<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-594/18 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CC0594</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:352">EU:C:2020:352</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>31</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>31</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">P. Hogan</HT> secinājumi – Lieta C‑594/18 P</HT></P><P><HT TYPE="SC">Austrija/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Džerarda Hogana [<HT TYPE="ITALIC">Gerard Hogan</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20200507">2020. gada 7. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑594/18 P</HT></P><P>Austrijas Republika</P><P>pret</P><P>Eiropas Komisiju</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Atbalsts, ko Apvienotā Karaliste plāno īstenot, lai atbalstītu <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> atomelektrostaciju</KEYWORD><KEYWORD>Finanšu līgums par starpību, valsts ministra vienošanās un kredītgarantija</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu</KEYWORD><KEYWORD>Sabiedrisko interešu mērķis</KEYWORD><KEYWORD>Atbalsts ieguldījumam</KEYWORD><KEYWORD>Darbības atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>LESD 194. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Kodolenerģētikas veicināšana</KEYWORD><KEYWORD>Paziņojums par garantijām</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šī lieta var tikt aprakstīta kā juridiskais aspekts strīdā starp dalībvalstīm, kas atbalsta kodolenerģiju, un dalībvalstīm, kas to neatbalsta. Abas puses apgalvo, ka viņu nostāja balstās uz mērķi aizsargāt vidi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Skat. arī rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171010">2017. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Greenpeace Energy/</HT>Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑640/16 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:752">EU:C:2017:752</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un Ziņojumu ACCC/C/2015/128 Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejai, kas nodarbojas ar pieeju administratīvām vai tiesas procedūrām, lai apstrīdētu fizisku personu vai valsts iestāžu darbību vai bezdarbību, kas pārkāpj attiecīgās valsts tiesību aktus vides jomā (Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (<DATE ISO="19980625">1998. gada 25. jūnijs</DATE>, Orhūsa, Dānija) 9. panta 3. punkts). Abas šīs tiesvedības ir saistītas ar valsts atbalstu <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> projektam, un tās katra savā veidā liecina par asu pretestību, ar kuru saskaras projekts.</P></NOTE>. Lietas centrālo vietu ieņem fundamentālais jautājums par to, vai uz atomelektrostacijas būvniecību var attiekties Eiropas Komisijas atļauja valsts atbalstam LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Iespējams, ka tas ir pats svarīgākais jautājums, kas uzdots šajā apelācijas sūdzībā par Vispārējās tiesas nolēmumu, kurš pieņemts <DATE ISO="20180712">2018. gada 12. jūlijā</DATE> lietā Austrija/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180712">2018. gada 12. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>T‑356/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:439">EU:T:2018:439</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šajā lēmumā Vispārējā tiesa noraidīja Austrijas Republikas uzsākto procedūru tiesību akta atcelšanai, ar kuru tiek apstrīdēta Komisijas Lēmuma (ES) 2015/658 (<DATE ISO="20141008">2014. gada 8. oktobris</DATE>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Komisijas Lēmums par valsts atbalstu SA.34947 (2013/C) (ex 2013/N), ko Apvienotā Karaliste plāno īstenot attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> atomelektrostaciju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="109" PAGE.FIRST="44" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 109, 44. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> spēkā esamība (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>). Šis lēmums skar Apvienotās Karalistes finanšu atbalsta sniegšanu atomelektrostacijas <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> izbūvei Anglijas dienvidrietumu piekrastē. Kā jau varētu gaidīt, gan šī apstrīdētā lēmuma, gan pārsūdzētā sprieduma detaļas ir sarežģītas: pats par sevi runā jau tas, ka Vispārējās tiesas spriedumā ir apmēram 736 punkti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Tomēr, kā jau esmu norādījis, centrālo vietu šajā Austrijas Republikas iesniegtajā apelācijā ieņem tās apgalvojums par to, ka, tā kā Austrija (un arī vairākas citas dalībvalstis) ir stingri pret atomelektrostaciju būvniecību, tad vairāki Līgumi, kas reglamentē Eiropas Savienību (tostarp <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums), tieši vai netieši aizliedzot atbalsta piešķiršanu šādiem projektiem no citu kodolenerģiju atbalstošo dalībvalstu puses. Savukārt Apvienotā Karaliste (kura atbalsta apstrīdēto lēmumu) norādīja, ka tai esot tiesības izvēlēties savu enerģētikas politiku, tostarp tiesības izvēlēties <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>kādu no energoavotiem un noteikt savas energoapgādes vispārējo struktūru<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> LESD 194. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Tiesai gandrīz nav bijis iespējas pašai lemt par LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta pareizu piemērošanu, proti, par normu, attiecībā uz kuru Vispārējai tiesai ir vairāku gadu laikā izstrādāta judikatūra. Vienā no jautājumiem, kas izvirzīti šajā apelācijas sūdzībā, Tiesa tiek lūgta lemt par to, vai valsts atbalstam ir jāatbilst konkrētiem mērķiem, lai tas būtu saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un, ja tas tā ir, kādi ir šie mērķi. Tiesai arī būs iespēja izskatīt, vai, vērtējot valsts atbalstu, kas paredzēts <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā noteiktajai darbībai, ir vai nav jāņem vērā citi Savienības mērķi, kas norādīti LES un LESD, – šajā gadījumā vides aizsardzība.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, 192. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 194. panta 2. punkts un <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 1. un 2. pants, 106.a panta 3. punkts un 192. panta pirmā daļa ir primāro tiesību normas, kas veido tiesisko pamatu šajā pārsūdzībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (<DATE ISO="20150713">2015. gada 13. jūlijs</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="248" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 248, 9. lpp.</REF.DOC.OJ> Agrāk Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (<DATE ISO="19990322">1999. gada 22. marts</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="083" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1999">OV 1999, L 83, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, 1. panta c) punktā ir šāda definīcija:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>jauns atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir jebkurš atbalsts, t.i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (<DATE ISO="20040421">2004. gada 21. aprīlis</DATE>), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="140" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 140, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, 4. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta c) punkta nolūkiem izmaiņas esošajā atbalstā ir jebkādas pārmaiņas, izņemot pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar kopējo tirgu. Tomēr esošas atbalsta shēmas sākotnējā budžeta palielinājumu par summu līdz 20 % apmērā neuzskata par esoša atbalsta izmaiņām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Par šādām turpmāk minētām izmaiņām esošā atbalstā paziņo, izmantojot vienkāršoto paziņojuma veidlapu, kas iekļauta II pielikumā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atļautas atbalsta shēmas sākotnējā budžeta palielinājums par vairāk nekā 20 %;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>esošas atļautas atbalsta shēmas pagarinājums par laiku līdz sešiem gadiem ar budžeta palielinājumu vai bez tā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>stingrāku kritēriju noteikšana atļautas atbalsta shēmas piemērošanai, atbalsta intensitātes samazinājums vai attaisnoto izdevumu samazinājums;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].</P></ALINEA></PARAG><?PAGE NO="3"?><PARAG IDENTIFIER="004.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Vienkāršoto paziņošanas procedūru neizmanto, lai paziņotu par izmaiņām atbalsta shēmās, par kurām dalībvalstis nav iesniegušas gada ziņojumu [..].<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Komisijas paziņojuma par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Paziņojums par garantijām<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="155" PAGE.FIRST="10" DATE.PUB="2008">OV 2008, C 155, 10. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 3.2. punktā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Attiecībā uz individuālu valsts garantiju Komisija uzskata, ka, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka valsts atbalsta nav.</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Aizņēmējam nav finansiālu grūtību.</TXT><P>[..]</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Garantiju izsniedzot, var pienācīgi noteikt tās apmēru. Tas nozīmē, ka garantijai jābūt saistītai ar konkrētu finanšu darījumu, izsniegtai par nemainīgu maksimālo summu un uz ierobežotu laiku.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Garantija aptver ne vairāk par 80 % no aizdevuma vai citu finanšu saistību nenomaksātās daļas; šo ierobežojumu nepiemēro parāda vērtspapīru garantijām.</TXT><P>[..]</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Par garantiju tiek maksāta uz tirgu orientēta cena.</TXT><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Paziņojuma par garantijām 5.1. un 5.2. punktā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>5.1. Vispārīgs raksturojums</P><P>Komisijai ir jāpārbauda valsts garantijas, uz kurām attiecas [EKL] 87. panta 1. punkts [tagad LESD 107. panta 1. punkts], lai konstatētu, vai tās ir saderīgas ar kopējo tirgu. Pirms var veikt šādu novērtējumu par saderību, jānosaka atbalsta saņēmējs.</P><P>5.2. Novērtējums</P><P>To, vai atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, Komisija pārbaudīs saskaņā ar tādiem pa[šiem] noteikumiem, kādus piemēro citu veidu atbalsta pasākumiem. [..]<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT><DATE ISO="20131022">2013. gada 22. oktobrī</DATE> Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste paziņoja par pasākumiem, lai atbalstītu jaunu atomelektrostaciju <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT>, kas atradīsies blakus divām esošajām atomelektrostacijām <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point A</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point B</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/><HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>). Labuma guvējs no paziņotajiem pasākumiem ir sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">NNB Generation Company Limited</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/><HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT><QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>), kura pati ir <HT TYPE="ITALIC">EDF Energy plc</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/><HT TYPE="ITALIC">EDF</HT><QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) meitasuzņēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Paziņotie pasākumi ir sīki aprakstīti apstrīdētā lēmuma 2. iedaļā un ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Līgumiskā vienošanās, kuras mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti, pārdodot elektroenerģiju, ko ražo <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT>. Šī līguma pamatkoncepcija ir šāda: <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT> vai nu saņems, vai tai būs jāmaksā starpība starp iepriekš noteikto norunas cenu, kas ir aprēķināta, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT><?PAGE NO="4"?> prognozētajām būvniecības un ekspluatācijas izmaksām, ieskaitot saprātīgu peļņu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Tā tiks indeksēta atbilstoši patēriņa cenu indeksam un var tikt pārskatīta 15 gadus pēc pirmā reaktora darbības sākšanas dienas, kā arī 25 gadus pēc pirmā reaktora darbības sākšanas dienas, pamatojoties uz zināmām faktiskām izmaksām un pārskatītām nākotnes izmaksu prognozēm.</P></NOTE>, un atsauces cenu, ko Apvienotā Karaliste noteikusi visiem operatoriem, kas piegādā enerģiju tajā pašā segmentā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Šeit bāzes slodzes segments.</P></NOTE> un tiek atbalstīti ar šādu pasākumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Finanšu līgums par starpību<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>). Līgumam arī ir ienākumu sadales mehānisms. Tas ir ieviests starp <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Low Carbon Contracts Company Ltd</HT>, struktūru, kas finansējama, nosakot likumiska pienākuma uzlikšanu visiem licencētajiem elektroenerģijas piegādātājiem.</P></ITEM><ITEM><P>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT> tiks aizsargāta un var atgūt izmaksas tiesiskā regulējuma noteikto izmaiņu dēļ, un <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT> un tās ieguldītāji saņems kompensāciju pirmstermiņa slēgšanas gadījumā politisku iemeslu dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Proti, iemesli, kas nav saistīti ar veselību, kodoldrošumu, drošību, vides apsvērumiem, kodoltransporta vai kodolaizsardzības pasākumiem.</P></NOTE> vai trešās personas civiltiesiskās kodolatbildības apdrošināšanas neesamības dēļ. Šādos gadījumos <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT> var tikt nodota Apvienotās Karalistes valdībai.</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT> ieguldītāju iepriekš minētās tiesības saņemt kompensāciju slēgšanas gadījumā politisku iemeslu dēļ ir papildinātas ar vienošanos par garantijām, kas noslēdzama starp valsts ministru enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumos un <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT> ieguldītājiem, saskaņā ar kuru saskaņoto kompensāciju maksās valsts ministrs, ja <HT TYPE="ITALIC">Low Carbon Contracts Company Ltd</HT> nespēs to izdarīt (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>valsts ministra vienošanās<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>).</P></ITEM><ITEM><P>Apvienotā Karaliste garantēs obligācijas, ko emitē <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT>, lai finansētu ieguldījumus. Garantija sedz laikus samaksāta kvalificētā parāda pamatsummu un procentus un var sasniegt līdz pat 17 miljardiem britu mārciņu (GBP) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>kredītgarantija<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>).</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131218">2013. gada 18. decembra</DATE> lēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Valsts atbalsts SA.34947 (2013/C) (ex 2013/N) – Ieguldījumu līgums (cenas starpības līguma (<HT TYPE="ITALIC">Contract for Difference</HT>) agrīna forma) par jauno <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> atomelektrostaciju – Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="069" PAGE.FIRST="60" DATE.PUB="2014">OV 2014, C 69, 60. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>lēmums sākt izmeklēšanu<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>).</P></NOTE> Komisija nolēma sākt formālu izmeklēšanas procedūru par paziņotajiem pasākumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Šīs procedūras rezultātā <DATE ISO="20141008">2014. gada 8. oktobrī</DATE> Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu. Šajā lēmumā Komisija noteica, ka paziņotie pasākumi ir valsts atbalsts, bet pasākumi ir arī saderīgi ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma rezolutīvā daļa ir formulēta šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><ARTICLE IDENTIFIER="001"><TI.ART><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1. pants</TI.ART><ALINEA>Atbalsts <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> Finanšu līguma par starpību, valsts ministra vienošanās un kredītgarantijas veidā, kā arī visi ar to saistītie elementi, ko Apvienotā Karaliste plāno īstenot, ir saderīgi ar iekšējo tirgu [LESD] 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.</ALINEA><ALINEA>Tādēļ atbalstu tiek atļauts īstenot.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></ARTICLE></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20150706">2015. gada 6. jūlijā</DATE>, Austrijas Republika ir cēlusi šo prasību, lūdzot atcelt apstrīdēto lēmumu. Ar palātas priekšsēdētāja <DATE ISO="20151218">2015. gada 18. decembra</DATE> lēmumu Luksemburgas Lielhercogistei tika atļauts iestāties tiesvedībā Austrijas Republikas pusē. Ar palātas priekšsēdētāja <DATE ISO="20151209">2015. gada 9. decembra</DATE>, <DATE ISO="20160106">2016. gada 6. janvāra</DATE> un <DATE ISO="20160111">2016. gada 11. janvāra</DATE> lēmumiem Čehijas Republikai, Francijas Republikai, Ungārijai, Polijas Republikai, Rumānijai, Slovākijas Republikai un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei tika atļauts iestāties tiesvedībā Komisijas pusē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Lai pamatotu prasību Vispārējā tiesā, Austrijas Republika ir izvirzījusi desmit pamatus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa pilnībā noraidīja prasību. Tā nosprieda, ka Austrijas Republikai ir jāsedz savi, kā arī jāatlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumi. Ir nospriests, ka pusēm, kas iestājušās lietā, pašām ir jāsedz savi tiesāšanās izdevumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par apelācijas sūdzību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Austrijas Republikas prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pilnībā atcelt pārsūdzēto spriedumu;</P></ITEM><ITEM><P>pilnībā apmierināt pirmajā instancē izvirzīto prasījumu atcelt apstrīdēto lēmumu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Eiropas Komisijai segt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Luksemburgas Lielhercogiste atbalsta Austrijas Republikas prasījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>apelācijas sūdzību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Austrijas Republikai segt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Čehijas Republika un Slovākijas Republika pilnībā atbalsta Komisijas prasījumus. Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika un Apvienotā Karaliste atbalsta Komisijas prasījumu noraidīt apelācijas sūdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Visas puses, kas iestājušās lietā pirmajā instancē, izņemot Rumāniju, ir iesniegušas rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību. Tiesas sēdē <DATE ISO="20200128">2020. gada 28. janvārī</DATE> mutiskus argumentus Tiesai sniedza Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Austrijas Republika un Apvienotā Karaliste, kā arī Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības un Euratom sekas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><DATE ISO="20200131">2020. gada 31. janvārī</DATE> pusnaktī (pēc Centrāleiropas laika) Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības. Ņemot vērā, ka tiesvedība šajā lietā netika vērsta pret Apvienoto Karalisti, šim notikumam kā tādam nav nekādas tiešas ietekmes uz tiesvedību. Tomēr var atzīmēt, ka saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas<?PAGE NO="6"?> Atomenerģijas kopienas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Padomes Lēmums (ES) 2019/274 (2019. gada 11. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā parakstītu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="047" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2019">OV 2019, L I 47, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), un Padomes Lēmums (ES) 2020/48 (2020. gada 21. janvāris), ar ko groza Lēmumu (ES) 2019/274 par to, lai Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā parakstītu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="016" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2020">OV 2020, L I 16, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 89. pantu Tiesas spriedums būs juridiski pilnībā saistošs Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē, ja tas tiks pieņemts pirms pārejas perioda beigām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Katrā ziņā Austrijas Republika ir acīmredzami tiesīga lūgt atcelt pārsūdzēto spriedumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">C.