<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-264/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0264</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:261">EU:C:2020:261</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">H. Saugmandsgaard Øe</HT> secinājumi – Lieta C‑264/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Constantin Film Verleih</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Henrika Saugmandsgora Ēes</HT></P><P>[<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Henrik Saugmandsgaard Øe</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200402">2020. gada 2. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑264/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih GmbH</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">YouTube LLC</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Google Inc.</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Autortiesības un blakustiesības</KEYWORD><KEYWORD>Video kopīgošanas platforma internetā</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> – Filmas izvietošana tiešsaistē bez tiesību īpašnieka piekrišanas</KEYWORD><KEYWORD>Prasība par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2004/48/EK</KEYWORD><KEYWORD>8. pants</KEYWORD><KEYWORD>Īpašnieka tiesības uz informāciju</KEYWORD><KEYWORD>8. panta 2. punkta a) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>nosaukumi un adreses<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Apjoms</KEYWORD><KEYWORD>Elektroniskā adrese, IP adrese un tālruņa numurs</KEYWORD><KEYWORD>Izslēgšana</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz strīdu starp <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih GmbH</HT>, Vācijā reģistrētu filmu izplatīšanas sabiedrību, no vienas puses, un <HT TYPE="ITALIC">YouTube LLC</HT> un tās mātesuzņēmumu <HT TYPE="ITALIC">Google Inc</HT>., kas abi ir reģistrēti ASV, no otras puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šis strīds ir par <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> atteikumu sniegt atsevišķu <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> pieprasītu informāciju, kas saistīta ar lietotājiem, kuri izvietojuši tiešsaistē vairākas filmas, pārkāpjot <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> ekskluzīvās lietošanas tiesības. Precīzāk, šī pēdējā lūdz <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> sniegt tai šo lietotāju izmantotās elektroniskā pasta adreses, tālruņa numurus un IP adreses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa, Vācija) būtībā vēlas zināt, vai uz šādu informāciju attiecas Direktīvas 2004/48/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="157" PAGE.FIRST="45" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 157, 45. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="195" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 195, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts, saskaņā ar kuru kompetentās tiesu iestādes var pieprasīt sniegt dažu kategoriju personu, kas ir saistītas ar precēm un pakalpojumiem, ar kuriem tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>nosaukumus un adreses<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Iemeslu dēļ, ko sniegšu šajos secinājumos, esmu pārliecināts, ka formulējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>nosaukumi un adreses<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, kas lietots Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā, neietver neko no iepriekš minētās informācijas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 2., 10. un 32. apsvērums ir formulēti šādi:</TXT><P><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>(2)</NO.P><TXT>Intelektuālā īpašuma aizsardzībai ir jāļauj izgudrotājam vai radītājam gūt likumīgu peļņu no sava izgudrojuma vai darba. Tai arī jāveicina iespējami plašāka darbu, ideju un jaunas speciālās profesionālās informācijas izplatīšanās. Tai pat laikā tā nedrīkst traucēt izteiksmes brīvību, brīvu informācijas apriti vai personas datu aizsardzību, tostarp internetā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(10)</NO.P><TXT>Šīs direktīvas mērķis ir tuvināt tiesību sistēmas, lai iekšējā tirgū nodrošinātu augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu aizsardzības līmeni.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(32)</NO.P><TXT>Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</P></NOTE>. Šī direktīva jo īpaši nodrošina intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar [Hartas] 17. panta 2. punktu.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></CONSID></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Piemērošanas joma<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> 1. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot līdzekļus, kas [Savienībā] vai valstu tiesību aktos ir vai var tikt paredzēti, ciktāl šie līdzekļi var būt labvēlīgāki tiesību īpašniekiem, šajā direktīvā paredzētos pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus saskaņā ar 3. pantu piemēro visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas paredzēti [Savienības] un/vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="002.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šī direktīva neattiecas uz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>[Savienības] noteikumiem, kas reglamentē materiālās tiesības intelektuālā īpašuma jomā, Direktīvu 95/46/EK [..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 8. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Tiesības uz informāciju<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="008.