Priekslikums PADOMES LĒMUMAM par Itālijas pilnvarosanu veikt pasākumus, kas atbrīvo no sestās direktīvas 77/388/EEK 2. panta 1. apakspunkta, par dalībvalstu apgrozījuma nodokļa likumu saskaņosanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJOŠS MEMORANDS

1. Saskaņā ar 1977. gada 17. maija sestās Padomes direktīvas 30. pantu par dalībvalstu apgrozījuma nodokļa likumu saskaņosanu - vienotu pievienotās vērtības nodokļa sistēmu: vienotu nodokļu noteiksanas principu, [1] Padome, pieņemot vienbalsīgu lēmumu attiecībā uz Komisijas priekslikumu, var pilnvarot jebkuru dalībvalsti noslēgt ar treso valsti vai jebkuru starptautisko organizāciju līgumu, kurā ir iespējamas atkāpes no sīs direktīvas.

[1] OV L 145, 13.6.1977, lpp.1. direktīva, pēdējie grozījumi izdarīti saskaņā ar direktīvu 2003/92/EP (OV L 260, 11.10.2003, lpp.8)

2. Pieprasījumā, ko 24.03.2004. saņēma Komisija un ko piereģistrēja Komisijas Ģenerālsekretariāts, Itālijas valdība lūdza atļauju slēgt ar Šveici līgumu, kurs sevī ietver noteikumus, kas atkāpjas no direktīvas 77/388/EEK 2. panta 1. punkta.

3. Saskaņā ar sestās direktīvas 30. panta 2. punktu, Komisija vēstulē, kas datēta ar 11.05.2004., informēja citas dalībvalstis par Itālijas valdības izteikto lūgumu, un vēstulē, kas datēta ar 12.05.2004, Komisija paziņoja Itālijai, ka tai ir visa nepieciesamā informācija, lai izvērtētu lūgumu.

4. Direktīvas 77/388/EEK 2. panta 1. punkts paredz, ka, preču vai pakalpojumu piegāde, kas pakļauta nodokļu maksātāja izskatīsanai valsts robezās, ir pakļauta apliksanai ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

5. Itālijas pieprasītā atbrīvojuma nolūks ir saņemt atļauju slēgt ar Šveici līgumu, kas sevī ietver nosacījumus, kas atkāpjas no direktīvas 77/388/EEK 2. panta 1. apakspunkta un atbrīvojumu no PVN nodokļa maksāsanas par Gran San Bernardo tunelim. Šī pieprasījuma iemesli ir divējādi: pirmkārt, Gran San Bernardo tuneļa nodevu apliksana ar PVN kops 2003. gada 1. janvāra ir novedusi pie konkurences traucējumiem attiecībā uz vairāku braucienu sezonas biļesu cenām. Otrkārt, ieņēmumu sadalījums PVN nolūkos atbilstosi valstu fiziskajām robezām rada augstas administratīvās izmaksas, jo ieņēmumi tiek aprēķināti un sadalīti atbilstosi ekonomiskajiem kritērijiem, kas atspoguļo tuneļa administratīvo un ekspluatācijas izmaksu sadalījumu. Tuneļa administratīvās izmaksas attiecas ne tikai uz pasu tuneli, bet arī uz automaģistrāli, kas savieno Itālijas teritorijā atrodosos tuneli ar Itālijas ceļu tīklu.

