Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTA ANDREAS BJONDI [ANDREA BIONDI]
SECINĀJUMI,
sniegti 2026. gada 2. jūlijā (1)
Lieta C‑530/25 P
German Khan
pret
Eiropas Savienības Padomi
Apelācija – Ierobežojošie pasākumi saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā – Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Iekļaušanas kritērijs – Ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas Krievijā – Uzņēmēji, kuri darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai – Jēdziens “ietekme” – Jēdziens “ekonomikas nozare, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu” – Juridiskais pamats – LESD 29. pants – LESD 215. panta 2. punkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Pasākumu atjaunošana – Nosacījumi – Pierādīšanas pienākums
Saturs
I. Ievads
II. Tiesvedības priekšvēsture, pārsūdzētais spriedums, tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi
III. Par apelācijas sūdzību
A. Par septīto apelācijas sūdzības pamatu, kas attiecas uz tiesību kļūdu grozītā g) kritērija interpretācijā
1. Lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums
2. Vērtējums
a) Par jēdzienu “ietekme” sākotnējā g) kritērija izpratnē
b) Par jēdziena “ietekme” gramatisko, kontekstuālo, vēsturisko un teleoloģisko interpretāciju grozītā g) kritērija pirmās daļas izpratnē
c) Secinājums par jēdziena “ietekme” grozītā g) kritērija izpratnē analīzi
d) Par iebildumu, kas attiecas uz grozītā g) kritērija juridiskā pamata neesību
B. Par sesto apelācijas sūdzības pamatu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, pierādījumu sagrozīšanu un sākotnējā g) kritērija pārkāpumu, Vispārējai tiesai atzīstot par pietiekami pierādītu apgalvojumu, ka G. Khan darbojās nozarē, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai
1. Lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums
2. Vērtējums
a) Par sestā pamata pieņemamību principā un it īpaši iebilduma, kas attiecas uz sagrozīšanu, pieņemamību
b) Par lietas būtību
1) Par “Alfa Bank” atzīšanu par lielāko Krievijas nodokļu maksātāju un par nosacījumu saistībā ar “ekonomikas nozari, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai” sākotnējā g) kritērija izpratnē
2) Par apgalvojumu par Vispārējās tiesas pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu
3) Par ienākumu, ko banku nozare nodrošina Krievijas Federācijas valdībai, svarīgo raksturu
4) Par iebildumu, kas attiecas uz to, ka dati par banku nozares gada ienākumiem nav aktuāli
C. Par apelācijas sūdzības desmito pamatu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu un tiesību kļūdu, kas attiecas uz grozītā g) kritērija pārkāpumu
1. Lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums
2. Atgādinājumi par pamatojuma attīstību attiecībā uz G. Khan un par tiesisko regulējumu aktiem par saglabāšanu sarakstos
3. Vērtējums
a) Par 2023. gada septembra tiesību aktiem un iebildumu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma pamatojuma nepietiekamību jautājumā par to, vai Padome bija sniegusi pierādījumus, ka G. Khan turpina pārvaldīt divu Krievijā esošu sabiedrību aktīvus
1) Par apgalvojumu, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu “stricto sensu”
2) Par apgalvojuma, ka pārsūdzētais spriedums nav pietiekami motivēts, plašāku interpretāciju
b) Par 2024. gada marta tiesību aktiem un iebildumu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma pamatojuma neesamību, jo Vispārējā tiesa neesot nodrošinājusi, lai pamatojums tam, ka D. Khan turpina pārvaldīt aktīvus Krievijā, būtu balstīts uz pierādījumu elementiem
1) Par pieņemamību
2) Par lietas būtību
c) Par 2024. gada septembra tiesību aktiem un iebildumu, kas attiecas uz pamatojuma neesību, jo Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai pamatojums saistībā ar to, ka G. Khan turpina pārvaldīt “Alfa Group” aktīvus, ir balstīts pierādījumu elementos
1) Par pieņemamību
2) Par lietas būtību
4. Secinājums par desmito pamatu
IV. Secinājumi
I. Ievads
1. Pastāvīgi cenšoties panākt Eiropas Savienības noteikto ierobežojošo pasākumu optimālu efektivitāti, Eiropas Savienības Padome nepārtrauc precizēt kritērijus, kas var būt par pamatu šādu pasākumu noteikšanai attiecībā uz personām, kuras atbilstu to nosacījumiem. Saistībā ar tagad jau labi zināmo ierobežojošo pasākumu regulējumu, kas tika ieviests, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, Padome pirmo reizi noteica kritēriju attiecībā uz ietekmīgiem uzņēmējiem, kuri darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, un kas parasti tiek saukts par “g) kritēriju”. Tiesai bija iespēja izteikties par šo kritēriju savā spriedumā Pumpyanskiy u.c./Padome (2), kas pasludināts šī gada martā.
2. Apelācijas sūdzības iesniedzējs G. Khan bija viens no pamatojoties uz g) kritēriju iekļautiem ietekmīgiem uzņēmējiem, kuri piedalījās tiesvedībā, kurā pasludināts spriedums Pumpyanskiy u.c./Padome.
3. Šī viņa apelācijas sūdzība tagad ir iesniegta par 2025. gada 4. jūnija spriedumu Khan/Padome (3), kurā Vispārējā tiesa nosprieda par to tiesību aktu likumību, ar ko saglabāta viņa iekļaušana sarakstā saskaņā ar sākotnējo g) kritēriju (4) un grozīto g) kritēriju (5). Padome 2023. gada jūnijā veica grozījumu g) kritērijā (6), atbilstoši kuram tas tagad skar trīs a priori atšķirīgas kategorijas, proti, pirmkārt, ietekmīgus uzņēmējus, kuri darbojas Krievijā, otrkārt, šo ietekmīgo uzņēmēju ģimenes locekļus un, visbeidzot, uzņēmējus, kuri veic darbību ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai.
4. Pārbaudē, ko Tiesai lūgts veikt par šo Vispārējās tiesas spriedumu, tā it īpaši varēs lietderīgi precizēt grozītā g) kritērija interpretāciju, kā arī tā iespējamo saikni ar sākotnējo g) kritēriju (septītais apelācijas sūdzības pamats), to, kas tiek prasīts no Padomes, lai tiktu pierādīts, ka ekonomikas nozare nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai (sestais pamats), kā arī sagaidāmo tiesas kontroles intensitāti saistībā ar lēmumiem par saglabāšanu sarakstos attiecībā uz to pierādījumu pārbaudi, uz kuriem balstīts iekļaušanas pamatojums, un it īpaši attiecībā uz to atbilstību laikā (desmitais apelācijas sūdzības pamats).
5. Tādējādi šajā apelācijas sūdzībā tās iesniedzējs G. Khan lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja viņa prasību atcelt šādus tiesību aktus daļā, kurā tie attiecas uz viņu:
– Lēmumu (KĀDP) 2023/572 (7) un Īstenošanas regulu (ES) 2023/571 (8) (turpmāk – 2023. gada marta tiesību akti);
– Lēmumu (KĀDP) 2023/1767 (9) un Īstenošanas regulu (ES) 2023/1765 (10) (turpmāk – 2023. gada septembra tiesību akti);
– Lēmumu (KĀDP) 2024/847 (11) un Īstenošanas regulu (ES) 2024/849 (12) (turpmāk – 2024. gada marta tiesību akti);
– Lēmumu (KĀDP) 2024/2456 (13) un Īstenošanas regulu (ES) 2024/2455 (14) (turpmāk – 2024. gada septembra tiesību akti).
II. Tiesvedības priekšvēsture, pārsūdzētais spriedums, tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi
6. Attiecībā uz tiesvedības priekšvēsturi un atbilstošajām tiesību normām atsaukšos uz pārsūdzētā sprieduma 1.–35. punktu.
7. Šo secinājumu vajadzībām tikai atgādināšu turpmāk minēto.
8. 2022. gada 15. martā uz G. Khan pirmo reizi tika attiecināti ierobežojošie pasākumi, kurus Savienība noteikusi saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Šie pasākumi tika pagarināti līdz 2023. gada 15. martam. Par tiesību aktiem, uz kuru pamata minētie pasākumi tika noteikti un pēc tam saglabāti, Vispārējā tiesā tika celta prasība atcelt tiesību aktu un pēc tam tika iesniegta apelācijas sūdzība, kuru Tiesa noraidīja (15).
9. 2023. gada 13. martā Padome pieņēma 2023. gada marta aktus, ar ko pasākumi tika atjaunoti līdz 2023. gada 15. septembrim. Viņa iekļaušanas pamatojums, kas tostarp balstīts uz Lēmuma 2014/145/KĀDP (16), kas grozīts ar Lēmumu 2022/329 (17) (18), 2. panta 1. punkta g) apakšpunktu, tad bija formulēts šādi:
“[Apelācijas sūdzības iesniedzējs] ir Krievijas uzņēmējs, kurš tāpat kā viņa uzņēmējdarbības partneri Mikhail Fridman un Petr Aven uztur ciešas attiecības ar prezidentu Vladimir Putin. Daudzu gadu garumā bijis viens no lielākajiem akcionāriem ABH Financial Limited, kurā ietilpst liela Krievijas banka – Alfa Bank. Viņš bija akcionārs arī ieguldījumu sabiedrībā LetterOne. 2022. gadā, saskaroties ar Rietumvalstu sankcijām pret viņu, viņš savas ABH Financial Limited un LetterOne akciju īpašumtiesības nodeva ilggadīgam darījumu partnerim Andrei Kosogov. Viņš turpināja pārvaldīt šo uzņēmumu Krievijā esošos aktīvus. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajām personām Krievijā. Viņš izrādīja labvēlību Vladimir Putin apmaiņā pret politisko atbalstu viņa uzņēmējdarbībai un finansiālajiem ieguvumiem. Vladimira Putina vecākā meita Marija vadīja labdarības projektu Alfa Endo, kuru finansēja Alfa Bank. Alfa Group Consortium lojalitāti Krievijas varas iestādēm Vladimir Putin atalgoja, sniedzot politisku atbalstu Alfa Group Consortium ārvalstu investīciju plāniem.
Tādējādi viņš ir aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis labumu no tiem. Viņš ir arī viens no vadošajiem Krievijas uzņēmējiem, kurš ir iesaistīts ekonomikas nozarēs, kas nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.”
10. Kopš 2023. gada 5. jūnija Lēmuma 2014/145 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir aizstāts ar šādu tekstu (19):
“1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir šādu personu īpašumā vai valdījumā, turējumā vai kontrolē:
[..]
g) ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas Krievijā, un viņu tuvākie ģimenes locekļi vai citas fiziskas personas, kuras gūst no viņiem labumu, vai uzņēmēji, juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas darbojas ekonomikas nozarēs, kuras nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju [..].”
11. 2023. gada 13. septembrī Padome pieņēma 2023. gada septembra tiesību aktus, ar kuriem pasākumi attiecībā pret G. Khan tika atjaunoti līdz 2024. gada 15. martam. Pamatojums apelācijas sūdzības iesniedzēja vārda iekļaušanai apstrīdētajos sarakstos tika grozīts šādi:
“[Apelācijas sūdzības iesniedzējs] ir Krievijas uzņēmējs, kurš tāpat kā viņa uzņēmējdarbības partneri Mikhail Fridman un Petr Aven uztur ciešas attiecības ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimir Putin. Daudzu gadu garumā bijis viens no lielākajiem akcionāriem ABH Financial Limited, kurā ietilpst liela Krievijas banka – Alfa Bank. Viņš bija akcionārs arī ieguldījumu sabiedrībā LetterOne. 2022. gadā, saskaroties ar Rietumvalstu sankcijām, kas vērstas pret viņu, viņš savas ABH Financial Limited un LetterOne akciju īpašumtiesības nodeva ilggadīgam darījumu partnerim Andrei Kosogov. Viņš turpināja pārvaldīt šo uzņēmumu Krievijā esošos aktīvus. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajām personām Krievijā. Viņš izrādīja labvēlību Vladimir Putin apmaiņā pret politisko atbalstu viņa uzņēmējdarbībai un finansiālajiem ieguvumiem. Alfa Group Consortium lojalitāti Krievijas varas iestādēm Krievijas Federācijas prezidents Vladimir Putin atalgoja, sniedzot politisku atbalstu Alfa Group Consortium ārvalstu investīciju plāniem. Turklāt viņš bija viens no vadošajiem Krievijas uzņēmējiem, kuri 2023. gada martā piedalījās Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības kongresā, kur Krievijas Federācijas prezidents Vladimir Putin uzstājās ar runu un mudināja miljardierus izvēlēties pieeju “patriotisms ir svarīgāks par peļņu”.
Apdrošināšanas sabiedrība AlfaStrakhovanie, kas ir Alfa Group Consortium meitasuzņēmums, sniedz apdrošināšanu Krievijas Federācijas Nacionālās gvardes Federālā dienesta (Rosgvardia) transportlīdzekļiem, kura vienības darbojas Krievijas kontrolē esošajos okupētajos Ukrainas reģionos, kā arī Krievijas Federācijas prezidenta Vladimir Putin personiskās apsardzes transportlīdzekļiem. Turklāt, X5 Retail Group, kas ir vēl viens Alfa Group Consortium meitasuzņēmums, sadarbojas ar JSC Voentorg, vienību, uz kuru attiecas ierobežojoši pasākumi un kura Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem sniedz ēdināšanas un veļas mazgāšanas pakalpojumus, kā arī piegādā militāros formas tērpus, un kuras meitasuzņēmums pārdod T‑kreklus ar militāro simbolu “Z”, ko Krievijas propagandisti izmanto, lai veicinātu Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Tādējādi [apelācijas sūdzības iesniedzējs] ir aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis labumu no tiem. Viņš ir arī vadošs uzņēmējs, kas darbojas Krievijā, un uzņēmējs, kurš ir iesaistīts ekonomikas nozarēs, kas nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.”