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, un, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz pārkāpējs un/vai cita persona:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>par ko ir konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces komercdarbībai raksturīgā daudzumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>par ko ir konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus komercdarbībai raksturīgā daudzumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>par ko ir konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, kurus izmanto kontrafakta darbībās; vai arī</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>ko a), b) vai c) apakšpunktā minētās personas ir norādījušas kā personu, kura iesaistīta attiecīgo preču producēšanā, ražošanā vai izplatīšanā vai attiecīgo pakalpojumu sniegšanā.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>attiecīgo preču vai pakalpojumu producentu, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu bijušo turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos vairumtirgotājus un mazumtirgotājus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>informāciju par saražotajiem, izplatītajiem, piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību normas, kas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>piešķir tiesību īpašniekam tiesības saņemt plašāku informāciju;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>reglamentē tās informācijas izmantošanu civilajā tiesvedībā vai kriminālprocesā, kura iegūta saskaņā ar šo pantu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu izmantošanu; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi radinieki ir ņēmuši dalību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumā; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes konfidencialitātes aizsardzību.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Urheberrechtsgesetz</HT> (Likums par autortiesībām, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/><HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) 101. panta 1. punkta pirmo teikumu tas, kurš komerciālā mērogā pārkāpj autortiesības vai citas tiesības, ko aizsargā šis likums, var no cietušās personas saņemt pieprasījumu nekavējoties sniegt informāciju par kontrafakta kopiju vai citu preču izcelsmi un izplatīšanas kanālu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Acīmredzama pārkāpuma gadījumā, neskarot <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 101. panta 1. punktu, saskaņā ar šī likuma 101. panta 2. punkta pēdējā teikuma 3. apakšpunktu šīs tiesības uz informāciju var tikt īstenotas arī attiecībā uz personu, kas komerciālā mērogā ir sniegusi pakalpojumus, kuri ir izmantoti, lai veiktu kontrafakta rīcību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Tam, kuram jāsniedz informācija, saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 101. panta 3. punkta 1. apakšpunktu ir jānorāda kopiju vai citu preču ražotāju, piegādātāju un citu agrāko turētāju, pakalpojumu izmantotāju, kā arī to adresātu vairumtirgotāju un mazumtirgotāju nosaukumi un adreses.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> ir Vācijā reģistrēta filmu izplatīšanas sabiedrība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT>, ASV reģistrēta sabiedrība, kas pieder <HT TYPE="ITALIC">Google</HT>, pārvalda tāda paša nosaukuma interneta platformu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> Vācijā pieder ekskluzīvas lietošanas tiesības attiecībā uz kinematogrāfiskiem darbiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Parker<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Scary Movie 5<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Laikā starp 2013. gada jūniju un 2014. gada septembri šie divi darbi tika izvietoti tiešsaistē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>YouTube<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> platformā bez <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> piekrišanas. <DATE ISO="20130629">2013. gada 29. jūnijā</DATE> kinematogrāfiskais darbs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Parker<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> tika izvietots tiešsaistē pilnā garumā un vācu valodā ar lietotāja vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>N1<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>. Līdz bloķēšanai <DATE ISO="20130814">2013. gada 14. augustā</DATE> tas tika skatīts vairāk nekā <FT TYPE="NUMBER">45000</FT> reižu. 2013. gada septembrī kinematogrāfiskais darbs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Scary Movie 5<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> tika izvietots tiešsaistē pilnā garumā ar lietotāja vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>N2<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>. Līdz bloķēšanai <DATE ISO="20131029">2013. gada 29. oktobrī</DATE> tas tika skatīts vairāk nekā 6000 reižu. <DATE ISO="20140910">2014. gada 10. septembrī</DATE> cita šī otrā darba kopija tika izvietota tiešsaistē ar lietotāja vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>N3<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>. Līdz bloķēšanai <DATE ISO="20140921">2014. gada 21. septembrī</DATE> tā tika skatīta vairāk nekā 4700 reižu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> pieprasīja <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> sniegt tai informācijas kopumu par katru no lietotājiem, kuri bija izvietojuši tiešsaistē šos darbus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa secināja, ka tiesību uz informāciju nosacījumi bija izpildīti. Līdz ar to strīda pamatlietā apmērs ir ierobežots ar informācijas saturu, kas <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un/vai <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> jāsniedz <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT>. Šis strīds precīzāk attiecas uz šādu informāciju:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>lietotāja elektroniskā pasta adrese,</P></ITEM><ITEM><P>lietotāja tālruņa numurs,</P></ITEM><ITEM><P>lietotāja IP adrese, kas izmantota, lai izvietotu tiešsaistē strīdīgās datnes, norādot arī precīzu šīs izvietošanas brīdi, un</P></ITEM><ITEM><P>lietotāja IP adrese, ko tas pēdējoreiz izmantojis, lai piekļūtu savam <HT TYPE="ITALIC">Google</HT>/<HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> kontam, norādot arī precīzu šīs piekļuves brīdi.