<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-277/21</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62021CJ0277</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:318">EU:C:2022:318</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>17</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>17</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20220428">28.4.2022</DATE>. – Lieta C‑277/21</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">SeGEC</HT> u.c.</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (desmitā palāta)</P><P><DATE ISO="20220428">2022. gada 28. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 549/2013</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā</KEYWORD><KEYWORD>A pielikuma 20.15. punkts</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">Institut des comptes nationaux</HT> īstenota kontrole pār izglītības iestādes organizētāju, kas izveidots bezpeļņas organizācijas formā</KEYWORD><KEYWORD>Izglītības iestādes, kas var izmantot publisko finansējumu un konstitūcijā garantētu izglītības brīvību</KEYWORD><KEYWORD>A pielikuma 20.15. punkta otrais teikums</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Tvērums</KEYWORD><KEYWORD>A pielikuma 20.15. punkta pirmais teikums</KEYWORD><KEYWORD>A pielikuma 2.39. punkta b) apakšpunkts, 20.15. punkta b) apakšpunkts un 20.309. punkta h) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>pārmērīgs regulējums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></KEYWORD><KEYWORD>Tvērums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑277/21</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome, Beļģija) iesniedza ar <DATE ISO="20210331">2021. gada 31. marta</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20210429">2021. gada 29. aprīlī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Secrétariat général de l’enseignement catholique ASBL</HT></HT> <HT TYPE="BOLD">(<HT TYPE="ITALIC">SeGEC</HT>) u.c</HT>.</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Institut des comptes nationaux</HT> (<HT TYPE="ITALIC">ICN</HT>),</HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Banque nationale de Belgique,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (desmitā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jarukaitis</HT>], tiesneši M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>] un Z. Čehi [<HT TYPE="ITALIC">Z. Csehi</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Campos Sánchez‑Bordona</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Secrétariat général de l’enseignement catholique ASBL</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SeGEC</HT>) u.c. vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Renders</HT> un <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Gonthier</HT>, advokāti,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Blanc</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Materne</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (<DATE ISO="20130521">2013. gada 21. maijs</DATE>) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="174" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 174, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) A pielikuma 20.15. punktu un 20.309. punkta h) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">Secrétariat général de l’enseignement catholique ASBL</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SeGEC</HT>) un sešām citām bezpeļņas biedrībām, kuras Beļģijā darbojas izglītības jomā (turpmāk tekstā visas kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>aplūkojamās biedrības<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>), no vienas puses, un <HT TYPE="ITALIC">Institut des comptes nationaux</HT> [Nacionālo kontu institūts] (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">ICN</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Banque nationale de Belgique</HT> [Beļģijas Nacionālo banku], no otras puses, par aplūkojamo biedrību klasificēšanu vispārējās valdības sektora pavalstu apakšsektorā, pamatojoties uz Eiropas kontu sistēmu 2010, kas ieviesta ar Regulu Nr. 549/2013 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>EKS 2010<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Regulas Nr. 549/2013 1. un 3. apsvērums ir formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>(1)</NO.P><TXT>Lai veidotu Savienības politiku un uzraudzītu dalībvalstu un ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS) ietilpstošās ekonomikas, ir vajadzīga salīdzināma un uzticama jaunākā informācija par ekonomikas struktūru un ekonomiskās situācijas attīstību katrā dalībvalstī vai reģionā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>Savienības pilsoņiem ir nepieciešami ekonomiskie konti kā galvenais instruments, lai analizētu dalībvalsts vai reģiona ekonomisko situāciju. Salīdzināmības labad šādi konti būtu jāsagatavo, pamatojoties uz vienotiem principiem, kuri nepieļauj atšķirīgas interpretācijas. Sniegtajai informācijai vajadzētu būt pēc iespējas precīzai, pilnīgai un savlaicīgai, lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību visos sektoros.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs regulas A pielikums par EKS 2010 metodoloģiju [metodiku] ietver 1. nodaļu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Vispārējs raksturojums un pamatprincipi<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>, kurā ietilpst arī 1.01., 1.19., 1.34.–1.36. un 1.57. punkts. Šajos punktos ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.01.</NO.P><TXT>Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēma (turpmāk tekstā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>EKS 2010<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>EKS<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) ir starptautiski saderīgs uzskaites ietvars, kas paredzēts, lai sistemātiski un detalizēti aprakstītu kopējo ekonomiku (proti, reģionu, valsti vai valstu grupu), tās sastāvdaļas un attiecības ar citām kopējām ekonomikām.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1.19.</NO.P><TXT>[Eiropas Savienībā] un tās dalībvalstīs [EKS 2010] ietvara skaitļiem ir svarīga nozīme, veidojot un pārraugot to sociālo un ekonomisko politiku.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1.34.</NO.P><TXT>Sektoru konti ir izveidoti, iedalot vienības sektoros, un dod iespēju darījumus un kontu balansposteņus attēlot pa sektoriem. Sektoru attēlojums atklāj daudzus galvenos mērus ekonomiskās un fiskālās politikas mērķiem. Galvenie sektori ir mājsaimniecības, valdība, sabiedrības (finanšu un nefinanšu), mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (MABO) un pārējā pasaule.</TXT><P>Ir svarīga atšķirība starp tirgus un ārpustirgus darbību. Valdības kontrolē esošs subjekts, kas tiek parādīts kā tirgus sabiedrība, tiek klasificēts sabiedrību sektorā ārpus vispārējās valdības sektora. Tādējādi sabiedrības deficīta un parāda līmeņi nebūs vispārējās valdības deficīta un parāda sastāvdaļa.</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>1.35.</NO.P><TXT>Ir svarīgi noteikt skaidrus un stabilus kritērijus subjektu iedalīšanai sektoros.