European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija C


C/2024/1810

29.2.2024

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(C/2024/1810)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 5. punktu (1).

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Grignan-les-Adhémar”

PDO-FR-A0929-AM03

Paziņojuma datums: 7.12.2023.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Ģeogrāfiskais apgabals un tiešās apkaimes apgabals

Cilmes vietas nosaukuma “Grignan-Lès-Adhémar” specifikācijas I nodaļa tiek papildināta IV iedaļas “Apgabali un zonas, kurās tiek veiktas dažādas darbības” 1. punktā “Ģeogrāfiskais apgabals” un 3. punktā “Tiešās apkaimes apgabals”, neveicot tajos izmaiņas, bet pievienojot atsauci uz 2023. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Šīs redakcionālās izmaiņas ļauj atsaukties uz ģeogrāfisko apgabalu saistībā ar 2023. gadā spēkā esošo oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora redakciju, ko publicējis INSEE, un juridiski noteikt ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Vienotais dokuments tiek ar šo atsauci papildināts punktā “Ģeogrāfiskais apgabals” un punktā “Papildu nosacījumi — tiešās apkaimes apgabals”.

2.   Noteiktais zemesgabalu apgabals

Cilmes vietas nosaukuma “Grignan-Lès-Adhémar” specifikācijas I nodaļa tiek papildināta IV iedaļas “Apgabali un zonas, kurās tiek veiktas dažādas darbības” 2. punktā “Noteiktais zemesgabalu apgabals”, neveicot tajā izmaiņas, bet izlabojot datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi noteikto zemesgabalu apgabalu ražošanas ģeogrāfiskajā zonā. Zemesgabalu apgabala robežu noteikšana nozīmē ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā. Ģeogrāfiskā apgabala robežas netiek grozītas.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3.   Pagaidu pasākumi

Specifikācijas I nodaļā XI iedaļa “Pagaidu pasākumi” tiek papildināta, pēc zemesgabalu apgabala robežu pārskatīšanas pievienojot pagaidu pasākumu, lai vīndari, kuru zemesgabali bija apstādīti pirms pārskatīšanas dienas un izslēgti no cilmes vietas nosaukuma noteiktā zemesgabalu apgabala, varētu izmantot tiesības uz šo cilmes vietas nosaukumu vēlākais līdz 2053. gada ražai (ieskaitot), ja tiek ievēroti citi specifikācijā paredzētie noteikumi.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

4.   Atsauce uz pārbaudes struktūru

Specifikācijas III nodaļa tiek grozīta II iedaļā “Atsauces attiecībā uz pārbaudes struktūru”, norādot, ka specifikācijas prasību ievērošanas pārbaudes tiek veiktas INAO pārraudzībā un pamatojoties uz apstiprinātu pārbaužu veikšanas plānu.

Šis precizējums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums

“Grignan-les-Adhémar”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīnu apraksts

1.   Analītisks apraksts

ĪSS APRAKSTS

Vīni ar cilmes vietas nosaukumu “Grignan-les-Adhémar” ir nedzirkstoši vīni, kas ir pieejami kā sarkanvīni, sārtvīni vai baltvīni. Sarkanvīniem minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 12 %, bet baltvīniem un sārtvīniem — 11,5 %.

Pēc fermentēšanas raudzējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs vīnos nepārsniedz:

—

baltvīniem un sārtvīniem — 4 g/l;

—

sarkanvīniem ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par vai vienāda ar 14 % — 3 g/l;

—

sarkanvīniem ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju virs 14 % — 4 g/l.

Iepildot pudelēs, vīniem gaistošā skābuma saturs ir mazāks par vai vienāds ar:

—

18,37 miliekvivalentiem uz litru sarkanvīniem; – 14,28 miliekvivalentiem uz litru baltvīniem un sārtvīniem.

—

Sarkanvīniem, iepildot tos pudelēs:

kopējais polifenolu indekss (DO 280 nm) ir lielāks par vai vienāds ar 40;

pārveidotā krāsas intensitāte (DO 420 nm, DO 520 nm un DO 620 nm) ir lielāka par 5;

maksimālais ābolskābes saturs ir 0,4 grami uz litru.

Pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

Pārējie analītiskie kritēriji atbilst vērtībām, kas noteiktas Eiropas regulējumā.

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābuma saturs

 

Maksimālais gaistošā skābuma saturs (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

2.   Organoleptiskais apraksts

ĪSS APRAKSTS

Visu šo produktu sensorās īpašības, ciktāl augšņu īpašības un izmantotās vīnogu šķirnes ir līdzīgas, tos piesaista plašajai Ronas ielejas vīnu saimei.

Tomēr sarkanvīni izceļas ar savu vienreizību, ko nosaka vīnogu šķirne “Grenache N”, kas, iestādīta šajā apgabalā un novākta uz pilngatavības robežas, piešķir vīniem izsmalcinātību, augļainu eleganci un pilnestību. Vīnogu šķirne “Syrah N” šo salikumu papildina, nodrošinot pareizu tanīnu struktūru, krāsas intensitāti un izsmalcinātus augu un ziedu aromātus. Minētos sarkanvīnus var dzert jaunus, un tiem ir izturēšanas potenciāls, ko nodrošina lielais vīnogu šķirnes “Syrah N” īpatsvars ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmētajos vīnos no Ronas ielejas vīndārzu dienvidu daļas.

Sārtvīni, kas iegūti presējot vai izspiežot, ir augļaini un eleganti, gaiši sārtā vai gaiši sarkanā krāsā. Garšai mutē ir raksturīgs svaigums un vijīgums, dominē sarkano augļu aromāti.

Baltvīnus ražo, dienvidnieciskās vīnogu šķirnes, piemēram, “Bourboulenc B”, “Grenache B” un “Clairette B”, kombinējot ar ziemeļnieciskākām vīnogu šķirnēm, piemēram, “Marsanne B”, “Roussanne B” vai “Viognier B”. Šis šķirņu klāsts ļauj veidot dažādus salikumus, un tiek ražoti sausie baltvīni ar lielu aromātisko sarežģītību (ziedu, augļu, minerālvielu u. c. aromāti) un skābu garšu, ko vienmēr līdzsvaro pilnestīgums.

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābuma saturs

 

Maksimālais gaistošā skābuma saturs (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1)   Audzēšanas metode

Stādījumu biezība

—

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku stādu uz hektāru. Rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2,50 metrus.

Attālums starp vienas un tās pašas rindas vīnkoku stādiem nedrīkst būt mazāks par 1 metru un lielāks par 1,50 metriem.

Apgriešanas noteikumi

Vispārīgie noteikumi:

—

vīnkokus apgriež īsi (kausveidā, Ruajā [Royat] kordona formā) un tā, lai uz katra vīnkoka būtu ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem;

—

Ruajā kordona veidošanas laikā, kas nedrīkst būt ilgāks par 2 gadiem, ir atļauts vīnkoku apgriezt arī pēc Gijo [Guyot] metodes;

—

zemesgabalos, kas apstādīti, sākot no 2022. gada 1. augusta, vainaga augstums nepārsniedz 70 cm.

Īpašie noteikumi:

—

šķirnes “Viognier B” un “Syrah N” vīnkokus var apgriezt pēc Gijo metodes vienkāršajā formā, ar ne vairāk kā 10 vīnstīgu pumpuriem uz gari apgrieztā augļzara un ne vairāk kā diviem vīnstīgu pumpuriem uz vēl viena augļzara.

Špaleru izmantošana

Vīnogu šķirnes “Marsanne B”, “Marselan N”, “Roussanne B”, “Syrah N” un “Viognier B” vīnkoki noteikti jāstiprina pie režģa, proti, vismaz pie vienas apakšējās balsta stieples un vairākām augstāk nostieptām stieplēm (t. s. augstās atsiešanas metode).

Var tikt atļauta apūdeņošana.

2)   Īpašā vīndarības metode

—

Reduktīvie bagātināšanas paņēmieni (TSE) ir atļauti sarkanvīniem, nepārsniedzot 10 % koncentrāciju.

—

Sārtvīnu kopšanai vīndarībā ir atļauts atsevišķi vai kā maisījumu sastāvdaļas izmantot vīndarības ogles, pievienojot tās tikai misām, kas iegūtas vīnspiedēs, un to proporcija nedrīkst pārsniegt 20 % tilpuma vīnam, kuru no kārtējās ražas saražojis attiecīgais vīndaris.

