—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2019. gada 19. decembra rezolūciju par cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli Nikaragvā (1) un 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par ārvalstu aģentu likumu Nikaragvā (2),

—

ņemot vērā Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (3),

—

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/1998 (4) un Padomes 2020. gada 7. decembra Lēmumu (KĀDP) 2020/1999 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (5), Padomes 2020. gada 4. maija Lēmumu (KĀDP) 2020/607, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2019/1720 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Nikaragvā (6), Padomes 2020. gada 4. maija Īstenošanas regulu (ES) 2020/606, ar ko īsteno Regulu (ES) 2019/1716 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Nikaragvā (7), un lēmumu atjaunot šādas sankcijas līdz 2021. gada 15. oktobrim,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2021. gada 10. jūnija deklarāciju par politiskās situācijas pasliktināšanos Nikaragvā un viņa runaspersonas 2021. gada 6. maija paziņojumu par jauno vēlēšanu likumu, kā arī 59 valstu kopīgo paziņojumu par Nikaragvu ANO Cilvēktiesību padomes 47. sesijā 2021. gada 22. jūnijā,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas priekšsēdētāja un Delegācijas attiecībām ar Centrālamerikas valstīm priekšsēdētāja 2021. gada 15. jūnija paziņojumu par opozīcijas līderu pašreizējo aizturēšanu Nikaragvā,

—

ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra runaspersonas 2021. gada 28. maija paziņojumu par Nikaragvu un ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet mutiski sniegto jaunāko informāciju Cilvēktiesību padomes 47. sesijā 2021. gada 22. jūnijā par cilvēktiesību stāvokli Nikaragvā,

—

ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) Ģenerālsekretariāta 2021. gada 6. maija paziņojumu par Augstākās vēlēšanu padomes tiesnešu ievēlēšanu un vēlēšanu reformu Nikaragvā un OAS2021. gada 15. jūnija rezolūciju par stāvokli Nikaragvā,

—

ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas paziņojumus, īpašā Nikaragvas uzraudzības mehānisma (MESENI) publicētos informatīvos biļetenus un Amerikas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājas Antonia Urrejola piezīmes OAS Pastāvīgās padomes 2021. gada 23. jūnija īpašajā sesijā par stāvokli Nikaragvā,

—

ņemot vērā nodaļu par Nikaragvu ES 2020. gada ziņojumā par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, ko Padome pieņēma 2021. gada 21. jūnijā,

—

ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—

ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā Nikaragvas Konstitūciju,

—

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā cilvēktiesību un demokrātijas stāvoklis Nikaragvā ir vēl nopietnāk pasliktinājies pēc 2018. gada aprīlī notikušo pilsonisko protestu vardarbīgās apspiešanas; tā kā kopš tā laika vismaz 130 cilvēkiem ir atņemta brīvība politisku iemeslu dēļ, savukārt valdības oponentus un viņu ģimenes apdraud pastāvīga policijas un valdības atbalstītāju vajāšana gan klātienē, gan tiešsaistē; tā kā kopš 2018. gada protestiem patvaļīga aizturēšana arvien vairāk tiek izmantota kā instruments, lai sodītu aktīvistus un disidentus; tā kā aktīvisti ir īpaši pakļauti vardarbības, tostarp seksuālas un dzimumbalstītas vardarbības, riskam; tā kā cietumā slikti izturas pret aizturētajiem, viņiem tiek liegta medicīniskā aprūpe un piekļuve juristiem un pret viņiem tiek vērsti uzbrukumi un seksuāla vardarbība, savukārt cilvēki, kas protestē pret valdību, tiek turēti augstākā drošības līmeņa kamerās, kur viņi saskaras ar pastiprinātu novērošanu, pārmeklēšanu un izolāciju; tā kā īpašas bažas rada situācija, kādā atrodas sievietes un vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ir atņemta brīvība;

B.

tā kā pašreizējās situācijas dēļ kopš 2018. gada vairāk nekā 108 000 Nikaragvas iedzīvotāju ir bijuši spiesti bēgt un meklēt patvērumu kaimiņvalstīs, un trīs ceturtdaļas no šiem cilvēkiem ir meklējuši aizsardzību Kostarikā;

C.

tā kā Nikaragvas Nacionālā asambleja 2021. gada 4. maijā pieņēma vēlēšanu likuma Nr. 331 reformu, kura ietver nesen pieņemtos represīvos tiesību aktus; tā kā iepriekš minētā reforma ietver arī noteikumus, kuri ierobežo konkurenci vēlēšanās un politisko tiesību īstenošanu un kuri vēl vairāk ierobežo politiskās opozīcijas līdzdalību un pilsoniskās brīvības, kas cita starpā ir pretrunā starptautiskajiem standartiem un jo īpaši tiesībām piedalīties valsts pārvaldē, biedrošanās brīvībai, vārda brīvībai, tiesībām uz sociāliem protestiem un tiesībām aizstāvēt savas tiesības; tā kā šajās reformās nav ņemtas vērā opozīcijas, pilsoniskās sabiedrības un starptautiskās sabiedrības prasības;

D.

tā kā jaunā Augstākā vēlēšanu padome (SEC) ir struktūra, kas uzrauga un pārvalda Nikaragvas vēlēšanu procesu; tā kā šis process būtu jāpārvalda neitrālai, neatkarīgai un pārredzamai struktūrai, kas atbalsta demokrātijas principus un iedzīvotāju pilsonisko un politisko tiesību efektīvu un plurālistisku īstenošanu; tā kā Augstākās vēlēšanu padomes locekļus iecēla Nikaragvas Nacionālā asambleja, kuru stingri kontrolē D. Ortega; tā kā tas padara Augstāko vēlēšanu padomi par neobjektīvu un nepārredzamu struktūru un nodara vēl lielāku kaitējumu politiskajam procesam; tā kā šīs iecelšanas amatā un nesenās vēlēšanu reformas nav valdības un opozīcijas grupu dialoga rezultāts, ko ES un starptautiskā sabiedrība ir vairākkārt prasījušas, bet gan tās uzspieda valdošais vairākums;

