2024-09-202409C119202303500-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0350-23-202407405-07

Spriedums, 19.9.2024. – Lieta C‑350/23

Agrarmarkt Austria

TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2024. gada 19. septembrī ( * )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Tiešā atbalsta shēmas – Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014 – Ar dzīvniekiem saistīts atbalsta pieprasījums – 53. panta 4. punkts – Nosacījumi liellopiem paredzēta saistītā atbalsta piešķiršanai – Regula (EK) Nr. 1760/2000 – 7. pants – Liellopu reģistrācija – Lēmums 2001/672/EK – 2. panta 2. un 4. punkts – Liellopu pārvietošana uz vasaras ganībām kalnu apgabalos – Novēlota paziņošana – Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014 – 2. panta 1. punkta otrās daļas 2., 15., 16. un 18. apakšpunkts – 30. panta 4. punkta c) apakšpunkts – Noteiktais dzīvnieks – Saistītā atbalsta samazināšana – 15. panta 1. punkts – 34. pants – Administratīvie sodi – Paziņošana par nereģistrēšanu

Lietā C‑350/23

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Verwaltungsgerichtshof (Administratīvā tiesa, Austrija) iesniegusi ar 2023. gada 1. jūnija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 7. jūnijā, tiesvedībā

Vorstand für den Geschäftsbereich II der Agrarmarkt Austria,

piedaloties

T F,

TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb] (referents) un A. Kumins [A. Kumin],

ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

–	Vorstand für den Geschäftsbereich II der Agrarmarkt Austria vārdā – M. E. Huber, pārstāve,

–	Austrijas valdības vārdā – J. Schmoll, M. Kopetzki un C. Pesendorfer, pārstāvji,

–	Eiropas Komisijas vārdā – J. Aquilina un A. C. Becker, pārstāves,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2024. gada 6. jūnija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1	Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt:

–

Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV 2000, L 204, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 653/2014 (OV 2014, L 189, 33. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1760/2000”), 7. panta 1. un 2. punktu;

–

Komisijas Lēmuma 2001/672/EK (2001. gada 20. augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus liellopu pārvietošanai, kad tie izvesti vasaras ganībās kalnu apgabalos (OV 2001, L 235, 23. lpp.), kas grozīts ar Komisijas 2010. gada 25. maija Lēmumu 2010/300/ES (OV 2010, L 127, 19. lpp.) (turpmāk tekstā – “Lēmums 2001/672”), 2. panta 2. un 4. punktu;

–

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (OV 2014, L 181, 1. lpp.), kura grozīta ar Komisijas 2018. gada 9. jūlija Deleģēto regulu (ES) 2018/1784 (OV 2018, L 293, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Deleģētā regula Nr. 639/2014”), 53. panta 4. punktu, un

–

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV 2014, L 181, 48. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2017. gada 16. februāra Deleģēto regulu (ES) 2017/723 (OV 2017, L 107, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Deleģētā regula Nr. 640/2014”), 2. panta 1. punkta otrās daļas 2. apakšpunkta a) punktu un 18. apakšpunkta a) punktu, 15. panta 1. punktu, 30. panta 4. punkta c) apakšpunktu un 34. pantu.

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp T F un Vorstand für den Geschäftsbereich II der Agrarmarkt Austria (Austrijas lauksaimniecības tirgu uzraudzības iestādes II darbības nozares valde, Austrija), proti, publisko tiesību juridisko personu, kas tostarp rīkojas kā maksājumu aģentūra Austrijā (turpmāk tekstā – “AMA”), par, pirmkārt, pēdējās minētās atteikumu piešķirt T F atbalstu par noteiktiem liellopiem tāpēc, ka T F bija novēloti paziņojusi par šo liellopu pārvietošanu uz kalnu ganībām, un, otrkārt, sodu, ko AMA uzlikusi T F šīs novēlotās paziņošanas dēļ.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Regula Nr. 1760/2000

3	Regulas Nr. 1760/2000 4., 7. un 14. apsvērumā teikts:

“(4) Pēc nestabilitātes liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu tirgū, ko izraisīja govju sūkļveida encefalopātijas krīze, attiecīgo produktu ražošanas un tirdzniecības caurskatāmības uzlabošanās, jo īpaši izsekojamības aspektā, ir pozitīvi ietekmējusi liellopu gaļas patēriņu. Lai saglabātu un stiprinātu patērētāju uzticību liellopu gaļai un novērstu viņu maldināšanu, ir jāizstrādā sistēma patērētāju informēšanai ar produkta pietiekamas un skaidras marķēšanas palīdzību.

(5) Šajā nolūkā ir būtiski, no vienas puses, izveidot efektīvu sistēmu liellopu identifikācijai un reģistrācijai ražošanas posmā un, no otras puses, radīt specifisku Kopienas marķēšanas sistēmu liellopu gaļas nozarē, kas balstītos uz objektīviem kritērijiem, tirdzniecības posmā.

(6) Pamatojoties uz garantijām, ko nodrošina šāds uzlabojums, tiks izpildītas arī noteiktas prasības sabiedrības interesēs, jo īpaši attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību.

(7) Tādējādi tiks uzlabota patērētāju uzticība liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu kvalitātei, nodrošināts augstāks sabiedrības veselības aizsardzības līmenis, un nostiprināta pastāvīga stabilitāte liellopu gaļas tirgū.

[..]

(14) Dzīvnieku ātras un precīzas izsekošanas nolūkā, lai nodrošinātu Kopienas atbalsta shēmu kontroli, katrai dalībvalstij būtu jāizveido valsts mēroga elektroniska datu bāze, kas fiksētu dzīvnieku identitāti, visus lauksaimniecības uzņēmumus savā teritorijā un dzīvnieku apriti, saskaņā ar Padomes 1997. gada 17. marta Direktīvu 97/12/EK, kura groza un atjaunina Direktīvu 64/432/EEK par veterinārajām problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām [OV 1997, L 109, 1. lpp.], kas izskaidro veselības aizsardzības prasības saistībā ar šo datu bāzi.”

4	Regulas Nr. 1760/2000 I sadaļā “Liellopu identifikācija un reģistrācija” iekļautā 3. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēts:

“Liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma ietver šādus elementus:

a) identifikācijas līdzekļus, lai identificētu dzīvniekus individuāli;

b) elektroniskas datu bāzes;

c) dzīvnieku pases;

d) individuālus reģistrus katrā saimniecībā.”

5	Minētās regulas 7. pantā noteikts:

“1. Izņemot pārvadātājus, katrs dzīvnieku turētājs:

–	kārto aktualizētu reģistru,

–

ziņo kompetentajai iestādei par dzīvnieku jebkādu pārvietošanu uz lauku saimniecību un no tās, kā arī par visiem dzīvnieku piedzimšanas un nāves gadījumiem lauku saimniecībā, paziņojot šo notikumu datumus attiecīgās dalībvalsts noteiktajā maksimālajā laikposmā; minētais maksimālais laikposms nav īsāks kā trīs dienas un nepārsniedz septiņas dienas pēc viena no minētajiem notikumiem; dalībvalstis var lūgt [Eiropas] Komisiju pagarināt maksimālo septiņu dienu laikposmu.

Lai ņemtu vērā praktiskās grūtības ārkārtas gadījumos, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22.b pantu, ar kuriem nosaka ārkārtas apstākļus, kuros dalībvalstis var pagarināt maksimālo septiņu dienu laikposmu, kas paredzēts pirmās daļas otrajā ievilkumā, norādot arī šāda pagarinājuma maksimālo ilgumu, kurš nepārsniedz 14 dienas pēc septiņu dienu laikposma, kas minēts pirmās daļas otrajā ievilkumā.

2. Lai nodrošinātu liellopu pienācīgu un efektīvu izsekojamību, kad tos izved sezonālās ganībās, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22.b pantu attiecībā uz dalībvalstīm vai daļu no tām, kurās piemēro īpašus sezonālo ganību noteikumus, arī attiecībā uz laikposmu, īpašiem dzīvnieku turētāju pienākumiem un noteikumiem par saimniecību reģistrēšanu un šādu liellopu pārvietošanas reģistrēšanu, tostarp noteikumu ieviešanai nepieciešamajiem pārejas pasākumiem.

[..]”

Lēmums 2001/672

Lēmums 2001/672 tika atcelts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/2035 (2019. gada 28. jūnijs), ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV 2019, L 314, 115. lpp.). Ņemot vērā pamatlietas faktu rašanās laiku, minētajā lietā tomēr joprojām ir piemērojams Lēmums 2001/672.

7	Lēmuma 2001/672 3. apsvērums bija formulēts šādi:

“Īpašie noteikumi jāizstrādā tā, lai vienmēr būtu iespējams zināt jebkura liellopa atrašanās vietu.”