12. 2024. gada 12. martā Padome pieņēma 2024. gada marta tiesību aktus, ar kuriem pasākumi attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju tika pagarināti līdz 2024. gada 15. septembrim ar tādu pamatojumu, kas nebija grozīts salīdzinājumā ar 2023. gada septembra tiesību aktiem.
13. 2024. gada 12. septembrī Padome pieņēma 2024. gada septembra tiesību aktus, kuru pamatojums attiecībā uz G. Khan iekļaušanu sarakstā bija formulēts šādi:
“[Apelācijas sūdzības iesniedzējs] ir Krievijas uzņēmējs, kurš tāpat kā viņa uzņēmējdarbības partneri Mikhail Fridman, Petr Aven un Alexey Kuzmichev uztur ciešas attiecības ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimir Putin. 2022. gada martā viņš savas akcijas uzņēmumā ABH Holdings, kas kontrolē lielu Krievijas banku – Alfa Bank, nodeva ilggadīgam darījumu partnerim Andrei Kosogov. Ukrainas Nacionālā banka šo nodošanu pasludināja par spēkā neesošu.
Turklāt viņa akciju Alfa Group ietilpstošajā uzņēmumā A1 nodošanu varētu uzskatīt par fiktīvu.
Viņš bija akcionārs arī ieguldījumu sabiedrībā LetterOne.
Viņš turpināja pārvaldīt Alfa Group Krievijā esošos aktīvus. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajām personām Krievijā. Viņš izrādīja labvēlību Krievijas Federācijas prezidentam Vladimir Putin apmaiņā pret politisko atbalstu savai uzņēmējdarbībai un finansiālajiem ieguvumiem. Alfa Group Consortium lojalitāti Krievijas varas iestādēm Krievijas Federācijas prezidents Vladimir Putin atalgoja, sniedzot politisku atbalstu Alfa Group Consortium ārvalstu investīciju plāniem. Turklāt viņš bija viens no vadošajiem Krievijas uzņēmējiem, kuri 2023. gada martā piedalījās Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības kongresā, kur Krievijas Federācijas prezidents Vladimir Putin uzstājās ar runu un mudināja miljardierus izvēlēties pieeju “patriotisms ir svarīgāks par peļņu”.
Apdrošināšanas sabiedrība AlfaStrakhovanie, kas ir Alfa Group Consortium meitasuzņēmums, sniedz apdrošināšanu Krievijas Federācijas Nacionālās gvardes Federālā dienesta (Rosgvardia) transportlīdzekļiem, kura vienības darbojas Krievijas kontrolē esošajos okupētajos Ukrainas reģionos, kā arī Krievijas Federācijas prezidenta Vladimir Putin personiskās apsardzes transportlīdzekļiem. Turklāt, X5 Retail Group, kas ir vēl viens Alfa Group Consortium meitasuzņēmums, sadarbojas ar JSC Voentorg, vienību, uz kuru attiecas ierobežojoši pasākumi un kura Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem sniedz ēdināšanas un veļas mazgāšanas pakalpojumus, kā arī piegādā militāros formas tērpus, un kuras meitasuzņēmums pārdod T‑kreklus ar militāro simbolu “Z”, ko Krievijas propagandisti izmanto, lai veicinātu Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Tādējādi [apelācijas sūdzības iesniedzējs] ir aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis labumu no tiem.
[Apelācijas sūdzības iesniedzējs] ir arī nozīmīgs akcionārs Rosvodokanal, kas ir vēl viens Alfa Group uzņēmums un viens no vadošajiem privātajiem ūdensapgādes operatoriem Krievijā.
Viņš ir arī vadošs uzņēmējs, kas darbojas Krievijā, un uzņēmējs, kurš ir iesaistīts ekonomikas nozarēs, kas nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.”
14. Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2023. gada 24. maijā, apelācijas sūdzības iesniedzējs cēla prasību Vispārējā tiesā, lai panāktu apstrīdēto tiesību aktu atcelšanu daļā, kurā tie attiecas uz viņu. Šīs prasības pamatojumam viņš izvirzīja piecus pamatus, kurus viņš papildināja ar savu grozījumu rakstu saistībā ar 2023. gada septembra tiesību aktiem ar divpadsmit papildu pamatiem, ar vēl vienu papildu pamatu savā grozījumu rakstā saistībā ar 2024. gada marta tiesību aktiem un, visbeidzot, vēl ar pieciem papildu pamatiem savā grozījumu rakstā saistībā ar 2024. gada septembra tiesību aktiem, tādējādi kopā izvirzot 24 pamatus.
15. Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa pilnībā noraidīja G. Khan celto prasību un piesprieda viņam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16. Savā apelācijas sūdzībā, kas iesniegta 2025. gada 3. augustā, G. Khan lūdz Tiesai: atcelt pārsūdzēto spriedumu; izskatīt lietu pēc būtības un atcelt apstrīdētos tiesību aktus; pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai un katrā ziņā piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17. Padome lūdz Tiesai: noraidīt apelācijas sūdzību; pakārtoti, gadījumā, ja Tiesa atceltu pārsūdzēto spriedumu, izskatīt lietu pēc būtības un noraidīt prasību un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
III. Par apelācijas sūdzību
18. Ar šo apelācijas sūdzību G. Khan izvirza desmit pamatus.
19. Būtībā pirmais pamats ir par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, tiesību piekļūt lietas materiāliem pārkāpumu, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu un pierādījumu sagrozīšanu, kas izrietot no Vispārējās tiesas atteikuma uzdot Padomei iesniegt G. Khan pieprasītos dokumentus.
20. Otrais pamats attiecas uz pienākuma veikt periodisku pārskatīšanu, kas izriet no Lēmuma 2014/145 3. panta 3. punkta un Regulas Nr. 269/2014 14. panta 2. punkta, pārkāpumu.
21. Trešais pamats attiecas uz Lēmuma 2014/145 3. panta 3. punkta un Regulas Nr. 269/2014 14. panta 2. punkta pārkāpumu un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, ciktāl Vispārējā tiesa atzina, ka Padome bija izpildījusi pienākumu sagatavot pret G. Khan noteikto pasākumu ietekmes bilanci.
22. Ceturtais pamats attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu, kas izriet no Vispārējās tiesas atteikuma ņemt vērā to, ka Padome ir atzinusi ierobežojošo pasākumu pret G. Khan ietekmes neesību.
23. Piektais pamats attiecas uz LES 29. panta un LESD 215. panta 2. punkta pārkāpumu, ciktāl Vispārējā tiesa esot secinājusi, ka sākotnējais g) kritērijs ir tiesisks, neraugoties uz to, ka tas ļauj noteikt sankcijas personām, kurām nav pietiekamas saiknes ar to režīmu vai notikumiem, uz kuru Savienība vēlas izdarīt spiedienu.
24. Sestais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, pierādījumu sagrozīšanu un sākotnējā g) kritērija pārkāpumu, ņemot vērā apstākļus, kādos Vispārējā tiesa nosprieda, ka ir pierādīts, ka Krievijas banku nozare 2023. gadā nodrošināja būtiskus ienākumus Krievijas valdībai.
25. Septītais pamats attiecas uz grozītā g) kritērija (20) pirmās daļas pārkāpumu un, pakārtoti, LES 29. panta un LESD 215. panta 2. punkta pārkāpumu un juridiskā pamata neesību, ciktāl Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka grozītais g) kritērijs attiecībā uz jēdzienu “ietekmīgi uzņēmēji” ir jāinterpretē tāpat kā sākotnējais g) kritērijs.
26. Astotais pamats attiecas uz būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu un Vispārējā tiesā izvirzītā divpadsmitā pamata sagrozīšanu.
27. Devītais pamats attiecas uz tiesību kļūdu, interpretējot sākotnējo g) kritēriju un grozīto g) kritēriju un jēdzienu “uzņēmēji”, kā arī uz Vispārējās tiesas veicamās kontroles apjoma neievērošanu.
28. Desmitais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un, pakārtoti, uz grozītā g) kritērija pārkāpumu, jo Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai apgalvojums, ka G. Khan joprojām pārvaldīja Krievijā esošos aktīvus, kad 2023. gada septembrī, 2024. gada martā un 2024. gada septembrī tika saglabāta viņa iekļaušana sarakstā, bija pamatots.
29. Atbilstoši Tiesas lūgumam šajos secinājumos uzmanība tiks pievērsta apelācijas sūdzības sestajam, septītajam un desmitajam pamatam.
30. Tā kā G. Khan septītā pamata pārbaudē Tiesa tiek aicināta lemt par grozītā g) kritērija tiesiskumu, juridisko analīzi sākšu ar šo pamatu un pēc tam izvērtēšu attiecīgi sesto un desmito pamatu, kuri savukārt skar attiecībā uz G. Khan noteikto pasākumu pamatotību.
A. Par septīto apelācijas sūdzības pamatu, kas attiecas uz tiesību kļūdu grozītā g) kritērija interpretācijā
31. Turpmākajā juridiskajā analīzē jāprecizē, kas ir apzīmēts ar katru no grozītā g) kritērija trim daļām. Tādējādi vispirms grozītais g) kritērijs attiecas uz ietekmīgiem uzņēmējiem, kuri darbojas Krievijā (pirmā daļa). Pēc tam tas attiecas uz viņu tuvākajiem ģimenes locekļiem vai citām fiziskām personām, kuras no tiem gūst labumu (otrā daļa). Visbeidzot un alternatīvi (21) tas attiecas uz uzņēmējiem, kuri darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai (trešā daļa) (22).
1. Lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums
32. G. Khan apstrīd interpretāciju, ko Vispārējā tiesa ir sniegusi, pārsūdzētā sprieduma 89. punktā nospriežot, ka saistībā ar grozītā g) kritērija pirmo daļu vārds “ietekmīgi” jāsaprot tāpat kā sākotnējā g) kritērija kontekstā.
33. G. Khan apgalvo, ka, tā kā g) kritērijs ir grozīts, šis grozījums esot jāņem vērā minētā kritērija interpretācijā. Notikušās izmaiņas g) kritērija tekstā esot mainījušas jēdziena “ietekmīgi uzņēmēji” nozīmi un tvērumu.
34. Pirmkārt, grozītais g) kritērijs esot pārcirtis saikni starp šo uzņēmēju ietekmi un ekonomikas nozarēm, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai. Tādējādi jēdziens “ietekme” tiekot izolēts.
35. Otrkārt, grozītā g) kritērija otrā daļa attiecoties tikai uz ietekmīgu uzņēmēju tuviniekiem, un tas pastiprinot secinājumu par to, ka ietekmīgi uzņēmēji ir atsevišķa to personu kategorija, attiecībā uz kurām Padome plāno izdarīt īpašu spiedienu.
36. Treškārt, grozītā g) kritērija, it īpaši tā pirmās daļas, jaunā nozīme esot izskaidrota Lēmuma 2023/1094 4. apsvērumā. Turklāt Vispārējā tiesa jau esot izmantojusi šo apsvērumu, lai noskaidrotu Savienības likumdevēja nodomu (23).
37. Pakārtoti, ja grozītā g) kritērija pirmās daļas interpretācija būtu tāda pati kā sākotnējā g) kritērija interpretācija, G. Khan atsaucas uz saviem prasījumiem šīs apelācijas sūdzības piektajā pamatā, lai norādītu, ka šāda interpretācija būtu pretrunā LES 29. pantam un LESD 215. panta 2. punktam un atņemtu minētajam kritērijam juridisko pamatu.
38. Padome lūdz septīto pamatu noraidīt.
2. Vērtējums
39. G. Khan Vispārējā tiesā apgalvoja, ka grozītais g) kritērijs ir prettiesisks juridiskā pamata neesības, tiesiskās drošības principa pārkāpuma un tiesību uz īpašumu un darījumdarbības brīvības pārkāpuma dēļ. Šis pamats ir vērsts pret to Vispārējās tiesas analīzes daļu, kas attiecas uz apgalvoto tiesiskās drošības principa pārkāpumu.
40. Lai arī G. Khan šajā pamatā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā jēdziena “ietekme” interpretācijā grozītā g) kritērija pirmās daļas izpratnē nav ņēmusi vērā izmaiņas minētā kritērija formulējumā, šis pamats ir vērsts vienīgi pret Vispārējās tiesas atzīto grozītā g) kritērija pirmās daļas interpretāciju.
41. Atbildot uz šo pamatu, šīs pirmās daļas juridiskā analīze būs jāveic pēc tam, kad atgādināts sākotnējā g) kritērija tvērums, lai pārbaudītu, vai secinājums, pie kura Vispārējā tiesa ir nonākusi pārsūdzētā sprieduma 89. punktā, ir pareizs.
a) Par jēdzienu “ietekme” sākotnējā g) kritērija izpratnē
42. Attiecībā uz sākotnējo g) kritēriju, kā tas izriet no Lēmuma 2022/329 un Regulas 2023/1089, jākonstatē turpmāk minētais.
43. Sākotnējais g) kritērijs attiecās uz vienu fizisku personu kategoriju, kurai bija jāatbilst diviem kumulatīviem nosacījumiem. Pirmkārt, viņiem bija jābūt ietekmīgiem uzņēmējiem. Otrkārt, šiem ietekmīgajiem uzņēmējiem bija jādarbojas vienā no ekonomikas nozarēm, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu valdībai.
