(1a)

Direktīvas (ES) 2015/637 darbības joma būtu jāpaplašina, attiecinot to ne tikai uz Savienības pilsoņiem, bet arī uz visām citām personām, kurām ir likumīgas tiesības uz kādas dalībvalsts konsulāro aizsardzību, lai ļautu šādām personām baudīt šo aizsardzību no citas dalībvalsts puses ar tādiem pašiem nosacījumiem kā nepārstāvētiem pilsoņiem. Pie šo personu kategorijas var piederēt atzīti bēgļi, bezvalstnieki un citas personas, kas nav nevienas valsts valstspiederīgās, un personas, kas likumīgi uzturas kādā dalībvalstī un kam ir šīs dalībvalsts izsniegts ceļošanas dokuments, un personas, kuras bauda pagaidu aizsardzību.

(2)

To krīžu biežums un apmērs, kurās tiek lūgta konsulārā aizsardzība, palielinās. Covid-19 pandēmija, krīze Afganistānā, Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, konflikts Sudānā, repatriācija no Izraēlas un Gazas un citas līdzīgas krīzes ļāva apzināt nepilnības un pārdomāt, kā stiprināt Savienības pilsoņu tiesības uz konsulāro aizsardzību. Mācoties no šīs pieredzes un tiecoties vienkāršot procedūras pilsoņiem un konsulārajām iestādēm, Direktīvas (ES) 2015/637 noteikumi un procedūras būtu jāprecizē un jāracionalizē, lai uzlabotu konsulārās aizsardzības nodrošināšanas efektivitāti nepārstāvētiem pilsoņiem, jo īpaši krīzes situācijās. Dalībvalstu un Savienības līmenī pieejamie resursi būtu pēc iespējas labāk jāizmanto gan vietējā mērogā trešās valstīs, gan kapitāla līmenī.

(2)

To krīžu biežums un apmērs, kurās tiek lūgta konsulārā aizsardzība, palielinās. Covid-19 pandēmija, krīze Afganistānā 2021. gadā , Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, konflikts Sudānā, repatriācija no Izraēlas un Gazas , arvien biežākās humanitārās krīzes un dabas un cilvēku izraisītas katastrofas un citas līdzīgas krīzes ļāva apzināt nepilnības un pārdomāt, kā stiprināt Savienības pilsoņu tiesības uz konsulāro aizsardzību . Novēršot visus trūkumus un stiprinot mūsu sagatavotību, informācijas vākšanu un lēmumu pieņemšanas spējas pirms krīzēm un to laikā, būtu jāstiprina Savienības spēja reaģēt uz šīm šā brīža aizvien biežākajām krīzēm . Mācoties no šīs pieredzes un tiecoties vienkāršot procedūras pilsoņiem un konsulārajām iestādēm, Direktīvas (ES) 2015/637 noteikumi un procedūras būtu jāprecizē un jāracionalizē, lai uzlabotu konsulārās aizsardzības nodrošināšanas efektivitāti nepārstāvētiem pilsoņiem, jo īpaši krīzes situācijās. Dalībvalstu un Savienības līmenī pieejamie resursi būtu pēc iespējas labāk jāizmanto gan vietējā mērogā trešās valstīs, gan kapitāla līmenī.

(4)

Lai palielinātu juridisko noteiktību konsulārajām iestādēm un pilsoņiem, ir lietderīgi noteikt sīkāk izstrādātus kritērijus, kas palīdz novērtēt, vai Savienības pilsonis ir uzskatāms par nepārstāvētu un tādējādi tiesīgs saņemt konsulāro aizsardzību no dalībvalsts, kuras konsulārajā iestādē pilsonis ir vērsies. Šiem kritērijiem vajadzētu būt pietiekami elastīgiem un piemērojamiem, ņemot vērā vietējos apstākļus, piemēram, ceļošanas vieglumu vai drošības situāciju attiecīgajā trešā valstī. Šajā saistībā piekļūstamība un tuvums joprojām ir svarīgi apsvērumi .

