European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/2520

16.12.2025

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/2520

(2025. gada 15. decembris),

kas noteic pasākumus pret Aromia bungii (Faldermann) ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā un pasākumus minētā kaitīgā organisma izskaušanai un ierobežošanai noteiktās norobežotās teritorijās un kas atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1503

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 28. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktu un 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1503 (2) noteic pasākumus, kas novērš Aromia bungii (Faldermann) (“norādītais kaitīgais organisms”) ievešanu un izplatīšanos Savienībā. Savienības teritorijā tas ir Prunus augu sugām ļoti postošs kaitīgais organisms.

(2)

Tādu Savienības karantīnas organismu sarakstu, par ko zināms, ka tie sastopami Savienības teritorijā, noteic Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (3) II pielikuma B daļa.

(3)

Norādītais kaitīgais organisms minētās regulas II pielikuma B daļā ir iekļauts, jo zināms, ka noteiktās Savienības teritorijas daļās tas ir sastopams. Kā prioritārs kaitīgais organisms tas ir norādīts arī Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/1702 (4) pielikuma sarakstā.

(4)

Visticamāk, tā izplatīšanos veicinās saimniekaugi, kam Savienības teritorijā invadēšanās ar norādīto kaitīgo organismu jau agrāk konstatēta (“norādītie augi”). Turklāt norobežotajās teritorijās tie būtu ik gadu jāapseko un to sakarā būtu attiecīgi jāveic noteikti izskaušanas vai ierobežošanas pasākumi.

(5)

Balstoties uz konstatējumiem par norādīto kaitīgo organismu Savienības teritorijā, norādīto augu saraksts būtu jāpapildina tā, lai tajā būtu visas Prunus sugas un vairs nebūtu izslēgts Prunus laurocerasus.

(6)

Lai nodrošinātu norādītā kaitīgā organisma agrīnu atklāšanu un izskaušanu Savienības teritorijā, tur, kur nav zināms, vai norādītais kaitīgais organisms ir sastopams, dalībvalstīm būtu jāveic ikgadēji apsekojumi. Lai šādi apsekojumi būtu maksimāli rezultatīvi, tiem būtu jāaptver visi norādītie augi. Minētie apsekojumi būtu jāveic, balstoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) zinātniskajiem ieteikumiem, kas sniegti Vispārīgajās pamatnostādnēs par statistiski pamatotiem un uz riska analīzi balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgajiem organismiem (General guidelines for statistically sound and risk-based surveys for plant pests) (5).

(7)

Konstatēšanas gadījumā norādītos augus iespējams izmantot kaitīgā organisma pievilināšanai un tātad tā izplatības robežu noteikšanai.

(8)

Turklāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/2031 katrai dalībvalstij par katru prioritāro kaitīgo organismu, kas spēj iekļūt tās teritorijā un tajā ieviesties, ir jāizstrādā ārkārtas situāciju plāns, kuram pastāvīgi jātiek atjauninātam. Balstoties uz iepriekšējos uzliesmojumos gūto pieredzi, lai izstrādātu visaptverošu ārkārtas situāciju plānu gadījumam, ja Savienībā tiek konstatēta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne, ir jāpieņem īpaši noteikumi Regulas (ES) 2016/2031 25. panta īstenošanai.

(9)

Lai novērstu norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos Savienības teritorijā un lai būtu ņemta vērā tā izplatīšanās spēja, buferzonas platumam vajadzētu vismaz par 2 km pārsniegt invadētās zonas robežas.

(10)

Lai nodrošinātu izskaušanas pasākumu tūlītēju piemērošanu un novērstu norādītā kaitīgā organisma tālāku izplatīšanos pārējā Savienības teritorijā, ir jāparedz noteikumi par ikgadējiem norobežoto teritoriju apsekojumiem. Lai pielāgotos jaunākajiem zinātniskajiem un tehniskajiem pierādījumiem, minētajiem noteikumiem vajadzētu balstīties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestādes”) Vispārīgajām pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz riska analīzi balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgajiem organismiem.

(11)

Lai nodrošinātu, ka uz fitosanitāro risku tiek reaģēts samērīgi, ir jāparedz noteikumi par norobežoto teritoriju lieluma samazināšanu, atkāpēm no to izveides un to atcelšanu. Minēto noteikumu piemērošanai būtu jāparedz īpaši nosacījumi, kas nodrošinātu, ka norādītais kaitīgais organisms neizplatās pārējā Savienības teritorijā.

(12)

Norobežotu teritoriju noteikt nebūtu jāprasa tad, ja norādītais kaitīgais organisms Savienības teritorijā konstatēts izolēti un ja uz attiecīgajiem augiem, uz kuriem tas konstatēts, to iespējams likvidēt, kā arī ja ir pierādījumi, ka konkrētie augi invadēti bijuši pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā, vai ja nav paredzams, ka attiecīgais konstatējums novedīs pie norādītā kaitīgā organisma ieviešanās. Kamēr vien attiecīgajā teritorijā veiktie apsekojumi liecina, ka norādītais kaitīgais organisms nav ieviesies, šāda pieeja ir vissamērīgākā. Tomēr ļoti īpašos gadījumos, kad norādītā kaitīgā organisma parādīšanos un izplatīšanos Savienības teritorijā var nepārprotami izslēgt un attiecīgais risks tiek uzskatīts par nenozīmīgu, šāda uzraudzība nav pamatota un tātad nebūtu jāpieprasa.

(13)

Dažās Savienības teritorijās norādīto kaitīgo organismu izskaust vairs nav iespējams. Tāpēc šajās teritorijās būtu jāatļauj, ka attiecīgās dalībvalstis piemēro nevis kaitīgā organisma izskaušanas, bet gan tā izplatības ierobežošanas pasākumus.

(14)

Vajadzētu būt, ka ierobežošanas režīmā pasākumi norobežotajās teritorijās nav tik stingri kā izskaušanas pasākumi, taču tiem būtu jānodrošina rūpīgas apsekošanas pieeja un piesardzības pasākumi, galvenokārt attiecīgajās buferzonās, lai nepieļautu, ka norādītais kaitīgais organisms izplatās pārējā Savienības teritorijā.

