērā to proporcionālo daļu IE blokos un tātad arī to attiecīgo daļu darbības apturēšanas un pamatdarbības izmaksās no 2025. gada 1. jūlija. Kā norādījusi Beļģija, DAPI aizdevumi tiek piešķirti, lai nodrošinātu likviditāti līdz 2028. gadam, jo IE blokos veicamo darbu dēļ pamatdarbības izmaksas nevar finansēt no naudas plūsmām.

(129)

DAPI aizdevumus, kas tiek izsniegti ar ierobežotu procentu likmi un ir atmaksājami saskaņā ar noteiktu atmaksas grafiku, veido divi dažādi mehānismi (t. i., atšķirīgs mehānisms katram IE blokam), un katru no tiem veido divas daļas:

(130)

DAPI aizdevumu noteikumi ir izklāstīti lēmuma par procedūras sākšanu 96. apsvērumā un nav grozīti. DAPI aizdevumi ir atmaksājami ar procentiem līdz 6 % apmērā un pari passu ar akcionāru ienākumiem. Attiecībā uz metodiku, kas izmantota procentu likmes noteikšanai, Beļģija paskaidro, ka šī likme bija rezultāts sarunām starp AL pusēm un ka maksimālā 6 % likme atbilst mērķa IAL diapazona (6–8 %) apakšējai robežai (ņemot vērā TCRK).

(131)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 97. apsvērumā, paredzams, ka DAPI aizdevumi tiks ņemti kopsummā par [500–700] miljoniem EUR (..) maksājumos no (..) līdz (..) un tiks atmaksāti trīs maksājumos no (..) līdz (..), ieskaitot kapitalizētos procentus. Šie aprēķini un summas tiks atjaunināti finanšu modelī, kuru AL darījumu partneris apstiprinās 2025. gadā pirms IE bloku darbības atsākšanas datuma, pamatojoties uz izmaksām, ko rada ekspluatācijas pagarināšana saskaņā ar Beļģijas Kodoldrošības aģentūras noteiktajām kodoldrošības prasībām un kas aplēstas, pamatojoties uz darbuzņēmēju iesniegtajiem cenu piedāvājumiem.

(132)

Beļģija apgalvo, ka DAPI aizdevumi nedod nesamērīgu labumu akcionāriem – paredzētās atdeves nesasniegšanas risks ir proporcionāli sadalīts starp kopuzņēmuma akcionāriem un AL darījumu partneri, jo, samazinoties peļņai, samazināsies gan IE projekta IAL, gan DAPI aizdevumi. Faktiski DAPI aizdevumi netiks atmaksāti (vispār) tikai tad, ja IE projekts nesniegs pietiekamu peļņu, lai akcionāriem izmaksātu ienākumu no to investīcijām (69). Līdz ar to Beļģija apgalvo, ka DAPI aizdevumi nerada papildu riskus AL paredzētajam līdzekļu piešķīrējam papildus IE projekta darbības rezultātu un rentabilitātes riskiem, jo šis mehānisms netiek izmantots, lai finansētu kapitālizdevumus (bet gan tikai IE bloku darbmūža pagarinājuma amortizētās kapitāla izmaksas darbības atsākšanas posmā).

(133)

Saskaņā ar ETA līgumu Electrabel ir jānodrošina kopuzņēmumam BE-NUC:

(134)

Daži pakalpojumi ir nepārprotami izslēgti no ETA līguma, tajā skaitā pakalpojumi, būvdarbi un darbības, kas saistīti ar IE bloku dezekspluatāciju un demontāžu un par ko joprojām ir atbildīgs Electrabel (sk. 3.3.2.4. iedaļu).

(135)

Saskaņā ar ETA līguma 12. panta 1. punktu un ievērojot dažas korekcijas un izņēmumus, BE-NUC maksās Electrabel par 89,807 % (kas atspoguļo Luminus 10,193 % līdzdalību IE blokos) no visām izmaksām, kas radušās, sniedzot IE pakalpojumus un ETA pakalpojumus, un attiecīgo maržu, proti:

(136)

Beļģija apgalvo, ka maržu līmeņi ir saskaņoti ar tiem, ko piemēro saskaņā ar IE partnerības līgumu ar Luminus (kas pats aptver plašu pakalpojumu klāstu, cita starpā arī ETA). Sākotnējais līgums par līdzīgiem pakalpojumiem trešai personai (Luminus), kas noslēgts 2003. gada 26. jūnijā un atkārtoti apstiprināts 2023. gada 13. decembrī, ir atbilstīga atsauce, ko izmantot, lai pamatotu nostāju, ka ETA līgums atspoguļo nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošas kodoldarbību izmaksas. Turklāt Beļģija apgalvo, ka Electrabel finansiālie riski ir lielāki nekā tie, kas paredzēti saskaņā ar partnerības līgumu ar Luminus, jo saskaņā ar ETA līgumu Electrabel marža tiks samazināta neattaisnojamu izmaksu pārsniegumu gadījumā (t. i., ja rodas izmaksas, kas nav iekļautas budžetā, kuru ierosinājis Electrabel un apstiprinājušas puses) un gadījumā, ja kodolelektrostacijas nepieejamība pārsniegs noteikto mērķa īpatsvaru.

(137)

Piedevām Beļģija apgalvo, ka ETA līgumā ir iekļautas noteiktas izmaksu kontroles, tajā skaitā BE-NUC tiesības revidēt Electrabel maksu aprēķinus un pakalpojumu sniegšanu un pieprasīt veikt salīdzinošo novērtēšanu attiecībā uz uzņēmuma Electrabel piemērotajām cenām par tehniskajiem saistītajiem pakalpojumiem.

(138)

Visbeidzot, Electrabel kā IE bloku (vienīgais) operators un pakalpojumu sniedzējs, kas kopuzņēmumam BE-NUC sniedz pakalpojumus saskaņā ar ETA līgumu, tiks stimulēts sasniegt pienācīgus IE bloku tehniskos un ekonomiskos rādītājus. Konkrētāk, saskaņā ar ETA līgumu:

(139)

Tāpēc Beļģija secina, ka ETA līgums attiecas tikai uz radušos izmaksu segšanu un ka ETA līguma finanšu nosacījumi ir noteikti atbilstoši tirgus nosacījumiem.

(140)

Lai gan BE-NUC būs tehniskais īpašnieks 89,807 % IE bloku saražotās elektroenerģijas (atlikušie 10,193 % pieder Luminus), tas nodod īpašumtiesības uz šo elektroenerģiju energopārvaldniekam, kurš to pārdos (70). Šajā nolūkā BE-NUC noslēgs EPPL ar partneri, kas pērk elektroenerģiju no BE-NUC un to pārdod.

(141)

EPPL tiks izklāstīti galvenie noteikumi, nosacījumi un riska sadalījums un attiecīgi tiks detalizēti noteikta TNS un enerģijas pārdošanas pārvaldītāja (“EPPL partneris”) loma saistībā ar to, ievērojot noteiktos parametrus. Saskaņā ar EPPL ieceltais EPPL partneris būs IE blokos saražotās elektroenerģijas BE-NUC piederošās daļas pircējs un īpašnieks, un uz to attiecas iepriekš noteikta TNS. TNS laiku pa laikam var pārskatīt un grozīt saskaņā ar AL sīki izklāstītu procedūru. Beļģijas valdība (BE-WATT) kā AL darījumu partneris var uzlikt TNS, ciktāl tā ievēro TNS nosacījumus, kas noteikti AL. EPPL partnerim šajā jautājumā ir padomdevēja loma.

(142)

Lai saražoto elektroenerģiju nogādātu elektroenerģijas vairumtirgū konkurenciālā un pārredzamā veidā, Electrabel un Beļģijas valsts ir vienojušies rīkot publiskā iepirkuma konkursu par šiem pakalpojumiem, nodrošinot pārredzamību un konkurenci (sk. 3.3.1.5.1. iedaļu). Uz iepirkuma procedūru attiecas publiskā iepirkuma tiesību akti un visi ar to saistītie nepieciešamie aizsardzības pasākumi.

(143)

Beļģija apgalvo, ka iepirkuma procedūra tiek rīkota brīvprātīgi saskaņā ar Beļģijas 2016. gada 17. jūnija Likumu par publisko iepirkumu un Karaļa 2017. gada 18. jūnija dekrētu par publisko iepirkumu komunālo pakalpojumu nozarēs (71).

(144)

EPPL slēgšanas tiesības tiks piešķirtas sarunu procedūrā ar konkursa iepriekšēju izsludināšanu (72), kas ir standarta procedūra komunālo pakalpojumu nozarē. Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus ir publicēts attiecīgajās Beļģijas (73) un ES (74) platformās, sniedzot iespēju visiem potenciālajiem kandidātiem piedalīties iepirkuma procedūrā.

(145)

Ņemot vērā iepērkamā pakalpojuma nozīmīgumu un sensitivitāti no konkurences viedokļa, Beļģija ir ieviesusi papildu noteikumus un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu EPPL mērķu sasniegšanu un paredzēto pakalpojumu pienācīgu sniegšanu.

(146)

Turklāt Beļģija apgalvo, ka iepirkuma konkursā ir ietverts atlases kritēriju kopums nolūkā nodrošināt, ka ikviens pretendents atbilst profesionalitātes nosacījumiem un ka tam ir vajadzīgā infrastruktūra EPPL pienācīgai izpildei. Tomēr, lai nodrošinātu maksimālu konkurenci iepirkuma konkursa laikā, šie kvalifikācijas kritēriji ir ierobežoti līdz minimālajam iespējamajam apjomam un katrs no tiem atspoguļo kādu no paredzētajiem pakalpojumiem nepieciešamajām prasībām.

(147)

Salīdzinājumā ar informāciju, kas bija Komisijas rīcībā laikā, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, Beļģija sniedza sīkāku informāciju par kvalifikācijas kritērijiem. Pretendentam pašam (vai – attiecībā uz pirmajiem četriem tālāk aprakstītajiem kritērijiem – paļaujoties uz citas struktūras iespējām) ir:

(148)

EPPL darbības laikā EPPL partnerim cita starpā piemēro šādus nosacījumus:

(149)

Attiecībā uz iepirkuma konkursa norises laiku Beļģija apgalvo, ka tās mērķis ir pabeigt iepirkuma konkursu laikus, vēlākais līdz 2025. gada 15. maijam, lai EPPL partnerim būtu pietiekami daudz laika veikt nepieciešamos sagatavošanās darbus pirms IE bloku darbības atsākšanas.

(150)

Iepērkamie pakalpojumi saistībā ar elektroenerģijas aktīviem cita starpā ietver i) “nākotnes un realizēto elektroenerģijas aktīvu pārstāvības pakalpojumus”, ii) “nākamās dienas (“ND”) un tekošās dienas (“TD”) optimizācijas un darbības pakalpojumus”, iii) pakalpojumus, kas saistīti ar tirgus regulatīvajām saistībām, iv) Beļģijas PSO līgumu slēgšanas pakalpojumus un v) tirdzniecību, piekļuvi tirgum un tirgus analīzi. Ņemot vērā dažādo iepriekš uzskaitīto uzdevumu savstarpējo atkarību un ierasto tirgus praksi šos pakalpojumus apvienot vienā komerclīgumā, lai nodrošinātu darbības efektivitāti, šie pakalpojumi tiks integrēti vienā EPPL pakalpojuma definīcijā.

(151)

Beļģija ir precizējusi, ka EPPL partneris netirgojas kā aģents vai BE-NUC vārdā, bet pārdod iepirkto elektroenerģiju, jo ir tās īpašnieks. Turklāt grozītajā CSL modelī EPPL partneris iegūst lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz ekonomiskajām modulācijām nolūkā stimulēt ierobežotā modulāciju skaita efektīvu izmantošanu un labāk reaģēt uz tirgus signāliem (sk. 153. apsvērumu un turpmākos apsvērumus).