</TXT><P>Publisko sektoru veido visas institucionālās vienības, kuras ir ekonomikas rezidenti un kuras kontrolē valdība. Privāto sektoru veido visas pārējās rezidentvienības.</P><P>1.1. tabulā noteikti kritēriji, ko izmanto publiskā un privātā sektora nošķiršanai, bet publiskajā sektorā – valdības sektora un publisko sabiedrību sektora nošķiršanai, un privātajā sektorā – MABO sektora un privāto sabiedrību sektora nošķiršanai.</P></NP></ITEM></LIST><P>1.1. tabula</P><TBL NO.SEQ="0001" CLASS="GEN" COLS="3"><CORPUS><ROW><CELL COL="1">Kritēriji</CELL><CELL COL="2"><P>Kontrolē valdība</P><P>(publiskais sektors)</P></CELL><CELL COL="3"><P>Privātā kontrolē</P><P>(privātais sektors)</P></CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Ārpustirgus izlaide</CELL><CELL COL="2">Vispārējā valdība</CELL><CELL COL="3">MABO</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Tirgus izlaide</CELL><CELL COL="2">Publiskās sabiedrības</CELL><CELL COL="3">Privātās sabiedrības</CELL></ROW></CORPUS></TBL><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1.36.</NO.P><TXT>Kontroli definē kā spēju noteikt institucionālās vienības vispārējo politiku vai programmu. Sīkākas detaļas attiecībā uz kontroles definīciju sniegtas 2.35. līdz 2.39. punktā.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><?PAGE NO="4"?><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1.57.</NO.P><TXT>Institucionālās vienības ir ekonomiski subjekti, kuriem var piederēt preces un aktīvi, kuri var uzņemties saistības un ar pilnām tiesībām iesaistīties ekonomiskās darbībās un darījumos ar citām vienībām. EKS 2010 sistēmas nolūkiem institucionālās vienības grupē piecos savstarpēji izslēdzošos iekšzemes institucionālos sektoros, kurus veido šāda veida vienības:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nefinanšu sabiedrības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>finanšu sabiedrības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>vispārējā valdība;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>mājsaimniecības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>[MABO].</TXT><P>Kopā šie pieci sektori veido kopējo ekonomiku. Katrs sektors ir sadalīts arī apakšsektoros. EKS 2010 sistēma nodrošina pilnīgu plūsmu kontu un bilanču kopumu, kas jāveido katram sektoram un apakšsektoram, kā arī kopējai ekonomikai. Ir iespējama nerezidentvienību mijiedarbība ar šiem pieciem iekšzemes sektoriem, un mijiedarbība ir parādīta starp pieciem iekšzemes sektoriem un sesto institucionālo sektoru – pārējās pasaules sektoru.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētā pielikuma 2. nodaļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Vienības un vienību grupējumi<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ietver 2.12., 2.39., 2.113. un 2.130. pantu, kas ir formulēti šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>2.12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Definīcija</HT>: institucionālā vienība ir ekonomisks subjekts, ko raksturo lēmumu pieņemšanas autonomija savu pamatfunkciju īstenošanā. Rezidentvienību uzskata par tādu, kas veido institucionālu vienību ekonomiskā teritorijā, kurā atrodas tās galveno ekonomisko interešu centrs, ja tai piemīt lēmumu pieņemšanas autonomija un tai ir pilns kontu komplekts, vai arī tai ir iespēja izveidot pilnu kontu komplektu.</TXT><P>Lai vienībai būtu lēmumu pieņemšanas autonomija attiecībā uz tās pamatfunkcijām, vienībai jābūt:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>spējīgai savā vārdā īstenot īpašumtiesības uz precēm un aktīviem; tā varēs apmainīt preču un aktīvu īpašumtiesības darījumos ar citām institucionālām vienībām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>spējīgai pieņemt ekonomiskus lēmumus un iesaistīties ekonomiskās darbībās, par kurām tā ir atbildīga saskaņā ar tiesību aktiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>spējīgai uzņemties saistības savā vārdā, uzņemties citus pienākumus vai nākotnes saistības, kā arī stāties līgumattiecībās;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>spējīgai izveidot pilnu kontu komplektu, kas aptver uzskaites ierakstus par visiem uzskaites periodā veiktajiem darījumiem, kā arī sastādīt aktīvu un saistību bilanci.</TXT><P>[..]</P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.39.</NO.P><TXT>Attiecībā uz bezpeļņas organizācijām, kuras atzīst kā neatkarīgas juridiskas personas, jāņem vērā šādi pieci kontroles rādītāji:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>amatpersonu iecelšana;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>noteikumi par juridisko kompetenci;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>līgumi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>finansēšanas pakāpe,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>valdības riska pakāpe.</TXT><P>Tāpat kā attiecībā uz sabiedrībām dažos gadījumos atsevišķs rādītājs var būt pietiekams kontroles noteikšanai, bet citos gadījumos uz kontroli var norādīt vairāku atsevišķu rādītāju kopums.</P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="5"?><P>[..]</P><P>Vispārējā valdība (S.13)</P><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>2.113.</NO.P><TXT>Vispārējās valdības sektors ir sadalīts četros apakšsektoros:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pavalsts valdība (izņemot sociālās nodrošināšanas fondus) (S.1312);</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].</P></P></NP></ITEM></LIST><P>[MABO] (S.15)</P><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>2.130.</NO.P><TXT>[..] Vispārējās valdības kontrolētās ārpustirgus MABO tiek klasificētas vispārējās valdības sektorā (S.13).</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Tā paša pielikuma 3. nodaļa ietver 3.31. punktu, kas ir formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Attiecībā uz citiem privātajiem ražotājiem izšķir privātās bezpeļņas organizācijas un citus privātos ražotājus.</P><P><HT TYPE="ITALIC">Definīcija</HT>: privātu bezpeļņas organizāciju definē kā juridisku personu vai sociālu subjektu, kura radīta, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus, un kuras statuss neļauj tai būt par ienākuma, peļņas vai citu finansiālu guvumu avotu vienībām, kas to izveido, kontrolē vai finansē. Ja to ražošanas darbības rada pārpalikumus, citas institucionālās vienības šādus pārpalikumus nevar iegūt savā īpašumā.</P><P>[..]</P><P>Privātu bezpeļņas organizāciju klasificē MABO sektorā, ja tā ir ārpustirgus ražotājs, izņemot gadījumus, kad tā ir valdības kontrolē. Ja privātu bezpeļņas organizāciju kontrolē valdība, to klasificē vispārējās valdības sektorā.</P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Regulas Nr. 549/2013 A pielikums 20. nodaļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Valdības konti<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> ietver 20.05., 20.13., 20.15., 20.18., 20.29., 20.306., 20.309. un 20.310. punktu, kas ir formulēti šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>20.05.</NO.P><TXT>Vispārējās valdības sektors (S.13) ietver visas valdības vienības un visas ārpustirgus bezpeļņas organizācijas (BO), ko kontrolē valdības vienības. [..]