—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kubu, jo īpaši 2023. gada 12. jūlija rezolūciju par stāvokli saistībā ar ES un Kubas Politisko dialogu un sadarbības nolīgumu (PDCA), ņemot vērā Augstā pārstāvja neseno vizīti salā (1),

—

ņemot vērā Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses (2) (PDCA), kas parakstīts 2016. gada decembrī un ko provizoriski piemēro no 2017. gada 1. novembra,

—

ņemot vērā Kubas konstitūcijas 4., 5. un 229. pantu un Kubas Kriminālkodeksu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto pilsoniskās sabiedrības organizācijas definīciju,

—

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) rīkotājdirektora vietnieka Amerikas jautājumos dokumentu ARES (2021) 2474104,

—

ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un citus starptautiskos līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā,

—

ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1984. gada 10. decembrī un kurai ir pievienojusies arī Kuba,

—

ņemot vērā cilvēktiesību organizāciju, piemēram, Human Rights Watch, Cilvēktiesību fonda un Prisoners Defenders, ziņojumus, IV.B nodaļu par Kubu Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) 2020., 2021. un 2022. gada ikgadējos ziņojumos, ANO īpašās referentes mūsdienīgu verdzības izpausmju, tās cēloņu un seku jautājumos un ANO īpašās referentes cilvēku tirdzniecības, jo īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecības, jautājumos 2019. gada 6. novembra paziņojumu ANO augstajai cilvēktiesību komisārei par Kubas mediķu brigādēm, ANO īpašā referenta mūsdienīgu verdzības izpausmju, tās cēloņu un seku jautājumos 2023. gada 2. novembra paziņojumu ANO augstajam cilvēktiesību komisāram par Kubas mediķu brigādēm un ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada Vispārējā periodiskā pārskata par Kubu secinājumus par Kubas mediķu brigādēm,

—

ņemot vērā ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos, ANO darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos, ANO īpašā referenta jautājumos par uzskatu un vārda brīvības tiesību veicināšanu un aizsardzību, ANO īpašā referenta mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos un ANO īpašā referenta minoritāšu jautājumos 2023. gada 16. novembra paziņojumu Kubai,

—

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā 2017. gada 5. jūlijā Parlaments deva piekrišanu PDCA, kurā iekļauti skaidri nosacījumi ar mērķi uzlabot cilvēktiesību un demokrātijas situāciju Kubā un apturēšanas klauzula, ko piemērot cilvēktiesību noteikumu pārkāpšanas gadījumā; tā kā pievienotajā rezolūcijā Kubas iestādes tika aicinātas atļaut Eiropas Parlamenta delegācijām ieceļot valstī un piekļūt saviem sarunu biedriem;

B.

tā kā vairākos ES un Kubas PDCA pantos, proti, 1., 2. un 3. pantā, ir noteikti skaidri vienlīdzības, savstarpīguma, savstarpējas cieņas, kontaktu stiprināšanas, dialoga un sadarbības principi starp abu valstu pilsoņiem; tā kā Parlaments arī prasīja, lai EĀDD, piemērojot PDCA darītu visu iespējamo nolūkā cieši uzraudzīt cilvēktiesību un pamatbrīvību stāvokli Kubā; tā kā cilvēktiesību, pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošana ir ES svarīgs jautājums;

C.

tā kā politieslodzīto un pārliecības dēļ ieslodzīto personu skaits Kubā ir dramatiski palielinājies — 2024. gada 31. janvārī tās kopā bija 1 066 personas, no kurām 33 aizturēšanas brīdī bija nepilngadīgas, — un tā kā kopš 2018. gada šis skaitlis ir pieaudzis astoņkārtīgi, tostarp par 170 personām pēdējos 12 mēnešos, proti, vidēji vairāk nekā 14 politiski motivētas aizturēšanas gadījumi mēnesī; tā kā cilvēktiesību organizācijas ir dokumentējušas arī vairāk nekā 11 000“pirmstiesas” notiesāšanas gadījumu, kuros vidējais piespriestais apcietinājuma laiks ir divi gadi un 10 mēneši un kuros noziegums nav ne izdarīts, ne arī mēģināts, — šo skaitli ANO Komitejas pret spīdzināšanu (CAT) runaspersona minēja savā noslēguma uzrunā par novērojumiem CAT periodiskā ziņojuma par Kubu 73. sesijā 2022. gada aprīlī; tā kā pēdējo desmitgadu laikā saskaņā ar Kubas Civilkodeksa 72. pantu “pirmstiesas” aizturēšana katru gadu ir piemērota vidēji 3 850 personām; tā kā Kubas jaunā Kriminālkodeksa 434. panta 1. punkta un 189. panta 3. punkta pamatā ir “pirmstiesas” pasākumi, kas ietverti Civilkodeksā;