(152)

Beļģija apgalvo, ka norēķini starp EPPL partneri un BE-NUC ir balstīti uz NDT ar mērķi ierobežot BE-NUC bāzes risku, jo tas nozīmē, ka kopā ar BE-NUC starpības maksājumu, ko veic, pamatojoties uz CSL, kur TAC ir NDT cena, BE-NUC saņem norunas cenu (sk. 3.3.1.3.2. iedaļu) (82). Beļģija apstiprina, ka EPPL partneris varēs brīvi tirgoties paša izvēlētā tirgū un tam nav pienākuma solīt NDT.

(153)

Kā paskaidrots 2.1. iedaļā un 109. apsvērumā, tā kā IE blokiem vienā kodoldegvielas ciklā var tikt veikts tikai līdz 30 modulācijām un tāpēc tiem nav tehniskas un regulatīvas iespējas mainīt savu izejas jaudu jebkurā brīdī, EPPL partnera atlīdzība ir mainīta, lai nodrošinātu stimulus pēc iespējas labāk izmantot atļauto modulāciju ierobežoto apjomu. Tā vietā, lai izmantotu tikai nemainīgu maksu (ko nosaka iepirkuma konkursa kārtībā), grozītajā atlīdzības formulā ir iekļauta arī mainīga maksa (kas pamatojas uz iepriekš noteiktu formulu un ir atkarīga no modulāciju un korekcijas norēķina maksājuma). Šāda atlīdzība EPPL partnerim ļauj gūt daļu no iespējamiem papildu ieņēmumiem, ko rada modulācija negatīvu cenu laikā (kā arī uzņemties daļu no iespējama ieņēmumu krituma, ko rada modulācijas pozitīvu cenu laikā, ja šāda modulācija tiek veikta), vienlaikus tieši pakļaujot EPPL partneri nebalansa un tekošās dienas izmaksām, kā izklāstīts tālāk. Tāpēc mainīgo maksu veidos nemainīga procentuālā daļa (“alfa daļa”) no papildu ieņēmumiem, kas gūti no modulācijas uzsākšanas ND, un diferencēta procentuālā daļa (“beta daļa”) no tekošās dienas un nebalansa izmaksām un ieņēmumiem, t. i., korekcijas norēķina maksājumiem (kas var ietvert papildu ieņēmumus no modulācijas uzsākšanas TD), un:

(154)

3. attēlā izklāstītā formula attiecas uz visu modulāciju laikā saražoto elektroenerģijas apjomu, arī tad, ja modulācija notiek, kad cenas ir pozitīvas (piemēram, izejas jaudas palielināšanas/samazināšanas periodos), nevis tikai negatīvu cenu periodos (84). Mainīgo maksu maksā BE-NUC EPPL ietvaros, bet šīs izmaksas un/vai ieņēmumi tiks novirzīti BE-WATT saskaņā ar AL.

(155)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju, izmantojot grozīto atlīdzības formulu, EPPL partneris cita starpā tiek mudināts visā nākamās dienas un tekošās dienas laikposmā izmantot ekonomiskās modulācijas optimāli un samazināt tekošās dienas un nebalansa izmaksas. Beļģija apgalvo, ka alfa un beta parametri ir izvēlēti tā, lai saglabātu efektīvu tirgus darbību, bet tai pašā laikā neatturētu iepirkuma konkursa dalībniekus, kas nevēlas riskēt.

(156)

Grozītā atlīdzības formula ietekmēs iepirkuma konkursa dalībnieku rīcību attiecībā uz nemainīgās maksas piedāvāšanu. Pretendenti savos piedāvājumos ņems vērā paredzamos ieguvumus, ko sniegs modulācija (iespējamās izmantošanas vērtība), kā arī izmaksas un iespējamos ieņēmumus, kas saistīti ar tekošās dienas un nebalansa maksājumiem. Beļģija apgalvo, ka iepirkuma procedūras dokumentos tiks izskaidrota atlīdzības (stimulu) struktūra, lai grozītajā atlīdzības formulā ietvertā papildu ieņēmumu gūšanas / ieņēmumu krituma iespējamība būtu pārredzama pretendentiem. Beļģija izvērtēs EPPL partnera (grozītās) atlīdzības formulas piemērotību un dažādos tirgos sniegto tās stimulu atbilstību tirgum un efektivitāti. Izvērtēšanu veiks ne vēlāk kā divus gadus pēc darbības sākuma, lai varētu laikus pārskatīt līgumu vai organizēt jaunu iepirkuma konkursu, kas ir iespējams pēc 3,5 gadiem (85). Tomēr, lai saglabātu pienācīgus stimulus EPPL partnerim, ir iespējama tikai alfa un beta parametru augšupēja pārskatīšana (86).

(157)

Beļģija apgalvo, ka, pielāgojot EPPL atlīdzību, stimuli EPPL partnerim, kuram ir pilnvaras pieņemt ar ekonomisko modulāciju saistītus lēmumus (par ko galīgais lēmums jāpieņem operatoram, piemēram, ar drošību vai ar regulējumu saistītu apsvērumu gadījumā), tiek pieskaņoti tirgus signāliem, tādējādi kliedējot Komisijas bažas šajā sakarā. Tajā pašā laikā EPPL partnerim ir piemēroti stimuli, lai tas pildītu savu uzdevumu kā BAP un nebūtu pilnībā pakļauts nebalansam, kas ir ārpus tā kontroles. Turklāt Beļģija apgalvo, ka BE-NUC, kodoloperators un EPPL partneris pastāvīgi dalīsies ar precīzu informāciju (tajā skaitā regulāri atjauninās informāciju par IE bloku pieejamību, tehniskajām iespējām utt.), lai EPPL partneris varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ekonomiskajām modulācijām, un tādējādi EPPL partneris būs sagatavots pieņemt efektīvus lēmumus.

(158)

Beļģija arī apstiprina, ka CSL darījumu partneris (BE-WATT) izstrādās riska pārvaldības stratēģiju savai atklātajai pozīcijai, kā paredzēts tiesību aktos, un ka tās īstenošana veicinās likviditāti nākotnes elektroenerģijas tirgos (sk. 99. apsvērumu). Pirms stratēģijas pieņemšanas par to jāsaņem regulatora ieteikums, kas ietvers novērtējumu par stratēģijas ietekmi uz attiecīgajiem elektroenerģijas tirgiem.

(159)

EPPL partneri principā atlasīs pārredzamā, atklātā un uz konkurenci balstītā iepirkuma konkursā (sk. 3.3.1.5.1. iedaļu). Iepirkuma konkursā var piedalīties arī Engie tirdzniecības struktūra GEMS (Global Energy Management & Sales) – Engie grupas struktūrvienība, kas ir vadības ziņā neatkarīga no kodolenerģētikas struktūrvienības (Nuclear). Ja GEMS piedalās iepirkuma procedūrā, ir paredzēti īpaši noteikumi un pasākumi, lai nodrošinātu taisnīgu procesu.

(160)

Beļģija apgalvo, ka tiek un tiks veikti un īstenoti pietiekami pasākumi, lai rezultatīvi identificētu un novērstu iespējamos interešu konfliktus. Tālāk sniegts šo pasākumu kopsavilkums.

(161)

Ja iepirkuma procedūrā neizdosies izraudzīties piemērotu kandidātu un ja EPPL netiks noslēgts savlaicīgi, vēlākais līdz 2025. gada 15. maijam, GEMS uz laiku sniegs EPPL paredzētos pakalpojumus – tas būs galējs rezerves variants. Šie pakalpojumi tiks sniegti saskaņā ar noteikumiem, par kuriem puses vienosies, ierobežotu laikposmu, lai BE-NUC varētu piešķirt EPPL slēgšanas tiesības, izmantojot citu iepirkuma procedūru. Sekmīgas iepirkuma procedūras gadījumā izraudzītais kandidāts pārņems EPPL paredzēto pakalpojumu sniegšanu no GEMS, tiklīdz būs beidzies attiecīgais laikposms, kurā GEMS būs sniegusi šos pakalpojumus. Atkārtotu iepirkuma konkursu skaits nav ierobežots.

(162)

Beļģija apgalvo, ka šī kārtība ir nepieciešama un piemērota, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu (t. i., kodolbloku saražotās elektroenerģijas pārdošanas) nepārtrauktību, taču šis risinājums ir stingri ierobežots laikā un līdz nepieciešamajam minimumam.

(163)

Visbeidzot, Beļģija apgalvo, ka tā nodrošinās, ka BE-NUC stingri ievēro publiskā iepirkuma tiesību aktus un principus. Plašais apspriešanās process sniedz papildu garantijas, kas nodrošina, ka pakalpojumu iegāde tiek veikta, izmantojot uz konkurenci balstītu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu iepirkuma procedūru. Tāpēc Beļģija uzskata, ka ir novērsts jebkāds risks, ka Engie varētu radīt tirgus noslēgtību un veikt citas iespējamas pret konkurenci vērstas darbības, un ka ir pieņemti visi aizsardzības un citi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiks izraudzīts neatkarīgs EPPL partneris. Variants, ka šos pakalpojumus uz laiku sniegtu GEMS, ir tikai galējs rezerves variants, kas ir nepieciešams un piemērots, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību.

(164)

Divi citi apakšpasākumi, kas ir daļa no darījuma, ir līgums par administratīvajiem pakalpojumiem (“LAP”) starp Electrabel un BE-NUC un līgums, kas paredz izmaksu segšanas zaudējumu atlīdzināšanas kārtību gadījumā, ja līgums netiek noslēgts. Šie apakšpasākumi ir izskaidroti lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.10. un 3.3.11. iedaļā.

(165)

Kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 121. apsvērumā, tiesiskais regulējums, ko Eiropas Savienībā piemēro radioaktīvajiem atkritumiem un nostrādātajai kodoldegvielai, ir balstīts uz šādiem diviem pamatprincipiem: i) princips “piesārņotājs maksā” (87) un ii) dalībvalstu galīgā atbildība (arī finansiālā atbildība) par nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgu un drošu apsaimniekošanu (arī apglabāšanu) (88).

(166)

Kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 3.4.2. iedaļā, saskaņā ar Beļģijā spēkā esošajiem noteikumiem kodoloperators ir finansiāli (ar kodolizdevumiem paredzēto uzkrājumu uzņēmuma Synatom starpniecību un kopā ar EDF Belgium un Luminus (“finansējošie uzņēmumi”)) un operacionāli atbildīgs par septiņu kodolelektrostaciju dezekspluatāciju, kā arī par radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas kondicionēšanu un apsaimniekošanu un to ilgtermiņa glabāšanu pēc tam, kad tos akceptējusi ONDRAF/NIRAS, līdz to galīgajai apglabāšanai. Kodolizdevumiem paredzētos uzkrājumus, kas attiecas uz nostrādāto kodoldegvielu un dezekspluatācijas atkritumiem, finansē Electrabel un finansējošie uzņēmumi un pārvalda Synatom, un tiem ir piemērojama neatkarīgas publiskas iestādes – Kodolizdevumiem paredzētu uzkrājumu komisijas (“CPN/CNV”) – prudenciālā uzraudzība. Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 123.–125. apsvērumā, Beļģija apgalvo, ka Electrabel kā vienīgais IE bloku operators saglabās noteiktus pienākumus, kas izriet no i) Eiropas un Beļģijas tiesību aktiem un ii) īstenošanas līguma līgumsaistībām, tādējādi ievērojot principu “piesārņotājs maksā”.