44. Tiesa nesen lēma par šī kritērija interpretāciju spriedumā Pumpyanskiy u.c./Padome.
45. Tā, pēc dažādu valodu versiju pārbaudes Tiesa nosprieda, ka grozītā g) kritērija definēšanai izmantotie termini paši par sevi un ārpus jebkāda konteksta nekādā ziņā nenorāda uz saikni ar kādu jomu, piemēram, ekonomikas vai politikas jomu, vai ar konkrētām personām vai vienībām (24). Tādējādi vārds “ietekmīgs” jāsaprot kā “nozīmīgums, kādam attiecīgajam uzņēmējam jāpiemīt nozarē, kurā viņš darbojas, neatkarīgi no saitēm, kas šim uzņēmējam attiecīgā gadījumā turklāt var būt ar [Krievijas Federācijas] valdību” (25). Lai gan sākotnējais g) kritērijs paredz saikni ar šo valdību, tai jābūt nevis ar ietekmīgiem uzņēmējiem, bet gan ar ekonomikas nozari, kurā viņi darbojas, jo šai ekonomikas nozarei jānodrošina svarīgs ienākumu avots minētajai valdībai (26). Tādējādi sākotnējais g) kritērijs “nozīmē tikai to, ka jāpierāda, ka uzņēmējiem ir būtiska nozīme ekonomikas nozarē, kas Krievijas Federācijas valdībai ir ienesīga, neatkarīgi no saitēm, kuras šiem uzņēmējiem var būt ar šo valdību, no to konkrēta nozīmīguma tai vai no viņu faktiskās spējas to ietekmēt” (27).
46. No tā izriet, ka Tiesas ieskatā jēdziens “ietekme” sākotnējā g) kritērija izpratnē attiecas uz ekonomikas nozari, kurā šie uzņēmēji darbojas, un tātad ir jāsaprot, “ņemot vērā saimniecisko kontekstu, kādā tie darbojas, atbilstoši tādiem kritērijiem kā viņu profesionālais statuss vai funkcijas, viņu saimnieciskās darbības nozīmīgums, viņiem piederošā kapitāla apmērs vai viņu ieguldījumi, viņu ieņemamais amats uzņēmumā, kurā viņi veic savus pienākumus, vai arī jebkurš cits atbilstošs ekonomiska rakstura kritērijs” (28).
47. Tātad ietekmīgi uzņēmēji sākotnējā g) kritērija izpratnē ir tie, kuriem būtiska nozīme ekonomikas nozarēs, kuras ir ienesīgas Krievijas Federācijas valdībai, proti, tie var netieši veicināt Ukrainā īstenoto destabilizējošo darbību finansēšanu, sekmējot minēto nozaru rentabilitātes saglabāšanos vai pat to uzplaukumu (29).
48. Visbeidzot, ietekme neaprobežojas tikai ar uzņēmējiem, kas, ņemot vērā viņu amatus sabiedrībā vai viņiem piederošās akcijas, īsteno reālu un faktisku kontroli pār šo sabiedrību, jo būtisku nozīmi attiecīgajā ekonomikas nozarē var konstatēt, pamatojoties uz citiem objektīviem elementiem, ne tikai kontroli (30).
49. Tiesa pārliecinājās, ka šādu interpretāciju apstiprina izvirzītie mērķi, kas paredz izdarīt papildu spiedienu uz Krievijas Federāciju un palielināt to šīs valsts darbību izmaksas, kuras vērstas uz Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudēšanu, lai šī Federācija izbeigtu savu militāro agresiju un vispārīgāk – savu darbību un politiku, kas destabilizē Ukrainu (31). Tiesa nosprieda, ka, “traucējot attiecīgo ekonomikas nozaru darbību, ierobežojošu pasākumu noteikšana attiecībā uz ietekmīgiem uzņēmējiem, neatkarīgi no saiknes, kas attiecīgā gadījumā tiem var būt ar [Krievijas Federācijas] valdību, tādējādi var palielināt šo darbību izmaksas un radīt spiedienu uz minēto valdību, lai tā izbeigtu minētās darbības” (32).
b) Par jēdziena “ietekme” gramatisko, kontekstuālo, vēsturisko un teleoloģisko interpretāciju grozītā g) kritērija pirmās daļas izpratnē
50. Interpretējot Savienības tiesību normu tiesību aktā, ar ko paredzēti ierobežojoši pasākumi, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts, tostarp – vēsturiskais, un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (33).
51. Pirmām kārtām, no grozītā g) kritērija formulējuma izriet dubults fenomens, ko veido, pirmkārt, sākotnējā g) kritērija sadalīšana (pirmā un trešā daļa) un, otrkārt, pievienojums šim kritērijam (otrā daļa). Tādējādi grozītā g) kritērija pirmā daļa, atšķirībā no tā, kas bija paredzēts sākotnējā g) kritērijā, vairs neprasa, lai ietekmīgs uzņēmējs darbotos kādā no ekonomikas nozarēm, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu valdībai (34).
52. Joprojām skatot no gramatiskā viedokļa, īpašības vārds “ietekmīgi” attiecas uz “uzņēmējiem”, proti, personām, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību (35). Tātad ietekme, šķiet, jāsaprot noteikti kā tāda, kas saistās ar uzņēmēja statusu un viņu nozīmīgumu šajā jomā. Ar šo statusu saistītā ietekme man šķiet nesaraujami saistīta ar viņu panākumiem un ekonomisko varu (36).
53. Otrām kārtām, šo grozītā g) kritērija pirmās daļas gramatisko interpretāciju apstiprina konteksta analīze. Tādējādi Lēmuma 2023/1094 4. apsvērumā ir skaidrots grozītā g) kritērija pamatojums. No tā izriet, ka Padome, īstenojot savu plašo rīcības brīvību (37), ir konstatējusi, ka Krievijas valdību un ietekmīgus uzņēmējus, kas darbojas Krievijā, saista savstarpēji izdevīgas attiecības un savstarpējs atbalsts. Atbilstoši Padomes vērtējumam tas, ka šie uzņēmēji kļūst bagāti, nevar notikt bez Krievijas valdības piekrišanas, un viņu nozīmīgums konkrētajā ekonomikas nozarē apliecina uzņēmēju un Krievijas valdības pastāvošo savstarpējo atkarību. Tieši tādēļ Padome radīja grozītā g) kritērija pirmo daļu (38).
54. Trešām kārtām, ierosināto interpretāciju apstiprina g) kritērija vēsturiskā un teleoloģiskā analīze.
55. Ierobežojošo pasākumu regulējumiem, kas pieņemti, reaģējot uz Krievijas pārkāpumiem Ukrainā, ir raksturīga intensitātes pakāpeniska palielināšana saistībā ar to efektivitāti, lai izdarītu maksimālu spiedienu uz Krievijas Federāciju, palielinot izmaksas par tās darbībām, ar kurām tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un tas, ka Padome pieņēma sākotnējo g) kritēriju, atspoguļo šo intensitātes palielināšanos (39).
56. Tā kā vairs netiek prasīta saikne ar ekonomikas nozari, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai, iekļaušanas kritērija paplašināšana ar grozītā g) kritērija pirmo daļu atbilst šo pastāvīgo ierobežojošo pasākumu maksimālas efektivitātes meklējumu loģikai, jo turpinās klajš starptautisko tiesību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, ko rada Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā.
c) Secinājums par jēdziena “ietekme” grozītā g) kritērija izpratnē analīzi
57. No iepriekš minētā izriet, ka G. Khan izvirzīto argumentāciju septītā pamata ietvaros nevar atbalstīt.
58. Mans secinājums ir tāds, ka, lai gan g) kritērija tekstā ir izdarītas izmaiņas, nekas saistībā ar šī grozījuma formulējumu, kontekstu vai mērķi nenorāda uz to, ka Padomei būtu bijis nodoms vārdam “ietekmīgs” piešķirt nozīmi, kas atšķirtos no tās, kādu tā iepriekš bija piešķīrusi sākotnējā g) kritērijā. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja argumenti neļauj konstatēt alternatīvu interpretāciju, kas var pamatot šādas nozīmes atšķirības esību.
59. Grozītā g) kritērija pirmā daļa attiecas uz uzņēmēju ietekmi no ekonomiskā viedokļa, jo viņu ekonomiskie panākumi izriet no savstarpējās atkarības attiecībām ar Krievijas valdību.
60. No tā izriet, ka jēdziens “ietekme” sākotnējā g) kritērija, kā arī grozītā g) kritērija izpratnē noteikti jāvērtē, ņemot vērā ekonomikas nozari, kurā attiecīgie uzņēmēji darbojas, tomēr neprasot, lai šī nozare būtu ekonomiski īpaši nozīmīga Krievijas Federācijas valdībai, un tātad tas jāsaprot, ņemot vērā viņu veiktās darbības ekonomisko kontekstu, saskaņā ar tādiem kritērijiem kā tie, kas minēti šo secinājumu 46. punktā.
61. Tādējādi un pēc analoģijas ar nospriesto attiecībā uz sākotnējo g) kritēriju, no grozītā g) kritērija pirmās daļas izriet, ka ar vārdu “ietekmīgi” jāsaprot tas, kādam jābūt konkrētā uzņēmēja nozīmīgumam savas darbības nozarē, neatkarīgi ne no saiknes, kāda šim uzņēmējam, iespējams, var būt ar Krievijas Federācijas valdību, ne no tā, vai nozare, kurā tas darbojas, šai valdībai nodrošina svarīgu ienākumu avotu.
62. Tātad Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 89. punktā nospriežot, ka vārds “ietekmīgi” jāinterpretē vienādi gan saistībā ar sākotnējā g) kritērija pirmo daļu, gan grozīto g) kritēriju, jo ietekme attiecas uz uzņēmēju nozīmīgumu, ņemot vērā tādus kritērijus kā viņu saimnieciskās darbības nozīmīgums, viņiem piederošā kapitāla apmērs vai viņu ieguldījumi, viņu ieņemamais amats uzņēmumā, kurā viņi veic savus pienākumus (40).
63. Katrā ziņā, pat ja šajā jautājumā būtu jākonstatē tiesību kļūda, šaubos, vai G. Khan no tā varētu gūt jebkādu labumu apelācijas stadijā (41).
d) Par iebildumu, kas attiecas uz grozītā g) kritērija juridiskā pamata neesību
64. Gadījumā, ja Tiesai tomēr būtu jāatbild uz G. Khan pakārtoti izvirzītajiem argumentiem (42), aprobežošos ar turpmāk minēto.
65. Apelācijas sūdzības iesniedzēja mērķis ir apstrīdēt Vispārējās tiesas juridisko analīzi par iebildumu, kas attiecas uz grozītā g) kritērija juridiskā pamatojuma neesību, atsaucoties uz saviem prasījumiem apelācijas sūdzības piektajā pamatā, kura mērķis savukārt ir apstrīdēt pirmās instances juridisko vērtējumu par iebildumu, kas attiecas uz sākotnējā g) kritērija juridiskā pamatojuma neesamību (43). Pēc būtības G. Khan apstrīd to, ka LESD 215. pants, kurā paredzēti nosacījumi, ar kādiem var noteikt pasākumus, kas vērsti uz ekonomisko un finanšu sakaru ar trešo valsti pārtraukšanu vai mazināšanu, varētu būt pamats tādu pasākumu noteikšanai, ja starp personām, uz kurām šie pasākumi attiecas, un trešo valsti, pret kuru minētie pasākumi vērsti, nav pietiekami ciešas saiknes, kā arī tam, ka šādi pasākumi varētu tikt attiecināti uz fiziskām personām neatkarīgi no to personiskās rīcības. Lai to pamatotu, viņš it īpaši atsaucās uz spriedumu Tay Za/Padome (44).
66. Tādējādi konstatēju, ka G. Khan pauž to pašu kritiku, kas Tiesā tika izteikta par sākotnējā g) kritērija tiesiskumu lietā C‑111/24 P (45).
67. No šajā lietā pasludinātā Tiesas sprieduma (46) būtībā izriet, ka LESD 215. panta 2. punktā attiecībā uz pasākumiem, kurus tas ļauj noteikt, ir prasīta objektīvas saiknes pastāvēšana starp ierobežojošos pasākumos ietvertajām personām un konkrēto trešo valsti, lai minētos pasākumus varētu uzskatīt par tādiem, kas veidā, kas nav acīmredzami neatbilstošs, var sasniegt mērķi izdarīt spiedienu, kuru Savienība tādējādi ir paredzējusi izdarīt uz šo valsti (47).
68. Salīdzinājumam pārsūdzētā sprieduma 70. punkta otrā teikuma formulējums, kurā “LESD 215. panta 2. punkts pilnvaro Padomi ar LESD 288. pantā paredzēto tiesību aktu noteikt ierobežojošus pasākumus pret jebkuru “fizisku vai juridisku personu”, “nevalstisku vienību” vai ikvienu “grupu”, ar vienīgo nosacījumu, ka lēmums, kas pieņemts saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, paredz šādus pasākumus” (48), nav nepārprotams, jo tas ļauj secināt, ka nekāda saikne netiek prasīta.
69. Lai gan attiecībā uz līdzvērtīgu formulējumu Tiesa ir atzinusi, ka Vispārējā tiesa ar šādu formulējumu “būtībā pamatoti ir atgādinājusi, ka šādu ierobežojošu pasākumu pieņemšana ir iespējama tikai tad, ja pastāv lēmums, kurš pieņemts, pamatojoties uz LES 29. pantu” (49), tas ir darīts, ievērojot nosacījumu, ka Tiesa vēlāk pārbauda, vai Vispārējā tiesa pamatoti ir konstatējusi šādas saiknes esību.
70. Tiesa atgādināja, ka Vispārējā tiesa bija uzsvērusi, ka, “runājot par [sākotnējo] g) kritēriju, pastāvēja vismaz netieša saikne starp šajā kritērijā paredzētajiem uzņēmējiem un attiecīgo trešo valsti,[..] jo minētais kritērijs citstarp paredz tādu fizisku personu kategoriju, kas darbojas dažās ekonomikas nozarēs, kuras Krievijas Federācijas valdībai nodrošina svarīgu ienākumu avotu, kas tai ļauj turpināt īstenot politiku Ukrainas destabilizēšanai un agresijai pret to” (50).
