<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑544/13</NO.CASE><NO.CASE>C‑545/13</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62013CC0544</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:136">EU:C:2015:136</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>15</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>15</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">M. SZPUNAR</HT> SECINĀJUMI — APVIENOTĀS LIETAS C‑544/13 UN C‑545/13</P><P><HT TYPE="ITALIC">ABCUR</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Maceja Špunara [<HT TYPE="ITALIC">Macieja Szpunar</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20150303">2015. gada 3. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Apvienotās lietas C‑544/13 un C‑545/13</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Abcur AB</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P>Apoteket Farmaci AB (C‑544/13)</P><P>Apoteket AB un Apoteket Farmaci AB (C‑545/13)</P><P><HT TYPE="NORMAL">(Stockholms tingsrätt (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Direktīva 2001/83/EK</KEYWORD><KEYWORD>3. panta 1. un 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Cilvēkiem paredzētas zāles</KEYWORD><KEYWORD>Aptiekas un reklāmas jēdzieni</KEYWORD><KEYWORD>Direktīvu 2005/29/EK un 2006/114/EK piemērojamība</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apoteket</HT>, valstij piederoša sabiedrība, kurai līdz 2009. gada jūlijam vienīgajai Zviedrijā bija tiesības mazumtirdzniecībā tirgot zāles, ražo un tirgo divas preces bez Regulā (EK) Nr. 726/2004<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marta</DATE> Regula, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="136" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV L 136, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> paredzētās atļaujas. <HT TYPE="ITALIC">Abcur</HT>, sabiedrība, kas ražo un tirgo divas šīm precēm līdzīgas preces un kas ir saņēmusi Regulā Nr. 726/2004 noteikto atļauju, iesniedza prasības pieteikumu pret <HT TYPE="ITALIC">Apoteket</HT> par zaudējumu atlīdzību. <HT TYPE="ITALIC">Abcur</HT> prasība ir gan par to, ka <HT TYPE="ITALIC">Apoteket</HT> ražo preces bez atļaujas, gan par <HT TYPE="ITALIC">Apoteket</HT> izmantotajiem pasākumiem preču reklamēšanai. Pamatlietā tiek izskatīts jautājums, vai attiecīgās zāles ietilpst Direktīvas 2001/83/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20011106">2001. gada 6. novembra</DATE> Direktīva par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="311" PAGE.FIRST="67" DATE.PUB="2001">OV L 311, 67. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> piemērošanas jomā, vai arī ir piemērojamas Direktīvas 2005/29/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maija</DATE> Direktīva, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Negodīgas komercprakses direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" PAGE.FIRST="22" DATE.PUB="2005">OV L 149, 22. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un 2006/114/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20061212">2006. gada 12. decembra</DATE> Direktīva par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (kodificēta versija) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="376" PAGE.FIRST="21" DATE.PUB="2006">OV L 376, 21. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un, ja tā, vai ir ievērotas dažas no to būtiskajām prasībām.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2001/83</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/83 (ar grozījumiem) 2. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Šo direktīvu piemēro cilvēkiem paredzētām zālēm, kuras paredzēts laist dalībvalstu tirgū un kuras ražotas rūpnieciski vai pagatavotas pēc metodes, kas iekļauj rūpniecisku procesu.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="2"?><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/83 3. panta redakcija ir šāda:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Šo direktīvu nepiemēro:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>zālēm, kas saskaņā ar recepti izgatavotas aptiekā konkrētam pacientam (pazīstamas kā <HT TYPE="ITALIC">formula magistralis</HT>);</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>zālēm, kas izgatavotas aptiekā saskaņā ar farmakopejas receptēm un ko paredzēts nepastarpināti piegādāt pacientiem, kurus apkalpo attiecīgā aptieka (pazīstamas kā <HT TYPE="ITALIC">formula officinalis</HT>);</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/83 5. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī lai īstenotu īpašas vajadzības, dalībvalsts var neattiecināt šīs direktīvas noteikumus uz zālēm, ko piegādā, izpildot <HT TYPE="ITALIC">bona fide</HT> pasūtījumu, kura izdarīšana nav pieprasīta, un kas izgatavotas saskaņā ar pilnvarota veselības aprūpes speciālista specifikācijām un ir paredzētas atsevišķu pacientu lietošanai, tiem uzņemoties tiešu personisku atbildību.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2001/83 87. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Dalībvalstis aizliedz jebkādā veidā reklamēt zāles, kam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem nav piešķirta tirdzniecības atļauja.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2005/29</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas 2005/29 2. panta d) punktā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>uzņēmēja komercprakse attiecībā pret patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir definēta kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>jebkura tirgotāja veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un tirgdarbība, kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2005/29 3. panta 4. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Ja šī direktīva un citi Kopienas noteikumi, kas reglamentē konkrētus negodīgas komercprakses aspektus, nonāk pretrunā, priekšroku dod minētajiem citiem Kopienas noteikumiem, un tos piemēro attiecībā uz šiem konkrētiem aspektiem.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2006/114</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2006/114 2. panta a) punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>reklāma<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> nozīmē priekšstata veidošanu jebkādā veidā saistībā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai brīvām profesijām, lai veicinātu preču vai pakalpojumu noietu, ietverot nekustamo īpašumu, tiesības un pienākumus.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti un procedūra</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Abcur AB</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/><HT TYPE="ITALIC">Abcur</HT><QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) ir farmācijas uzņēmums, kas ražo un tirgo zāles <HT TYPE="ITALIC">Metadon DnE</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Noradrenalin Abcur</HT>.</TXT></NP><?PAGE NO="3"?><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apoteket AB</HT> ir Zviedrijas valstij piederošs uzņēmums. Līdz <DATE ISO="20090701">2009. gada 1. jūlijam</DATE> tam vienīgajam Zviedrijā bija tiesības tirgot mazumtirdzniecībā zāles. Līdz šim datumam tas pārdeva <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Noradrenalin APL</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">11.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apoteket Farmaci</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">Apoteket AB</HT> meitasuzņēmums, kas nodarbojas ar zāļu piegādi vietējām komūnām, pašvaldībām un privātuzņēmumiem, un arī publiskiem un privātiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. <HT TYPE="ITALIC">Apoteket Farmaci</HT> ir arī atbildīga par apmēram 70 slimnīcu aptieku darbību.</TXT></NP><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">12.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Noradrenalin Abcur</HT> 1 mg/1 ml ir atļauts tirgot kā zāles kopš <DATE ISO="20090703">2009. gada 3. jūlija</DATE>. Prece tiek tirgota no 2009. gada oktobra/novembra. Tā tiek tirgota tikai 10x4 ml iepakojumos. Prece satur noradrenalīna infūzijas šķīdumu, zāles, ko pamatā lieto, ārstējot akūti zemu asinsspiedienu neatliekamajā un intensīvajā aprūpē. Tās ir tā sauktās vienīgi slimnīcām paredzētās zāles. Vienīgi slimnīcām paredzētās zāles nav pieejamas kā recepšu medikaments individuāliem pacientiem. Tās pērk vai pasūta sabiedrības un publiskas iestādes, kas ir atbildīgas par savām attiecīgajām veselības aprūpes iestādēm. Lai piegādātu noradrenalīnu, ir nepieciešama veselības aprūpes iestādes ārsta recepte.