Līdztekus šeit iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro pienākumi, kas minēti Savienības tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā [Code rural et de la pêche maritime].

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

58 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu kopšana tiek nodrošināta šādu Dromas [Drôme] departamenta pašvaldību (komūnu) teritorijā, pamatojoties uz 2023. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:

Allan, La Baume-de-Transit, Chamaret, Chantemerle-lès-Grignan, Châteauneuf-du-Rhône, Clansayes, Colonzelle, Donzère, La Garde-Adhémar, Les Granges-Gontardes, Grignan, Malataverne, Montségur-sur-Lauzon, Réauville, Roche-Saint-Secret-Béconne, Roussas, Saint-Paul-Trois-Châteaux, Saint-Restitut, Salles-sous-Bois, Solérieux un Valaurie.

7.   Vīna vīnogu šķirnes

“Bourboulenc B” – “Doucillon blanc”

“Carignan N”

“Cinsaut N” – “Cinsault”

“Clairette B”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Mourvèdre N” – “Monastrell”

“Roussanne B”

“Syrah N” – “Shiraz”

“Viognier B”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.   Dabas apstākļi un cilvēkfaktori, kas nodrošina saikni

Apraksts par dabas apstākļiem, kas nodrošina saikni

Cilmes vietas nosaukuma “Grignan-les-Adhémar” ģeogrāfiskais apgabals atrodas Provansā, Dromas departamenta centrā, un tā ir teritorija, kurā satiekas mūsdienu Dofinē [Dauphiné] un Kontā [Comtat], Centrālais masīvs un Priekšalpi. Apgabals atrodas Ronas kreisajā krastā, uz dienvidiem no Montelimāras [Montélimar] un uz ziemeļiem no Bollēnas [Bollène], Dromas departamentā, un tas aptver 21 komūnas teritoriju, starp Ronu rietumos un t. s. pāvestu anklāvu [Enclave des Papes] austrumos. Reljefs ir mainīgs, pārmaiņus līdzens vai paugurains, taču ar mērenu, vidēji 200 metru augstumu virs jūras līmeņa.

Visa ģeogrāfiskā apgabala pamatieži galvenokārt sastāv no vidējā miocēna veidojumiem. Austrumu daļā (komūnās Grignan un Colonzelle) nogulumieži sastāv no merģeļa smilts un merģeļiem ar melases sanesām, ko sauc par “Griņo melasēm”. Centrālajā daļā, komūnā Valréas, šīs Helvēcijas nogulas pāriet dzeltenīgā smiltī un smilšakmenī (komūnā Saffres). No tā veidojas dažāda dziļuma vieglas smilšainas augsnes, kas nav minerālvielām bagātas.

Dienvidos komūna La Baume-de-Transit izceļas ar Virmas terasēm, kurās sastopamas māla-kaļķakmens un akmeņainas augsnes, ko nogulsnējusi Egi [Aygues] upe, savukārt rietumos atrodas Ronas upes veidotās terases.

Ziemeļos senākas upju terases balstās uz kaļķakmens pakalniem, kas noslēdz Ronas ieleju, un tās daļēji klāj kaļķakmens slāņi no šīm nogāzēm. Šīs teritorijas ar nabadzīgām un liesām augsnēm agrāk bija krūmāju klāts apvidus (Bois des Mattes). Vīnkokus tur sāka audzēt salīdzinoši nesen, 20. gs. 60.–70. gados.

Šīs teritorijas klimats pārsvarā iezīmē robežšķirtni. Tas ir Vidusjūras tipa klimats, kas vairāk vai mazāk zaudē savas īpašības reģiona ziemeļos, līdz ar olīvkoku un vīnogu šķirnes “Grenache N” audzēšanas ziemeļu robežu.

Nokrišņi ir neregulāri, gada vidējie rādītāji ir no 700 līdz 1 000 milimetriem.

Temperatūras ir mērenas, gadā vidēji ap 13 °C, un saulesgaismas stundu skaits ir ievērojams — aptuveni 2 500 stundas gadā. Biežais vējš (it īpaši mistrāls) pastiprina sausuma sajūtu kalnu nogāzēs, ko pārsvarā klāj vīnogulāji.