71. Taču Vispārējās tiesas argumentācijā pārsūdzētajā spriedumā, šķiet, trūkst ne tikai jebkādas atsauces uz objektīvu vai vismaz netiešu saikni, kāda prasīta starp ierobežojošajiem pasākumiem un attiecīgo valsti, bet arī jebkādas pārbaudes par tādas esību šajā lietā.
72. Šis trūkums, manuprāt, ir tiesību kļūda.
73. Tā kā šī tiesību kļūda ietekmē to Vispārējās tiesas argumentācijas daļu, kas attiecas uz sākotnējā g) kritērija tiesiskuma pārbaudi, tā rikošetā ietekmē secinājumu, pie kā Vispārējā tiesa nonāca pārsūdzētā sprieduma 86. punktā attiecībā uz apgalvojumu par grozītā g) kritērija juridiskā pamata neesību, jo šajā punktā bija atsauce uz šo daļu.
74. Tomēr no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ja Vispārējās tiesas nolēmuma argumentos konstatējams Savienības tiesību pārkāpums, taču izrādās, ka šī nolēmuma rezolutīvā daļa ir pamatota ar citiem juridiskiem apsvērumiem, šāds pārkāpums nevar izraisīt šī nolēmuma atcelšanu un tā pamatojums jāaizstāj (51). Līdz ar to jāpārbauda, vai pamata, kas attiecas uz sākotnējā g) kritērija juridiskā pamata neesību, noraidījums ir balstīts uz citu tiesību pamatojumu, kur nav pieļauta manis nupat norādītā tiesību kļūda, lai pārliecinātos, ka iebilduma, kas attiecas uz grozītā g) kritērija juridiskā pamata neesību, noraidījuma pamatā varēja būt cits tiesību pamatojums.
75. Šajā ziņā vēlreiz izeja rodama spriedumā Pumpyanskiy u.c./Padome, jo šajā spriedumā Tiesa atzina, ka no sākotnējā g) kritērija izriet, ka Padome ir formulējusi kritēriju, kas attiecas uz personām, kurām ir objektīva saikne ar konkrēto trešo valsti (52), un ka mutatis mutandis šāds secinājums aptver grozīto g) kritēriju, saistībā ar kuru G. Khan izvirza tos pašus argumentus (53).
76. Šādos apstākļos, neraugoties uz šo secinājumu 71. punktā norādīto tiesību kļūdu, tā neietekmē secinājumu, ko Vispārējā tiesa izdarīja pārsūdzētā sprieduma 72. punktā attiecībā uz sākotnējo g) kritēriju. Tādējādi tā arī neietekmē secinājumu, pie kāda Vispārējās tiesa nonāca pārsūdzētā sprieduma 86. punktā, šajā gadījumā attiecībā uz apgalvojumu par to, ka grozītajam g) kritērijam nav juridiskā pamata, jo ir nepietiekama saikne starp skartajām personām un konkrēto trešo valsti.
B. Par sesto apelācijas sūdzības pamatu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, pierādījumu sagrozīšanu un sākotnējā g) kritērija pārkāpumu, Vispārējai tiesai atzīstot par pietiekami pierādītu apgalvojumu, ka G. Khan darbojās nozarē, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai
1. Lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums
77. Apelācijas sūdzības iesniedzējs atgādina Tiesas pastāvīgo judikatūru par to, ka Padomei ir jāsniedz pierādījumi, ka sarakstā iekļautā persona atbilst kritērijam, uz kura pamata ir veikta iekļaušana sarakstā, un par to, ka Padome nevar pamatoties uz prezumpciju, ja tas nav paredzēts atbilstošajā tiesiskajā regulējumā.
78. Attiecībā uz iekļaušanu sarakstā saskaņā ar sākotnējo g) kritēriju G. Khan apgalvo, ka Padomei bija jāpierāda, ka viņš darbojas ekonomikas nozarē, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai. Jēdziens “svarīgi ienākumi” esot relatīvs jēdziens, kam nepieciešams veikt Krievijas valdības budžeta avotu analīzi.
79. Pārsūdzētā sprieduma 189. un 190. punktā Vispārējā tiesa aprobežojoties ar, pirmkārt, apgalvojumu, ka Alfa Bank 2020. gadā bija viena no 24 lielākajiem nodokļu maksātājiem Krievijā, un, otrkārt, apgalvojumu, ka banku nozares ikgadējie ienākumi Krievijā 2021. gadā esot sasnieguši 2,3 triljonus Krievijas rubļu (RUB) (jeb 25, 8 miljardus EUR).
80. Šie elementi neesot pietiekami. G. Khan apgalvo, ka fakts, ka uzņēmums ir nozīmīgs nodokļu maksātājs Krievijā, neļaujot izdarīt nevienu atbilstošu secinājumu par to, vai sākotnējais g) kritērijs ir izpildīts, jo no tā nevarot secināt, ka darbības nozare kopumā nodrošina svarīgus ienākumus Krievijas valdībai. Sākotnējais g) kritērijs prasot pierādīt, ka ekonomikas nozare ir šai valdībai svarīgu ienākumu avots (54). Šie ienākumi arī esot jāskata Krievijas valdības nodokļu politikas kontekstā, un Vispārējā tiesa to neesot darījusi, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējs tai esot norādījis, ka Krievijas valdības saņemtie ienākumi no Krievijas banku nozares radītajiem tiešajiem un netiešajiem nodokļiem ir niecīgi (55). Tādējādi esot skarts sprieduma pamatojums. G. Khan pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav pārbaudījusi, vai Krievijas banku nozares radītie apgalvotie ienākumi veido svarīgus ienākumus Krievijas valdībai. Visbeidzot, pat pieņemot, ka Krievijas banku nozares ienākumiem ir nozīme, lai pierādītu sākotnējā g) kritērijā paredzēto nosacījumu izpildi, G. Khan pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir balstījusies uz neaktuāliem pierādījumu elementiem, lai pamatotu iekļaušanu sarakstā 2023. gadā.
81. Padome lūdz noraidīt šo sesto pamatu, ko tā uzskata par nepieņemamu un katrā ziņā nepamatotu.
2. Vērtējums
82. Pārsūdzētā sprieduma daļa, par kuru ir šis sestais pamats, ietver Vispārējās tiesas veikto pamatotības pārbaudi par ierobežojošiem pasākumiem, kas attiecas uz G. Khan, kuri noteikti, pamatojoties uz sākotnējo g) kritēriju. Konkrētāk, attiecībā uz 2023. gada marta tiesību aktiem G. Khan apgalvoja, ka Padome nav pierādījusi, ka banku nozare nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai (56).
83. Savukārt Vispārējā tiesa uzskatīja, ka no 2023. gada marta tiesību aktiem izriet, ka banku nozarē G. Khan darbojās kā konglomerāta Alfa Group, kas tostarp ietver Alfa Bank, akcionārs (57). Atsaucoties uz sava sprieduma Khan/Padome (58) 106.–108. punktu, Vispārējā tiesa nosprieda, ka šī nozare nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai. Tā arī atgādināja, ka jau ir nospriedusi, ka Alfa Bank ir viena no lielākajām Krievijas nodokļu maksātājām (59). Vispārējā tiesa pēc tam atzina, ka banku nozares nozīmīgumu Krievijā apliecina otrās pierādījumu lietas 28. dokuments, kurā norādīti ikgadējie ienākumi šajā nozarē no 2014. līdz 2021. gadam un no kura izriet, ka šie ienākumi 2021. gadā sasniedza 2,3 triljonus RUB (proti, aptuveni 25,8 miljardus EUR) (60). Ņemot vērā šos elementus, Vispārējā tiesa tātad secināja, ka Padome atbilstoši Tiesas judikatūrā prasītajam (61) bija sniegusi pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas var pierādītu faktu, ka G. Khan – laikā, kad pieņemti 2023. gada marta tiesību akti,– bija ietekmīgs uzņēmējs, kas darbojās ekonomikas nozarē, kas nodrošināja svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai, sākotnējā g) kritērija izpratnē (62).
a) Par sestā pamata pieņemamību principā un it īpaši iebilduma, kas attiecas uz sagrozīšanu, pieņemamību
84. Pirmkārt, attiecībā uz sestā pamata pieņemamību pretēji Padomes apgalvotajam uzskatu, ka G. Khan nevēlas panākt, lai Tiesā fakti tiktu vērtēti no jauna; tas tradicionāli ir tikai Vispārējās tiesas kompetencē (63). Proti, apelācijas sūdzības iesniedzēja sestajā pamatā izklāstītajā argumentācijā Tiesa tiek aicināta veikt faktu, kas tostarp minēti 2023. gada tiesību aktu pamatojumā, juridiskās kvalifikācijas kontroli, lai konstatētu, vai ir izpildīts nosacījums saistībā ar ekonomikas nozari, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai, sākotnējā g) kritērija izpratnē. Šīs argumentācijas mērķis būtībā ir apgalvot, ka Vispārējai tiesai nevajadzēja atzīt, ka Padome varēja balstīties uz Alfa Bank kā lielākā nodokļu maksātāja Krievijā statusu apvienojumā ar datiem par banku nozares radītajiem gada ienākumiem, lai pierādītu, ka G. Khan darbojās ekonomikas nozarē, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai, sākotnējā g) kritērija izpratnē. Līdz ar to sestais pamats šķiet pieņemams.
85. Otrkārt, saistībā ar iebildumu, kas attiecas uz pierādījumu sagrozīšanu, piezīmēšu, ka vienīgā norāde uz šādu sagrozīšanu ir atrodama apelācijas sūdzības sestā pamata virsrakstā un G. Khan saistībā ar to nav sniedzis konkrētus apsvērumus. Tiesas judikatūrā parasti tiek prasīts, ka tad, kad apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi faktus vai pierādījumus, tam konkrēti jānorāda, kurus elementus tā ir sagrozījusi, un jāpierāda kļūdas vērtējumā, kuru rezultātā Vispārējā tiesa šo sagrozīšanu ir veikusi (64). Tā kā G. Khan šo standartu nav izpildījis, iebildums, kas attiecas uz pierādījumu sagrozīšanu, šķiet nepieņemams.
b) Par lietas būtību
1) Par “Alfa Bank” atzīšanu par lielāko Krievijas nodokļu maksātāju un par nosacījumu saistībā ar “ekonomikas nozari, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai” sākotnējā g) kritērija izpratnē
86. Būtībā G. Khan pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir balstījusies uz Alfa Bank kā lielākā Krievijas nodokļu maksātāja statusu, lai atzītu, ka ir izpildīts nosacījums par ekonomikas nozari, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai, atbilstoši sākotnējā g) kritērijā prasītajam.
87. Netiek apstrīdēts, ka G. Khan gadījumā atbilstošā nozare ir banku nozare. Turklāt no 2023. gada marta tiesību aktu (65) pamatojuma var secināt, ka G. Khan kā konglomerāta Alfa Group, kas ietver Alfa Bank, bijušajam akcionāram tika piemēroti ierobežojoši pasākumi atbilstoši sākotnējam g) kritērijam. Pamatojumā ir minēts, ka Alfa Bank ir “viens no lielākajiem Krievijas nodokļu maksātājiem”.
88. G. Khan apgalvo, ka tas, ka Alfa Bank ir viens no lielākajiem Krievijas nodokļu maksātājiem, neļaujot pašu banku nozari kvalificēt kā ekonomikas nozari, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai.
89. Tomēr jāatgādina, ka Tiesa nesen ir nospriedusi, ka “zināmos apstākļos ir iespējams uzskatīt, ka kāda valsts ekonomikas nozare nodrošina svarīgu ienākumu avotu tās valdībai, ja pastāv pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopums, kas pierāda, ka viena no šīs nozares visnozīmīgākajām sabiedrībām jau viena pati šai valdībai nodrošina svarīgus ienākumus” (66).
90. Tādējādi, lai gan no sākotnējā g) kritērija formulējuma izriet, ka principā tieši ekonomikas nozarei, nevis konkrētai fiziskai personai vai uzņēmumam, ir jābūt svarīgam ienākumu avotam Krievijas Federācijas valdībai (67), Padomei zināmos apstākļos ir ļauts koncentrēties uz nozīmīgiem ienākumiem, ko Krievijas valdībai nodrošina tikai viena no šīs nozares visnozīmīgākajām sabiedrībām.
91. Tātad Vispārējai tiesai bija jāpārliecinās, ka G. Khan iekļaušanu sarakstā Padome ir pamatojusi, izmantojot konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas pierāda, ka Alfa Bank viena pati ir nodrošinājusi nozīmīgus ienākumus Krievijas valdībai, lai varētu uzskatīt, ka ekonomikas nozare, kurā G. Khan darbojas, rikošetā nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai, un līdz ar to ir izpildīts sākotnējā g) kritērija otrais kumulatīvais nosacījums (68).
92. Pretēji tam, ko apgalvo G. Khan, šādam kopumam nav nepieciešams, lai Padome grāmatvediski pierādītu, ka ienākumi, ko konkrēti Alfa Bank vai banku nozare kopumā ir nodrošinājusi Krievijas valdībai, būtu svarīgi.
93. Katrā ziņā atgādināšu, ka no pārsūdzētā sprieduma 189. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa, kad bija atgādinājusi, ka Alfa Bank ir viena no lielākajām Krievijas komercbankām un privātām bankām (69), lai pierādītu, cik svarīgi ir ienākumi, kurus Alfa Bank nodrošinājusi minētajai valdībai, pamatojās uz šīs bankas atzīšanu par “vienu no lielākajiem Krievijas nodokļu maksātājiem”, atbilstoši pirmās pierādījumu lietas 2. dokumentam. G. Khan šādu kvalifikāciju neapstrīd.