(167)

CPN/CNV un ONDRAF/NIRAS ir uzraudzības iestādes Beļģijā:

(168)

Kā minēts lēmuma par procedūras sākšanu 129. apsvērumā un 4. tabulā, pamatojoties uz CPN/CNV pēdējo trīsgadu pārskatīšanu, kas tika veikta 2023. gada jūlijā, pašreizējā ar kodolsaistībām saistīto uzkrājumu kopsumma ir 18 225 miljoni EUR, ko veido uzkrājumi demontāžas darbībām (8 122 miljoni EUR), nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanai (9 070 miljoni EUR) un ekspluatācijas atkritumu apsaimniekošanai (1 033 miljoni EUR) (89).

(169)

Sarunās par IE projektu Engie un Beļģijas valsts vienojās par ilgtermiņa atbildības ierobežojumu to radioaktīvo atkritumu radītājiem, kas rodas, ražojot elektroenerģiju no kodolenerģijas (līgums par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu), ar mērķi samazināt nenoteiktību šajā sakarā (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 3.4.3. iedaļu). Līgumā par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu paredzēts, ka kodoloperators (Electrabel) par vienreizēju maksājumu nodod Beļģijas valstij finansiālās saistības attiecībā uz visu septiņu Beļģijas kodolbloku kondicionēto radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas radīšanu, uzglabāšanu vai īpašumtiesībām uz tiem, ievērojot attiecīgos līgumā paredzētos nodošanas kritērijus un pēc to izpildes (90).

(170)

Šis vienreizējais maksājums ir noteikts katrai kodolatkritumu kategorijai. Kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 131. apsvērumā, saskaņā ar ONDRAF/NIRAS vēsturisko radioloģisko klasifikāciju un saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (“IAEA”) klasifikāciju radioaktīvos kodolatkritumus var iedalīt trīs kategorijās: A kategorijas atkritumos (īsdzīvojoši atkritumi ar zemu vai vidēju radioaktivitātes līmeni), B kategorijas atkritumos (ilgdzīvojoši atkritumi ar zemu vai vidēju radioaktivitātes līmeni) un C kategorijas atkritumos (īsdzīvojoši un ilgdzīvojoši atkritumi ar augstu radioaktivitātes līmeni) un nostrādātajā kodoldegvielā.

(171)

13. tabulā ir parādīts esošo uzkrājumu 18 225 miljonu EUR apmērā sadalījums starp Electrabel (8 410 miljoni EUR) un Beļģijas valdību (9 815 miljoni EUR) saskaņā ar līgumu par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu un sadalījums pa atkritumu kategorijām.

13. tabula

Sadalījums saskaņā ar līgumu par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu

(172)

Līguma par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu principi nav grozīti un ir aprakstīti lēmuma par procedūras sākšanu 133. apsvērumā. Tālāk sniegts to kopsavilkums.

(173)

Kā minēts 107. apsvēruma a) punktā un sīkāk paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 3.4.5.1. un 3.4.5.2. iedaļā, maksimālā summa 15 miljardu EUR apmērā tika noteikta, balstoties uz kodoloperatora pašreizējo kodolizdevumiem paredzēto uzkrājumu summu (pamatsummu) un riska prēmiju. Beļģija ir precizējusi, ka pamatsummā jau ir iekļautas rezerves neparedzētiem izdevumiem, neskaidrībām un citiem riskiem, kas var rasties saistībā ar demontāžu, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanu. Noteikumi par maksimālo summu maksājumiem ir izskaidroti lēmuma par procedūras sākšanu 3.4.5.3. iedaļā, un tie nav grozīti.

(174)

Beļģija ir precizējusi, ka Beļģijas valstij nododamās maksimālās summas jau ietver visas vēsturiskās un aplēstās turpmākās kodolatkritumu saistības (līdz visu Beļģijas kodolelektrostaciju sākotnējam oficiāli noteiktajam darbības beigu datumam 2025. gadā). Tāpēc, nosakot maksimālās summas, jau ir ņemti vērā visi kodolatkritumi un nostrādātā kodoldegviela, ko Beļģijas kodolelektrostacijas radījušas vai radīs to oficiāli noteiktā darbmūža laikā.

(175)

Beļģija arī precizē, ka faktiskais atkritumu apjoms būs zināms tikai tad, kad atkritumi būs kondicionēti un fiziski nodoti Beļģijas valstij. Tādējādi vienreizējais maksājums 15 miljardu EUR apmērā sedz tikai iepriekš noteiktus attiecīgo atkritumu apjomus (apjoma kredītus), par kuriem panākta vienošanās īstenošanas līgumā. Ja attiecīgo radīto atkritumu faktiskais apjoms būs lielāks par apjoma kredītiem, Engie maksās apjoma korekcijas maksu par katru papildu apjoma kredītu (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 133. apsvērumu).

(176)

Tāpat BE-NUC un Luminus finansēs visus ekspluatācijas atkritumus (“IE atkritumi”) un nostrādāto kodoldegvielu (“IE nostrādātā kodoldegviela”), kas rodas IE bloku darbmūža pagarinājumā, proti, maksās par katru papildu atkritumu daudzumu. Par katru IE atkritumu un IE nostrādātās kodoldegvielas papildu daudzumu būs vajadzīgi divi maksājumu kopumi:

(177)

Beļģija arī precizē, ka parakstīšanas finanšu modelī ir ņemtas vērā IE atkritumu un IE nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanas jeb beiguposma izmaksas, kas tiek lēstas aptuveni 0,9 miljonu EUR apmērā par katru kodoldegvielas kaseti (2022. gada vērtībās), no kuriem aptuveni 0,3 miljoni EUR par vienu kodoldegvielas kaseti ir paredzēti uzglabāšanai objektā un aptuveni 0,6 miljoni EUR par kodoldegvielas kaseti – kā IE atkritumu apjoma korekcijas maksa par nostrādāto kodoldegvielu.

(178)

Kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 3.4.4. iedaļā, Beļģija izveidoja jaunu sui generis publisku iestādi Hedera, kurai ir divējāda loma:

(179)

Atkritumu apsaimniekošanas maksimālās summas, ko saņēmusi Hedera, ir jānodrošina un jāinvestē, lai radītu atdevi, kas vajadzīga, lai segtu nodoto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kad tās būs jāsedz. Hedera ir nodalīts fonds, ko pārrauga CPN/CNV – īpaša valsts struktūra, kurai ir būtiska loma šo finanšu līdzekļu pienācīgas pārvaldības, kontroles un izmantošanas nodrošināšanā un garantēšanā (93). To atspoguļo Hedera divējādais uzdevums – nodrošināt, ka i) saņemtās summas ir nodrošinātas un rada vajadzīgo atdevi (94) un ii) atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanas un nodoto saistību pārvaldības izmaksas tiek pietiekami kontrolētas (95). Turklāt šie finanšu resursi būs pietiekami jānodala no Beļģijas valsts vispārējā budžeta (kā paredzēts Hedera likumā), lai tos izmantotu tikai ilgtermiņa uzglabāšanas un galīgās uzglabāšanas izmaksu segšanai un tos nevarētu izmantot citiem nolūkiem vai nākotnes budžeta deficīta segšanai.

(180)

Beļģija apgalvo, ka līgumā par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu ir ietverti un to papildina citi riska mazināšanas pasākumi, tajā skaitā tālāk aprakstītie.

(181)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 172. apsvērumā, Beļģija atzīst, ka līgumam par kodolatkritumiem ir pozitīva ietekme uz kodoloperatora riska profilu, jo ievērojamu daļu tā kodolsaistību segs maksimālās summas, un ka šā atšķirīgā riska profila dēļ ir pamatoti un ir vajadzīgs pārskatīt pasākumu kopumu, kas nodrošina kodoloperatora finansiālā stāvokļa drošību un uzraudzību: vienreizējais maksājums 15 miljardu EUR apmērā iestādei Hedera attaisno Electrabel ārpus Eiropas esošo aktīvu atbrīvošanu no Electrabel atbildības ietvara (un ar to saistītās CPN/CNV īstenotās uzraudzības). Engie kā Electrabel Francijas mātesuzņēmums nodrošinās, ka brīdī, kad tiks noslēgts līgums starp Beļģijas valsti un Electrabel, uzņēmumā Electrabel paliks vismaz 4 miljardi EUR aktīvu (pašu kapitāla vērtība 2023. gada 30. jūnijā). Turklāt Engie pēc pirmā pieprasījuma piešķir neierobežotu un neatceļamu mātesuzņēmuma garantiju attiecībā uz i) Electrabel dezekspluatācijas saistībām (kas ietver arī risku, ka uzkrājumu vērtība ir nepietiekama), ii) apjoma risku, kas saistīts ar noteikto maksimālo summu, un iii) Synatom izsniegto (pašreizējo vai nākotnes) aizdevumu atmaksu.

(182)

Beļģija uzskata, ka nodotās saistības attiecībā uz kodolatkritumiem un papildu saistības attiecībā uz dezekspluatāciju, kuras izriet no IE projekta, nesniedz ekonomisku priekšrocību Electrabel un finansējošajiem uzņēmumiem, ņemot vērā, ka tās pienācīgi atspoguļo turpmāku izmaksu svārstību risku, ko pārņem valsts, un ka riska nodošanas struktūra ir tāda, ka privāts ieguldītājs būtu piekritis to uzņemties.

(183)

Beļģija apgalvo, ka kodolizdevumiem paredzētie uzkrājumi, ko kodoloperators/Synatom izveidojis pirms līguma par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu noslēgšanas, tika aprēķināti, izmantojot 2,5 % diskonta koeficientu demontāžas darbībām (ieskaitot demontāžas atkritumus) un 3 % diskonta koeficientu visām darbībām, kas saistītas ar nostrādāto kodoldegvielu (saskaņā ar CPN/CNV lēmumu, kas pieņemts, veicot 2022. gada beigu trīsgadu pārskatīšanu).

(184)

Beļģija precizē, ka divu dažādu diskonta likmju izmantošana uzkrājumu aprēķināšanai (demontāžas saistības salīdzinājumā ar nostrādātās kodoldegvielas saistībām) ir pamatota ar ilguma atšķirību un atspoguļo naudas vērtību laikā (97).

(185)

Kā norādīts 198. apsvērumā, līgums par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu paredz tikai nodoto kodolatkritumu un nostrādātās kodoldegvielas saistību nodošanu Beļģijas valstij, savukārt dezekspluatācijas un demontāžas saistības paliek kodoloperatoram (izņemot IE projekta izraisītās asinerģijas, sk. 199. apsvērumu). Tāpēc Beļģija apgalvo, ka nodoto kodolatkritumu un nostrādātās kodoldegvielas saistību pašreizējās vērtības aprēķināšanai tika izmantots viens diskonta koeficients – 3 % (1 % reālā likme + 2 % inflācija) –, lai ņemtu vērā faktu, ka kodolatkritumu un nostrādātās kodoldegvielas saistību termiņš ir ilgāks nekā dezekspluatācijas saistībām (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 148. apsvērumu).

(186)

Beļģija lūdza CPN/CNV padomu par vispiemērotāko diskonta koeficientu, kas izmantojams atkritumu apsaimniekošanas maksimālās summas aprēķināšanai (98). Kā minēts lēmuma par procedūras sākšanu 149. apsvērumā, CPN/CNV ierosināja koriģēt diskonta koeficientu kodolatkritumu/dezekspluatācijas un nostrādātās kodoldegvielas saistībām, piemērojot divu soļu pieeju, proti, piemērot 3,17 % diskonta koeficientu, kura pamatā ir faktiskā 30 gadu OLO likme, pirmajos 30 gados un piemērot diskonta koeficientu 2,17 %, pamatojoties uz bezriska likmes aplēsi, kuras pamatā ir OLO likme, nākamajos 30 gados.