6. 2002. gada 27. decembra (2003. gada budzets) Itālijas likuma Nr. 289 21. pants anulēja 1972. gada 26. oktobra Prezidenta rīkojuma Nr. 633 9. panta 11. punktu (starptautiskie pakalpojumi un ar starptautisko tirdzniecību saistītie pakalpojumi) par pievienotās vērtības nodokļa ieviesanu un īstenosanu un noveda pie Gran San Bernardo tuneļa nodevu apliksanu ar PVN (ko veica Itālijas tuneļa pārvaldnieks), kas tika ieviests ar 2003. gada 1. janvāri. Taču Šveice neapliek nodevas ar PVN vai kādu citu tamlīdzīgu nodokli; saskaņā ar 1958. gada Konvenciju, ko, pirms vienotās PVN sistēmas ieviesanas, slēdza Itālija un Šveice, pēdējā nevar tikt piespiesta piemērot un iekasēt Itālijas PVN no nodevām par Gran San Bernardo tuneli. Līdz ar to PVN piemērosana tikai tām nodevām, ko iekasē Itālijas tuneļa operators, noveda pie atsķirības lietotāju izmaksās un vairāku braucienu sezonas biļesu cenu konkurences traucējumiem. Lietotāji var maksāt par vairāku braucienu sezonas biļeti jebkurā tuneļa galā un var iegādāties biļetes tur, kur tās ir lētākas, proti - Šveicē.

7. Tunelis sķērso starptautisku robezu, un to administrē itāļu-sveiciesu kopuzņēmums un divas operējosas kompānijas, no kurām katra atrodas savā attiecīgajā valstī. Itālijas operatoram, saskaņā ar teritorijas principu, jāmaksā PVN (20%) tikai attiecībā uz to tuneļa daļu, kura atrodas Itālijas teritorijā. Tomēr, saskaņā ar 1963. gadā slēgto un līdz sai dienai spēkā esoso juridiski saistoso līgumu starp operatoriem, nodevu ieņēmumi nav jādala proporcionāli fiziskajām starpvalstu robezām, bet jādala saskaņā ar ekonomiskajiem kritērijiem, kas atspoguļo tuneļa administratīvo un ekspluatācijas izmaksu sadali (57.5% Itālijas operējosajai kompānijai un 42.5% Šveices operējosajai kompānijai). Tuneļa administratīvās un ekspluatācijas izmaksas sevī ietver arī to automaģistrāles daļu, kura savieno ar tuneli. Tas nozīmē, ka precīza ienākumu summa, kas sadalīta un izsniegta saskaņā ar siem kritērijiem, var tikt konstatēta tikai aposteriori. PVN nolūkos sī summa ir jāpārrēķina, lai tādējādi iegūtu sadali, kas atspoguļotu robezu principu un kas ekstrapolē administratīvās un ekspluatācijas izmaksas tā maģistrāles posma izmantosanai, kurs savieno ar tuneli. Šāda apgrūtinosa bijusā PVN pēc aprēķināsana un iekasēsana rada augstas administratīvās izmaksas un nevar tikt sniegta atbilstosi patēriņa nodokļu sistēmai, kas pieprasa tūlītēju apliksanu ar PVN nodokli, kā arī tūlītēju tā iekasēsanu

8. Uz sī fona, vienīgā reāli izpildāmā iespēja ir pilnvarot Itāliju slēgt ar Šveici līgumu par tuneļa Gran San Bernardo nodevu atbrīvosanu no apliksanas ar PVN. Atbrīvojums ļaus Itālijai atcelt jebkādus iebildumus pret Konvencijas starp Itāliju un Šveici 8. panta realizēsanu, kas paredz, ka: "Les questions de douane, de police, monétaires, fiscals et socials soulevées par la construction et l'exploitation du tunnel feront l'objet d'accords particuliers entre le Gouvernement italien et le Gouvernement Suisse." Atbrīvojums itāļu-sveiciesu kopuzņēmumam un tā divām operējosām kompānijām nozīmē būtisku vienkārsosanu.