94. No šī dokumenta, ko Vispārējā tiesa noteikti ir pārbaudījusi (70), izriet, ka tieši pati Krievijas nodokļu administrācija ir tā, kas piešķir šo statusu konkrētiem Krievijas nodokļu maksātājiem, kuri atbilst tās noteiktajiem nosacījumiem un kritērijiem (71). Tādējādi šis statuss bija paredzēts uzņēmumiem, kuru gada ienākumi ir no 10 līdz 35 miljardiem RUB (proti, no aptuveni 112 miljoniem līdz aptuveni 394 miljoniem EUR). Šajā dokumentā norādīts, ka Alfa Bank 2020. gadā pieder pie lielākajiem Krievijas nodokļu maksātājiem, proti, kā viens no uzņēmumiem, kas attiecīgajā gadā ir veikuši lielāko nodokļu iemaksu valsts budžetā (72). Alfa Bank izrietošais ieguldījums (73) Krievijas budžetā, kas nav izteikts skaitļos, tajā tomēr ir skaidri minēts.
95. Lai ienākumu avotu kvalificētu par “svarīgu”, Tiesa jau ir nospriedusi, ka šis jēdziens aptver visus ienākumus, kas gūti attiecīgajā ekonomikas nozarē, un tas nozīmē, ka tostarp jāņem vērā nodokļi, ko maksā šajā nozarē darbojošās sabiedrības (74). Kā lielākā Krievijas komercbanka un privātā komercbanka Alfa Bank banku nozarē ieņēma pirmā līmeņa lomu. Turklāt šī darbības nozare, kas tradicionāli tiek raksturota kā jebkuras valsts ekonomikas stūrakmens, ir īpaši stratēģiska, jo atbilstoši teicienam “nauda ir kara nervs”.
96. No visa iepriekš minētā izriet, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka Padome ir iesniegusi pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas pierāda, ka nozare, kurā darbojās G. Khan, nodrošināja svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai.
2) Par apgalvojumu par Vispārējās tiesas pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu
97. Tad G. Khan pārmet Vispārējai tiesai neatbildēšanu uz viņa argumentiem attiecībā uz nodokļu likmi banku nozarē, pie kā pieder Alfa Bank, kura esot niecīga.
98. Papildus tam, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentācija atkal balstās uz pārmērīgi šauru jēdziena “ienākumi” izpratni sākotnējā g) kritērija izpratnē (75), jāatgādina turpmāk minētais.
99. No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka sprieduma pamatojumā skaidri un nepārprotami jābūt norādītai Vispārējās tiesas argumentācijai, taču Vispārējās tiesas pienākums norādīt pamatojumu, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. panta un 53. panta pirmās daļas, neuzliek tai pienākumu izsmeļoši vienu pēc otra izklāstīt lietas dalībnieku izvirzītos argumentus. Pamatojums var būt netiešs, bet tam tomēr ir jāļauj ieinteresētajām personām saprast, kādu iemeslu dēļ Vispārējā tiesa nav apstiprinājusi to argumentus, un Tiesai iegūt pietiekami daudz informācijas, lai īstenotu savu kontroli apelācijas tiesvedībā (76).
100. No pārsūdzētā sprieduma 189. punkta skaidri izriet, ka saiknes, ko Vispārējā tiesa bija konstatējusi starp G. Khan un Krievijas valdībai nodrošinātajiem svarīgajiem ienākumiem, pamatā ir Alfa Bank īpašais stāvoklis, ko atzinusi pati Krievijas nodokļu administrācija un kas parādās pirmās pierādījumu lietas 2. dokumentā. Vispārējai tiesai bija jāpārbauda, vai ekonomikas nozare, kurā G. Khan darbojas, ir svarīgs ienākumu avots Krievijas valdībai, ko tā izdarīja, pamatojoties uz to, ka Alfa Bank ir atzīta kā viens no lielākajiem Krievijas nodokļu maksātājiem, – kvalifikācija, kas pēc būtības bija pretrunā G. Khan argumentam.
101. Tātad jākonstatē, ka G. Khan varēja saprast iemeslus, kuru dēļ Vispārējā tiesa nav apmierinājusi viņa argumentus. Iebildums, kas attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu, ir jānoraida.
3) Par ienākumu, ko banku nozare nodrošina Krievijas Federācijas valdībai, svarīgo raksturu
102. Šis iebildums ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 190. punktu, kurā Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka banku nozare Krievijā nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai.
103. Tā kā ierosinu Tiesai (77) nospriest, ka Vispārējās tiesas argumentācijā pārsūdzētā sprieduma 189. punktā nav pieļauta tiesību kļūda un ka tādējādi var uzskatīt, ka sākotnējā g) kritērija otrais kumulatīvais nosacījums bija izpildīts, ņemot vērā Alfa Bank lomu un vietu Krievijas banku nozarē, kā to parāda tās kā Krievijas liela nodokļu maksātāja statuss, pārsūdzētā sprieduma 190. punktā, šķiet, ir ietverta tikai papildu argumentācija. Tāpēc šo iebildumu pārbaudīšu tikai pakārtoti.
104. Tādējādi attiecībā uz G. Khan argumentu, ka tas, ka nozare rada ienākumus, neļauj konstatēt, ka šī nozare nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai, jo tas esot atkarīgs no minētās valdības nodokļu politikas, atgādināšu, pirmām kārtām, ka G. Khan neapstrīd, ka šie ienākumi rada nodokļus, un, otrām kārtām, ka Tiesa ir nospriedusi, ka, “lai gan kāda daudzuma svarīgo raksturu var novērtēt relatīvi, proti, salīdzinājumā ar atsauces daudzumu, šādu raksturu var novērtēt arī absolūtā veidā. Tā tas var būt to ienākumu gadījumā, kurus valsts valdībai rada kāda tās ekonomikas nozare. Var uzskatīt, ka ekonomikas nozare šādai valdībai rada būtiskus ienākumus, neatkarīgi no procentuālās daļas, kuru tie veido šīs valdības kopējos ienākumos” (78).
105. Turklāt atgādināšu, ka jēdziens “ienākumi” sākotnējā g) kritērija otrā kumulatīvā nosacījuma izpratnē ietver tajā visus finanšu resursus, ko konkrētā ekonomikas nozare nodrošina Krievijas Federācijas valdībai (79).
106. Tā kā Vispārējā tiesa, pārbaudot otrās pierādījumu lietas 28. dokumentu, konstatēja, ka Krievijas banku nozares gada ienākumi 2021. gadā bija vairāk nekā 2,3 triljoni RUB (proti, aptuveni 25,8 miljardi EUR), tā netieši, bet noteikti ir konstatējusi korelāciju starp šiem gada ienākumiem un no tā izrietošajiem Krievijas valdības ienākumiem, lai no tā leģitīmi secinātu, ka šī nozare nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, un tai nav pienākuma šos gada ienākumus attiecināt uz šīs valdības kopējiem ienākumiem.
107. Tātad šis iebildums, ja tas būtu jāpārbauda, būtu noraidāms.
4) Par iebildumu, kas attiecas uz to, ka dati par banku nozares gada ienākumiem nav aktuāli
108. G. Khan būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav izpildījusi savu pienākumu nodrošināt, lai uz G. Khan attiecinātie ierobežojošie pasākumi balstītos uz pietiekami drošiem faktiem, pamatojot savu analīzi ar veciem, tātad neaktuāliem datiem, kas ietverti otrās pierādījumu lietas 28. dokumentā (80).
109. Konstatēšu, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā nav lēmusi par to, vai šim dokumentam bija nozīme laikā, lai pamatotu faktu, ka nozare, kurā darbojās G. Khan, nodrošināja svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai sākotnējā g) kritērija otrā kumulatīvā nosacījuma izpratnē.
110. Šī klusēšana ir izskaidrojama ar to, ka G. Khan, šķiet, nav izvirzījis šo iebildumu Vispārējā tiesā (81).
111. Taču atbilstoši pastāvīgai judikatūrai, ļaujot kādam lietas dalībniekam Tiesā pirmoreiz izvirzīt pamatu un argumentus, ko tas nav izvirzījis Vispārējā tiesā, tam tiktu atļauts vērsties Tiesā, kuras kompetence apelācijas tiesvedībā ir ierobežota, ar strīdu, kas ir plašāks par to, kuru ir izskatījusi Vispārējā tiesa. Apelācijas tiesvedībā Tiesas kompetencē tātad ir vienīgi izvērtēt juridisko risinājumu, kāds pirmajā instancē rasts attiecībā uz izskatītajiem pamatiem un argumentiem (82).
112. Tādējādi šis iebildums šķiet nepieņemams.
113. Manuprāt, to par tādu var uzskatīt arī citu iemeslu dēļ.
114. Kā norāda Padome, ja Vispārējās tiesas pārbaudītie pierādījumi ir iegūti likumīgi, ja ir ievērotas tiesību normas un vispārējie principi pierādīšanas pienākuma jomā, kā arī procesuālie noteikumi pierādījumu iegūšanas jomā, Tiesas kompetencē principā nav pārbaudīt pierādījumus, kurus Vispārējā tiesa ir izmantojusi, lai pamatotu tās konstatētos faktus, un tikai Vispārējai tiesai jānosaka to vērtība (83).
115. G. Khan argumentācijā nav norādīts neviens šāda veida noteikums vai princips, ko Vispārējā tiesa nebūtu ievērojusi, pārbaudot otrās pierādījumu lietas 28. dokumentu.
116. Visbeidzot, kā minēts iepriekš, G. Khan nav pielicis nekādas pūles, lai pierādītu apgalvoto sagrozīšanu, uz kuru atsaucas (84).
117. Līdz ar to ierosinu Tiesai konstatēt tā iebilduma nepieņemamību, kas attiecas uz to, ka dati par banku nozares gada ienākumiem, kuri atspoguļoti otrās pierādījumu lietas 28. dokumentā, nav aktuāli.
118. Katrā ziņā, ja Tiesai būtu jāturpina pārbaudīt otrās pierādījumu lietas 28. dokumentu, būtu jākonstatē turpmāk minētais.
119. Šis dokuments (85), kas iegūts no tīmekļvietnes, šķiet, ir publicēts 2022. gada maijā, un ar to Padome ir iepazinusies šī paša gada novembrī, lai pamatotu G. Khan iekļaušanu 2023. gada marta tiesību aktos. Tajā ir ietverta statistikas tabula, kas parāda Krievijas banku nozares ikgadējo ienākumu attīstību pēc nodokļu nomaksas laikposmā no 2014. līdz 2021. gadam.
120. Ir pareizi konstatēt, ka šīs tabulas jaunākie dati attiecas uz 2021. gadu.
121. No Tiesas judikatūras izriet, ka “Padome, lai vērtētu, vai persona atbilst [..] iekļaušanas sarakstā kritērijiem [..], var ņemt vērā informāciju vai pierādījumu elementus, kas saistīti ar apstākļiem pirms tā tiesību akta pieņemšanas, ar kuru noteikti vai saglabāti ierobežojošie pasākumi, ja vien šī informācija vai elementi pamato šo aktu atbalstošos motīvus un sekmē konstatāciju, ka, neraugoties uz laika ritējumu un ņemot vērā visus apstākļus, kuriem ir nozīme katrā no gadījumiem, attiecīgā persona atbilst attiecīgajam sarakstā iekļaušanas kritērijam [..]. It īpaši nevar tikt izslēgts, ka šādu informāciju un pierādījumu elementus var ņemt vērā, lai no attiecīgā iekļaušanas kritērija perspektīvas konstatētu turpinātību, pirmkārt, starp attiecīgās personas agrāko situāciju un, otrkārt, tās aktuālo situāciju” (86).
122. Tādējādi, kā man jau bija iespēja atgādināt citos apstākļos, pietiekami konkrētu, precīzu un saskanīgu norāžu kopums, kas ļauj pierādīt pietiekamu saikni starp personu, uz ko attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākumi, un apkaroto režīmu, un kuru Padome var izmantot, protams, var balstīties uz senākiem faktiem, kas ir notikuši pirms aktu, ar kuriem iekļauj sarakstā, pieņemšanas datuma, ar nosacījumu, ka jebkurā gadījumā tiek pierādīta arī nepārtrauktība starp šiem elementiem un situāciju sarakstā iekļaušanas dienā (87).
123. Tātad Vispārējai tiesai bija jāpārliecinās par nepārtrauktību starp faktiem, kas tika uzskatīti par apliecinātiem ar otrās pierādījumu lietas 28. dokumentu, un G. Khan situāciju 2023. gada martā.
124. Ņemot to vērā, jāatgādina, ka šī dokumenta pārbaudi Vispārējā tiesa ir veikusi argumentācijas daļā, kas veltīta sākotnējā g) kritērija otrā kumulatīvā nosacījuma pārbaudei. Tātad Padomei bija jāpierāda, ka banku nozare nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai. Attiecībā uz visas nozares ieguldījumu valsts ekonomikā, raugoties uz to plašā nozīmē, var uzskatīt, ka pierādījumi par šo ieguldījumu attiecas uz citu – ilgāku – laikposmu nekā tie pierādījumi, kuri ir tiešāk vērsti uz pašu sarakstā iekļauto personu.