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Izskatot lietu pirmajā instancē, <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Frankfurt am Main</HT> (Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesa, Vācija) noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> prasību panākt, lai tai tiktu sniegta šī informācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Apelācijas instancē <HT TYPE="ITALIC">Oberlandesgericht Frankfurt am Main</HT> (Apelācijas tiesa Frankfurtē pie Mainas, Vācija) piesprieda <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> sniegt attiecīgo lietotāju elektroniskā pasta adreses, noraidot <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> prasību pārējā daļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Revīzijas sūdzībā, kas iesniegta <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa), <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> lūdza piespriest <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> sniegt tai visu iepriekš minēto informāciju, ieskaitot lietotāju tālruņa numurus un IP adreses. Savukārt savā revīzijas sūdzībā <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> lūdza pilnībā noraidīt <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> prasību, tostarp arī attiecībā uz lietotāju elektroniskā pasta adresēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Secinot, ka abu revīzijas sūdzību risinājums ir atkarīgs no Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā lietotā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>adreses<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> interpretācijas, <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas [2004/48] 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto preču vai pakalpojumu producentu, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu bijušo turētāju, kā arī vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, uz kuriem attiecas informācija atbilstoši [šīs] direktīvas 8. panta 1. punktam, adreses ietver arī:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>pakalpojumu lietotāju e‑pasta adreses un/vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pakalpojumu lietotāju tālruņa numurus, un/vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pakalpojumu lietotāju IP adreses, kas izmantotas kontrafakta datņu augšupielādei izvietošanai tiešsaistē, tostarp precīzu augšupielādes laiku?</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><?PAGE NO="5"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmā jautājuma c) daļu ir apstiprinoša:</TXT><P>vai informācija, kas jāsniedz saskaņā ar [minētās] direktīvas 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ietver arī IP adresi, kuru lietotājs, kas iepriekš ir augšupielādējis kontrafakta datnes, pēdējoreiz izmantoja, lai piekļūtu savam <HT TYPE="ITALIC">Google</HT>/<HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> lietotāja kontam, tostarp norādot precīzu piekļuves laiku, neatkarīgi no tā, vai šajā pēdējā piekļuvē tika izdarīti [intelektuālā īpašuma tiesību] pārkāpumi?<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā tika reģistrēts <DATE ISO="20190329">2019. gada 29. martā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT>, <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT>, kā arī Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><DATE ISO="20200212">2020. gada 12. februāra</DATE> tiesas sēdē piedalījās <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT>, <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> pārstāvji, kā arī Eiropas Komisija, lai tiktu uzklausīti to apsvērumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2004/48 8. pantu dalībvalstīm ir pienākums paredzēt savā tiesību sistēmā iespēju kompetentajām tiesu iestādēm pieprasīt sniegt noteiktu informāciju saistībā ar tiesvedību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Tādēļ šajos divos prejudiciālajos jautājumos, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm ir pienākums paredzēt iespēju kompetentajām tiesu iestādēm pieprasīt attiecībā uz lietotāju, kurš ir izvietojis tiešsaistē datnes, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniegt elektroniskā pasta adresi, tālruņa numuru, IP adresi, kas izmantota, izvietojot šīs datnes, kā arī IP adresi, kas pēdējoreiz izmantota, lai piekļūtu lietotāja kontam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT>, kā arī Komisija, pretēji <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT>, piedāvā atbildēt uz šiem jautājumiem noliedzoši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Pretēji <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT>, kā arī Komisijas nostājai un tālāk izklāstīto iemeslu dēļ es uzskatu, ka šī tiesību norma neattiecas ne uz ko no prejudiciālajos jautājumos minētās informācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Iesākumā norādīšu, ka Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā nav nevienas atsauces uz dalībvalstu tiesībām. Līdz ar to, piemērojot pastāvīgo judikatūru, formulējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>nosaukumi un adreses<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> ir Savienības tiesību jēdziens, kas jāinterpretē autonomi un vienveidīgi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>atbilstošas kompensācijas<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> jēdzienu, kas lietots Direktīvas 2004/48 9. panta 7. punktā, skat. <DATE ISO="20190912">2019. gada 12. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bayer Pharma</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑688/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:722">EU:C:2019:722</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tāpat saistībā ar intelektuālo īpašumu skat. arī <DATE ISO="20160622">2016. gada 22. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nikolajeva</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:467">EU:C:2016:467</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <DATE ISO="20170927">2017. gada 27. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nintendo</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑24/16 un C‑25/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:724">EU:C:2017:724</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0094">94.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Turklāt jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>nosaukumi un adreses<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> Direktīvā 2004/48 nav definēts. Tāpat saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tādu jēdzienu nozīme un apjoms, kuriem Savienības tiesībās nav sniegta nekāda definīcija, ir jānoskaidro saskaņā ar to ierasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un ar tiesisko regulējumu, kurā tie ietilpst, sasniedzamos mērķus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Skat. it īpaši spriedumus, 2013. gada 31. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">McDonagh</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑12/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:43">EU:C:2013:43</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180906">2018. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kreyenhop &amp; Kluge</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑471/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:681">EU:C:2018:681</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190912">2019. gada 12. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bayer Pharma</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑688/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:722">EU:C:2019:722</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tātad <HT TYPE="ITALIC">ierastajai nozīmei ikdienas valodā</HT> ir jābūt izejas punktam Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā izmantotā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>nosaukumu un adrešu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> jēdziena interpretācijas procesā. Nav nekādu šaubu, ka ikdienas valodā personas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>adreses<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> jēdziens, par kuru it īpaši jautā iesniedzējtiesa, attiecas vienīgi uz pasta adresi, kā pamatoti apgalvo <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Neesmu novērojis nekādas atšķirības šīs normas dažādu valodu versijās, kuras visas attiecas uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>adreses<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>: ilustrācijai skat. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>direcciones<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> spāņu valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>adresse<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> dāņu valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Adressen<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> vācu valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>addresses<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> angļu valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>indirizzo<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> itāļu valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>adres<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> holandiešu valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>endereços<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> portugāļu valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>adresele<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> rumāņu valodas versijā un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>adress<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> zviedru valodas versijā.</P></NOTE>. Šo interpretāciju pamato definīcija, kas šim jēdzienam sniegta Franču akadēmijas vārdnīcā, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/><HT TYPE="ITALIC">vietas</HT>, kurā kādu personu iespējams sasniegt, norāde [la désignation du <HT TYPE="ITALIC">lieu</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE> où l’on peut joindre quelqu’un]<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Runājot par tālruņa numuru, kas ir otrais prejudiciālajos jautājumos minētais informācijas elements, manuprāt, nav nepieciešams gari diskutēt par to, ka tas nav iekļaujams personu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>nosaukumu un adrešu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> jēdzienā, kas lietots Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā, neatkarīgi no tā, vai tas būtu ikdienas valodas vai kādā citā kontekstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> minētais fakts, ka tālruņa numuram var būt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>piegādes adreses<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> funkcija datu pārsūtīšanā, it īpaši tālruņa izsaukumos vai aplikācijās, kas izmanto tālruņa numuru, piemēram, <HT TYPE="ITALIC">WhatsApp</HT>, nevar sašķobīt manu pārliecību šajā ziņā. <HT TYPE="ITALIC">Personu</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>nosaukumu un adrešu<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> jēdzienam, kā tas lietots Direktīvas 2004/48 8. pantā, protams, nav nekāda sakara ar datu plūsmas funkcionālo galapunktu, lai gan šo pēdējo var kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>piegādes adresi<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Abu pārējo šajos jautājumos minēto informācijas elementu, proti, elektroniskā pasta adreses un IP adreses, statuss ir pelnījis mazliet vairāk uzmanības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Kā nupat precizēju, ikdienas valodā, kas ir interpretācijas procesa izejas punkts, termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>adrese<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> attiecas vienīgi uz pasta adresi. Tātad šis jēdziens, ja tas tiek