8	Šā lēmuma 1. pantā bija paredzēts:

“Šis lēmums attiecas uz liellopu pārvietošanu pielikumā minēto dalībvalstu vai dalībvalstu daļu teritorijās no dažādām saimniecībām uz ganībām kalnu apgabalos laikposmā no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim.”

9	Minētā lēmuma 2. pantā bija noteikts:

“1. Katrai 1. pantā minētajai ganību vietai jāpiešķir īpašs reģistrācijas kods, kas jāiekļauj attiecīgās valsts liellopu datu bāzē.

2. Persona, kas atbild par ganībām, izveido to liellopu sarakstu, uz kuriem attiecas 1. pantā minētā pārvietošana. Šajā sarakstā jāiekļauj vismaz:

– ganību reģistrācijas kods,

un attiecībā uz katru liellopu:

– individuālais identifikācijas numurs,

– izcelsmes saimniecības identifikācijas numurs,

– datums, kad dzīvnieks atvests uz ganībām,

– datums, kad dzīvnieku paredzēts aizvest no ganībām.

[..]

4. Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauto informāciju paziņo kompetentajai iestādei saskaņā ar [Regulas Nr. 1760/2000] 7. panta 1. punktu vēlākais 15 dienas pēc tam, kad dzīvnieki ir pārvietoti uz ganībām.

[..]”

Regula (ES) Nr. 1306/2013

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regulu (ES) 2017/2393 (OV 2017, L 350, 15. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1306/2013”), 63. panta “Nepamatoti maksājumi un administratīvi sodi” 1. un 2. punktā noteikts:

“1. Ja konstatē, ka atbalsta saņēmējs neatbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, saistībām vai citiem pienākumiem, kas attiecas uz palīdzības vai atbalsta piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar lauksaimniecības nozares tiesību aktiem, atbalstu neizmaksā vai atsauc pilnībā vai daļēji, un attiecīgā gadījumā atbilstīgās maksājumtiesības, kas minētas [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV 2013, L 347, 608. lpp.)] 21. pantā, nepiešķir vai atsauc.

[..]

2. Turklāt gadījumos, kad tā ir paredzēts lauksaimniecības nozares tiesību aktos, dalībvalstis piemēro arī administratīvus sodus [..].”

11	Regulas Nr. 1306/2013 77. panta “Administratīvo sodu piemērošana” 6. punkta otrajā daļā paredzēts:

“Šajā punktā minētie administratīvie sodi ir samērīgi un tiek iedalīti pēc attiecīgās neatbilstības nopietnības, apjoma, ilguma un atkārtošanās.”

Regula Nr. 1307/2013

Regulas Nr. 1307/2013, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. februāra Regulu (ES) 2019/288 (OV 2019, L 53, 14. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1307/2013”), 52. pantā “Vispārīgi noteikumi”, kas iekļauts tās IV sadaļas “Saistītais atbalsts” 1. nodaļā “Brīvprātīgs saistītais atbalsts”, noteikts:

“1. Dalībvalstis lauksaimniekiem var piešķirt saistīto atbalstu saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem (šajā nodaļā – “saistītais atbalsts”).

[..]

6. Saistītais atbalsts ir ražošanas apjoma ierobežošanas shēma gada maksājuma veidā, kurš balstās uz noteiktām platībām un ražu vai noteiktu dzīvnieku skaitu un kurā ir ievērots maksimālais finansējums, kas dalībvalstīm ir jānosaka attiecībā uz katru pasākumu un jāpaziņo Komisijai.

[..]

9. Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu un lai izvairītos no dubultas finansēšanas saskaņā ar citiem līdzīgiem atbalsta instrumentiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 70. pantu, paredzot:

a) šajā nodaļā minētā saistītā atbalsta piešķiršanas nosacījumus;

[..].”

Deleģētā regula Nr. 639/2014

13	Deleģētās regulas Nr. 639/2014 74. apsvērumā teikts:

“Jo īpaši attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir sīkāk jāprecizē tās informācijas saturs, kas dalībvalstīm jāpaziņo, lai nodrošinātu pareizu šā atbalsta noteikumu piemērošanu un lai šādi paziņojumi būtu efektīvi, un tādējādi Komisija varētu pārbaudīt, vai dalībvalstis, izstrādājot atbalsta pasākumus, ievēro prasību par saderību un par atbalsta kumulāciju, kā arī prasību par valsts maksimālo procentuālo daļu, kā minēts Regulas [Nr. 1307/2013] 53. pantā, un attiecīgās kopējās summas.”

14	Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. pantā “Atbalsta piešķiršanas nosacījumi” paredzēts:

“1. Attiecināmības kritērijus saistītā atbalsta pasākumiem dalībvalstis nosaka saskaņā ar Regulā [Nr. 1307/2013] paredzētajiem pamatprincipiem un šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

[..]

4. Ja saistītā atbalsta pasākums attiecas uz liellopiem un/vai aitām un kazām, par attiecināmības nosacījumu atbalstam dalībvalstis nosaka prasības identificēt un reģistrēt dzīvniekus, kā noteikts attiecīgi [Regulā Nr. 1760/2000] vai [Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV 2004, L 5, 8. lpp.).].

Tomēr, neskarot citus attiecināmības nosacījumus, uzskatāms, ka par dzīvniekiem var pretendēt uz atbalstu, ja pirmajā daļā minētās identifikācijas un reģistrācijas prasības ir izpildītas līdz datumam, kuru nosaka dalībvalsts un kurš nedrīkst būt vēlāk kā:

a) dzīvnieka turēšanas perioda pirmā diena, ja turēšanas periods tiek piemērots;

b) datums, kuru izvēlas uz objektīvu kritēriju pamata un kurš saskan ar attiecīgo pasākumu, kas paziņots saskaņā ar I pielikumu, ja turēšanas periods netiek piemērots.

Dalībvalstis līdz 2015. gada 15. septembrim Komisijai paziņo otrajā daļā minētos datumus.”

Deleģētā regula Nr. 640/2014

Deleģētā regula Nr. 640/2014 ir atcelta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/1172 (2022. gada 4. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu un ar nosacījumu sistēmu saistīto administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu (OV 2022, L 183, 12. lpp.). Ņemot vērā pamatlietas faktu rašanās laiku, pamatlietā tomēr joprojām ir piemērojama Deleģētā regula Nr. 640/2014.

16	Deleģētās regulas Nr. 640/2014 1., 2., 27., 28., 30. un 31. apsvērumā teikts:

“(1) [..] Regula [Nr. 1306/2013] pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus. Lai nodrošinātu sistēmas raitu darbību jaunajā tiesiskajā regulējumā, ar šādiem aktiem ir jāpieņem daži noteikumi. [..]

(2) Jo īpaši būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem papildina konkrētus nebūtiskus Regulas [Nr. 1306/2013] elementus saistībā ar integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (“integrētā sistēma”) funkcionēšanu, tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas termiņiem, atbalsta daļējas vai pilnīgas atteikšanas un nepamatota atbalsta daļējas vai pilnīgas atsaukšanas nosacījumiem, administratīvo sodu noteikšanu ar mērķi novērst neatbilstības, kas saistītas ar nosacījumiem atbalsta saņemšanai saskaņā ar shēmām, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [Nr. 1307/2013] [..].

[..]

(27) Attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām un ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumiem administratīvie sodi būtu jānosaka, ievērojot principu, ka tiem jābūt atturošiem un samērīgiem, un īpašās problēmas, kas saistītas ar dabas apstākļiem. [..]

(28) Ja pieļautas neatbilstības attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem dzīvnieku atbalsta shēmu satvarā vai attiecībā uz maksājuma pieprasījumiem ar dzīvniekiem saistītu atbalsta pasākumu satvarā, tiesības pretendēt uz atbalstu par attiecīgo dzīvnieku tiek zaudētas. Būtu jāparedz, ka samazinājumus piemēro, sākot no pirmā dzīvnieka, attiecībā uz kuru konstatēta neatbilstība, bet – neatkarīgi no samazinājuma apjoma – gadījumos, kad neatbilstības konstatētas attiecībā uz trīs vai mazāk dzīvniekiem, administratīvajiem sodiem vajadzētu būt mazāk bargiem. Visos citos gadījumos soda bargums būtu jānosaka atkarībā no to dzīvnieku īpatsvara, attiecībā uz kuriem konstatētas neatbilstības.

[..]

(30) Iespēja veikt korekcijas, neradot administratīvu sodu, kas paredzēts attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz nepareiziem datiem, kas atrodami elektroniskajā datubāzē par deklarētiem liellopiem, attiecībā uz kuriem šādas neatbilstības ir atbilstības kritērija pārkāpums, izņemot gadījumus, kad saņēmējs ir bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas vai iestāde jau ir informējusi attiecīgo saņēmēju par neatbilstībām tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.