</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>Bezpeļņas organizācijas, ko klasificē vispārējās valdības sektorā</P><?PAGE NO="6"?><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>20.13.</NO.P><TXT>Tās bezpeļņas organizācijas, kuras ir ārpustirgus ražotāji un ko kontrolē valdības vienības, ir vispārējās valdības sektora vienības.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>20.15.</NO.P><TXT>Bezpeļņas organizāciju kontrole ir definēta kā spēja noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu. Publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību, nav noteicošais faktors, lai lemtu, ka valdība kontrolē individuālu vienību. Lai noteiktu, vai bezpeļņas organizāciju kontrolē valdība, ņem vērā šādus piecus kontroles rādītājus:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>amatpersonu iecelšana;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>citi pamatakta noteikumi, piemēram, saistības bezpeļņas organizāciju statūtos,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>līgumi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>finansēšanas līmenis,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>riska līmenis.</TXT><P>Var pietikt ar vienu rādītāju, lai konstatētu kontroli. Tomēr, ja bezpeļņas organizācija, kuru galvenokārt finansē valdība, var lielā mērā noteikt savu politiku vai programmu, ievērojot pārējos kritērijus, to neuzskata par valdības kontrolētu. Vairumā gadījumu vairāki rādītāji kopā norāda uz kontroli. Izšķirīgajā lēmumā jāņem vērā šie rādītāji.</P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>Publiska kontrole</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>20.18.</NO.P><TXT>Subjekta kontrole ir spēja noteikt tā vispārējo politiku vai programmu. [..]</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>Tirgus/ārpustirgus tests</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>20.29.</NO.P><TXT>[..]</TXT><P>Spēju veikt tirgus darbību pārbauda, jo īpaši izmantojot parasto kvantitatīvo kritēriju (50 % kritērijs), izmantojot pārdošanas ieņēmumu attiecību pret ražošanas izmaksām (kā noteikts 20.30. un 20.31. punktā). Lai publisko vienību uzskatītu par tirgus ražotāju, vismaz 50 % tās izmaksu sedz ar pārdošanas ieņēmumiem vairāku gadu gaitā.</P></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>20.306.</NO.P><TXT>Visas publiskā sektora institucionālās vienības ir rezidentvienības, ko kontrolē valdība tieši vai netieši kopā ar publiskā sektora vienībām. Subjekta kontroli nosaka kā spēju noteikt šā subjekta vispārējo politiku. Tas ir sīkāk aprakstīts turpmāk.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>Publiskā sektora kontrole</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>20.309.</NO.P><TXT>Publiskā sektora rezidentvienības kontrole ir spēja noteikt vienības vispārējo politiku. To var veikt, izmantojot vienas publiskā sektora vienības tiešās tiesības vai daudzu vienību kolektīvās tiesības. Jāņem vērā šādi kontroles rādītāji.</TXT><?PAGE NO="7"?><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Tiesības iecelt, aizliegt vai atlaist lielāko daļu ierēdņu, direktoru valdi utt. Ar tiesībām iecelt, atlaist, apstiprināt vai aizliegt lielāko daļu no subjekta valdes pietiek, lai noteiktu kontroli. Šādas tiesības var būt tieši vienai publiskā sektora vienībai vai netieši publiskā sektora vienībām kopā. Ja pirmās padomes iecelšanu kontrolē publiskais sektors, bet turpmāko aizstāšanu neveic šajā kontrolē, subjekts paliek publiskajā sektorā līdz brīdim, kad lielākā daļa vadītāju nav iecelti šajā kontrolē.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Tiesības iecelt, aizliegt vai atlaist galvenos darbiniekus. Ja vispārējās politikas kontroli faktiski nosaka ietekmīgi valdes locekļi, piemēram, galvenais izpilddirektors, priekšsēdētājs un finanšu direktors, pilnvarām iecelt, aizliegt vai atlaist minētos darbiniekus ir lielāks spēks.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Tiesības iecelt, aizliegt vai atlaist lielāko daļu subjekta galveno komiteju. Ja vispārējās politikas galvenie faktori, piemēram, samaksa augstākā līmeņa personālam un uzņēmējdarbības stratēģija, tiek deleģēti apakškomitejām, tad tiesības iecelt, atlaist vai aizliegt šo apakškomiteju direktorus ir kontroles noteicošais faktors.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>Tiesības kontrolēt saskaņā ar nolīgumu / atļauju aizņemties. Aizdevēji bieži nosaka kontroli kā nosacījumu aizdevumu piešķiršanai. Ja publiskais sektors uzliek kontroli, izmantojot aizdevumus vai aizsargājot sevi pret risku, ko rada garantija, kas ir grūtāk nekā privātā sektora subjektam parastos apstākļos saņemt bankas aizdevumu, tas ir rādītājs, ka pastāv kontrole. Ja subjekts pieprasa publiskā sektora atļauju aizņēmuma veikšanai, tas ir rādītājs, ka pastāv kontrole.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>Kontrole, izmantojot pārmērīgu regulējumu. Ja regulējums ir tik stingrs, ka tas faktiski diktē vispārējo uzņēmējdarbības politiku, tas ir kontroles veids. Publiskām iestādēm dažos gadījumos var būt spēcīga regulējoša līdzdalība, īpaši tādās jomās kā monopoli un privatizēti komunālie pakalpojumi, kuros ir publisko pakalpojumu elements. Regulējoša līdzdalība var pastāvēt tādās nozīmīgās jomās kā cenu noteikšana, subjektam neatdodot vispārējās politikas kontroli. Arī izvēle iekļauties vai darboties stingri regulētā vidē ir rādītājs, ka subjekts netiek kontrolēts.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>Citi. Kontroli var iegūt arī no statūtu pilnvarām vai tiesībām, kā noteikts subjekta dibināšanas dokumentā, piemēram, lai ierobežotu darbību, mērķus un pamatdarbības aspektus, apstiprinātu budžetu vai novērstu pārmaiņas subjekta dibināšanas dokumentā un subjekta sadalīšanos, apstiprinātu dividendes vai pārtrauktu tā attiecības ar publisko sektoru. Subjektu, kuru pilnībā vai gandrīz pilnībā finansē publiskais sektors, uzskata par kontrolētu, ja tā finansēšanas plūsmas kontroles ir pietiekami ierobežojošas, lai diktētu vispārējo politiku šajā jomā.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>20.310.</NO.P><TXT>Katrs klasificēšanas gadījums jāvērtē atsevišķi, un daži šie rādītāji var nebūt svarīgi konkrētā gadījumā. Daži rādītāji, piemēram, 20.309. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētie rādītāji, paši par sevi ir pietiekami, lai izveidotu kontroli. Citos gadījumos vairāki atsevišķi rādītāji kopā var norādīt uz kontroli.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Beļģijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Konstitūcijas 24. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="024.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>§ 1.</NO.PARAG><ALINEA>Izglītība ir brīva; ir aizliegti jebkādi ierobežojoši pasākumi; vajāšana par noziedzīgiem nodarījumiem tiek regulēta tikai ar likumu vai dekrētu.</ALINEA><ALINEA>Kopiena nodrošina vecākiem brīvu izvēli.</ALINEA><?PAGE NO="8"?><ALINEA>Kopiena organizē izglītību, kas ir neitrāla. Neitralitāte citastarp nozīmē bērnu vecāku filozofisko, ideoloģisko vai reliģisko uzskatu ievērošanu.