Šī klimata nianses vēl vairāk izceļ kontinentālās ietekmes, jo Ronas ieleju norobežo pakalnu virkne, tāpēc ziemas ir bargākas.

Tā kā vīndārzi atrodas pie klimata robežšķirtnes, lokāli situāciju raksturo krasi kontrasti, kas ir atkarīgi no augstuma virs jūras līmeņa un topogrāfiskajiem apstākļiem.

Apraksts par cilvēkfaktoriem, kas nodrošina saikni

Starp daudzajām romiešu laika celtņu drupām, kuras apliecina vīnogulāju un vīna klātbūtni šajā reģionā, nenoliedzami svarīgākā, kas stāsta par vietējo vīndārzu izcilo pagātni, ir kāda liela vīna darītava, ko arheologi atklāja 1983. gadā Donzēras [Donzère] komūnā, noteiktā ģeogrāfiskā apgabala centrā.

Šie vīndārzi turpina plaukt jau kopš seniem laikiem. To kopējā platība 1850. gadā sasniedza 2 500 hektāru. Tomēr, tāpat kā citi Francijas vīndārzi, 1885. gadā tie smagi cieta no filokseras izraisītās krīzes. Neraugoties uz šo relatīvo panīkumu vīnogulāju audzēšanā, enerģisku vīnkopju grupa, kas nebija zaudējusi ticību reģiona vīndarīšanas tradīcijām, pievērsās augstas kvalitātes vīnu darīšanai.

Tādējādi 1962. gadā Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūtam tika iesniegts pieprasījums attiecībā uz šī reģiona vīniem atzīt vīna cilmes vietas nosaukumu “Coteaux du Tricastin”, kas apliecina noteiktu augstākās pakāpes kvalitāti.

Šis pieprasījums tika oficiāli pieņemts ar 1964. gada 13. marta rīkojumu, kurā tika noteikti ražošanas nosacījumi.

Desmit gadus vēlāk ražotāji izkopa savas vīnogu šķirnes atbilstoši vīnogu audzēšanas apstākļiem, pielāgoja un uzlaboja ražošanas metodes un 1973. gada 27. jūlijā saņēma tiesības uz kontrolētu cilmes vietas nosaukumu.

20. gs. 70.–80. gadiem bija raksturīga vīndārzu atdzimšana un straujš ražošanas pieaugums, un saražotais apjoms laikā no 1976. līdz 1983. gadam palielinājās no 53 000 hektolitru līdz 78 000 hektolitru.

Kontrolētā cilmes vietas nosaukuma nomaiņa no “Coteaux du Tricastin” uz “Grignan-les-Adhémar”, ko ražotāji jau sen vēlējās, tika oficiāli apstiprināta ar 2010. gada 16. novembra dekrētu.

2010. gadā vīndārzi aizņēma 2 600 hektāru lielu platību, vidēji saražojot 55 000 hektolitru, kurus piegādāja aptuveni 40 individuālie vīna pagrabi un 12 kooperatīvie vīna pagrabi. Vīni ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Grignan-les-Adhémar” tiek ražoti visās trīs krāsās, lai gan visvairāk ir sarkanvīnu, kas 2008. gadā veidoja aptuveni 75 % saražotā apjoma.

Jaunākajos stādījumos ir vērojama tendence pakāpeniski attīstīt sauso baltvīnu ražošanu, kas 2008. gadā veidoja 7 % saražotā apjoma.

8.2.   Cēloņsakarības

Starp Dofinē un Provansu, Ronas kreisajā krastā, ir izveidoti vīndārzi, kurus labvēlīgi ietekmē Provansas Dromā valdošais Vidusjūras klimats. Šajos vīndārzos bieži vien audzē dienvidnieciskas vīnogu šķirnes, ko novāc, tuvojoties pilngatavības robežai, un kas ir īpaši savdabīgas, un to stādījumus iekopuši ražotāji, kuri dod priekšroku vidējam augstumam virs jūras līmeņa un īpaši saulainām vietām.

Šiem vīndārziem ir ļoti sena izcelsme, un, atklājot vienu no senākajām mums zināmajām antīkās pasaules vīndarītavām, tika pierādīts, ka ar vīndarīšanu saistītā zinātība ir pielietota jau Gallijā, pirmsromiešu laikmetā.