(31) Attiecībā uz lauku attīstības atbalsta pasākumiem atbalsta atteikumi un atsaukumi un administratīvie sodi būtu jānosaka, ievērojot principu, ka tiem jābūt atturošiem un samērīgiem. Atbalsta atteikumi un atsaukumi būtu jānosaka ar vairākām pakāpēm, kas atkarīgas no konstatētās neatbilstības smaguma, apjoma, ilguma un atkārtošanās. Atsakot un atsaucot atbalstu un nosakot administratīvos sodus attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām un citiem pienākumiem, būtu jāņem vērā dažādo atbalsta pasākumu specifika. Ja ir pieļauta smaga neatbilstība vai ja saņēmējs ir iesniedzis viltotus pierādījumus, lai saņemtu atbalstu, būtu jāatsaka atbalsts un jāuzliek administratīvs sods. Būtu jāparedz administratīvie sodi, kas ir pat pilnīga izslēgšana no viena vai vairākiem atbalsta pasākumiem vai darbību veidiem uz noteiktu periodu.”

17	Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta “Definīcijas” 1. punktā paredzēts:

“[..]

Piemēro arī šādas definīcijas:

[..]

2) “neatbilstība” ir:

a) attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām vai citiem pienākumiem, kas saistīti ar atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, kā minēts Regulas [Nr. 1306/2013] 67. panta 2. punktā, – jebkāda minēto atbilstības kritēriju, saistību vai citu pienākumu neizpilde vai

[..]

9) “elektroniska dzīvnieku datubāze” ir, attiecīgi, elektroniska datubāze, kas minēta Regulas [Nr. 1760/2000] 3. panta b) punktā un 5. pantā, un/vai galvenais reģistrs vai elektroniska datubāze, kas minēta Regulas [Nr. 21/2004] 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 7. pantā un 8. pantā;

[..]

13) “dzīvnieku atbalsta shēma” ir Regulas [Nr. 1307/2013] IV sadaļas 1. nodaļā paredzētā brīvprātīgā saistītā atbalsta pasākums, kura gada maksājums, kas piešķirams, nepārsniedzot noteiktus kvantitatīvus ierobežojumus, pamatojas uz fiksētu dzīvnieku skaitu;

[..]

15) “ganāmpulka atbalsta pieteikums” ir pieteikums tāda atbalsta saņemšanai, kura gada maksājums, kas piešķirams, nepārsniedzot noteiktus kvantitatīvus ierobežojumus, pamatojas uz fiksētu dzīvnieku skaitu un ir daļa no brīvprātīgā saistītā atbalsta, kurš paredzēts Regulas [Nr. 1307/2013] IV sadaļas 1. nodaļā;

16) “deklarēti dzīvnieki” ir dzīvnieki, uz kuriem attiecas ganāmpulka atbalsta pieteikums, kas iesniegts dzīvnieku atbalsta shēmas satvarā, vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākuma maksājuma pieprasījums;

17) “potenciāli atbalsttiesīgs dzīvnieks” ir dzīvnieks, kas a priori varētu potenciāli izpildīt atbilstības kritērijus, lai attiecīgajā pieprasījumu gadā saņemtu atbalstu dzīvnieku atbalsta shēmas satvarā vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākuma satvarā;

18) “noteiktais dzīvnieks” ir:

a) dzīvnieku atbalsta shēmas īstenošanai – dzīvnieks, attiecībā uz kuru ir izpildīti visi nosacījumi, kas paredzēti atbalsta piešķiršanas noteikumos; vai

b) ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākuma īstenošanai – dzīvnieks, kas identificēts administratīvās pārbaudēs vai pārbaudēs uz vietas;

[..].”

Deleģētās regulas Nr. 640/2014 II sadaļā “Integrētā administrācijas un kontroles sistēma” ir iekļauta IV nodaļa “Atbalsta un administratīvo sodu aprēķināšana attiecībā uz tiešo maksājumu shēmām un lauku attīstības pasākumiem integrētās sistēmas satvarā”, kurā atrodams šīs deleģētās regulas 15.–34. pants.

19	Minētās deleģētās regulas 15. pantā “Izņēmumi no administratīvo sodu piemērošanas” noteikts:

“1. Šajā nodaļā paredzētos administratīvos sodus nepiemēro attiecībā uz tām tiešo maksājumu atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma daļām, par kurām saņēmējs rakstiski informē kompetento iestādi, ka tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums ir nepareizs vai ir kļuvis nepareizs pēc iesniegšanas, ar nosacījumu, ka saņēmējs nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ka iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par neatbilstībām tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.

2. Tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu pielāgo faktiskajai situācijai saskaņā ar saņēmēja sniegto informāciju, kas minēta 1. punktā.”

20	Šīs pašas deleģētās regulas 30. pantā “Aprēķina bāze” paredzēts:

“[..]

2. Dzīvniekus, kas atrodas saimniecībā, uzskata par noteiktiem tikai tad, ja tie ir identificēti tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā. [..]

3. Neskarot 31. pantu, ja tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā deklarētais dzīvnieku skaits pārsniedz to dzīvnieku skaitu, kas noteikts administratīvās pārbaudēs vai pārbaudēs uz vietas, tad atbalstu aprēķina, pamatojoties uz noteiktajiem dzīvniekiem.

[..]

4. Ja ir konstatētas neatbilstības liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmai, tad piemēro šādus noteikumus:

[..]

c) ja konstatētās neatbilstības attiecas uz nepareiziem ierakstiem reģistrā, dzīvnieku pasēs vai elektroniskajā dzīvnieku datubāzē, bet šīm neatbilstībām nav nozīmes pārbaudēs par to, kā attiecīgās atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma satvarā tiek ievēroti tādi atbalsttiesīguma nosacījumi, kas Deleģētās regulas [Nr. 639/2014] 53. panta 4. punktā nav minēti, attiecīgos dzīvniekus par nenoteiktiem uzskata tikai tad, ja šādi nepareizi ieraksti ir konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā. Visos pārējos gadījumos attiecīgos dzīvniekus uzskata par nenoteiktiem pēc pirmā konstatējuma.

Ierakstus un paziņojumus liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmā var jebkurā laikā koriģēt, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.

[..]”

21	Deleģētās regulas Nr. 640/2014 31. pantā “Administratīvie sodi, kas attiecas uz dzīvniekiem saskaņā ar dzīvnieku atbalsta shēmām vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumiem” noteikts:

“1. Ja attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu saskaņā ar dzīvnieku atbalsta shēmu vai attiecībā uz maksājuma pieprasījumu saskaņā ar atbalsta pasākumu, kas saistīts ar dzīvniekiem, vai ar darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā ir konstatēta deklarēto dzīvnieku skaita un saskaņā ar 30. panta 3. punktu noteikto dzīvnieku skaita starpība, tad atbalsta kopsummu, uz kuru saņēmējam ir tiesības pretendēt saskaņā ar minēto atbalsta shēmu, atbalsta pasākumu vai darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā par attiecīgo pieprasījumu gadu, samazina par procentuālo daļu, kas jānosaka saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja neatbilstības konstatētas attiecībā uz ne vairāk kā trim dzīvniekiem.

2. Ja ir konstatētas neatbilstības attiecībā uz vairāk nekā trim dzīvniekiem, tad atbalsta kopsummu, uz kuru saņēmējam ir tiesības pretendēt saskaņā ar 1. punktā minēto atbalsta shēmu, atbalsta pasākumu vai darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā par attiecīgo pieprasījumu gadu, samazina:

a) par procentuālo daļu, kas jānosaka saskaņā ar 3. punktu, ja tā nepārsniedz 10 %;

b) par divkāršotu procentuālo daļu, kas jānosaka saskaņā ar 3. punktu, ja tā pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 20 %.

[..]

Ja saskaņā ar 3. punktu noteiktā procentuālā daļa pārsniedz 50 %, atbalstu, uz kuru saņēmējam saskaņā ar 30. panta 3. punktu būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar atbalsta shēmu, atbalsta pasākumu vai darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā par attiecīgo pieprasījumu gadu, nepiešķir. Turklāt saņēmējam uzliek papildu sodu, kura apjoms ir vienāds ar summu, kas atbilst starpībai starp deklarēto dzīvnieku skaitu un dzīvnieku skaitu, kas noteikts saskaņā ar 30. panta 3. punktu. [..]

3. Lai noteiktu procentuālo daļu, kas minēta 1. un 2. punktā, to dzīvnieku skaitu, kuri deklarēti saskaņā ar dzīvnieku atbalsta shēmu, ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumu vai darbības veidu un attiecībā uz kuriem konstatētas neatbilstības, dala ar to dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajai dzīvnieku atbalsta shēmai, atbalsta pasākumam vai darbības veidam šāda atbalsta pasākuma satvarā noteikti attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu, maksājuma pieprasījumu vai darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā par attiecīgo pieprasījumu gadu.

[..]”