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apelācijas sūdzības analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Šī Tiesai iesniegtā apelācijas sūdzība sastāv no pieciem atsevišķiem pamatiem, kaut arī tajos lielā mērā atkārtojas vairāki pamati, kas tikuši izvirzīti Vispārējā tiesā. Tomēr var atzīmēt, ka daži pamati, ko Austrijas Republika bija izvirzījusi Vispārējā tiesā pret apstrīdēto lēmumu, vairs netiek izvirzīti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu Austrijas Republika apgalvo, ka jaunas atomelektrostacijas būvniecība neesot Savienības interešu leģitīms mērķis, ko var sasniegt ar valsts atbalstu. Šajā nolūkā tā apstrīd pārsūdzētā sprieduma 79. un nākamos punktus, 97. punktu un 517. punktu. Otrajā apelācijas pamatā Austrijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 105., 139., 140., 144., 151. un 240. punktā uzskatot, ka attiecīgie pasākumi ir saderīgi ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo attiecīgā saimnieciskā darbība nav tikusi pareizi definēta un Vispārējā tiesa nav atzinusi, ka tirgus nepilnības ir nosacījums, lai atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu. Trešajā apelācijas pamatā Austrijas Republika apstrīd Vispārējās tiesas novērtējumu pārsūdzētā sprieduma 405., 413., 470., 499., 506., 507., 515. un nākamajos punktos tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesa uzskatīja, ka atbalsta pasākumi ir samērīgi. Ceturtajā pamatā Austrijas Republika apgalvo, ka atbalsts esot darbības atbalsts, kas ir pretrunā Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, tādējādi apstrīdot pārsūdzētā sprieduma 612. un 613. punktu. Piektajā pamatā Austrijas Republika uzskata, ka, no vienas puses, apstrīdētajā lēmumā nav pietiekami noteikti atbalsta elementi, lai būtu iespējams piemērot samērīguma pārbaudi, un, no otras puses, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā Paziņojumam par garantijām. Šajā ziņā tā apstrīd pārsūdzētā sprieduma 251. un nākamos punktus, 279. un 361. punktu, kuros Vispārējā tiesa noraida tādu pamatnostādņu un regulu piemērošanu, kas nav tieši piemērojamas attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem, kā arī apstrīd pārsūdzētā sprieduma 309. un 338. punktu par Paziņojuma par garantijām piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Tagad ierosinu secīgi izskatīt dažādus pamatus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pirmais pamats: atomelektrostacijas būvniecība nav Savienības interešu leģitīms mērķis</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Austrijas Republikas argumentu kopsavilkums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Pirmais pamats sastāv no trim daļām. Pirmām kārtām Austrijas Republika norāda, ka pārsūdzētā sprieduma 79. un nākamajos punktos Vispārējā tiesa esot nepareizi pieņēmusi, ka būtisks kritērijs jautājumā par to, vai atomenerģijas atbalsts ir interese, kuru var sasniegt ar valsts atbalstu, ir tas, vai attiecīgās intereses ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>sabiedrības intereses<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, nevis tas, vai tās ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>. Balstoties uz šo novērtējumu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu vienkārši tāpēc, ka tas kalpo sabiedrības interesēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Šajā novērtējumā Austrijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir atkāpusies no Komisijas prakses, kā arī no pastāvīgās judikatūras, saskaņā ar kuru visam valsts atbalstam ir jābūt virzītam uz Savienības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>kopīgu interešu<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> sasniegšanu. Austrijas Republika turklāt apgalvo, ka Savienības kopīgas intereses esot intereses, kas ir kopīgas visām dalībvalstīm.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Pirmā pamata otrajā daļā Austrijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 97. punktā konstatējot, ka, lai pamatotu valsts atbalstu ieguldījumiem kodolenerģijas jomā, var balstīties uz <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 2. panta c) punktu. Šīs normas formulējums neattiecas uz jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu, bet vērsts tikai uz to, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>lai atvieglotu ieguldījumus un nodrošinātu [..] galvenās iekārtas, kuras vajadzīgas, lai Kopienā attīstītu kodolenerģētiku<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>. Arī <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma IV nodaļā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Investīcijas<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>) valsts atbalsts nav minēts kā pasākums, kas paredzēts šī mērķa sasniegšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Pirmā pamata trešajā daļā Austrijas Republika kritizē Vispārējās tiesas balstīšanos uz <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a pantu, jo tā tomēr piemērojusi LESD 107. pantu uz tā pamata, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā nav nekādu noteikumu par valsts atbalstu. Ņemot vērā, ka Vispārējā tiesa ir piemērojusi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu situācijai, kuru regulē <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums, tai esot bijis jāņem vērā arī citas Savienības tiesību normas ārpus <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma. Proti, attiecīgās normas par vides aizsardzību, kas paredz veselības aizsardzību: Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>) 37. pants un LESD 11. pants un, konkrētāk, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/><HT TYPE="ITALIC">saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi</HT> [..] veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, kas LESD 194. panta 1. punkta c) apakšpunktā īpaši uzskatīti par Savienības enerģētikas politikas mērķiem. Tā arī norāda uz to, ka Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā šos mērķus, kas, [Austrijas] ieskatā, esot pretrunā piesardzības principam, principam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>piesārņotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> un ilgtspējas principam. Šajā ziņā Austrijas Republika apstrīd pārsūdzētā sprieduma 516. punktu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Novērtējums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Var būt lietderīgi vispirms izskatīt provizorisku aspektu, kas attiecas uz to vispārējo saikni starp <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumu un LESD, kas satur šajā lietā skartās normas par valsts atbalstu, jo šim aspektam ir nozīme attiecībā uz vairākiem Austrijas Republikas izvirzītajiem argumentiem. Šajā nolūkā es daļēji izskatīšu arī pirmā pamata trešo daļu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Saikne starp <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Euratom<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> līgumu un LES un LESD normām</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Lai gan Austrijas Republika apgalvo, ka uz jaunu atomelektrostaciju izbūvi neattiecoties <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 2. panta c) punkts, tagad ierosinu parādīt, ka nešķiet, ka tas liecinātu, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumam kā tādam nav nekādas nozīmes šajā lietā. Tā drīzāk apgalvo, ka, tā kā <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums neattiecas uz valsts atbalstu kodolenerģētikas nozarē, šī nozare nav jāatbalsta ar valsts atbalstu, – varbūt pat patiesāk varētu teikt, ka tā nevar tikt atbalstīta ar valsts atbalstu. Tas liek tuvāk aplūkot saikni starp <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumu un LES, kā arī LESD un jo īpaši <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punkta un LESD 194. panta 2. punkta otrās daļas piemērošanas jomu un nozīmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punkta formulējumā skaidri paredzēts, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumam ir tāds pats primāro tiesību statuss kā LES un LESD<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>To apliecina Lisabonas līgums, kas faktiski nemainīja <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumu; skat. Lisabonas līguma 2. protokola par grozījumiem Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā apsvērumus (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="306" PAGE.FIRST="199" DATE.PUB="2007">OV 2007, C 306, 199. lpp.</REF.DOC.OJ>). To apliecina vairāku dalībvalstu Deklarācija Nr. 54, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="083" PAGE.FIRST="356" DATE.PUB="2010">OV 2010, C 83, 356. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Tajā ir noteikts, ka LES un LESD noteikumi nevar tikt piemēroti <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma jomā tiktāl, ciktāl šie noteikumi atkāpjas no <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma noteikumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P><HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 1. punkts padara dažus LESD noteikumus par iestādēm tieši piemērojamus <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumam, jo <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punktā ir paredzēts, ka LES un LESD noteikumiem nav atkāpes no <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma noteikumiem. Līdzīgi noteikumi pastāvēja pirms Lisabonas līguma. <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punkta ekvivalents tika ietverts EK līgumā, proti, tā 305. panta 2. punktā.</P></NOTE>. Kā to formulē Vispārējā tiesa: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma normas ir īpašas normas salīdzinājumā ar [LESD normām] un tātad ir atkāpes no šīm pēdējām konflikta gadījumā.<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Pārsūdzētā sprieduma 72. punkts.</P></NOTE></TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tas nozīmē – ja uz kādu konkrētu jautājumu īpaši attiecas <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma noteikumi, tad LES vai LESD piemērošanai nav vietas tiktāl, ciktāl tie paredz pretējo.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Jautājums par to, kas notiek, ja uz jautājumu neattiecas <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums, iespējams, nav gluži vienkāršs. Kā norādījis ģenerāladvokāts M. Špunars [<HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT>] secinājumos lietā <HT TYPE="ITALIC">Kernkraftwerke Lippe‑Ems</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑5/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:51">EU:C:2015:51</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, ir divi veidi, kā skatīties uz saikni starp šiem līgumiem. Vienā gadījumā tiek pieņemts, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā ir izsmeļoši izskatīti visi jautājumi, kas saistīti ar kodolenerģijas jomu, pavisam neatstājot vietu nedz LES, nedz LESD piemērošanai. Otra pieeja paredz, ka LES un LESD ir piemērojami visās jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības un kuras <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums neaptver.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Ņemot vērā, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums ir tikai nozares līgums, kura mērķis ir veicināt pētniecību, attīstību un ieguldījumus kodolenerģijas nozarē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma preambulu un 2. pantu.</P></NOTE>, savukārt LES un LESD ir noteikti daudz tālejošākie mērķi, un ņemot vērā Savienības plašo kompetenci dažādās jomās un nozarēs, šķiet pareizi piemērot LESD noteikumus visos gadījumos, kad <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā nav ietverti konkrētāki noteikumi. Būtu dīvaini, ja, piemēram, LESD 157. panta 1. punkta normas par vienādu darba samaksu nebūtu piemērojamas darbiniekiem, kas strādā kodolenerģētikas nozarē. Katrā ziņā tieši šī pieeja ir atspoguļota arī Tiesas judikatūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Netieši skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑411/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:622">EU:C:2019:622</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Skat. arī ģenerāladvokātes J. Kokotes [<HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kokott</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑411/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:972">EU:C:2018:972</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī spriedumus, uz kuriem ir atsauce pārsūdzētā Vispārējās tiesas sprieduma 73. punktā šajā lietā, proti, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900329">1990. gada 29. marts</DATE>, <NAME.CASE>Grieķija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑62/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:153">EU:C:1990:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050412">2005. gada 12. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Apvienotā Karaliste</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑61/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:210">EU:C:2005:210</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī secinājumus 1/94 (PTO līgumam pievienotie nolīgumi), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19941115">1994. gada 15. novembris</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:384">EU:C:1994:384</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Manuprāt, no tā izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma noteikumi ir jāuzskata par <HT TYPE="ITALIC">leges speciales</HT> attiecībā pret LESD noteikumiem, kas neaizliedz LESD noteikumu piemērošanu, ja <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā nav nekādu īpašu vai konkrētu normu šajā jomā. Jebkāds cits secinājums faktiski nozīmētu, ka kodolenerģijas ražošanu neregulē neviens no vispārējiem noteikumiem, kas regulē iekšējo tirgu. Šajā lietā ir skaidrs, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā nav īpašu noteikumu par valsts atbalstu. Tādējādi no tā izriet, ka LESD 107., 108. un 109. panta noteikumi ir piemērojami atbalstam, ko piešķir dalībvalstis kodolenerģētikas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Šķiet, ka Austrijas Republika tam piekrīt. Tā tomēr norāda – ja piekrīt tam, ka kodolenerģētikas jomā var piemērot noteikumus par valsts atbalstu, ar kuriem cenšas sasniegt LESD mērķi panākt/saglabāt neizkropļotu konkurenci, tad esot jāņem vērā arī citi Līguma mērķi, piemēram, vides aizsardzība, princips <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>piesārņotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> un Hartas 37. pants (par vides aizsardzību).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tomēr es nevaru piekrist šim argumentam. Būtībā tas būtu tas pats kā teikt, ka kodolenerģētika pati par sevi nav saderīga ar LESD vides mērķiem un šī iemesla dēļ nav jāatļauj jebkāda veida valsts atbalsts, kas palīdzētu izbūvēt vai ekspluatēt šīs stacijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Protams, ir taisnība, ka politiskā līmenī daudzās dalībvalstīs tiek aktīvi apspriests jautājums par kodolenerģētikas priekšrocībām (vai tās trūkumiem atkarībā no konkrētā gadījuma) un vienprātība šajā jautājumā pašlaik nav panākta. Daži var domāt, ka Trīmailailendas, Fukušimas un jo īpaši Černobiļas AES ēna krīt pāri katras atomelektrostacijas būvniecībai un attīstībai un ka šī pieredze pietiekami norāda uz nopietna vides riska esamību, kura novēršana ir vienkārši neiespējama. Citi var domāt, ka, tā kā kodolenerģija nodrošina ilgtspējīgu enerģijas avotu ar mazu oglekļa saturu, tai ir jābūt daļai no dažādu enerģijas avotu kompleksa, ja būs jāizbeidz atkarība no izrakteņu kurināmā un būs jāsasniedz attiecīgie mērķi saistībā ar klimata pārmaiņām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Ir pilnīgi skaidrs, ka Tiesai nav nedz kompetences, nedz – kas ir tikpat svarīgi – demokrātiskas leģitimitātes lemt par šādiem jautājumiem. Manuprāt, pietiek jau ar to, ka tad, ja kodolenerģētikas attīstību uzskata par skaidri definētu Savienības primāro tiesību mērķi, kā tas ir atspoguļots <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā, no tiesiskā viedokļa šo mērķi nevar pakārtot šajā ziņā citiem LESD mērķiem, kuri, kā var šķist, iespējams, ir konfliktējoši. Turklāt LESD 194. panta 2. punkta otrās daļas skaidrā formulējumā acīmredzami ir atzītas katras dalībvalsts tiesības izvēlēties <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>kādu no energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes vispārējo struktūru<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, un šīm tiesībām ir jāattiecas uz tiesībām attīstīt kodolenerģiju un atomelektrostacijas kā daļu no saviem energoapgādes avotiem, ja kāda dalībvalsts labi attiecas pret to.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Jebkāds cits secinājums faktiski iznīcinātu <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punkta un LESD 194. panta 2. punkta otrās daļas lietderīgu iedarbību un atņemtu tiem jēgu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vai būtu pareizi izskatīt pirmo pamatu Tiesā?</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tālāk ir nepieciešams izskatīt Komisijas argumentu par to, ka pirmais pamats esot neefektīvs. Lai pamatotu šo argumentu, tā atsaucas uz pārsūdzētā sprieduma 85. punktu un to, ka Austrijas Republika nav apstrīdējusi šo sprieduma daļu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Ņemot vērā to, ka Austrijas Republika atsaucas uz 79. un nākamajiem punktiem kā uz punktiem, kurus tā apstrīd Vispārējās tiesas lēmuma argumentācijā, ir nedaudz neskaidrs, vai šī sprieduma daļa ir apstrīdēta.</P></NOTE>. Komisija apgalvo, ka jautājums par to, vai atbalsta pasākumam ir jākalpo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>kopīgām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>sabiedrības interesēm<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, nav būtisks, jo Vispārējā tiesa šajā punktā norāda, ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā ir jānošķir dalībvalsts izvirzītais mērķis un nosacījums, saskaņā ar kuru dalībvalsts atbalstam nedrīkst būt tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Atsaucoties uz šo punktu, Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā, ka atbalstam ir jākalpo sabiedrības interesēm, lai tas būtu pieņemams saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tādējādi Austrijas Republika apgalvo, ka par pareizu kritēriju būtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>kopīgu interešu<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>sabiedrības interešu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> pārbaude, savukārt Komisija uzskata, ka savā spriedumā Vispārējā tiesa nekādu pārbaudi nav piemērojusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Es nepiekrītu šādam novērtējumam. Pārsūdzētā sprieduma 87. punktā Vispārējā tiesa norāda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>[..] no tā nevar secināt, ka <HT TYPE="ITALIC">sabiedrības interešu mērķi, kurus dalībvalsts var tiekties sasniegt</HT>, nedrīkst pārsniegt visu vai lielākās daļas dalībvalstu kopīgos mērķus<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>. Tādējādi tas nozīmē, ka tā ņem vērā atbalsta pasākuma mērķi, kam, Vispārējās tiesas ieskatā, ir jābūt mērķim, kas vērsts uz sabiedrības interešu apmierināšanu. Vispārējai tiesai arī nebūtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>jāpārkvalificē<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, kas izmantots spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Mediaset</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100615">2010. gada 15. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>T‑177/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:233">EU:T:2010:233</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0125">125.