D.

tā kā ANO jau iepriekš ir paudusi Kubai savas bažas par reliģisko līderu aizturēšanu un ieslodzīšanu valstī; tā kā 2023. gada 16. novembrī piecas ANO īpašo procedūru pilnvarotās personas un referenti nosūtīja Kubai paziņojumu, kurā viņi aprakstīja un nosodīja Kubas piemēroto modeli, proti, evaņģēliskās baznīcas mācītāju un katoļu priesteru, musulmaņu imamu un Yoruba/Santería reliģisko līderu sistemātisku vajāšanu, ieslodzīšanu un spīdzināšanu;

E.

tā kā Noziedzības un tieslietu politikas pētniecības institūts 2024. gada janvārī atjaunināja Pasaules cietumu ziņojumu (World Prison Brief), kurā ziņots par ieslodzīto skaita pieaugumu Kubā, ieslodzījumu skaita ziņā to ierindojot otrajā vietā pasaulē; tā kā Kubas valdība turpina izmantot patvaļīgu aizturēšanu, lai vajātu un iebiedētu kritiķus, neatkarīgos aktīvistus, politiskos oponentus un citus;

F.

tā kā cilvēktiesību organizācijas turpina dokumentēt tiesību uz vārda brīvību, miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanos apspiešanas gadījumus Kubā, kuros valsts iestādes ir apslāpējušas atšķirīgu viedokļu paušanu un vērsušās pret cilvēktiesību aizstāvjiem; tā kā 2023. gadā tika dokumentēti vairāk nekā 200 gadījumi, kad ierobežota interneta lietošana, tostarp notikusi hakeru ielaušanās žurnālistu kontos, lai viņus apklusinātu un ierobežotu vārda brīvību;

G.

tā kā cilvēktiesību situācija Kubā rada nopietnas bažas, kas īpaši attiecas uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, sievietēm, etniskajām minoritātēm un LGBTIQ+ kopienu; tā kā nevalstiskās organizācijas un neatkarīgie novērošanas centri ziņo par femicīda gadījumu pieaugumu Kubā — 2023. gadā 89 gadījumi — un tā kā līdz šim ir saņemtas ziņas par astoņiem jauniem gadījumiem 2024. gadā; tā kā, neskatoties uz to, režīms vēl nav ieviesis sistēmu femicīda gadījumu reģistrēšanai Kubā, izmantojot jaunākos publiskos datus, kā arī nav pieņemts visaptverošs likums cīņai pret vardarbību dzimuma dēļ, kurā būtu garantēta pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšanās;

H.

tā kā Parlaments ir vairākkārt atgādinājis EĀDD, ka neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalība politiskajos dialogos un nolīguma sadarbības projektos ir svarīgs PDCA elements, kā minēts tā 36. pantā, un ka būtu nekavējoties jānovērš situācija, kura vērojama kopš nolīguma parakstīšanas, proti, ka neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji nevar izmantot sadarbībai paredzētos līdzekļus un/vai iesaistīties nolīguma īstenošanā, bet šāda līdzdalība un piekļuve sadarbības līdzekļiem tiek nodrošināta vienīgi valstij daļēji piederošiem vai valsts kontrolē esošiem uzņēmumiem;

I.