22	Šīs deleģētās regulas 34. pantā “Elektroniskās dzīvnieku datubāzes ierakstu grozījumi un korekcijas” paredzēts:

“Attiecībā uz deklarētiem dzīvniekiem 15. pantu piemēro kļūdām un izlaidumiem ierakstos, kuri elektroniskajā dzīvnieku datubāzē izdarīti no brīža, kad iesniegts tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums.”

Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV 2014, L 227, 69. lpp.), 21. pantā “Prasības, ko piemēro ganāmpulka atbalsta pieteikumam un ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem” noteikts:

“1. Ganāmpulka atbalsta pieteikumā, kas definēts Deleģētās regulas [Nr. 640/2014] 2. panta 1. punkta otrās daļas [15. apakšpunktā], vai maksājuma pieprasījumā, kuru iesniedz tādu ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu satvarā, kas definēti minētās regulas 2. panta 1. punkta otrās daļas [14. apakšpunktā], iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, un jo īpaši:

[..]

c) katra veida dzīvnieku skaitu, par ko ir iesniegts ganāmpulka atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums, un – attiecībā uz liellopiem – dzīvnieku identifikācijas kodu;

[..]

4. Dalībvalstis var ieviest procedūras, ar kādām elektroniskās dzīvnieku datubāzes datus var izmantot ganāmpulka atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma vajadzībām, ja elektroniskā dzīvnieku datubāze nodrošina tādu ticamības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgo atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu pareizai pārvaldībai atsevišķu dzīvnieku līmenī.

Procedūras, kas minētas pirmajā daļā, var ietvert sistēmu, saskaņā ar kuru saņēmējs var iesniegt atbalsta pieteikumu par visiem dzīvniekiem, par kuriem dalībvalsts noteiktā datumā vai laikposmā ir tiesības pretendēt uz atbalstu, pamatojoties uz elektroniskajā dzīvnieku datubāzē iekļautajiem datiem.

[..]”

Deleģētā regula (ES) 2016/1393

Regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta pamatlietā piemērojamā redakcija izriet no grozījumiem, kas veikti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/1393 (2016. gada 4. maijs), ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV 2016, L 225, 41. lpp.).

25	Deleģētās regulas 2016/1393 11. apsvērums formulēts šādi:

“Komisijas Deleģētās regulas [Nr. 639/2014] 53. panta 4. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm prasība identificēt un reģistrēt liellopus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [Nr. 1760/2000] ir jānosaka par atbilstības nosacījumu. Atsauce uz minēto regulu kā uz sistemātisku atbilstības nosacījumu iekļauta ar mērķi nodrošināt to dzīvnieku nepārprotamu identificēšanu, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu. Šajā sakarībā Deleģētās regulas [Nr. 640/2014] 30. panta 4. punkta c) apakšpunktā būtu jāprecizē, ka elementa, piemēram, dzimuma, šķirnes, krāsas vai datuma, nepareizs ieraksts reģistrā, dzīvnieku pasēs un/vai elektroniskajā liellopu datubāzē pēc pirmā konstatējuma būtu jāuzskata par neatbilstību, ja šī informācija ir būtiska, lai novērtētu dzīvnieka atbilstību saskaņā ar attiecīgo atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu. Pretējā gadījumā attiecīgais dzīvnieks būtu jāuzskata par nenoteiktu, ja tādi nepareizi ieraksti konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā.”

Valsts tiesības

Marktordnungsgesetz 2007

26	Marktordnungsgesetz 2007 (2007. gada Tirgus organizācijas likums, BGBl. I, 55/2007, redakcijā, kas izriet no BGBl. I, 46/2018) 8. panta “Tiešie maksājumi” 1. punktā noteikts:

“Lemjot par tiešajiem maksājumiem Regulas [Nr. 1307/2013] 1. panta a) punkta izpratnē [..], piemēro šādus principus:

[..]

6. Ievērojot 8.f pantu, saistīto atbalstu par kalnu ganību noganīšanu piešķir atbilstoši Regulas [Nr. 1307/2013] 52. pantam. [Šīs regulas] 53. panta 1. punktā paredzētie saistītajam atbalstam pieejamie līdzekļi noteikti 2,1 % apmērā no valsts maksimālā apjoma.

[..]”

27	2007. gada Tirgus organizācijas likuma 8.f panta “Brīvprātīgs saistītais atbalsts” 1. punkta noteikts:

“8. panta 1. punkta 6. apakšpunktā paredzēto saistīto atbalstu piešķir par liellopiem, aitām un kazām par katru pārvietotu rupjās lopbarības patēriņa vienību (RLPV). [..]”

Direktzahlungs‑Verordnung 2015

28	Direktzahlungs‑Verordnung 2015 (2015. gada Noteikumi par tiešajiem maksājumiem, BGBl. II, 368/2014, redakcijā, kas izriet no BGBl. II, 57/2018) 13. pants “Brīvprātīgais saistītais atbalsts” formulēts šādi:

“1. Brīvprātīgo saistīto atbalstu var piešķirt vienīgi par tādiem uz kalnu ganībām pārvietotiem liellopiem, aitām un kazām, kas identificēti un reģistrēti atbilstoši Regulai [Nr. 1760/2000] [..]. Tomēr dzīvnieks par tādu, par kuru var pretendēt uz maksājumu, uzskatāms arī tad, ja Regulas [Nr. 1760/2000] 7. panta 1. punkta otrajā ievilkumā minētā informācija ir iesniegta attiecīgā dzīvnieka kalnu ganību pirmajā dienā.

2. Lai pieteiktos brīvprātīgajam saistītajam atbalstam, lauksaimnieks iesniedz regulāro pieteikumu par platībām un sarakstu par pārvietošanos uz kalnu ganībām atbilstoši Horizontale GAP‑Verordnung (KLP horizontālo noteikumu) 22. panta 5. punktam, kā arī – par liellopiem – papildu informāciju no elektroniskās liellopu datubāzes par paziņojumiem par kalnu/vasaras ganībām atbilstoši [Lēmuma 2001/672] 2. pantam.

3. Skaitu, kas jāņem vērā, piešķirot brīvprātīgo saistīto atbalstu, aprēķina, balstoties uz attiecīgā lauksaimnieka dzīvniekiem, kuri tiek ganīti kalnu ganībās atskaites dienā – 15. jūlijā.

4. Dzīvniekiem kalnu ganībās jāuzturas vismaz 60 dienas. Kalnu ganību periods sākas [ganāmo dzīvnieku] pārvietošanas dienā, tomēr ne agrāk kā 15 dienas pirms dienas, kad tiek iesniegts paziņojums par liellopu kalnu/vasaras ganībām vai attiecīgi saraksts par pārvietošanu uz kalnu ganībām. [..]”

Horizontale GAP‑Verordnung

29	Horizontale GAP‑Verordnung (KLP horizontālie noteikumi, BGBl. II, 100/2015, redakcijā, kas izriet no BGBl. II, 165/2020) 21. panta “Iesniegšana” 1. un 1.b punktā noteikts:

“(1) Deleģētās regulas [Nr. 640/2014] 11. pantā paredzēto vienoto pieteikumu (regulārais pieteikums par platībām) iesniedz ne vēlāk kā attiecīgā pieteikuma gada 15. maijā, ciktāl 3. panta 1. punktā nav noteikts citādi.

[..]

(1b) Atkāpjoties no 1. punkta, vienoto pieteikumu par 2020. pieteikuma gadu iesniedz ne vēlāk kā 2020. gada 15. jūnijā. Izmaiņas attiecībā uz 2020. pieteikuma gadu atbilstoši Īstenošanas regulas [Nr. 809/2014] 15. panta 1. punktam var paziņot līdz 2020. gada 30. jūnijam.

[..]”

30	Šo noteikumu 22. pantā “Vienotais pieteikums” noteikts:

“(1) Ikviens lauksaimnieks, kas piesakās tiešajiem maksājumiem [..], iesniedz vienoto pieteikumu, ievērojot 21. pantā izvirzītās prasības. [..]

[..]

(5) Sarakstu par dzīvnieku ganīšanu kalnu ganībās un kopīgajās ganībās iesniedz ne vēlāk kā pieteikuma gada 15. jūlijā.”

Rinderkennzeichnungs‑Verordnung 2008

31	Rinderkennzeichnungs‑Verordnung 2008 (2008. gada Noteikumi par liellopu identifikāciju, BGBl. II, 201/2008, redakcijā, kas izriet no BGBl. II, 285/2019; turpmāk tekstā – “Noteikumi par liellopu identifikāciju”) 6. pants formulēts šādi:

“(1) Septiņu dienu laikā paziņo par:

[..]

2. dzīvnieku pārvietošanu starp viena dzīvnieku turētāja saimniecībām dažādās pašvaldībās, sniedzot papildu datus, kas nepieciešami dzīvnieka pasei.