(4)

Lai palielinātu juridisko noteiktību konsulārajām iestādēm un pilsoņiem, ir lietderīgi noteikt sīkāk izstrādātus kritērijus, kas palīdz novērtēt, vai Savienības pilsonis ir uzskatāms par nepārstāvētu un tādējādi tiesīgs saņemt konsulāro aizsardzību no dalībvalsts, kuras konsulārajā iestādē pilsonis ir vērsies. Šiem kritērijiem būtu jābūt pietiekami pragmātiskiem, elastīgiem un piemērojamiem, ņemot vērā vietējos apstākļus, piemēram, ceļošanas vieglumu vai drošības situāciju attiecīgajā trešā valstī. Šajā saistībā piekļūstamība , tuvums un drošība joprojām ir uzskatāmi par svarīgiem apsvērumiem .

(5)

Pirmais kritērijs, kas konsulārajām iestādēm būtu jāņem vērā, ir tas, vai pilsoņiem ir grūtības saprātīgā laikposmā droši sasniegt savas valstspiederības dalībvalsts vēstniecību vai konsulātu vai otrādi, ņemot vērā lūgtās palīdzības būtību un steidzamību, kā arī pilsonim pieejamos līdzekļus. Piemēram, tāds pilsonis, kam ir nepieciešams ES pagaidu ceļošanas dokuments, jo tas ir nozaudēts, principā būtu jāuzskata par nepārstāvētu – ja tam, lai sasniegtu viņa valstspiederības dalībvalsts vēstniecību vai konsulātu, būtu nepieciešams ceļot ar nakšņošanu vai gaisa transportu, jo nevar sagaidīt, ka viņš ceļos šādos apstākļos.

(5)

Pirmais kritērijs, kas konsulārajām iestādēm būtu jāņem vērā, ir tas, vai pilsoņiem ir grūtības 48 stundās droši sasniegt savas valstspiederības dalībvalsts vēstniecību vai konsulātu vai otrādi, ņemot vērā lūgtās palīdzības būtību un steidzamību, kā arī pilsonim pieejamos līdzekļus . Lai gan atbilstošais laikposms būs atkarīgs no katra palīdzības pieprasījuma īpatnībām, laikposms, kurā pilsoņi var droši sasniegt vai kurā viņu dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam ir jāsazinās ar viņiem, nekādā gadījumā nedrīkstētu pārsniegt 48 stundas . Piemēram, tāds pilsonis, kam ir nepieciešams ES pagaidu ceļošanas dokuments, jo tas ir nozaudēts, principā būtu jāuzskata par nepārstāvētu – ja tam, lai sasniegtu viņa valstspiederības dalībvalsts vēstniecību vai konsulātu, būtu nepieciešams ceļot ar nakšņošanu vai gaisa transportu, jo nevar sagaidīt, ka viņš ceļos šādos apstākļos.

(7)

Pārstāvības neesamības jēdziens būtu jāinterpretē, lai nodrošinātu tiesību uz konsulāro aizsardzību efektivitāti. Pilsonis būtu jāuzskata par nepārstāvētu arī tad, ja, pārvirzot pilsoni uz viņa valstspiederības dalībvalsts vēstniecību vai konsulātu, konsulārā aizsardzība varētu netikt nodrošināta, jo īpaši, ja lietas steidzamības dēļ ir nepieciešama lūguma saņēmējas vēstniecības vai konsulāta tūlītēja rīcība. Tas jo īpaši attiecas uz krīzes situācijām, kad savlaicīgas palīdzības nesniegšana var ietekmēt pilsoni īpaši negatīvi.

(7)

Pārstāvības neesamības jēdziens būtu jāinterpretē, lai nodrošinātu tiesību uz konsulāro aizsardzību efektivitāti. Pilsonis būtu jāuzskata par nepārstāvētu arī tad, ja, pārvirzot pilsoni uz viņa valstspiederības dalībvalsts vēstniecību vai konsulātu, konsulārā aizsardzība varētu netikt nodrošināta, jo īpaši, ja lietas steidzamības dēļ ir nepieciešama lūguma saņēmējas vēstniecības vai konsulāta tūlītēja rīcība. Tas jo īpaši attiecas uz krīzes situācijām, kad savlaicīgas palīdzības nesniegšana var ietekmēt pilsoni īpaši negatīvi. Turklāt būtu jāņem vērā vēstniecības vai konsulāta darbinieku skaita ievērojama samazināšana, kas var būtiski ietekmēt to darbību efektivitāti un lietderību, jo minētais apstāklis varētu vēl vairāk saasināt problēmas, ar kurām saskaras pilsoņi, kuri lūdz konsulāro palīdzību.