125. Jebkurā gadījumā, tā kā attiecīgā tīmekļvietne tika aplūkota 2022. gadā, dati par Krievijas banku nozares gada ienākumiem 2022. finanšu gadā nebija pieejami, jo 2022. gads nebija beidzies. Tātad no otrās pierādījumu lietas 28. dokumenta izriet, ka Padome 2023. gada marta tiesību aktos ir balstījusies uz atbilstošiem pieejamajiem jaunākajiem rādītājiem, lai pamatotu minētās nozares ekonomisko varu un no tā izdarītu secinājumu par tās būtisko ieguldījumu Krievijas valdības ienākumos. Piebildīšu, ka 2022. gadu, kā visiem zināms, iezīmēja Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošais dziļais starptautiskās kārtības satricinājums, un līdz ar to 2022. gada rādītāji ne vienmēr būtu visraksturīgākie attiecībā uz Krievijas banku nozares faktisko nozīmi šajā nemierīgajā laikposmā.
126. Līdz ar to šis iebildums jānoraida tā nepamatotības dēļ.
C. Par apelācijas sūdzības desmito pamatu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu un tiesību kļūdu, kas attiecas uz grozītā g) kritērija pārkāpumu
1. Lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums
127. Būtībā G. Khan apgalvo, ka Vispārējai tiesai bija jāpārliecinās, vai Padome 2023. gada septembra, 2024. gada marta un 2024. gada septembra iekļaušanas atjaunošanas brīdī ir sniegusi pierādījumus, ka viņš joprojām bija ietekmīgs uzņēmējs grozītā g) kritērija izpratnē. Apgalvojums, ka G. Khan pārvaldīja uzņēmumus Krievijā, bija balstīts uz pierādījumu elementiem no 2022. gada, un G. Khan apgalvo, ka Padome nav iesniegusi pierādījumus, ar ko konstatēt šī apgalvojuma turpinātību iepriekš minēto atjaunojumu laikā.
128. Attiecībā uz 2023. gada septembra atjaunojumu Vispārējā tiesa savu argumentāciju esot balstījusi uz G. Khan dalību Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības kongresā 2023. gada martā, no kā Vispārējā tiesa secināja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir saistīts ar Alfa Group, nepārliecinoties, vai ir pierādīts pamatojums, kas attiecas uz to, ka viņš turpināja pārvaldīt Krievijā esošos aktīvus. Pat ja Vispārējā tiesa būtu uzskatījusi, ka šī dalība ir pietiekama, lai pierādītu šī pamatojuma pamatotību, G. Khan apgalvo, ka, pirmām kārtām, Vispārējā tiesa tādējādi esot aizstājusi Padomes pamatojumu ar savējo un, otrām kārtām, tā neesot ievērojusi grozīto g) kritēriju, to interpretējot kā tādu, kas attiecas ne tikai uz uzņēmējiem, bet arī uz jebkuru personu, kura saglabājusi saikni ar sabiedrībām Krievijā.
129. Attiecībā uz 2024. gada marta un 2024. gada septembra iekļaušanas atjaunojumiem G. Khan apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav pārbaudījusi, vai ir pierādīts apgalvojums, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs joprojām pārvalda aktīvus.
130. Padome apgalvo, ka desmitais pamats ir nepieņemams. Pakārtoti Padome apgalvo, ka šis pamats nav pamatots.
2. Atgādinājumi par pamatojuma attīstību attiecībā uz G. Khan un par tiesisko regulējumu aktiem par saglabāšanu sarakstos
131. Attiecībā uz 2023. gada septembra tiesību aktiem atgādināšu, ka tie ir pirmie attiecībā uz G. Khan pieņemtie tiesību akti, kas pamatoti ar grozīto g) kritēriju.
132. Šo tiesību aktu pamatojumā būtībā ir pārņemts 2023. gada marta tiesību aktu pamatojums un tostarp fakts, ka G. Khan turpināja pārvaldīt aktīvus divās šī pamatojuma pirmajā rindkopā minētajās sabiedrībās (ABH Financial Limited un LetterOne), kas atrodas Krievijā (88). Minētajā pamatojumā turklāt parādās norāde, ka G. Khan bija piedalījies Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības kongresā 2023. gada martā.
133. Kā konstatējusi Vispārējā tiesa (89), 2024. gada marta tiesību aktu pamatojums ir identisks 2023. gada septembra tiesību aktu pamatojumam.
134. Attiecībā uz 2024. gada septembra tiesību aktiem, tajos ir atspoguļota 2023. gada septembra un 2024. gada marta tiesību aktu pamatojuma būtība, tostarp atsauce uz G. Khan dalību Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības kongresā 2023. gada martā. Ir pievienotas norādes par to, ka G. Khan akciju ABH Holdings nodošanu viņa tirdzniecības partnerim Ukrainas Nacionālā banka ir atzinusi par spēkā neesošu un ka viņa akciju A1 grupā nodošanu varētu uzskatīt par fiktīvu. 2024. gada septembra tiesību aktu pamatojumā ir arī atsauce uz to, ka G. Khan bija ieguldījumu sabiedrības LetterOne akcionārs, ka viņš turpināja pārvaldīt Krievijā esošos Alfa Group aktīvus un ka viņš ir nozīmīgs Rosvokanal akcionārs, kas aprakstīts kā Alfa grupas uzņēmums un viens no galvenajiem privātajiem ūdensapgādes pakalpojumu operatoriem Krievijā.
135. Attiecībā uz aktiem par saglabāšanu sarakstos jāatgādina par pienākumiem, kas Padomei jāpilda, gatavojoties to pieņemšanai un to pieņemšanas brīdī.
136. Tā, saglabāšana sarakstos vienmēr tiek veikta pēc administratīvā procesa posma, kas attiecīgajai personai dod iespēju paust savu viedokli par Padomes nodomu, kā arī vajadzības gadījumā par jaunajiem pamatiem – vai pat kritērijiem –, ar kuriem pamatota saglabāšanas turpināšana. Ja pamatojums ir nemainīgs, šie tiesību akti paredz pārbaudīt, vai kopš sākotnējās iekļaušanas sarakstā vai kopš iepriekšējās pārskatīšanas faktiskā situācija ir mainījusies tādējādi, ka no tās vairs nevar izdarīt tādu pašu secinājums par to, vai konkrētā persona joprojām atbilst kritērijam, kas ir bijis tās iekļaušanas pamatā (90). Tiesību aktu par saglabāšanu sarakstā spēkā esamība tādējādi ir atkarīga no tā, vai to pieņemšanas pamatā esošie faktiskie un tiesiskie apstākļi joprojām pastāv, kā arī no tā, vai tie būtu jāsaglabā spēkā, lai sasniegtu ar tiem saistītos mērķus (91). Ja tiek pievienots jauns pamatojums, tā pamatotība ir jāizvērtē, ierastajā kārtībā pārbaudot Padomes sniegtos pierādījumus un informāciju. Padome ir izpildījusi tai noteikto pierādīšanas pienākumu, ja tā atsaucas uz pietiekami konkrētu, precīzu un savstarpēji saskanīgu norāžu kopumu, kas ļauj pierādīt pietiekamas saiknes esamību starp attiecīgo personu un situācijām, kuru apkarošanai ierobežojošie pasākumi noteikti (92). Šāda saikne principā izriet no apstākļa, ka minētā persona atbilst iekļaušanas kritērija nosacījumiem,– pieņemot, ka šī kritērija tiesiskums netiek apšaubīts.
137. Visbeidzot, nevar izslēgt, ka Padome, novērtējot personas atbilstību iekļaušanas sarakstā kritērijam, var ņemt vērā informāciju vai pierādījumu elementus, kas saistīti ar apstākļiem pirms tā tiesību akta pieņemšanas, ar kuru noteikti vai saglabāti ierobežojošie pasākumi, ja vien šī informācija vai elementi pamato šo aktu atbalstošo pamatojumu un sekmē konstatāciju, ka, neraugoties uz laika ritējumu un ņemot vērā visus apstākļus, kuriem ir nozīme katrā no gadījumiem, konkrētā persona atbilst attiecīgajam sarakstā iekļaušanas kritērijam (93). It īpaši nevar izslēgt, ka šādu informāciju un pierādījumu elementus var ņemt vērā, lai no attiecīgā iekļaušanas kritērija perspektīvas konstatētu turpinātību starp attiecīgās personas agrāko situāciju, no vienas puses, un tās aktuālo situāciju, no otras puses (94).
138. Ņemot vērā šīs judikatūras prasības, tagad jāpārbauda G. Khan argumentācija.
3. Vērtējums
a) Par 2023. gada septembra tiesību aktiem un iebildumu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma pamatojuma nepietiekamību jautājumā par to, vai Padome bija sniegusi pierādījumus, ka G. Khan turpina pārvaldīt divu Krievijā esošu sabiedrību aktīvus
139. Pārsūdzētā sprieduma 205. punktā Vispārējā tiesa pārbaudīja pamatojumu, kas attiecas uz G. Khan dalību Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības kongresā 2023. gadā un ko apliecina trešās pierādījumu lietas 7. dokuments. Šis dokuments, kurā uzskaitīti minētā kongresa dalībnieki, saskaņā ar Vispārējās tiesas vērtējumu pierāda, ka saikne starp G. Khan un Alfa Group turpina pastāvēt pat pēc tam, kad viņš bija pārdevis savas akcijas ABH Financial Limited, un “apstiprināja viņa kā ietekmīga uzņēmēja statusu grozītā g) kritērija pirmās daļas izpratnē” (95).
140. G. Khan apgalvo, ka tas, ka ar vienu dokumentu varētu tikt apliecināta viņa un “Alfa Group” savstarpējā saikne, neapstiprinot apgalvojumu, ka viņš turpināja pārvaldīt ABH Financial Limited un LetterOne aktīvus (96). Citiem vārdiem sakot, viņa argumentācija izriet no Vispārējās tiesas veikta faktisko apstākļu novērtējuma apstrīdēšanas, no kuras, šķiet, izriet, ka no viena pierādīšanas elementā konstatēta fakta viņš ir izdarījis secinājumu par citu faktu pamatojuma izklāstā.
141. Tomēr, atsaucoties uz iebildumu par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, G. Khan, manuprāt, patiesībā izvirza jautājumu par to, vai Vispārējā tiesa ir pareizi veikusi kontroli, kas tai bija jāveic saistībā ar aktiem par saglabāšanu sarakstā.
142. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentāciju, kas izklāstīta šajā desmitajā pamatā, var interpretēt divējādi.
143. Pirmām kārtām, uz to var atbildēt, to pārbaudot tikai pārsūdzētā sprieduma pietiekami pamatotā rakstura kontekstā attiecībā uz jautājumu, vai Padome ir pierādījusi, ka 2023. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas brīdī G. Khan bija ietekmīgs uzņēmējs grozītā g) kritērija izpratnē.
144. Otrām kārtām, būtu iespējams arī nedaudz paplašināt šī pamata interpretāciju, jo varētu uzskatīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs patiesībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav pārliecinājusies, vai pamatojums saistībā ar to, ka viņš turpina pārvaldīt divu Krievijā esošu sabiedrību aktīvus, ir pamatots.
145. Man šķiet, ka neatkarīgi no izvēlētā veida atbildei uz šo iebildumu, tas būtu jānoraida.
1) Par apgalvojumu, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu “stricto sensu”
146. Šāda apgalvojuma pieņemamība nerada grūtības (97).
147. Attiecībā uz pārbaudi pēc būtības uzskatu, ka, pat ja Vispārējās tiesas vērtējums pārsūdzētā sprieduma 205. punktā faktiskajā ziņā būtu kļūdains, jo tajā no viena pierādījuma elementa tiktu izdarīts secinājums par to, ka ir pierādīts cits fakts, uz kuru tas neattiecas, pats par sevi tas nav uzskatāms par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.
148. Šajā ziņā atgādināšu, ka judikatūrā (98) ir prasīts, lai sprieduma pamatojumā būtu skaidri un nepārprotami atspoguļota Vispārējās tiesas argumentācija, un tai vienmēr ir jāļauj ieinteresētajām personām saprast iemeslus, kuru dēļ Vispārējā tiesa nav apmierinājusi to argumentus, un Tiesai gūt pietiekamu informāciju, lai tā varētu veikt savu kontroli apelācijas tiesvedībā (99).
149. G. Khan varēja saprast iemeslus, kuru dēļ Vispārējā tiesa secināja, ka 2023. gada septembra tiesību akti ir pietiekami pamatoti.
150. No pārsūdzētā sprieduma 204.–206. punkta interpretācijas izriet, ka Vispārējā tiesa uzskatīja, ka fakts, ko atbalsta šī sprieduma 205. punktā minētie pierādījumi, ka G. Khan 2023. gada martā piedalījās Krievijas Rūpnieku savienības kongresā, “apstiprina viņa saiknes ar Alfa Group konsorciju [..] turpinātību un apstiprina viņa kā ietekmīgu uzņēmēju statusu”, un ka viņš pat pēc apgalvotās savu akciju ABH Financial Limited pārdošanas saglabāja saikni ar Alfa Group Krievijā. Turklāt Vispārējā tiesa pamatoja savu nostāju, atsaucoties uz secinājumu, kas izriet no 2023. gada marta tiesību aktu pārbaudes, saskaņā ar kuru Padome ir iesniegusi pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas var liecināt par to, ka 2023. gada marta tiesību aktu pieņemšanas dienā apelācijas sūdzības iesniedzējs bija ietekmīgs uzņēmējs sākotnējā g) kritērija izpratnē. Turklāt tā pauda viedokli par iemesliem, kuru dēļ tā uzskatīja, ka pastāv zināma turpinātība ar grozīto g) kritēriju (100).
151. Šādos apstākļos pārsūdzētais spriedums šķiet juridiski pietiekami motivēts, ņemot vērā, ka jautājums par motivācijas pietiekamību ir jānošķir no jautājuma par tās pamatotību.
2) Par apgalvojuma, ka pārsūdzētais spriedums nav pietiekami motivēts, plašāku interpretāciju
152. Ja Tiesai šis iebildums būtu jāinterpretē plašāk, tai būtu jānoskaidro, vai attiecībā uz 2023. gada septembra tiesību aktiem Vispārējā tiesa juridiski pietiekami ir pārliecinājusies, ka G. Khan joprojām atbilst nosacījumiem, lai varētu piemērot grozīto g) kritēriju.