lietots bez citiem precizējumiem, neattiecas uz elektroniskā pasta adresi vai IP adresi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Vēl jo vairāk tā tas ir kontekstā, ko kvalificēšu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>vispārīgu<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, proti, tādu, kas pārsniedz stingrās interneta robežas, kā tas ir Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Šo interpretāciju pamato citu Savienības leģislatīvo tekstu, kas attiecas uz elektroniskā pasta adresi vai IP adresi, izpēte. Faktiski, ja Savienības likumdevējs ir vēlējies runāt par elektroniskā pasta adresi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Attiecībā uz elektroniskā pasta jeb <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>elektronisko<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> adresi skat. it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (<DATE ISO="20090916">2009. gada 16. septembris</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="284" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 284, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 88. panta 2. punktu; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 524/2013 (<DATE ISO="20130521">2013. gada 21. maijs</DATE>) par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="165" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 165, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 14. panta 1. punktu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="094" PAGE.FIRST="65" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 94, 65. lpp.</REF.DOC.OJ>), 54. panta 2. punktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (<DATE ISO="20151125">2015. gada 25. novembris</DATE>) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="337" PAGE.FIRST="35" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 337, 35. lpp.</REF.DOC.OJ>), 45. panta 2. punkta a) apakšpunktu.</P></NOTE> vai IP adresi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Attiecībā uz IP adresi skat. it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/41/ES (<DATE ISO="20140403">2014. gada 3. aprīlis</DATE>) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="130" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 130, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 10. panta 1. punkta e) apakšpunktu; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1128 (<DATE ISO="20170614">2017. gada 14. jūnijs</DATE>) par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību iekšējā tirgū (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="168" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2017">OV 2017, L 168, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 5. panta 1. punkta k) apakšpunktu; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 (<DATE ISO="20180912">2018. gada 12. septembris</DATE>), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (<HT TYPE="ITALIC">ETIAS</HT>) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="236" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 236, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 17. panta 8. punktu, 34. panta 4. punkta j) apakšpunktu, kā arī 52. panta 2. punkta g) apakšpunktu.</P></NOTE>, tas ir skaidri to darījis, papildinot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>adreses<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> jēdzienu, kā uzsver <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT>. Es nezinu nevienu Savienības tiesību akta paraugu, kurā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>nosaukumu un adrešu<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> jēdziens, izmantots viens pats un vispārīgā kontekstā, attiektos uz tālruņa numuru, IP adresi vai elektroniskā pasta adresi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Līdz ar to no Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta gramatiskas interpretācijas izriet, ka Savienības likumdevēja izmantotais formulējums, proti, vārdi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>nosaukumi un adreses<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, neietver neko no prejudiciālajos jautājumos minētās informācijas, kā norādījuši arī <HT TYPE="ITALIC">YouTube</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT>, kā arī Komisija.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Šādu interpretāciju apstiprina arī Komisijas izmantotā vēsturiskā interpretācija. Patiesībā sagatavošanas darbi pirms Direktīvas 2004/48 pieņemšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. tostarp Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem un procedūrām ar mērķi nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu (2003. gada 30. janvāris) (COM(2003) 46, galīgā redakcija), kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (<DATE ISO="20031029">2003. gada 29. oktobris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="032" PAGE.FIRST="15" DATE.PUB="2004">OV 2004, C 32, 15. lpp.</REF.DOC.OJ>) un Eiropas Parlamenta ziņojumu (<DATE ISO="20031205">2003. gada 5. decembris</DATE>) (A5‑0468/2003) par šo priekšlikumu. Priekšlikumā direktīvai nav neviena paskaidrojuma par nozīmi, kāda būtu jāpiešķir vārdiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>nosaukumi un adreses<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>. Turklāt Parlaments nav ierosinājis nekādus grozījumus attiecībā uz nākamā Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta formulējumu.