tā kā 2024. gada 2. janvārī ANO publiskoja savu Kubas režīmam nosūtīto apsūdzības vēstuli, kurā to apsūdz piespiedu darba izmantošanā, kas ir viens no mūsdienu verdzības veidiem, kuru nosodījuši īpašie referenti cilvēku tirdzniecības un verdzības jautājumos; tā kā vairākas starptautiskās organizācijas ir nosodījušas to, ka Kubas civilpersonas, kas nodarbinātas ārvalstīs, tostarp ārsti, skolotāji, jūrnieki, inženieri, mākslinieki vai sportisti, ir pakļauti cilvēku tirdzniecībai, jo viņiem tiek piemēroti ļoti ierobežojoši likumi un noteikumi, kas skar ļoti skaidras pamatbrīvības, proti, Kriminālkodeksa 176. pants, Kubas Ārējās tirdzniecības ministrijas 2020. gada Rezolūcija Nr. 368, Migrācijas likuma un 2012. gada Dekrēta Nr. 306;

J.

tā kā Kubai pakāpeniski uzspiestais režīms izslēdz jebkādas izredzes uz demokrātiskām pārmaiņām, jo Kubas konstitūcijas 5. pants nosaka, ka “Kubas unikālā Martī, Fidela Kastro un marksistiski ļeņiniskā komunistiskā partija” ir augstākais politiskais spēks un sabiedrības un valsts vadītāja, un tā kā 4. un 229. pants nosaka pašreizējo politisko sistēmu par neatgriezenisku;

K.

tā kā Kubas iestādes sistemātiski atsaka oficiālajām Eiropas Parlamenta komitejām, delegācijām un politiskajām grupām, starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām un citiem neatkarīgajiem cilvēktiesību situācijas novērotājiem, tostarp ANO īpašajiem referentiem, iespēju iebraukt Kubā vai apmeklēt cietumus, lai arī tie ir gadiem ilgi uzsvēruši vajadzību apmeklēt Kubu;

L.

tā kā 2023. gada 23. novembrī Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju konference atļāva nosūtīt ad hoc delegāciju uz Kubu, pamatojoties uz Kubas vēstnieka 2023. gada 20. septembra Beļģijai un Eiropas Savienībai adresēto ielūguma vēstuli; tā kā 2023. gada 19. decembrī Kubas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks informēja ES vēstnieku Kubā par atteikumu uzņemt Parlamenta delegāciju, kā pamatojumu minot, ka tā “nevēlas uzņemt Eiropas Parlamenta deputātus, kuri darbojas pret Kubas interesēm un ir viennozīmīgi Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotie”; tā kā Kubas Republikas vēstnieks savā 2024. gada 25. janvāra vēstulē Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai norādīja, ka Eiropas Parlamenta ad hoc delegācijas uz Kubu priekšsēdētājs un divi citi tās locekļi saistībā ar teroristiskām darbībām ir iekļauti attiecīgā valsts nozīmes personu un organizāciju ... sarakstā, jo uztur saikni ar pilsoņiem un organizācijām un atbalsta tos; tā kā 2023. gada novembrī Eiropas Parlamenta telpās tika uzņemta Kubas parlamenta delegācija;

M.

tā kā Parlaments savu Saharova balvu par domas brīvību Kubas aktīvistiem ir piešķīris trīs reizes: Oswaldo Payá 2002. gadā, organizācijai “Sievietes baltā” 2005. gadā un Guillermo Fariñas 2010. gadā; tā kā Saharova balvas laureāti un viņu radinieki joprojām tiek regulāri vajāti un iebiedēti un viņiem tiek liegta iespēja izceļot no valsts un piedalīties starptautiskos pasākumos; tā kā 2023. gada jūnijā IACHR secināja, ka valsts aģenti ir tieši saistīti ar demokrātijas aktīvistu Oswaldo Payá un Harold Cepero 2012. gada autoavāriju, kurā aktīvisti gāja bojā; tā kā izmeklēšanai vajadzētu būt pilnībā pārredzamai, lai par Oswaldo Payá un Harold Cepero nogalināšanu atbildīgās personas varētu saukt pie atbildības;

N.

tā kā PDCA nav izdevies sasniegt savu galveno mērķi — uzlabot pamatbrīvību ievērošanu Kubā,