153. Lai to izdarītu, jāatgriežas pie 2023. gada marta tiesību aktiem.
154. No G. Khan iekļaušanas sarakstā atbilstoši sākotnējam g) kritērijam pamatotības analīzes izriet, ka Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai ar 2023. gada marta tiesību aktu motīviem var pierādīt, ka G. Khan atbilst kritērijam, uz kura pamata viņš tika iekļauts. Konstatējot, ka Padome paredzēja pamatoties uz pagātnes lomām vai darbību, Vispārējā tiesa, izmantojot judikatūru, kas ir atgādināta šo secinājumu 137. punktā, pārbaudīja, vai Padome ir izvirzījusi nopietnas un saskaņotas norādes, kas ļauj saprātīgi uzskatīt, ka G. Khan saglabāja saikni ar šīm sabiedrībām pat pēc savas līdzdalības apgalvotās pārtraukšanas (101). Vispārējā tiesa norādīja, ka motīvs, kas izriet no tā, ka G. Khan turpināja pārvaldīt aktīvus, “atbilst turpinātības kontekstam saistībā ar viņa akcionāra statusu šajās sabiedrībās un mērķis ir pierādīt, ka viņam joprojām ir ietekmīga uzņēmēja statuss, jo viņš uzturēja saikni ar šīm sabiedrībām” (102).
155. Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 178. punktā pārbaudīja četrus dokumentus, kas pamato šos apgalvojumus, kuri datēti ar 2022. gada septembri un 2022. gada novembri un kuri sastāv no tiešsaistē publicētiem laikrakstu rakstiem vai izvilkumiem no tīmekļvietnes. Šajos dokumentos norādīts, ka G. Khan ir atgriezies uz dzīvi Krievijā un pārvalda Alfa Group aktīvus. Vispārējā tiesa, pārbaudījusi šos dokumentus, nosprieda, ka “apstāklis, ka vairāki ticami avoti pārņem šo informāciju, saskaņā ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējs pārvalda vai uzrauga Alfa Group aktīvus, pierāda, ka viņš joprojām ir iesaistīts konsorcijā Alfa Group Krievijā pat pēc apgalvotās viņa akciju pārdošanas, nodrošinot minētās grupas aktīvu pārvaldību Krievijā” (103). Vispārējā tiesa no tā secināja, ka Padome ir izvirzījusi nopietnas un saskanīgas norādes, kas ļauj uzskatīt, ka G. Khan bija saglabājis saikni ar Alfa Group šīs grupas aktīvu pārvaldības dēļ (104).
156. G. Khan, šķiet, neapstrīd šo secinājumu (105).
157. Tā kā 2023. gada marta tiesību aktu pamatotības vērtējuma kontekstā Vispārējā tiesa bija nospriedusi, ka pamatojumā ietvertā atsauce uz faktu, ka G. Khan turpina pārvaldīt aktīvus Krievijā, bija vērsta uz to, lai pierādītu, ka viņš ir saglabājis saiknes ar Alfa Group, tā pārbaudīja, vai šī saikne turpinās attiecībā uz 2023. gada septembra tiesību aktu pamatojumu, kuru pamatotības vērtējums ir šo secinājumu 154. punktā atgādinātā vērtējuma turpinājums. Taču šīs saiknes tai atklājās ar jaunu dokumentu, kas pārbaudīts pārsūdzētā sprieduma 205. punktā un kas, kā atgādināts iepriekš, attiecas uz G. Khan piedalīšanos Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības kongresā 2023. gada martā.
158. Ņemot to vērā, uzskatu, ka Vispārējā tiesa ir pārliecinājusies – kas tai bija jādara (106) – par to, ka turpina pastāvēt faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas bija pamatā G. Khan iekļaušanai sarakstā.
159. Līdz ar to G. Khan argumentāciju nevar atbalstīt.
b) Par 2024. gada marta tiesību aktiem un iebildumu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma pamatojuma neesamību, jo Vispārējā tiesa neesot nodrošinājusi, lai pamatojums tam, ka D. Khan turpina pārvaldīt aktīvus Krievijā, būtu balstīts uz pierādījumu elementiem
1) Par pieņemamību
160. G. Khan pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav pārliecinājusies par to, vai turpina pastāvēt faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas bija pamatā attiecībā uz viņu noteikto pasākumu saglabāšanai, jo šāds trūkums, viņaprāt, ir uzskatāms par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Šāds pārmetums ir Tiesas kompetencē apelācijas stadijā (107), līdz ar to šis iebildums šķiet pieņemams.
2) Par lietas būtību
161. Vispārējā tiesa 2024. gada marta tiesību aktu pamatotību pārbaudīja kopā ar 2023. gada septembra tiesību aktu pamatotību. Tā konstatēja, ka, “tā kā iemesli prasītāja vārda saglabāšanai apstrīdētajos sarakstos joprojām ir nemainīgi, nav jānošķir 2023. gada septembra tiesību akti, no vienas puses, un 2024. gada marta tiesību akti, no otras puses, jo pamatojuma izklāstā, kā arī pierādījumu elementos [..] apgalvotās informācijas pārbaude būtībā attiecas uz vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem” (108).
162. Formāli pārsūdzētajā spriedumā ir izskaidroti iemesli, kuru dēļ Vispārējā tiesa veica 2023. gada septembra un 2024. gada marta tiesību aktu kopīgu pārbaudi. Tā kā jautājums par pamatojuma pamatotību atšķiras no jautājuma par tā esību vai pietiekamību, šis konstatējums šķiet pietiekams, lai šo iebildumu noraidītu.
163. Tomēr arī šajā gadījumā iespējams interpretēt G. Khan argumentāciju tādējādi, ka viņš pārmet Vispārējai tiesai nepārliecināšanos par to, vai ar 2024. gada marta tiesību aktiem veiktā saglabāšana sarakstos ir pamatota, ņemot vērā faktisko un tiesisko apstākļu, kuru dēļ tie tika pieņemti, turpināšanos (109).
164. Šajā ziņā, ņemot vērā tuvumu laika ziņā starp 2023. gada septembra tiesību aktiem un 2024. gada marta tiesību aktiem, uzskatu, ka tos pašus secinājumus, kādi izriet no faktu un pierādījumu analīzes attiecībā uz 2023. gada septembra aktiem, varēja piemērot 2024. gada marta tiesību aktiem, ņemot vērā, ka G. Khan bija iespēja izteikties pirms 2024. gada marta tiesību aktu pieņemšanas (110) un viņš tātad varēja norādīt uz jebkādām būtiskām izmaiņām viņa situācijā, kas varētu likt apšaubīt tā saglabāšanu sarakstā. Šajā ziņā konstatēju, ka, lai gan savā šim iebildumam veltītajā argumentācijā G. Khan apstrīd to, ka pārvalda sabiedrības Krievijā, viņš nav pierādījis, ka viņam ar tām vairs nav saiknes.
165. Tātad šis iebildums ir jānoraida kā nepamatots.
c) Par 2024. gada septembra tiesību aktiem un iebildumu, kas attiecas uz pamatojuma neesību, jo Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai pamatojums saistībā ar to, ka G. Khan turpina pārvaldīt “Alfa Group” aktīvus, ir balstīts pierādījumu elementos
1) Par pieņemamību
166. G. Khan būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav nodrošinājusi, kā tai bija jādara, lai faktoloģiskais pamats G. Khan iekļaušanas 2024. gada septembra tiesību aktos saglabāšanai atbilstoši grozītā g) kritērija pirmajai daļai būtu pietiekami aktuāls un stabils. Precīzāk, nepārbaudot, vai minēto tiesību aktu pieņemšanas datumā G. Khan joprojām varēja tikt uzskatīts par Alfa Group aktīvu pārvaldnieku Krievijā, Vispārējā tiesa neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu. Tādējādi šis iebildums šķiet pieņemams.
2) Par lietas būtību
167. Lai gan iebildums ir pieņemams, man nešķiet, ka Tiesai uz to būtu jāatbild pēc būtības, jo G. Khan argumentācija attiecībā uz 2024. gada septembra tiesību aktiem šķiet neefektīva.
168. Proti, G. Khan pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nepārbaudīja, vai Padome bija sniegusi pierādījumu, ka 2024. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas dienā viņš joprojām pārvaldīja Krievijā esošos Alfa Group aktīvus.
169. Pat ja Vispārējā tiesa to nebūtu izdarījusi, jākonstatē, ka tā noskaidroja, ka citi 2024. gada septembra tiesību aktos minētie iemesli ir pietiekami pamatoti, lai atbalstītu G. Khan iekļaušanas saglabāšanu, pamatojoties uz šajā datumā grozīto g) kritēriju.
170. Proti, no pārsūdzētā sprieduma 217. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa “pirmām kārtām” pārbaudīja apgalvojumu, ka G. Khan joprojām pārvaldīja Alfa Group aktīvus.
171. No tā izriet, ka Vispārējā tiesa “otrām kārtām” pārbaudīja apgalvojumu, ka G. Khan ir nozīmīgs Rosvodokanal akcionārs, un noskaidroja, vai šī 2024. gada septembra tiesību aktu pamatojuma daļa, kuru Vispārējā tiesa atzina par tādu, kas attiecas uz grozītā g) kritērija pirmo daļu, ir pietiekami pamatota (111).
172. Konstatējusi, ka no septītās pierādījumu lietas izriet, ka G. Khan piederēja 27,58 % no šīs sabiedrības, kura ir lielākais privātais attīrīšanas un ūdens apgādes sistēmu operators Krievijā un kuras nozīmīgums un ekonomiskā dinamika arī ir pamatota ar šajā lietā ietvertajiem pierādījumiem, Vispārējā tiesa secināja, ka Padome ir iesniegusi “pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas var liecināt, ka prasītājs 2024. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas dienā bija ietekmīgs uzņēmējs, kas darbojas Krievijā, grozītā g) kritērija pirmās daļas izpratnē” (112).
173. G. Khan neapstrīd šo secinājumu apelācijas tiesvedībā.
174. No Tiesas judikatūras izriet, ka attiecībā uz Savienības lēmuma, ar kuru ir noteikti ierobežojoši pasākumi, tiesiskuma pārbaudi, ņemot vērā to preventīvo raksturu, ja Savienības tiesa uzskata, ka vismaz viens no minētajiem iemesliem ir pietiekami precīzs un konkrēts, ka tas ir pamatots un pats tādējādi ir pietiekams pamats šā lēmuma pamatojumam, ar to, ka pārējie no šiem iemesliem tādi nav, nevar tikt pamatota minētā lēmuma atcelšana (113).
175. Līdz ar to, tā kā Vispārējā tiesa nosprieda, ka 2024. gada septembra tiesību aktos ir juridiski pietiekami pierādīts, ka G. Khan atbilst abiem grozītā g) kritērija pirmajā daļā izvirzītajiem nosacījumiem (114) attiecībā uz pamatojumu, kas saistīts ar viņa kā nozīmīga Rosvodokanal akcionāra statusu, G. Khan negūtu nekādu labumu gadījumā, ja Tiesa konstatētu, ka Vispārējā tiesa nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, pārbaudot iemeslu, kas attiecas uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs joprojām pārvalda Krievijā esošos Alfa Group aktīvus.
176. Tā kā iebildums, kas attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa, pārbaudot šo pamatojumu, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma ad abundantiam pamatojumu, tas nevar izraisīt tā atcelšanu un tātad ir jāatzīst par neefektīvu (115).
4. Secinājums par desmito pamatu
177. Pamatojoties uz iepriekš veikto juridisko analīzi, desmitais pamats ir noraidāms kopumā.
IV. Secinājumi
178. Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai noraidīt šīs apelācijas sūdzības sesto, septīto un desmito pamatu.
1 Oriģinālvaloda – franču.
2 Spriedums, 2026. gada 26. marts (C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P; turpmāk – spriedums Pumpyanskiy u.c./Padome, EU:C:2026:245).
3 Spriedums, 2025. gada 4. jūnijs (T‑289/23, turpmāk – pārsūdzētais spriedums, EU:T:2025:560).
4 Skat. šo secinājumu 5. punktu, kurā norādīti attiecīgie tiesību akti.
5 Par tiesību aktiem, uz kuriem balstīta G. Khan iekļaušana sarakstā saskaņā ar grozīto g) kritēriju (proti, 2023. gada septembra, 2024. gada marta un 2024. gada septembra tiesību akti), skat. šo secinājumu 5.punktu.
6 Skat. šo secinājumu 10. punktu.
7 Padomes Lēmums (2023. gada 13. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 75 I, 134. lpp.).
8 Padomes Īstenošanas regula (2023. gada 13. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 75 I, 1. lpp.).
9 Padomes Lēmums (2023. gada 13. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 226, 104. lpp.).
10 Padomes Īstenošanas regula (2023. gada 13. septembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014, par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 226, 3. lpp.).
11 Padomes Lēmums (2024. gada 12. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L, 2024/847).
12 Padomes Īstenošanas regula (2024. gada 12. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L, 2024/849).
13 Padomes Lēmums (2024. gada 12. septembris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L, 2024/2456).
14 Padomes Īstenošanas regula (2024. gada 12. septembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L, 2024/2455).
15 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome.
16 Padomes Lēmums (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 16. lpp.).
17 Padomes Lēmums (2022. gada 25. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 50, 1. lpp.).
18 Turpmākās juridiskās analīzes veikšanai tas, kas apzīmēts kā “sākotnējais g) kritērijs”, bija formulēts šādi:
“Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir šādu personu īpašumā vai valdījumā, turējumā vai kontrolē:
[..]
g) ietekmīgi uzņēmēji vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.”