(11)

Pieteikumus nedrīkstētu pārsūtīt, ja tādēļ konsulārā aizsardzība varētu netikt nodrošināta, jo īpaši, ja lietas steidzamības dēļ tās dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam, kurā pilsonis ir vērsies, ir jārīkojas nekavējoties. Tā tas varētu būt, piemēram, nopietnu medicīnisku ārkārtas situāciju vai šķietami patvaļīgu aizturēšanu gadījumos. Turklāt nepārstāvētie pilsoņi būtu jāinformē par jebkuru šādu pārsūtīšanu.

(11)

Pieteikumus nedrīkstētu pārsūtīt, ja tādēļ konsulārā aizsardzība varētu netikt nodrošināta, jo īpaši, ja lietas steidzamības dēļ tās dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam, kurā pilsonis ir vērsies, ir jārīkojas nekavējoties. Tā tas varētu būt, piemēram, nopietnu medicīnisku ārkārtas situāciju vai šķietami patvaļīgu vai politiski pamatotu aizturēšanu gadījumos. Turklāt nepārstāvētie pilsoņi būtu jāinformē par jebkuru šādu pārsūtīšanu.

(13)

Nodrošinot konsulāro aizsardzību nepārstāvētiem pilsoņiem, dalībvalstīm būtu jāņem vērā īpašās vajadzības , kādas ir neaizsargātām grupām, piemēram, nepavadītiem nepilngadīgajiem, grūtniecēm, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, personām ar invaliditāti vai personām, kuras pakļautas diskriminācijas riskam jebkāda iemesla dēļ, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas ir minēti Hartas 21. pantā.

(13)

Nodrošinot konsulāro aizsardzību nepārstāvētiem pilsoņiem, dalībvalstīm būtu jāņem vērā starpnozaru pieeja īpašām vajadzībām , kādas ir neaizsargātām grupām, piemēram, nepavadītiem nepilngadīgajiem, piespiedu laulību vai laulību, kurā sievietes tiek turētas gūstā, upuriem, grūtniecēm, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vecāka gadagājuma personām, personām ar invaliditāti vai personām, kuras ir pakļautas diskriminācijas riskam jebkāda iemesla dēļ, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas ir minēti Hartas 21. pantā.

(19)

Lai nodrošinātu sagatavotību iespējamām konsulārajām krīzēm, kuru dēļ ir jāsniedz palīdzība nepārstāvētiem pilsoņiem, vietējā konsulārajā sadarbībā starp dalībvalstīm un Savienības delegācijām trešās valstīs būtu jāietver informācijas apmaiņa par jautājumiem, kas ir būtiski šādiem pilsoņiem, tostarp par viņu drošību un aizsardzību, kopīgu konsulāro ārkārtas rīcības plānu izstrādi un konsulāro mācību organizēšanu. Šajā saistībā var būt īpaši svarīgi, lai nepārstāvēto dalībvalstu konsulārās iestādes tiktu iekļautas šādā vietējā konsulārajā sadarbībā, koordinējot sagatavotību konsulārajām krīzēm un reaģēšanu krīzes situācijās.

(19)

Lai nodrošinātu sagatavotību iespējamām konsulārajām krīzēm, kuru dēļ ir jāsniedz palīdzība nepārstāvētiem pilsoņiem, tostarp dabas katastrofām, politiskiem nemieriem vai teroristu uzbrukumiem, vietējā konsulārajā sadarbībā starp dalībvalstīm un Savienības delegācijām trešās valstīs būtu jāietver informācijas apmaiņa par jautājumiem, kas ir būtiski šādiem pilsoņiem, tostarp par viņu drošību un aizsardzību, kopīgu konsulāro ārkārtas rīcības plānu izstrādi un ātras reaģēšanas mehānismiem, un konsulāro mācību organizēšanu. Šajā saistībā var būt īpaši svarīgi, lai nepārstāvēto dalībvalstu konsulārās iestādes tiktu iekļautas šādā vietējā konsulārajā sadarbībā, koordinējot sagatavotību konsulārajām krīzēm un reaģēšanu krīzes situācijās.