</ALINEA><ALINEA>Valsts iestāžu organizētās skolas līdz obligātās izglītības beigām nodrošina izvēli, ka izglītību piedāvā kādā no atzītajām reliģijām vai arī nekonfesionālas ētikas garā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="024.002"><NO.PARAG>§ 2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja kopiena kā organizētājiestāde nolemj deleģēt savas pilnvaras vienai vai vairākām autonomām organizācijām, tā var šādi rīkoties, vienīgi pieņemot dekrētu ar divu trešdaļu balsu vairākumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="024.003"><NO.PARAG>§ 3.</NO.PARAG><ALINEA>Ikvienam ir tiesības uz izglītību, ievērojot pamatbrīvības un pamattiesības. Piekļuve izglītībai ir bez maksas līdz obligātās izglītības beigām.</ALINEA><ALINEA>Ikvienam skolēnam, uz kuru attiecas obligātās izglītības pienākums, ir tiesības uz kopienas rēķina saņemt nekonfesionālā ētikā vai reliģijā balstītu izglītību.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="024.004"><NO.PARAG>§ 4.</NO.PARAG><ALINEA>Visi skolēni vai studenti, vecāki, personāls un izglītības iestādes ir vienlīdzīgi likuma vai dekrēta priekšā. Likumā un dekrētā ņemtas vērā objektīvas atšķirības, tostarp katrai organizētājiestādei raksturīgās īpašības, kas attaisno attiecīgu attieksmi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="024.005"><NO.PARAG>§ 5.</NO.PARAG><ALINEA>Izglītības organizēšanu, atzīšanu un subsidēšanu kopienā nosaka ar likumu vai dekrētu.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Beļģijas konstitūcijā jau kopš tās pieņemšanas 1831. gadā ir nostiprināts izglītības brīvības princips. Pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas un augstākās (izņemot universitātes) izglītības organizēšana ir reglamentēta šīs valsts tiesību aktos; tajos izglītības iestādes ir iedalītas, no vienas puses, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>oficiālās izglītības<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> iestādēs, kas sastāv no valsts, pavalstu, pašvaldību vai pašvaldību apvienību, vai jebkuras publisko tiesību personas organizētā skolu tīkla un, no otras puses, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>subsidētas neatkarīgās izglītības<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> iestādēs, kuras var būt saistītas ar kādu no konfesijām un sastāv no tādu skolu tīkla, kuras finansējumu saņem no attiecīgās pavalsts – šajā gadījumā no Beļģijas franču kopienas, bet tās organizē kāda privāttiesību juridiskā persona. Aplūkojamās biedrības ietilpst subsidētas neatkarīgās izglītības iestāžu tīklā un veido federāciju, kas pārstāv katoļu izglītības organizētājus, federāciju, kas apvieno nekonfesionālas neatkarīgās izglītības organizētājus, kā arī piecus konfesionāli subsidētas neatkarīgās izglītības iestāžu organizētājus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ICN</HT> Beļģijā ir pilnvarota vākt EKS 2010 vajadzībām nepieciešamos statistikas datus un šīm vajadzībām klasificēt dažādos ekonomikas dalībniekus Regulā Nr. 549/2013 definētajos sektoros, nozarēs un kategorijās; galvenie sektori ir mājsaimniecības, valdība, sabiedrības (finanšu un nefinanšu), [mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas] MABO un pārējā pasaule.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ICN</HT> direktoru padome savā <DATE ISO="20180328">2018. gada 28. marta</DATE> lēmumā pauda uzskatu, ka aplūkojamās biedrības ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>atsevišķas institucionālas vienības<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> šīs regulas A pielikuma 2.12. punkta izpratnē, kuras kontrolē valdība, konkrētāk, Beļģijas franču kopiena. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">ICN</HT> pauda uzskatu, ka organizētāji, būdami ārpustirgus vienības, ir klasificējami kā pavalsts valdība (sektors S.1312) minētās regulas A pielikuma 2.113. punkta b) apakšpunkta izpratnē. <HT TYPE="ITALIC">ICN</HT> citastarp precizēja, ka<?PAGE NO="9"?> valdības kontrole EKS 2010 izpratnē, kas tiek īstenota pār subsidētas neatkarīgās izglītības iestādēm, esot pierādīta, jo citastarp darbību izglītības jomā pilnīgi vai gandrīz pilnīgi finansē publiskais sektors, un šis finansējums ir atkarīgs no tā, vai tiek ievērotas regulējuma normas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Aplūkojamās biedrības <DATE ISO="20180614">2018. gada 14. jūnijā</DATE> iesniedzējtiesai, proti, <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome, Beļģija) iesniedza pieteikumu par šā klasificēšanas lēmuma atcelšanu. Tās citastarp iebilst pret <HT TYPE="ITALIC">ICN</HT> novērtējumu, ka tās atrodas Beļģijas franču kopienas kontrolē, un uzskata, ka tās vispārējās valdības sektorā nepareizi tikušas klasificētas kā MABO.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vispirms norāda, ka subsidētas neatkarīgās izglītības organizētājiestādes, kas dibinātas bezpeļņas organizācijas formā, var tikt uzskatītas par bezpeļņas organizācijām (BPO) Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma izpratnē un ka aplūkojamās biedrības nav vienisprātis ar <HT TYPE="ITALIC">ICN</HT> attiecībā uz to, kā ir interpretējams jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>publiska kontrole<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> šā pielikuma izpratnē, ņemot vērā, ka <DATE ISO="20180328">2018. gada 28. marta</DATE> lēmumā šajā ziņā uzsvars ir likts uz trim no pieciem kontroles rādītājiem, kuri minēti šā pielikuma 20.15. punktā, proti, uz finansēšanas līmeni, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>citiem pamatakta noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> un riska līmeni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Turpinot, minētā tiesa uzskata, ka, lai gan subsidētu neatkarīgo izglītību galvenokārt finansē Beļģijas franču kopiena, tātad vispārējā valdība, tomēr finansējuma kritērijs viens pats nedod iespēju konstatēt, ka publiskais sektors kontrolē kādu BPO, ja pēdējā minētā joprojām lielā mērā spēj noteikt savu politiku vai programmu. Turklāt minētā tiesa, pamatojoties uz <DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 77. punktu, uzskata, ka jautājumu par to, vai vispārējā valdība īsteno kontroli pār BPO, nevar salīdzināt ar jautājumu, vai vispārējā valdība īsteno izšķirošu ietekmi uz attiecīgās institucionālās vienības pārvaldību vai lēmumu pieņemšanu, kurai pēc definīcijas esot pilnīga autonomija šajā jomā, bet nolūks esot konstatēt, vai, lai gan pastāvēja šāda autonomija, šī valdība spēj vadīt un īstenot dažādu ierobežošanu attiecībā pret šo institucionālo vienību saistībā ar tās mērķu, darbības veidu un stratēģijas virzienu formulēšanu un īstenošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Visbeidzot, iesniedzējtiesa uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">ICN</HT> lēmums par subsidētas neatkarīgās izglītības iestāžu organizētāju klasificēšanu vispārējās valdības sektorā pēc būtības ir balstīts uz atšķirīgiem pienākumiem, kuri tiem ir uzlikti, lai tie varētu izmantot Beļģijas franču kopienas piešķirto finansējumu. Tomēr šie pienākumi bija jāizvērtē, ņemot vērā Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunktā minēto kontroles rādītāju, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>kontroli, izmantojot