</TXT></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Līdz <DATE ISO="20090703">2009. gada 3. jūlijam</DATE> nebija zviedru noradrenalīna zāļu, kuras būtu atļauts tirgot. Līdz šim datumam Zviedrijas vajadzības tika apmierinātas, lietojot <HT TYPE="ITALIC">Noradrenalin APL</HT>, kuru ražoja <HT TYPE="ITALIC">Apotek Produktion och Laboratorier AB</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/><HT TYPE="ITALIC">APL</HT><QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>), <HT TYPE="ITALIC">Apoteket AB</HT> pilnīgi piederošs meitasuzņēmums. Veselības aprūpes iestādes, kad bija iepriekš zināma un salīdzinoši steidzama nepieciešamība, pasūtīja preci no <HT TYPE="ITALIC">Apoteket Farmaci</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">14.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Metadon DnE</HT> ir farmaceitisks preparāts, ko lieto, lai ārstētu no opiāta atkarīgos. Preparāts ir klasificēts kā narkotika, un to var izrakstīt vienīgi ārsts ar īpašām tiesībām izrakstīt narkotikas kā zāles. Līdz <DATE ISO="20070810">2007. gada 10. augustam</DATE>, kad tika atļauts <HT TYPE="ITALIC">Metadon DnE</HT>, Zviedrijā nebija atļautu metadona preparātu, un Zviedrijas vajadzības tika apmierinātas, vienīgi lietojot <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT>, ko Zviedrijā laikā no 2000. līdz 2011. gadam pārdeva <HT TYPE="ITALIC">Apoteket</HT> sabiedrības. <HT TYPE="ITALIC">Metadon DnE</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT> satur tās pašas aktīvās vielas, tām ir tāds pat stiprums un farmaceitiskā forma, tos abus piegādā pudelēs un lieto tādā pašā veidā. <HT TYPE="ITALIC">Metadon DnE</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT> atšķiras to sastāvā esošā cukura un alkohola, kā arī garšas ziņā.</TXT></NP><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">15.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Abcur</HT> cēla prasību pret <HT TYPE="ITALIC">Apoteket Farmaci</HT>, norādot, ka pēdējā ir pārkāpusi Zviedrijas tiesību aktus, reklamējot <HT TYPE="ITALIC">Noradrenalin APL</HT> (lieta C‑544/13) laikā no <DATE ISO="20091030">2009. gada 30. oktobra</DATE> līdz <DATE ISO="20100630">2010. gada 30. jūnijam</DATE>, ieskaitot abus datumus, un <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT> (lieta C‑545/13) laikā no <DATE ISO="20061115">2006. gada 15. novembra</DATE> līdz <DATE ISO="20100630">2010. gada 30. jūnijam</DATE>, ieskaitot abus datumus, pamatojoties uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">Noradrenalin APL</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT> ir zāles, kam piemērojama Direktīva 2001/83 (it īpaši 87. pants). <HT TYPE="ITALIC">Abcur</HT> arī prasa zaudējumu atlīdzību.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131011">2013. gada 11. oktobra</DATE> lēmumiem, kas Tiesas kancelejā saņemti <DATE ISO="20131021">2013. gada 21. oktobrī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT> nolēma apturēt tiesvedību abās lietās un uzdot Tiesai jautājumus prejudiciāla nolēmuma sniegšanai.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>IV –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lieta C‑544/13</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Lietā C‑544/13 <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT> Tiesai uzdod šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>1)</NO.P><TXT>Vai uz cilvēkiem paredzētām recepšu zālēm, kas tiek izmantotas tikai neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, kuru tirdzniecībai dalībvalsts kompetentā iestāde nav izsniegusi atļauju vai tā nav tikusi izsniegta saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2309/93 [<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Padomes <DATE ISO="19930722">1993. gada 22. jūlija</DATE> Regula, ar ko nosaka kārtību, kā Kopienā apstiprina un pārrauga cilvēkiem paredzētas zāles un veterinārās zāles, kā arī izveido Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūru (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="214" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV L 214, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>], un kuras ražo tāds kā šajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT> (Stokholmas rajona tiesa) esošs tirgus dalībnieks un kuras saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT> lietas materiālos esošajiem priekšnosacījumiem pasūta veselības aprūpes iestādes, attiecas kāds no Direktīvas 2001/83 par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, 3. panta 1. vai 2. punktā paredzētajiem izņēmumiem, it īpaši tad, ja ir pieejamas citas atļautas zāles ar to pašu aktīvo vielu, tādu pašu lietošanas daudzumu un tādā pašā formā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja uz tādām cilvēkiem paredzētām recepšu zālēm, kas minētas pirmajā jautājumā, attiecas Direktīvas 2001/83 3. panta 1. punkts, 3. panta 2. punkts vai 5. panta 1. punkts, vai tiesību normas par zāļu reklāmu ir uzskatāmas par nesaskaņotām, vai arī uz tādiem pasākumiem kā šajā lietā, saistībā ar kuriem tiek apgalvots, ka tie ir reklāma, attiecas Direktīva 2006/114 par maldinošu un salīdzinošu reklāmu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja Direktīva 2006/114 par maldinošu un salīdzinošu reklāmu ir piemērojama saskaņā ar otro jautājumu, ar kādiem principiāliem priekšnosacījumiem <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT> vērtējamie pasākumi tādā gadījumā ir uzskatāmi par reklāmu Direktīvas 2006/114 izpratnē (preces nosaukuma, preces numura un <HT TYPE="ITALIC">AnatomicTherapeuticChemical code</HT> uz zālēm lietojums, fiksētas cenas zālēm piemērošana, informācijas par zālēm iekļaušana Valsts Zāļu reģistrā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/><HT TYPE="ITALIC">NPL</HT><QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>), <HT TYPE="ITALIC">NPL</HT> identifikatora norādīšana uz zālēm, informatīvas lapas par zālēm izplatīšana, zāļu piegāde veselības aprūpes iestādēm ar elektroniskas pasūtīšanas sistēmas starpniecību un informācijas par zālēm sniegšana valsts nozaru organizāciju izdotā publikācijā)?<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lieta C‑545/13</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Lietā C‑545/13 <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT> Tiesai uzdod šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>1)</NO.P><TXT>Vai cilvēkiem paredzētās recepšu zāles, kas ir izgatavotas un piegādātas <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT> tiesvedībā esošajos apstākļos, kuru tirdzniecībai dalībvalsts kompetentā iestāde nav izsniegusi atļauju vai tā nav tikusi izsniegta saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2309/93, var uzskatīt par zālēm Direktīvas 2001/83 par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, 3. panta 1. punkta vai 3. panta 2. punkta izpratnē, it īpaši tad, ja ir pieejamas citas atļautas zāles ar to pašu aktīvo vielu, tādu pašu lietošanas daudzumu un tādā pašā formā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja uz tādām cilvēkiem paredzētām recepšu zālēm, kas izgatavotas un piegādātas <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT> tiesvedībā esošajos apstākļos, attiecas Direktīva 2001/83, vai Direktīva 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū, ir piemērojama kopā ar Direktīvu 2001/83 attiecībā uz minētajiem reklāmas pasākumiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja uz cilvēkiem paredzēto recepšu zālēm, kas izgatavotas un piegādātas <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT> tiesvedībā esošajos apstākļos, attiecas Direktīvas 2001/83 3. panta 1. punkts, 3. panta 2. punkts vai 5. panta 1. punkts, vai tiesību normas par zāļu reklāmu ir uzskatāmas par nesaskaņotām vai arī<?PAGE NO="5"?