(23)

Attiecīgā gadījumā kopīgajos konsulārajos ārkārtas rīcības plānos būtu jāņem vērā arī vadītājvalstu, proti, attiecīgajā trešā valstī pārstāvēto dalībvalstu, kuras atbild par nepārstāvētiem pilsoņiem sniegtās palīdzības koordinēšanu un vadīšanu krīzes situācijās, uzdevumi un pienākumi, lai nodrošinātu efektīvu konsulārās palīdzības koordināciju. Turklāt kopīgie konsulārie ārkārtas rīcības plāni būtu jāizvērtē katru gadu konsulāro mācību ietvaros, lai nodrošinātu to pastāvīgu atbilstību. Vienlaikus kopīgie konsulārie ārkārtas rīcības plāni nav uzskatāmi par tādiem, kas aizstāj dalībvalstu esošos valsts krīzes plānus vai ietekmē to pienākumu sniegt konsulāro palīdzību saviem valstspiederīgajiem.

(23)

Attiecīgā gadījumā kopīgajos konsulārajos ārkārtas rīcības plānos būtu jāņem vērā arī vadītājvalstu, proti, attiecīgajā trešā valstī pārstāvēto dalībvalstu, kuras atbild par nepārstāvētiem pilsoņiem sniegtās palīdzības koordinēšanu un vadīšanu krīzes situācijās, uzdevumi un pienākumi, lai nodrošinātu efektīvu konsulārās palīdzības koordināciju. Turklāt kopīgie konsulārie ārkārtas rīcības plāni būtu jāizvērtē katru gadu vai biežāk, ja pastāv attiecīgi ārkārtas apstākļi, konsulāro mācību ietvaros, lai nodrošinātu to pastāvīgu atbilstību. Vienlaikus kopīgie konsulārie ārkārtas rīcības plāni nav uzskatāmi par tādiem, kas aizstāj dalībvalstu esošos valsts krīzes plānus vai ietekmē to pienākumu sniegt konsulāro palīdzību saviem valstspiederīgajiem , bet gan par saskanīgu pieeju, kas var palīdzēt vēl vairāk koordinēt pārstāvēto dalībvalstu pūliņus .

(25)

Ceļotājiem paredzētie ieteikumi, proti, dalībvalstu sniegtā informācija par ceļojumu uz konkrētām trešām valstīm salīdzinošo drošumu, ļauj ceļotājiem pieņemt pārdomātu lēmumu par konkrētu ceļojuma galamērķi, tostarp trešām valstīm, kurās nav pārstāvēta viņu valstspiederības dalībvalsts. Lai gan par ceļotājiem paredzēto ieteikumu izdošanu ir atbildīgas dalībvalstis, ir lietderīgi , ka tās koordinētu savu rīcību šajā saistībā, jo īpaši krīzes situācijās , lai pēc iespējas nodrošinātu sniegto ieteikumu konsekvenci. Tas varētu ietvert vienošanos par vienotu ceļotājiem paredzētajos ieteikumos norādīto risku līmeņu struktūru, izmantojot EĀDD drošo platformu. Ja iespējams, šādai koordinācijai būtu jānotiek agrīnā posmā, kad dalībvalstis plāno mainīt savu ceļotājiem paredzēto ieteikumu līmeni.

(25)

Ceļotājiem paredzētie ieteikumi, proti, dalībvalstu sniegtā informācija par ceļojumu uz konkrētām trešām valstīm salīdzinošo drošumu, būtu regulāri jāatjaunina, lai viņi varētu pieņemt pārdomātu lēmumu par konkrētu ceļojuma galamērķi, tostarp trešām valstīm, kurās viņu valstspiederības dalībvalsts pārstāvēta nav . Lai gan par ceļotājiem paredzēto ieteikumu izdošanu ir atbildīgas dalībvalstis, būtu jānodrošina , ka jo īpaši krīžu situācijā tās savu rīcību koordinē , lai nodrošinātu sniegto ieteikumu konsekvenci. Tas varētu ietvert vienošanos par vienotu ceļotājiem paredzētajos ieteikumos norādīto risku līmeņu struktūru, izmantojot EĀDD drošo platformu. Šādai koordinācijai būtu jānotiek agrīnā posmā, kad dalībvalstis plāno mainīt savu ceļotājiem paredzēto ieteikumu līmeni.