E.

tā kā Nikaragvas iestādes pēdējās nedēļās bez pienācīga procesa ir likvidējušas divas politiskās partijas, izmantojot metodes, kas ir pretrunā starptautiskajām normām; tā kā politisko partiju, proti, Partido de Restauración Democrática un Partido Conservador likvidēšana un politiski safabricētas kriminālizmeklēšanas uzsākšana, kas varētu novest pie demokrātiskās opozīcijas kandidātu diskvalifikācijas bez pienācīga procesa, ne tikai apdraud kandidātu tiesības kandidēt vēlēšanās, bet arī vēlētāju tiesības ievēlēt kandidātus pēc savas izvēles; tā kā šie pasākumi apvienojumā ar tiesu sistēmas politisku izmantošanu ir pretrunā demokrātijas pamatprincipiem un saskaņā ar Nikaragvas konstitūciju un starptautiskajām tiesībām ir Nikaragvas tautas tiesību nopietns pārkāpums;

F.

tā kā kopš 2021. gada jūnija vismaz 21 demokrātiskās opozīcijas loceklis, tostarp seši iepriekšējie prezidenta amata kandidāti un arodbiedrību un politiskie līderi, ir patvaļīgi arestēti, pamatojoties uz politiski safabricētām un neviennozīmīgām kriminālapsūdzībām, par kurām nav gūti nekādi pierādījumi, procesā, ko aptumšojuši nopietni procesuālo garantiju pārkāpumi, kas liecina par tiesu iestāžu neatkarības trūkumu; tā kā desmitiem ievērojamu opozīcijas pārstāvju ziņo par sistemātisku vajāšanu un pastāvīgu iebiedēšanu, policijai gandrīz pastāvīgi atrodoties pie viņu mājām vai sekojot viņiem uz ielas, tādējādi liedzot viņiem brīvi pārvietoties;

G.

tā kā Nikaragvas valdība dažu pēdējo gadu laikā ir pieņēmusi arvien ierobežojošākus tiesību aktus, piemēram, likumu par ārvalstu aģentu regulējumu, īpašo likumu pret kibernoziegumiem, likumu pret naida noziegumiem, likumu par cilvēku tiesībām uz neatkarību, suverenitāti un pašnoteikšanos mieram un likumu, ar ko groza Kriminālprocesa kodeksu, pagarinot izmeklēšanas periodu līdz 90 dienām konstitūcijā paredzēto 48 stundu vietā; tā kā šie tiesību akti institucionalizē represijas un legalizē kopš to pieņemšanas valstī veiktās darbības;

H.

tā kā neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pastāvīgā vajāšana un kriminalizācija ierobežo tiesības uz vārda brīvību un apdraud sabiedrības tiesības tikt patiesi informētai; tā kā vārda brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē ir ārkārtīgi svarīga jebkurai demokrātijai vienmēr, taču vēlēšanu periodā tai ir īpaši liela nozīme; tā kā valdības iestāžu un valdību atbalstošo plašsaziņas līdzekļu publisko paziņojumu mērķis ir stigmatizēt tos, kuri tiek uzskatīti par disidentiem;

I.

tā kā šīs virzītās satraucošās norises Nikaragvas valdības uzraudzībā liecina, ka režīms turpina virzīties uz autoritārismu, ierobežojot demokrātiju un nacionālā izlīguma un starptautiskas mediācijas iespējas miermīlīgai konflikta atrisināšanai un nepārprotami kavējot brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanu 2021. gada 7. novembrī; tā kā ES, citi starptautiskie dalībnieki un cilvēktiesību organizācijas ir brīdinājušas, ka pastāv pamatotas bažas, ka šie tiesību akti tiks izmantoti, lai vērstos pret cilvēkiem, kuri iebilst pret represīvu politiku;

J.

tā kā Amerikas Cilvēktiesību komisijas neatkarīgo ekspertu starpdisciplinārā grupa jau ir norādījusi, ka ielas protestu apspiešanas metodes var uzskatīt par noziegumiem pret cilvēci;

K.

tā kā gandrīz neviens no ieteikumiem, ko Nikaragvai sniedza ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs, nav īstenots, un tas ir novedis pie pastāvīgas nesodāmības un turpmākiem pārkāpumiem;

L.

tā kā Nikaragvas Nacionālās asamblejas veiktās Patērētāju likuma (Likums Nr. 842) reformas uzliek bankām pienākumu atvērt kontus to cilvēku radiniekiem, kuriem ASV valdība un citas valstis ir piemērojušas sankcijas un kuri tiek apsūdzēti korupcijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un cilvēktiesību pārkāpumos, tā kā Daniel Ortega un Rosario Murillo ģimene tiek apsūdzēta uzņēmējdarbības impērijas veidošanā telesakaru, enerģētikas un citās nozarēs;

M.

tā kā darbības, ar ko tiek veidota un nostiprināta demokrātija un tiesiskums un tiek nodrošināta cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, ir neatņemams ES ārpolitikas nostādņu elements, kurš iestrādāts ES un Centrālamerikas valstu 2012. gadā noslēgtajā asociācijas nolīgumā,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.