19 Ar Padomes Īstenošanas Regulu (ES) 2023/1089 (2023. gada 5. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 146, 1. lpp.), līdzīgā veidā ir grozīta Regula 269/2014. Turpmākajā analīzē tātad atsaukšos uz “grozīto g) kritēriju”.
20 Par grozītā g) kritērija iedalījumu trīs atsevišķās daļās skat. šo secinājumu 31. punktu.
21 Jo šis pamatojums ir ieviests ar sakārtojuma saikli “vai”.
22 Lai gan šīs trešās daļas interpretācija šajā apelācijas sūdzībā netiek apspriesta, šaubos par tās pievienoto vērtību. Proti, interpretējot burtiski, īpašības vārda “ietekmīgi” neesība liktu domāt, ka šī trešā daļa jāinterpretē tādējādi, ka ierobežojošie pasākumi var tikt piemēroti visiem uzņēmējiem, kuri Krievijā darbojas nozarē, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai. Ja, gluži pretēji, šī trešā daļa būtu jālasa, ņemot vērā Padomes Lēmuma (KDĀP) 2023/1094 (2023. gada 5. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 146, 20. lpp.), 4. apsvērumu, no kura izriet, ka tā patiesībā attiektos uz ietekmīgiem uzņēmējiem, kuri Krievijā darbojas nozarē, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai, tā šķistu lieka, jo uz šo kategoriju jau attiecas pirmās daļas plašais formulējums.
23 G. Khan šeit atsaucas uz 2024. gada 10. jūlija spriedumu Rashevsky/Padome (T‑309/22 un T‑739/22, EU:T:2024:455, 82. punkts).
24 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (173. un 174. punkts).
25 Spriedums Pumpyanskiy u.c./Padome (175. punkts).
26 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (176. punkts).
27 Spriedums Pumpyanskiy u.c./Padome (177. punkts).
28 Spriedums Pumpyanskiy u.c./Padome (178. punkts).
29 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (181. punkts).
30 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (184. punkts).
31 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (179. punkts).
32 Spriedums Pumpyanskiy u.c./Padome (180. punkts).
33 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (99. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Tikai grozītā g) kritērija trešās daļas kontekstā tiek prasīta saikne starp uzņēmēju, par kuru vairs nav skaidri noteikts, ka tam jābūt ietekmīgam, un nozari, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas valdībai.
35 Kā jau norādījusi ģenerāladvokāte L. Medina (skat. viņas secinājumus lietā Pumpyanskiy/Padome (C‑696/23 P, EU:C:2025:409, 31. punkts).
36 Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokātes L. Medinas secinājumus lietā Pumpyanskiy/Padome (C‑696/23 P, EU:C:2025:409, 32. punkts).
37 Kā Tiesa to parasti ir atzinusi: skat. spriedumu, 2026. gada 18. jūnijs, Belaruskali u.c./Padome (no C‑816/24 P līdz C‑818/24 P, EU:C:2026:500, 158. un 159. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
38 Tādējādi, “ņemot vērā šo savstarpējo atkarību, kas izveidojusies starp ietekmīgiem uzņēmējiem un Krievijas Republikas valdību, Padome uzskata, ka kritērijiem fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru iekļaušanai sarakstā būtu jāaptver arī ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas jebkurā Krievijas ekonomikas nozarē” (skat. Lēmuma 2023/1094 4. apsvērumu).
39 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (117.–121. punkts).
40 Tiesa šim sarakstam pievienoja jebkādu citu ekonomiska rakstura kritēriju: skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (178. punkts).
41 Proti, atgādināšu, ka šajā pamatā pārsūdzētā sprieduma daļa attiecas uz Vispārējās tiesas veikto analīzi par grozītā g) kritērija apgalvoto prettiesiskumu tiesiskās drošības principa pārkāpuma dēļ. Taču visas G. Khan argumentācijas mērķis ir pierādīt kļūdu grozītā g) kritērija pirmās daļas interpretācijā. Tomēr, pat ja grozītā g) kritērija pirmā daļa būtu interpretējama atšķirīgi no Vispārējās tiesas veiktās interpretācijas, no tā obligāti neizrietētu, ka grozītā g) kritērija pirmā daļa neatbilst tiesiskās drošības principa prasībām, kuras Tiesa ir atgādinājusi savā spriedumā Pumpyanskiy u.c./Padome (188. punkts un tajā minētā judikatūra), jo tiesiskās drošības principu nevar apdraudēt tikai ar to, ka Savienības tiesai jāizmanto citas interpretācijas metodes, nevis tikai gramatiskā interpretācija, vispārpiemērojamas Savienības tiesību normas nozīmes atklāšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, Pumpyanskiy u.c./Padome (189. punkts)).
42 Skat. šo secinājumu 37. punktu.
43 Skat. pārsūdzētā sprieduma 66.–72. punktu.
44 Spriedums, 2012. gada 13. marts (C‑376/10 P, EU:C:2012:138).
45 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (265. un nākamie punkti).
46 Proti, spriedums Pumpyanskiy u.c./Padome.
47 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (273. un 274. punkts).
48 Mans izcēlums.
49 Spriedums Pumpyanskiy u.c./Padome (275. punkts).
50 Spriedums Pumpyanskiy u.c./Padome (276. punkts). Mans izcēlums.
51 Skat. tostarp spriedumus, 2025. gada 3. jūlijs, Glonatech/REA (C‑114/24 P, EU:C:2025:520, 48. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī Pumpyanskiy u.c./Padome (210. punkts un tajā minētā judikatūra).
52 Spriedums Pumpyanskiy u.c./Padome (289.–292. punkts).
53 Ņemot vērā, ka atšķirība starp sākotnējā g) kritērija un grozītā g) kritērija formulējumu nav tāda, kas var mainīt šo secinājumu, uzskatu, ka tieši visas trīs grozītā g) kritērija daļas ietver šādu saikni, kāda ir prasīta LESD 215. panta 2. punktā.
54 Apelācijas sūdzības iesniedzējs šeit atsaucas uz 2023. gada 8. novembra spriedumu Mazepin/Padome (T‑282/22, EU:T:2023:701, 80. punkts).
55 Apelācijas sūdzības iesniedzējs šeit balstās attiecīgi uz sava prasības pieteikuma Vispārējā tiesā 155. un nākamajiem punktiem, kā arī uz sava Vispārējai tiesai iesniegtā replikas raksta 124. un nākamajiem punktiem.
56 Skat. pārsūdzētā sprieduma 166. punktu.
57 Skat. pārsūdzētā sprieduma 189. punktu.
58 Spriedums, 2023. gada 29. novembris (T‑333/22, EU:T:2023:758).
59 Skat. pārsūdzētā sprieduma 189. punktu, kurā minēts pirmās pierādījumu lietas 2. pierādījums, kā arī 2023. gada 29. novembra sprieduma Khan/Padome (T‑333/22, EU:T:2023:758) 97. punktu.
60 Skat. pārsūdzētā sprieduma 190. punktu.
61 Atgādināts pārsūdzētā sprieduma 157. un nākamajos punktos.
62 Skat. pārsūdzētā sprieduma 190. punktu.
63 Kā vienu no plašās judikatūras piemēriem skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (158. punkts un tajā minētā judikatūra).
64 Kā dažus no plašās judikatūras piemēriem skat. spriedumus, Pumpyanskiy u.c./Padome (378. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī 2026. gada 7. maijs, Makhlouf/Padome (C‑635/24 P, EU:C:2026:377, 80. punkts un tajā minētā judikatūra).
65 Iekļauti šo secinājumu 9. punktā.
66 Spriedums Pumpyanskiy u.c./Padome (382. punkts). Mans izcēlums.
67 Skat. arī 2023. gada 8. novembra sprieduma, Mazepin/Padome (T‑282/22, EU:T:2023:701), 80. punktu, uz kuru G. Khan atsaucas apelācijas sūdzības 38. punktā.
68 Skat. šo secinājumu 43. punktu.
69 Tā tas izriet no 2023. gada 19. novembra sprieduma Khan/Padome (T‑333/22, EU:T:2023:758) 106. punkta, uz kuru ir atsauce pārsūdzētā sprieduma 189. punktā.
70 Kā tas skaidri izriet no pārsūdzētā sprieduma 189. punkta.
71 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (379. punkts).
72 Angļu valodā dokumenta tekstā: “The table shows a list of Russia’s largest taxpayers who made the largest tax contribution to the country’s budget over the past year”: skat. dokumentu “Evidence 2”prasības pieteikuma pielikumā lietā T‑289/23, kurā ietverts pirmās pierādījumu lietas 2. dokuments.
73 Vai nu neievērojami, vai būtiski: skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (135. punkts).
74 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (356. punkts). Skat. arī šī sprieduma 140. punktu.
75 Skat. šo secinājumu 95. punktu.
76 Kā vienu no plašās judikatūras piemēriem skat. spriedumu, 2025. gada 26. jūnijs, Stadtwerke Hameln Weserbergland/Komisija (C‑466/23 P, EU:C:2025:480, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).
77 Skat. šo secinājumu 96. punktu.
78 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (138. punkts).
79 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (140. punkts).
80 No apelācijas sūdzības izriet, ka, lai gan apgalvojums par pierādījumu neaktualitāti sākotnēji šķiet vispārīgs, G. Khan pēc tam norāda tikai uz datiem par banku nozares gada ienākumiem. Tātad šo iebildumu interpretēju tādējādi, ka tā mērķis ir tikai apstrīdēt 28. dokumenta pietiekami aktuālo raksturu.
81 Savos procesuālajos rakstos Vispārējā tiesā G. Khan vienīgi apgalvoja, ka 28. dokuments “nav par tēmu” (skat. Vispārējā tiesā iesniegtā prasības pieteikuma 146. punktu).
82 Skat. spriedumu, 2026. gada 16. aprīlis, Colombani/EĀDD (Pasīva vai kolektīva vardarbība) (C‑343/23 P, EU:C:2026:294, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).
83 Skat. rīkojumu, 2009. gada 3. februāris, Giannini/Komisija (C‑231/08 P, EU:C:2009:50, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).
84 Skat. šo secinājumu 85. punktu.
85 Ietverts G. Khan Vispārējā tiesā iesniegtā prasības pieteikuma pielikumu 2. daļas 111. un 112. lappusē.
86 Spriedums, 2025. gada 13. marts, Shuvalov/Padome (C‑271/24 P, EU:C:2025:180, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).
87 Skat. manus secinājumus apvienotajās lietās Latvija/Aven un Fridman (C‑440/24 P un C‑441/24 P, EU:C:2025:854, 114. punkts).
88 Proti, ABH Financial Limited un ar tās starpniecību – Alfa Bank, kā arī LetterOne.
89 Skat. pārsūdzētā sprieduma 196. punktu.
90 Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 13. marts, PKK/Padome (C‑72/23 P, EU:C:2025:182, 106. punkts).
91 Skat. spriedumu, 2023. gada 9. februāris, Boshab/Padome (C‑708/21 P, EU:C:2023:84, 56. punkts). Skat. arī Vispārējās tiesas judikatūru, kas atgādināta pārsūdzētā sprieduma 162. punktā.
92 Skat. pārsūdzētā sprieduma 159. punktā atgādināto judikatūru, kuras izcelsme ir meklējama Tiesas judikatūrā (skat. spriedumu, 2026. gada 11. jūnijs, NSD/Padome (C‑801/24 P, EU:C:2026:472, 89. punkts)).
93 Skat. spriedumu, 2025. gada 13. marts, Shuvalov/Padome (C‑271/24 P, EU:C:2025:180, 40. punkts).
94 Skat. spriedumu, 2025. gada 13. marts, Shuvalov/Padome (C‑271/24 P, EU:C:2025:180, 40. punkts).
95 Skat. arī pārsūdzētā sprieduma 206. punktu.
96 Skat. apelācijas sūdzības 66. punktu.
97 Skat. spriedumu, 2021. gada 6. oktobris, Sigma Alimentos Exterior/Komisija (C‑50/19 P, EU:C:2021:792, 38. un 39. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
98 Kā ir atgādināts šo secinājumu 99. punktā.
99 Kā vienu no plašās judikatūras piemēriem skat. spriedumu, 2025. gada 26. jūnijs, Stadtwerke Hameln Weserbergland/Komisija (C‑466/23 P, EU:C:2025:480, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).
100 Skat. pārsūdzētā sprieduma 204. punktu.
101 Skat. pārsūdzētā sprieduma 176. punktu.
102 Skat. pārsūdzētā sprieduma 177. punktu.
103 Pārsūdzētā sprieduma 179. punkts.
104 Skat. pārsūdzētā sprieduma 180. punktu. Skat. arī šī sprieduma 191. punktu.
105 Šīs apelācijas sūdzības devītajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs, šķiet, apstrīd tikai pārsūdzētā sprieduma 177. punktu.
106 Saskaņā ar šo secinājumu 136. punktā atgādināto judikatūru.
107 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (392. punkts tajā minētā judikatūra).
108 Pārsūdzētā sprieduma 196. punkts.
109 Skat. spriedumu, 2026. gada 11. jūnijs, NSD/Padome (C‑801/24 P, EU:C:2026:472, 93. punkts un tajā minētā judikatūra).
110 Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 26. un nākamajiem punktiem.
111 Skat. pārsūdzētā sprieduma 223. un nākamos punktus.
112 Skat. pārsūdzētā sprieduma 228. punktu. Skat. arī šī sprieduma 226. punktu.
113 Skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (430. punkts un tajā minētā judikatūra). Skat. arī pārsūdzētā sprieduma 192. punktu.
114 Kā atgādināts pārsūdzētā sprieduma 227. punktā.
115 Šajā nozīmē skat. spriedumu Pumpyanskiy u.c./Padome (240. punkts).