(15)

Izplatības ierobežošanai norobežotās teritorijas nereglamentē tik stingri pasākumi kā izskaušanai norobežotās teritorijās, tālab, lai nodrošinātos pret norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos ārpus minētajām norobežotajām teritorijām, buferzonas platums būtu jāpalielina vismaz līdz 4 km.

(16)

Visas izplatības ierobežošanai norobežotās teritorijas, ko dalībvalstis plāno noteikt vai mainīt, tām būtu jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, lai norādītā kaitīgā organisma izplatība Savienības teritorijā Komisijai būtu pārskatāma un lai tā attiecīgo teritoriju varētu iekļaut izplatības ierobežošanai norobežotu teritoriju sarakstā.

(17)

Lai nodrošinātu invadēto augu tūlītēju aizvākšanu un novērstu tālāku norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos pārējā Savienības teritorijā, buferzonās katru gadu vispiemērotākajā gada laikā būtu jāveic pietiekami intensīva apsekošana, ņemot vērā kompetento iestāžu iespējas izplatīšanās ierobežošanas nolūkā invadētajās zonās turpināt norādīto augu uzraudzīšanu.

(18)

Lai novērstu norādītā kaitīgā organisma varbūtēju izplatīšanos ārpus norobežotām teritorijām, apsekojumi ap ražošanas vietām šajās teritorijās būtu jāveic intensīvāk nekā pārējā to daļā.

(19)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/1503 ietvertie pasākumi, kas attiecas uz norādīto augu ievešanu Savienības teritorijā un pārvietošanu pa to, ir iekļauti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VII un VIII pielikumā. Prasības par norādītā kaitīgā organisma apsekojumiem, izskaušanu un izplatības ierobežošanu būtu jāatjaunina atbilstoši Regulai (ES) 2016/2031 un jāaizstāj ar šīs regulas pasākumiem.

(20)

Tātad Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1503 būtu jāatceļ.

(21)

Šīs regulas noteikumi par apsekojumiem, kuru pamatā ir par Aromia bungii sagatavotā Iestādes kaitīgā organisma apsekojuma kartīte (6) un Iestādes Vispārīgās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz riska analīzi balstītiem apsekojumiem (7), būtu jāpiemēro no 2027. gada 1. janvāra, lai kompetentajām iestādēm atvēlētu pietiekamu laiku šādu apsekojumu plānošanai, projektēšanai un pietiekamai apgādei ar resursiem.

(22)

Ziņošana par apsekojumiem norobežotajās teritorijās būtu jāveic vienotā veidā, lai nodrošinātu konsekvenci un saskaņotību, un tādēļ būtu jāparedz īpaša veidne.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šī regula izklāsta pasākumus pret Aromia bungii (Faldermann) ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, tā izskaušanas pasākumus gadījumiem, ja tas minētajā teritorijā tiek konstatēts, un pasākumus tā izplatības ierobežošanai, ja to izskaust vairs nav iespējams.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“norādītais kaitīgais organisms” ir Aromia bungii (Faldermann);

2)

“norādītie augi” ir stādīšanai paredzēti Prunus spp. augi, kam resnākajā vietā stumbra vai sakņu kakla diametrs ir 1 cm vai vairāk;

3)

“kontrolaugi” ir norādītie augi, kas ir īpaši stādīti tālab, lai laikus noteiktu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, un tiek izmantoti apsekojumiem;

4)

“norādītā koksne un koksnes iepakojamais materiāls” ir Prunus spp. koksne un koksnes iepakojamais materiāls;

5)

“izplatības ierobežošanai norobežota teritorija” ir I pielikumā norādīta teritorija, kurā norādīto kaitīgo organismu nav iespējams izskaust.

II NODAĻA

IKGADĒJI SAVIENĪBAS TERITORIJAS APSEKOJUMI ATTIECĪBĀ UZ NORĀDĪTO KAITĪGO ORGANISMU UN ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI

3. pants

Apsekojumi Savienības teritorijā ārpus norobežotajām teritorijām

1.   Savu teritoriju apgabalos, par ko nav zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tur būtu sastopams, kompetentās iestādes veic ikgadējus uz riska analīzi balstītus norādīto augu apsekojumus, kuros meklē tā klātbūtni.

2.   Minēto apsekojumu plāns un paraugu ņemšanas shēma ir tādi, kas nodrošina iespēju attiecīgajā dalībvalstī ar pietiekamu ticamību konstatēt neliela skaita invadētu augu klātbūtni.

Apsekojumu pamatā ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) Vispārīgās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz riska analīzi balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem.

3.   Apsekojumus veic:

a)

balstoties uz attiecīgā fitosanitārā riska līmeni;

b)

ne vien āra, dabas un pilsētu teritorijās, bet arī stādaudzētavās, dārza centros, tirdzniecības centros, lapkoku zāģētavās, vietās, kur tiek glabātas vai tirgotas ar koksnes iepakojamo materiālu saistītas preces, un attiecīgā gadījumā citās attiecīgās vietās;

c)

tādos gada laikos, kuros, ņemot vērā minētā kaitīgā organisma bioloģiju, norādīto augu klātbūtni un bioloģiju un zinātnisko un tehnisko informāciju, kas minēta par Aromia bungii sagatavotajā Iestādes kaitīgā organisma apsekojuma kartītē, iespējams norādīto kaitīgo organismu atklāt.

4.   Apsekojumi sastāv no:

a)

vizuālas norādīto augu pārbaudes un

b)

attiecīgā gadījumā – slazdu izlikšanas paraugiem, to ievākšanas un testēšanas.

Papildinot vizuālās pārbaudes, attiecīgā gadījumā drīkst izmantot arī īpaši apmācītus meklētājsuņus.

4. pants

Ārkārtas situāciju plāni

Katra dalībvalsts savā ārkārtas situāciju plānā, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/2031 25. pantā, paredz:

a)

norādītā kaitīgā organisma izskaušanu, kura aprakstīta 9. pantā,

b)

ja norādītā kaitīgā organisma klātbūtne ir apstiprināta vai ir aizdomas par tā klātbūtni – nepieciešamos resursus, kuri jādara pieejami, un procedūras, kuru kārtībā tos dara pieejamus,

c)

ja noteiktā kaitīgā organisma atklāšanas gadījumā jāpiemēro pasākumi – aizvācamo augu īpašnieku identificēšanas, izņemšanas rīkojuma paziņošanas un privātīpašumu piekļūstamības procedūras.