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, lai tas nozīmētu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>sabiedrības intereses<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> pretstatā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>privātām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Pārsūdzētā sprieduma 86. punkts.</P></NOTE>, ja tā neuzskatīja šo kritēriju par būtisku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Vispārējā tiesā Austrijas Republika balstījās uz šo spriedumu, lai pamatotu apgalvojumu, ka atbalsta pasākumam ir jātiecas sasniegt skaidri noteiktu kopīgu interešu mērķi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Es arī nevaru piekrist Komisijas apgalvojumam, ka Vispārējā tiesa nav balstījusies uz atsevišķu kritēriju, saskaņā ar kuru attiecīgajam atbalstam ir jākalpo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>sabiedrības interesēm<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, jo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>konkrētas saimnieciskās darbības<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> attīstības veicināšana – prasība, kas tieši noteikta LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta formulējumā, – pati par sevi ir šīs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>sabiedrības intereses<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, nedz faktiski tam, ka jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>sabiedrības intereses<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> ir sinonīmi. Minēšu tikai trīs piemērus. Pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 48. punktā Vispārējā tiesa norāda, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>lai atbalstu varētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, tam ir jābūt vērstam uz saimnieciskās darbības attīstību, <HT TYPE="ITALIC">kas ir sabiedrības interešu mērķis</HT><QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>. Otrkārt, nākamajā punktā [Vispārējā] tiesa uzskata par lietderīgu vispirms novērtēt <HT TYPE="ITALIC">sabiedrības interešu mērķi</HT>, uz kuru balstās Apvienotā Karaliste.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Treškārt, atsaucoties uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Mediaset</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100615">2010. gada 15. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>T‑177/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:233">EU:T:2010:233</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0125">125.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Vispārējā tiesa skaidri norādīja, ka tā ir balstījusies uz šo prasību, tikai lai izslēgtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>privātās intereses<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Pārsūdzētā sprieduma 86. punkts.</P></NOTE>. Pārsūdzētā sprieduma 79.–128. punktā jau vien – iedaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>Par argumentiem, ar kuriem tiecas apstrīdēt Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru kodolenerģētikas veicināšana ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>kopīgu<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> interešu mērķis<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> – jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>sabiedrības interešu mērķis<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> tika izmantots sešpadsmit reižu – interesanti, pat ja piemin apstrīdēto lēmumu, kurā Komisija atsaucas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>kopīgu interešu mērķi<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Pārsūdzētā sprieduma 108. punkts ar atsauci uz apstrīdētā lēmuma 374. apsvērumu.</P></NOTE>. Šajās atsaucēs Vispārējā tiesa izskata jautājumu par to, vai kodolenerģētikas veicināšana tiecas sasniegt sabiedrības interešu mērķi atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, nevis par to, vai tās varētu būt privātas, nevis sabiedrības intereses. Lai gan Komisijai varētu būt taisnība, apgalvojot, ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā nav noteikts, ka atbalstam ir jākalpo sabiedrības interesēm, lai tas būtu saderīgs ar iekšējo tirgu, Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā acīmredzami nav atbalstījusi šo ierosinājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šī iemesla dēļ es neuzskatu pirmo pamatu par neefektīvu. Tas drīzāk ir pamats, kas Tiesai ir pienācīgi jāizskata.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>Sabiedrības intereses<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> kā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Austrijas Republika galvenokārt apgalvo, ka, lai piemērotu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalsta pasākumam esot jātiecas sasniegt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> un ka tas notiek tikai gadījumā, ja <HT TYPE="ITALIC">visas</HT> dalībvalstis atbalsta šīs intereses. Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 79. un nākamajos punktos nepiekrīt šim apgalvojumam. Uz šo jautājumu attiecas divi aspekti. Pirmkārt, vai LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam ir papildu prasība, kas neietilpst tā formulējumā, proti, ka atbalstam ir jātiecas sasniegt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, un, ja tas tā ir, kādas ir šādas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>. Otrkārt, ja var noteikt šādas papildu prasības esamību, tad ir jāuzdod papildu jautājums par to, vai šīs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>kopīgās intereses<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> ir jāizskata no visu dalībvalstu viedokļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Izskatot šos jautājumus, ir jāpatur prātā – Tiesa konsekventi nospriež, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība veikt jebkuru pārbaudi saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz to, vai konkrētais valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Jebkura šāda [rīcības brīvības] īstenošana, kas saistīta ar ekonomiskiem un sociāliem vērtējumiem, ir obligāti jāveic Kopienas kontekstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19800917">1980. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Philip Morris Holland</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>730/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:209">EU:C:1980:209</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19870224">1987. gada 24. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deufil</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>310/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:96">EU:C:1987:96</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Rezultātā pārbaudes tiesā ietvaros, kas tiek veikta attiecībā uz šīs rīcības brīvības īstenošanu, tiek pārbaudīts tikai tas, vai ir ievērotas procesuālās normas un normas par pamatojumu, kā arī tas, vai vērā ņemtie fakti ir pareizi, vai nav pieļauta kļūda tiesību piemērošanā vai acīmredzama kļūda faktu vērtējumā un vai nav notikusi pilnvaru ļaunprātīga izmantošana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020926">2002. gada 26. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Spānija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑351/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:530">EU:C:2002:530</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080911">2008. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Vācija u.c.<HT TYPE="ITALIC">/Kronofrance</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑75/05 P un C‑80/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:482">EU:C:2008:482</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo plašo rīcības brīvību, vispirms vēlos izskatīt Austrijas Republikas argumentu par to, ka Vispārējā tiesa ir atkāpusies no Komisijas prakses, kā arī no lielākās daļas judikatūras ar vienu prasību vien, ka valsts atbalsta pasākumam ir jāveicina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>sabiedrības intereses<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>. Pamatojot pirmo iebildumu, Austrijas Republika atsaucas uz vairākiem <HT TYPE="ITALIC">ieteikuma rakstura</HT><?PAGE NO="11"?> tiesību instrumentiem, no kuriem neviens tomēr šajā lietā nav piemērojams<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Austrijas Republika atsaucas uz principiem par valsts atbalsta novērtēšanu, kas minēti Komisijas paziņojuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="198" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, C 198, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 3. nodaļā (35. punkts), Komisijas paziņojuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, C 200, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 3.1. nodaļā (26. un nākamie punkti) un Komisijas paziņojuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="025" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, C 25, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 33. punktā; kā arī Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2014.–2020. gadam (OJ 2013, C 209, 1. lpp.) 26. punktā, kuros visos kā vērtējuma kritērijs ir minēts ieguldījums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>kopīgu interešu mērķa<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> sasniegšanai.</P></NOTE>. Turklāt tā atsaucas uz apstrīdēto lēmumu, kura 9.2. iedaļā faktiski ir izskatīts jautājums par to, vai atbalsts veicina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Apstrīdētā lēmuma 366.–374. apsvērums. Lēmumā sākt izmeklēšanu šis jautājums ir aprakstīts pat sīkāk (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="069" PAGE.FIRST="60" DATE.PUB="2014">OV 2014, C 69, 60. lpp.</REF.DOC.OJ>; 237.–267. punkts).</P></NOTE>. Pamatojot otro iebildumu, tā atsaucas uz Tiesas spriedumiem lietās <HT TYPE="ITALIC">Philip Morris Holland</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19800917">1980. gada 17. septembris</DATE> (<NO.CASE>730/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:209">EU:C:1980:209</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, <HT TYPE="ITALIC">Deufil</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19870224">1987. gada 24. februāris</DATE> (<NO.CASE>310/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:96">EU:C:1987:96</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un Spānija/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020919">2002. gada 19. septembris</DATE> (<NO.CASE>C‑113/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:507">EU:C:2002:507</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tā kā Komisijai nav kompetences pieņemt tiesību aktus valsts atbalsta jomā, no tā acīmredzami izriet, ka jebkādi paziņojumi, pamatnostādnes un nostādnes pašas par sevi nevar būt saistošas. Ja paziņojumi un pamatnostādnes, uz kurām atsaucas Austrijas Republika, būtu piemērojamas šīs lietas apstākļu kopumam, tās faktiski varētu noteikt ierobežojumu Komisijas rīcības brīvības īstenošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080911">2008. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Vācija u.c./<HT TYPE="ITALIC">Kronofrance</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑75/05 P un C‑80/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:482">EU:C:2008:482</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030930">2003. gada 30. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Freistaat Sachsen</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑57/00 P un C‑61/00 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:510">EU:C:2003:510</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110721">2011. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Freistaat Sachsen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Land Sachsen‑Anhalt</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑459/10 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:515">EU:C:2011:515</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr pat šādā gadījumā Komisijai ir saistības tikai tiktāl, ciktāl šajos tekstos pareizi piemēroti Līguma noteikumi, jo Komisijas sagatavotās pamatnostādnes un paziņojumi acīmredzami nevar atkāpties no šiem LESD noteikumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080911">2008. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Vācija u.c./<HT TYPE="ITALIC">Kronofrance</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑75/05 P un C‑80/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:482">EU:C:2008:482</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110721">2011. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Freistaat Sachsen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Land Sachsen‑Anhalt</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑459/10 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:515">EU:C:2011:515</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kurā Tiesa skaidri norāda, ka apstrīdama lēmuma spēkā esamība ir jāpārbauda tikai LESD ietvertā izņēmuma kontekstā (šajā gadījumā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts), nevis atsaucoties uz iespējamu agrāko praksi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tas viss nozīmē, ka pat Komisijas konsekventa nostāja jautājumā par to, kas ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>kopīgu interešu<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> mērķis, nevar liegt Vispārējai tiesai (vai attiecīgā gadījumā Tiesai) nospriest, ka šī prasība nav nepieciešama LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanā. Attiecībā uz Austrijas Republikas minēto judikatūru ierosinu izskatīt jautājumu par to, vai jebkāda prasība, ka atbalstam ir jākalpo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>kopīgu interešu<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> mērķim, ir atkāpe no šīs agrākās judikatūras, kopā ar jautājumu par to, vai visām dalībvalstīm katru reizi ir jāpanāk vienošanās, lai intereses varētu uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>sabiedrības interesēm<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Šo secinājumu 65. un nākamie punkti.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Par LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta pareizu piemērošanu – šajā normā ir noteikts, ka valsts atbalsts <HT TYPE="ITALIC">var</HT> būt saderīgs ar kopējo tirgu, ja i) tas veicina konkrētu saimniecisko darbību un ii) šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Pašā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta formulējumā nav nevienas norādes par jebkādām papildu prasībām, kurām šai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>saimnieciskajai darbībai<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> ir jāatbilst. Šī tiesību norma acīmredzami atšķiras no LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta, jo pēdējā minētā tiesību norma skaidri kvalificē atbalstu kā nepieciešamu, lai veicinātu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>kāda svarīga projekta īstenojumu <HT TYPE="ITALIC">visas Eiropas interesēs</HT><QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tomēr Vispārējā tiesa dažādās lietās, uz kurām atsaucas Austrijas Republika, ir nospriedusi, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>lai atbalsts būtu saderīgs ar kopējo tirgu [LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta] izpratnē, <HT TYPE="ITALIC">tam ir jābūt kopīgo interešu mērķim</HT> un ir jābūt nepieciešamam un samērīgam ar šo mērķi<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100615">2010. gada 15. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mediaset</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑177/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:233">EU:T:2010:233</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0125">125.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), mans izcēlums. Spriedumos, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090114">2009. gada 14. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kronoply</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑162/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:2">EU:T:2009:2</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141211">2014. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Austrija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑251/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:1060">EU:T:2014:1060</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0208">208.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), uz kuriem atsaucas Austrijas Republika, attiecīgi pirmās instances tiesa un Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas lēmumus, kuros tika izvērtēts, vai atbalstam ir kopīgu interešu mērķis vai arī atbalsts ir veicinājis kopīgu interešu mērķi, neizskatot jautājumu par to, vai atbalsts konkrētajā gadījumā kalpoja pašām kopīgajām interesēm.</P></NOTE>. Runājot par Komisiju, lēmumā sākt izmeklēšanu tā ir veltījusi 31 punktu jautājumam par to, vai atbalsts ir kopīgs mērķis, savukārt apstrīdētā lēmuma 9.2. iedaļā tā ir izskatījusi šo jautājumu un secinājusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir sekmēt kodolenerģijas izmantošanu, ir kopīgu interešu mērķis [..]<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>237.–267. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts ir ietverts Līguma VII sadaļas 1. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>Konkurences noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>. Esot daļai no nodaļas par konkurenci, šīs normas mērķis ir novērst konkurences izkropļojumus un negatīvu ietekmi uz tirdzniecību. Tās vieta Līgumā nenorāda uz mērķi piešķirt Komisijai papildu kompetenci, piemēram, revīzijas iestādei līdzīgas pilnvaras, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis efektīvi un rentabli tērē sabiedrības naudu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Tādējādi no tā izriet, ka nav prasības, ka atbalstam ir jāatbilst kādam citam mērķim, kas nav īpaši noteikts LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā. Ņemot vērā tā formulējumu un šīs normas vietu LESD, lai šāda veida atbalsts būtu saderīgs ar Līgumu, tam nav jābūt nedz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>kopīgu interešu mērķim<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>, nedz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>sabiedrības interešu mērķim<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>. Tam ir tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>jāveicina konkrētu saimniecisko darbību attīstība<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>, un tam nav jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>ar tādu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības nosacījumiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>. Šajā ziņā Austrijas Republikas arguments par to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka atbalstam ir jākalpo tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>sabiedrības<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>kopīgām<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> interesēm, nevar tikt pieņemts, jo – manuprāt un pretēji Vispārējās tiesas uzskatam pārsūdzētajā spriedumā – nav jāievēro neviens no šiem diviem kritērijiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Izrādot cieņu pret [Vispārējo tiesu], šeit, iespējams, ir tikai jāpiebilst, ka, tiesību ziņā nav pareizi tie Vispārējās tiesas apgalvojumi, kas izteikti līdztekus judikatūrai no tādām lietām kā <HT TYPE="ITALIC">Mediaset</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100615">2010. gada 15. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>T‑177/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:233">EU:T:2010:233</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> utt., par to, ka jebkādam atbalstam, kas apstiprināts saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir jākalpo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>kopīgu interešu<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> mērķim. Kā tikko norādīju, LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta pašreizējā tekstā nav šādas prasības, lai gan LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs [..]<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/>) šāda prasība ir.