> uz tādiem pasākumiem kā šajā lietā, saistībā ar kuriem tiek apgalvots, ka tie ir reklāma, attiecas i) Direktīva 2006/114 par maldinošu un salīdzinošu reklāmu un/vai ii) Direktīva 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Ja uz trešo jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka ir jāpiemēro Direktīva 2006/114 par maldinošu un salīdzinošu reklāmu, atbilstoši kādiem priekšnosacījumiem <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT> vērtējamie pasākumi tādā gadījumā ir uzskatāmi par reklāmu Direktīvas 2006/114 izpratnē (preces nosaukuma, preces numura un <HT TYPE="ITALIC">ATC</HT> koda lietojums vai pievienošana zālēm, fiksētas cenas zālēm piemērošana, informācijas par zālēm iekļaušana Valsts āļu reģistrā, <HT TYPE="ITALIC">NPL</HT> identifikatora norādīšana uz zālēm, informatīvas lapas par zālēm izplatīšana un informācijas par tām nodošana veselības aprūpes iestādēm ar elektroniskas pasūtīšanas sistēmas starpniecību un uzņēmuma mājaslapā, informācijas par zālēm sniegšana valsts nozaru organizāciju izdotā publikācijā, informācijas par zālēm sniegšana <HT TYPE="ITALIC">Apoteket</HT> Centrālajā preču reģistrā un saistītajā reģistrā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/><HT TYPE="ITALIC">JACA</HT><QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>), informācijas par zālēm sniegšana citā zāļu valsts informatīvajā datu bāzē (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/><HT TYPE="ITALIC">SIL</HT><QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>), informācijas piegāde <HT TYPE="ITALIC">Apoteket</HT> Termināla sistēmā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/><HT TYPE="ITALIC">ATS</HT><QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>) vai līdzīgā izplatīšanas sistēmā, informācijas sniegšana par uzņēmumu pašu vai konkurējošo piegādātāju zālēm atbilstoši ārstu praksēm un pacientu organizācijām, zāļu tirdzniecība, ar zāļu un konkurējošo zāļu farmaceitiskām pārbaudēm saistīti pasākumi, neziņošana par pierādītām un būtiskām atšķirībām starp precēm, neziņošana par paša uzņēmuma zāļu saturu un <HT TYPE="ITALIC">Läkemedelsverket</HT> (Zviedrijas Zāļu aģentūra) zāļu novērtējumu, neziņošana par <HT TYPE="ITALIC">Läkemedelsverket</HT> Zinātniskās padomes Veselības aprūpes dienesta konkurējošo preču novērtējumu, fiksētas cenas līmeņa zālēm saglabāšana, trīs mēnešu derīguma termiņa receptēm noteikšana, zāļu no aptiekas, nevis konkurējošo zāļu izsniegšana, neraugoties uz to, ka pacientam ir recepte šai konkurējošai precei, un konkurējošo zāļu standarta sagatavju tirdzniecības tirgū slēpšana un kavēšana, ieskaitot vietējās aptiekas, kas atsaka konkurējošo zāļu piegādi, un fiksētas cenas piemērošana tādas sistēmas ietvaros, saskaņā ar kuru zāles ir subsidējamas bez iepriekšēja valsts iestādes lēmuma)?<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Ar Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20131212">2013. gada 12. decembra</DATE> rīkojumu abas lietas tika apvienotas.</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT>Atbildētājas pamatlietā, tāpat kā Portugāles un Apvienotās Karalistes valdības un Komisija, iesniedza rakstveida paskaidrojumus. <DATE ISO="20141106">2014. gada 6. novembra</DATE> tiesas sēdē mutiskus argumentus sniedza puses pamatlietā, Apvienotās Karalistes valdība un Komisija.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>V –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Attiecīgo preču izgatavošana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Pirmais jautājums lietā C‑544/13 un C‑545/13 ir par attiecīgo preču izgatavošanu. Šis jautājums būtībā attiecas uz Direktīvas 2001/83 piemērojamību. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai uz cilvēkiem paredzētām recepšu zālēm, kuru tirdzniecībai dalībvalsts kompetentā iestāde nav izsniegusi atļauju vai arī tā nav tikusi izsniegta saskaņā ar Regulu Nr. 726/2004<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Jāpaskaidro, ka Regula Nr. 2309/93, uz kuru atsaucas <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT>, šajā lietā nav būtiska, jo attiecīgajā laikā tā vairs nebija spēkā, tāpēc ka tā tika atcelta ar Regulu Nr. 726/2004, kas stājās spēkā <DATE ISO="20040430">2004. gada 30. aprīlī</DATE> – skat. Regulas Nr. 726/2004 88. un 90. pantu.</P></NOTE>, attiecas Direktīvas 2001/83 3. panta vai nu 1. punkta, vai 2. punkta izņēmumi, īpaši situācijā, ja ir citas atļautas zāles ar to pašu aktīvo vielu, tādu pašu lietošanas daudzumu un tādā pat farmaceitiskā formā.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Abām lietām ir papildu īpašie elementi – iepriekšējas receptes neesamība <HT TYPE="ITALIC">Noradrenalin APL</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT> pagatavošana no tā izplatīšanas vietas atšķirīgā vietā.</TXT></NP><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Saistība starp Direktīvas 2001/83 2. un 3. pantu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Lai gan jautājums tieši attiecas uz Direktīvas 2001/83 3. pantu, šķiet, ka iesniedzējtiesai nav skaidrības par saistību starp 2. un 3. pantu. Tāpēc vispirms jānoskaidro, vai ir izpildīti 2. panta nosacījumi, lai varētu piemērot 3. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Saistība starp Direktīvas 2001/83 2. un 3. pantu nav tik skaidra, kā tas no sākuma varētu likties. Saskaņā ar 2. panta 1. punktu direktīva ir piemērojama zālēm, kas ražotas <HT TYPE="ITALIC">rūpnieciski</HT> vai ražotas ar metodi, kura ietver <HT TYPE="ITALIC">rūpniecisku procesu</HT>. 3. pantā ir noteikts, ka direktīva nav piemērojama vairākām situācijām. Attiecīgajā lietā būtiskas ir pirmās divas situācijas, t.i., aptiekā izgatavotas zāles saskaņā ar vai nu <HT TYPE="ITALIC">magistralis</HT>, vai <HT TYPE="ITALIC">officinalis</HT> formulu.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Vai, kā to apgalvo atbildētāji pamatlietā, Direktīvas 2001/83 2. pants nozīmē, ka, tiklīdz zāļu pagatavošanas process nav rūpniecisks, Direktīva 2001/83 vairs nav piemērojama?</TXT></NP><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Es tā nedomāju.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Es ierosinātu Tiesai neizsecināt no 2. panta, ka visas preces, kas nav rūpnieciski ražotas, automātiski nonāktu ārpus Direktīvas 2001/83 piemērošanas jomas. Pretējā gadījumā dažas 3. panta daļas būtu liekas, jo šo darbu jau būtu paveicis 2. pants. 3. pantā esošo situāciju saraksts ir neviendabīgs. Tāpēc, tikai lai izteiktu dažus piemērus, dažas minētās situācijas tipiski attiecas uz nerūpniecisku ražošanu (piemēram, 1. un 2. punkts), bet citas tipiski attiecas uz rūpniecisko ražošanu (3., 4. un 5. punkts)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>3. punkts: zālēm, kas paredzētas pētījumiem un izstrādes izpētei; 4. punkts: starpproduktiem, kas paredzēti turpmākai pārstrādei, ko veic pilnvarots ražotājs; 5. punkts: radionuklīdiem slēgtu starojuma avotu veidā.</P></NOTE>. Attiecībā uz 1. un 2. punktu 3. pantā tikai konkrēti izteikts 2. pants ar īpašu piemēru palīdzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Manuprāt, attiecībā uz pārējiem punktiem 3. pants ir <HT TYPE="ITALIC">klasisks</HT> 2. panta izņēmums. Tomēr tas nav šajā lietā izskatāms jautājums.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Ciktāl tas attiecas uz 3. panta 1. un 2. punktu, es piekrītu ģenerāladvokātei E. Šarpstonei, kura lietā <HT TYPE="ITALIC">Novartis Pharma</HT> ir norādījusi, ka Direktīvas 2001/83 3. pantā ir definētas zāles, kuras var tikt uzskatīt par tādām, kas nav pagatavotas 2. pantā norādītajā veidā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Ģenerāladvokātes E. Šarpstones [<HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT>] secinājumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Novartis Pharma</HT> (C‑535/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:53">EU:C:2013:53</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 68. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Turklāt es nesaskatu, kāpēc ES likumdevējs būtu gribējis izslēgt no direktīvas piemērošanas jomas visas zāles, kas nav rūpnieciski ražotas vai ar metodi, kura ietver rūpniecisku procesu. Direktīvas vispārējais mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību, un Tiesai nebūtu jābūt pārāk ierobežojošai, nosakot direktīvas piemērošanas jomu. Tāpēc es uzskatu, ka ar 3. panta 1. un 2. punktu 2. pantā tiek izdarīti precizējumi. Citiem vārdiem, tam, kā es saprotu direktīvu, lai direktīva nebūtu piemērojama, šajā lietā ir jāizpilda 3. panta prasības.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/83 3. panta 1. un 2. punkta interpretācija</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tāpēc es pievērsīšos 3. panta 1. un 2. punkta pārbaudei un analizēšu iesniedzējtiesas izklāstītos faktiskos apstākļus.</TXT></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>3. panta 1. punktā ir šādi trīs nosacījumi: pirmkārt, precēm jābūt zālēm, otrkārt, tām jābūt izgatavotām aptiekā un, treškārt, tām jābūt izgatavotām saskaņā ar recepti konkrētam pacientam. Šie nosacījumi skaidri izriet no 3. panta 1. punkta teksta. Arī 3. panta 2. punktā ir trīs nosacījumi, kas izriet no tā redakcijas: pirmie divi ir līdzīgi pirmajiem diviem 3. panta 1. punktā. Papildus tam attiecīgajām zālēm jābūt izgatavotām saskaņā ar farmakopejas receptēm un tās paredzēts nepastarpināti piegādāt pacientiem, kurus apkalpo attiecīgā aptieka. Tāpēc galvenā atšķirība starp 3. panta 1. punktu un 3. panta 2. punktu ir tā, ka 2. punktā nav prasīta recepte<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Jāatzīmē, ka Direktīvas 2001/83 1. panta 19. punkta izpratnē recepti izraksta speciālists, kura kvalifikācija ļauj to darīt.