European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/2110

6.11.2025

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 174/2025

(2025. gada 11. jūlijs),

ar ko groza EEZ līguma II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija) un IV pielikumu (Enerģētika) [2025/2110]

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)

EEZ līgumā ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (1).

(2)

EEZ līgumā ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2002 (2018. gada 11. decembris), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (2).

(3)

EBTA valstis nav iekļautas ES energoefektivitātes pamatmērķī, proti, līdz 2020. gadam panākt 20 % enerģijas ietaupījumu. EBTA valstīm būtu jāpiemēro Direktīvas 2012/27/ES 3. pants, izņemot 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 5. punkta noteikumus.

(4)

EBTA valstis nav iekļautas ES 2030. gada energoefektivitātes pamatmērķī – vismaz 32,5 %. Tāpēc Direktīvas 2012/27/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2018/2002, 1. panta 1. punkts nebūtu jāpiemēro EBTA valstīm. EBTA valstīm būtu pašām jānosaka indikatīvie nacionālie energoefektivitātes mērķrādītāji 2030. gadam.

(5)

Islandei piešķirto atkāpju mērķis ir nodrošināt, ka energoefektivitātes pasākumi tiek īstenoti izmaksu ziņā efektīvi un atbilstoši tās situācijai ar izolētu un gandrīz no fosilā kurināmā brīvu energosistēmu ar augstu piegādes drošības līmeni un enerģētisko neatkarību. Islande plaši izmanto atjaunīgo ģeotermālo enerģiju ar specifiskām īpašībām, tādēļ Islandei inter alia vajadzīga atkāpe no dažām 9.a, 9.b un 9.c pantā noteiktajām prasībām attiecībā uz uzskaiti.

(6)

Direktīvas 2012/27/ES 5. pantā ir minēti minimālie energoefektivitātes standarti, kas ietverti Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 4. pantā. Islandei ir atbrīvojums no Direktīvas 2010/31/ES piemērošanas saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 135/2022. Tāpēc pienākumi attiecībā uz minimālo energoefektivitāti ēkās izriet no Islandes nacionālajiem tiesību aktiem.

(7)

Islandē energoietilpīgās rūpniecības īpatsvars ir neproporcionāli liels, tādēļ ir noteikts vairākas reizes lielāks energoekonomijas pienākums nekā vidēji ES. 88 % primārās enerģijas Islandē nodrošina atjaunīgie energoresursi, un elektroenerģijas un siltuma izmaksas ir zemas, un tas nozīmē mazāk izmaksoptimālu ietaupījumu. Tāpēc saskaņā ar 7. panta 1. punktu Islandei no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim katru gadu būtu jāpanāk jauni enerģijas ietaupījumi, kas līdzvērtīgi 0,24 % no ikgadējā enerģijas galapatēriņa, to aprēķinot kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.

(8)

Islandē nav dabasgāzes infrastruktūras, un tai ir piešķirts atbrīvojums no Direktīvas 2009/73/EK par dabasgāzes iekšējo tirgu piemērošanas saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 93/2017. Tāpēc Islandei nebūtu jāpiemēro Direktīvas 2012/27/ES 9. un 10. pants attiecībā uz dabasgāzes uzskaiti un rēķinu informāciju par dabasgāzi.

(9)

Saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 151/2006 Direktīvu 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, nepiemēro ģeotermālajai koģenerācijai attiecībā uz Islandi. Direktīvas 2012/27/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2018/2002, 14. un 15. pants attiecībā uz koģenerāciju korelē ar Direktīvas 2004/8/EK pantiem, kuri attiecas uz koģenerāciju. Islande jau tagad 90 % no kopējā siltuma pieprasījuma nodrošina ar ģeotermālo enerģiju un turpina veicināt ģeotermālās koģenerācijas attīstību savā nacionālajā tiesiskajā regulējumā, kad tas ir tehniski iespējams. Tāpēc 14. un 15. pantu nepiemēro ģeotermālajai koģenerācijai attiecībā uz Islandi.

(10)

Ir panākta vienošanās par papildu elastību Direktīvas 2012/27/ES 5. un 20. panta piemērošanā. 20. panta 5. punktā atsauce uz 5. panta 1. punktu būtu jāaizstāj ar atsauci uz 5. pantu, lai visa 5. panta pienākumus varētu izpildīt ar iemaksām fondā.

(11)

Ar Direktīvu 2012/27/ES atceļ Direktīvu 2004/8/EK (3), kas iekļauta EEZ līgumā un tādējādi ir jāatceļ EEZ līgumā.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma II un IV pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma II pielikuma IV nodaļas 6. punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK) pievieno šādu tekstu:

“, kas grozīta ar

—

32012 L 0027: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).”.

2. pants

EEZ līguma IV pielikumu groza šādi:

1.

pielikuma 24. punkta tekstu (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/8/EK) aizstāj ar šādu:

 

“ 32012 L 0027: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012, 1. lpp.), kas grozīta ar:

—

32018 L 2002: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2002 (2018. gada 11. decembris) (OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.).