Šī zinātība vēstures gaitā ir nodota tālāk visā Trikastānas [Tricastins] teritorijā, un daudzas ražotāju paaudzes ir spējušas šos vīndārzus saglabāt, neraugoties uz nopietniem apdraudējumiem. To vidū filokseras krīze lika ražotājiem apvienoties un iemācīties ieviest kopīgus noteikumus, lai varētu attīstīt kvalitatīvu ražošanu.

Minētās sadarbības panākumus parādīja šajos vīndārzos iegūtā vīna atzīšana vispirms par vīna cilmes vietas nosaukumu, kas apliecina noteiktu augstākās pakāpes kvalitāti, pēc tam par kontrolētu cilmes vietas nosaukumu “Coteaux du Tricastin”, un tas notika laikā, kad pieprasījums pamatoja drīzāk ražošanas intensificēšanu, nevis ar izcelsmi saistītas kvalitātes izkopšanu.

Visi vīni tiek ražoti no vīnogām, kas izaudzētas rūpīgi izvēlētos zemesgabalos, un no vairāku tādu šķirņu vīnogu maisījuma, kas audzētas zemesgabalos ar nabadzīgu, bieži vien filtrējošu un ātri uzsilstošu augsni. Šīs īpašības piešķir savdabīgu oriģinalitāti sarkanvīniem, kas ir maigi, augļaini un tomēr arī piesātināti, bet sausajiem baltvīniem, kam piemīt raksturīgs dienvidnieciskums, nodrošina plašu aromātu paleti; sārtvīni, tāpat kā sarkanvīni, ir maigi un augļaini.

Šo vīnu kvalitāte un reputācija ir veidojusies jau izsenis, pat ja to identitāte laika gaitā ir mainījusies līdz ar nosaukuma maiņām, kas priekšplānā noliek vai nu kādas konkrētas komūnas, vai reģiona nosaukumu.

Līdz ar to tikai 2010. gadā, lai gan ražotāji šādu vēlmi bija pauduši jau vairākus gadus, kontrolētais cilmes vietas nosaukums tika pārveidots par nosaukumu “Grignan-les-Adhémar”, pārvirzot saikni starp šīs teritorijas ģeogrāfisko centru un vīniem uz Griņo komūnu, kuras vēsture ir saistīta ar Ademāra de Griņo [Adhémar de Grignan] ģimeni. Patiesi, Fransuā de Kastelāns Ademārs [François de Castellane Adhémar], Griņo grāfs un Provansas pārvaldnieks 17. gadsimtā, kurš 1669. gadā kļuva par marķīzes Deseviņē [de Sévigné] meitas vīru, ir daudz darījis, lai viņa ģimenes vārds nebūtu nošķirams no Griņo komūnas nosaukuma.

“Dofinē provinces dabas vēsturē”, ko Fožāzs de Senfons [Faujas de Saint-Fonds] sarakstījis 1781. gadā, ir minēti slaveni vīni, kas pazīstami kā “Donzēras vīni” un tika ražoti tāda paša nosaukuma komūnā: “slavenākie rajoni ir Roussettes, Suel, Figerasse un Javalin, kas plešas uz vairāku pakalnu nogāzēm, apmēram pusljē platumā, un to augsnē ir daudz akmeņu un gludenu oļu”. Un tālāk: “ Grès līdzenumā (..) arī ražo labus vīnus, tāpat kā Opplilias, Borillon un Lerminas rajonos, kuru vīns ir jāsajauc ar Grès vīnu”. Vēl tālāk mēs uzzinām, ka šie vīni jau ir atzīti un tiek augstu vērtēti ārpus ģeogrāfiskā apgabala un dažkārt pat vēl daudz tālāk: “Donzēras vīnus eksportē uz Parīzi, Lionu, Grenobli, Velē [Velay] un Vivarē [Vivarais]; tie nebaidās no jūras brauciena, jo, kad vīns tika nosūtīts uz Konstantinopoli, šis ceļojums beidzās ļoti veiksmīgi”. Šajā pašā darbā autors atzīst, ka jau iestādītās vīnogu šķirnes (“Clairette”, “Picardan” un “Rosani”) “dod garšīgu baltvīnu”.