pārmērīgu regulējumu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>. Tomēr, kā norāda minētā tiesa, šajā gadījumā, ja <HT TYPE="ITALIC">ICN</HT> dažādie priekšplānā izvirzītie elementi liecina par to, ka aplūkojamo biedrību darbība lielā mērā ir reglamentēta dalībvalsts tiesību aktos, tomēr ir grūti to kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>pārmērīgu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> šīs normas izpratnē, ja Tiesas judikatūrā nav attiecīgu norāžu. Minētā tiesa pirmo prejudiciālo jautājumu ir formulējusi, lai saņemtu skaidrojumus par šo tematu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Turklāt saistībā ar otro jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot – attiecībā uz tvērumu Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punktam, kura pirmajā teikumā pēc būtības ir paredzēts, ka vispārējās valdības kontrole pār kādu BPO ir definēta kā spēja noteikt tās vispārējo politiku vai programmu, tomēr tā otrajā teikumā ir paredzēts, ka tāds faktors kā publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību, nav izšķirošs tam, lai konstatētu, vai šī valdība īsteno kontroli pār individuālu vienību. Šajā lietā iesniedzējtiesa norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">ICN</HT> lēmums ir balstīts arī uz apstākli, ka tiesiskais regulējums, kas piemērojams subsidētas neatkarīgās izglītības iestādes darbiniekiem, līdzinās statūtiem, kuri attiecas uz oficiālās izglītības iestāžu personālu un līdzinās civildienesta noteikumiem. Tātad būtu jākonstatē, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>statūti<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, kas piemērojami subsidētas neatkarīgās<?PAGE NO="10"?> izglītības iestāžu darbiniekiem, ir uzskatāmi par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>vispārējiem noteikumiem, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>. Ja atbilde būtu apstiprinoša, tad, piemērojot ar šīs normas otro teikumu ieviesto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>negatīvo kritēriju<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, būtu uzskatāms, ka šo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>statūtu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> esamība nav nozīmīga tam, lai uzskatītu, ka vispārējā valdība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>īsteno kontroli pār institucionālu vienību<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>. Tomēr iesniedzējtiesa precizē, ka, ja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>viena un tā pati darbība<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> šā otrā teikuma izpratnē ir izglītības joma, būtu jāņem vērā apstāklis, ka, lai gan abi tiesiskie regulējumi, kas attiecīgi piemērojami abām aplūkojamajām darbinieku kategorijām, ir savstarpēji radniecīgi, vairāki šīs valsts noteikumi ir piemērojami tikai subsidētas neatkarīgās izglītības iestāžu darbiniekiem, un nav tā, ka tie būtu raksturīgi katrai no tās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>individuālajām vienībām<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, kuras veido dažādie organizētāji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Regulas Nr. 549/2013] A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka regulējums, ar kuru kompetentā valdības iestāde izglītības darbību jomā:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>apstiprina mācību programmas,</P></ITEM><ITEM><P>paredz regulējumu gan mācību struktūrai, gan prioritārajiem un specifiskajiem uzdevumiem, organizē un kontrolē skolnieku iestāšanās un atskaitīšanas nosacījumus, klases pedagoģiskās sapulces lēmumus un finansiālo līdzdalību, organizē skolu apvienošanu strukturētos tīklos un paredz pienākumu izstrādāt mācību, pedagoģisko un izglītības iestādes plānu, kā arī darbību atskaites sniegšanu,</P></ITEM><ITEM><P>organizē, kontrolē un it sevišķi pārbauda mācītās nozares, mācību līmeni un valodas likumu piemērošanu, izņemot pedagoģiskās metodes, un</P></ITEM><ITEM><P>nosaka minimālo skolēnu skaitu klasē, nodaļā, līmenī vai atbilstoši citiem apakšiedalījumiem, izņemot, ja ir ministrijas piešķirta atkāpe,</P><P>ir uzskatāms par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>pārmērīgu<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> šīs tiesību normas izpratnē, ciktāl ar to faktiski nosaka vai paredz saistības attiecīgās darbības nozares vienību vispārējai politikai vai programmai?</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai šīs pašas regulas A pielikuma 20.15 punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir ietverts vispārējs regulējums, paredzot specifiskus noteikumus, kas veido personāla <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>noteikumus<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, kuri ir piemērojami bezpeļņas organizācijām, kas saņem valdības finansējumu un veic savas darbības izglītības jomā?<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>pārmērīgs regulējums<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> ietver arī dalībvalsts tiesisko regulējumu attiecībā uz bezpeļņas organizācijām (BPO), kas darbojas<?PAGE NO="11"?> izglītības jomā un kas, lai gan tās saņem subsīdijas no šīs dalībvalsts attiecīgās valdības, var izmantot konstitūcijā garantēto izglītības brīvību, ja vien ar šo regulējumu minētajai pārvaldes iestādei ir piešķirtas funkcijas vai tiesības:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>apstiprināt mācību programmas,</P></ITEM><ITEM><P>reglamentēt gan mācību struktūru, gan prioritāros un konkrētos uzdevumus, organizēt kontroli pār skolēnu uzņemšanas un atskaitīšanas noteikumiem, pedagoģiskās padomes lēmumiem un finansiālo līdzdalību, organizēt skolu apvienošanu strukturētos tīklos un paredzēt pienākumu izstrādāt mācību, pedagoģiskos un organizatoriskos plānus, kā arī iesniegt ziņojumus par savu darbību,</P></ITEM><ITEM><P>organizēt kontroli un speciālas pārbaudes īpaši attiecībā uz mācību priekšmetiem, mācību kvalitāti un valodas normu ievērošanu (izņemot pedagoģijas metodes) un</P></ITEM><ITEM><P>noteikt minimālo skolēnu skaitu katrā klasē, nodaļā, pakāpē vai citā apakšvienībā, izņemot ministrijas apstiprinātas atkāpes.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa ar šo jautājumu pēc būtības aicina Tiesu pārbaudīt šo pienākumu, kas ar Beļģijas tiesību aktiem ir uzlikti subsidētas neatkarīgās izglītības iestāžu organizētājiem, tvērumu un apjomu un nospriest, vai tie ir uzskatāmi par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>pārmērīgiem<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> tādā ziņā, lai konkrētos faktiskos apstākļos noteiktu vai saistītu attiecīgās darbības jomas vienību vispārējo politiku vai programmu, ņemot vērā EKS 2010 noteiktos kritērijus un rādītājus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Tādējādi iesniedzējtiesas lūgums šajā ziņā īstenībā ir vērsts uz to, lai panāktu, ka Tiesa pārbauda piemērojamos dalībvalsts tiesību aktus, ņemot vērā subsidētās izglītības darbības jomā īstenotās Beļģijas franču kopienas ietekmes apjomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru LESD 267. pantā noteiktajā procedūrā, kuras pamatā ir funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, pēdējās minētās kompetencē neietilpst valsts tiesību interpretēšana un tikai valsts tiesai ir jākonstatē un jānovērtē pamatlietas fakti, kā arī jānosaka valsts normatīvo un administratīvo aktu konkrētais tvērums (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200304">2020. gada 4. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schenker</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑655/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:157">EU:C:2020:157</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Tomēr Tiesas, kas ir aicināta sniegt valsts tiesai noderīgu atbildi, kompetencē ir tai sniegt norādes, kuras izriet no pamatlietas materiāliem, kā arī no tai iesniegtajiem rakstveida un mutvārdu apsvērumiem, un kuras ļauj šai tiesai pieņemt nolēmumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fonds du Logement de la Région de Bruxelles‑Capitale</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑632/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:833">EU:C:2019:833</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka šajā lietā no Regulas Nr. 549/2013 1. un 3. apsvēruma, kā arī tās A pielikuma 1.01. un 1.19. punkta izriet, ka līdz ar EKS 2010 ir ieviests ietvardokuments, kas paredzēts tam, lai sagatavotu dalībvalstu kontus gan Savienības pilsoņu, gan pašas Savienības vajadzībām. Šī sagatavošana ir jāveic, pamatojoties uz vienotiem principiem, kuri nepieļauj atšķirīgas interpretācijas, un tā, lai varētu iegūt salīdzināmus rezultātus (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>EKS 2010 uzskaites vajadzībām jebkura institucionāla vienība, kas Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 1.57. un 2.12. punktā būtībā ir definēta kā ekonomisks subjekts, kam raksturīga lēmumu pieņemšanas autonomija savas galvenās funkcijas veikšanā, ir jāiekļauj vienā no sešiem galvenajiem sektoriem, kas norādīti šīs regulas A pielikuma 1.34. punktā, proti, mājsaimniecības, valdība, sabiedrības (finanšu un nefinanšu), mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (MABO) un pārējā pasaule (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Pamatlietā katra no aplūkojamajām biedrībām ir uzskatāma par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>institucionālu vienību<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 1.57. un 2.12. punkta izpratnē. Tomēr, tā kā tās neiebilst pret to, ka iesniedzējtiesa tās klasificējusi kategorijā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>ārpustirgus BPO<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 3.31. un 20.29. punkta izpratnē, pamatlietas dalībnieki nav vienisprātis par to, vai aplūkojamajās biedrībās kontroli īsteno valdība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Apstiprinošas atbildes gadījumā BPO kā ārpustirgus ražotāja tiks klasificēta vispārējās valdības sektorā, savukārt, ja atbilde būtu noliedzoša, tā tiks klasificēta kā MABO. Šāda klasificēšanas metodika izriet, piemēram, no Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 1.35., 2.130., 3.31., 20.05. un 20.13. punkta kopīgas interpretācijas (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Līdzīgi tam vispārīgais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>kontrole<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 1.36., 20.15., 20.18., 20.306. un 20.309. punktā ir definēts kā pilnvaras jeb spēja noteikt vienības jeb subjekta vispārējo politiku, stratēģiju vai programmu. Šā pielikuma 20.309. punktā, kas ietilpst tās 20. nodaļā, kas veltīta publiskajam sektoram, kurā ietilpst, piemēram, valdība un tās kontrolētas vienības jeb subjekti, ir minēti deviņi vispārīgi kontroles rādītāji, kas dod iespēju noteikt, vai rezidentvienība ir uzskatāma par tādu, pār kuru kontroli īsteno publisks subjekts, lai to varētu klasificēt publiskajā sektorā, paturot prātā, ka saskaņā ar minētā pielikuma 20.310. punktu daži no šiem rādītājiem attiecīgā gadījumā var būt nenozīmīgi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Konkrētāk, Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkts attiecas uz jautājumu par valdības kontroli pār bezpeļņas organizācijām, un tajā ir minēti pieci kontroles rādītāji, kuri jāņem vērā, konstatējot, vai BPO ir pakļauta valdības kontrolei. Šie pieci rādītāji ar dažiem redakcionāliem variantiem atkarībā no valodas versijas ir pārņemti arī Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 2.39. punktā. Ir uzskatāms, ka, ņemot vērā, ka šā pielikuma 2.39. un 20.15. punktā runa ir par vienu un to pašu jautājumu un ka tiem ir viens un tas pats mērķis, proti, precizēt kontroles rādītājus, kas piemērojami bezpeļņas organizācijām, neatkarīgi no šiem redakcionālajiem variantiem tie ir jāinterpretē kopā, un ir uzskatāms, ka tie veido vienu un to pašu normu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Turklāt ir konstatējams, ka, tā kā Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.309. punktā ir definēts jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>kontrole<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> – nolūkā noteikt publiskā sektora vispārējos apmērus – un tā kā 2.39. un 20.15. punkta vienotajā normā šis pats jēdziens ir definēts, lai nošķirtu bezpeļņas organizācijas, kas ietilpst publiskajā sektorā, no BPO, kas tajā neietilpst, šīm divām definīcijām ir viens un tas pats mērķis, un tādēļ attiecībā uz BPO tās ir piemērojamas tām pašām vienībām. Tātad var uzskatīt, ka šīs divas normas viena otru papildina, un tādējādi tās ir jāpiemēro kopā un saskaņoti, lai noteiktu, vai vienība ietilpst publiskajā sektorā vai privātajā sektorā un līdz ar to – attiecībā uz<?PAGE NO="13"?> BPO –, vai tā ietilpst vispārējās valdības sektorā, kā paredzēts Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 3.31. punktā kopsakarā ar tās 20.13. punktu, vai tomēr tā ir uzskatāma par MABO (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, lai konstatētu, vai vispārējā valdība īsteno kontroli pār aplūkojamajām biedrībām, iesniedzējtiesa, uzsvērdama apstākli, ka finansējuma kritērijs vēl nedod iespēju konstatēt, vai tiek īstenota kontrole, nolēma uzdot Tiesai jautājumus tikai par Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunkta interpretāciju un jautājumu par to, vai to tiesību un uzdevumu kopums, ko valsts likumdevējs ir piešķīris [Beļģijas] franču kopienai, ir uzskatāms par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>kontroli, izmantojot pārmērīgu regulējumu<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> šīs normas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Saskaņā ar pēdējo minēto normu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>ja regulējums ir tik stingrs, ka tas faktiski diktē vispārējo uzņēmējdarbības politiku, tas ir kontroles veids<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>. Tiesa ir precizējusi, ka minētā norma ir saistīta ar kontroles rādītāju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>noteikumi par juridisko kompetenci<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>citi pamatakta noteikumi, piemēram, saistības bezpeļņas