(187)

Beļģija atgādina, ka sarunu periods bija ilgs (1,5 gadi) un ka izvēli par labu vienotam diskonta koeficientam 3 % apmērā pamatoja nepieciešamība nodrošināt zināmu paredzamību attiecībā uz diskonta koeficientu, kas izmantots sarunās ar Engie. Tas ir tāpēc, ka diskonta koeficientam ir tieša ietekme uz pārskaitāmās vienreizējā maksājuma summas aprēķināšanu. Beļģija paskaidro, ka metodika, ko CPN/CNV izmantoja 2023. gada ieteikumā, vēlāk tika izmantota kopā ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (“EAAPI”) galīgo nākotnes likmi (“GNL”) (99) kā ex post apstiprinājums, ka diskonta koeficients 3 % apmērā ir piesardzīga ilgtermiņa likme.

(188)

Pirmkārt, Beļģija lūdza neatkarīgu konsultantu aprēķināt “vienoto” diskonta koeficientu, kas līdzvērtīgs CPN/CNV divu soļu pieejai, izmantojot CPN/CNV ieteiktās bezriska likmes, kā arī izmantojot dažādus citus OLO likmju datus (100). Analīze liecina, ka CPN/CNV ierosinātā pieeja ir īpaši jutīga pret aprēķinam izmantoto periodu. Piemēram, divu soļu pieejas rezultātā tiek iegūts līdzvērtīgs diskonta koeficients 2,8 % apmērā, izmantojot CPN/CNV ierosinātās bezriska likmes, līdzvērtīga 3,1 % likme, piemērojot CPN/CNV metodiku ar OLO likmju datiem, kas bija pieejami lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas laikā, un līdzvērtīga 3,2 % likme īstenošanas līguma parakstīšanas laikā. Kā parādīts 14. tabulā, ar CPN/CNV ierosināto divu soļu pieeju tiek iegūtas divas līdzvērtīgas diskonta likmes ar 40 bāzes punktu starpību, ņemot vērā 2 atšķirīgus laikposmus, kurus šķir tikai 9 mēneši.

(189)

Otrkārt, 14. tabulā redzams arī salīdzinājums ar EAAPI GNL, jo EAAPI atsauce tika izmantota arī Vācijas precedenta lietā (SA.45296 (101)), kurā tika atzīts, ka diskonta koeficients 4,58 % apmērā ir samērīgs.

14. tabula

CPN līdzvērtīgās likmes un EAAPI likmes attīstība kopš CPN 2023. gada marta ieteikuma

(190)

Kā izriet no 14. tabulas, noteiktais 3 % diskonta koeficients ir pa vidu starp:

(191)

Turklāt 3 % likme šķiet konservatīvāka nekā CPN/CNV ierosinātā likme un GNL gan līguma parakstīšanas brīdī, gan pēc tam.

(192)

Beļģija arī apgalvo, ka diskonta koeficients 1 % apmērā reālā izteiksmē šķiet konservatīvs salīdzinājumā ar atdeves likmi, ko Hedera var sagaidīt, izmantojot atbilstošu piesardzīgu aktīvu un pasīvu pārvaldības pieeju. Beļģija sniedz salīdzinošu piemēru, atsaucoties uz EDF īpašo aktīvu portfeli, kas tiek izmantots, lai nodrošinātu tā ilgtermiņa kodolsaistību drošu finansēšanu, kā aprakstīts EDF 2023. gada vispārējā reģistrācijas dokumentā (103). Šis portfelis tiek pārvaldīts, pamatojoties uz aktīvu un pasīvu pieeju, un tas ir diversificētu aktīvu portfelis, kas ir salīdzināms ar Hedera pārvaldītā hipotētiskā portfeļa aprakstu, tāpēc var pamatoti pieņemt, ka tam būs līdzīga atdeve.

(193)

Visbeidzot, Beļģija atkritumu apsaimniekošanas maksimālās summas aprēķinā pieņem nemainīgu inflācijas līmeni 2 % apmērā, kas ir Eiropas Centrālās bankas (“ECB”) noteiktais ilgtermiņa inflācijas mērķis. ECB uzskata, ka patēriņa cenu indekss (“PCI”) ir atbilstošs inflācijas rādītājs. Kā minēts lēmuma par procedūras sākšanu 150. apsvēruma b) punktā, CPN/CNV pauda bažas par to, ka kodolobjektu būvniecības izmaksu faktiskā inflācija (pamatojoties uz ABEX indeksu) varētu būt augstāka nekā PCI inflācija. Beļģija apgalvo, ka ECB noteiktais 2 % inflācijas mērķis ir pareizā inflācijas aizstājējvērtība atkritumu apsaimniekošanas maksimālās summas aprēķināšanai šādu iemeslu dēļ.

(194)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Beļģija uzskata, ka 3 % diskonta koeficients ir piemērota un konservatīva likme ilgtermiņa saistību diskontēšanai.

(195)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 153. apsvērumā, Beļģija apgalvo, ka pamatsummai 9 815 miljonu EUR apmērā ir pieskaitīta ievērojama papildu riska prēmija 5 185 miljonu EUR apmērā, kas paredzēta, lai segtu atlikušās neskaidrības. Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 154. apsvērumā, riska prēmija ir balstīta uz ONDRAF/NIRAS tehnisko piezīmi (104), kurā analizētas neskaidrības un riski, kas saistīti ar finansiālās atbildības par septiņās Beļģijas kodolelektrostacijās radušos radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanu nodošanu Beļģijas valstij (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 80. zemsvītras piezīmi). Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 156. apsvērumā, Beļģija apgalvo, ka 52,83 % riska prēmija ir pietiekama un pārsniedz 35,47 % riska prēmiju, kas tika piemērota Vācijas lietā (SA.45296 (sk. 101. zemsvītras piezīmi)).

(196)

Papildus precizējumiem par riska prēmiju, kas izklāstīti lēmuma par procedūras sākšanu 154. apsvērumā, Beļģija oficiālās izmeklēšanas laikā sīkāk paskaidroja, kā riska prēmija tika aprēķināta, pamatojoties uz ONDRAF/NIRAS tehnisko piezīmi. 15. tabulā sniegti detalizēti skaidrojumi par riska prēmiju un izklāstīts riska prēmijas sastāvs, un saskaņā ar šo informāciju kā apakšējā robeža tika noteikti 5 033 miljoni EUR, bet kā augšējā robeža – 5 133 miljoni EUR. Sarunās, kas attiecās uz līguma par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu, riska prēmija tika noteikta nedaudz lielāka, proti, 5 185 miljonu EUR apmērā, ar mērķi panākt vienreizēju maksājumu 15 miljardu EUR apmērā (sk. 13. tabulu).

15. tabula

Detalizēts riska prēmijas sastāvs un aprēķins

(197)

Beļģija apgalvo, ka ONDRAF/NIRAS atzinumā tās tehniskajā piezīmē ir sniegts to risku saraksts, kas saistīti ar kodolsaistību nodošanu Beļģijas valstij un kas ar ONDRAF/NIRAS ekspertu palīdzību tika pievienoti 2022. gada kodolizdevumiem paredzēto uzkrājumu lietai, lai aplēstu, kāda ir minimālā riska prēmija, kas nepieciešama, lai segtu visus zināmos riskus. Tāpēc Beļģija apgalvo, ka līgumā par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu noteiktā riska prēmija ir paredzēta, lai segtu visus “drīzāk neiespējamos nekā iespējamos” riskus, kas identificēti ONDRAF/NIRAS paziņojumā, un sarunu laikā identificētos papildu riskus, kas izsecināti komunikācijā ar Electrabel un no ekspertu atzinumiem. Visbeidzot, Beļģija atgādina, ka ONDRAF/NIRAS eksperti bija iesaistīti sarunās, kas attiecās uz līgumu par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu, ar mērķi palīdzēt Beļģijas valdībai jautājumā par to, kā ņemt vērā to ieteikumus, kas sniegti 2023. gada marta tehniskajā piezīmē.

(198)

Kā minēts lēmuma par procedūras sākšanu 163. apsvērumā, atšķirībā no nodoto kodolatkritumu un nostrādātās kodoldegvielas saistībām kodoloperators ir vienīgais atbildīgais par visa kodolparka dezekspluatāciju un demontāžu (un finansējošie uzņēmumi finansiāli piedalās dezekspluatācijas un demontāžas izmaksu segšanā). Tādējādi dezekspluatācijas un demontāžas saistības ir “neierobežotas”.

(199)

Tomēr darījuma ietvaros Beļģijas valsts uzņēmās finansiālu atbildību par “dezekspluatācijas papildu saistībām, kas izriet no IE projekta,” jeb “dezekspluatācijas asinerģijām”. Divas galvenās aplūkotās kategorijas ir pēcekspluatācijas posma izmaksu (pamatdarbības un projekta (“PP”) izmaksu) un dezekspluatācijas un demontāžas (“DD”) izmaksu pieaugums, ko izraisījis IE projekts (pamatdarbības, projekta un investīciju izmaksas). Piemēri par to, kas konkrēti veido šīs dezekspluatācijas asinerģijas, ir sniegti lēmuma par procedūras sākšanu 85. un 86. zemsvītras piezīmē. Dezekspluatācijas asinerģiju galīgā summa ir IE projekta ietekmes izvērtējuma rezultāts, un tā nesedz pamatdarbības izmaksas, kas saistītas ar ikdienas pārvaldību vai parastajām darbībām. Dezekspluatācijas asinerģiju galīgā summa ir rezultāts, kas iegūts, izvērtējot IE projekta ietekmi uz dažādām izmaksu apakškategorijām, jo divu reaktoru dezekspluatācijas nobīde ietekmē konkrētu investīciju plānošanu, organizāciju, grafiku un nepieciešamību noteiktā laikā (105). Ne BE-NUC, ne Beļģijas valstij nav nekādu citu saistību attiecībā uz dezekspluatācijas saistībām.

(200)

Kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 168. apsvērumā, tā kā starp Electrabel un Beļģijas valsti bija domstarpības par dezekspluatācijas asinerģiju apjomu finansiālā izteiksmē, attiecīgo lēmumu tika uzdots pieņemt CPN/CNV, un lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas brīdī galīgā summa vēl nebija zināma. CPN/CNV2024. gada 24. jūnijā apstiprināja summu [100–500] miljonu EUR apmērā (nominālā izteiksmē), un 2024. gada 16. oktobrīCPN/CNV paziņoja Beļģijai un Engie, ka galīgā maksājamā summa 2024. gada beigās ir [100–500] miljoni EUR (106). Dezekspluatācijas asinerģiju summa, kas Beļģijas valdībai jāmaksā, ir nemainīga vienreizēja maksājuma summa, ko nevar palielināt, ja papildu izmaksas ir lielākas, nekā paredzēts; turpretī, ja IE projekts netiks īstenots, kā paredzēts, Beļģijas valstij tiks atlīdzināti izdevumi.

(201)

Beļģija apgalvo, ka vienošanās par atkritumiem paredz arī plašu drošības pasākumu kopumu, lai garantētu, ka “neierobežotas kodolsaistības” uzņemas ekonomiski dzīvotspējīgs kodoloperators:

(202)

Beļģija apgalvo, ka vienošanos par atkritumiem var novērtēt atsevišķi no pārējām pasākuma daļām.

(203)

Pirmkārt, Beļģija apgalvo, ka vienošanās par atkritumiem attiecas nevis tikai uz IE blokiem, bet gan uz visiem septiņiem kodolreaktoriem Beļģijā. Kodolizdevumiem paredzētajos uzkrājumos, uz kuriem balstās maksimālās summas, ir ņemti vērā visi kodolizdevumiem paredzētie uzkrājumi, kas jāizveido līdz sākotnējiem oficiāli noteiktajiem septiņu kodolreaktoru darbības beigu datumiem (sk. 1. tabulu).