1896. gadā ziņojumā par vīndārzu Château-Bizard, kas atrodas komūnā Allan, šo komūnu Allan, Roussas un La Garde-Adhémar vīni tika novērtēti tikpat augstu kā citi vīni, kas pazīstami kā Ronas krasta vīni. Komūnas Allan vīni tika pieminēti arī Žiljēna [Jullien] Francijas vīndārzu topogrāfijā (1822. gads). Autors tos ierindo uzreiz aiz “Ermitage” un “Côte-Rôtie”. Ž. Fēksa [G. Foex] traktātā par vīnkopību (1895. gads) autors 811. lappusē atsaucas uz Alanas vīndārzu un saskata līdzību starp šā vīndārza vīnu un vīnu “Châteauneuf-du-Pape”.

Griņo komūna, kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ģeogrāfiskais centrs, kas ļoti bieži minēts šī vīndārza vēsturē, savu vīndarīšanas slavu atguvusi, pateicoties ražotāju centieniem kvalitātes jomā. Par to īpaši liecina daudzie pasākumi, kas notiek šajā komūnā, un “Grignan-les-Adhémar” vīna nama izveide.

9.   Citi būtiski nosacījumi (pildīšana pudelēs, marķēšana, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabals, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vīna darīšanu un kopšanu, sastāv no šādu komūnu teritorijām atbilstīgi 2023. gada oficiālajam administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoram:

—

Ardešas [Ardèche] departamentā — Alba-la-Romaine, Aubignas, Bidon, Bourg-Saint-Andéol, Gras, Larnas, Ruoms, Saint-Just-d’Ardèche, Saint-Marcel-d’Ardèche, Saint-Martin-d’Ardèche, Saint-Montan, Saint-Remèze, Saint-Thomé, Le Teil, Valvignières un Viviers;

—

Dromas [Drôme] departamentā — Aleyrac, Arpavon, Aubres, La Bégude-de-Mazenc, Bouchet, Châteauneuf-de-Bordette, Condorcet, Curnier, Dieulefit, Espeluche, Eyroles, Eyzahut, Mirabel-aux-Baronnies, Montaulieu, Montboucher-sur-Jabron, Montbrison-sur-Lez, Montélimar, Montjoux, Montjoyer, Nyons, Le Pègue, Piégon, Pierrelatte, Les Pilles, Le Poët-Laval, Pont-de-Barret, Portes-en-Valdaine, Puygiron, Rochebaudin, Rochefort-en-Valdaine, Rochegude, Rousset-les-Vignes, Saint-Ferréol-Trente-Pas, Saint-Gervais-sur-Roubion, Sainte-Jalle, Saint-Maurice-sur-Eygues, Saint-Pantaléon-les-Vignes, Salettes, Souspierre, Suze-la-Rousse, Taulignan, Teyssières, La Touche, Tulette, Valouse, Venterol, Vesc un Vinsobres;

—

Gāras [Gard] departamentā — Pont-Saint-Esprit un Saint-Paulet-de-Caisson;

—

Voklīzas [Vaucluse] departamentā — Bollène, Buisson, Cairanne, Entrechaux, Faucon, Gigondas, Grillon, Lagarde-Paréol, Lamotte-du-Rhône, Lapalud, Mondragon, Mornas, Puyméras, Rasteau, Richerenches, Roaix, Sablet, Saint-Marcellin-lès-Vaison, Saint-Romain-en-Viennois, Saint-Roman-de-Malegarde, Sainte-Cécile-les-Vignes, Séguret, Travaillan, Vacqueyras, Vaison-la-Romaine, Valréas, Villedieu, Violès un Visan.

Marķēšana

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

to vīnu marķējumā, kam piešķirts kontrolētais cilmes vietas nosaukums, var norādīt augstāka līmeņa ģeogrāfisko vienību “Vignobles de la Vallée du Rhône”, ievērojot nosacījumus, kas noteikti nolīgumā, kuru parakstījušas dažādas iesaistītās aizsardzības un pārvaldības organizācijas.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-f57bb70c-e0a8-44c0-bc75-3aeca81c658d


(1)   OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp..


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1810/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)