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>1. panta 2. punktā zāles ir definētas kā a) jebkura viela vai vielu salikums, kurš uzrāda īpašības, kas vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku slimības vai veiktu to profilaksi, vai b) jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēkiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskas funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai lai noteiktu medicīnisku diagnozi. Nav šaubu, ka saskaņā ar šo definīciju attiecīgās preces ir zāles.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Izgatavošanas kritēriji aptiekā un vai nu recepte individuālam pacientam, vai tieša preces, kas izgatavota saskaņā ar farmakopejas receptēm, piegāde pacientiem, kurus apkalpo attiecīgā aptieka, ir problemātiskāka. Es šos kritērijus izskatīšu secīgi.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Aptiekas<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> jēdziens 3. panta 1. un 2. punktā</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Direktīvā 2001/83 nav definēts, kas ir aptieka. Ciktāl man zināms, tas nav definēts arī citos ES sekundārajos tiesību aktos.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē radās jautājums, vai varētu tikt veikta atsauce uz Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20050907">2005. gada 7. septembra</DATE> Direktīva 2005/36/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="255" PAGE.FIRST="22" DATE.PUB="2005">OV L 255, 22. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Es domāju, ka nevarētu. Pirmkārt, ņemot vērā, ka direktīva ir par profesionālo kvalifikāciju un apmācību, tā attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">farmaceitiem</HT>, nevis <HT TYPE="ITALIC">aptiekām</HT>. Otrkārt, tajā pat nav mēģināts definēt, kas ir farmaceits<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Direktīvas 2005/36 45. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>Farmaceita profesionālās darbības veikšana<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> ir detalizēti noteikts, kāda veida zināšanas, iemaņas un kompetence jāiegūst farmācijas studijās, lai atbilstoši šai direktīvai varētu automātiski tikt veikta atzīšana. Tomēr tas nenozīmē, ka farmaceita profesija ir definēta. Šajā ziņā skat. salīdzināmu situāciju ar arhitektiem manos secinājumos <HT TYPE="ITALIC">Angerer</HT> (C‑477/13, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2338">EU:C:2014:2338</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 54. un 55. punkts).</P></NOTE>. Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka ne Direktīvā 2005/36, ne arī kādā citā pasākumā, ar ko tiek īstenotas Līgumā paredzētās aprites brīvības, nav paredzēti tie nosacījumi piekļuvei aptieku darbības jomai, kas precizētu, kādas personas var pārvaldīt aptiekas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. spriedumu Komisija/Itālija (C‑531/06, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:315">EU:C:2009:315</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 37. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Rodas jautājums par Direktīvas 2001/83 3. pantā esošā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>aptieka<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> normatīvo vērtību – vai Tiesai šis termins jāinterpretē autonomi un loģiski tāpēc vienveidīgi visā Eiropas Savienībā, vai šis jēdziens vienkārši norāda uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>aptiekas<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> jēdzienu ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī?</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Atbildētāji pamatlietā uzskata, ka iesniedzējtiesai, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, ir jānosaka, kas uzskatāms par aptieku.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Es nedomāju, ka jautājums ir tik vienkāršs, kā to vēlētos atbildētāji pamatlietā.</TXT></NP><?PAGE NO="8"?><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa izriet prasība, ka Savienības tiesību norma, kurā tās satura un piemērošanas jomas noskaidrošanai nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, <HT TYPE="ITALIC">parasti</HT> visā Eiropas Savienībā ir interpretējama autonomi un vienveidīgi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Ekro</HT> (327/82, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:11">EU:C:1984:11</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 11. punkts). Skat. arī spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Linster</HT> (C‑287/98, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:468">EU:C:2000:468</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 43. punkts) un <HT TYPE="ITALIC">Germanwings</HT> (C‑452/13, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2141">EU:C:2014:2141</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 16. punkts).</P></NOTE>; šai interpretācijai jāņem vērā normas konteksts un attiecīgā tiesību akta mērķis”<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Ekro</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:11">EU:C:1984:11</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 11. punkts).</P></NOTE>. Tomēr šī situācija ir atšķirīga, ja ES likumdevējs ir skaidri ierobežojis savu saskaņošanas uzdevumu.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>aptiekas<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> jēdzienu atbilstoši Direktīvai 2001/83 ES likumdevējs ir atzinis, ka Savienības līmenī nav saskaņoti īpašie nosacījumi par zāļu piegādi iedzīvotājiem mazumtirdzniecībā un tādēļ dalībvalstis zāļu piegādei iedzīvotājiem var piemērot nosacījumus Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) robežās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20110608">2011. gada 8. jūnija</DATE> Direktīvas 2011/62/ES, ar ko Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, groza attiecībā uz to, kā novērst viltotu zāļu nokļūšanu legālās piegādes ķēdē (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="174" PAGE.FIRST="74" DATE.PUB="2011">OV L 174, 74. lpp.</REF.DOC.OJ>), preambulas 21. apsvērumu.</P></NOTE>. Lietā <HT TYPE="ITALIC">Caronna</HT> Tiesa skaidri atsaucās uz šo atziņu Direktīvas 2001/83 VII sadaļas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Direktīvas 2001/83 (ar grozījumiem) VII sadaļas (76.–85.b pants) nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>Zāļu izplatīšana un starpniecība vairumtirdzniecībā<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</P></NOTE> normu interpretācijas kontekstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Caronna</HT> (C‑7/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:396">EU:C:2012:396</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 43. punkts).</P></NOTE>. Tiesa tālāk norādīja, ka attiecīgi kārtība, kāda ir piemērojama personām, kas nodarbojas ar zāļu mazumtirdzniecību, katrā dalībvalstī ir atšķirīga<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Turpat. Skat. arī spriedumu Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:315">EU:C:2009:315</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 38. punkts).</P></NOTE>. Turklāt pārkāpumu procedūrā, kur dalībvalsts mēģina atkāpties no būtiskām Līguma normām par brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla aprites brīvību, Tiesa nosprieda, ka Eiropas Savienības tiesības neietekmē dalībvalstu kompetenci organizēt to sociālā nodrošinājuma sistēmu un tostarp pieņemt noteikumus par tādu veselības aprūpes dienestu kā aptiekas organizēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat. spriedumu Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:315">EU:C:2009:315</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 35. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā es secinu divas lietas – pirmkārt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>aptiekas<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> jēdziens abstrakti un visaptveroši Savienības līmenī nav saskaņots un, otrkārt, nule kā citētā judikatūra mums nepalīdz, lai interpretētu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>aptiekas<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> jēdzienu Direktīvas 2001/83 3. pantā.