(1a) 15 dienu laikā paziņo par:

liellopu pārvešanu uz kalnu ganībām vai ganībām, ja tajās uzturas vairāku dzīvnieku turētāju liellopi

[..].”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

32	2020. gadā T F iesniedza vienotu platībatkarīgā atbalsta pieteikumu, kurā citastarp lūgts piešķirt saistīto atbalstu par liellopiem, kas pārvietoti uz vasaras ganībām (kalnu ganībām).

2020. gada 28. maijā T F pārvietoja četrus liellopus uz kalnu ganībām, par ko AMA paziņots 2020. gada 1. jūnijā, proti, 2008. gada Noteikumu par liellopu identifikāciju 6. panta 1.a punkta 1. apakšpunktā paredzētajā 15 dienu termiņā. Noteiktajā termiņā tika arī paziņots par 2020. gada 1. jūlijā kalnu ganībās piedzimušu liellopu.

Taču to, ka pārējie divpadsmit liellopi 2020. gada 9. maijā jau bija pārvietoti uz kalnu ganībām kopā ar citu lopkopju liellopiem, T F paziņoja AMA tikai 2020. gada 15. jūnijā. Šajā novēlotajā paziņojumā norādīti divpadsmit pārvietoto dzīvnieku un T F lauku saimniecības individuālie identifikācijas numuri, kā arī datums, kurā šie dzīvnieki tiks izvesti no kalnu ganībām, proti, 2020. gada 31. oktobris.

35	Ar 2021. gada 11. janvāra lēmumu AMA piešķīra T F tiešos maksājumus par 2020. gadu 17 086,71 EUR apmērā. Šie maksājumi ietvēra pamatmaksājumu, zaļināšanas maksājumu un saistīto atbalstu 119,44 EUR.

Attiecībā uz šo saistīto atbalstu AMA tomēr uzsvēra – lai gan nosacījums par 60 dienu ganīšanas ilgumu ir ievērots attiecībā uz visiem dzīvniekiem, par kuru pārvietošanu T F bija paziņojis, taču Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punktā prasītā paziņošana par dzīvnieku pārvietošanu uz kalnu ganībām dalībvalsts noteiktajā termiņā esot notikusi tikai attiecībā uz pieciem no šiem dzīvniekiem. Savukārt paziņošana par pārējiem divpadsmit liellopiem, kas pārvietoti 2020. gada 9. maijā, esot notikusi tikai pēc šā termiņa beigām. Tādējādi saskaņā ar Deleģētās regulas Nr. 640/2014 31. pantu šo dzīvnieku skaitu vajadzētu pretnostatīt to liellopu skaitam, attiecībā uz kuriem atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tā rezultātā atbalsts tiktu samazināts par 100 %, un tādējādi šajā ziņā par 2020. gadu nedrīkstot piešķirt nekādu saistīto atbalstu. Turklāt AMA uzskatīja, ka saskaņā ar Deleģētās regulas Nr. 640/2014 31. panta 2. punkta trešo daļu T F esot jāpiemēro papildu sods 235,60 EUR, kas ieturams no maksājumiem nākamajos trīs kalendārajos gados.

37	Ar 2021. gada 9. februārī Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Austrija) iesniegto pieteikumu T F pārsūdzēja AMA pieņemto lēmumu pilnā apmērā.

38	Ar 2021. gada 16. novembra spriedumu Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa) pieteikumu apmierināja. Tā atcēla gan saistītā atbalsta samazinājumu, gan administratīvo sodu un uzdeva AMA veikt jaunu aprēķinu, kā arī pieņemt jaunu lēmumu par T F atbalsta pieteikumu.

Minētā tiesa nosprieda, ka pienākuma laikus paziņot par dzīvnieku pārvietošanu neizpilde gan var izraisīt saistītā atbalsta samazinājumu, kā arī Deleģētās regulas Nr. 640/2014 31. pantā noteiktā soda piemērošanu. Tomēr esot jāņem vērā arī šīs regulas 15. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru sods neesot piemērojams, ja atbalsta saņēmējs rakstiski paziņo kompetentajai iestādei, ka pieteikums ir nepareizs vai kļuvis nepareizs kopš tā iesniegšanas. Šī nupat minētā tiesību norma esot piemērojama šajā gadījumā, jo novēlota paziņošana esot jāuzskata arī par rakstveida paziņojumu. Šāda interpretācija esot atzīstama par pareizu arī no samērīguma principa viedokļa.

40	Par šo spriedumu AMA iesniedza revīzijas sūdzību Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa, Austrija), kas ir iesniedzējtiesa.

Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa izklāsta, ka, pirmkārt, ar 2015. gada Noteikumu par tiešajiem maksājumiem 13. panta 2. un 3. punktu Austrijas likumdevējs ir izmantojis ar Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punktu dalībvalstīm piešķirto iespēju lietot elektroniskajā dzīvnieku datu bāzē ietverto informāciju atbalsta pieprasījuma vai par dzīvniekiem paredzēta maksājuma pieprasījuma izskatīšanai. Tādējādi lauksaimnieka saistītā atbalsta pieprasīšana saskaņā ar šo noteikumu 13. panta 2. punktu norisinoties vairākos posmos.

Proti, vienotā platībatkarīgā atbalsta pieteikumā, kas iesniedzams līdz 2020. gada 15. jūnijam saskaņā ar KLP horizontālo noteikumu 21. panta 1. un 1.b punktu, lauksaimnieks vispirms atsaucoties uz saistītā atbalsta principu. Pieteikuma turpmākā konkretizēšana notiekot ar paziņojumu par dzīvnieku pārvietošanu uz vasaras ganībām, sniedzot Lēmuma 2001/672 2. panta 2. punktā minēto informāciju, kura saskaņā ar Noteikumu par liellopu identifikāciju 6. panta 1.a punktu un Lēmuma 2001/672 2. panta 2. un 4. punktu esot jāsniedz 15 dienu laikā kopš dzīvnieku pārvietošanas.

Paziņojumi tiekot reģistrēti valsts elektroniskajā liellopu datu bāzē, kas pēc tam ļaujot noteikt liellopu skaitu, kuri kalnu ganībās atrodas 15. jūlijā, kas saskaņā ar 2015. gada Noteikumu par tiešajiem maksājumiem 13. panta 3. punktu ir noteicošais datums attiecīgo dzīvnieku skaita aprēķināšanai. Brīvprātīgais saistītais atbalsts, uz kuru dzīvnieku audzētājam ir tiesības, tiek aprēķināts, pamatojoties uz šiem ierakstiem šajā datubāzē.

Iesniedzējtiesā izskatāmajā lietā paziņošana esot veikta 2020. gada 15. jūnijā. Tādējādi dzīvnieku skaita konstatēšanai noteicošajā datumā, kas saskaņā ar 2015. gada Noteikumiem par tiešajiem maksājumiem 13. panta 3. punktu esot 2020. gada 15. jūlijs, par šiem divpadsmit liellopiem jau esot bijis iesniegts paziņojums un tie esot bijuši reģistrēti elektroniskajā dzīvnieku datubāzē.

Iesniedzējtiesa uzsver, ka šajā gadījumā no Lēmuma 2001/672 2. panta 2. un 4. punkta, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 2. punktu, vai no Noteikumu par liellopu identifikāciju 6. panta 1.a punkta izrietošais pienākums iesniegt paziņojumu 15 dienu laikā pēc dzīvnieku pārvietošanas nav izpildīts attiecībā uz šiem liellopiem, jo minētie liellopi bija pārvietoti 2020. gada 9. maijā.

Tomēr tā norāda, ka saskaņā ar Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunktu, gadījumā ja konstatētās neatbilstības attiecas uz nepareiziem ierakstiem elektroniskajā dzīvnieku datu bāzē, bet tām nav nozīmes, pārbaudot, vai ir ievēroti citi atbilstības nosacījumi, kas nav minēti Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punktā, attiecīgais dzīvnieks par nenoteiktu Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 18. apakšpunkta izpratnē tiek uzskatīts tikai tad, ja šie nepareizie ieraksti ir konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā.

Iesniedzējtiesas ieskatā, tādējādi rodas jautājums, vai tāda novēlota paziņošana kā pamatlietā var tikt uzskatīta par nepareizu ierakstu elektroniskajā dzīvnieku datu bāzē, kas nav noteicošs attiecībā uz citiem atbalsta piešķiršanas nosacījumiem Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

Otrkārt, iesniedzējtiesa norāda – ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu noliedzoša un tādējādi saistītais atbalsts par T F piederošajiem divpadsmit liellopiem, kuri uz kalnu ganībām pārvietoti 2020. gada 9. maijā, nav jāpiešķir, rodas jautājums, vai jāpiemēro šīs deleģētās regulas IV nodaļā paredzētie administratīvie sodi.