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Savukārt LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā vienīgi tiek prasīts, ka atbalsts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>. Ir taisnība, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> arī ir ietverts LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā. Šī tiesību norma ietver arī negatīvu nosacījumu, proti, lai atbalstam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/>. Šeit jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> ir izmantots atšķirīgā kontekstā. Šis negatīvais nosacījums kalpo, lai ieviestu tādas prasības kā samērīgums un nepieciešamība: no visa punkta formulējuma un struktūras skaidri izriet, ka tas <HT TYPE="ITALIC">nenozīmē</HT>, ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē <HT TYPE="ITALIC">pašam</HT> atbalsta mērķim ir jākalpo kopīgām interesēm. Ja šāds nodoms pastāvētu, autori to viegli pateiktu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā, gluži tāpat kā viņi to ir norādījuši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Ja Tiesa nepiekrīt secinājumam, ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā nav ietverta nekāda šāda papildu prasība, uzskatu, ka katrā ziņā ir skaidrs, ka jebkāda iespējama prasība par to, ka <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> projektam paredzētajam atbalstam būtu jākalpo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>kopīgu interešu<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> mērķim, faktiski ir tikusi izpildīta. Tas tā ir neatkarīgi no tā, vai šis kritērijs ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir jābūt visu dalībvalstu mērķim.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Šeit vispirms ir jāatgādina, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis arī ir pieņēmušas <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma noteikumus un tie ir tām saistoši. Lai gan pašlaik dalībvalstīm var būt domstarpības jautājumā par kodolenerģētiku un tieši šī iemesla dēļ varēja izrādīties neiespējami integrēt <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> Savienībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Skat. Kahl, W., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>Die Kompetenzen der EU in der Energiepolitik nach Lissabon<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/>, <HT TYPE="ITALIC">Europarecht</HT>, Nr. 5, 2009, 601. <FT TYPE="NUMBER">–621</FT>. lpp. <HT TYPE="ITALIC">Kahl</HT> norāda, ka Eiropadomes sanāksmē Lākenā 2001. gadā jau tika lemts pret <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> integrāciju Savienībā iespējamo politisko domstarpību dēļ. Tā rezultātā [prezidentvalsts secinājumu] sadaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>Dažādi lēmumi<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> tika iekļauts tikai viens punkts par drošības nozīmīgumu kodolenerģētikas nozarē, [skat.] prezidentvalsts secinājumus, Eiropadome, 2001. gada 14. un 15. decembris, Lākena, CONV 621/03, 1. lpp. Skat. arī Eiropadomes sanāksmē Briselē 2007. gada 8. un 9. martā sniegto prezidentvalsts secinājumu III iedaļas 11. punktu, 7224/1/07 REV 1, kas liecina par atšķirīgajiem viedokļiem.</P></NOTE>, tomēr nav noliedzams fakts, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums praktiski nav mainījies kopš tā stāšanās spēkā, savukārt Līgumos, kas regulē Eiropas Kopienu un Eiropas Savienību, protams, ir notikušas fundamentālas izmaiņas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Kā jau esmu norādījis citviet šajos secinājumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>42. punktā.</P></NOTE>, atomelektrostaciju attīstība – gan patlaban, gan tad, kad tika izsludināts <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums, – faktiski ir galvenais mērķis <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā, kurš, protams, joprojām ir daļa no Savienības primārajām tiesībām. No tā izriet, ka skaidri noteiktajam Līguma mērķim neatkarīgi no tā, kurā no pamatlīgumiem tas ir noteikts, jau pēc definīcijas ir jābūt tādam, kas veido kopīgu interešu mērķi valsts atbalsta noteikumu piemērošanas nolūkos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>To sakot, neatstāju bez ievērības Austrijas Republikas apgalvojumu par to – ja tā būtu sapratusi, ka atomelektrostaciju attīstību mūsdienās varētu atbalstīt ar valsts atbalstu, tā nekad nebūtu pieņēmusi <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumu. Tomēr, izrādot cieņu pret [Austrijas Republiku], tās apgalvojums ir pavisam nereāls, jo jebkurā gadījumā ir grūti interpretēt gan <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 1. pantu, gan 2. panta c) punktu (noteikumi, kurus tagad izskatīšu sīkāk) tādējādi, ka tie nozīmētu kaut ko citu, tos lasot kopā ar šī paša līguma 106.a panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Protams, ir taisnība – katrai dalībvalstij nav pienākuma nedz atļaut atomelektrostaciju darbību, nedz piešķirt finansiālu atbalstu šādām stacijām, ja tās jau pastāv tās teritorijā. Tomēr jautājums nepavisam nav par to. Ja kāda dalībvalsts veic pasākumus par labu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>[..] kodolenerģētikas rūpniecības nozaru izveidei un izaugsmei<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 1. pantu.</P></NOTE>, būvējot atomelektrostacijas, tā rīkojas saskaņā ar skaidru Savienības primāro tiesību noteikumu (<HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 1. pants kopā ar 192. pantu), kas – atkal jau pēc definīcijas – noteikti paredz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/> valsts atbalsta noteikumu izpratnē. Tomēr Austrijas Republika uzskata, ka judikatūra attiecībā uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir balstīta uz dalībvalstu vai attiecīgi Savienības kopīgām kolektīvajām interesēm, kuras, Austrijas Republikas ieskatā, noteikti nepastāvot, tāpēc ka tā pati iebilst pret kodolenerģijas mūsdienu attīstību. Šajā ziņā tā atsaucas uz trim Tiesas nolēmumiem, kas, pēc tās domām, apstiprinot šo nostāju. Tā kā Austrijas Republika balstās uz šo pašu nolēmumu vieniem un tiem pašiem fragmentiem, apgalvojot, ka tā būs atkāpe no agrākās judikatūras, ja Tiesa nepiemēros kritēriju, saskaņā ar kuru atbalstam ir jākalpo kopīgām interesēm, izskatīšu vienlaikus arī šo jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Pirmajā no šiem nolēmumiem, proti, spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Philip</HT> <HT TYPE="ITALIC">Morris Holland</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19800917">1980. gada 17. septembris</DATE> (<NO.CASE>730/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:209">EU:C:1980:209</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Austrijas Republika atsaucas uz šādiem fragmentiem (šī sprieduma 24.–26. punktā):</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>Jāpatur prātā, ka Komisijai ir rīcības brīvība, kuras īstenošana ir saistīta ar ekonomiskiem un sociāliem vērtējumiem, kas ir obligāti jāveic Kopienas kontekstā.</P><P>[..]</P><P>[..] Komisijas vērtējums galvenokārt ir balstīts uz konstatējumu, ka paredzētais cigarešu ražošanas pieaugums tiks eksportēts uz citām dalībvalstīm. [..] tas neļāva uzskatīt, ka šis atbalsts neietekmētu tirdzniecības apstākļus tiktāl, ciktāl tas būtu pretrunā kopīgām interesēm.<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/></P></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Uz šo fragmentu attiecas EEK līguma 92. panta 3. punkta c) apakšpunktā (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts) paredzētā negatīvā nosacījuma piemērošana. Šeit uzdotais jautājums ir par to, vai attiecīgais atbalsts traucē tirdzniecību nepieņemamā mērogā, un šajā kontekstā, protams, ir jāizvērtē ietekme uz vienoto tirgu kopumā. Tomēr jautājums, kas Tiesai ir jāizvērtē šajā lietā, proti, vai atbalstam ir jākalpo kopīgu interešu mērķim, protams, stāv augstāk pār šo konkrēto jautājumu. Pat ja jautājumā par kopīgām interesēm tiktu izdarīts citāds pieņēmums, nekas šajā spriedumā neliecina par nepieciešamību izvērtēt katras dalībvalsts individuālās politikas mērķus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>To pašu var teikt par otro nolēmumu, uz kuru ir atsauce šajā nolūkā, proti, spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Deufil</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19870224">1987. gada 24. februāris</DATE> (<NO.CASE>310/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:96">EU:C:1987:96</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā lietā Komisija noraidīja priekšlikumu par reģionālo atbalstu konkrētas ekonomikas nozares attīstībai Vācijā. Vispirms Tiesa atkārtoja (minētā sprieduma 18. punktā) sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Philip Morris Holland</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19800917">1980. gada 17. septembris</DATE> (<NO.CASE>730/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:209">EU:C:1980:209</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. 24. punktā izdarīto apgalvojumu. Turpinājumā Tiesa norādīja:</TXT><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>Komisija nekādā veidā nav pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas, uzskatot, ka atbalsta piešķiršana ieguldījumam, kas palielina ražošanas jaudu nozarē, kurā jau ir ievērojama pārprodukcija, ir pretrunā kopīgām interesēm [..].<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19870224">1987. gada 24. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deufil/</HT>Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>310/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:96">EU:C:1987:96</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tomēr šie fragmenti ir pilnībā nevainojami tajā ziņā, ka lietas <HT TYPE="ITALIC">Philip Morris Holland/</HT>Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19800917">1980. gada 17. septembris</DATE> (<NO.CASE>730/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:209">EU:C:1980:209</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> formulas atkārtojums atkal attiecas uz EEK līguma 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts) negatīvā nosacījuma piemērošanu – atšķirībā no atsevišķa jautājuma par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>kopīgām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/>, kas ir pozitīvs nosacījums, kurš attiecas uz jautājumu, vai atbalstam ir kopīgu interešu mērķis. Lai gan Tiesa, protams, norādīja, ka atbalsts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>ir pretrunā kopīgām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/>, tomēr tas ir jāaplūko konkrētajā kontekstā kopā ar citu nepārprotamu kritēriju, kas ir ietverts EEK līguma 92. panta 3. punkta c) apakšpunktā (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts). Citiem vārdiem sakot, attiecīgais ierosinātais valsts atbalsts jau nav izturējis attiecīgu pārbaudi, jo par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0092" REF.END="QE0092"/>konkrētas tautsaimniecības jomas attīstības veicināšanu” nevar uzskatīt atbalstu nozarei, kurā jau pastāv pārprodukcija<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/>. Katrā ziņā nekas šajā fragmentā neliecina par to, ka kopīgām interesēm ir jābūt visām pārējām dalībvalstīm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Trešais nolēmums, proti, spriedums Spānijas Karaliste/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020919">2002. gada 19. septembris</DATE> (<NO.CASE>C‑113/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:507">EU:C:2002:507</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, attiecās uz Spānijas atbalsta shēmu Estremaduras autonomajā kopienā esošajiem lauksaimniekiem. Austrijas Republika it īpaši atsaucas uz šī sprieduma 67. punktu, kas atkal atkārto sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Philip Morris Holland</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19800917">1980. gada 17. septembris</DATE> (<NO.CASE>730/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:209">EU:C:1980:209</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> 24. punktu. Attiecīgais fragments no lietas Spānijas Karaliste/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020919">2002. gada 19. septembris</DATE> (<NO.CASE>C‑113/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:507">EU:C:2002:507</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> ir izteikts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0093" REF.END="QE0093"/>Tomēr atšķirība formulējumā starp EKL 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu un EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu nevar novest pie secinājuma, ka Komisijai nav jāņem vērā Kopienas intereses, piemērojot 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un ka tai ir tikai jāpārbauda attiecīgo pasākumu specifiskā reģionālā ietekme, nepārbaudot to ietekmi uz attiecīgo tirgu vai tirgiem visā Kopienā. Tādā gadījumā Komisijai ne tikai ir jāpārbauda, vai šie pasākumi var efektīvi veicināt ekonomisko attīstību attiecīgajos reģionos, bet tai arī ir jāizvērtē šī atbalsta ietekme uz tirdzniecību dalībvalstu starpā un tostarp jāizvērtē šo pasākumu sektoriālā ietekme, kādu tie var izraisīt Savienības līmenī. Kā Tiesa jau ir nospriedusi, EKL 87. panta 3. punkts piešķir Komisijai rīcības brīvību, kuras īstenošana ietver ekonomiskus un sociālus vērtējumus, kas jāveic Kopienas kontekstā.<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/></P></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Tomēr ir skaidrs, ka šis fragments atkal attiecas uz pavisam atsevišķo jautājumu, kas izriet no LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā (iepriekš EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts) ietvertā negatīvā nosacījuma, proti, ka attiecīgajam atbalstam nav nekādas ietekmes uz attiecīgo tirgu vai tirgiem visā Kopienā (tagad Savienība) tādā ziņā, kas ir pretrunā kopīgajām interesēm. Tomēr tas nekādā veidā neietekmē vēl vienu atsevišķu jautājumu par to, vai atbalstam ir jākalpo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0094" REF.END="QE0094"/>kopīgu interešu<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/> mērķim vai arī tas ir jāatbalsta visām dalībvalstīm, pirms tas varētu tikt atzīts par kopīgu interešu mērķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka neviens no šiem trim spriedumiem nav uzskatāms par pamatu Austrijas Republikas apgalvojumam par to, ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē tā ir nepieciešama prasība, lai atbalsts būtu kopīgu interešu mērķis. Tie arī nenorāda, ka kopīgas intereses ir visu dalībvalstu intereses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Ir arī jāpatur prātā tas, ka visas dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumu un pievienojušās tam. No tā izriet, ka no tiesību viedokļa visas dalībvalstis ir jāuztver kā tādas, kuras ir devušas savu vispārēju piekrišanu jaunu atomelektrostaciju attīstībai. Ir taisnība, ka dažas dalībvalstis, piemēram, Austrijas Republika, ir nolēmušas, ka tās neveicinās vai pat neatļaus jaunu atomelektrostaciju attīstību savā teritorijā. Tomēr, piekrītot šī līguma mērķiem, tās tādējādi bez ierunām ir atzinušas, vismaz principā, citu dalībvalstu tiesības uz atomelektrostaciju attīstību <HT TYPE="ITALIC">savās teritorijās</HT>, ja tās to vēlas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Tādējādi no tā izriet – neatkarīgi no tā, kā aplūkot attiecīgos tiesību jautājumus –, ka atomelektrostaciju attīstība ir kopīgu interešu mērķis LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, kuram, kā redzams, visas dalībvalstis ir piekritušas, pat ja tas ir tikai tādēļ, ka tās ir pieņēmušas <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumu. Tādējādi, pat pieņemot (pretēji manam viedoklim), ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu var piemērot tikai tad, ja valsts atbalsts ir kopīgu interešu mērķis, Vispārējā tiesa nav pieļāvusi nekādu kļūdu tiesību piemērošanā. Vēlos arī piebilst, ja pat vienīgi pilnības labad, ka atomelektrostaciju attīstība ir arī sabiedrības interešu mērķis pretstatā privāto interešu mērķim.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Atomelektrostaciju būvniecība nav kodolenerģētikas veicināšana, kas paredzēta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0095" REF.END="QE0095"/>Euratom<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/> līgumā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Austrijas Republika arī apstrīd Vispārējās tiesas konstatējumu pārsūdzētā sprieduma 97. punktā par to, ka, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 1. panta 2. punktu un 2. panta c) punktu, Apvienotajai Karalistei bija tiesības radīt stimulu, lai veicinātu jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu. Savukārt Austrijas Republika apgalvo, balstoties uz <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 2. panta c) punktu, ka šis līgums neparedzot turpmāku atomelektrostaciju būvniecības veicināšanu vai esošo atomelektrostaciju aizstāšanu ar jaunākām, jau attīstītām tehnoloģijām. Šajā ziņā vispirms var norādīt – <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 1. pantā ir noteikts, ka Līguma galvenais mērķis ir radīt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0096" REF.END="QE0096"/>nepieciešamos apstākļus kodolenerģētikas rūpniecības nozaru straujai izveidei un izaugsmei<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/>. Savukārt 2. panta c) punktā ir noteikts, ka, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0097" REF.END="QE0097"/>veiktu šo uzdevumu<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/>, <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0098" REF.END="QE0098"/>atvieglo investīcijas un, īpaši sekmējot uzņēmumu ieguldījumus, nodrošina ar galvenajām būvēm un iekārtām, kuras vajadzīgas, lai Kopienā attīstītu kodolenerģētiku<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/>. Papildus minētajam <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 40. un 41. pantā, tos lasot kopā ar Līguma II pielikuma 11. punktu, ir arī uzsvērts fakts, ka Līgumā ir paredzēti ieguldījumi kodolreaktoros. Visbeidzot, saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 192. pantu dalībvalstis palīdz Kopienai tās uzdevumu veikšanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Iespējams, pirmais, ko gribētos teikt par šiem vispārīgajiem noteikumiem, ir tas, ka tajos noteikti paredzēta atomelektrostaciju esamība vismaz dažās dalībvalstīs, jo bez atomelektrostacijām nevarētu būt kodolenerģētikas. Un, ja nebūtu kodolenerģētikas, nebūtu lietderīgi izmantot nedz <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT>, nedz arī <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Otrkārt, dalībvalstis acīmredzami domāja, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums būs dzīvs dokuments ar spēju organiski attīstīties un pielāgoties mūsdienu apstākļiem, protams, Līguma noteiktajos ietvaros. Manuprāt, tas pats par sevi ir pietiekami, lai noraidītu Austrijas Republikas izvirzīto argumentu par to, ka šajos <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma noteikumos nav paredzēta nedz turpmāku atomelektrostaciju būvniecība, nedz novecojošu elektrostaciju aizstāšana un modernizācija ar jaunākām, jau attīstītām tehnoloģijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Ja šis arguments būtu pareizs, tas, piemēram, nozīmētu, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums būtu bijis piemērojams tikai pirmajā atomelektrostaciju būvniecības posmā divdesmitā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. No tā arī izrietētu, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums nebūtu piemērojams jaunākajiem apstākļiem, kad pienāktu laiks šā pirmā viļņa atomelektrostacijas pakāpeniski izņemt no ekspluatācijas, modernizēt un aizstāt. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma autori acīmredzami domāja, ka tā piemērošana būs beztermiņa. Tajā pavisam nav norādes, ka Līguma piemērošanas joma būtu vienkārši iecerēta kā ierobežota, it īpaši attiecībā uz pirmo atomelektrostaciju būvniecības vilni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Treškārt, katrā ziņā šo Austrijas Republikas argumentu neatbalsta paša <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma aktuālais formulējums. Galu galā 1. pantā ir noteikts, ka viens no Līguma mērķiem ir radīt nepieciešamos apstākļus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0099" REF.END="QE0099"/>kodolenerģētikas rūpniecības nozaru straujai izveidei un izaugsmei<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/>. Līdzīgā kārtā Līguma 2. panta c) punktā ir noteikts, ka viens no <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> uzdevumiem ir, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0100" REF.END="QE0100"/>īpaši sekmējot uzņēmumu ieguldījumus, nodrošināt ar galvenajām būvēm un iekārtām, kuras vajadzīgas, lai Kopienā attīstītu kodolenerģētiku<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/>. Šajos noteikumos ir acīmredzami paredzēta kodolenerģētikas rūpniecības nozaru izaugsme un attīstība, tostarp, kā skaidri noteikts 2. panta c) punktā, piesaistot privāto uzņēmumu ieguldījumus šajā nolūkā. Izrādot cieņu pret [Austrijas Republiku], [uzskatu] par pavisam nereālu pretējo argumentu, ko Austrijas Republika ir izvirzījusi mutiskās uzklausīšanas laikā <DATE ISO="20200128">2020. gada 28. janvārī</DATE>, par to, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 2. panta c) punktā pavisam nav šīs nozīmes, bet tā vietā tas attiecoties uz iespējamu jauno tehnoloģiju attīstību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Visbeidzot, šajā kontekstā arī atkal jāatzīmē LESD 194. panta 2. punkts. Šis noteikums, protams, ir jālasa kopsakarā ar <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumu. Kā jau esmu norādījis, LESD 194. panta 2. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka Savienības vispārējā kompetence enerģētikas jomā neietekmēs dalībvalsts tiesības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0101" REF.END="QE0101"/>paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>No šī noteikuma ļoti skaidri izriet, ka principā katras dalībvalsts tiesības izvēlēties savu enerģijas avotu kompleksu, lai kas tas būtu, proti, fosilais kurināmais, atjaunojamie enerģijas avoti, piemēram, saules enerģija un vēja enerģija, vai, kā šajā lietā, kodolenerģija, ir jebkurā gadījumā neaizskaramas. Kā savos apsvērumos ir norādījusi Apvienotā Karaliste, tā ir izvēlējusies atbalstīt kodolenerģiju kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0102" REF.END="QE0102"/>uzticamu elementu ar zemu oglekļa saturu savā plašajā enerģijas avotu kompleksā<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Tas viss pastiprina secinājumu par to, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma mērķus un kompetenci var taisnīgi interpretēt kā tādus, kas attiecas uz mūsdienu atomelektrostaciju būvniecību dalībvalstīs, nevis vienkārši uz tām atomelektrostacijām, kas tika paredzētas vai projektētas laikā, kad <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums tika izsludināts. Vispārējās tiesas nostājas vispārējais saturs un pieeja pārsūdzētajā spriedumā pilnībā saskan ar šādu noteikumu interpretāciju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">d)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vai Vispārējai tiesai bija jāņem vērā arī citi LESD mērķi, pārbaudot, vai atbalsta pasākums veicina kopīgu interešu mērķa sasniegšanu?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 517. punktā, ko Austrijas Republika apstrīd, Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka tas būtu pretrunā <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punktam, ja vides aizsardzības princips, piesardzības princips, princips <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0103" REF.END="QE0103"/>piesārņotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/> un ilgtspējas princips tiktu interpretēti tādējādi, ka tie liedz piešķirt valsts atbalstu atomelektrostacijas celtniecībai vai darbībai, neatkarīgi no tā, vai Komisijai bija jāņem vērā šie principi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>No otras puses, Austrijas Republika apgalvo – ja, neraugoties uz <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punktu, kodolenerģijai tiek piemērots LESD 107. pants, tad esot jāpiemēro arī citi Savienības tiesību principi, piemēram, prasības vides aizsardzības jomā, kas ietver Hartas 37. pantā un LESD 11. pantā minēto veselības aizsardzību. Turklāt Austrijas Republika apgalvo, ka neesot jāatsaucas uz <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punktu, lai pamatotu valsts atbalstu, jo šī norma galvenokārt attiecas uz konfliktiem par likumdošanas darbības tiesisko pamatu, proti, konfliktu, kura šajā lietā nav. Atbilde uz šiem argumentiem ir izklāstīta turpmāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Pirmkārt, pretēji tam, kas attiecas uz valsts atbalsta jomu, <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma II sadaļas 3. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0104" REF.END="QE0104"/>Veselības aizsardzība un darba drošība<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/> ir izskatīti vides jautājumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Skat. arī preambulu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0105" REF.END="QE0105"/>TIEKDAMIES radīt drošības apstākļus, kas vajadzīgi, lai novērstu draudus iedzīvotāju veselībai un dzīvībai<QUOT.END REF.START="QS0105" CODE="201D" ID="QE0105"/>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 2. panta b) punktu.</P></NOTE>. Šiem noteikumiem ir prioritāte saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punktu, un tie neatstāj vietu citu Savienības tiesību principu piemērošanai šajā jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Šīs lietas fakti būtiski atšķiras no faktiem <DATE ISO="20050412">2005. gada 12. aprīļa</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Apvienotā Karaliste</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑61/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:210">EU:C:2005:210</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā Komisija vēlējās atsaukties uz <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma noteikumu kodolenerģijas jomā militāros nolūkos, kas neietilpst <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma piemērošanas jomā. Šajā kontekstā 44. punktā Tiesa ir atzīmējusi, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0106" REF.END="QE0106"/>kaut arī [<HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT>] līgums neparedz īpašus instrumentus, ko Kopiena varētu izmantot, lai īstenotu [sabiedrības veselības un vides aizsardzību pret briesmām, kas saistītas ar kodolenerģijas izmantošanu, tostarp militāros nolūkos], tas neizslēdz iespēju, ka attiecīgus pasākumus var veikt, pamatojoties uz atbilstošiem EK līguma noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0106" CODE="201D" ID="QE0106"/>. Šīs lietas fakti būtiski atšķiras arī no faktiem <DATE ISO="20091027">2009. gada 27. oktobra</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ČEZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑115/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:660">EU:C:2009:660</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kas attiecas uz vienlīdzības principa piemērošanu, par kuru <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā nav skaidru noteikumu (skat. šī sprieduma 87.–91. punktu) un kura piemērošana, kā šajā lietā norāda Slovākijas Republika, nenoved pie iznākuma, kas atņem jēgu <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma mērķiem.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Otrkārt, fakts, ka noteikums varēja tikt iecerēts galvenokārt tam, lai risinātu konfliktus par pasākumu tiesisko pamatu, neizslēdz tā piemērošanu citiem jautājumiem. Šis aspekts ir ļoti īpašs, jo nedz <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punkta formulējums, nedz tā konteksts – tas tika pārvietots no EK līguma sestās daļas par vispārīgiem un nobeiguma noteikumiem uz <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> nodaļu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0107" REF.END="QE0107"/>Dažu Līguma par Eiropas Savienības un Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumu piemērošana<QUOT.END REF.START="QS0107" CODE="201D" ID="QE0107"/> – neliecina par šādu ierobežojumu tā piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punkts nav vienīgā norma, kas jāņem vērā jautājumā par dalībvalstu energoapgādi. Ja Komisijai būtu piešķirta plašāka kompetence novērtēt dalībvalstu lēmumus par valsts atbalstu saskaņā ar principiem, kas nav tie, kuri noteikti LESD 107. pantā, tas acīmredzami ierobežotu dalībvalstu autonomiju šajā jomā. Tātad jautājums ir par to, vai Līgumi faktiski to atļauj. Enerģētikas joma ir LESD XXI sadaļas priekšmets. Saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta i) apakšpunktu Savienība šajā jomā dala kompetenci ar dalībvalstīm. LESD 194. panta 1. punktā un 194. panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes pienākums nosacīt vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu konkrētus ar enerģētikas nozari saistītus mērķus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0108" REF.END="QE0108"/>saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi<QUOT.END REF.START="QS0108" CODE="201D" ID="QE0108"/>. Kā jau esmu atzīmējis, LESD 194. panta 2. punktā ir arī skaidri norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0109" REF.END="QE0109"/>[šādi pasākumi] neietekmē dalībvalstu tiesības [..] izvēlēties kādu no energoavotiem [..]<QUOT.END REF.START="QS0109" CODE="201D" ID="QE0109"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Skat. arī LESD 192. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto procesuālo noteikumu gadījumā, ja Eiropas Savienība aktīvi piedalās šajā jomā, kā arī Deklarāciju Nr. 35, kura pievienota Lisabonas līgumu, kas parakstīts <DATE ISO="20171213">2017. gada 13. decembrī</DATE>, pieņēmušās Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka ir jāsaglabā un jāatzīst dalībvalstu rīcības brīvība attiecībā uz to energoapgādi. Šajā ziņā LESD 194. panta 2. punkts ir nozīmīgs instruments, kas līdzsvaro atsevišķu dalībvalstu lomu attiecībā pret Savienību enerģētikas politikas jomā. Tādējādi jau vien šo iemeslu dēļ nešķiet, ka būtu lietderīgi atļaut Komisijai izskatīt Savienības mērķus ārpus kopējā tirgus aizsardzības, kas īpaši noteikta LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā, kad Komisija vērtē valsts atbalstu enerģētikas nozarē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Šo iemeslu dēļ Austrija arī nevar atsaukties uz gadījumiem ārpus valsts atbalsta jomas.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Arī Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūrā, pat tajās jomās, kas neattiecas uz enerģētikas nozari, Komisijai nav uzlikts nedz pienākums, nedz piešķirtas pilnvaras to darīt.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Vides aizsardzības princips, piesardzības princips, princips <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0110" REF.END="QE0110"/>piesārņotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0110" CODE="201D" ID="QE0110"/> un ilgtspējas princips ir tie konkrētie Austrijas Republikas izvirzītie principi, kuri, pēc Austrijas Republikas domām, bija jāņem vērā jau tad, kad tika vērtēts, vai atbalsta pasākumam ir kopīgu interešu mērķis. Tomēr, kā Vispārējā tiesa ir pareizi atzīmējusi pārsūdzētā sprieduma 515. punktā, Komisijai būtu bijis jāņem vērā šie principi tikai tad, ja Apvienotā Karaliste tiešām tiektos tos īstenot ar savu atbalsta pasākumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141203">2014. gada 3. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Castelnou Energía</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑57/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:1021">EU:T:2014:1021</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0189">189.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā gadījumā Komisija varētu tos izskatīt, pārbaudot, vai pasākumi ir atbilstīgi, lai sasniegtu šo mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Lai gan Austrijas Republika apgalvo, ka šie principi esot bijuši jāņem vērā jau tad, kad tika lemts, vai atbalsta pasākumiem ir kopīgu interešu mērķis, tā apstrīd pārsūdzētā sprieduma 517. punktu, kas attiecas uz jautājumu par atbalsta samērīgumu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā ietvertajam negatīvajam nosacījumam. Līdz ar to Vispārējās tiesas apsvērumi šajā pārsūdzētā sprieduma daļā attiecas uz jautājumiem par samērīgumu.</P></NOTE>. Šajā lietā tomēr šeit izvirzītais mērķis bija veicināt kodolenerģijas ražošanu, un saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu Komisijai bija tikai jāizvērtē, vai pasākumam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Attiecībā uz šo vērtējumu skat. šo secinājumu 115. un nākamos punktus.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Šo secinājumu nemaina arī šāda judikatūra: Tiesa ir nospriedusi, ka Komisijai, kad tā piemēro procedūru valsts atbalsta jomā, atbilstoši Līguma vispārējai sistēmai ir jāievēro saskanība starp tiesību normām, kas reglamentē valsts atbalstu, un īpašām tiesību normām, kas nav pirmās minētās, un tādējādi jāizvērtē konkrētā atbalsta saderība ar šīm īpašajām tiesību normām, <HT TYPE="ITALIC">ja atbalsta aspekti ir tik cieši saistīti ar atbalsta priekšmetu, ka tos nav iespējams izvērtēt atsevišķi</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19930615">1993. gada 15. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Matra</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑225/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:239">EU:C:1993:239</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šajā ziņā skat. arī Vispārējās tiesas novērtējumu spriedumos, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040113">2004. gada 13. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Thermenhotel Stoiser Franz</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑158/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2004:2">EU:T:2004:2</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0159">159.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080212">2008. gada 12. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BUPA</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑289/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:29">EU:T:2008:29</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0315">315.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141203">2014. gada 3. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Castelnou Energía</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑57/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:1021">EU:T:2014:1021</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0185">185.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0190">190.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā lietā, kā norāda Komisija, Austrijas Republika nav ziņojusi par šādas ciešas sasaisties esamību; un tā arī nepastāv. Austrijas Republikas izvirzītie principi, proti, vides aizsardzības princips, piesardzības princips, princips <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0111" REF.END="QE0111"/>piesārņotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0111" CODE="201D" ID="QE0111"/> un ilgtspējas princips, var tikt izvērtēti atsevišķi un, ja nepieciešams, citu tiesvedību ietvaros<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Tādējādi, piemēram, lai nodrošinātu atomelektrostaciju būvniecību un darbību Apvienotajā Karalistē, ir nepieciešams saņemt vairākas atļaujas, licences un apliecības, kas var attiekties uz attiecīgiem vides jautājumiem. Šādu atļauju, licenču un apliecību izdošanu var arī pārsūdzēt tiesā. Komisija arī tiek informēta, piemēram, tā saņem informāciju par jebkādiem plāniem attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanu saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 37. pantu, un tā sniedz savu atzinumu par šādiem plāniem. Skat., piemēram, Komisijas <DATE ISO="20120203">2012. gada 3. februāra</DATE> atzinumu par to radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plānu, kuri rodas no diviem Eiropas kompresijas reaktoriem (<HT TYPE="ITALIC">EPR</HT>) <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> kodolspēkstacijā, kas atrodas Somersetā Apvienotajā Karalistē (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="033" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, C 33, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Jāpiemin, ka saskaņā ar Komisijas atbildes 150. punktu Austrijas Republika nav apstrīdējusi citu lēmumu, proti, par tarifikācijas metodi kodolatkritumu [pārkraušanas] līgumiem, kas arī tika kvalificēti par valsts atbalstu un atzīti par saderīgiem ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Pārsūdzētā sprieduma 359. punkts, kas attiecas uz <DATE ISO="20151009">2015. gada 9. oktobra</DATE> lēmumu lietā SA.34962 <HT TYPE="ITALIC">Waste Contract for New Nuclear Power Stations</HT> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="161" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, C 161, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa nav pieļāvusi nekādu kļūdu tiesību piemērošanā, konstatējot, ka tai nebija jāņem vērā citi Līgumu mērķi, nosakot to, vai atbalsta pasākumi veicina kopīgu interešu mērķi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Otrais pamats: LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts tika piemērots nepareizi, jo attiecīgā ekonomikas nozare nav tikusi pareizi definēta un prasība par tirgus nepilnību nav tikusi piemērota</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Austrijas Republikas argumentu kopsavilkums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 105., 139., 140. un 144. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka kodolenerģētikas veicināšana ir attiecīgā saimnieciskā darbība LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē un ka <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> attīstība ir šāda kodolenerģētikas veicināšana. Pārsūdzētā sprieduma 151. un 240. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka tirgus nepilnības esamība var<?PAGE NO="19"?> būt atbilstīgais elements, lai valsts atbalstu atzītu par saderīgu ar iekšējo tirgu, bet tirgus nepilnības neesamība nebūt nenozīmē, ka nav izpildīti LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi un ka pat tad, ja tirgus nepilnības nebija, Apvienotās Karalistes intervence faktiski bija nepieciešama, lai sasniegtu <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> attīstību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Otrajā pamatā Austrijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā trijos aspektos. Pirmkārt, tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa nav atzinusi, ka apstrīdētajā lēmumā nav definēta attiecīgā saimnieciskā darbība LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Šajā ziņā Austrijas Republika arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav izpildījusi savu pienākumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu, proti, pienācīgi pamatot faktiskos un tiesiskos iemeslus attiecībā uz saimniecisko darbību, ko veicina ar atbalstu <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT>. Otrkārt, tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi definējusi attiecīgo saimniecisko darbību, jo atbilstoša saimnieciskā darbība esot enerģijas ražošana, nevis kodolenerģijas ražošana. Treškārt, tā uzskata, ka Vispārējā tiesa neesot atzinusi, ka tirgus nepilnība esot tiesiskais priekšnosacījums jebkādam konstatējumam par nepieciešamību saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Novērtējums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Attiecībā uz jautājumu par tās saimnieciskās darbības nedefinēšanu, ko veicina ar atbalstu, Vispārējā tiesa ne tikai noraidīja argumentu par pamatojuma nepietiekamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 155.–157. punktu, kā arī 405. punktu, kurā Vispārējā tiesa izskata kodolenerģētikas īpašības (it īpaši attiecībā uz finansēšanu atomelektrostacijām).</P></NOTE>, bet arī viss apstrīdētais lēmums ir balstīts uz to, ka runa ir par elektroenerģijas ražošanu ar kodolenerģijas palīdzību, un lēmumā ir daudz šādu atsauču. Šajā sakarā var minēt daudzus piemērus, bet, iespējams, pietiks ar apstrīdētā lēmuma 358. apsvērumu, kurā ir noteikts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0112" REF.END="QE0112"/>Tāpēc Komisija secina, ka [Finanšu līgumā par starpību] attiecībā uz [<HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point</HT>] ir paredzēti nosacījumi elektroenerģijas ražošanai, izmantojot kodoltehnoloģiju [..].