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Manuprāt, lai gan Direktīvā 2001/83 abstrakti nav definēts, kas ir aptieka, jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>aptieka<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> 3. panta 1. un 2. punktā tomēr ir autonoma un vienveidīga nozīme, lai noteiktu, kāda veida personām ir atļauts izgatavot zāles saskaņā ar vai nu <HT TYPE="ITALIC">magistralis</HT>, vai <HT TYPE="ITALIC">officinalis</HT> formulu. Ja tā nebūtu, visas direktīvas piemērošanas joma tiktu interpretēta atšķirīgi visā Eiropas Savienībā un nebūtu iespējama direktīvas vienveidīga piemērošana. Tāds nevarētu būt bijis ES likumdevēja nodoms.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Šajā ziņā 3. panta 1. un 2. punkta dēļ es gribētu pievērst Tiesas uzmanību Komisijas rakstveida apsvērumos sniegtajai aptiekas definīcijai kā fiziskai iestādei ar tiesībām tirgot, piegādāt, uzraudzīt un izgatavot (mazā apmērā) zāles. Piegādei jābūt tieši pacientiem (mazumtirdzniecības aptieka) vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>veselības jomā kompetentiem cilvēkiem<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> (mazumtirdzniecības vai slimnīcu aptiekas). Man šāda definīcija liekas pieņemama, jo tā ir balstīta uz Direktīvas 2001/83 normām, kurās ir veikta atsauce uz dažādām aptiekas funkcijām – mazumtirdzniecības piegādi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Direktīvas 2001/83 81. panta otrā daļa un 40. panta 2. punkts.</P></NOTE>, zāļu autentiskuma pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Direktīvas 2001/83 54.a panta 2. punkta d) apakšpunkts.</P></NOTE> un zāļu izgatavošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Direktīvas 2001/83 3. panta 1. un 2. punkts.</P></NOTE>. Tātad definīciju veidojošie elementi ir atrodami pašā direktīvā.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Lai gan valsts tiesai ir jānosaka, vai <HT TYPE="ITALIC">APL</HT> ir aptieka, es tomēr par to šaubos. Manuprāt, <HT TYPE="ITALIC">APL</HT> ir vienkārša ražošanas vienība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Manuprāt, tas izriet no tās nosaukuma.</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>Receptes <HT TYPE="ITALIC">konkrētam</HT> pacientam<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> jēdziens 3. panta 1. punktā</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Direktīvas 2001/83 3. panta 1. punkta interpretāciju par preci <HT TYPE="ITALIC">Noradrenalin APL</HT> iesniedzējtiesa lūdz skaidrojumu, kā novērtēt faktu, ka slimnīcas veic pasūtījumu pirms konkrēta pacienta noteikšanas. Tāpat attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT> iesniedzējtiesa šaubās, vai saskaņā ar Direktīvas 2001/83 3. panta 1. punktu šo preci var piegādāt pasūtot, t.i., bez konkrētas receptes katrā gadījumā.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Saprotams, ka tikko minētajās situācijās medicīniska recepte konkrētam pacientam Direktīvas 2001/83 3. panta 1. punkta izpratnē tiek izrakstīta pēc attiecīgo preču piegādes. Attiecībā uz preci <HT TYPE="ITALIC">Noradrenalin APL</HT> varētu teikt, ka, ņemot vērā, ka konkrētās noradrenalīnu saturošās preces parasti tiek lietotas ārkārtas situācijās un tā rezultātā šī veida precēm medicīniska recepte tiks izrakstīta pēc preces piegādes slimnīcai, 3. panta 1. punkts ir interpretējams plaši, lai ietvertu šādu situāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tomēr izskatāmajā lietā es drīzāk būtu piesardzīgs. 3. panta 1. punkta redakcija, manuprāt, nozīmē, ka pacients jānosaka <HT TYPE="ITALIC">pirms</HT> zāļu izgatavošanas. 3. panta 1. punkts nav interpretējams plašāk par to, pat ja šādas interpretācijas rezultātā tādas noteiktas preces kā <HT TYPE="ITALIC">Noradrenalin APL</HT> tipiski neietilptu Direktīvas 2001/83 3. panta 1. punkta piemērošanas jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka es saskatu 3. panta 1. punkta mērķi tajā, ka ikviena konkrēta situācija ir atšķirīga. Šīs normas mērķis ir ļaut aptiekām ražot mazā apmērā individuāli izstrādātas preces konkrētiem pacientiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Un tāpēc <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>no sarežģītās, lai neteiktu – dārgās, tirdzniecības atļauju sistēmas tiek izslēgta tādu zāļu piegāde iedzīvotājiem apstākļos, kas visās dalībvalstīs rodas, ja ne katru dienu, tad vismaz regulāri<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, skat. ģenerāladvokātes E. Šarpstones secinājumus <HT TYPE="ITALIC">Novartis Pharma</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:53">EU:C:2013:53</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 64. punkts).</P></NOTE>. Tā rezultātā, manuprāt, ir vajadzīga šaura 3. panta 1. punkta interpretācija, un es nesaskatu nekādu iespēju šo normu interpretēt plaši.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>Nepastarpinātas piegādes<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> jēdziens 3. panta 2. punktā</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Kā šajā kontekstā novērtēt, ka <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT> tiek izgatavots no tirdzniecības vietas ģeogrāfiski atsevišķā vietā? Iesniedzējtiesa izceļ šo apstākli vienīgi attiecībā uz Direktīvas 2001/83 3. panta 2. punkta interpretāciju. Tā šaubās, vai šis apstāklis izslēdz Direktīvas 2001/83 3. panta 2. punkta piemērošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka zāļu izgatavošanas galvenajiem posmiem jānotiek aptiekā. Laboratoriju kā tādu nevar uzskatīt par aptieku, lai gan tā varētu būt aptiekas daļa.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Apvienotā Karaliste apgalvo, ka 3. panta 1. un 2. punktā ir vienīgi prasīts, lai attiecīgās preces būtu izgatavojis farmaceits vai tās būtu izgatavotas farmaceita uzraudzībā, un ka nav prasības, ka izgatavošanai būtu jānotiek tajā pašā vietā, kur prece tiek piegādāta pacientam. Turklāt tā uzskata, ka nav iemesla, kāpēc būtu jābūt šādai prasībai, jo bieži var būt ērtāk vai pat piesardzīgāk un drošāk izgatavot zāles atsevišķā no piegādes pacientiem vietā.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Man Direktīvas 2001/83 3. panta 2. punkta formulējums ir ļoti skaidrs: zāles <HT TYPE="ITALIC">nepastarpināti</HT> paredzēts piegādāt pacientiem, kurus apkalpo <HT TYPE="ITALIC">attiecīgās aptiekas</HT>. Ja nevar tikt pierādīts, ka gan izgatavošanas vieta, gan tirdzniecības vieta atrodas vienā aptiekā, kritērijs nav izpildīts. Neuzskatu, ka ir pietiekami tikai ar farmaceita klātbūtni<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Farmaceits parasti vienmēr būs ražotnē vai laboratorijā.</P></NOTE>. Tāpēc nav piemērojama tāda elastīgāka interpretācija pat praktisku ērtību dēļ, kādu savos rakstveida apsvērumos piedāvā Apvienotā Karaliste.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Citu atļautu zāļu esamība ar tādu pašu aktīvo vielu, lietošanas daudzumu un formu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa atsaucas uz Direktīvas 2001/83 5. panta 1. punktu. Tā atgādina, ka uz šo pantu var atsaukties, lai no Direktīvas 2001/83 normām izslēgtu zāles, ja valsts tirgū nav atļauta ekvivalenta vai ja tāds nav pieejams. Tā apgalvo, ka līdzīgu ierobežojumu varētu piemērot attiecībā uz izņēmumiem 3. panta 1. un 2. punktā.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Es tā nedomāju.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>No 3. panta 1. un 2. punkta redakcijas šādu pieņēmumu izdarīt nevar. Turklāt, kā pareizi piebilst Apvienotā Karaliste, izņēmums Direktīvas 2001/83 5. panta 1. punktā ļauj dalībvalstij izslēgt no šīs direktīvas normām zāles, lai ievērotu īpašas vajadzības. Šāda situācija nav raksturīga Direktīvas 2001/83 3. panta 1. un 2. punktam. Šīs nākamās normas ļauj izgatavot farmaceitiskas preces neatkarīgi no tā, vai citas piemērotas ekvivalentas preces ir atļauts ražot no aptiekām atšķirīgās vietās. Turklāt Tiesa iepriekš ir nospriedusi, ka, ja zāles, kurām ir tādas pašas aktīvās vielas, deva un forma kā tām, kuras ārstējošais ārsts uzskata par nepieciešamu izrakstīt savu pacientu ārstēšanai, ir jau atļautas un pieejamas valsts tirgū, faktiski nevar būt runa par tām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>īpašajām vajadzībām<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> Direktīvas 2001/83 5. panta 1. punkta nozīmē, kuru dēļ būtu jāatkāpjas no prasības par tirgus atļauju, kas paredzēta šīs direktīvas 6. panta 1. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat. spriedumu Komisija/Polija (C‑185/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:181">EU:C:2012:181</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 37. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Tāpēc es iesaku Tiesai atbildēt uz pirmo jautājumu, ka Direktīvas 2001/83 3. panta 1. punkta izpratnē pirms zāļu izgatavošanas aptiekā konkrētam pacientam katrā gadījumā ir jābūt izrakstītai receptei. Direktīvas 2001/83 3. panta 2. punkta izpratnē zāles nav nepastarpināti piegādātas pacientam, ja izgatavošanas vieta un izsniegšanas vieta nav vienas un tās pašas aptiekas daļa. Piemērojot 3. panta 1. vai 2. punktu, nav svarīgi, vai tirgū ir cita atļauta prece ar to pašu aktīvo vielu, lietošanas daudzumu un formu.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Attiecīgo preču reklamēšana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Lietā C‑545/13 ar otro jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīva 2005/29 ir piemērojama arī zālēm, uz kurām attiecas Direktīva 2001/83, saistībā ar apgalvotajām reklamēšanas darbībām. Tāpēc jautājums ir par to, vai Direktīvas 2001/83 un 2005/29 var piemērot paralēli.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka abas direktīvas būtībā var piemērot paralēli.</TXT></NP><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Direktīva 2005/29 ir horizontāla direktīva, ar kuru pilnībā ir saskaņotas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">VTB-VAB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Galatea</HT> (C‑261/07 un C‑299/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:244">EU:C:2009:244</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 52. punkts).</P></NOTE> iespējami konfliktējošās intereses starp normām par preču un pakalpojumu iekšējo tirgu un patērētāju aizsardzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. Direktīvas 2005/29 preambulas 5. apsvērumu (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>vienādi noteikumi Kopienas līmenī<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>), 14. apsvērumu (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>šajā direktīvā izmantotā pilnīgas saskaņošanas pieeja<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>) un 15. apsvērumu (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>pilnīga saskaņošana, ko ievieš ar šo direktīvu<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>), kā arī 4. pantu. Skat. arī B. Keisbilck, <HT TYPE="ITALIC">The New European Law of Unfair Commercial Practices and Competition Law</HT>, Oksforda, 2001, 182. lpp.</P></NOTE>. Tas nozīmē, ka dalībvalstis Direktīvas piemērošanas jomās nevar pieņemt atšķirīgas valsts tiesību normas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat. J. Stuyck, E. Terryn un T. Van Dyck, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>Confidence through fairness? The new Directive on unfair business-to-consumer commercial practices in the internal market<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, 43 <HT TYPE="ITALIC">Common Market Law Review</HT> 2006, 107.–152. lpp., 115. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Attiecībā uz saikni ar citām Eiropas Savienības sekundāro tiesību aktu normām direktīvas 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka direktīva neskar Kopienas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Tagad – Savienība.</P></NOTE> vai valstu noteikumus par produktu veselīguma un drošības aspektiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Daži akadēmiķi literatūrā interpretē Direktīvu 2001/83 kā tādu, kas rada tādus noteikumus attiecībā uz preču veselības un drošības aspektiem. Skat., piemēram, R. Stefanicki, <HT TYPE="ITALIC">Ustawa o przeciwdziałaniu nieuczciwym praktykom rynkowym</HT>, Varšava, 2009, 38. lpp.</P></NOTE>. Arī direktīvas 3. panta 4. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja šī direktīva un citi Kopienas noteikumi, kuros reglamentēti konkrēti negodīgas komercprakses aspekti, nonāk pretrunā,<?PAGE NO="11"?> priekšroka dodama minētajiem citiem Kopienas noteikumiem un tie piemērojami attiecībā uz šiem konkrētiem aspektiem. Kā savos rakstveida paskaidrojumos pareizi norāda Komisija, šajā normā ir noteiktas hierarhiskās attiecības starp direktīvu un nozarei raksturīgajiem ES negodīgas tirdzniecības noteikumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. arī B. Keisbilck, <HT TYPE="ITALIC">The New European Law of Unfair Commercial Practices and Competition Law</HT>, Oksforda, 2001, 174. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Turklāt, lasot Direktīvas 2005/29 7. panta 5. punktu kopā ar tās II pielikumu, atklājas abu direktīvu papildinošās pazīmes – ar šo normu palīdzību ES tiesību aktos prasītā informācija attiecībā uz komerciālo saziņu, tostarp reklāmu vai tirgdarbību, ir uzskatāma par būtisku informāciju, lai definētu maldinošu noklusēšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>Visbeidzot, jāatzīmē, ka iesniedzējtiesas jautājums ir par Direktīvas 2005/29 piemērošanu un tas neattiecas uz direktīvas saturiskajām prasībām.</TXT></NP><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tomēr, manuprāt, iesniedzējtiesai būtu jāņem vērā šādi apsvērumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Kā savos rakstveida paskaidrojumos pareizi norāda Apvienotā Karaliste, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav izskaidrota Direktīvas 2005/29 iespējamā ietekme uz tiesvedību valsts tiesā. Tomēr es mēģināšu dot padomu iesniedzējtiesai.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Direktīvas 2005/29 pamatā esošie apsvērumi ir tādi, ka pārdevēju komercprakse ir godīga, ciktāl tā ar Direktīvu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. arī ģenerāladvokātes V. Trstenjakas [<HT TYPE="ITALIC">V. Trstenjak</HT>] secinājumus apvienotajās lietās <HT TYPE="ITALIC">VTB-VAB</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:581">EU:C:2008:581</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 81. punkts), atbilstoši kuriem direktīvā ir ievērots juridiskais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>in dubio pro libertate<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</P></NOTE> nav aizliegta.</TXT></NP><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Direktīvas piemērošanas joma ir ierobežota ar uzņēmēja komercpraksi attiecībā pret patērētājiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Skat. Direktīvas 2005/29 3. pantu.</P></NOTE>. Konkrētajā lietā tas nozīmē, ka vienīgi patērētājiem pieejamā informācija var tikt uzskatīta par direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošu. Pamatojoties uz to, direktīva neattiecas uz visiem iesniedzējtiesas minētajiem elementiem, kas nav pieejami patērētājam.</TXT></NP><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Turklāt es vēlos atgādināt direktīvas preambulas 7. apsvērumā norādīto, ka direktīva <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>attiecas uz komercpraksi, kas tieši saistīta ar to, kā ietekmēt patērētāju lēmumus veikt ar produktiem saistītus darījumus<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pēdējiem diviem punktiem, kas saistīti ar jautājumiem, kuri ir valsts tiesas kompetencē, tā kā konkrēto preci <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT> var <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>iegādāties<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> tikai persona ar ārsta recepti, man ir grūti saskatīt direktīvas piemērošanas iespēju. Šī direktīva ir par patērētāju aizsardzību. Jānorāda, ka patērētāju, konkrēti, pacientu, pienācīgi aizsargā ārsts, kurš izraksta zāles.</TXT></NP><NP><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tādējādi, iespējams, ka iesniedzējtiesa, piemēram, konstatēs saiknes esamību starp sniegto informāciju un ietekmi uz ārstiem izrakstīt preci <HT TYPE="ITALIC">pēc patērētāju/pacientu iniciatīvas</HT>. Tāpat var būt, ka saskaņā ar valsts tiesību normām farmaceitam ir rīcības brīvība attiecībā uz recepti tādā ziņā, ka viņš var izsniegt patērētājam/pacientam zāles ar to pašu aktīvo vielu. Šādās situācijās Direktīva 2005/29 var būt piemērojama.</TXT></NP><NP><NO.P>69.</NO.P><TXT>Tāpēc es ierosinu Tiesai atbildēt uz otro jautājumu lietā C‑545/13 tādējādi, ka, ja ir jāpierāda, ka tirdzniecības pasākumi attiecībā uz tikai uz receptēm izsniedzamajām zālēm, kas ir izgatavotas izskatāmās lietas apstākļos, ietilpst Direktīvas 2005/29 piemērošanas jomā, jāatceras, ka direktīvas piemērošanas joma ir ierobežota ar uzņēmēju komercpraksi attiecībā pret patērētājiem un ka direktīva attiecas uz komercpraksi, kas ir tieši saistīta ar to, kā ietekmēt patērētāju lēmumus veikt ar produktiem saistītus darījumus.