</P></NOTE> neietver nekādu norādi, kas kaut netieši liecinātu, ka šīs direktīvas 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā lietotais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>adrese<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> būtu jāsaprot kā tāds, kas attiecas ne vien uz attiecīgo personu pasta adresi, bet arī uz elektroniskā pasta adresi vai IP adresi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Komisija šajā ziņā paskaidro, ka Savienības likumdevējam, 2004. gadā pieņemot Direktīvu 2004/48, ne brīdi nav bijis nolūka iekļaut modernākas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>adreses<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> formas, piemēram, elektroniskā pasta adresi vai IP adresi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Līdz ar to no vēsturiskas interpretācijas izriet, ka Direktīva 2004/48 ir jāinterpretē, izmantojot vienīgi šī jēdziena klasisko izpratni, proti, pasta adresi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka atbilstoši reizē gramatiskai un vēsturiskai interpretācijai Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts neaptver elektroniskā pasta adresi, tālruņa numuru un IP adreses, ko izmanto šajā normā minētās personas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> iebilst šādai interpretācijai, uzstājot uz Direktīvas 2004/48 8. panta mērķi un, vispārīgāk, [visas] šīs direktīvas mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> uzskata, ka Direktīvas 2004/48 8. panta mērķis ir ļaut intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam identificēt šajā tiesību normā minētās personas. Tādēļ un neatkarīgi no tā formulējuma šī panta 2. punkts būtu jāinterpretē kā tāds, kas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>jebkuru informāciju, kas ļauj identificēt<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> šīs personas, un minētā informācija atkarībā no tās pieejamības var iekļaut tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, IP adresi vai bankas [konta] datus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Es uzskatu – ja Tiesa pieņemtu šādu interpretāciju, tas nozīmētu šīs tiesību normas pārrakstīšanu. Protams, es saprotu, ka tāds tiesību īpašnieks kā <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> pauž vēlmi, lai Direktīva 2004/48 tiktu grozīta tādējādi, ka ļautu tam vieglāk identificēt iespējamos pārkāpējus specifiskajā interneta kontekstā. Tomēr šāda pārrakstīšana ietilpst nevis Tiesas, bet gan Savienības likumdevēja kompetencē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Likumdevējam būtu bijusi iespēja, ja tāds būtu tā nolūks, Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punktā iekļaut <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>jebkuru informāciju, kas ļautu identificēt<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> attiecīgās personas. Tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai Komisija uzsvēra, ka Savienības likumdevējs bija apzināti izvēlējies veikt minimālu saskaņošanu, kas ierobežota ar nosaukumiem un adresēm, neiekļaujot tajā citus informācijas elementus, kuri ļautu identificēt personu, piemēram, tālruņa numuru vai sociālās apdrošināšanas numuru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Precizēšu, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>dinamiska<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> vai teleoloģiska interpretācija, uz ko cer <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT>, šādā kontekstā ir jāizslēdz. Patiesībā Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā izmantotais formulējums nesniedz pietiekami plašu interpretācijas brīvību, lai pieļautu šādu interpretāciju nolūkā iekļaut šajā pantā prejudiciālajos jautājumos minēto informāciju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es bez iebildumiem piekrītu ģenerāladvokāta M. Bobeka [<HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT>] apsvērumiem secinājumu lietā Komisija/Vācija 33.–35., 38. un 39. punktā. Atbilstoši interpretācijas <HT TYPE="ITALIC">contra legem</HT> aizliegumam un varas dalīšanas principam dinamiskas vai teleoloģiskas interpretācijas iespēja pastāv tikai tad, ja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>tiesību normas tekstu <HT TYPE="ITALIC">ir iespējams</HT> interpretēt dažādi zināmas teksta neskaidrības un nenoteiktības dēļ<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Ģenerāladvokāta M. Bobeka secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Vācija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑220/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:534">EU:C:2016:534</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Taču tā nav šajā lietā. Kā paskaidroju iepriekš, gramatiska un vēsturiska interpretācija izslēdz jebkādu neskaidrību jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>nosaukumi un adreses<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>, kas lietoti Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā, saturā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> vispārīgāk piesauc arī Direktīvas 2004/48 mērķus. Manuprāt, šī argumentācija nevar likt apšaubīt iepriekš minēto tiesību normas interpretāciju, ņemot vērā, ka tās formulējumā nav nekādas neskaidrības. Tomēr tālāk es pilnības labad izskatīšu šo argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Protams, nav apstrīdams, ka Direktīvas 2004/48 mērķis, kā precizēts tās 10. un 32. apsvērumā un atbilstoši Hartas 17. panta 2. punktam, ir nodrošināt augstu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni iekšējā tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tāpat nav apstrīdams, ka <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> piedāvātā interpretācija paaugstinātu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni iekšējā tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Tomēr noteikti ir jāpatur prātā, ka Direktīva 2004/48 pēc jebkura tiesiskā regulējuma par intelektuālo īpašumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. it īpaši spriedumus, 2012. gada 16. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SABAM</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑360/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:85">EU:C:2012:85</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Funke Medien NRW</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑469/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:623">EU:C:2019:623</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pelham</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑476/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:624">EU:C:2019:624</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spiegel Online</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑516/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:625">EU:C:2019:625</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> parauga izveido <HT TYPE="ITALIC">līdzsvaru</HT> starp, no vienas puses, tiesību īpašnieku interesēm uz viņu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kas nostiprināta Hartas 17. panta 2. punktā, un, no otras puses, aizsargāto objektu lietotāju interešu un pamattiesību, kā arī vispārējo interešu aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Kā Tiesa ir vairākkārt precizējusi, nedz no Hartas 17. panta 2. punkta, nedz Tiesas judikatūras nekādi neizriet, ka šajā tiesību normā nostiprinātās intelektuālā īpašuma tiesības būtu neaizskaramas un ka to aizsardzība līdz ar to būtu jānodrošina absolūti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. it īpaši spriedumus, 2008. gada 29. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Promusicae</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑275/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:54">EU:C:2008:54</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2012. gada 16. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SABAM</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑360/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:85">EU:C:2012:85</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120419">2012. gada 19. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bonnier Audio</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑461/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:219">EU:C:2012:219</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140903">2014. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deckmyn</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vrijheidsfonds</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑201/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2132">EU:C:2014:2132</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Funke Medien NRW</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑469/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:623">EU:C:2019:623</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Hartas 17. panta 2. punktā nav pieprasīts likt lietā visus pieejamos tehniskos līdzekļus, lai palīdzētu tiesību īpašniekam identificēt iespējamos pārkāpējus, neņemot vērā Direktīvas 2004/48 normu formulējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Konkrētāk attiecībā uz Direktīvas 2004/48 8. pantu Tiesai spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Coty Germany</HT> jau ir bijusi iespēja precizēt, ka šīs tiesību normas mērķis ir samērot dažādu tiesību, it īpaši tiesību īpašnieku tiesību uz informāciju un lietotāju tiesību uz personas datu aizsardzību, ievērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>C‑580/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:485">EU:C:2015:485</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Pamatlietas kontekstā <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> prasītie dati hipotētiski ir personas dati Direktīvas 95/46/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="19951024">1995. gada 24. oktobris</DATE>) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="281" PAGE.FIRST="31" DATE.PUB="1995">OV 1995, L 281, 31. lpp.</REF.DOC.OJ>). Atbilstoši šīs direktīvas 2. panta a) punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>personas dati<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu.</P></NOTE> 2. panta a) punkta, kas kļuvis par Regulas (ES) 2016/679<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (<DATE ISO="20160427">2016. gada 27. aprīlis</DATE>) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="119" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 119, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 4. panta a) punktu, izpratnē, jo tiem būtu jāļauj identificēt attiecīgās personas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Tiesai jau ir bijusi iespēja nospriest, ka IP adrese, pat aplūkojot to izolēti, var būt personas dati. Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scarlet Extended</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑70/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:771">EU:C:2011:771</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161019">2016. gada 19. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑582/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:779">EU:C:2016:779</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Lai gan no Direktīvas 2004/48 32. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir nodrošināt pilnīgu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu saskaņā ar Hartas 17. panta 2. punktu, tajā pašā laikā no šīs direktīvas 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta, kā arī no tās 2. un 15. apsvēruma izriet, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība nedrīkst traucēt tostarp personas datu aizsardzību, kas garantēta Hartas 8. pantā, līdz ar to šī direktīva it īpaši nevar ietekmēt Direktīvu 95/46<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Coty Germany</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑580/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:485">EU:C:2015:485</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāuzsver lielā nozīme, kāda ir Direktīvas 2004/48 8. panta 3. punkta b)–e) apakšpunktam, saskaņā ar kuriem šis pants tiek piemērots, neskarot tiesību normas, kas nosaka vai pat ierobežo tiesību īpašnieka tiesības uz informāciju, un it īpaši normas, kas regulē personas datu apstrādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Šādā kontekstā es uzskatu, ka Tiesai nav jāgroza Savienības likumdevēja Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punktā