<QUOT.END REF.START="QS0112" CODE="201D" ID="QE0112"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Tādējādi, manuprāt, Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 139. punktā nosakot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0113" REF.END="QE0113"/>Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka Komisija nav precizējusi, kādu saimniecisko darbību LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē bija paredzēts veicināt ar aplūkojamajiem pasākumiem, ir jānoraida<QUOT.END REF.START="QS0113" CODE="201D" ID="QE0113"/>. Šajā punktā Vispārējā tiesa balstās uz apstrīdētā lēmuma 392. apsvērumu, kas ir vēl viens piemērs, kurā saimnieciskā darbība tika skaidri definēta. Tādējādi Austrijas Republikas izvirzītais arguments par nepieciešamību pārskatīt Komisijas lēmumu acīmredzami nav pieņemams<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Saskaņā ar LESD 256. panta 1. punkta otro daļu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu prasības ceļ tikai pret Vispārējās tiesas kļūdām, ar kurām pārkāptas Savienības tiesības.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Vispārējās tiesas pamatojums arī nebija nepietiekams. Pirmkārt, jāatzīmē, ka prasītājas atsaukšanās uz LESD 296. panta otro daļu ir kļūdaina. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākums norādīt pamatojumu, kas Vispārējai tiesai ir noteikts atbilstoši Tiesas statūtu 53. pantam kopā ar šo statūtu 36. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 117. panta m) punktam, nenozīmē šīs tiesas pienākumu sniegt vispusīgu un detalizētu visas lietas dalībnieku sniegtās argumentācijas izklāstu. Attiecīgi Vispārējās tiesas pamatojums var būt netieši izteikts, ja vien tas ļauj ieinteresētajām personām uzzināt iemeslus, kuru dēļ Vispārējā tiesa nav piekritusi to argumentiem, un ļauj nodrošināt, ka Tiesas rīcībā ir pietiekama informācija, lai veiktu pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110705">2011. gada 5. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Edwin</HT>/ITSB</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑263/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:452">EU:C:2011:452</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 155. un 156. punktā Vispārējā tiesa atgādināja iemeslus, ko Komisija sniegusi [Vispārējās tiesas] novērtēšanai un kas pierāda kodolenerģijas ražošanas kā saimnieciskās darbības specifiskumu. Tādējādi Vispārējā tiesa skaidri atbilda iepriekš minētajam standartam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Otrajā iebildumā Austrijas Republika uzskata, ka Vispārējai tiesai bija jānoteic, ka attiecīgā saimnieciskā darbība esot elektroenerģijas ražošana, nevis kodolenerģijas ražošana. Šī lietas dalībniece apgalvo, ka valsts atbalsta noteikumu piemērošanas izpratnē nozīme ir galīgajam produktam, proti, elektroenerģijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Es nevaru tam piekrist. Viss šis uzdevums, kas saistīts ar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, ir vērsts uz attiecīgās saimnieciskās darbības definēšanu, lai novērtētu, vai attiecīgais atbalsts ir nepieciešams, lai palīdzētu ekonomikas attīstībai. Tādējādi var uzdot jautājumu, vai valsts atbalsts sniegs palīdzību kodolenerģētikas attīstībai salīdzinājumā ar elektroenerģijas ražošanu kopumā. Komisijas rīcībā bija vairāki pierādījumi – kā to konstatēja Vispārējā tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Skat., piemēram, pārsūdzētā sprieduma 165., 168., 171. un 174. punktu.</P></NOTE> –, saskaņā ar kuriem tirgus nevēlējās vai pat bija nespējīgs finansēt <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> projektu bez Apvienotās Karalistes sniegtajām garantijām un citām atbalsta formām. Šajā lietā nav nozīmes tam, ka attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">citiem</HT> elektroenerģijas ražošanas veidiem tirgus nepilnība varēja nepastāvēt. Šeit atkal jāpatur prātā katras dalībvalsts tiesības izvēlēties savu enerģijas avotu kompleksu saskaņā ar LESD 194. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Tā kā Austrijas Republika atsaucas uz Vispārējās tiesas rīkojuma 54. un nākamajiem punktiem lietā <HT TYPE="ITALIC">Greenpeace Energy</HT> u.c./Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160926">2016. gada 26. septembris</DATE> (<NO.CASE>T‑382/15</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:589">EU:T:2016:589</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Šajā tiesvedībā <HT TYPE="ITALIC">Greenpeace Energy eG</HT> un citi uzņēmumi, kas nodarbojas ar enerģijas ražošanu un piegādi no atjaunojamiem resursiem, mēģināja apstrīdēt apstrīdēto lēmumu. Skat. 2. zemsvītras piezīmi. Minētās lietas 55. un nākamajos punktos Vispārējā tiesa nosprieda, ka elektroenerģijas iedaba ir tāda, ka pēc tam, kad tā ielaista pārvades vai sadales tīklā, ir grūti noteikt tās izcelsmi un, konkrēti, enerģijas avotu, no kura tā ir saražota, un šī iemesla dēļ nevar noteikt dažādus tirgus atkarībā no enerģijas avota.</P></NOTE>, jāatzīmē, ka minētajā lietā Vispārējā tiesa izskatīja lietas dalībnieku tiesības celt prasību atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai, kas ir jāizskata saskaņā ar kritērijiem, kuri noteikti lietā <HT TYPE="ITALIC">Plaumann</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19630715">1963. gada 15. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>25/62</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1963:17">EU:C:1963:17</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā sakarā Vispārējā tiesa izskatīja jautājumu par to, vai starp atbalsta saņēmējiem un prasītājiem pastāv konkurētspējīga tirgus situācija. Šī novērtējuma mērķis ir noteikt, vai atbalsts ietekmēja prasītājus. Tomēr tas nedaudz atšķiras no nepieciešamības definēt, kas ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0114" REF.END="QE0114"/>saimnieciskā darbība<QUOT.END REF.START="QS0114" CODE="201D" ID="QE0114"/> LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Saimniecisko darbību definē, lai noteiktu atsauces punktu samērīguma pārbaudei, kurā tiek noskaidrota atbalsta nepieciešamība saimnieciskās darbības veicināšanai un, ja atbalsts ir nepieciešams, vai tam ir stimulējoša ietekme šajā ziņā. No otras puses, konkurētspējīgai tirgus situācijai ir nozīme tikai tad, kad vērā ņem citu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētu kritēriju par to, vai atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Norādīts kā uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0115" REF.END="QE0115"/>negatīvo nosacījumu<QUOT.END REF.START="QS0115" CODE="201D" ID="QE0115"/>. Skat. šo secinājumu 59. punktu.</P></NOTE>. Šajā ziņā Vispārējā tiesa faktiski atsaucās uz visu elektroenerģijas tirgu, nevis vienkārši uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0116" REF.END="QE0116"/>saimniecisko darbību<QUOT.END REF.START="QS0116" CODE="201D" ID="QE0116"/>, kas ir elektroenerģijas ražošana, izmantojot kodolenerģiju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0070"><P>Pārsūdzētā sprieduma 231. un 232. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Šo iemeslu dēļ Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot kodolenerģētikas ražošanu par attiecīgo saimniecisko darbību LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta pozitīvā kritērija izpratnē, proti, vai atbalsts veicina noteiktas saimnieciskās darbības attīstību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Šī pamata trešajā argumentā runa ir par to, ka Vispārējai tiesai bija jāuzskata tirgus nepilnība par attiecīgu kritēriju LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanai. Pretēji konstatējumam Vispārējās tiesas lēmumā Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija esot konstatējusi tirgus nepilnību, tomēr, pēc iepriekšējās lietas dalībnieces domām, šis konstatējums esot kļūdains, jo tirgus esot definēts nepareizi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Atkal nevaru pieņemt šo argumentu. Pirmkārt, Komisija konstatēja tirgus nepilnības esamību, jo tā balstījās uz premisu, ka parastos apstākļos strādājošie kapitāla tirgi nefinansēs jaunu atomelektrostaciju būvniecību, ņemot vērā ļoti ilgos termiņus un iespējamo politisko risku, kas saistīts ar šādu projektu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0071"><P>Apstrīdētā lēmuma 382.–385. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Otrkārt, jāpatur prātā, ka Vispārējā tiesa līdz šim noraidīja, manuprāt pamatoti, apgalvojumu, ka tirgus nepilnības identificēšana ir būtisks elements vērtējumā saistībā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0072"><P>Pārsūdzētā sprieduma 150. un 151. punkts un tajos minētā judikatūra.</P></NOTE>. To sakot, nevēlos, lai mani šajā aspektā pārprastu: protams, tirgus nepilnības esamība bieži var būt par pārliecinošāko pierādījumu par atbalsta nepieciešamību LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tomēr vajadzētu analizēt nevis tirgus nepilnības esamību pašu par sevi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0073"><P>Tirgus nepilnība raksturo situāciju, kurā tirgus nespēj apmierināt pieprasījumu. Tomēr dalībvalstis ir tiesīgas īstenot mērķus, kas ir izklāstīti LESD 107. panta 2. un 3. punktā, pat ja tirgū nav pietiekama pieprasījuma pēc tiem.</P></NOTE>, bet to, vai attiecīgais valsts atbalsts veicinātu konkrētas saimnieciskās darbības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0074"><P>Kaut arī Austrijas Republika balstās uz <DATE ISO="20160609">2016. gada 9. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Magic Mountain Kletterhallen</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑162/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:341">EU:T:2016:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0081">81.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), pamatojot savu argumentu, ka Vispārējā tiesa tomēr balstījās uz tirgus nepilnību, ir pilnīgi skaidrs, ka Vispārējā tiesa šajā konkrētajā spriedumā tikai atsaucās uz šo aspektu kā uz papildu argumentu, bet tas nekādā ziņā nevar aprobežot tās konstatējumu par to, ka tirgus neesamība nav nepieciešamais kritērijs.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Trešais pamats: vai Vispārējā tiesa ir nepareizi īstenojusi kontroli pār samērīguma pārbaudes piemērošanu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Austrijas Republikas argumentu kopsavilkums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 405. un 413. punktā Vispārējā tiesa ir novērtējusi atbalsta pasākuma ietekmi – proti, ka <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> var būvēt, – kopā ar būvniecības sekām bāzes elektroapgādei Apvienotajā Karalistē. Tā arī ir konstatējusi, ka nevar reālistiski cerēt, ka nepieciešamā jauda tiks saražota ar vēja enerģiju. Tā paša sprieduma 507. punktā tā ir konstatējusi, ka Apvienotajai Karalistei ir tiesības saglabāt kodolenerģiju savā enerģijas avotu kompleksā. 506. punktā Vispārējā tiesa nav konstatējusi iemeslu apšaubīt Komisijas konstatējumu, ka konkurences izkropļojumu risks ir ierobežots. 470. un 499. punktā minētā tiesa ir norādījusi, ka atbalsta pasākumi nerada pārmērīgu diskrimināciju pret pārējām tehnoloģijām. Visbeidzot, 515. un nākamajos punktos Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Komisijai nebija pienākuma ņemt vērā šo secinājumu 82. punktā minētos principus. Austrijas Republika apstrīd šos konstatējumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Turklāt Austrijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini veikusi pasākuma samērīguma novērtējumu. Konkrēti, tā apgalvo, ka, pirmkārt, Vispārējai tiesai bija jāizvērtē šī pasākuma samērīgums, ņemot vērā elektroenerģijas tirgu kopumā. Otrkārt, Vispārējai tiesai bija jāatzīst, ka šī tiesvedība būtībā ir parauglieta par jaunu kodolprojektu samērīgumu kopumā. Tādējādi jebkāds iespējamais konkurences izkropļojums bija jāizvērtē, ņemot vērā šo apsvērumu. Treškārt, viena no Vispārējās tiesas sprieduma sekām būšot tas, ka kodolenerģijas ražotājiem tiks piešķirtas pastāvīgas priekšrocības uz citu enerģijas ražotāju rēķina. Ceturtkārt, tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa neesot līdzsvarojusi kodolenerģētikas negatīvo ietekmi (arī ilgtermiņa izmaksas, kas saistītas ar atkritumu apglabāšanu) un tās iespējamo labumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Novērtējums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Šis pamats attiecas uz samērīguma pārbaudi, kas ir LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā ietvertais negatīvais nosacījums, saskaņā ar kuru atbalsta pasākumam ne tikai jāveicina saimnieciskās darbības attīstība, bet tam arī ir jāveic tas, neizraisot nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>Ciktāl šajā argumentā runa ir par samērīgumu attiecībā uz elektroenerģijas tirgu kopumā, šķiet, ka faktiski tas ir otrā pamata otrās daļas variācija, proti, ka attiecīgais tirgus ir plašāks elektroenerģijas tirgus atšķirībā no kodolenerģijas ražošanas tirgus. Tomēr šajā kontekstā nav būtiski, ka elektroenerģija varēja tikt saražota, izmantojot citus līdzekļus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="22"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT>Šeit atgriežamies pie pamatjautājuma par to, ka saskaņā ar LESD 194. panta 2. punktu Apvienotajai Karalistei bija tiesības izvēlēties dažādus enerģijas avotus un tā ir izvēlējusies kodolenerģiju kā daļu no šī enerģijas avotu kompleksa. Tādējādi saskaņā ar LESD 194. panta 2. punktu Komisijai bija pienākums ņemt vērā tā attiecīgā pasākuma samērīgumu, kas tika paredzēts, lai īstenotu šo izvēli, proti, kodolenerģijas ražošanu <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT>. Līdz ar to nevar teikt, ka Komisijas samērīguma vērtējums bija nepieļaujami šaurs vai ka Vispārējā tiesa šajā ziņā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Ciktāl šajā argumentā runa ir par parauglietu, Austrijas Republika atsaucas uz Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0075"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="262" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, C 262, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 6. iedaļu. Atzīstu, ka, manuprāt, šī atsauce ir nedaudz dīvaina, jo Komisijas paziņojuma 6. iedaļā (tāpat kā citur) nav nekā, kas būtu saistīts ar parauglietu jēdzienu. Komisijas paziņojums attiecas vienīgi uz jautājumu, vai pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Atbilstoši tā 2. apsvērumam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0117" REF.END="QE0117"/>šajā paziņojumā nav skatīta valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. un 3. punktu un 106. panta 2. punktu, kuras izvērtēšana ir Komisijas pārziņā<QUOT.END REF.START="QS0117" CODE="201D" ID="QE0117"/>. Šādā ziņā Komisijas paziņojumam pilnībā nav nekādas nozīmes saistībā ar pasākuma samērīguma vērtējumu no LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta skatpunkta. Līdz ar to nevar tikt apgalvots, ka šis paziņojums sniedz jebkādas faktiskas norādes saistībā ar principiem, kas ir jāpiemēro, veicot šādu vērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>Mani tāpat arī nepārliecina Austrijas Republikas atsaukšanās uz Tiesas lēmumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Eventech</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0076"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150114">2015. gada 14. janvāris</DATE> (<NO.CASE>C‑518/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:9">EU:C:2015:9</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā lietā tika aplūkots jautājums par to, vai par valsts atbalstu var būt reglamentējošs lēmums, ar kuru konkrētiem sabiedriskā transporta līdzekļiem, kas izmantoti pasažieru pārvadājumiem, ir atļauts izmantot autobusu joslas Londonas ielās, vienlaikus neatļaujot to citiem [transporta līdzekļiem]. Šajā ziņā Tiesa spriedumā ir konstatējusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0118" REF.END="QE0118"/>ir nevis jāpierāda, ka atbalsts patiešām ietekmē tirdzniecību dalībvalstu starpā un traucē konkurencei, bet tikai jāpārbauda, vai šis atbalsts var ietekmēt šo tirdzniecību un draudēt izkropļot konkurenci<QUOT.END REF.START="QS0118" CODE="201D" ID="QE0118"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0077"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150114">2015. gada 14. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eventech</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑518/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:9">EU:C:2015:9</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>Man šķiet, ka pārāk daudz uzmanības tiek pievērsts šim neapšaubāmi ļoti nozīmīgajam lēmumam, kas attiecas uz attiecīgā valsts atbalsta iespējamo ietekmi. Konkrētāk runājot, spriedumā vispār nekas neliecina, ka vērtējums, vai valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ir jāveic <HT TYPE="ITALIC">citādi</HT>, nekā atsaucoties uz <HT TYPE="ITALIC">individuālo</HT> atbalstu, uz kuru attiecas apstrīdētais pasākums. Tas viss nozīmē, ka lietā <HT TYPE="ITALIC">Eventech</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0078"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150114">2015. gada 14. janvāris</DATE> (<NO.CASE>C‑518/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:9">EU:C:2015:9</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> nav nekā, kas ļautu atbalstīt plašāku apgalvojumu par to, ka Komisijai bija jāņem vērā jautājums, vai šāda veida atbalsta(‑u) piešķiršana kopumā varētu izkropļot konkurenci.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Tāpat arī nevaru piekrist argumentam, ka ar šo lēmumu kodolenerģētikas operatori saņems priekšrocības uz citu elektroenerģijas ražošanas veidu rēķina<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0079"><P>Jānorāda arī tas, ka finanšu līgumi par starpību tiek piedāvāti arī attiecībā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, ietverot īpašus noteikumus, kas pielāgoti šīm nozarēm.</P></NOTE>. Ir jāatgādina – katrs paziņojums par valsts atbalsta piešķiršanu vai grozīšanu ir jāizvērtē pēc tā individuālās būtības, ņemot vērā LESD 107. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Katrā ziņā ir pilnīgi skaidrs, ka šķēršļi ienākšanai kodolenerģijas tirgū pilnībā atšķiras no šķēršļiem, kas raksturīgi citiem elektroenerģijas ražošanas veidiem: šie konkrētie šķēršļi ietver politisko risku, kas saistīts ar pretošanos kodolenerģētikai, milzīgas kapitāla izmaksas saistībā ar šo elektrostaciju izbūvi un īpašas izmaksas, kas saistītas ar izlietotās kodoldegvielas drošu glabāšanu. Kā jau norādīju, apstrīdētais atbalsta pasākums šajā lietā cenšas risināt šīs īpašās grūtības, veicot, piemēram, speciālos<?PAGE NO="23"?> pasākumus, kuru mērķis ir novērst īpašus un konkrētus politiskos riskus, kas saistīti ar projektu. Un tieši tādēļ, ka šo pasākumu mērķis ir novērst šos īpašos riskus, izrādot cieņu pret [Austrijas Republiku, uzskatu, ka] apgalvojums par to, ka apstrīdētais lēmums kaut kādā veidā ietver kādu diskrimināciju attiecībā uz citiem elektroenerģijas ražošanas veidiem, ir gan izdomāts, gan nereāls.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Turklāt Austrijas Republika uzskata, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka tai nebija pienākuma ņemt vērā to, kādā mērā aplūkojamie pasākumi ir nelabvēlīgi tādu vides aizsardzības principu īstenošanai kā, piemēram, piesardzības princips, princips <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0119" REF.END="QE0119"/>piesārņotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0119" CODE="201D" ID="QE0119"/> un ilgtspējas princips<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0080"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 516. punktu.