(204)

Otrkārt, kā minēts lēmuma par procedūras sākšanu 170. apsvērumā, izmaksas, kuras saistītas ar ekspluatācijas atkritumiem un nostrādāto kodoldegvielu, kas IE blokos saražoti IE periodā, segs IE bloku līdzīpašnieki (BE-NUC un Luminus), un tās ietver izmaksas par ekspluatācijas atkritumu atbilstības nodrošināšanu LPNK un apjoma korekcijas maksu par šiem papildu apjomiem. Electrabel un finansējošie uzņēmumi izveidos uzkrājumus radioaktīvajiem ekspluatācijas atkritumiem saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības noteikumiem. Šīs papildu izmaksas ir atspoguļotas parakstīšanas finanšu modelī, uz kura ir balstīti IE projekta 1. komponenta finansiālā atbalsta pasākumi, tāpēc tās ir ņemtas vērā, veicot 1. komponenta apakšpasākumu kalibrēšanu.

(205)

Treškārt, kodoloperators joprojām ir atbildīgs par visu septiņu Beļģijas kodolreaktoru dezekspluatāciju un demontāžu. Šīs izmaksas nav atspoguļotas ne vienošanās par atkritumiem dokumentā, ne parakstīšanas finanšu modelī. Pastāv viens izņēmums, kas ir saistīts ar dezekspluatācijas saistību palielinājumu (gan attiecībā uz IE blokiem, gan kodolblokiem, kas nav IE bloki), kurš izriet no IE projekta un kuram CPN/CNV noteica un apstiprināja nemainīgu vienreizēja maksājuma summu, ko Beļģijas iestādes izmaksās kā vienreizēju maksājumu. Šo asinerģiju apjoms ir ņemts vērā parakstīšanas finanšu modelī.

(206)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 3.5. iedaļā, līgums starp Beļģijas valsti un Engie ietver arī noteikumus, kuri attiecas uz tiesiskās aizsardzības pasākumiem un kuros definēta riska dalīšana dažu turpmāku tiesību aktu izmaiņu gadījumā. “Fēniksa” likuma 4. nodaļā ir paredzēts juridiskais pamats Engie aizsardzībai pret noteiktām izmaiņām tiesību aktos. Tomēr pušu attiecības saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu attiecīgo tiesību aktu izmaiņu gadījumā reglamentēs tikai īstenošanas līguma noteikumi.

(207)

Šie noteikumi, kas noslēgti ar Engie un Electrabel, paredz, ka gadījumā, ja Beļģijas federālā valdība vai Beļģijas federālais parlaments pieņem jaunus noteikumus, kas attiecas tieši uz kodoloperatoriem Beļģijā vai Electrabel darbībām kodolenerģijas jomā un kam ir negatīva ietekme uz darījuma būtiskajiem noteikumiem, Beļģijas valsts atlīdzina Engie (vai vienam no skartajiem Engie grupas uzņēmumiem) tiešos zaudējumus, kas tam rezultātā faktiski radušies. Tas ietver arī maksājumus, kas Engie jāveic Luminus saistībā ar šo zaudējumu atlīdzināšanu. Saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem prasītājam ir jāpierāda sava prasība un zaudējumu atlīdzināšanas apmērs tiks noteikts tiesā vai šķīrējtiesas procedūrā. Kompetentas ir Beļģijas tiesas, bet abām pusēm ir iespēja izvēlēties jautājumu izšķirt šķīrējtiesā saskaņā ar UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem.

(208)

Šo noteikumu nepiemēro, ja tiesību akta grozījums izriet no Eiropas vai starptautisko tiesību transponēšanas, ja vien Beļģijas federālā valdība vai Beļģijas federālais parlaments nav rosinājuši vai aktīvi veicinājuši šādu tiesību aktu pastāvēšanu un saturu citā līmenī (starptautiskā, pārvalstiskā, Eiropas, reģionālā, pašvaldību u. c. līmenī) vai nav rosinājuši vai aktīvi veicinājuši tiesas lēmuma pieņemšanu.

(209)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 180. apsvērumā, Beļģija apgalvo, ka Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse liecina, ka aizsardzība pret tiesību aktu izmaiņām var būt valsts atbalsts. Šajā ziņā Beļģija atsaucas uz Komisijas lēmumu par trīs citu Beļģijas kodolreaktoru darbmūža pagarināšanu, kurā Komisija izvērtēja zaudējumu atlīdzināšanas klauzulas, kas ietvertas līgumos, kuri noslēgti starp Beļģijas valsti un kodolelektrostaciju īpašniekiem. Tādējādi Beļģija secina, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu līgums starp Beļģijas valsti un Engie varētu nozīmēt selektīvas ekonomiskas priekšrocības piešķiršanu Engie.

(210)

Beļģija apgalvo, ka, ņemot vērā īpašo ekonomisko situāciju un kodolenerģijas īpašo riska profilu, abu kodolreaktoru darbmūža pagarināšanai ir nepieciešams īpašs atbalsta pasākumu kopums.

(211)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 22. apsvērumā, Electrabel neveidoja nekādus uzkrājumus ilgtermiņa ekspluatācijai, jo līdz 2022. gada martam (saskaņā ar Likumu par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas) visus Beļģijas kodolenerģijas aktīvus bija plānots slēgt vēlākais līdz 2025. gadam. Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par Doel 4 un Tihange 3 darbmūža pagarināšanu, IE bloki bija steidzami jāatjauno. Ņemot vērā saspringto grafiku un kodoldegvielas un citu nepieciešamo daļu izmaksu pieaugumu pēdējos gados, neskaidrības par IE projekta investīciju izmaksām ir ievērojamas.

(212)

Beļģijas iestādes izvērtēja alternatīvus atbalsta mehānismus, piemēram, kodoltehnoloģiju dalību Beļģijas jaudas mehānismā, noteiktu regulētu piemaksu, vienvirziena CSL vai RAB modeli.

(213)

Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju, ņemot vērā 3.1. iedaļā minētās tirgus nepilnības, šīs alternatīvas tika uzskatītas par mazāk piemērotām IE projekta atbalstam šādu iemeslu dēļ:

(214)

Beļģija apgalvo, ka divvirzienu CSL apvienojumā ar pārējiem atbalsta pasākumu kopuma apakšpasākumiem sniedz nepieciešamo atbalstu par zemākām izmaksām patērētājiem salīdzinājumā ar alternatīviem atlīdzības atbalsta mehānismiem.

(215)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 181. apsvērumā, paziņotā pasākuma galīgie labuma guvēji ir i) Engie kā Electrabel – IE bloku vienīgā operatora un līdzīpašnieka (89,807 %) – mātesuzņēmums un tiešā puse īstenošanas līgumā, kas noslēgts ar Beļģijas valdību, un ii) EDF S.A. (“EDF”) kā Luminus – IE bloku līdzīpašnieka (10,193 %) un viena no finansējošajiem uzņēmumiem – galvenais mātesuzņēmums un kā EDF Belgium – viena no finansējošajiem uzņēmumiem – mātesuzņēmums. Oficiālās izmeklēšanas laikā Komisija nav konstatējusi iemeslus, kas liktu mainīt galveno labuma guvēju novērtējumu.

(216)

Tomēr Komisija piekrīt Beļģijas viedoklim attiecībā uz pasākuma 1. komponenta labuma guvēju noteikšanu. Konkrētāk, Beļģija savās piezīmēs, kas attiecās uz lēmumu par procedūras sākšanu, apgalvoja, ka BE-NUC (Beļģijas valsts un Electrabel kopuzņēmums) un Luminus, nevis Electrabel un Luminus ir tiešie CSL, DAPI aizdevumu, MPIKM un AKI labuma guvēji. Electrabel kā BE-NUC akcionārs un pašreizējais IE bloku līdzīpašnieks tomēr var tikt uzskatīts par svarīgu labuma guvēju arī saistībā ar šiem 1. komponenta apakšpasākumiem. Attiecībā uz pārējiem 1. komponenta apakšpasākumiem, ar ko sniedz atbalstu IE bloku ekspluatācijai un uzturēšanai, Electrabel ir tiešs labuma guvējs kā kodoloperators un BE-NUC akcionārs kopā ar Beļģijas valsti, savukārt Luminus ir netiešs labuma guvējs kā IE bloku līdzīpašnieks. Saskaņā ar Komisijas Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 115. un 116. punktu priekšrocību var piešķirt arī citiem uzņēmumiem, ne tikai tiem, kuriem tiešā veidā piešķirti valsts līdzekļi (netieša priekšrocība). Luminus gūst labumu no 1. komponenta apakšpasākumu kombinācijas, jo tie samazina operacionālos un maksātnespējas riskus IE projektā, lai gan pats uzņēmums nav tieši iesaistīts šajos apakšpasākumos. Tāpēc var uzskatīt, ka Luminus no šiem apakšpasākumiem ir guvis netiešu priekšrocību. Šī netiešā priekšrocība neattiecas nedz uz EPPL, jo Luminus pieder sava IE bloku saražotās elektroenerģijas daļa un tas pārvaldīs šīs elektroenerģijas pārdošanu neatkarīgi, nedz arī uz LAP, ko paredzēts noslēgt starp Electrabel un BE-NUC.

(217)

Attiecībā uz paziņotā pasākuma 2. komponentu – kodolatkritumu un nostrādātās kodoldegvielas saistību nodošana un līgums par dezekspluatācijas saistībām dod labumu kodoloperatoram Electrabel, kā arī Luminus un EDF Belgium kā finansējošajiem uzņēmumiem, kuri kopā ar kodoloperatoru ir finansiāli atbildīgi par kodolatkritumu un dezekspluatācijas saistībām.

(218)

Attiecībā uz paziņotā pasākuma 3. komponentu – tiesiskās aizsardzības pasākumi paredz, ka Beļģijas valsts pieņemti vienpusēji pasākumi, kas ietekmē tieši kodolbloku operatorus Beļģijā vai attiecas tieši uz tiem un nelabvēlīgi maina darījuma būtiskos noteikumus, radītu tiesības uz zaudējumu atlīdzināšanu. Tāpēc tiešie labuma guvēji ir Engie kā Electrabel – Beļģijas kodolreaktoru operatora (un līdzīpašnieka) – mātesuzņēmums un BE-NUC. Līdzīgi kā attiecībā uz dažiem 1. komponenta apakšpasākumiem, lai gan Luminus nav tieši piemērojami 3. komponenta tiesiskās aizsardzības pasākumi, Luminus tiek piešķirta netieša priekšrocība, jo arī tam tiks atlīdzināti zaudējumi tādu juridisku izmaiņu gadījumā, kuras ietekmē IE projektu (sk. 3.3.3. iedaļu). Tāpēc Luminus ir pasākuma 3. komponenta netiešs labuma guvējs.

(219)

Kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 3.7. iedaļā, lai īstenotu IE projektu, ir nepieciešamas vairākas tiesību aktu izmaiņas, un tās kopsavilkuma veidā ir izklāstītas šajā iedaļā.

(220)

Kopš 2003. gada Likums par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas paredz pakāpenisku elektroenerģijas ražošanas no kodolenerģijas pārtraukšanu Beļģijā, un tas ir grozīts jau trīs reizes, lai varētu pagarināt Tihange 1, Doel 1 un Doel 2 darbmūžu.

(221)

Doel 4 un Tihange 3 darbmūža pagarināšanai par 10 gadiem bija nepieciešams vēl viens grozījums Likumā par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas. Grozījumi ir izdarīti ar Likumu, ar ko groza Likumu par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas un ko parlaments apstiprināja 2024. gada 18. aprīļa plenārsēdē un karalis parakstīja 2024. gada 26. aprīlī, un kas 2024. gada 5. jūnijā publicēts Beļģijas oficiālajā vēstnesī.