9. Pieprasītais atbrīvojums ietekmēs pasu Eiropas Kopienu līdzekļus, kas iegūti no pievienotās vērtības nodokļa. Itālijas valdība ir, pamatojoties uz Itālijas operējosās kompānijas 2002. gada deklarācijām, aprēķinājusi iespējamo ietekmi. Monte Bianco tunelis 2002. gadā bija slēgts pasreizējo darbu dēļ, un tā rezultātā caur Gran S.Bernardo tuneli bija lielāka satiksmes plūsma. Tādēļ, uz sī pamata aprēķinātā summa, jāuzskata par "maksimālo vērtību", kas turpmākajos gados būs daudz zemāka. Operējosās kompānijas deklarācijas atspoguļo ar nodokli apliekamo summu 2002. gadā, kas sastāda apmēram 7.5 miljoni eiro. Itālijas valdība aprēķina, ka atbrīvojums no PVN tāpēc nepārsniegs ienākumu zaudējumus, kas sastāda apmēram 1.5 miljoni eiro gadā. Saskaņā ar Itālijas valdības teikto, aptuveni ceturtdaļa pakalpojumu tiek sniegti personām, kurām ir tiesības atskaitīt PVN, tā ka ar nodokli apliekamā summa sastādītu aptuveni 5625 miljoni eiro gadā, un ienākumu zaudējumi, kas radusies atbrīvojuma rezultātā, būtu 1125 miljoni eiro. Pasu resursu izteiksmē, iespējamais ienākumu zaudējums Kopienas budzetam, kas radies atbrīvojuma rezultātā, jebkurā gadījumā, sākot ar 2004. gadu, būtu zemāks par 28125 eiro, ja, saskaņā ar 1999. gada 24 - 25. marta Berlīnes lēmumu, 5625 miljonus eiro apliek ar maksimālo likmi, kas ir 0,5%. Tādēļ ir nepieciesams, ka Itālijas Republika katru gadu aprēķina zaudējumu summu PVN izteiksmē galapatēriņa posmā un pierēķina līdzvērtīgu kompensāciju PVN bāzei, kas tiek izmantota, lai noteiktu tās ieguldījumus attiecībā uz pasas Kopienas resursiem.

Priekslikums PADOMES LĒMUMAM par Itālijas pilnvarosanu veikt pasākumus, kas atbrīvo no sestās direktīvas 77/388/EEK 2. panta 1. apakspunkta, par dalībvalstu apgrozījuma nodokļa likumu saskaņosanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Ņemot vērā 1977. gada 17. maija sesto Padomes direktīvu (77/388/EEK) par dalībvalstu apgrozījuma nodokļa likumu saskaņosanu - vienotu pievienotās vērtības nodokļa sistēmu: vienotu nodokļu noteiksanas principu, [2] un īpasi ņemot vērā 30. pantu,

[2] OV L 145, 13.6.1977, lpp.1. direktīva, pēdējie grozījumi izdarīti saskaņā ar direktīvu 2003/92/EP (OV L 260, 11.10.2003, lpp.8)

Ņemot vērā Komisijas priekslikumu [3],

[3] OV C , , lpp. .

Ievērojot:

(1) Pieprasījumu, ko 24.03.2004. saņēma Komisija un ko piereģistrēja Komisijas Ģenerālsekretariāts, Itālijas valdība lūdza atļauju slēgt ar Šveici līgumu, kurs sevī ietver noteikumus, kas atkāpjas no direktīvas 77/388/EEK 2. panta 1. punkta.

(2) Šī pieprasījuma iemesli ir divējādi: pirmkārt, Gran San Bernardo tuneļa nodevu apliksana ar PVN kops 2003. gada 1. janvāra ir novedusi pie konkurences traucējumiem attiecībā uz vairāku braucienu sezonas biļesu cenām. Otrkārt, ieņēmumu sadalījums PVN nolūkos atbilstosi valstu fiziskajām robezām rada augstas administratīvās izmaksas, jo ieņēmumi tiek aprēķināti un sadalīti atbilstosi ekonomiskajiem kritērijiem, kas atspoguļo tuneļa administratīvo un ekspluatācijas izmaksu sadalījumu. Tuneļa administratīvās izmaksas attiecas ne tikai uz pasu tuneli, bet arī uz automaģistrāli, kas savieno Itālijas teritorijā atrodosos tuneli ar Itālijas ceļu tīklu.