</P></NOTE>. Neatkarīgi no tā, ka Austrijas Republika vienkārši izteic apgalvojumu par iespējamo kaitējumu videi, ir jāņem vērā, ka LESD 107. pants ir iekļauts VII sadaļā, kurā ir aprakstīti kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu. Tādējādi, kā skaidri izriet no LESD 107. panta 2. un 3. punkta, Komisijas uzdevums ir vienkārši izvērtēt, vai attiecīgo valsts pasākumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0120" REF.END="QE0120"/>var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu<QUOT.END REF.START="QS0120" CODE="201D" ID="QE0120"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Pats iekšējais tirgus ir definēts LESD 26. panta 2. punktā kā telpa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0121" REF.END="QE0121"/>bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite<QUOT.END REF.START="QS0121" CODE="201D" ID="QE0121"/>. Lai gan ir taisnība, ka vides politikas pasākumi ir jāparedz, nosakot un īstenojot Savienības politiku, kā to ir atzīmējusi Vispārējā tiesa lietā <HT TYPE="ITALIC">Castelnou Energía</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0081"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141203">2014. gada 3. decembris</DATE> (<NO.CASE>T‑57/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:1021">EU:T:2014:1021</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0189">189.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, nemainīgs paliek tas, kā Vispārējā tiesa arī ir atzīmējusi minētajā lietā, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0122" REF.END="QE0122"/>vides aizsardzība pati par sevi neveido kādu no šī iekšējā tirgus sastāvdaļām<QUOT.END REF.START="QS0122" CODE="201D" ID="QE0122"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>Tādējādi no tā skaidri izriet, ka LESD 107. pantā Komisijai paredzētais uzdevums ir vairāk ierobežots nekā uzdevums, kuru atbalsta Austrijas Republika. Būtībā uzdevums ir novērtēt attiecīgā atbalsta saderību ar noteikumiem par konkurenci un iekšējo tirgu. Tomēr šajā kontekstā Komisijai nav uzdevuma novērtēt – papildus konkrētiem noteikumiem par iekšējo tirgu un normām par konkurenci –, vai konkrētais atbalsta pasākums atbilst Savienības tiesībām kopumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Tas, iespējams, jo īpaši attiecas uz tādiem jautājumiem kā atbilstība noteikumiem vides jomā, jo runa ir par uzdevumu, kas vismaz pirmajā instancē ir uzticēts attiecīgajām iestādēm katrā dalībvalstī, kuru kompetencē ir izlemt, vai attiecīgajam projektam ir jāsaņem atbilstoša atļauja no plānošanas un vides aizsardzības viedokļa. Šajā ziņā piekrītu Vispārējās tiesas apgalvojumam, kas izteikts lietā <HT TYPE="ITALIC">BUPA</HT> u.c./Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0082"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080212">2008. gada 12. februāris</DATE> (<NO.CASE>T‑289/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:29">EU:T:2008:29</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0314">314.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, par to, ka Komisijai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0123" REF.END="QE0123"/>ir jāveic novērtējums, ņemot vērā atbilstošos noteikumus, kas, konkrēti sakot, nav saistīti ar atbalstu tiesībām, tikai tad, ja daži attiecīgā atbalsta nosacījumi ir tik cieši saistīti ar tā priekšmetu, ka to iespējamā neatbilstība minētajiem noteikumiem noteikti ietekmē šī atbalsta saderību ar kopējo tirgu<QUOT.END REF.START="QS0123" CODE="201D" ID="QE0123"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Tādējādi no tā izriet, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Komisijai nebija pienākuma ņemt vērā <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> potenciālo ietekmi uz vidi, kad Komisija veica pārbaudi, vai atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="24"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ceturtais pamats: vai atbalsts ir darbības atbalsts, un vai šāds darbības atbalsts nav pieņemams</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Austrijas Republikas argumentu kopsavilkums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 612. un 613. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka lietā, kurā bija piemērojamas Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0083"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="072" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="1994">OV 1994, C 72, 3. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, pastāvēja prasība klasificēt aplūkojamo atbalstu atkarībā no tā, vai tas bija atbalsts ieguldījumam vai darbības atbalsts. Tomēr tā nosprieda, ka šajos apstākļos tas nebija vajadzīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>Austrijas Republika apstrīd šo konstatējumu un apgalvo, ka atbalsta pasākuma daļas esot darbības atbalsts, kas nav paredzēts tam, lai stimulētu ieguldījumus elektrostacijā, bet tas drīzāk esot atbalsta veids, kas būtībā ir paredzēts tam, lai subsidētu elektrostacijas darbību. Tā arī uzskata, ka darbības atbalsts esot saderīgs ar kopējo tirgu – labākajā gadījumā – izņēmuma gadījumos. Austrijas Republika uzsver, ka funkcionējošā produktu tirgū, kas vajadzīgajos daudzumos nodrošina tādu produktu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0124" REF.END="QE0124"/>elektroenerģija<QUOT.END REF.START="QS0124" CODE="201D" ID="QE0124"/>, darbības atbalsts neesot pieļaujams, jo tas kropļo konkurenci tādā mērā, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Tomēr Vispārējā tiesa piekrita Komisijai, ka attiecīgais atbalsts ir jāuzskata par tādu, kas ir līdzvērtīgs ar atbalstu ieguldījumam, jo tā mērķis ir ļaut <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT> uzņemties saistības ieguldīt <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> būvniecībā. Konkrētāk, tā uzskatīja, ka no finanšu modeļa viedokļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0125" REF.END="QE0125"/>norunas cenas<QUOT.END REF.START="QS0125" CODE="201D" ID="QE0125"/> maksājumu neto pašreizējo vērtību var uzskatīt par vienreizēja maksājuma ekvivalentu, kas ļautu <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT> segt būvniecības izmaksas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Novērtējums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa noraidīja Austrijas Republikas argumentus, pārsūdzētā sprieduma 583. punktā nospriežot, ka:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0126" REF.END="QE0126"/>[..] Proti, nekas neliedz atbalsta pasākumu, ar kuru tiecas sasniegt sabiedrības interešu mērķi, kurš ir atbilstīgs un nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, kuram nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, un kurš tātad atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasībām, atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, piemērojot šo tiesību normu, neatkarīgi no tā, vai tas ir kvalificējams par atbalstu ieguldījumam vai par darbības atbalstu. Turklāt ir jāatgādina, ka pat darbības atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja šie nosacījumi ir izpildīti (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160609">2016. gada 9. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Magic Mountain Kletterhallen u.c</HT>./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑162/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:341">EU:T:2016:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0116">116.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0117">117.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).<QUOT.END REF.START="QS0126" CODE="201D" ID="QE0126"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124.</NO.P><TXT>Papildus tam, ka Austrijas Republika nav apstrīdējusi šo apgalvojumu, kas varētu padarīt šo ceturto pamatu neefektīvu, šis pamats arī nav pamatots. Komisija arī konstatēja, ka ar pasākumiem tiecas sasniegt sabiedrības interešu mērķi, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu, ko nevarētu sasniegt laikus bez valsts intervences. Šajos apstākļos Vispārējā tiesa konstatēja, ka šie pasākumi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0127" REF.END="QE0127"/>nav uzskatāmi par atbalstu, ar kuru tikai saglabā <HT TYPE="ITALIC">status quo</HT><QUOT.END REF.START="QS0127" CODE="201D" ID="QE0127"/>, un, gluži pretēji, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0128" REF.END="QE0128"/>saskaņā ar Komisijas konstatējumiem bez šiem pasākumiem laikus netiktu veikti nekādi ieguldījumi jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanā<QUOT.END REF.START="QS0128" CODE="201D" ID="QE0128"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0084"><P>Pārsūdzētā sprieduma 584. punkts.</P></NOTE>. Vispārējā tiesa arī konstatēja, manuprāt, pareizi, ka finanšu līgumi par starpību būtībā ir cenu stabilizācijas mehānisms, kura mērķis ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0129" REF.END="QE0129"/>garantēt stabilus<?PAGE NO="25"?> ieņēmumus uz pietiekami ilgu laikposmu, lai mudinātu attiecīgo uzņēmumu ieguldīt vajadzīgos līdzekļus iekārtu būvniecībā šādas jaunas jaudas nodrošināšanai<QUOT.END REF.START="QS0129" CODE="201D" ID="QE0129"/>. Turklāt tas nebija salīdzināms ar tradicionālo atbalsta veidu, proti, neatmaksājamu subsīdiju. Gluži pretēji, tam drīzāk ir stimulējoša ietekme uz ieguldījumiem, garantējot drošu un stabilu cenu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0085"><P>Pārsūdzētā sprieduma 589. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125.</NO.P><TXT>Varētu piebilst, ka procedūra, kas saistīta ar finanšu līgumiem par starpību, pēc būtības ir samērīga tāpēc, ka tajā ir paredzēts tas, ko var kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0130" REF.END="QE0130"/>atgūšanas<QUOT.END REF.START="QS0130" CODE="201D" ID="QE0130"/> mehānismu, jo tas ļauj <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0131" REF.END="QE0131"/>atgūt<QUOT.END REF.START="QS0131" CODE="201D" ID="QE0131"/> līdzekļus gadījumā, ja atsauces cena būs augstāka par norunas cenu. Tas viss nostiprina apgalvojumu, ka finanšu līgumam par starpību ir jābūt paredzētam tam, lai nodrošinātu stabilas ieņēmumu cenas ieguldītājiem. Šī cena ir noteikta tādā līmenī, kas nodrošina lielāku ieguldītāju uzticību tam, ka laika gaitā viņi var sasniegt mērķa peļņu no saviem ieguldījumiem. Norunas cenas mērķis ir nodrošināt šiem ieguldītājiem taisnīgu peļņu, savukārt atgūšanas mehānisms garantē arī to, ka ieguldītāji nesaņems nekādus neplānotus ieguvumus gadījumā, ja atsauces cena būs augstāka par norunas cenu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa arī nosprieda, manuprāt, atkal pareizi, ka šajos apstākļos Komisijai bija tiesības ņemt vērā faktu, ka norunas cenā tika ņemtas vērā ne tikai ar <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> saistītās būvniecības izmaksas, bet arī ekspluatācijas izmaksas. Vispārējā tiesa izteica viedokli, kuru atkal uzskatu par pareizu, ka šīs izmaksas ietekmē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0132" REF.END="QE0132"/>projekta rentabilitāti un tātad summu, kas jāsasniedz norunas cenai, lai tiktu pieņemts lēmums veikt ieguldījumu jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai<QUOT.END REF.START="QS0132" CODE="201D" ID="QE0132"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0086"><P>Pārsūdzētā sprieduma 593. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127.</NO.P><TXT>Kā jau norādīju, no savas puses varu tikai piekrist šai analīzei. Riskējot atkārtoties, uzskatu, ka jautājumā par jebkāda atbalsta saderību ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē galvenais būtībā ir tas, vai šāds atbalsts noved pie konkrētas saimnieciskās darbības attīstības, kura pretējā gadījumā nenotiktu. Šajā ziņā, manuprāt, nevar būt nekādas <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT> atšķirības starp atbalstu ieguldījumam, no vienas puses, un darbības atbalstu, no otras puses. Šāda atšķirība ne tikai nav paredzēta pašā LESD 107. panta pašreizējā tekstā, bet šāda atšķirība arī katrā ziņā būtu vienkāršota un vienīgi kalpotu par iespēju apiet noteiktās normas, izmantojot grāmatvedības mahinācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128.</NO.P><TXT>Protams, var piekrist – fakts, ka apstrīdētais pasākums ir uzskatāms par darbības atbalstu, dažos gadījumos var norādīt uz to, ka atbalsts ir paredzēts vienkārši <HT TYPE="ITALIC">status quo</HT> nostiprināšanai. Kā Vispārējā tiesa pati ir norādījusi, šāda veida atbalsts, protams, nevar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0133" REF.END="QE0133"/>atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasībām<QUOT.END REF.START="QS0133" CODE="201D" ID="QE0133"/>, jo šāds atbalsts nav tāds, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0134" REF.END="QE0134"/>kas veicina attīstību minētās tiesību normas izpratnē<QUOT.END REF.START="QS0134" CODE="201D" ID="QE0134"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0087"><P>Pārsūdzētā sprieduma 580. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129.</NO.P><TXT>Tomēr situācija šajā lietā ir pilnīgi atšķirīga, un pat, iespējams, būtu precīzāk teikt, ka dažos aspektos tā ir izņēmuma situācija. Ir taisnība, kā atzīmējusi Austrijas Republika, ka daži norunas cenas elementi ir ne tikai saistīti ar tīrām būvniecības izmaksām kā tādām, bet arī ietver īpašas izmaksas, kas saistītas ar kodolenerģijas ražošanu, tostarp izmaksas lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanai. Tomēr šīs izmaksas ir <HT TYPE="ITALIC">ieguldījumu izmaksas</HT>, kas noteikti radīsies <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT>, ja elektrostacija darbosies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130.</NO.P><TXT>Situāciju nemaina arī tas, ka norunas cenas mehānismā ir paredzēts pārskatīt attiecīgos aprēķinus attiecīgi pēc 15 un 25 gadiem. Ir jāatgādina, kā atzīmēja Vispārējā tiesa, ka darbības izmaksas, uz kuru pamata tika sākotnēji aprēķināta norunas cena, ir jāvērtē <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT> un ka <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> ekspluatācijas laiks pēc definīcijas būs ļoti ilgs – iespējams, līdz pat 60 gadiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0088"><P>Pārsūdzētā sprieduma 424. un 594. punkts.</P></NOTE>. Tādējādi pārskatīšanas mehānisma mērķis ir samazināt abām pusēm riskus, kas ir raksturīgi šādam ilgtermiņa līgumam, gadījumā, ja radīsies būtiskas atšķirības (lai kādas tās būtu) starp norunas cenu un atsauces cenu. Nekas no minētā nevar ietekmēt faktu, ka šis cenu mehānisms ir cieši saistīts ar lēmumu par ieguldījumiem attiecībā uz pašu <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="26"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131.</NO.P><TXT>Turklāt nedz Tiesas nolēmumā lietā Itālija/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0089"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19901106">1990. gada 6. novembris</DATE> (<NO.CASE>C‑86/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:373">EU:C:1990:373</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, nedz arī lietā <HT TYPE="ITALIC">Freistaat Sachsen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Land Sachsen‑Anhalt</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0090"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110721">2011. gada 21. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>C‑459/10 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:515">EU:C:2011:515</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> nav nekā, kas atbalstītu Austrijas Republikas argumentu. Pirmā no minētajām lietām attiecas uz atbalstu noteiktiem ražotājiem, kura mērķis bija atvieglot dažu vīnu spirta tilpumkoncentrācijas stiprināšanu. Tiesa vienkārši atstāja spēkā Komisijas lēmumu, ar kuru tika nospriests, ka LESD 107. panta 3. punkta izpratnē atbalsta piešķiršana nav sabiedrības interešu mērķis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132.</NO.P><TXT>Tas pats attiecas uz lietu <HT TYPE="ITALIC">Freistaat Sachsen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Land Sachsen</HT>‑Anhalt/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0091"><P>Turpat.</P></NOTE>, kurā attiecīgā atbalsta mērķis bija veicināt darbinieku apmācību jaunā kurjeru piegādes centrā Leipcigas‑Halles lidostā. Šajā lietā Komisija konstatēja, ka apmācība jebkurā gadījumā notiks, tādēļ atbalsts katrā ziņā nebija būtisks, lai atbalstītu attiecīgo ekonomikas nozari. Nav pārsteidzoši, ka šo lēmumu Tiesa galu galā atstāja spēkā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133.</NO.P><TXT>Attiecīgi pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa secināja, ka Komisijas lēmums apstiprināt attiecīgo atbalstu uz tā pamata, ka ar to tiek atbalstīti ieguldījumi kodolenerģijas projektā, kas citādi nenotiktu, ietilpa tās rīcības brīvības robežās LESD 107. panta 3. punkta izpratnē. Tā ir izdarījusi šādu secinājumu, pat neraugoties uz to, ka daļa no atbalsta bija saistīta ar darbības izmaksām, lai gan Komisija arī atzina, ka cenas noteiktība attiecībā uz šīm darbības izmaksām ir galvenais aspekts, kas stimulē ieguldīt projektā. No savas puses domāju – būtu pietiekami teikt, ka Vispārējās tiesas argumentācijā par šo pamatu nav nekādu kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">5.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Piektais pamats: vai atbalsta elementi nav pietiekami noteikti, un vai Paziņojums par garantijām ir pārkāpts</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Austrijas Republikas argumentu kopsavilkums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 251. un nākamajos punktos Vispārējā tiesa nosprieda, ka no Regulas Nr. 651/2014 23. un 25. apsvēruma un 7. un 8. panta nevar secināt, ka par saderīgiem ar iekšējo tirgu var atzīt vienīgi tādus atbalsta pasākumus, kuriem ir aprēķināts dotācijas ekvivalents. No cita sekundārā tiesiskā regulējuma arī nevar secināt, ka atbalsta pasākumiem ir precīzi jānosaka dotācijas ekvivalents, kas no tiem izriet. Minētā sprieduma 309. punktā Vispārējā tiesa arī nosprieda, ka neatkarīgi no tā, vai tiek piemērots Paziņojums par garantijām, Austrijas Republikas argumentus par garantijas ilgumu nevar pieņemt. Minētā sprieduma 338. punktā tā nosprieda, ka iesniegtie pierādījumi nevar pierādīt, ka <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT> saskārās ar finansiālām grūtībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135.</NO.P><TXT>Šajā pamatā Austrijas Republika pamatojas uz diviem aspektiem. Pirmkārt, tā apgalvo, ka atbalsta elementi apstrīdētajā lēmumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0135" REF.END="QE0135"/>neesot pietiekami noteikti<QUOT.END REF.START="QS0135" CODE="201D" ID="QE0135"/>. Šajā kontekstā Austrijas Republika apgalvo, ka šī nepietiekamā noteikšana esot to Komisijas pamatnostādņu un regulu par valsts atbalsta noteikumiem pārkāpšana, kas šajā lietā bija jāpiemēro saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem. Austrijas Republika apgalvo, ka atbalsta elementu nepietiekama noteikšana katrā ziņā neļaujot veikt pienācīgu samērīguma novērtējumu un ka [elektrostacijas] slēgšanas gadījumā atbalsti nemainīgi novedīšot pie pārmērīgas kompensācijas, ja tie pārsniegs summu, ko maksā ekspropriācijas gadījumā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="27"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136.</NO.P><TXT>Šajā konteksta tā izvirza vēl vienu vispārēju argumentu, kas attiecas uz Regulas 2015/1589 1. panta c) punkta piemērojamību, to lasot kopā ar Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punktu. Austrijas Republika apgalvo, ka šo noteikumu piemērošana nozīmē, ka sākotnējais atbalsta budžets var tikt noteikts, jo paziņojums saskaņā ar Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punktu ir atkarīgs no tā, vai sākotnējais budžets ir palielināts vairāk nekā par 20 % – aprēķins, kas nav iespējams, ja sākotnējais budžets nav noteikts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137.