Šajā ziņā tā norāda, ka Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. panta 1. punktā tostarp kā izņēmums no šīs deleģētās regulas IV nodaļā paredzēto administratīvo sodu piemērošanas paredzēts, ka šie sodi nav piemērojami attiecībā uz to atbalsta pieteikuma daļu, par kuras nepareizumu saņēmējs ir rakstiski informējis kompetento iestādi, ar nosacījumu, ka saņēmējs nav bijis informēts par šīs iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ka minētā iestāde to jau nav informējusi par neatbilstībām, kas konstatētas tā atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.

Iesniedzējtiesa gan uzskata, ka minētās deleģētās regulas 15. panta 1. punkts attiecas tikai uz paša atbalsta pieteikuma neprecizitāti, nevis uz neatbilstību dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas jomā. Tomēr minētās regulas 34. pants paplašinot šā noteikuma piemērošanu, to attiecinot arī uz kļūdām un izlaidumiem, kas saistīti ar reģistrāciju elektroniskajā datu bāzē, tādējādi dodot dzīvnieku audzētājiem iespēju pēc savas iniciatīvas novērst savas kļūdas, pirms kompetentā iestāde iesaistās, paziņojot par pārbaudi uz vietas vai paziņojot par neatbilstību, un tādējādi izvairīties no administratīviem sodiem.

Iesniedzējtiesas ieskatā, Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. un 34. panta mērķis šķiet esam izrādīt labvēlību pret audzētāju, kurš, nebūdams piespiests to darīt, labo pārkāpjošo rīcību – tas viņam neļauj saņemt atbalstu par attiecīgajiem dzīvniekiem, taču ļauj viņam izvairīties no administratīviem sodiem. Proti, neesot iemesla, lai tāda novēlota paziņošana kā iesniedzējtiesas izskatāmajā lietā aplūkotā radītu smagākas sekas nekā tās sekas, kas izriet no nepareizas paziņošanas vai paziņošanas neveikšanas, kuras rezultātā valsts datubāzē ir izdarīts nepareizs vai nepilnīgs ieraksts. Arī Regulas Nr. 1306/2013 77. panta 6. punktā atgādinātais sodu samērīguma princips varētu būt arguments Deleģētās regulas Nr. 640/2014 34. panta piemērošanai šādas novēlotas paziņošanas gadījumā.

52	Šādos apstākļos Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1) Vai par 2020. gadu iesniegts ganāmpulka atbalsta pieteikums Deleģētās regulas [Nr. 640/2014] 2. panta [1]. punkta 15. apakšpunkta izpratnē par saistītā atbalsta piešķiršanu, kurā Īstenošanas regulas [Nr. 809/2014] 21. panta 4. punkta izpratnē izmantota elektroniskajā liellopu datubāzē ietvertā informācija, iesniedzot paziņojumu tikai pēc 15 dienu termiņa beigām pēc dzīvnieku (liellopu) pārvietošanas uz vasaras ganībām atbilstoši [..] [Lēmuma 2001/672] 2. panta 2. un 4. punktam, skatot tos kopā ar Regulas [Nr. 1760/2000] 7. panta 2. punktu, ir nepareizs ieraksts elektroniskajā liellopu datubāzē, kam saskaņā ar [Deleģētās] regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunktu nav nozīmes pārbaudēs par to, kā tiek ievēroti attiecīgās atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma atbilstības nosacījumi, kuri nav minēti Deleģētās regulas [Nr. 639/2014] 53. panta 4. punktā, kas nozīmē, ka attiecīgos dzīvniekus par nenoteiktiem uzskata tikai tad, ja šādi nepareizi ieraksti ir konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā?

2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

Vai [Deleģētās regulas] Nr. 640/2014 15. panta 1. punkta un 34. panta izpratnē pirmajā jautājumā aprakstītā saistītā atbalsta pieteikuma gadījumā jāpiemēro Regulas [Nr. 640/2014] IV nodaļā paredzētie administratīvie sodi, ja lauksaimnieks kompetentajai iestādei iesniedz rakstisku paziņojumu saskaņā ar [..] [Lēmuma 2001/672] 2. panta 2. un 4. punktu, skatot tos kopā ar Regulas [Nr. 1760/2000] 7. panta 1. un 2. punktu, par dzīvnieku pārvietošanu uz vasaras ganībām, un no šī paziņojuma izriet, ka tas ir iesniegts novēloti, pēc šajās tiesību normās paredzētā 15 dienu termiņa, ja kompetentā iestāde nav iepriekš paziņojusi pieteikuma iesniedzējam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas un nav to jau informējusi par pārkāpumiem saistībā ar atbalsta pieteikumu?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 2. apakšpunkta a) punkts un 18. apakšpunkta a) punkts, kā arī 30. panta 4. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka paziņojumu par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos, kurā nav ievērots atbilstoši Lēmuma 2001/672 2. panta 2. un 4. punktam – lasot to kopā ar Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. un 2. punktu – attiecīgās dalībvalsts noteiktais termiņš, var uzskatīt par nepareizu ierakstu elektroniskajā dzīvnieku datu bāzē, kam nav nozīmes pārbaudē, vai ir ievēroti šā pieteikuma atbilstības nosacījumi Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē, un tāpēc šos dzīvniekus var uzskatīt par tādiem, kuri ietilpst kategorijā “noteiktais dzīvnieks” šīs deleģētās regulas 2. panta 1. punkta otrās daļas 18. apakšpunkta a) punkta izpratnē.

Vispirms jānorāda, ka šis jautājums attiecas uz tādu ganāmpulka atbalsta pieteikumu Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 15. punkta izpratnē – proti, pieteikumu tāda atbalsta saņemšanai, kura gada maksājums, kas piešķirams, nepārsniedzot noteiktus kvantitatīvus ierobežojumus, pamatojas uz fiksētu dzīvnieku skaitu un ir daļa no brīvprātīgā saistītā atbalsta, kurš paredzēts Regulas Nr. 1307/2013 IV sadaļas 1. nodaļā –, kas iesniegts, lai varētu pretendēt uz dzīvnieku atbalsta shēmu Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 13. apakšpunkta izpratnē, tas ir, šādu brīvprātīga saistītā atbalsta pasākumu. Konkrēti, runa ir par pieteikumu saistītā atbalsta saņemšanai par liellopiem, kurus pārvieto uz vasaras ganībām kalnu apgabalos.

Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka paziņošanai par liellopu pārvietošanu uz šīm ganībām saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punktu tiek izmantota elektroniska dzīvnieku datu bāze, kas minēta Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 9. apakšpunktā.

Lai atbildētu uz pirmo prejudiciālo jautājumu, pirmām kārtām, jānoskaidro, vai paziņojuma par dzīvnieku pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos termiņa ievērošana jāuzskata par atbalsta piešķiršanai piemērojamu nosacījumu Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 18. apakšpunkta izpratnē.

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normas, jāņem vērā ne tikai to formulējums, bet arī konteksts un tā tiesiskā regulējuma mērķi, kurā šīs tiesību normas ir ietvertas (spriedums, 2023. gada 21. decembris, Infraestruturas de Portugal un Futrifer Indústrias Ferroviárias, C‑66/22, EU:C:2023:1016, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).

58	No Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 18. apakšpunkta formulējuma izriet, ka jēdziens “noteiktais dzīvnieks” dzīvnieku atbalsta shēmas nolūkos nozīmē dzīvnieku, attiecībā uz kuru ir izpildīti visi nosacījumi, kas paredzēti atbalsta piešķiršanas noteikumos.

Šajā ziņā Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punktā no dalībvalstīm prasīts, lai tās attiecībā uz saistītā atbalsta pasākumiem par liellopiem kā atbilstības nosacījumu atbalsta saņemšanai noteiktu Regulā Nr. 1760/2000 paredzētās prasības identificēt un reģistrēt dzīvniekus. Šīs prasības ir ietvertas šīs regulas I sadaļas “Liellopu identifikācija un reģistrācija” 1. pantā un turpmākajos pantos.

Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā, tā sākotnējā redakcijā, bija paredzēts, ka katrs dzīvnieku turētājs ziņo kompetentajai iestādei par jebkuru dzīvnieku pārvietošanu uz lauku saimniecību un no tās, kā arī par visiem dzīvnieku dzimšanas un nāves gadījumiem lauku saimniecībā, paziņojot šo notikumu datumus dalībvalsts noteiktajā triju līdz septiņu dienu laikposmā no attiecīgā notikuma. Šajā tiesību normā bija noteikts, ka pēc dalībvalsts lūguma saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija tomēr var noteikt apstākļus, kādos dalībvalstis var pagarināt maksimālo termiņu un noteikt īpašus noteikumus, ko piemēro attiecībā uz liellopu kustību, kad tos izved vasaras ganībās dažādos kalnu apgabalos.

Pēc grozījumiem, kas minētajā regulā izdarīti ar Regulu Nr. 653/2014, šī iespēja bija paredzēta Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru, lai nodrošinātu ganāmpulka liellopu pienācīgu un efektīvu izsekojamību, Komisija bija pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, it īpaši attiecībā uz noteikumiem par šādu liellopu pārvietošanas reģistrāciju.