Reizi gadā dalībvalstis savus ārkārtas situāciju plānus vajadzības gadījumā atjaunina.

III NODAĻA

NOROBEŽOTĀS TERITORIJAS

5. pants

Norobežotu teritoriju izveide

1.   Ja norādītā kaitīgā organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta, attiecīgā dalībvalsts tūlīt izveido norobežotu teritoriju, kurā norādītais kaitīgais organisms ir jāizskauž.

2.   Kad norādītā kaitīgā organisma klātbūtne oficiāli apstiprināta un 1. punktā minētā norobežotā teritorija izveidota, kompetentās iestādes robežu noteikšanas apsekojumā nekavējoties nosaka invāzijas līmeni.

3.   Ja kompetentā iestāde uz 3. pantā minētā apsekojuma rezultātu pamata vismaz četrus gadus pēc kārtas secina, ka norādītā kaitīgā organisma invāzijas līmenis ir tāds, ka tā izskaušana nav iespējama, kompetentā iestāde drīkst nolemt režīmu nomainīt ar izplatības ierobežošanas režīmu. Šādos gadījumos jauno izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju, ko kompetentā iestāde plānojusi noteikt vai grozīt, tā nekavējoties detalizēti paziņo Komisijai, lai šāda teritorija tiktu iekļauta I pielikuma izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju sarakstā.

4.   Norobežotā teritorija sastāv no:

a)

zonas, kurā atrodas visi invadētie augi un – vismaz 100 metru rādiusā ap invadētajiem augiem – visi norādītie augi, kas, visdrīzāk, tiks invadēti (“invadētā zona”);

b)

buferzonas:

i)

norādītā kaitīgā organisma izskaušanai norobežotas teritorijas gadījumā ar platumu vismaz 2 km aiz invadētās zonas robežas,

ii)

izplatības ierobežošanai norobežotas teritorijas gadījumā ar platumu vismaz 4 km aiz invadētās zonas robežas.

5.   Norobežotā apgabala robežas nosaka, balstoties uz:

a)

zinātniskajiem principiem, norādītā kaitīgā organisma bioloģiju, invāzijas līmeni, norādīto augu izvietojuma īpatnībām attiecīgajā teritorijā un pierādījumiem par norādītā kaitīgā organisma ieviešanos,

b)

robežu noteikšanas apsekojuma, kā plāns un paraugu ņemšanas shēma dod iespēju ar 95 % ticamību noteikt invadētu augu klātbūtni 1 % līmenī.

c)

Iestādes Pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz riska analīzi balstītiem apsekojumiem.

6.   Regulas 9. pantā minēto izskaušanas pasākumu īstenošanā – ja kompetentā iestāde, ņemot vērā tādus uzliesmojuma apstākļus kā apmērs un vieta, invadēšanās līmenis un norādīto augu skaits un izvietojums, ir secinājusi, ka norādīto kaitīgo organismu izskaust ir iespējams, buferzonas platumu drīkst samazināt līdz ne mazāk kā 1 km.

Izplatības ierobežošanai norobežotās teritorijās – ja kompetentā iestāde, ņemot vērā tādus uzliesmojuma apstākļus kā apmērs un vieta, invadēšanās līmenis vai norādīto augu skaits un izvietojums, buferzonas platumu, kas nav mazāks par 2 km, uzskata par norādītā kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai piemērotu, tās platumu drīkst attiecīgi samazināt.

Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes nodrošina, ka sabiedrība un profesionālie operatori ir informēti par norobežoto teritoriju robežām.

6. pants

Atkāpes norobežotu teritoriju izveidē

1.   Atkāpjoties no 5. panta, kompetentās iestādes var nolemt, ka norobežotu teritoriju izveidot nav nepieciešams, ja ir pierādījumi, ka:

a)

norādītais kaitīgais organisms attiecīgajā teritorijā ir ievests ar augiem, koksni vai koksnes iepakojamo materiālu, uz kā tas konstatēts, un minētie augi, koksne vai koksnes iepakojamais materiāls bijuši invadēti pirms ievešanas attiecīgajā teritorijā, un norādītais kaitīgais organisms nav pavairojies, vai tas ir atsevišķs konstatējums, un nav paredzams, ka notiks ieviešanās, un

b)

uz konkrētās izmeklēšanas un veikto izskaušanas pasākumu pamata ir secināts, ka norādītais kaitīgais organisms nav ieviesies un savu bioloģisko īpatnību dēļ nespēj sekmīgi vairoties un izplatīties.

2.   Izmantojot 1. punktā paredzēto atkāpi, kompetentā iestāde:

a)

īsteno tūlītējus pasākumus, kas nodrošina norādītā kaitīgā organisma ātru izskaušanu un izslēdz tā izplatīšanās iespēju;

b)

vismaz vienu norādītā kaitīgā organisma dzīves ciklu un vēl vienu gadu, un ne mazāk kā četrus secīgus gadus apseko zonu vismaz 1 km platumā ap invadētajiem augiem vai ap vietu, kur norādītais kaitīgais organisms ticis konstatēts, un, pārbaudes veicot saskaņā ar 3. pantu, regulāri un intensīvi, vismaz pirmajā kaitīgā organisma lidošanas periodā;

c)

izseko invāzijas izcelsmi, pārbaudot norādītos augus, norādīto koksni vai koksnes iepakojamo materiālu ap konstatējuma vietām, meklējot invadēšanās pazīmes, arī veicot mērķorientētu destruktīvu paraugu ņemšanu, lai izslēgtu kāpuru klātbūtni;

d)

vairo sabiedrības informētību par norādītā kaitīgā organisma radītajiem draudiem un

e)

veic visus citus pasākumus, kas var sekmēt norādītā kaitīgā organisma izskaušanu; un to dara, vadoties pēc Fitosanitāro pasākumu starptautiskā standarta (ISPM) Nr. 9 (8) un izmantojot ISPM Nr. 14 (9) noteiktajiem principiem atbilstošu integrētu pieeju.

Šā panta 2. punkta b) apakšpunkts neattiecas uz gadījumiem, kur norādītajā augā, norādītajā koksnē vai norādītajā koksnes iepakojamā materiālā pieaugušu norādītā kaitīgā organisma īpatņu klātbūtni vai parādīšanos var nepārprotami izslēgt, un šāda secinājuma iemesli ir rakstiski paziņoti Komisijai.