(222)

Beļģija apgalvo, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (107), Padomes Direktīvu 92/43/EEK (108) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (109) ir nepieciešams un ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums ar pārrobežu apspriešanos (110).

(223)

Dažādie IE projekta elementi tiek īstenoti ar atsevišķu Likumu, ar ko garantē piegādes drošību enerģētikas nozarē un reformē kodolenerģijas nozari un ko dēvē arī par ““Fēniksa” likumu”. Detalizēts dažādo “Fēniksa” likuma nodaļu apraksts ir sniegts lēmuma par procedūras sākšanu 191. apsvērumā. Parlaments “Fēniksa” likumu apstiprināja 2024. gada 18. aprīļa plenārsēdē, un karalis to parakstīja 2024. gada 26. aprīlī. Tas tika publicēts Beļģijas oficiālajā vēstnesī 2024. gada 5. jūnijā.

(224)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 193. apsvērumā, Beļģijas valsts ir izveidojusi divas jaunas publiskas struktūras, kas uzņemsies noteiktus pienākumus saistībā ar IE projektu, proti:

(225)

BE-WATT likumu un Hedera likumu parlaments apstiprināja 2024. gada 18. aprīļa plenārsēdē, un karalis tos parakstīja 2024. gada 26. aprīlī. Tie tika publicēti Beļģijas oficiālajā vēstnesī 2024. gada 5. jūnijā.

(226)

Pirmkārt, Karaļa dekrētā par atļaujām ir reglamentēta tādu iekārtu atļaušana, kurās kondicionē kodolatkritumus. Šis karaļa dekrēts ir ticis grozīts, lai varētu atļaut kondicionēšanas iekārtas, kurās kondicionē kodolatkritumus saskaņā ar līgumā paredzētajiem nodošanas kritērijiem. Tiks ieviesta atsevišķa kategorija to kondicionēšanas iekārtu atļaujām, kurās atkritumi tiek kondicionēti saskaņā ar līgumā paredzētajiem nodošanas kritērijiem. Šis karaļa dekrēts tika pieņemts 2024. gada 11. jūlijā un publicēts Beļģijas oficiālajā vēstnesī 2024. gada 15. jūlijā.

(227)

Otrkārt, Karaļa dekrētā par līgumā paredzētajiem nodošanas kritērijiem ir noteikti līgumā paredzētie nodošanas kritēriji un atkritumu paketes kategorizācija, kā arī veids, kādā tiek izmantots apjoma kredīts. Šis karaļa dekrēts tika pieņemts 2024. gada 11. jūlijā un publicēts Beļģijas oficiālajā vēstnesī 2024. gada 15. jūlijā.

(228)

Beļģija nodrošinās IE projekta kopējo nepieciešamo finansējumu no valsts pamatbudžeta, ieskaitot iespējamās atmaksas, kas veicamas saskaņā ar divvirzienu CSL.

(229)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 200. apsvērumā, Beļģija lēš, ka IE projekta kapitāla izmaksas ir [2–2,5] miljardi EUR un kopējās pamatdarbības izmaksas visā darbmūža laikā ir [7 000–8 000] miljoni EUR.

(230)

Neto ietekme uz Beļģijas valsts budžetu ir divējāda: to ietekmē, pirmkārt, 24,7 miljonu EUR kapitāla ieguldījums kopuzņēmumā un, otrkārt, pasākumu neto izmaksas, kas jāsedz AL darījumu partnerim. Beļģija apgalvo, ka paredzamie budžeta izdevumi ir atkarīgi ne tikai no izmaksu prognozēm, bet arī no enerģijas tirgus cenu/ieņēmumu prognozēm, jo IE projektu finansēs no tirgus ieņēmumiem, CSL starpības maksājumiem, minimālo pamatdarbības izdevumu un kapitāla maksājumiem un DAPI aizdevumiem.

(231)

Saskaņā ar parakstīšanas finanšu modeļa pamatscenārija prognozi visā projekta darbības laikā AL darījumu partneris saņems kopējo neto nominālo summu [0–500] miljonu EUR apmērā.

(232)

Tomēr, ja elektroenerģijas cenas mainīsies atbilstoši zemākai prognozei, pasākuma izmaksas Beļģijas valdībai palielināsies par [4 000–4 500] miljoniem EUR, jo CSL maksājumi būs lielāki. Negaidīta notikuma gadījumā, kad nebūtu pieejamas abas kodolelektrostacijas, AL darījumu partnerim būtu jāsniedz arī papildu atbalsts [500–1 000] miljonu EUR apmērā par katru nepieejamības gadu. Negatīvā scenārijā ar zemām elektroenerģijas cenām un 12 mēnešu nepieejamības notikumu AL darījumu partnerim būtu jānodrošina kopējā neto (nominālā) summa [4 000–4 500] miljonu EUR apmērā visā projekta darbības laikā, t. i., pasākuma budžets būtu gandrīz [40–50] % no kopējām kapitāla un pamatdarbības izmaksām.

(233)

Beļģija apstiprina, ka pasākumu nevar kumulēt ar citu atbalstu, kas saņemts, lai segtu tās pašas izmaksas, kuras radušās saistībā ar IE projektu. Beļģija apgalvo, ka IE projekta finansēšanā nav paredzēts iesaistīt nekādus citus finanšu līdzekļus kā vien valsts budžetu, un apstiprina, ka Savienības finanšu līdzekļi netiks iesaistīti.

(234)

Komisija lēmumu par procedūras sākšanu pieņēma 2024. gada 22. jūlijā. Komisija sākotnēji uzskatīja, ka pasākums ir valsts atbalsts, un pauda šaubas par tā saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par atbalsta nepieciešamību, piemērotību un samērīgumu, par to, ka nav pārkāpti Savienības tiesību akti, un par iespējamiem nepamatotiem konkurences un tirdzniecības izkropļojumiem.

(235)

Pirmkārt, attiecībā uz atbalsta nepieciešamību Komisija pauda šaubas par 1. komponenta finansiālā atbalsta pasākumiem. Lai gan Komisija atzīst, ka, ņemot vērā neskaidrības, kas saistītas ar nākotnes elektroenerģijas tirgus cenu, kodoloperatoram un kodolreaktoru īpašniekiem varētu būt nepieciešams stabils ieņēmumu avots, Komisija pauda šaubas par to, vai ir vajadzīgi visi papildu finansiālā atbalsta pasākumi papildus divvirzienu CSL. Konkrētāk, Komisijai bija šaubas par tā kopuzņēmuma izveidi, kurā Beļģijas valdība būs akcionāre, minimālo pamatdarbības izdevumu un kapitāla maksājumu un DAPI aizdevumiem.

(236)

Otrkārt, attiecībā uz atbalsta piemērotību Komisija atkal pauda šaubas par 1. komponenta finansiālā atbalsta pasākumiem. Komisija vēlējās sīkāk izpētīt Beļģijas ierosināto divvirzienu CSL modeli, jo šķita, ka tajā nav paredzēti atbilstoši stimuli, kas rosinātu reaģēt uz tirgus apstākļiem un plānot tehnisko apkopi pašā efektīvākajā veidā (tajā skaitā vēlējās izpētīt NDT cenas kā atsauces tirgus cenas izmantojumu CSL modelī). Turklāt Komisija pauda šaubas par to, vai atlīdzības pasākumu kombinācija neatbrīvo labuma guvējus no pārāk lielas tirgus un operacionālo risku daļas.

(237)

Treškārt, attiecībā uz atbalsta samērīgumu Komisija pauda šaubas par vairāku finansiālās atlīdzības pasākumu (tajā skaitā DAPI aizdevumu un MPIKM) samērīgumu. Komisija uzskatīja, ka šie pasākumi ir apvienoti ar CSL un ir veidoti tā, lai sasniegtu mērķa atdeves likmi 7 % apmērā, ko var novērtēt tikai, ņemot vērā pašus pasākumus un to nodrošināto riska samazinājumu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas laikā tā nevar in abstracto novērtēt šīs mērķa atdeves likmes samērīgumu, un secināja, ka samērīguma novērtējumu var veikt tikai pēc pasākumu piemērotības novērtējuma. Turklāt Komisijai bija šaubas par vienreizējā ar kodolatkritumu un nostrādātās kodoldegvielas saistību nodošanu saistītā 15 miljardu EUR maksājuma summas noteikšanu (it īpaši par izmantoto diskonta likmi un riska prēmijas lielumu), kā arī par to dezekspluatācijas papildu saistību summu, kas izriet no IE projekta (un kas lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas brīdī vēl nebija zināma).

(238)

Visbeidzot, Komisija pauda šaubas par to, vai neatbilstošs CSL modelis un visu finansiālā atbalsta pasākumu kumulatīvā ietekme nevarētu izraisīt nepamatotus tirgus izkropļojumus. Turklāt Komisijai bija vajadzīga papildu pārliecība par tās struktūras identitāti un neatkarību, kura saskaņā ar EPPL pārdod IE bloku saražoto elektroenerģiju tirgū.

(239)

Beļģija savu atbildi uz lēmumu par procedūras sākšanu nosūtīja 2024. gada 22. augustā. Beļģija iesniedza neatkarīgu papildu analīzi, ko uzņēmums Compass Lexecon bija sagatavojis par CSL modeli, DAPI aizdevumiem un MPIKM (iesniegta 22. augustā), kā arī par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu (iesniegta 2024. gada 30. augustā), atbildot uz Komisijas šaubām, ko tā bija paudusi lēmumā par procedūras sākšanu un kas attiecās uz finansiālā atbalsta pasākumu kopuma (atbalsta pasākuma 1. komponents) nepieciešamību, piemērotību un samērīgumu, vienošanās par atkritumiem (atbalsta pasākuma 2. komponents) samērīgumu, CSL modeļa atbilstību Savienības tiesību aktiem un iespējamiem nepamatotiem konkurences un tirdzniecības izkropļojumiem.

(240)

Beļģijas atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu ir aplūkots sākotnējais pasākums (IE projekts), kas aprakstīts lēmumā par procedūras sākšanu. Pašreizējais pasākums ietver izmaiņas (kas ieviestas, lai kliedētu lēmumā par procedūras sākšanu paustās Komisijas šaubas) salīdzinājumā ar sākotnējo pasākumu, un tas ir sīki izklāstīts šā lēmuma 3. iedaļā.

(241)

Tālāk sīkāk izklāstīti Beļģijas izvirzītie argumenti.

(242)

Beļģija piekrita Komisijai, ka atbalsta mehānismu izstrādē ir būtiski veicināt tirgum atbilstošus stimulus un līdz minimumam samazināt iespējamus nepamatotus izkropļojumus.

(243)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju, ko apstiprina Compass Lexecon sagatavota neatkarīga papildu ekonomiskā analīze (111), IE bloku tehniskie, regulatīvie un ekonomiskie ierobežojumi (sk. arī 2.1. iedaļu) nosaka CSL modeļa iespējamību un piemērotību. Konkrētāk, Beļģija apgalvoja, ka, nodrošinot kodoloperatoram ekonomiskus stimulus reaģēt uz tirgus apstākļiem situācijās, kad spēja reaģēt ir ierobežota, var izraisīt risku neoptimālu sadalījumu un palielināt nākotnes ieņēmumu nenoteiktību bez jebkādas iespējas mazināt negatīvo ietekmi. Tādējādi lielāki riski labuma guvējam, kurus nevar kompensēt, izmantojot ekspluatācijas nodevas, var izraisīt degradētu riska un ienesīguma profilu investīcijām un shēmas ekonomisko nelīdzsvarotību (piemēram, radot nepieciešamību pēc augstākas mērķa IAL). Tāpēc no tā izrietošā paredzamā ietekme uz atbalsta izmaksām ir jālīdzsvaro ar izmaksām, kas AL darījumu partnerim rodas, tieši uzņemoties šo risku.