(3) Sākot ar 2003. gada 1. janvāri, Itālijas tuneļa operators apliek ar un iekasē PVN nodokli no Gran San Bernardo tuneļa nodevām. Taču Šveice neapliek nodevas ar PVN vai kādu citu tamlīdzīgu nodokli; saskaņā ar 1958. gada Konvenciju, ko, pirms vienotās PVN sistēmas ieviesanas, slēdza Itālija un Šveice, pēdējā nevar tikt piespiesta piemērot un iekasēt Itālijas PVN no nodevām par Gran San Bernardo tuneli. Līdz ar to PVN piemērosana tikai tām nodevām, ko iekasē Itālijas tuneļa pārvaldnieks, noveda pie atsķirības lietotāju izmaksās un vairāku braucienu sezonas biļesu cenu konkurences traucējumiem. Lietotāji var maksāt par vairāku braucienu sezonas biļeti jebkurā tuneļa galā un var iegādāties biļetes tur, kur tās ir lētākas, proti - Šveicē.

(4) Tunelis sķērso starptautisku robezu, un to administrē itāļu-sveiciesu kopuzņēmums un divas operējosas kompānijas, no kurām katra atrodas savā attiecīgajā valstī. Itālijas operatoram, saskaņā ar teritorijas principu, jāmaksā PVN (20%) tikai attiecībā uz to tuneļa daļu, kura atrodas Itālijas teritorijā. Tomēr, saskaņā ar 1963. gadā slēgto un līdz sai dienai spēkā esoso juridiski saistoso līgumu starp pārvaldniekiem, nodevu ieņēmumi nav jādala proporcionāli fiziskajām starpvalstu robezām, bet jādala saskaņā ar ekonomiskajiem kritērijiem, kas atspoguļo tuneļa administratīvo un ekspluatācijas izmaksu sadali (57.5% Itālijas operējosajai kompānijai un 42.5% Šveices operējosajai kompānijai). Tuneļa administratīvās un ekspluatācijas izmaksas sevī ietver arī to automaģistrāles daļu, kura savieno ar tuneli. Tas nozīmē, ka precīza ienākumu summa, kas sadalīta un izsniegta saskaņā ar siem kritērijiem, var tikt konstatēta tikai aposteriori. PVN nolūkos sī summa ir jāpārrēķina, lai tādējādi iegūtu sadali, kas atspoguļotu robezu principu un kas ekstrapolē administratīvās un ekspluatācijas izmaksas tā maģistrāles posma izmantosanai, kurs savieno ar tuneli. Šāda apgrūtinosa bijusā PVN pēc aprēķināsana un iekasēsana rada augstas administratīvās izmaksas un nevar tikt sniegta atbilstosi patēriņa nodokļu sistēmai, kas pieprasa tūlītēju apliksanu ar PVN nodokli, kā arī tūlītēju tā iekasēsanu.

(5) Uz sī fona, vienīgā reāli izpildāmā iespēja ir pilnvarot Itāliju slēgt ar Šveici līgumu par tuneļa Gran San Bernardo nodevu atbrīvosanu no apliksanas ar PVN. Atbrīvojums itāļu-sveiciesu kopuzņēmumam un tā divām operējosām kompānijām nozīmē būtisku vienkārsosanu.

(6) Tomēr pieprasītais atbrīvojums ietekmēs pasu Eiropas Kopienu resursus, kas iegūti no pievienotās vērtības nodokļa, un līdz ar to pieprasa kompensējosus pasākumus.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

Kā atbrīvojums no direktīvas 77/388/EEK 2. panta 1. punkta, ar so Itālijas valdība tiek pilnvarota slēgt līgumu ar Šveici par tuneļa Gran San Bernardo nodevu atbrīvosanu no apliksanas ar PVN. Pilnvara tiek piesķirta ar nosacījumu, ka Itālijas Republika katru gadu aprēķina zaudējumu summu PVN izteiksmē galapatēriņa posmā un pierēķina līdzvērtīgu kompensāciju PVN bāzei, kas tiek izmantota, lai noteiktu tās ieguldījumus attiecībā uz pasas Kopienas resursiem.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē,

Padomes vārdā

Priekssēdētājs