Pamatojoties uz Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta pirmās daļas otro ievilkumu tā sākotnējā redakcijā, Komisija pieņēma Lēmumu 2001/672, kura 2. panta 2. punktā paredzēts, ka par ganībām atbildīgā persona izveido to liellopu sarakstu, kurus var pārvietot uz vasaras ganībām kalnu apgabalos, tostarp norādot katra liellopa individuālo identifikācijas numuru. Šā lēmuma 2. punkta 4. punktā noteikts, ka šajā sarakstā iekļauto informāciju paziņo kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punktu vēlākais 15 dienas pēc tam, kad dzīvnieki ir pārvietoti uz ganībām.

Gan Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta pirmās daļas otrais ievilkums, gan Lēmuma 2001/672 2. panta 4. punkts formulēti kā imperatīvas normas, kurās ir sīki norādīts liellopu turētājiem uzliktā pienākuma apjoms sniegt ziņas un definēts konkrēts termiņš, kas šiem turētājiem noteikts minētā pienākuma izpildei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 24. maijs, Maatschap Schonewille‑Prins, C‑45/05, EU:C:2007:296, 36. punkts).

Turklāt Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma nobeigumā, kā arī 7. panta 1. punkta otrajā daļā ir precīzi noteikta minētā termiņa pagarināšanas kārtība. Taču šīs kārtības precīzai noteikšanai nebūtu lietderīgas iedarbības, ja liellopu turētāji varētu šo termiņu pēc izvēles neievērot (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 24. maijs, Maatschap Schonewille‑Prins, C‑45/05, EU:C:2007:296, 37. punkts).

Tādējādi no Lēmuma 2001/672 2. panta 2. un 4. punkta un Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma formulējuma izriet, ka katram dzīvnieku turētājam jāievēro termiņš, kas noteikts, lai paziņotu par liellopa pārvietošanu uz savu saimniecību vai no tās, lai saņemtu pieprasīto saistīto atbalstu, un ka tādējādi šā termiņa ievērošana jāuzskata par atbalsta piešķiršanai piemērojamu nosacījumu Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 18. apakšpunkta izpratnē.

No Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punkta otrās daļas gan izriet, ka, neskarot citus atbilstības nosacījumus, uzskatāms, ka par dzīvniekiem var pretendēt uz atbalstu, ja šā 53. panta 4. punkta pirmajā daļā minētās identifikācijas un reģistrācijas prasības ir izpildītas līdz datumam, kuru dalībvalsts nosaka šā 53. panta 4. punkta otrajā daļā paredzētajās robežās.

Šajā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka saskaņā ar 2015. gada Noteikumu par tiešajiem maksājumiem 13. pantu dzīvnieks var pretendēt uz atbalstu Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punkta otrās daļas izpratnē, ja Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta otrajā ievilkumā minētā informācija ir sniegta pirmajā dienā, kad attiecīgais dzīvnieks atrodas kalnu ganībās. Taču, ņemot vērā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu aprakstītos faktus, nešķiet, ka šai tiesību normai būtu nozīme šajā gadījumā – tas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

68	No šā sprieduma 65. punkta izrietošo Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 18. apakšpunkta interpretāciju apstiprina šīs tiesību normas konteksts.

Proti, no Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 2. apakšpunkta a) punkta, kā arī tās 2., 28. un 31. apsvēruma izriet, ka šajā deleģētajā regulā jēdziens “neatbilstība” ir izmantots, lai citastarp aprakstītu situāciju, kad atbilstības kritēriji nav izpildīti. Saskaņā ar minētās deleģētās regulas 30. panta 4. punkta c) apakšpunktu nepareizi ieraksti reģistrā, dzīvnieku pasēs vai elektroniskajā dzīvnieku datu bāzē ir neatbilstības. Deleģētās regulas 2016/1393 11. apsvērumā, kas attiecas uz šo tiesību normu, starp nepareizu ierakstu piemēriem expressis verbis minēts nepareizs datuma ieraksts.

70	Šā sprieduma 65. punktā izklāstīto interpretāciju apstiprina arī Regulas Nr. 1760/2000 un Lēmuma 2001/672 mērķi.

Proti, Regulas Nr. 1760/2000 mērķis, kā tas izriet no tās 4.–7. apsvēruma, ir uzlabot patērētāju uzticību liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu kvalitātei, aizsargāt sabiedrības veselību un nostiprināt pastāvīgu stabilitāti liellopu gaļas tirgū (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 24. maijs, Maatschap Schonewille‑Prins, C‑45/05, EU:C:2007:296, 40. punkts).

Šo mērķu sasniegšanas nolūkā liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmai būtu jābūt efektīvai un pilnībā uzticamai, lai kompetentās iestādes varētu ātri atklāt dzīvnieka izcelsmi epizootijas gadījumā un nekavējoties veikt vajadzīgos pasākumus ar mērķi novērst iespējamo risku sabiedrības veselībai. Tomēr tas tā nav gadījumos, kad liellopu turētājs nepaziņo elektroniskai datu bāzei par savu liellopu pārvietošanu Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā paredzētajā termiņā (spriedums, 2007. gada 24. maijs, Maatschap Schonewille‑Prins, C‑45/05, EU:C:2007:296, 41. punkts).

Turklāt no Deleģētās regulas Nr. 639/2014 74. apsvēruma būtībā izriet, ka, it īpaši attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu, Regulā Nr. 1760/2000 paredzēto dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas prasību mērķis ir arī ļaut Komisijai pārbaudīt, vai dalībvalstis, izstrādājot atbalsta pasākumus, ievēro prasības par atbalsta saskaņotību un nekumulēšanu, kā arī prasību par valstīm piemērojamo griestu maksimālo procentuālo daļu, kas minētas Regulas Nr. 1307/2013 53. pantā, un ar to saistītās kopējās summas.

74	Kā izriet no Lēmuma 2001/672 3. apsvēruma, tā noteikumu mērķis ir arī panākt, lai “vienmēr būtu iespējams zināt jebkura liellopa atrašanās vietu”.

No tā izriet, ka Lēmuma 2001/672 2. panta 4. punktā, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta pirmās daļas otro ievilkumu, paredzētā paziņošanas termiņa neievērošana ir šajā regulā paredzētās neatbilstības saistībā ar identificēšanu un reģistrāciju gadījums, un tāpēc attiecīgos dzīvniekus principā nevar uzskatīt par tādiem, kas ietilpst kategorijā “noteiktais dzīvnieks” Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 18. apakšpunkta izpratnē.

Otrām kārtām, jāpārbauda, vai novēlota paziņošana par dzīvnieku pārvietošanu ir neatbilstība, kurai nav nozīmes, pārbaudot, vai ir ievēroti attiecīgā atbalsta piešķiršanas nosacījumi Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Šajā ziņā no šīs tiesību normas gan izriet – ja konstatētās neatbilstības attiecas uz nepareiziem ierakstiem reģistrā, dzīvnieku pasēs vai elektroniskajā dzīvnieku datubāzē, bet tām nav nozīmes pārbaudēs par to, kā tiek ievēroti attiecīgās atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma atbilstības nosacījumi, kas nav minēti Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punktā, attiecīgos dzīvniekus par nenoteiktiem uzskata tikai tad, ja šādi nepareizi ieraksti ir konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā. Visos pārējos gadījumos attiecīgos dzīvniekus uzskata par nenoteiktiem pēc pirmā konstatējuma.

Tomēr šajā ziņā jānorāda, pirmkārt, ka no paša Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta formulējuma izriet, ka tas attiecas tikai uz tādiem neatbilstības gadījumiem, kuriem nav nozīmes, pārbaudēs, vai ir ievēroti citi atbilstības nosacījumi, “kas Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punktā nav minēti”. No tā izriet, ka neatbilstības, kas radušas tādēļ, ka nav izpildītas Regulas Nr. 1760/2000 7. pantā paredzētas ar liellopu identifikāciju un reģistrāciju saistītās prasības, kuras minētas Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punktā, ir izslēgtas no Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta pirmā teikuma tvēruma.

Otrkārt – kā ģenerāladvokāte paskaidrojusi secinājumu 52.–56. punktā –, to, ka noteiktajā termiņā nav veikta nepieciešamā paziņošana, ievadot attiecīgos datus elektroniskajā dzīvnieku datu bāzē, nevar pielīdzināt “nepareizam ierakstam” šajā datubāzē Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Proti, ar novēlotu paziņojumu trūkums tiek novērsts tikai attiecībā uz nākotni, un attiecībā uz pagātni šo trūkumu, ņemot vērā prasību par attiecīgā dzīvnieka atrašanās vietas izsekojamību, faktiski vairs nevar labot.