(244)

Beļģija arī apgalvo, ka IE bloku komerciālā ekspluatācija un attiecīgie solīšanas lēmumi ir ekonomiskais etalons tādam CSL modelim, kas atbalsta tirgus prasībām atbilstošu rīcību.

(245)

Beļģija atgādina, ka šajā gadījumā dažādi tehniskie un darbības ierobežojumi būtiski ierobežo brīvību mainīt tehniskās apkopes grafiku un veikt modulācijas un tādējādi arī vērtības radīšanas potenciālu, kas saistīts ar lielākiem ekonomiskiem stimuliem, proti:

(246)

Beļģija apgalvoja, ka, ņemot vērā IE bloku darbības un drošības ierobežojumus, dažas CSL modeļa iezīmju alternatīvas, kas izklāstītas tālāk, nesadalītu riskus un nestimulētu tirgus prasībām atbilstošu rīcību efektīvāk kā ierosinātais modelis. Konkrētāk, Beļģija norādīja, ka dažos gadījumos ilgtermiņa atsauces cenu un atsauces daudzuma izmantošana var veicināt efektīvu ar dispečēšanu/darbību saistītu lēmumu pieņemšanu, jo tādējādi CSL maksājumi tiek atsaistīti no iegūtās tirgus cenas. Tomēr šajā gadījumā tas var nebūt piemēroti, ņemot vērā IE bloku darbības ierobežojumus un unikālo pieejamības modeli IE blokos veicamo darbu periodā, kā paskaidrots tālāk.

(247)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju izvēlētā CSL modeļa apvienojumā ar tā īpašo kārtību (TCRK un modulācijas kārtību) mērķis bija līdzsvarot pakļautību tirgus riskiem ar darbības stimuliem nolūkā atbalstīt gan investīcijas, gan īstermiņa tirgus efektivitāti. Tas, neradot nevajadzīgu sarežģītību, rosina laikus reaģēt uz tirgus signāliem un atbilst IE bloku tehniskajiem un regulatīvajiem ierobežojumiem. Beļģija šajā sakarā atsaucās uz:

(248)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Beļģija secināja, ka lēmumā par procedūras sākšanu paustās Komisijas bažas par CSL modeļa piemērotību ir nepamatotas.

(249)

Tomēr oficiālās izmeklēšanas laikā Beļģija nolēma grozīt CSL modeli un TCRK mehānismu, lai pastiprinātu tirgum atbilstošus stimulus un ņemtu vērā norises tirgū.

(250)

Electrabel un Beļģijas valsts plāno izveidot kopuzņēmumu ar 50/50 līdzdalību, kuram piederēs attiecīgie aktīvi, kas ļaus turpināt IE bloku darbību.

(251)

Beļģija apgalvoja, ka šī pieeja ļauj Beļģijas valstij kā līdzīpašniecei kontrolēt projekta uzņēmumu, jo abi akcionāri iesaistās kopuzņēmumā ar vienādiem noteikumiem un nosacījumiem un tiem kā akcionāriem ir vienāds riska (kas atbilst parastam akcionāru riskam un finansējumam) un atlīdzības (it īpaši dividenžu) līmenis. Tas arī ļauj Beļģijas valstij saglabāt zināmas īpašumtiesības uz kritisko infrastruktūru.

(252)

Beļģija paskaidroja, ka gadījumā, ja BE-NUC ieņēmumi nav pietiekami, lai segtu izmaksas, kas vajadzīgas IE bloku darbībai (ETA līguma izmaksas un citas pamatdarbības, kodoldegvielas un uzturēšanas kapitāla izmaksas), Beļģijas valstij kā AL darījumu partnerim ir jāveic iztrūkuma maksājums BE-NUC (un Luminus). Šajā sakarā BE-NUC ir jāiesniedz ikgadējs saskaņošanas ziņojums. Šā minimālo pamatdarbības izdevumu maksājuma mērķis ir nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus šo izmaksu segšanai, lai nodrošinātu BE-NUC ilgtermiņa dzīvotspēju un maksātspēju. Turklāt AL darījumu partneris nodrošinās kapitāla maksājumu, ar ko tiek nodrošināta investētā kapitāla izmaksu aizsardzība 50 % apmērā no IE bloku darbmūža pagarinājuma amortizētajām kapitāla izmaksām. Minimālos pamatdarbības izdevumus un kapitāla maksājumu kopā sauc par MPIKM, un to piemēro no IE bloku darbības atsākšanas datuma.

(253)

Beļģija paskaidroja, ka tā arī no 2025. gada 1. jūlija gan BE-NUC, gan Luminus darīs pieejamas kredīta izņemšanas iespējas, lai finansētu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kas radušās konkrētos darbības apturēšanas periodos, saskaņā ar AL 3.2.A punktu (“DAPI aizdevumu iegāde”). Konkrētāk, Beļģijas valsts piešķirs DAPI aizdevumus ar ierobežotu procentu likmi, kas atmaksājami saskaņā ar noteiktu atmaksas grafiku, nevis papildu kapitālu BE-NUC un Luminus, ar mērķi divās daļās finansēt:

(254)

Beļģija paskaidroja, ka MPIKM ir vērsts uz lielas ietekmes riskiem, kas rada zaudējumus ekspluatācijas posmā. Šie pasākumi kopā ar DAPI aizdevumiem posmā pirms darbības atsākšanas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka projekts rada pietiekamas naudas plūsmas, lai samaksātu kodoloperatoram un saglabātu ilgtermiņa darbības dzīvotspēju. Beļģija apgalvo, ka bez šiem pasākumiem kodolelektrostacija varētu bankrotēt ilgstošu pārtrauču vai tādu regulējuma (politikas) izmaiņu gadījumā, kas izraisa tās nepieejamību.

(255)

Lai papildus pamatotu šos apgalvojumus, Beļģija iesniedza tālāk izklāstītos apsvērumus, kas pamatoti ar Compass Lexecon sagatavotu neatkarīgu analīzi (112).

(256)

Tāpēc Beļģija secināja, ka MPIKM un DAPI aizdevumi ir piemēroti un samērīgi:

(257)

Pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras Beļģija nolēma noteikt maksimālo summu iespējamajiem MPIKM maksājumiem, proti, 2 miljardus EUR, kuru sasniegšanas gadījumā tā izmantotu AL paredzētās līguma izbeigšanas tiesības, izņemot gadījumus, kad Beļģijas valsts analīze pierāda, ka šāda līguma izbeigšana varētu negatīvi ietekmēt Beļģijas energoapgādes drošību un/vai ka līguma izbeigšana nebūtu piemērota no finansiālā viedokļa. Sīkāku informāciju sk. 3.3.1.3.3. iedaļā.

(258)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju Beļģijas valsts un Electrabel kā akcionāri vienojas finansēt savu proporcionālo daļu no BE-NUC finansējuma vajadzībām un neparedzētiem finansējuma iztrūkumiem (ciktāl tie attiecas uz izmaksām un izdevumiem, ko nefinansē ar citiem mehānismiem, piemēram, BE-NUC ieņēmumiem, starpības maksājumiem, ko BE-NUC saņem saskaņā ar AL, DAPI aizdevumu u. c., tādējādi tiek nodrošināts, ka izmaksas netiek segtas divreiz).

(259)

Beļģija paskaidroja, ka Electrabel un Beļģijas valsts ir noslēguši individuālus un identiskus līgumus ar BE-NUC par akcionāru aizdevumiem. Procentu likmes nav noteiktas, bet akcionāru aizdevumu līgumi paredz, ka katra akcionāru aizdevuma procentu likme būs nesaistītu pušu darījuma principam atbilstoša likme, ko nosaka BE-NUC valde saskaņā ar akcionāru līgumu, atsaucoties uz dominējošām tirgus likmēm un jebkādu salīdzināmu trešo personu aizņēmuma finansējumu, ja tāds attiecīgajā laikā ir pieejams. Summu atmaksas nosacījumi un procentu likmes ir vienādas.

(260)

Beļģija paskaidroja, ka AKI palīdz finansēt vajadzību pēc apgrozāmā kapitāla, kura izriet no IE bloku ekspluatācijas. BE-NUC būs atļauts izmantot AKI, ja starpība starp tā ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām būs mazāka par aplēstajiem pamatdarbības izdevumiem nākamajā izdevumu periodā, kas noteikti AL. AKI summai jāatbilst vismaz vidējiem kopējiem aplēstajiem trīs mēnešu pamatdarbības izdevumiem. Beļģija paskaidroja, ka faktiski AKI gada ietvaros darbojas kā pārejas mehānisms uz ikgadējo MPIKM – tas funkcionē kā atjaunojama kredītiespēja, ko katru gadu, ja tas būtu izmantots, atmaksātu ar Beļģijas valsts nodrošināto MPIKM.

(261)

Beļģija paskaidroja, ka Electrabel ierosinās metodiku Electrabel akcionāru aizdevumam, kas būs aprakstīta darbības nosacījumos un kas jāpaziņo BE-NUC valdei, un ka pēc tam tāda pati metodika jāpiemēro Beļģijas valsts aizdevumam, kā arī AKI. Summu atmaksas nosacījumi un procentu likmes ir vienādas. Beļģija apgalvoja, ka metodika joprojām tiek apspriesta un par to tiks paziņots vēlāk.

(262)

Attiecībā uz energopārvaldnieka pakalpojumu iegādi EPPL ietvaros Beļģija apgalvoja, ka šo pakalpojumu iegāde notiek, izmantojot uz konkurenci balstītu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu iepirkuma procedūru. Proti, EPPL slēgšanas tiesības tiks piešķirtas sarunu procedūrā ar konkursa iepriekšēju izsludināšanu (2016. gada 17. jūnija Beļģijas Likuma par publisko iepirkumu 120. pants), kas ir standarta procedūra komunālo pakalpojumu nozarē. Tāpēc Beļģija secina, ka EPPL nerada priekšrocību energopārvaldniekam (EPPL partnerim) un ka EPPL partneris negūst labumu no valsts atbalsta.

(263)

Beļģija apgalvoja, ka, lai gan publiskā iepirkuma direktīvu piemērošana jau sniedz vairākas garantijas, ņemot vērā iepērkamo pakalpojumu nozīmīgumu un sensitivitāti no konkurences viedokļa, ir īstenoti papildu noteikumi un aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu konkurenci iepirkuma konkursā.

(264)

Konkrētāk, Beļģija ir paskaidrojusi, ka pirms iepirkuma procedūras dokumentu izstrādes tika izsludināts IP saistībā ar EPPL, lai apkopotu tirgus dalībnieku viedokļus, tai skaitā viedokļus par daudziem tematiem, kas saistīti ar EPPL saturu. Turklāt iepirkuma konkursā ir noteikti īpaši atlases kritēriji, kas nodrošina, ka, ņemot vērā iepērkamo pakalpojumu nozīmīgumu un sensitivitāti, kvalificētie/atlasītie dalībnieki atbilst paredzētajam mērķim. Plašāka informācija par iepirkuma procedūru un atlases kritērijiem ir sniegta 3.3.1.5.1. iedaļā.

(265)

Kā norādīts 3.3.1.5.2. iedaļā, pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras Beļģija nolēma piešķirt EPPL partnerim lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz ekonomiskajām modulācijām un aizstāt EPPL partnera nemainīgo atlīdzību ar nemainīgas un mainīgas maksas kombināciju, tādējādi nodrošinot spēcīgākus stimulus veikt modulāciju atbilstoši tirgus signāliem, vienlaikus ņemot vērā IE bloku tehniskos ierobežojumus (un iespējamos darbības automātiskās apturēšanas riskus).