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="12"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hipotētiski – pārējie jautājumi par attiecīgo preču reklamēšanu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>70.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz manu atbildi uz pirmo jautājumu, pārējie jautājumi ir hipotētiski. Tāpēc turpmākā analīze ir vienīgi gadījumam, ja Tiesa nesekotu manai līdzšinējai argumentācijai un uzskatītu, ka Direktīva 2001/83 nav piemērojama, jo ir izpildīti 3. panta 1. vai 2. punkta kritēriji.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Lietas C‑545/13 trešais (ii) jautājums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>71.</NO.P><TXT>Šajā jautājumā iesniedzējtiesa vaicā, vai gadījumā, ja Direktīva 2001/83 nav piemērojama, izskatāmajā lietā ir piemērojama Direktīva 2005/29 un vai šī direktīva attiecas uz konkrētās lietas pasākumiem. Tāpēc iesniedzējtiesa vēlas pārliecināties, vai <HT TYPE="ITALIC">Metadon APL</HT> reklamēšanas pasākumiem piemērojamās normas var tikt uzskatītas par nesaskaņotām vai arī vai Direktīva 2005/29 ir piemērojama.</TXT></NP><NP><NO.P>72.</NO.P><TXT>Es nesaskatu, kāpēc lai Direktīva 2005/29 nebūtu piemērojama – ja Direktīva 2005/29, kā iepriekš norādīts, būtībā ir piemērojama paralēli Direktīvai 2001/83, tā <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> ir piemērojama situācijām ārpus Direktīvas 2001/83 piemērošanas jomas.</TXT></NP><NP><NO.P>73.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Direktīvas 2005/29 būtiskajām prasībām ir jānorāda uz apsvērumiem iepriekš 63.–69. punktā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Otrais jautājums lietā C‑544/13 un trešais jautājums lietā C‑545/13</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>74.</NO.P><TXT>Lai gan iesniedzējtiesai ir zināms, ka Direktīvas 2001/83 VIII un VIIIa sadaļa attiecas vienīgi uz situācijām, kurās piemērojama Direktīva 2001/83, un veido pilnīgu reklāmas pasākumu saskaņojumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Gintec</HT> (C‑374/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:654">EU:C:2007:654</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 20. punkts), kur Tiesa nosprieda, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>vērtējot Direktīvas 2001/83 VIII un VIIIa sadaļu, kurās apvienoti kopīgie noteikumi par zāļu reklāmu, var secināt, ka direktīva šajā jomā tiecas sasniegt pilnīgu saskaņojumu, jo ir skaidri uzskaitīti gadījumi, kuros dalībvalstīm ir tiesības pieņemt noteikumus, ar kuriem tiek veikta atkāpe no direktīvā paredzētajām normām.<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/></P></NOTE>, tā vaicā, kuras normas ir piemērojamas situācijās, kad Direktīva 2001/83 nav piemērojama šīs direktīvas 3. panta 1. punkta, 3. panta 2. punkta vai 5. panta 1. punkta dēļ.</TXT></NP><NP><NO.P>75.</NO.P><TXT>Tiesa līdz šim vēl nav aicināta noteikt attiecības starp Direktīvu 2001/83 un 2006/114 situācijās, kurās Direktīva 2001/83 <HT TYPE="ITALIC">nav</HT> piemērojama.</TXT></NP><NP><NO.P>76.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa sliecas uzskatīt, ka pilnīga saskaņošana attiecībā uz zāļu reklamēšanu saskaņā ar Direktīvu 2001/83 nozīmē, ka Direktīva 2006/114 nav piemērojama pat to zāļu reklamēšanai, kuras saskaņā ar Direktīvas 2001/83 3. pantu neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā. Citiem vārdiem, valsts tiesību akti par to zāļu reklamēšanu, kam piemērojams Direktīvas 2001/83 3. pants, neesot tikuši saskaņoti. Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda uz vairākām Tiesas lietām, galvenokārt uz <HT TYPE="ITALIC">Ludwigs-Apotheke</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Ludwigs-Apotheke</HT> (C‑143/06, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:656">EU:C:2007:656</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>77.</NO.P><TXT>Šādam risinājumam es nevaru piekrist.</TXT></NP><NP><NO.P>78.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Ludwigs-Apotheke</HT> Tiesa nosprieda, ka Direktīva 2001/83 neattiecas uz Vācijas tiesību aktu normās minētajām zālēm un ka līdz ar to VIII sadaļas noteikumi par reklāmu tām nav piemērojami<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Turpat, 23. punkts.</P></NOTE>. Tālāk Tiesa izvērtēja, vai Vācijas tiesību aktos noteiktais zāļu reklāmas aizliegums ir saderīgs ar Kopienas tiesībām par preču brīvu apriti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Turpat, 24. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="13"?><NP><NO.P>79.</NO.P><TXT>Manuprāt, tas, ka Tiesa neizvērtēja Vācijas tiesību aktus, ņemot vērā tajā laikā piemērojamo direktīvu par maldinošu reklāmu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Padomes <DATE ISO="19840910">1984. gada 10. septembra</DATE> Direktīva 84/450/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="250" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="1984">OV L 250, 17. lpp.</REF.DOC.OJ>). Direktīva 2006/114, ar kuru šī direktīva tika atcelta, stājās spēkā <DATE ISO="20071212">2007. gada 12. decembrī</DATE> (skat. Direktīvas 2006/114 11. pantu).</P></NOTE>, nenozīmē, ka Eiropas Savienības tiesību akti par maldinošu reklāmu nav piemērojami zālēm, uz kurām neattiecas Direktīva 2001/83<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Jāatzīmē, ka iesniedzējtiesas jautājumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Ludwigs-Apotheke</HT> nekādi neattiecās uz tajā laikā piemērojamajiem Kopienas tiesību aktiem par maldinošu reklāmu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>80.</NO.P><TXT>Tiesa tikai dažos gadījumos ir interpretējusi Direktīvu 2006/114<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Skat. spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Posteshop</HT> (C‑52/13, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:150">EU:C:2014:150</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <HT TYPE="ITALIC">Belgian Electronic Sorting Technology</HT> (C‑657/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:516">EU:C:2013:516</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Šie spriedumi attiecas uz Direktīvas 2006/114 materiāltiesisko saturu, nevis uz tās piemērojamību attiecīgajā lietā.</P></NOTE>. Tāpēc attiecībā uz šo direktīvu būtu jāizklāsta daži principi. Pirmkārt, Direktīva 2006/114 ir piemērojama divās atšķirīgās situācijās – maldinošai reklāmai, kā noteikts 2.b pantā, un salīdzinošai reklāmai, kā noteikts 2.c pantā. Otrkārt, kā secināms no Direktīvas 2006/114 8. panta 1. punkta, attiecībā uz maldinošu reklāmu direktīvā ir noteiktas minimālās prasības, atļaujot dalībvalstīm saglabāt vai pieņemt noteikumus, kuru nolūks ir tirgotājiem un konkurentiem nodrošināt plašāku aizsardzību, un vienlaikus tajā attiecībā uz salīdzinošo reklāmu ir pilnīgi saskaņoti dalībvalstu noteikumi. Treškārt, kā izriet no direktīvas 1. panta, attiecībā uz maldinošu reklāmu tās piemērošanas joma ir ierobežota ar komersantu attiecībām, bet tā neattiecas uz tiem noteikumiem par salīdzinošo reklāmu, kuri ir piemērojami arī patērētājiem domāto reklāmu kontekstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Skat. arī F. Henning-Bodewig, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>Comments on the Misleading and Comparative Advertising Directive and the Unfair Commercial Practices Directive<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, no: O. Castendyk, E. Dommering, A. Scheuer, <HT TYPE="ITALIC">European Media Law</HT>, Alphe a/d Rijn: Kluwer Law International, 2008, 13. punkts.</P></NOTE>. Saistībā ar maldinošu reklāmu komersantu un patērētāju attiecībām ir piemērojama Direktīva 2005/29.</TXT></NP><NP><NO.P>81.</NO.P><TXT>Manuprāt, Direktīva 2006/114 ir horizontāla tajā ziņā, ka tā ir piemērojama ikvienai konkrētai ekonomiskās darbības jomai, ciktāl šo jomu neregulē speciālie noteikumi. Direktīva 2006/114 ir uzskatāma par piemērojamu, ja nav skaidra izņēmuma.</TXT></NP><NP><NO.P>82.</NO.P><TXT>Tomēr šis secinājums nenozīmē, ka nav mijiedarbības starp nodaļām par reklāmu Direktīvā 2001/83 un Direktīvā 2006/114 gadījumā, ja Direktīva 2001/83 nav piemērojama. It īpaši, kā tālāk redzēsim, manuprāt, ir pietiekami iemesli, lai no Direktīvas 2006/114 tvēruma izslēgtu Direktīvas 2001/83 86. panta 2. punktā minētos līdzekļus.