</NO.P><TXT>Otrkārt, Austrijas Republika uzskata, ka Komisijai bija jāpiemēro Paziņojums par garantijām. Austrijas Republikas ieskatā, šāda nepiemērošana esot nepieņemama, jo Komisijai esot saistošas tās pašas pamatnostādnes un paziņojumi un tai bija jāveic visi konstatējumi saskaņā ar minēto paziņojumu. Austrijas Republika norāda uz to, kas, tās ieskatā, esot garantijas termiņa nepietiekama noteikšana, šajā kontekstā apgalvojot, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Paziņojuma par garantijām 4.2. punktu, neaprēķinot garantiju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0136" REF.END="QE0136"/>skaidras naudas dotācijas ekvivalentu<QUOT.END REF.START="QS0136" CODE="201D" ID="QE0136"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī paziņojuma 3.2. punkta a) apakšpunktu un 4.1. punkta a) apakšpunktu Komisijai ir arī pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai aizņēmējam ir finansiālas grūtības. Tas ir nozīmīgi, jo valsts atbalsts parasti nav pieņemams grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Austrijas Republika uzskata – tas, ka Vispārējā tiesa nav atzinusi šo kļūdu, esot vēl viena kļūda tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Novērtējums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Austrijas Republikas argumentu, saskaņā ar kuru atbalsta elementi neesot tikuši pienācīgi noteikti un ka ar to esot pārkāpta virkne Komisijas pamatnostādņu un regulu par noteikumiem par valsts atbalstu, kas šajā lietā bija jāpiemēro saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem, pārsūdzētā sprieduma 248. un 249. punktā Vispārējā tiesa ir atgādinājusi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanas prasības. Tā kā Komisija varēja novērtēt atbalstu saskaņā ar šīm prasībām, nenoteicot citus atbalsta elementus, Komisija nav pieļāvusi nekādu kļūdu, un arī Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu, to pieņemot<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0092"><P>No apelācijas sūdzības 72.–74. punkta skaidri izriet – kaut arī Austrijas Republika to noliedz apelācijas sūdzības 70. punktā, atsaucoties uz atbalsta elementu nepietiekamu noteikšanu, tā patiesībā domā, ka atbalsts nav aprēķināts.</P></NOTE>. Kā skaidri liecina Vispārējās tiesas detalizēta analīze pārsūdzētā sprieduma 251.–255. punktā, pastāv iemesli, kas ir raksturīgi minētajām pamatnostādnēm un regulām, kāpēc atbalsta summas ir jāaprēķina. Daudzos gadījumos tas ir saistīts ar standartizētu pieeju, kas LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta tiešas piemērošanas gadījumā nav nedz piemērota, nedz vajadzīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140.</NO.P><TXT>Ar apgalvojumu par to, ka atbalsta elementu nenoteikšanas dēļ samērīguma pārbaude nevarēja tikt veikta pareizi, Austrijas Republika būtībā mēģina no jauna izvirzīt argumentus, kas jau izteikti tās trešā pamata ceturtajā daļā. Kā jau esmu norādījis, samērīguma pārbaude saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir veicama, tikai lai noteiktu, vai atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Austrijas Republika pat neapstrīd, ka šāds iespaids būtu tiem atbalsta elementiem, kurus tā uzskata par nenoteiktiem, piemēram, izmaksas atkritumu apglabāšanai un galīgajai glabāšanai vai valsts ministra vienošanās precīzi nosacījumi. Šī iemesla dēļ Austrijas Republikas arguments šajā ziņā nevar tikt pieņemts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Austrijas Republikas argumentu par iespējamām problēmām Regulas 2015/1589 1. panta c) punkta piemērošanā, to lasot kopā ar Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punktu, nav skaidrs, kāda pārsūdzētā sprieduma daļa tiek apstrīdēta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0093"><P>Tas nav pārsteidzoši; Vispārējā tiesa neizskatīja šo jautājumu, jo Austrijas Republika to nebija izvirzījusi.</P></NOTE>. Neraugoties uz šo trūkumu, Austrijas Republikas arguments nekādā veidā nevar tikt atbalstīts. Austrijas Republika apgalvo, ka tā nevar saprast, kā attiecīgie atbalsta pasākumi šajā lietā var tikt saskaņoti ar iepriekš minētajiem noteikumiem. Faktiski tiem nav jābūt saskaņotiem. Regulas Nr. 794/2004 4. pants attiecas tikai uz izņēmumiem/vienkāršojumiem paziņošanas procedūrā. Ja nav iespējams pierādīt atbilstību šīm<?PAGE NO="28"?> prasībām, piemēram, ka apstiprinātas atbalsta shēmas budžeta palielinājums nepārsniedz 20 %, pasākums vienkārši tiks uzskatīts par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0137" REF.END="QE0137"/>jaunu atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0137" CODE="201D" ID="QE0137"/>, un tas saskaņā ar Regulas 2015/1589 2. pantu un I pielikumu būs jāpaziņo, izmantojot paziņojuma standartveidlapu, nevis vienkāršoto paziņojuma veidlapu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0094"><P>Austrijas Republika pat piekrīt tam apelācijas sūdzības 73. punktā.</P></NOTE>. Pretēji Austrijas Republikas apgalvojumam, pat ja sākotnējā budžeta nenoteikšana varētu liegt Apvienotajai Karalistei paziņot par palielinājumu, izmantojot vienkāršoto veidlapu, tas noteikti nedz liegtu Apvienotajai Karalistei, nedz atbrīvotu to no paziņošanas par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0138" REF.END="QE0138"/>budžeta palielinājumu<QUOT.END REF.START="QS0138" CODE="201D" ID="QE0138"/> kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0139" REF.END="QE0139"/>jaunu atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0139" CODE="201D" ID="QE0139"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 266. punktā ir arī atspoguļots fakts, ka ir jāziņo par jebkādiem turpmākiem pasākumu grozījumiem. Minētajā punktā Vispārējā tiesa uzsver, ka Komisijas sniegtā atļauja attiecas tikai uz to projektu, kas tai bija paziņots. Austrijas Republika šo konstatējumu nav apstrīdējusi. Līdz ar to nevar piekrist Austrijas Republikas argumentiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143.</NO.P><TXT>Visu šo iemeslu dēļ Austrijas Republikas piektā pamata pirmā daļa ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0144"><NO.P>144.</NO.P><TXT>Tā kā izvirzīts arguments par Paziņojumu par garantijām, jānorāda, kā pareizi atzīmējusi Francijas Republika, ka Paziņojums par garantijām attiecas uz jautājumu par to, vai garantija ir valsts atbalsts, nevis uz novērtējumu par tās saderību ar kopējo tirgu. Tas skaidri minēts Paziņojuma par garantijām 5. punktā. Tas nozīmē, ka tā piemērošana neietekmē to, vai kredītgarantija ir saderīga ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunktu tas, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0140" REF.END="QE0140"/>par garantiju tiek maksāta uz tirgu orientēta cena<QUOT.END REF.START="QS0140" CODE="201D" ID="QE0140"/>, ir viens no četriem kritērijiem, kam ir jābūt izpildītiem vienlaikus, lai rastos pamats uzskatīt, ka <HT TYPE="ITALIC">nav</HT> valsts atbalsta individuālu valsts garantijas gadījumā. Šajā ziņā jāpievērš uzmanība tam, ka neviens no lietas dalībniekiem nav apstrīdējis, ka kredītgarantija ir valsts atbalsts tieši tāpēc, ka cenu, ko <HT TYPE="ITALIC">NNBG</HT> samaksāja par šo garantiju, nevar uzskatīt par tirgus cenu. To nevarēja uzskatīt par tādu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tamlīdzīgs kredītinstruments nebija pieejams attiecīgajos kapitāla tirgos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0095"><P>Apstrīdētā lēmuma 336.–339. apsvērums.</P></NOTE>. Tādējādi kredītgarantija neapšaubāmi neatbilda kritērijiem, lai atbilstoši Paziņojumam par garantijām tā tiktu izslēgta kā valsts atbalsts. Šī paša iemesla dēļ Vispārējai tiesai nebija jāizpētī jautājums par to, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0141" REF.END="QE0141"/>aizņēmējam ir finansiālas grūtības<QUOT.END REF.START="QS0141" CODE="201D" ID="QE0141"/>. Tas ir vēl viens no četriem kritērijiem, kas noteikti šajā nolūkā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0096"><P>Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta a) apakšpunkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0145"><NO.P>145.</NO.P><TXT>Nav pareizs arī Austrijas Republikas arguments par to, ka katrā ziņā bija jāaprēķina garantijas skaidras naudas ekvivalents saskaņā ar Paziņojuma par garantijām 4.2. punktu. Ņemot vērā, ka kredītgarantija kopā ar citiem atbalsta pasākumiem neapstrīdami tika kvalificēta kā valsts atbalsts, nebija vajadzības veikt turpmāko izpēti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0146"><NO.P>146.</NO.P><TXT>Šo iemeslu dēļ Austrijas Republikas arguments par Paziņojumu par garantijām katrā ziņā ir neefektīvs un piektais pamats ir pilnībā jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0147"><NO.P>147.</NO.P><TXT>Starp citu, Komisija bija paudusi bažas par to, ka sākotnējā maksā, ko Apvienotā Karaliste piedāvāja attiecībā uz kredītgarantiju, nepietiekami novērtēts attiecīgais risks. Pēc tam Apvienotā Karaliste koriģēja garantijas maksas likmi līdz 295 bāzes punktiem (atspoguļojot aptuveni <HT TYPE="ITALIC">BB</HT> kredītrisku), un Komisija secināja, ka koriģētā maksas likme ir hipotētiskas tirgus likmes pareiza aplēse instrumentam, ko tirgus faktiski nepiedāvā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0097"><P>Apstrīdētā lēmuma 463.–477. apsvērums; pārsūdzētā sprieduma 304. un 305. punkts.</P></NOTE>. Šī izmaiņa koriģētās maksas struktūrā arī ņem vērā Komisijas paustās bažas par emitējamo obligāciju ārkārtīgi garo termiņu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0098"><P>Apstrīdētā lēmuma 472. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="29"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0148"><NO.P>148.</NO.P><TXT>Tādējādi jautājums īsumā ir šāds: vai var apgalvot, ka pastāv reāla neskaidrība par garantijas termiņu, aizdevuma summu vai kārtību, kādā tika aprēķināta maksas likme? No savas puses varu tikai piekrist Vispārējās tiesas pieejai, saskaņā ar kuru šie apgalvojumi ir noraidīti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0099"><P>Vispārīgai uzziņai skat. pārsūdzētā sprieduma 302.–322. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0149"><NO.P>149.</NO.P><TXT>Šeit, iespējams, pietiek konstatēt, ka Komisijas rīcībā bija pierādījumi, no kuriem tā varēja pareizi secināt, ka garantijas termiņš nebija neierobežots, bet drīzāk bija saistīts ar pamatsummas un procentu savlaicīgu samaksu, ar obligācijām, kuru vidējais svērtais darbības laiks ir 27,4 gadi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0100"><P>Apstrīdētā lēmuma 432. apsvērums.</P></NOTE>. Tāpat arī var teikt, ka Komisijai bija saprātīgs pamats, lai izdarītu secinājumu, ka koriģētajai maksas likmei attiecībā uz kredītgarantiju ir jābūt 295 bāzes punktiem, līdz ar to atspoguļojot gan kredīta vērtējumu <HT TYPE="ITALIC">BB</HT>, gan attiecīgo obligāciju ārkārtīgi garo termiņu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0101"><P>Apstrīdētā lēmuma 472. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0150"><NO.P>150.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos man ir jānorāda, ka Austrijas Republikas argumenti, kas attiecas uz iespējamu neskaidrību par atbalsta apmēru, vienkārši nav pamatoti.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Kopsavilkums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0151"><NO.P>151.</NO.P><TXT>Tādējādi rezumējot mani galvenie secinājumi ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punktā ir skaidri paredzēts, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumam ir tāds pats statuss kā LES un LESD, ja runa ir par Savienības primārajām tiesībām.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 106.a panta 3. punktā ir arī paredzēts, ka nedz LES, nedz LESD nevar tikt piemērots <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma jomā tiktāl, ciktāl šie noteikumi atkāpjas no paša <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma noteikumiem. Tādējādi, ja uz kādu konkrētu jautājumu izsmeļoši vai īpaši attiecas <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums, tad LES vai LESD piemērošanai nav vietas. Savukārt LES un LESD ir piemērojami visās Savienības tiesību jomās, kuras neaptver <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā nekas neattiecas uz jautājumu par valsts atbalstu. Ņemot vērā to, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums ir, no vienas puses, tikai īpašs līgums, kas attiecas uz konkrēto nozari, un to, ka, no otras puses, LES un LESD ir tālejošāki mērķi (jo īpaši iekšējā tirgus darbība), būtu lietderīgi, ja LESD ietvertie noteikumi par konkurenci un valsts atbalstu tiktu piemēroti kodolenerģētikas nozarei, ja <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā īpašu noteikumu nav. Tieši šo iemeslu dēļ LESD 107. pants ir piemērojams aplūkojamajam valsts atbalstam.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma 1. panta un 2. panta c) punkta noteikumos ir noteikti paredzēta atomelektrostaciju attīstība. Dalībvalstis acīmredzami domāja, ka <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgums būs dzīvs dokuments ar spēju organiski attīstīties un pielāgoties mūsdienu apstākļiem. No tā izriet, ka nevar pieņemt Austrijas Republikas izvirzīto argumentu par to, ka šajos <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma noteikumos nav paredzēta nedz turpmāku atomelektrostaciju būvniecība, nedz novecojošu elektrostaciju aizstāšana un modernizācija ar jaunākām, jau attīstītām tehnoloģijām.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Lai arī ir taisnība, ka daudzās dalībvalstīs notiek karstas debates par kodolenerģijas priekšrocībām, Tiesai nav ne kompetences, ne demokrātiskas leģitimitātes pieņemt lēmumus par šādiem jautājumiem. Ņemot vērā, ka ir skaidrs, ka kodolenerģētikas attīstība ir skaidri definēts Savienības tiesību mērķis, kā tas ir atspoguļots <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līgumā, tomēr šo mērķi nevar pakļaut citiem (un, kā var šķist, iespējams, pretrunīgiem) Savienības tiesību mērķiem, piemēram, vides aizsardzībai, kas noteikta LESD XX sadaļā. Turklāt LESD 194. panta 2. punkta skaidrā formulējumā acīmredzami<?PAGE NO="30"?> ir atzītas katras dalībvalsts tiesības izvēlēties kādu no energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes vispārējo struktūru, un šīs tiesības noteikti attiecas uz katras dalībvalsts tiesībām attīstīt kodolenerģiju kā daļu no saviem energoapgādes avotiem.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Pretēji Vispārējās tiesas uzskatam, kas izteikts virknē lietu, sākot no <HT TYPE="ITALIC">Mediaset</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0102"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100615">2010. gada 15. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>T‑177/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:233">EU:T:2010:233</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> utt., par to, ka jebkādam apstiprinātam valsts atbalstam ir jākalpo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0142" REF.END="QE0142"/>kopīgām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0142" CODE="201D" ID="QE0142"/> saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, paša LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta pašreizējā tekstā šī prasība nav noteikta, kaut arī tā minēta LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0143" REF.END="QE0143"/>[..] svarīgs projekts visas Eiropas interesēs [..]<QUOT.END REF.START="QS0143" CODE="201D" ID="QE0143"/>).</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Tādējādi no tā izriet, ka nav prasības, ka atbalstam ir jāatbilst kādam citam mērķim, kas nav īpaši noteikts LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā. Ņemot vērā tā formulējumu un šīs normas vietu LESD, lai atbalsts būtu saderīgs ar Līgumu, tam nav jābūt nedz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0144" REF.END="QE0144"/>kopīgu interešu mērķim<QUOT.END REF.START="QS0144" CODE="201D" ID="QE0144"/>, nedz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0145" REF.END="QE0145"/>sabiedrības interešu mērķim<QUOT.END REF.START="QS0145" CODE="201D" ID="QE0145"/>. Tam ir tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0146" REF.END="QE0146"/>jāveicina konkrētu saimniecisko darbību attīstība<QUOT.END REF.START="QS0146" CODE="201D" ID="QE0146"/>, un tam nav jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0147" REF.END="QE0147"/>ar tādu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības nosacījumiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0147" CODE="201D" ID="QE0147"/>. Šajā ziņā Austrijas Republikas arguments par to, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka atbalstam ir jākalpo tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0148" REF.END="QE0148"/>sabiedrības<QUOT.END REF.START="QS0148" CODE="201D" ID="QE0148"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0149" REF.END="QE0149"/>kopīgām<QUOT.END REF.START="QS0149" CODE="201D" ID="QE0149"/> interesēm, nevar tikt pieņemts, jo – manuprāt un pretēji Vispārējās tiesas uzskatam pārsūdzētajā spriedumā – faktiski nav jāievēro neviens no šiem diviem kritērijiem.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Katrā ziņā, pat ja šis LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta novērtējums ir kļūdains, šajā izpratnē <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> būvniecība ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0150" REF.END="QE0150"/>kopīgas intereses<QUOT.END REF.START="QS0150" CODE="201D" ID="QE0150"/> (un, ja vēlaties, arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0151" REF.END="QE0151"/>sabiedrisks mērķis<QUOT.END REF.START="QS0151" CODE="201D" ID="QE0151"/>), jo atomelektrostaciju attīstība joprojām ir <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma galvenais mērķis, pat ja atsevišķas dalībvalstis, piemēram, Austrijas Republika, iebilst pret kodolenerģijas koncepciju. Piekrītot <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> līguma mērķiem, visas dalībvalstis skaidri un bez ierunām ir principā atzinušas citu dalībvalstu tiesības uz atomelektrostaciju attīstību savās teritorijās, ja tās to vēlas. Skaidri noteiktajam šāda veida Līguma mērķim gandrīz pēc definīcijas ir jābūt tādam, kas veido kopīgu interešu mērķi valsts atbalsta noteikumu piemērošanas nolūkos.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Vispārējai tiesai bija pilnas tiesības konstatēt, ka Komisijas rīcībā ir bijuši vairāki pierādījumi, saskaņā ar kuriem tirgus nevēlējās vai pat bija nespējīgs finansēt <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> projektu bez Apvienotās Karalistes sniegtajām garantijām un citām atbalsta formām. Šajā lietā nav nozīmes tam, ka attiecībā uz citiem elektroenerģijas ražošanas veidiem tirgus nepilnība varēja nepastāvēt. Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka kodolenerģētikas ražošana bija attiecīgā saimnieciskā darbība LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Kā skaidri izriet no LESD 107. panta 2. un 3. punkta, lietās par valsts atbalstu Komisijas uzdevums ir vienkārši izvērtēt, vai attiecīgo valsts pasākumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0152" REF.END="QE0152"/>var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu<QUOT.END REF.START="QS0152" CODE="201D" ID="QE0152"/>. Būtībā uzdevums ir pārbaudīt attiecīgā atbalsta saderību ar noteikumiem par konkurenci un iekšējo tirgu, nevis ar noteikumiem, kas saistīti ar vidi. Savukārt jebkurš lēmums par to, vai konkrētam projektam ir nepieciešams saņemt atļauju no plānošanas un vides aizsardzības viedokļa, principā ir dalībvalstu attiecīgo iestāžu kompetencē, nevis Komisijas kā tādas kompetencē jautājumos par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Jautājumā par pārbaudi, ko veic attiecībā uz jebkāda atbalsta saderību ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta izpratnē, galvenais ir tas, vai šāds atbalsts izraisa vai veicina ieguldījumus konkrētas saimnieciskās darbības attīstībā, kura pretējā gadījumā nenotiktu. Nav nekādas <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT> atšķirības starp atbalstu ieguldījumam un darbības atbalstu. Šāda atšķirība ne tikai nav paredzēta pašā LESD 107. panta pašreizējā tekstā, bet jebkāda šāda atšķirība arī būtu vienkāršota un kalpotu par iespēju apiet noteiktās normas, izmantojot grāmatvedības mahinācijas.</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="31"?><ITEM><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Šeit attiecīgie atbalsta pasākumi, protams, ir ne tikai saistīti ar tīrām būvniecības izmaksām kā tādām, bet arī ietver īpašas izmaksas, kas saistītas ar kodolenerģijas nodrošināšanu, tostarp izmaksas lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanai. Tomēr šīs izmaksas ir ieguldījumu izmaksas, kas noteikti radīsies, ja elektrostacija darbosies.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos Vispārējai tiesai bija pilnas tiesības noraidīt pārsūdzību pret Komisijas lēmumu apstiprināt attiecīgos atbalsta pasākumus, ko Apvienotā Karaliste piešķīrusi <HT TYPE="ITALIC">Hinkley Point C</HT> būvniecībai.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0152"><NO.P>152.</NO.P><TXT>Tātad šajos apstākļos ierosinu Tiesai noraidīt Austrijas Republikas iesniegto apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>