7. pants

Norobežotās teritorijas statusa atcelšana

Norobežotas teritorijas statusu drīkst atcelt tad, ja 8. pantā paredzētie apsekojumi liecina, ka norādītais kaitīgais organisms norobežotajā teritorijā nav atklāts vismaz četrus gadus pēc kārtas.

Norobežojumu drīkst atcelt arī tad, ja ir izpildīti 6. panta 1. punkta nosacījumi.

8. pants

Ikgadējie apsekojumi norobežotajās teritorijās un kontrolaugu pārbaudes

1.   Kā minēts Regulas (ES) 2016/2031 19. panta 1. punktā, kompetentās iestādes norobežotajās teritorijās attiecībā uz norādītajiem augiem veic intensīvus ikgadējus apsekojumus, lai, ņemot vērā par Aromia bungii sagatavotajā Iestādes kaitīgā organisma apsekojuma kartītē minēto informāciju un ievērojot šā panta 2.–5. punktu, atklātu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni.

2.   Apsekojumus norādītā kaitīgā organisma klātbūtnes atklāšanai veic saskaņā ar 3. panta 3. un 4. punktu.

Papildinot vizuālās pārbaudes, attiecīgā gadījumā drīkst izmantot kontrolkokus.

Turklāt attiecīgā gadījumā atbildīgā oficiālā iestāde veic mērķorientētu destruktīvu paraugu ņemšanu.

3.   Apsekojuma plānā ņemtas vērā Iestādes Vispārīgās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz riska analīzi balstītiem apsekojumiem, un atklāšanas apsekojumiem izmantotais apsekojuma plāns un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 95 % ticamību atklāt norādītā kaitīgā organisma klātbūtni 1 % līmenī.

4.   Ja izmanto kontrolaugus, šos augus lidošanas sezonā pārbauda vismaz reizi mēnesī. Tos iznīcina un pārbauda, vēlākais, pirms norādītais kaitīgais organisms attiecīgajā teritorijā spēj pabeigt vienu pilnu aprites ciklu.

5.   Uz šā panta pamata veikto apsekojumu rezultātus Komisijai nosūta, izmantojot kādu no II pielikumā minētajām veidnēm.

IV NODAĻA

IZSKAUŠANAS UN IZPLATĪBAS IEROBEŽOŠANAS PASĀKUMI

9. pants

Izskaušanas pasākumi

1.   Lai norādīto kaitīgo organismu izskaustu, kompetentās iestādes invadētajās zonās veic šādus pasākumus:

a)

invadētos augus un augus ar norādītā kaitīgā organisma izraisītiem simptomiem tūlīt izcērt, kā arī, ja zem invadēto augu sakņu kakla vērojamas kāpuru ejas, pilnīgi izceļ to saknes;

b)

izcērt visus norādītos augus vismaz 100 metru rādiusā ap invadētajiem augiem un pārbauda, vai uz šiem norādītajiem augiem nav invadēšanās pazīmju;

c)

saskaņā ar a) un b) apakšpunktu izcirstos augus aizvāc, izmeklē un drošā veidā iznīcina, veicot visus nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai izciršanas laikā un pēc tās izvairītos no norādītā kaitīgā organisma izplatīšanās;

d)

ar invāziju saistīto koksni un koksnes iepakojamo materiālu aizvāc, izmeklē un drošā veidā iznīcina, veicot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai izciršanas laikā un pēc tās izvairītos no norādītā kaitīgā organisma izplatīšanās;

e)

potenciāli invadētus augus, koksni un koksnes iepakojamo materiālu aizliedz pārvietot projām no norobežotās teritorijas;

f)

izsekojot augus, koksni, koksnes iepakojamo materiālu un citus ar šo invāziju saistītus objektus, izmeklē invāzijas izcelsmi un pārbauda, vai tiem nav invāzijas pazīmju (arī mērķorientētā destruktīvā paraugu ņemšanā);

g)

attiecīgā gadījumā norādītos augus aizstāj ar citu neuzņēmīgu sugu augiem;

h)

b) apakšpunktā minētajā teritorijā aizliedz brīvā dabā stādīt jaunus norādītos augus, izņemot:

—

ražošanas vietas, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VIII pielikuma 17. punkta 4. apakšpunktā, un

—

kontrolaugus;

i)

vairo sabiedrības izpratni par norādītā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un pasākumiem, kas pieņemti, lai novērstu tā ievešanu un izplatīšanos Savienības teritorijā, arī par nosacījumiem attiecībā uz norādīto augu, norādītās koksnes un koksnes iepakojamā materiāla pārvietošanu no norobežotās teritorijas;

j)

ja nepieciešams, īsteno īpašus pasākumus pret apstākļiem vai sarežģījumiem, par ko varētu pamatoti gaidīt, ka tie novērsīs, aizkavēs vai novilcinās izskaušanu, jo īpaši – neatkarīgi no augu atrašanās vietas, no tā, vai tie ir publiskā vai privātā īpašumā, un no tā, kura fiziska vai juridiska persona vai struktūra par tiem atbild, – sakarā ar tādu augu piekļūstamību un pietiekamu izskaušanu, kuri ir invadēti vai par kuru invadēšanos ir aizdomas;

k)

īsteno jebkādus citus pasākumus, kas varētu sekmēt norādītā kaitīgā organisma izskaušanu; un to dara, vadoties pēc ISPM Nr. 9 (10) un izmantojot ISPM Nr. 14 (11) noteiktajiem principiem atbilstošu sistēmisku pieeju.

Attiecībā uz a) apakšpunktu – ja dziļi iesakņojušos celmus un virspusējas saknes izcelt nav iespējams, tos līdz vismaz 40 cm dziļumam samaļ vai tos nosedz ar materiālu, kas ir drošs pret kukaiņiem. Ja invadēto augu konstatācija nav notikusi norādītā kaitīgā organisma lidošanas periodā, izciršanu un aizvākšanu veic pirms nākamā lidošanas perioda sākuma.