Direktīvas noteikumus šā līguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)

EBTA valstīm nepiemēro 1. panta 1. punktu un 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un 7. panta 1. punkta trešo daļu;

b)

direktīvas 3. panta 5. punktam pievieno šādu daļu:

“Katra EBTA valsts nosaka indikatīvo nacionālo energoefektivitātes mērķrādītāju 2030. gadam, pamatojoties vai nu uz primārās enerģijas patēriņu, vai enerģijas galapatēriņu, vai energointensitāti, savā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3. un 7.–12. pantu.”;

c)

direktīvas 5. panta 1. punktā aiz vārdiem “Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu” iekļauj vārdus “vai attiecībā uz Islandi piemēro pienākumus saskaņā ar Islandes tiesību aktiem”;

d)

direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā pievieno šādu teikumu:

“Atkāpjoties no šā punkta pirmajā teikumā minētās prasības, Islande katru gadu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz jaunus ietaupījumus, kas līdzvērtīgi 0,24 % no ikgadējā enerģijas galapatēriņa, to aprēķinot kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.”;

e)

direktīvas 9. pantu Islandei nepiemēro attiecībā uz gāzes uzskaiti;

f)

direktīvas 9.a panta 1. punktā aiz vārdiem “faktisko enerģijas patēriņu” iekļauj vārdus “vai līdzvērtīgu enerģijas patēriņu attiecībā uz Islandi”;

g)

direktīvas 9.a un 9.c pantu nepiemēro Islandes centralizētās siltumapgādes sistēmām, kurām ir mazāk nekā 1 500 galalietotāju;

h)

direktīvas 9.b pantu Islandei nepiemēro;

i)

direktīvas 10. pantu Islandei nepiemēro attiecībā uz rēķinu informāciju par gāzi;

j)

direktīvas 20. panta 5. punktā atsauci uz 5. panta 1. punktu aizstāj ar atsauci uz 5. pantu;

k)

direktīvas 14. un 15. pantu Islandei nepiemēro attiecībā uz ģeotermālo koģenerāciju.”;

2.

pielikuma 26. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK) pievieno šādu tekstu:

“, kas grozīta ar

—

32012 L 0027: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).”.

3. pants

Direktīvu (ES) 2012/27/ES un (ES) 2018/2002 teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2025. gada 12. jūlijā, ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (*1).

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2025. gada 11. jūlijā.

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Kristján Andri STEFÁNSSON


(1)   OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.

(2)   OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.

(3)   OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.

(*1)  Konstitucionālās prasības ir norādītas.


EBTA dalībvalstu deklarācija

attiecībā uz Lēmumu Nr. 174/2025, ar ko EEZ Līgumā iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES iekļaušana EEZ līgumā paplašina kopējo tiesisko regulējumu par energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem, attiecinot to arī uz EBTA valstīm. EBTA valstis nav iekļautas ES energoefektivitātes pamatmērķī. Taču EBTA valstis ir noteikušas šādus katra savus indikatīvos nacionālos energoefektivitātes mērķrādītājus:

—

Islandes valdība 2030. gadam ir noteikusi par 25 % lielāku valsts energoefektivitātes mērķrādītāju nekā 2015. gadā. Mērķrādītājs ir izteikts kā starpnozaru mērķis energointensitātes samazināšanai, t. i., enerģijas patēriņa (galapatēriņa) attiecība pret reālo IKP PSL koriģētā izteiksmē. Šo rādītāju izmanto enerģijas prognozē, ko katru gadu publicē Islandes Vides un enerģētikas aģentūra.

—

Lihtenšteinas parlaments (Landtag) 2020. gada 6. novembrī pieņēma Enerģētikas stratēģiju 2030. gadam, kurā noteikts 20 % valsts energoefektivitātes mērķis salīdzinājumā ar 2008. gadu. Galvenie efektivitātes pieauguma elementi periodā līdz 2030. gadam ir ēku renovācija, ļoti efektīvas jaunas ēkas un apgaismojuma, motoru piedziņas un mājsaimniecības ierīču efektivitātes uzlabojumi. Gan elektriskie siltumsūkņi siltumapgādei, gan transporta elektrifikācija nākotnē ievērojamā apmērā ļaus aizstāt fosilo kurināmo. Ziņošana par mērķu sasniegšanu notiek katru gadu (tā ir daļa no uzraudzības ziņojuma, kas tiek iesniegts parlamentam).

—

Norvēģijas parlaments (Storting) 2030. gadam ir noteicis par 30 % lielāku valsts energoefektivitātes mērķrādītāju nekā 2015. gadā (Valdības likumprojekts St. 25 (2015-2016)). Mērķrādītājs ir izteikts kā starpnozaru mērķis energointensitātes samazināšanai, t. i., enerģijas ielaides (primārās) attiecība pret reālo IKP. Enerģētikas ministrija sniedz ikgadēju ziņojumu par šo mērķi ziņojumā parlamentam (baltā grāmata) par valsts budžetu.


ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/2110/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)