Šo interpretāciju apstiprina Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/1383 (2015. gada 28. maijs), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 639/2014, paredzot attiecināmības nosacījumus saistībā ar dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas prasībām saistītā atbalsta saņemšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (OV 2015, L 214, 1. lpp.), 2. apsvērums, saskaņā ar kuru no Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punkta izriet, ka “par dzīvnieku, kurš vienu reizi nav bijis atbilstīgs [it īpaši Regulā Nr. 1760/2000 paredzētajām] identifikācijas un reģistrācijas prasībām, nevar pretendēt uz brīvprātīgo saistīto atbalstu visu atlikušo tā mūžu, neraugoties uz to, ka attiecīgā neatbilstība vēlāk tiek labota”.

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 2. apakšpunkta a) punkts un 18. apakšpunkta a) punkts, kā arī 30. panta 4. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka paziņojumu par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos, kurā nav ievērots saskaņā atbilstoši Lēmuma 2001/672 2. panta 2. un 4. punktam – lasot to kopā ar Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. un 2. punktu – attiecīgās dalībvalsts noteiktais termiņš, nevar uzskatīt par nepareizu ierakstu elektroniskajā dzīvnieku datu bāzē, kam nav nozīmes pārbaudē, vai ir ievēroti šā pieteikuma atbilstības nosacījumi Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē, un tāpēc šos dzīvniekus nedrīkst uzskatīt par tādiem, kuri ietilpst kategorijā “noteiktais dzīvnieks” šīs deleģētās regulas 2. panta 1. punkta otrās daļas 18. apakšpunkta a) punkta izpratnē.

Par otro jautājumu

Ar otro prejudiciālo jautājumu – kas uzdots gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu noliedzoša un ja tātad nav jāpiešķir saistītais atbalsts par liellopiem, attiecībā uz kuriem nav ievērots Lēmuma 2001/672 2. panta 2. un 4. punktā kopsakarā ar Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. un 2. punktu noteiktais paziņošanas termiņš – iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. panta 1. punkts un 34. pants jāinterpretē tādējādi, ka šīs deleģētās regulas 31. pantā paredzētie administratīvie sodi jāpiemēro, ja paziņojums par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām – attiecīgo informāciju iekļaujot elektroniskajā dzīvnieku datubāzē – ir sniegts novēloti, taču atbalsta saņēmējs nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un šī iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par tās konstatēto neatbilstību.

No Deleģētās regulas Nr. 640/2014 31. panta 1. punkta izriet, ka administratīvos sodus piemēro, ja tiek konstatēta atšķirība starp deklarēto dzīvnieku skaitu un noteikto dzīvnieku skaitu, t.i., neatbilstības gadījumā. Šajā gadījumā no atbildes uz pirmo prejudiciālo jautājumu izriet, ka novēlota paziņošana par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos ir neatbilstība.

Saskaņā ar šīs deleģētās regulas 31. panta 2. punkta trešo daļu, ja starpība starp deklarēto dzīvnieku skaitu un noteikto dzīvnieku skaitu, kas aprēķināts saskaņā ar minētās deleģētās regulas 31. panta 3. punktu, pārsniedz 50 % – kā tas šķiet esam pamatlietā –, atbalstu, uz kuru saņēmējam saskaņā ar šīs pašas deleģētās regulas 30. panta 3. punktu būtu bijušas tiesības pretendēt, saskaņā ar atbalsta shēmu, atbalsta pasākumu vai šāda atbalsta pasākuma satvarā ietilpstošu darbības veidu par attiecīgo pieprasījuma gadu nepiešķir. Turklāt saņēmējam uzliek papildu sodu, kura apmērs ir vienāds ar summu, kas atbilst deklarēto dzīvnieku skaita un saskaņā ar šo 30. panta 3. punktu noteiktā dzīvnieku skaita starpībai.

84	No tā izriet, ka šādā gadījumā audzētājs, kurš pieprasa saistīto atbalstu, ne vien zaudē tiesības uz šo atbalstu, bet tam turklāt tiek piemērots administratīvs sods.

Tomēr Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. panta 1. punktā noteikts, ka administratīvos sodus nepiemēro attiecībā uz tām tiešo maksājumu atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma daļām, par kurām saņēmējs rakstiski informē kompetento iestādi, ka tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums ir nepareizs vai ir kļuvis nepareizs pēc iesniegšanas, ar nosacījumu, ka saņēmējs nav bijis informēts par šīs iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ka minētā iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par neatbilstībām tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.

86	Atšķirībā no Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta šā 15. panta 1. punktā no tā piemērošanas jomas nav izslēgti atsevišķi neatbilstības gadījumi.

Turklāt šīs deleģētās regulas 34. pantā noteikts, ka attiecībā uz deklarētajiem dzīvniekiem minētās deleģētās regulas 15. pantu piemēro kļūdām un izlaidumiem ierakstos, kuri elektroniskajā dzīvnieku datubāzē izdarīti no brīža, kad iesniegts tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums.

No lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāstītajiem faktiem, šķiet, izriet, ka divpadsmit liellopi, kuru pārvietošana uz vasaras ganībām kalnu apgabalos tika paziņota novēloti, jau bija identificēti saistītā atbalsta pieteikumā un tādējādi bija “deklarētie dzīvnieki” Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 16. apakšpunkta izpratnē.

89	Turklāt no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu sniegtajām norādēm izriet, ka paziņojums par attiecīgo liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos bija izdarāms, šo informāciju ierakstot elektroniskajā dzīvnieku datubāzē.

No tā izriet – kā secinājumu 74. punktā būtībā norādījusi ģenerāladvokāte –, ka atbilstoši Deleģētās regulas Nr. 640/2014 34. pantam, lasot to kopā ar šīs deleģētās regulas 15. pantu, nekāds administratīvs sods nevar tikt uzlikts tikai tāpēc vien, ka prasītais paziņojums ir iesniegts novēloti, tomēr ar nosacījumu, kā tas paredzēts šajā pēdējā minētajā tiesību normā, ka saņēmējs nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un šī iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par tās konstatēto neatbilstību.

Šāda interpretācija turklāt ļauj sasniegt Regulas Nr. 1760/2000 mērķus, kuri – kā norādīts šā sprieduma 72. punktā – ir atkarīgi no efektīvas attiecīgo dzīvnieku izsekojamības. Administratīva soda uzlikšana novēlotas paziņošanas gadījumā, kura apmērs būtu tāds pats kā tas, kas būtu jāmaksā, ja paziņošana nebūtu veikta vispār, varētu novērst jebkādu pamudinājumu veikt šādu novēlotu paziņošanu.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz otro jautājumu jāatbild, ka Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. panta 1. punkts un 34. pants jāinterpretē tādējādi, ka šīs deleģētās regulas 31. pantā paredzētie administratīvie sodi nevar tikt piemēroti, ja paziņojums par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām – attiecīgo informāciju iekļaujot elektroniskajā dzīvnieku datubāzē – ir sniegts novēloti, taču atbalsta saņēmējs nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un šī iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par tās konstatēto neatbilstību.

Par tiesāšanās izdevumiem

93	Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav šo pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2017. gada 16. februāra Deleģēto regulu (ES) 2017/723, 2. panta 1. punkta otrās daļas 2. apakšpunkta a) punkts un 18. apakšpunkta a) punkts, kā arī 30. panta 4. punkta c) apakšpunkts

jāinterpretē tādējādi, ka

paziņojumu par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos, kurā nav ievērots atbilstoši Komisijas Lēmuma 2001/672/EK (2001. gada 20. augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus liellopu pārvietošanai, kad tie izvesti vasaras ganībās kalnu apgabalos, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 25. maija Lēmumu 2010/300/ES, 2. panta 2. un 4. punktam – lasot to kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 653/2014, 7. panta 1. un 2. punktu – attiecīgās dalībvalsts noteiktais termiņš, nevar uzskatīt par nepareizu ierakstu elektroniskajā dzīvnieku datu bāzē, kam nav nozīmes pārbaudē, vai ir ievēroti šā pieteikuma atbilstības nosacījumi Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē, un tāpēc šos dzīvniekus nedrīkst uzskatīt par tādiem, kuri ietilpst kategorijā “noteiktais dzīvnieks” šīs deleģētās regulas 2. panta 1. punkta otrās daļas 18. apakšpunkta a) punkta izpratnē.

2)	Deleģētās regulas Nr. 640/2014, kas grozīta ar Deleģēto regulu 2017/723, 15. panta 1. punkts un 34. pants

jāinterpretē tādējādi, ka

šīs deleģētās regulas 31. pantā paredzētie administratīvie sodi nevar tikt piemēroti, ja paziņojums par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām – attiecīgo informāciju iekļaujot elektroniskajā dzīvnieku datubāzē – ir sniegts novēloti, taču atbalsta saņēmējs nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un šī iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par tās konstatēto neatbilstību.

[Paraksti]

( * ) Tiesvedības valoda – vācu.