2.   Ikgadējie apsekojumi vismaz 1 km platumā ap Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VIII pielikuma 17.4. punktā minētajām ražošanas vietām balstās uz Iestādes Vispārīgajām pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz riska analīzi balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem, un izmantotais apsekojuma plāns un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 99 % ticamību noteikt invadēto augu klātbūtni 1 % līmenī.

3.   Ja norādīto koksni un koksnes iepakojamo materiālu pārvieto ārpus norobežotās teritorijas un ja norobežotajā teritorijā apstrādes vai pārstrādes kompleksi nav pieejami, norādīto koksni vai koksnes iepakojamo materiālu oficiālas kontroles režīmā un slēgtā stāvoklī tādā veidā, lai būtu droši, ka norādītā kaitīgā organisma izplatīšanās nav iespējama, pārvieto uz tuvāko uzņēmumu ārpus norobežotās teritorijas, lai nodrošinātu tūlītēju apstrādi vai pārstrādi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VIII pielikuma 33.–35. punktu.

Kompetentā iestāde piemērotā laikā veic ikgadējus apsekojumus attiecībā uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, pārbaudot norādītos augus vismaz 1 km platumā no apstrādes vai pārstrādes uzņēmuma.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta, ja kāda kompetentā iestāde attiecībā uz nelielu skaitu atsevišķu augu secina, ka to īpašās sociālās vērtības, kultūrvērtības vai vidiskās vērtības dēļ izciršana nav piemērota, šiem atsevišķajiem augiem katru mēnesi pārbauda, vai nav invāzijas pazīmju, un, lai novērstu jebkādu iespējamu norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos, īsteno izciršanai alternatīvus pasākumus, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni.

10. pants

Izplatības ierobežošanas pasākumi

1.   Invadētajā zonā, kas ietilpst izplatības ierobežošanai norobežotajās teritorijās, kuras norādītas I pielikumā, kompetentās iestādes veic šādus pasākumus:

a)

invadētus augus un augus ar norādītā kaitīgā organisma izraisītiem simptomiem izcērt un, ja zem invadēto augu sakņu kakla vērojamas kāpuru ejas, pilnīgi izceļ to saknes;

b)

saskaņā ar a) punktu izcirstus augus un to saknes izņem, pārbauda un iznīcina, ievērojot piesardzības pasākumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no norādītā kaitīgā organisma izplatīšanās pēc izciršanas;

c)

potenciāli invadētus augus, koksni un koksnes iepakojamo materiālu aizliedz pārvietot projām no norobežotās teritorijas;

d)

attiecīgā gadījumā norādītos augus aizstāj ar citiem neuzņēmīgiem augiem;

e)

invadētajā zonā aizliedz jaunu norādīto augu klātbūtni brīvā dabā, izņemot ražošanas vietas, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VIII pielikuma 17.4. punktā, un kontrolaugus;

f)

vairo sabiedrības izpratni par norādītā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un par pasākumiem, kas pieņemti, lai novērstu tā ievešanu un izplatīšanos Savienības teritorijā, arī par nosacījumiem attiecībā uz norādīto augu, norādītās koksnes un koksnes iepakojamā materiāla pārvietošanu projām no norobežotās teritorijas, kas izveidota uz 5. panta pamata;

g)

īsteno īpašus pasākumus attiecībā uz jebkādiem apstākļiem vai sarežģījumiem, par kuriem varētu pamatoti gaidīt, ka tie novērsīs, aizkavēs vai novilcinās izplatības ierobežošanu, jo īpaši sakarā ar invadētu vai domājami invadētu augu piekļūstamību un pietiekamu izciršanu un iznīcināšanu – neatkarīgi no to atrašanās vietas, īpašnieka un par tiem atbildīgās personas;

h)

īsteno jebkurus citus pasākumus, kas spēj palīdzēt ierobežot norādītā kaitīgā organisma izplatību.

Attiecībā uz a) apakšpunktu – ja dziļi iesakņojušos celmus un virspusējas saknes izcelt nav iespējams, tos līdz vismaz 40 cm dziļumam samaļ vai tos nosedz ar materiālu, kas ir drošs pret kukaiņiem. Izciršanu sāk nekavējoties, tomēr ja invadēto augu konstatācija nav notikusi norādītā kaitīgā organisma lidošanas periodā, izciršanu un aizvākšanu veic pirms nākamā lidošanas perioda sākuma.

Ikgadējie apsekojumi vismaz 1 km platumā ap Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VIII pielikuma 17.4. punktā minētajām ražošanas vietām balstās uz Iestādes Vispārīgajām pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz riska analīzi balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem, un izmantotais apsekojuma plāns un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 99 % ticamību noteikt invadēto augu klātbūtni 1 % līmenī.

2.   Ja norādīto koksni un koksnes iepakojamo materiālu pārvieto ārpus norobežotās teritorijas un ja norobežotajā teritorijā apstrādes vai pārstrādes kompleksi nav pieejami, norādīto koksni vai koksnes iepakojamo materiālu oficiālas kontroles režīmā un slēgtā stāvoklī tādā veidā, lai būtu droši, ka norādītā kaitīgā organisma izplatīšanās nav iespējama, pārvieto uz tuvāko uzņēmumu ārpus norobežotās teritorijas, lai nodrošinātu tūlītēju apstrādi vai pārstrādi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VIII pielikuma 33.–35. punktu.

Kompetentā iestāde piemērotā laikā veic ikgadējus apsekojumus attiecībā uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, pārbaudot norādītos augus vismaz 1 km platumā no apstrādes vai pārstrādes uzņēmuma.

3.   Ja norādītā kaitīgā organisma klātbūtne buferzonā ir oficiāli apstiprināta, piemēro Regulas (ES) 2016/2031 17. un 18. pantu.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Ziņošana

Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim Komisijai un pārējām dalībvalstīm iesniedz ziņojumu, kurā norāda:

a)

pasākumus, kas, ievērojot šo regulu, veikti iepriekšējā kalendārajā gadā, un 3. līdz 10. pantā paredzēto pasākumu rezultātus,

b)

to paraugu skaitu, kas ņemti saskaņā ar 8. panta 2. punktu,

c)

šīs regulas 9. panta 4. punktā paredzētās atkāpes izmantošanas iemeslus un tādēļ veiktos pasākumus.

12. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1503 atcelšana

 

Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1503 atceļ.

13. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 3. panta 2. punktu, 5. panta 5. apakšpunkta b) punktu un 8. panta 3. punktu sāk piemērot 2027. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/2031/oj.

(2)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1503 (2018. gada 8. oktobris) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Aromia bungii (Faldermann) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 254, 10.10.2018., 9. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2018/1503/oj).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/2072/oj).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1702 (2019. gada 1. augusts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu (OV L 260, 11.10.2019., 8. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/1702/oj).

(5)   EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), General guidelines for statistically sound and risk-based surveys of plant pests, 2020. gada 8. septembris; DOI:10.2903/sp.efsa.2020.EN-1919.

(6)   EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), de la Peña E, Schrader G and Vos S, 2021. Pest survey card on Aromia bungii. EFSA supporting publication 2021:EN-6914. Pieejams tiešsaistē: https://efsa.europa.eu/plants/planthealth/monitoring/surveillance/aromia-bungii. Pēdējoreiz atjaunināts: 2021. gada 26. janvārī.

(7)   EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), General guidelines for statistically sound and risk-based surveys of plant pests, 2020. gada 8. septembris; DOI:10.2903/sp.efsa.2020.EN-1919.

(8)   Guidelines for pest eradication programmes – Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 9, Roma.

(9)  Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai – Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 14, Roma.

(10)   Guidelines for pest eradication programmes – Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 9, Roma. Publicēts 2011. gada 15. decembrī.

(11)  Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai – Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 14, Roma. Publicēts 2014. gada 8. janvārī.


I PIELIKUMS

Izplatības ierobežošanai norobežotās teritorijas

1.   Itālija

Europhyt numurs / norobežotā teritorija

Norobežotās teritorijas daļa (invadētā zona/buferzona)

Reģions

Pašvaldības vai citas administratīvas/ģeogrāfiskas robežas

274/Kampānija

Invadētā zona

Kampānija

Visa šādu pašvaldību teritorija:

Afragola, Arzano, Bacoli, Brusciano, Calvizzano, Cardito, Casalnuovo di Napoli, Casavatore, Casoria, Castello di Cisterna, Cercola, Crispano, Frattamaggiore, Frattaminore, Grumo Nevano, Isola di Ischia, Marano, Mariglianella, Massa di Somma, Melito di Napoli, Monte di Procida, Mugnano di Napoli, Napoli, Ottaviano, Pollena Trocchia, Pomigliano D'Arco, Pozzuoli, Procida, San Giorgio a Cremano, San Giuseppe Vesuviano.

Daļa šādu pašvaldību teritorijas:

Acerra, Angri, Aversa, Boscoreale, Boscortrecase, Caivano, Castel Volturno, Cesa, Ercolano, Giugliano in Campania, Marigliano, Mondragone, Nola, Orta di Atella, Palma Campania, Poggiomarino, Pompei, Portici, Qualiano, Quarto, San Gennaro Vesuviano, San Marzano Sul Sarno.

Buferzona

Kampānija

Visa šādu pašvaldību teritorija: Lusciano, Parete, Torre Annunziata.

Daļa šādu pašvaldību teritorijas:

Acerra, Angri, Aversa, Boscoreale, Boscotrecase, Caivano, Camposano, Cancello ed Arnone, Carbonara di Nola, Carinaro, Casaluce, Casola di Napoli, Castellammare di Stabia, Castel Volturno, Cicciano, Cimitile, Corbara, Domicella, Ercolano, Gragnano, Gricignano di Aversa, Lettere, Liveri, Maddaloni, Marcianise, Marigliano, Mondragone, Nocera Inferiore, Nola, Orta di Atella, Pagani, Palma Campania, Poggiomarino, Pompei, Portici, Qualiano, Quarto, San Felice a Cancello, San Gennaro Vesuviano, San Marcellino, San Marzano Sul Sarno, San Paolo Belsito, San Valentino Torio, San Vitaliano, Santa Maria la Carità, Sant'Antonio Abate, Sant'Arpino, Sant'Egidio del Monte Albino, Sarno, Saviano, Scafati, Scisciano, Striano, Succivo, Teverola, Torre del Greco, Trecase, Trentola Ducenta, Villa Literno, Villaricca.

2.   Vācija

Europhyt numurs / norobežotā teritorija

Norobežotās teritorijas daļa (invadētā zona/buferzona)

Reģions

Pašvaldības vai citas administratīvas/ģeogrāfiskas robežas

825/Rosenheim/Kolbermoor

Invadētā zona

Dienvidbavārija

Kolbermooras un Rosenheimas pilsētas daļas

 

Buferzona

Dienvidbavārija

Badaiblingas, Kolbermooras un Rosenheimas pilsētas daļas

Bad Feilnbach, Großkarolinenfeld, Neubeuern, Raubling Rohrdorf, Schechen un Stephanskirchen pašvaldības teritorijas daļas


II PIELIKUMS

Apsekojumu rezultātu ziņošanas veidnes (apsekojumi uz 8. panta pamata)

A DAĻA

1.   Ikgadējo apsekojumu rezultātu ziņošanas veidne

1.

Norobežotās teritorijas (NT) apraksts

2.

NT sākotnējais lielums (ha)

3.

Atjauninātās NT lielums (ha)

4.

Pieeja (izskaušana vai izplatības ierobežošana)

5.

Zona

6.

Apsekojumu vietas

7.

Apzinātās riska teritorijas

8.

Pārbaudītās riska teritorijas

9.

Augu materiāls / prece

10.

Saimniekaugu sugu saraksts

11.

Norises laiks

12.

Informācija par apsekojumu

13.

Analizēto simptomātisko paraugu skaits:

i:

kopā

ii:

pozitīvs

iii:

negatīvs

iv:

nenoteikts

14.

Analizēto asimptomātisko paraugu skaits:

i:

kopā

ii:

pozitīvs

iii:

negatīvs

iv:

nenoteikts

15.

Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715  (1) paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numurs

16.