(26)

Efektīva koordinācija ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu efektīvu reaģēšanu krīzes situācijās. Lai nodrošinātu šādu koordināciju, EĀDD Krīžu reaģēšanas centram un Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram būtu jāatbalsta dalībvalstis . Koordinēta Savienības reaģēšana krīzes situācijās ir īpaši svarīga gadījumos, kad nepieciešama evakuācija, lai nodrošinātu, ka pieejamais atbalsts tiek sniegts efektīvi un ka tiek pēc iespējas labāk izmantotas pieejamās evakuācijas iespējas. Šā iemesla dēļ būtu laikus jāapmainās ar informāciju par pieejamo evakuācijas jaudu , tostarp tādu glābšanas un evakuācijas operāciju gadījumā, kurās izmanto militāros līdzekļus.

(26)

Efektīva koordinācija ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu efektīvu reaģēšanu krīzes situācijās. Lai nodrošinātu šādu koordināciju, dalībvalstīm ir jāsaņem atbalsts un savlaicīga informācija no EĀDD Krīžu reaģēšanas centra un Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centra . Koordinēta Savienības reaģēšana krīzes situācijās ir īpaši svarīga gadījumos, kad ir nepieciešama evakuācija, lai nodrošinātu, ka pieejamais atbalsts tiek sniegts ātri un efektīvi un ka tiek pēc iespējas labāk izmantotas pieejamās evakuācijas iespējas. Šā iemesla dēļ būtu laikus jāapmainās ar no pirmavotiem iegūtu un būtisku informāciju , piemēram, tādu kā pieejamā evakuācijas jauda , tostarp tādu glābšanas un evakuācijas operāciju gadījumā, kurās izmanto militāros līdzekļus , lai varētu strauji un efektīvi reaģēt. Šajā sakarībā EĀDD būtu jābūt iespējai no dalībvalstīm saņemt automātisku un pastāvīgu informāciju par situāciju trešās valstīs.

(28)

Kopējo konsulāro grupu pamatā vajadzētu būt brīvprātīgas līdzdalības principam, solidaritātei ar pārstāvētajām dalībvalstīm, vienlīdzībai lēmumu pieņemšanā par iekšējām darba struktūrām, grupu sastāva vienkāršībai, izmaksu sadalei — kur katra dalībvalsts, Savienības iestāde vai struktūra sedz pašu darbības izmaksas — , elastībai, koordinētas Savienības reakcijas pamanāmībai un atvērtībai attiecīgajām trešām valstīm.

(28)

Kopējo konsulāro grupu pamatā būtu jābūt solidaritātes ar pārstāvētajām dalībvalstīm principam , vienlīdzībai lēmumu pieņemšanā par iekšējām darba struktūrām, grupu sastāva vienkāršībai, izmaksu sadalei — , kur katra dalībvalsts, Savienības iestāde vai struktūra sedz pašu darbības izmaksas , — elastībai, koordinētas Savienības reakcijas pamanāmībai un atvērtībai attiecīgajām trešām valstīm.

(30)

Lai atbalstītu Savienības pilsoņus, kuriem nepieciešama palīdzība, ir svarīgi sniegt viņiem uzticamu informāciju par to, kā izmantot konsulāro palīdzību trešās valstīs. Komisijas dienestiem un EĀDD būtu jāveicina šā mērķa sasniegšana, izplatot attiecīgu informāciju, tostarp informāciju , kas dalībvalstīm jāsniedz to konsulārajos tīklos un trešās valstīs, kurās tās ir vienojušās par praktiskiem pasākumiem pienākumu sadalei attiecībā uz konsulārās aizsardzības nodrošināšanu nepārstāvētiem pilsoņiem. Lai atvieglotu šādas informācijas apstrādi, tā būtu jānodrošina mašīnlasāmā formātā.

(30)

Lai atbalstītu Savienības pilsoņus, kuriem ir nepieciešama palīdzība, ir viņiem jāsniedz uzticama un viegli piekļūstama informācija par to, kā izmantot konsulāro palīdzību trešās valstīs , tostarp par digitālās saziņas iespējām . Komisijas dienestiem un EĀDD ciešā koordinācijā ar dalībvalstīm būtu jāizplata vajadzīgā informāciju, tostarp informācija , ko dalībvalstis sniedz to konsulārajos tīklos un trešās valstīs, kurās tās ir vienojušās par praktiskiem pasākumiem pienākumu sadalei attiecībā uz konsulārās aizsardzības nodrošināšanu nepārstāvētiem pilsoņiem. Lai atvieglotu šādas informācijas apstrādi, tā būtu jānodrošina mašīnlasāmā formātā.