organizāciju statūtos<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>, kas minēts attiecīgi Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 2.39. punkta b) apakšpunktā un 20.15. punkta b) apakšpunktā, jo uz minēto rādītāju attiecas dažādi piemēri, kas minēti šā pielikuma 20.309. punkta a)–c) un g)–i) apakšpunktā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka no Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunkta izriet, ka reglamentējoša iejaukšanās, kas – neatkarīgi no tās vispārīguma vai konkrētuma – būtu pietiekoši tālejoša, lai faktiski noteiktu kādas vienības vai pat visu vienas un tās pašas darbības jomas vienību vispārējo politiku vai programmu, var būt uzskatāma par kontroles rādītāju (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Ir jāuzsver, ka Tiesa jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>spēja noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkta pirmā teikuma izpratnē ir definējusi kā valdības spēju ilgstoši un pastāvīgi īstenot reālu un būtisku ietekmi uz bezpeļņas organizācijas mērķu, darbības veidu un pamatdarbības aspektu, kā arī stratēģiskās virzības un to pamatnostādņu noteikšanu un īstenošanu, kuras bezpeļņas organizācija ir paredzējusi ievērot, veicot šo darbību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tomēr, ņemot vērā, ka Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkta un 20.309. punkta normas ir savstarpēji papildināmas – kā uzsvērts šā sprieduma 28. un 29. punktā –, šāda Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkta pirmā teikuma interpretācija, kā savos rakstveida apsvērumos pamatoti norāda Eiropas Komisija, pēc analoģijas ir piemērojama, arī interpretējot šīs regulas A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunkta otro teikumu, kurā paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>ja regulējums ir tik stingrs, ka tas faktiski diktē vispārējo uzņēmējdarbības politiku, tas ir kontroles veids<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Līdz ar to ir uzskatāms, ka Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunkts kopsakarā ar minētā pielikuma 2.39. punkta b) apakšpunktu un 20.15. punkta b) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesiskais regulējums attiecībā uz BPO, kuras darbojas izglītības jomā un kuras, lai gan tās saņem subsīdijas no šīs dalībvalsts valdības, var izmantot konstitūcijā garantēto izglītības brīvību, ir kvalificējams kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>pārmērīgs<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ja vien ar šo regulējumu minētajai valdībai piešķirtās funkcijas vai tiesības ir pietiekoši tālejošas, lai konkrētajos apstākļos noteiktu attiecīgās izglītības<?PAGE NO="14"?> iestādes vispārējo politiku vai programmu, dodot iespēju ilgstoši un pastāvīgi īstenot reālu un būtisku ietekmi uz šīs vienības mērķu, darbības un ar to saistīto aspektu, kā arī stratēģijas virzienu un pamatnostādņu, kuras minētā vienība plāno ievērot savā darbībā, formulēšanu un īstenošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Tādēļ iesniedzējtiesai, kura ir vienīgā, kas ir tieši informēta par pamatlietu, ņemot vērā visus nozīmīgos faktiskos un juridiskos apstākļus, būs jāveic pārbaudes, kas nepieciešamas, lai konstatētu, vai dalībvalsts regulējumā paredzētās Beļģijas franču kopienas pilnvaras attiecībā uz aplūkojamajām biedrībām ir pietiekoši tālejošas, lai konkrētajos apstākļos varētu noteikt aplūkojamo biedrību vispārējo politiku vai programmu, citastarp tādēļ, ka šai valdībai ir uzticēta programmu izstrāde, kā arī kursu satura un līdz ar to arī izglītības mērķu definēšana, vai tomēr to, ka šo pilnvaru iedarbība ir reducēta, kā savos rakstveida apsvērumos apgalvo šīs biedrības, uz vienkāršu <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> īstenotu kontroli, kas neietver izšķirošo ietekmi uz vispārējo politiku vai mācību vai akadēmisko programmu (ciktāl tā neattiecas uz konkrēto izglītības saturu), bet kā rezultātā tomēr var tikt piešķirts sertifikāts, kas apliecina mācību vai akadēmiskā gada sekmīgu pabeigšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tomēr jebkurā gadījumā iesniedzējtiesai būs jānovērtē visi rādītāji kopumā, tostarp rādītājs par finansējuma pakāpi; ir gan jāprecizē, ka šis kopvērtējums – saskaņā ar Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkta pēdējo teikumu – nenovēršami būs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>vērtējošs<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> lēmums (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Proti, saskaņā ar šīs regulas A pielikuma 20.310. punktu katrs klasificēšanas gadījums jāvērtē atsevišķi, un daži atsevišķi rādītāji var nebūt svarīgi konkrētā gadījumā, savukārt citos gadījumos vairāki rādītāji kopā var norādīt uz kontroli. Minētās regulas A pielikuma 2.39. punkta pēdējā teikumā un 20.15. punkta sestajā teikumā ir minēts tas pats princips, saskaņā ar kuru vairākumā gadījumu uz kontroles esamību var norādīt vairāku rādītāju kopuma pārbaude.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunkts kopsakarā ar šā pielikuma 2.39. punkta b) apakšpunktu un 20.15. punkta b) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>pārmērīgs regulējums<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> ietver arī dalībvalsts tiesisko regulējumu attiecībā uz BPO, kas darbojas izglītības jomā un kas, lai gan tās saņem subsīdijas no šīs dalībvalsts attiecīgās valdības, var izmantot konstitūcijā garantēto izglītības brīvību, ja vien ar šo regulējumu minētajai pārvaldes iestādei ir piešķirtas funkcijas vai tiesības:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>apstiprināt mācību programmas,</P></ITEM><ITEM><P>reglamentēt gan mācību struktūru, gan prioritāros un konkrētos uzdevumus, organizēt kontroli pār skolēnu uzņemšanas un atskaitīšanas noteikumiem, pedagoģiskās padomes lēmumiem un finansiālo līdzdalību, organizēt skolu apvienošanu strukturētos tīklos un paredzēt pienākumu izstrādāt mācību, pedagoģiskos un organizatoriskos plānus, kā arī iesniegt ziņojumus par savu darbību,</P></ITEM><ITEM><P>organizēt kontroli un speciālas pārbaudes īpaši attiecībā uz mācību priekšmetiem, mācību kvalitāti un valodas normu ievērošanu (izņemot pedagoģijas metodes) un</P></ITEM><ITEM><P>noteikt minimālo skolēnu skaitu katrā klasē, nodaļā, pakāpē vai citā apakšvienībā, izņemot ministrijas apstiprinātas atkāpes,</P></ITEM></LIST></P><?PAGE NO="15"?><P>ja vien šie uzdevumi un tiesības ir pietiekami tālejoši, lai konkrētajos apstākļos noteiktu attiecīgās BPO vispārējo politiku vai programmu, tādējādi dodot iespēju ilgstoši un pastāvīgi īstenot reālu un būtisku ietekmi uz šīs BPO mērķu formulēšanu un īstenošanu, tās darbību un ar darbību saistītajiem aspektiem, kā arī stratēģijas virzieniem un pamatnostādnēm, kuras minētā BPO plāno ievērot savā darbībā, bet par to ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai.</P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>vispārēji noteikumi, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> neietver tādus dalībvalsts noteikumus, kuri ietilpst tiesiskajā regulējumā, kas piemērojams vienīgi tādu izglītības jomā darbojošos bezpeļņas organizāciju darbiniekiem, kuras saņem finansējumu no valdības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāatgādina, ka Tiesa ir nospriedusi, ka šis jēdziens jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz jebkuru tādas publiskā sektora vienības iejaukšanos, kura pieņem vai piemēro noteikumus, ar kuriem visas vienības attiecīgajā darbības jomā vienādi un vienveidīgi ir pakļautas vispārējiem, vispārīgiem un abstraktiem noteikumiem vai vispārīgām vadlīnijām, tomēr šāds regulējums nevar – savas būtības vai īpaši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>pārmērīguma<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunkta izpratnē dēļ – faktiski noteikt attiecīgās darbības jomas vienību vispārējo politiku vai programmu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tiesa ir arī precizējusi, ka Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkta otrajā teikumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību, nav noteicošais faktors, lai lemtu, ka valdība kontrolē individuālu vienību<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>. No šīs normas formulējuma izriet, ka ar šo pēdējo minēto bija paredzēts no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>kontroles<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> jēdziena izslēgt jebkādu publiskā sektora vienības iejaukšanos, kuras priekšmets būtu tādu noteikumu pieņemšana vai piemērošana, kuros attiecīgās darbības jomas vienību kopumu paredzēts vienādi un vienveidīgi pakļaut vispārējiem, vispārīgiem un abstraktiem principiem vai vispārīgām vadlīnijām (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190911">2019. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FISE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/17 un C‑613/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:705">EU:C:2019:705</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šajā lietā nav strīda par to, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>statūtos<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> būtu ietverti speciāli noteikumi, kas piemērojami to iestāžu darbiniekiem, kuras darbojas izglītības jomā un kuras saņem finansējumu no vispārējās valdības. Proti, kā rakstveida apsvērumos pamatoti norādījusi Komisija, regulējums, kas piemērojams subsidētas neatkarīgās izglītības iestādēm, tajā skaitā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>statūti<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>, kas piemērojami darbiniekiem, neattiecas uz privātajām skolām, kuras nesaņem finansējumu no Beļģijas franču kopienas. Tāpat aplūkojamās biedrības savos rakstveida apsvērumos ir norādījušas, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>aplūkojamā norma<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> ir piemērojama vienīgi tiem darbiniekiem, kuru darbvietas tiek subsidētas. Savukārt iesniedzējtiesa precizē, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>lai gan aplūkotā darbības joma ir tieši izglītība, ir konstatējams, ka atsevišķas dekrētos ietvertās tiesību normas ir piemērojamas tikai subsidētas neatkarīgās izglītības iestāžu darbiniekiem<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Tomēr šajā gadījumā subsidētas neatkarīgās izglītības darbības joma nevar tikt uzskatīta par darbības jomu, kas nošķirama no publiskās izglītības jomas vai izglītības Beļģijā vispār. No tā izriet, ka līdz ar to speciālie noteikumi, kas iekļauti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>statūtos<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, kuri piemērojami tikai subsidētas neatkarīgās izglītības iestāžu darbiniekiem, attiecas nevis uz darbību izglītības jomā kopumā, bet tikai uz daļu no tās, proti, uz subsidētas neatkarīgās izglītības iestāžu tīklu. Tātad, tā kā<?PAGE NO="16"?> aplūkojamais regulējums nav piemērojams visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību, proti, darbojas izglītības jomā, šie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>statūti<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> nevar ietilpt jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>vispārēji noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkta otrā teikuma izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>vispārēji noteikumi, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> neietver tādus dalībvalsts noteikumus, kuri ietilpst tiesiskajā regulējumā, kas piemērojams vienīgi tādu izglītības jomā darbojošos bezpeļņas organizāciju darbiniekiem, kuras saņem finansējumu no valdības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (<DATE ISO="20130521">2013. gada 21. maijs</DATE>) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunkts kopsakarā ar šā pielikuma 2.39. punkta b) apakšpunktu un 20.15. punkta b) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>pārmērīgs regulējums<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> ietver arī dalībvalsts tiesisko regulējumu attiecībā uz bezpeļņas organizācijām (BPO), kas darbojas izglītības jomā un kas, lai gan tās saņem subsīdijas no šīs dalībvalsts attiecīgās valdības, var izmantot konstitūcijā garantēto izglītības brīvību, ja vien ar šo regulējumu minētajai pārvaldes iestādei ir piešķirtas funkcijas vai tiesības:</HT></TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="BOLD">apstiprināt mācību programmas,</HT></P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="BOLD">reglamentēt gan mācību struktūru, gan prioritāros un konkrētos uzdevumus, organizēt kontroli pār skolēnu uzņemšanas un atskaitīšanas noteikumiem, pedagoģiskās padomes lēmumiem un finansiālo līdzdalību, organizēt skolu apvienošanu strukturētos tīklos un paredzēt pienākumu izstrādāt mācību, pedagoģiskos un organizatoriskos plānus, kā arī iesniegt ziņojumus par savu darbību,</HT></P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="BOLD">organizēt kontroli un speciālas pārbaudes īpaši attiecībā uz mācību priekšmetiem, mācību kvalitāti un valodas normu ievērošanu (izņemot pedagoģijas metodes) un</HT></P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="BOLD">noteikt minimālo skolēnu skaitu katrā klasē, nodaļā, pakāpē vai citā apakšvienībā, izņemot ministrijas apstiprinātas atkāpes,</HT></P></ITEM></LIST></P><P><HT TYPE="BOLD">ja vien šie uzdevumi un tiesības ir pietiekami tālejoši, lai konkrētajos apstākļos noteiktu attiecīgās BPO vispārējo politiku vai programmu, tādējādi dodot iespēju ilgstoši un pastāvīgi īstenot reālu un būtisku ietekmi uz šīs BPO mērķu formulēšanu un īstenošanu, tās darbību un ar darbību saistītajiem aspektiem, kā arī stratēģijas virzieniem un pamatnostādnēm, kuras minētā BPO plāno ievērot savā darbībā, bet par to ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai.</HT></P></NP></ITEM><?PAGE NO="17"?><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>vispārēji noteikumi, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>, neietver tādus dalībvalsts noteikumus, kuri ietilpst tiesiskajā regulējumā, kas piemērojams vienīgi tādu izglītības jomā darbojošos bezpeļņas organizāciju darbiniekiem, kuras saņem finansējumu no valdības.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>