Piezīmes

A)

Vizuālo pārbaužu skaits

B)

Ņemto paraugu kopskaits

C)

Slazdu veids (vai cita alternatīva metode (piem., ķeramtīkli))

D)

Slazdu skaits (vai cita ķeršanas metode)

E)

Slazdu izlikšanas vietu skaits (ja atšķiras no D) punktā sniegtajiem datiem)

F)

Testu veids (piem., mikroskopiska identifikācija, PCR, ELISA)

G)

Testu kopskaits

H)

Citi pasākumi (piem., meklētājsuņu, dronu vai helikopteru izmantošana, izpratnes veicināšanas kampaņas)

nosaukums

izveides datums

apraksts

numurs

I)

Citu pasākumu skaits

numurs

datums

A

B

C

D

E

F

G

H

I

i

ii

iii

iv

i

ii

iii

iv

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.   Veidnes aizpildīšanas norādījumi

Ja aizpilda šo veidni, šā pielikuma B daļā sniegtā veidne nav jāaizpilda.

Par 1. sleju: norādīt ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju šo norobežoto teritoriju (NT) identificēt, un tās izveides datumu.

Par 2. sleju: norādīt NT lielumu pirms apsekojuma sākuma.

Par 3. sleju: norādīt NT lielumu pēc apsekojuma.

Par 4. sleju: norādīt pieeju: izskaušana vai izplatīšanās ierobežošana. Aizpildīt tik rindu, cik vajadzīgs atkarībā no tā, cik NT ir uz katru kaitīgo organismu, un no pieejām, kas šajās teritorijās tiek izmantotas.

Par 5. sleju: norādīt apsekoto NT zonu, aizpildot tik rindu, cik vajadzīgs. Atsevišķās rindās norādīt, invadētā zona (IZ) vai buferzona (BZ). Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norādīt tās IZ platību, kurā apsekošana veikta (piem., pēdējie 20 km pie BZ robežas, ap stādaudzētavām).

Par 6. sleju: Norādīt apsekojamo vietu skaitu un aprakstu, aprakstam izraugoties vienu no šādiem ierakstiem:

1.

atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļu dārzs / vīna dārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs;

2.

(cita) atklāta platība: 2.1. privāts dārzs; 2.2. publiskas vietas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kur izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un drenāžas tīkls);

3.

fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta vieta, kas nav siltumnīca; 3.3. publiska vieta, kas nav siltumnīca; 3.4. citi apstākļi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas vietas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, mežrūpniecība).

Par 7. sleju: norādīt riska teritorijas, kas apzinātas, balstoties uz kaitīgā(-o) organisma(-u) bioloģiju, saimniekaugu klātbūtni, ekoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem un riska vietām.

Par 8. sleju: no 7. slejā norādītajām teritorijām norādīt apsekojumā iekļautās riska teritorijas.

Par 9. sleju: konkrēto gadījumu precizējot, norādīt, vai augi, augļi, sēklas, augsne, iepakojuma materiāls, koksne, tehnika, transportlīdzekļi, ūdens vai citi elementi.

Par 10. sleju: norādīt apsekoto augu sugu/ģinšu sarakstu (katru auga sugu/ģinti savā rindā).

Par 11. sleju: norādīt, kuros gada mēnešos apsekojums veikts.

Par 12. sleju: par apsekojumu sniegt informāciju, attiecībā uz katru kaitīgo organismu ņemot vērā konkrētās juridiskās prasības. Ja slejā prasītā informācija uz attiecīgo gadījumu neattiecas, rakstīt “neattiecas”.

Par 13. un 14. sleju: attiecīgā gadījumā norādīt rezultātus, pieejamo informāciju sniedzot attiecīgajās ailēs. “Nenoteikts” attiecas uz tādiem analizētiem paraugiem, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) rezultāts nav iegūts.

 

Par 15. sleju: norādīt paziņojumus par uzliesmojumiem gadā, kurā veikts apsekojums attiecībā uz konstatējumiem buferzonā. Ja kompetentā iestāde nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem, uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jāsniedz. Šādā gadījumā šīs informācijas nesniegšanas iemeslu norādīt 16. slejā (“Komentāri”).

B DAĻA

1.   Uz statistiku balstītu ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanas veidne

1.

Norobežotās teritorijas (NT) apraksts

2.

NT sākotnējais lielums (ha)

3.

Atjauninātās NT lielums (ha)

4.

Pieeja

5.

Zona

6.

Apsekojumu vietas

7.

Norises laiks

A.

Apsekojuma definīcija (ievades parametri, ko izmanto RiBESS+)

B.

Paraugu ņemšanas intensitāte

C.

Apsekojuma rezultāti

25.

Piezīmes

8.

Mērķpopulācija

9.

Epidemioloģiskās vienības

10.

Atklāšanas metodes

11.

Paraugu ņemšanas rezultativitāte

12.

Metodes jutība

13.

Riska faktori (darbības, vietas un teritorijas)

14.

Pārbaudīto epidemioloģisko vienību skaits

15.

Vizuālo pārbaužu skaits

16.

Paraugu skaits

17.

Slazdu skaits

18.

Slazdu izlikšanas vietu skaits

19.

Testu skaits

20.

Citu pasākumu skaits

21.

Rezultāti

22.

Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numuri

23.

Panāktais ticamības līmenis

24.

Priekšaplēstā izplatība

nosaukums

izveides datums

apraksts

numurs

saimnieksuga

platība (ha vai cita, piemērotāka, mērvienība)

pārbaudes vienības

apraksts

vienības

vizuālās pārbaudes

slazdu izlikšana

testēšana

citas metodes

riska faktors

riska līmeņi

vietu skaits

relatīvie riski

saimniekaugu populācijas īpatsvars

pozitīvs

negatīvs

nenoteikts

numurs

datums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.   Veidnes aizpildīšanas norādījumi

Paskaidrot, uz kādiem pamatpieņēmumiem balstās katra kaitīgā organisma apsekojuma plāns. Apkopot un pamatot:

—

mērķpopulāciju, epidemioloģisko vienību un pārbaudes vienības,

—

atklāšanas metodi un metodes jutību,

—

riska faktoru(-s), norādot riska līmeņus un attiecīgos relatīvos riskus un saimniekaugu populācijas īpatsvarus.

Par 1. sleju: norādīt ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju šo norobežoto teritoriju (NT) identificēt, un tās izveides datumu.

Par 2. sleju: norādīt NT lielumu pirms apsekojuma sākuma.

Par 3. sleju: norādīt NT lielumu pēc apsekojuma.

Par 4. sleju: norādīt pieeju: izskaušana vai izplatīšanās ierobežošana. Aizpildīt tik rindu, cik vajadzīgs atkarībā no tā, cik NT ir uz katru kaitīgo organismu, un no pieejām, kas šajās teritorijās tiek izmantotas.