</TXT></NP><NP><NO.P>83.</NO.P><TXT>Tāpēc uz šo jautājumu būtu jāatbild, ka Direktīva 2006/114 būtībā ir piemērojama zāļu reklāmai gadījumos, kad nav piemērojama Direktīva 2001/83.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Trešais jautājums lietā C‑544/13 un ceturtais jautājums lietā C‑545/13</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>84.</NO.P><TXT>Visbeidzot, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai atbildētāju pamatlietā izmantotie līdzekļi ir reklāma Direktīvas 2006/114 izpratnē. Būtībā, iesniedzējtiesa vaicā, vai marķējums, cena un pilnīgi faktiskas informācijas sniegšana par attiecīgajām precēm ir reklāma Direktīvas 2006/114 izpratnē. Iesniedzējtiesa, kurai ir labi zināma Tiesas judikatūra par Direktīvas 2006/114 interpretāciju, uzsver, ka reklāmas jēdziens nav interpretēts attiecībā uz pasākumiem tās tiesvedībā esošajā lietā.</TXT></NP><NP><NO.P>85.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai ir vajadzīga jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>reklāma<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> interpretācija, lai noteiktu, vai <HT TYPE="ITALIC">Apoteket</HT> izmantotie pasākumi var tikt uzskatīti par maldinošu reklāmu.</TXT></NP><?PAGE NO="14"?><NP><NO.P>86.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2006/114 2. panta a) punktu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>reklāma<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> nozīmē priekšstata veidošanu jebkādā veidā saistībā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai profesiju, lai veicinātu preču vai pakalpojumu noietu. Kā Tiesa apstiprināja, šī ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>īpaši plaša definīcija<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Belgian Electronic Sorting Technology</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:516">EU:C:2013:516</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 35. punkts). Tā ir vispāratzīta tiesu prakse kopš – attiecībā uz Direktīvu 84/450 – sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Toshiba Europe</HT> (C‑112/99, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:566">EU:C:2001:566</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 28. punkts).</P></NOTE>, kas nozīmē, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>reklāma var izpausties ļoti dažādos veidos<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Belgian Electronic Sorting Technology</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:516">EU:C:2013:516</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 35. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>87.</NO.P><TXT>86. panta 2. punktā no Direktīvas 2001/83 VIII sadaļas piemērošanas jomas ir izslēgti vairāki tādi pasākumi, kā etiķetes un pievienotās lietošanas instrukcijas un faktiskos datus saturošus informatīvos paziņojumus, un izziņas materiālus, kas attiecas, piemēram, uz iesaiņojuma maiņu, ar narkotikām saistītos vispārīgos piesardzības pasākumos ietilpstošos brīdinājumus par blaknēm, tirdzniecības katalogus un cenrāžus, ar noteikumu, ka tajos nav zāļu reklāmas.</TXT></NP><NP><NO.P>88.</NO.P><TXT>Vēršu Tiesas uzmanību uz to, ka šādi pasākumi nav uzskatāmi par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>reklāmu<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> Direktīvas 2006/114 2. panta a) punkta izpratnē, jo reklāmas vispārējie noteikumi, kas attiecas uz uzņēmējiem, nevar būt stingrāki par speciālajiem noteikumiem. Pretējs apgalvojums novestu pie dīvainas situācijas, kad zāļu reklāmas noteikumi, kam piemēroja Direktīva 2001/83, ir mazāk stingri nekā tie, kas attiecas uz zālēm ārpus šīs direktīvas piemērošanas jomas.</TXT></NP><NP><NO.P>89.</NO.P><TXT>Kā pareizi norāda Komisija savos rakstveida apsvērumos, izšķirošs elements ir tas, vai ir objektīvi nosakāms, ka paziņojums ir veikts ar mērķi veicināt preču vai pakalpojumu piegādi.</TXT></NP><NP><NO.P>90.</NO.P><TXT>Turklāt lietā <HT TYPE="ITALIC">MSD Sharp &amp; Dohme</HT> Tiesa nosprieda, ka Direktīvas 2001/83 86. panta 1. punkts būtībā neizslēdz iespēju, ka publicēti vai izsniegti materiāli, kas ietver tikai objektīvu informāciju, varētu tikt uzskatīti par reklāmu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">MSD Sharp &amp; Dohme</HT> (C‑316/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:275">EU:C:2011:275</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 32. punkts).</P></NOTE>. Tiesa nosprieda, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>ja vēstījums ir vērsts uz to, lai veicinātu zāļu parakstīšanu, piegādi, tirdzniecību vai patērēšanu, ir runa par reklāmu šīs direktīvas izpratnē. Savukārt uz tīri informatīvu norādi – bez veicināšanas <HT TYPE="ITALIC">nolūka</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>– šīs direktīvas noteikumi par zāļu reklāmu neattiecas<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">MSD Sharp &amp; Dohme</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:275">EU:C:2011:275</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 32. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>91.</NO.P><TXT>Manuprāt, šāda argumentācija ir attiecināma arī uz Direktīvu 2006/114.</TXT></NP><NP><NO.P>92.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai ir jākonstatē šie faktiskie apstākļi, lai noteiktu, vai un ciktāl pamatlietā esošās darbības ir reklāma Direktīvas 2006/114 izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>93.</NO.P><TXT>Tāpēc ierosinu Tiesai uz šo jautājumu atbildēt, ka, ja ir jānosaka, vai tirdzniecības pasākumi attiecībā uz tikai uz receptēm izsniedzamajām zālēm, kas ir izgatavotas izskatāmās lietas apstākļos, ietilpst Direktīvas 2006/114 piemērošanas jomā, jāatceras, ka maldinošas reklāmas jomā direktīvas piemērošanas joma ir ierobežota ar komercattiecībām starp uzņēmējiem un ka izšķirošais kritērijs ir tas, vai paziņojums ir veikts ar mērķi un nolūku veicināt attiecīgās preces piegādi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>VI –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>94.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Stockholms tingsrätt</HT> (Zviedrija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20011106">2001. gada 6. novembra</DATE> Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, 3. panta 1. punkta izpratnē pirms zāļu izgatavošanas aptiekā konkrētam pacientam katrā ziņā ir jābūt izrakstītai receptei;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="15"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/83 3. panta 2. punkta izpratnē zāles nav nepastarpināti piegādātas pacientam, ja to izgatavošanas vieta un izsniegšanas vieta nav vienas un tās pašas aptiekas daļa;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Piemērojot 3. panta 1. vai 2. punktu, nav svarīgi, vai tirgū ir cita atļauta prece ar to pašu aktīvo vielu, lietošanas daudzumu un formu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Lai noteiktu, vai tirdzniecības pasākumi attiecībā uz tikai uz receptēm izsniedzamajām zālēm, kas ir izgatavotas izskatāmās lietas apstākļos, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maija</DATE> Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>Negodīgas komercprakses direktīva<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>), piemērošanas jomā, ir jāatceras, ka direktīvas piemērošanas joma ir ierobežota ar uzņēmēju komercpraksi attiecībā pret patērētājiem un ka direktīva attiecas uz komercpraksi, kas ir tieši saistīta ar to, kā ietekmēt patērētāju lēmumus veikt ar produktiem saistītus darījumus.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>95.</NO.P><TXT>Ja Tiesa neņemtu vērā iepriekš [rezolutīvās daļas] 1) līdz 3) punktā piedāvāto interpretāciju, es ieteiktu uz pārējiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20061212">2006. gada 12. decembra</DATE> Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (kodificēta versija) ir piemērojama zāļu reklāmai gadījumos, kuros nav piemērojama Direktīva 2001/83;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6)</NO.P><TXT>Lai noteiktu, vai tirdzniecības pasākumi attiecībā uz tikai uz receptēm izsniedzamajām zālēm, kas ir izgatavotas izskatāmās lietas apstākļos, ietilpst Direktīvas 2006/114 piemērošanas jomā, ir jāatceras, ka maldinošas reklāmas jomā direktīvas piemērošanas joma ir ierobežota ar komercattiecībām starp uzņēmējiem un ka izšķirošais kritērijs ir tas, vai paziņojums ir veikts ar mērķi un nolūku veicināt attiecīgās preces piegādi.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>