lietoto jēdzienu apmērs, jo tas apdraudētu līdzsvaru, kādu, pieņemot šo direktīvu, vēlējies radīt likumdevējs un kura radīšana ir vienīgi tā kompetencē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mc Fadden</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑484/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:689">EU:C:2016:689</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Papildinot šo secinājumu 43. punktā manis iesākto domu, jāteic, ka <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> piedāvātās interpretācijas izmantošana liktu Tiesai ne vien pārrakstīt Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punktu, bet turklāt par labu intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku interesēm apdraudēt Savienības likumdevēja radīto līdzsvaru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Piebildīšu, ka arī <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> piedāvātā dinamiskā interpretācija ir pretēja Direktīvas 2004/48 vispārējai sistēmai, kas balstās uz minimālu saskaņošanu, ko, kā uzsvērusi Komisija, vēlējies Savienības likumdevējs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Šī iestāde pamatoti norāda, ka šāda dinamiska interpretācija šajā gadījumā nav piemērota tādēļ, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/48 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu Savienības likumdevējs ir apzināti paredzējis iespēju dalībvalstīm atbildēt uz šīm dinamiskajām bažām, piešķirot tiesību īpašniekam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>tiesības saņemt plašāku informāciju<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem sakot, Savienības tiesai nav nepieciešams veikt Direktīvas 2004/48 dinamisku interpretāciju, lai pieskaņotos jaunai darbībai internetā, jo dalībvalstīm ir tiesības pieņemt papildu pasākumus attiecībā uz šādu darbību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Pilnības labad es galu galā vēlos norādīt, ka uz <HT TYPE="ITALIC">TRIPS</HT> līguma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ietverts 1.C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kurš <DATE ISO="19940415">1994. gada 15. aprīlī</DATE> parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes <DATE ISO="19941222">1994. gada 22. decembra</DATE> Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="336" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 336, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/><HT TYPE="ITALIC">TRIPS</HT> līgums<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>). Saskaņā ar šī līguma 47. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>Tiesības uz informāciju<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>dalībvalstis var noteikt, ka tiesu iestādēm ir tiesības uzdot pārkāpējam, ja vien šāds pasākums nav neproporcionāls attiecībā pret pārkāpuma smagumu, informēt tiesību īpašnieku par trešo personu, kas piedalās attiecīgo preču vai pakalpojumu radīšanā un izplatīšanā, identitāti, kā arī par to izplatīšanas kanāliem<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>.</P></NOTE> 47. pantu, ar kuru ir iedibināta vienkārša iespēja paredzēt tiesības uz informāciju, nevar atsaukties, lai pamatotu <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Verleih</HT> piedāvāto interpretāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Tādā pašā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 29. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Promusicae</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑275/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:54">EU:C:2008:54</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Katrā ziņā, lai arī Savienības tiesību akti ir jāinterpretē, <HT TYPE="ITALIC">cik vien iespējams</HT> ņemot vērā starptautiskās tiesības, it īpaši, ja to mērķis ir īstenot starptautisku nolīgumu, ko noslēgusi Savienība (skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061207">2006. gada 7. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SGAE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑306/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:764">EU:C:2006:764</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), tomēr <HT TYPE="ITALIC">TRIPS</HT> līguma 47. pants nevar dot Tiesai atļauju apiet Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta skaidro formulējumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Visu šo iemeslu dēļ es uzskatu, Direktīvas 2004/48 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā lietotais formulējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>nosaukumi un adreses<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> – attiecībā uz lietotāju, kurš izvietojis tiešsaistē datnes, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, – neattiecas uz elektroniskā pasta adresi, tālruņa numuru, IP adresi, kas izmantota, lai izvietotu šīs datnes, vai IP adresi, kas izmantota pēdējā piekļuvē lietotāja kontam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Līdz ar to dalībvalstīm saskaņā ar šo tiesību normu nav pienākuma paredzēt iespēju kompetentajām tiesu iestādēm pieprasīt šīs informācijas sniegšanu saistībā ar tiesvedību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, es ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa, Vācija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā lietotais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>nosaukumi un adreses<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> – attiecībā uz lietotāju, kurš izvietojis tiešsaistē datnes, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, – neattiecas uz elektroniskā pasta adresi, tālruņa numuru, IP adresi, kas izmantota, lai izvietotu šīs datnes, vai IP adresi, kas izmantota pēdējā piekļuvē lietotāja kontam.</P><P>Līdz ar to dalībvalstīm saskaņā ar šo tiesību normu nav pienākuma paredzēt iespēju kompetentajām tiesu iestādēm pieprasīt šīs informācijas sniegšanu saistībā ar tiesvedību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>