(266)

Beļģija apgalvoja, ka ir paredzēti īpaši pasākumi attiecībā uz Engie tirdzniecības struktūras GEMS (Engie grupas struktūrvienība, kas ir vadības ziņā neatkarīga no kodolenerģētikas struktūrvienības (Nuclear)) iespējamo dalību iepirkuma procedūrā.

(267)

Beļģija arī precizēja, ka tiek un tiks veikti un īstenoti pietiekami pasākumi, lai rezultatīvi identificētu un novērstu iespējamos interešu konfliktus. Tālāk sniegts šo pasākumu kopsavilkums.

(268)

Beļģija arī paskaidroja, ka gadījumā, ja EPPL netiks noslēgts laikus, GEMS uz laiku sniegs EPPL paredzētos pakalpojumus, lai nodrošinātu nepārtrauktību, un tas būs galējs rezerves variants. Beļģija apgalvoja, ka šī kārtība ir nepieciešama un piemērota, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu (IE bloku saražotās elektroenerģijas pārdošanas) nepārtrauktību, taču šis risinājums ir stingri ierobežots laikā un līdz nepieciešamajam minimumam.

(269)

Beļģija secināja, ka EPPL iepirkuma procedūra izslēdz jebkādu iespējamu valsts atbalstu, jo i) Beļģijas valsts nodrošinās, ka BE-NUC stingri ievēro publiskā iepirkuma tiesību aktus un principus, un ii) plašais apspriešanās process pirms iepirkuma konkursa faktiskās izsludināšanas sniedz papildu garantijas, kas nodrošina, ka pakalpojumu iegāde tiek veikta, izmantojot uz konkurenci balstītu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu iepirkuma procedūru.

(270)

Turklāt Beļģija secināja, ka ir novērsts jebkāds risks, ka Engie varētu radīt tirgus noslēgtību un veikt citas iespējamas pret konkurenci vērstas darbības, un ka ir pieņemti visi aizsardzības un citi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiks izraudzīts neatkarīgs EPPL partneris. Variants, ka šos pakalpojumus uz laiku sniegtu GEMS, ir tikai galējs rezerves variants, kas ir nepieciešams un piemērots, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību.

(271)

Beļģija paskaidroja, ka IE bloku dezekspluatācijas un demontāžas saistības, kas izriet no IE projekta (“asinerģijas”), ja Electrabel tās pierāda, segs Beļģijas valsts ar vienreizēju (pilnīgu un galīgu) vienreizējas summas maksājumu darījuma noslēgšanas dienā. Beļģija paskaidroja, ka īstenošanas līgumā ir paredzēts, ka Beļģijas valstij un Electrabel būtu jāvienojas par summu noteiktā termiņā un, ja tiem tas neizdosies, jautājums tiks nodots CPN/CNV lēmuma pieņemšanai.

(272)

Beļģija atgādināja, ka, tā kā lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas laikā šis jautājums CPN/CNV līmenī vēl nebija izskatīts, lēmumā par procedūras sākšanu tā samērīgums netika novērtēts.

(273)

Beļģija paskaidroja, ka Beļģijas valsts un Electrabel noteiktajā termiņā nespēja vienoties par summu, tāpēc jautājums tika nodots CPN/CNV lēmuma pieņemšanai. Precīzāk, Beļģija paskaidroja, ka:

(274)

Tāpēc Beļģija secināja, ka summa par to dezekspluatācijas papildu saistību nodošanu, kas izriet no IE projekta, kā izklāstīts CPN/CNV2024. gada 24. jūnija ieteikumā, ir samērīga.

(275)

Turklāt Beļģija 2024. gada 30. augustā iesniedza Compass Lexecon sagatavotu neatkarīgu papildu analīzi, kurā sniegta atkritumu apsaimniekošanas maksimālās summas modeļa ekonomiskā analīze, tajā skaitā 3 % diskonta likmes analīze un papildu paskaidrojumi par to, ka CPN/CNV identificētos papildu riskus jau sedz Beļģijas valsts aprēķinātā riska prēmija vai arī to iespējamība/ietekme ir ierobežota.

(276)

Beļģija apgalvoja, ka Komisijas bažas par diskonta likmi izriet no CPN/CNV analīzes 2023. gada 7. marta ieteikumā enerģētikas ministram (113), kurā CPN/CNV uzskata, ka diskonta likmei, kas būtu jāizmanto ar nostrādāto kodoldegvielu saistītajiem izdevumiem, ir pakāpeniski jātuvinās ilgtermiņa bezriska atdeves likmei (aprēķināta 2,17 % līmenī), un ierosina izmantot divu soļu diskonta likmi (3,17 % pirmajos 30 gados un 2,17 % pēc pirmā 30 gadu perioda).

(277)

Beļģija atsaucās uz Compass Lexecon sagatavoto neatkarīgo analīzi (114), kas parādīja, ka Beļģijas valsts noteiktā 3 % diskonta likme ir samērīga, pamatojoties uz i) CPN/CNV ieteiktās pieejas ekonomisko analīzi, ii) citām relevantām pieejām un iii) Vācijas precedentu lietā SA.45296.

(278)

Beļģija apgalvoja, ka Komisijas bažas par riskiem, kas ņemti vērā līgumā par atkritumu apsaimniekošanas maksimālo summu, arī izriet no CPN/CNV ieteikuma enerģētikas ministram (sk. 113. zemsvītras piezīmi), kurā teikts, ka būtu jāņem vērā trīs riski:

(279)

Compass Lexecon veiktā neatkarīgā analīze parādīja, ka šie riski ir ņemti vērā, un pierādīja, ka Beļģijas valsts izmantotā pieeja ir piesardzīga un ietver pietiekamas rezerves neparedzētiem izdevumiem, lai segtu šos riskus.

(280)

Šī analīze ir veikta, atbildot uz 2024. gada 1. oktobra IP 5.4. jautājumu. Beļģija apgalvoja, ka praksē Hedera portfelis būtu jāveido tā, lai tas atbilstu visiem ekonomikas scenārijiem, kas ir ticami attiecīgajā periodā, it īpaši inflācijas līmeņa ziņā. Hedera mērķis ir panākt 1 % atdevi reālā izteiksmē (t. i., 1 % virs inflācijas līmeņa). Šajā nolūkā Hedera izstrādās stratēģiju, kurā tiks ņemts vērā risks, ka šāda atdeve var netikt sasniegta noteiktos ekonomikas režīmos (piemēram, ilgstoša augstas inflācijas perioda gadījumā) ar portfeli, ko veido tikai obligācijas. Tāpēc Hedera pievērsīsies dinamiskai aktīvu un pasīvu pārvaldībai, kuras pamatā ir diversificēts portfelis, kas ietver aktīvus, kuri ļauj fondam nodrošināties pret inflāciju. Piemēram, Hedera varētu izstrādāt portfeli, kura pamatā cita starpā būtu obligācijas un parāda instrumenti, pašu kapitāls, nekustamais īpašums un atvasinātie instrumenti, ar ilgtermiņa mērķi sasniegt 1 % atdevi reālā izteiksmē, vienlaikus samazinot svārstīguma risku. Visbeidzot, jānorāda, ka Hedera ierobežos ar Beļģijas pašu kapitālu, obligācijām un nekustamo īpašumu saistīto riska darījumu apjomu. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu diversifikāciju un to, ka fonds ir pietiekami atsaistīts no Beļģijas ekonomikas.

(281)

Beļģija apgalvoja, ka dažādie IE projekta komponenti un apakšpasākumi bija daļa no tā, ko Engie prasīja apmaiņā pret savu piekrišanu darbmūža pagarināšanai, un tie visi bija iekļauti vispārējos darījuma dokumentos, kas parakstīti 2023. gada 13. decembrī. Tomēr Beļģija arī norādīja, ka IE projekta komponenti atšķiras vairākos aspektos un cits citu papildina, un tas ierobežo iespēju, ka radīsies kāda kumulatīva ietekme.

(282)

Beļģija atsaucās uz judikatūru, kurā secīgu pasākumu novērtēšanai cita starpā apsvērti šādi jautājumi:

(283)

Beļģija apgalvoja, ka IE projekta trīs komponentu priekšmets un būtība ir pašos pamatos atšķirīgi, un norādīja, ka Komisija lēmumā par procedūras sākšanu nav īpaši ņēmusi vērā 1., 2. un 3. komponenta priekšmeta un būtības atšķirības vai līdzības. Šajā sakarā Beļģija iesniedza tālāk izklāstīto informāciju.

(284)

Beļģija norādīja, ka šo trīs komponentu vispārējais nolūks ir saistīts ar IE bloku darbmūža pagarināšanu. Tomēr Beļģija apgalvoja, ka novērtējumā ir būtiski aplūkot katra komponenta konkrēto nolūku atsevišķi.

(285)

Beļģija arī apgalvoja, ka 1., 2. un 3. komponentam ir dažādi tiešie labuma guvēji. Beļģija atzina, ka, novērtējot kumulatīvās ietekmes esību, svarīgs aspekts ir katra pasākuma labuma guvēju identificēšana. Šajā sakarā Beļģijas valsts iesniedza tālāk izklāstītos apsvērumus.

(286)

1., 2. un 3. komponents būtiski atšķiras to priekšmeta un būtības, nolūka un labuma guvēju ziņā, un tie ir noslēgti vienlaicīgi un kalpo vispārējam nolūkam pagarināt IE bloku darbmūžu. Kā parādīts iepriekš, katrs komponents atbilst konkrētam nolūkam, tātad tie ir savstarpēji papildinoši, un tas ierobežo iespēju, ka radīsies kāda kumulatīva ietekme.

(287)

Attiecībā uz to, ka 2. un 3. komponenta dēļ varētu būt mainījies Electrabel riska profils, jānorāda, ka šie pasākumi patiešām var dot labumu Electrabel kā kodoloperatoram un tādējādi kopumā uzlabot Electrabel riska profilu. 2. un 3. komponents nemaina BE-NUC – 1. komponenta galvenā labuma guvēja – riska profilu. Kā novērtēts Compass Lexecon veiktajā neatkarīgajā analīzē, BE-NUC riska profils, ņemot vērā konkrētos riskus, kas ietekmē projektu, un riska sadalījums starp Beļģijas valdību un BE-NUC ir būtisks faktors, ko ņemt vērā, novērtējot 1. komponenta samērīgumu.

(288)

Engie savas piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu iesniedza 2024. gada 9. septembrī. Savās iesniegtajās piezīmēs Engie sniedz pierādījumus un analīzi, lai pamatotu savu argumentu, ka lēmumā par procedūras sākšanu paustās Komisijas šaubas nav pamatotas. Engie atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu ir aplūkots sākotnējais pasākums, kas aprakstīts lēmumā par procedūras sākšanu. Pašreizējais pasākums ietver izmaiņas (kas ieviestas, lai kliedētu lēmumā par procedūras sākšanu paustās Komisijas šaubas) salīdzinājumā ar sākotnējo pasākumu, un tas ir sīki izklāstīts šā lēmuma 3. iedaļā. Engie nostāja atbilst Beļģijas iestāžu nostājai.

(289)

Engie apgalvoja, ka IE projekts ir vispārēja vienošanās un rezultāts plašām un ilgstošām sarunām ar Beļģijas valdību, kuru vadmotīvs bija saglabāt lojalitāti pret Beļģiju un veicināt valsts energoapgādes drošību, akceptējot Beļģijas lūgumu pagarināt divu kodolreaktoru darbmūžu, tādējādi pilnībā mainot tā publisko stratēģiju, kas paredzēja pārtraukt kodoldarbības Beļģijā pēc 2025. gada (sk. 23. apsvērumu). Turklāt Engie apgalvoja, ka IE projektam ir pozitīva ietekme uz iekšējo tirgu tālāk izklāstīto iemeslu dēļ.