Par 5. sleju: norādīt apsekoto NT zonu, aizpildot tik rindu, cik vajadzīgs. Atsevišķās rindās norādīt, invadētā zona (IZ) vai buferzona (BZ). Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norādīt tās IZ platību, kurā apsekošana veikta (piem., pēdējie 20 km, kas piekļaujas BZ robežai, ap stādaudzētavām).

Par 6. sleju: norādīt apsekojamo vietu skaitu un aprakstu, aprakstam izraugoties vienu no šādiem ierakstiem:

1.

atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļu dārzs / vīna dārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs;

2.

(cita) atklāta platība: 2.1. privāti dārzi; 2.2. publiskas vietas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kur izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un drenāžas tīkls);

3.

fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta vieta, kas nav siltumnīca; 3.3. publiska vieta, kas nav siltumnīca; 3.4. citi apstākļi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas vietas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, mežrūpniecība).

Par 7. sleju: norādīt gada mēnešus, kuros veikti apsekojumi.

Par 8. sleju: norādīt izraudzīto mērķpopulāciju, sniedzot attiecīgi saimnieksugu/ģinšu sarakstu un aptverto teritoriju. Mērķpopulāciju definē kā pārbaudāmo vienību kopumu. Lauksaimniecības platībām tās lielumu parasti nosaka hektāros, bet tie var būt zemes gabali, lauki, siltumnīcas u. tml. Izraudzīto pamatot pamatpieņēmumos. Norādīt apsekotās pārbaudāmās vienības. “Pārbaudāmā vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli un kaitīgo organismu pārnēsātāji, kas pārbaudīti, lai identificētu un atklātu kaitīgos organismus.

Par 9. sleju: norādīt apsekotās epidemioloģiskās vienības, tās aprakstot un norādot mērvienību. “Epidemioloģiskā vienība” ir viendabīga platība, kur kaitīgā organisma klātbūtnē šā organisma, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru mijiedarbība radītu vienādu epidemioloģisko ainu. Epidemioloģiskā vienība ir mērķpopulācijas apakšvienība, kas ir epidemioloģijas ziņā viendabīga un kur ir vismaz viens saimniekaugs. Dažos gadījumos par epidemioloģisku vienību var noteikt visu kāda reģiona/teritorijas/valsts saimniekaugu populāciju. Tās varētu būt statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai audzētavas, vai hektāri. Epidemioloģisko vienību izraudzīšanās jāpamato pie pamatpieņēmumiem.

Par 10. sleju: norādīt apsekojuma metodes, atkarībā no konkrētajām juridiskajām prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu arī katrā gadījumā veikto darbību skaitu. Ja slejā prasītā informācija nav pieejama, norādīt “nav pieejams”.

Par 11. sleju: norādīt paraugu ņemšanas rezultativitātes priekšaplēsi. Paraugu ņemšanas rezultativitāte ir varbūtība, ka no inficēta auga tiks paņemtas inficētas auga daļas. Attiecībā uz vektoriem tas raksturo, cik rezultatīvi ar attiecīgo metodi ir noķert pozitīvu vektoru, ja tāds apsekojamajā teritorijā ir. Attiecībā uz augsni tas raksturo, cik rezultatīvi tiks paņemts kaitīgo organismu saturošs augsnes paraugs, ja apsekojamajā teritorijā tāds kaitīgais organisms ir.

Par 12. sleju: “metodes jutība” ir metodes varbūtība pareizā kaitēkļa klātbūtnes atklāšanā. Metodes jutību definē kā varbūtību, ka tiešām pozitīvs saimniekaugs testā dod pozitīvu rezultātu. Tas ir paraugu ņemšanas rezultativitātes (proti, varbūtības, ka no inficēta auga tiks paņemtas inficētas daļas) reizinājums ar diagnostisko jutību (ko raksturo identifikācijā izmantotā vizuālā un/vai laboratoriskā pārbaude).

Par 13. sleju: atsevišķās rindās norādīt riska faktorus, izmantojot tik daudz rindu, cik nepieciešams. Par katru riska faktoru norādīt riska līmeni, attiecīgo relatīvo risku un saimniekaugu populācijas īpatsvaru.

Par B sleju: sniegt informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Ja slejā prasītā informācija uz attiecīgo gadījumu neattiecas, rakstīt “neattiecas”. Šajās slejās sniegtā informācija ir saistīta ar 10. slejas “Atklāšanas metodes” informāciju.

Par 18. sleju: ja slazdu izlikšanas vietu un slazdu skaits atšķiras (piem., viens un tas pats slazds tiek izmantots vairākās vietās), norādīt slazdu izlikšanas vietu skaitu (17. sleja).

Par 21. sleju: norādīt, par cik paraugiem konstatēts, ka tie ir pozitīvi, negatīvi vai nenoteikti. “Nenoteikts” attiecas uz tādiem analizētiem paraugiem, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) rezultāts nav iegūts.

Par 22. sleju: norādīt apsekojuma gadā iesniegtos paziņojumus par uzliesmojumiem. Ja kompetentā iestāde nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem, uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jāsniedz. Šādā gadījumā šās informācijas nesniegšanas iemeslu norādīt 25. slejā (“Komentāri”).

Par 23. sleju: norādīt apsekojuma jutību (definēta Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (ISPM) Nr. 31). Šo vērtību, kas raksturo ticamības līmeni, kurš panākts attiecībā uz brīvumu no kaitīgā organisma, aprēķina, balstoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), ar ko strādā, ņemot vērā metodes jutību un priekšaplēsto izplatību.

Par 24. sleju: norādīt priekšaplēsto izplatību, kuras pamatā ir pirms apsekojuma izdarīta aplēse par varbūtīgo faktisko kaitīgā organisma izplatību laukā. Priekšaplēstā izplatība tiek izvirzīta par apsekojuma mērķi un atbilst riska pārvaldītāju veidotajam kompromisam starp kaitēkļa klātbūtnes risku un apsekojumam pieejamajiem resursiem. Atklāšanas apsekojumam parastā iestatītā vērtība ir 1 %.


(1)   OV L 261, 14.10.2019., 37. lpp.


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/2520/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)