(30a)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pilsoņi var viegli piekļūt jaunākajai informācijai par konsulāro aizsardzību. Tāpēc Savienības pilsoņiem, tiem atrodoties trešās valstīs, jo īpaši krīzes situāciju laikā, būtu nekavējoties jāsaņem paziņojumi par viņu tiesībām un šo tiesību izmantošanas procedūrām.

(31)

Dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi, lai vēl vairāk veicinātu Savienības pilsoņu informētību par viņu tiesībām uz konsulāro aizsardzību, ņemot vērā arī personu ar invaliditāti īpašās vajadzības. Ņemot vērā ierobežotās izmaksas, ko tas rada dalībvalstīm, viens no iespējamiem veidiem, kā to izdarīt , būtu atveidot LESD 23. panta formulējumu dalībvalstu izdotajās pasēs, lai uzlabotu pilsoņu izpratni par tiesībām uz diplomātisko un konsulāro aizsardzību, kā jau ieteikts Komisijas Ieteikumā C(2007)  5841 (5) . Dalībvalstis varētu arī iekļaut informāciju par tiesībām uz konsulāro aizsardzību nepārstāvētiem pilsoņiem ceļotājiem paredzētajos ieteikumos un kampaņās, kas saistītas ar konsulāro palīdzību. Tās arī varētu sadarboties ar pasažieru transporta pakalpojumu sniedzējiem un transporta mezgliem, kas piedāvā ceļojumus uz trešām valstīm, piemēram, aicinot tos iekļaut būtisku informāciju par tiesībām uz konsulāro aizsardzību klientiem pieejamajos informatīvajos materiālos.

(31)

Dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi, lai vēl vairāk veicinātu Savienības pilsoņu informētību par viņu tiesībām uz konsulāro aizsardzību, ņemot vērā arī personu ar invaliditāti īpašās vajadzības. Ņemot vērā ierobežotās izmaksas, ko šāds solis rada , dalībvalstīm LESD 23. panta formulējums būtu jāatveido dalībvalstu izdotajās pasēs, lai uzlabotu pilsoņu izpratni par tiesībām uz diplomātisko un konsulāro aizsardzību, kā jau ieteikts Komisijas Ieteikumā C(2007) (5). Dalībvalstīm būtu arī jāiekļauj informācija par tiesībām uz konsulāro aizsardzību nepārstāvētiem pilsoņiem ceļotājiem paredzētajos ieteikumos un kampaņās, kas saistītas ar konsulāro palīdzību. Tām būtu jāsadarbojas arī ar pasažieru transporta pakalpojumu sniedzējiem un transporta mezgliem, kas piedāvā ceļojumus uz trešām valstīm, piemēram, aicinot tos iekļaut būtisku informāciju par tiesībām uz konsulāro aizsardzību klientiem pieejamajos informatīvajos materiālos.

(32)

Direktīvas (ES) 2015/637 finanšu noteikumi būtu jāpielāgo, lai vienkāršotu atmaksu un turpinātu nodrošināt finansiālā sloga sadali. Jo īpaši nepārstāvētiem pilsoņiem vajadzētu būt iespējai ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgajiem tieši atlīdzināt izmaksas par šīs dalībvalsts sniegto pakalpojumu, lai izvairītos no administratīvā sloga, kurš rodas, pieprasot atlīdzību no pilsoņa valstspiederības dalībvalsts. Turklāt dalībvalstīm būtu jāļauj arī atteikties no šādu izmaksu iekasēšanas. Tā kā dažās situācijās nepārstāvēti pilsoņi varētu nespēt samaksāt lūguma sniegt palīdzību iesniegšanas brīdī, jo īpaši tad, ja ir nozagta viņu nauda vai līdzekļi, kuri vajadzīgi, lai piekļūtu naudai, ir jāparedz, ka dalībvalsts, kas palīdz, konsulārās iestādes var lūgt nepārstāvētajiem pilsoņiem parakstīt apņemšanos veikt atmaksu. Pamatojoties uz šādu apņemšanos, dalībvalsts, kas palīdz, iestādes var lūgt atlīdzināt izmaksas, tiklīdz ir pagājušas četras nedēļas kopš palīdzības sniegšanas .

(32)

Direktīvas (ES) 2015/637 finanšu noteikumi būtu jāpielāgo, lai vienkāršotu atmaksu un turpinātu nodrošināt finansiālā sloga sadali. Jo īpaši nepārstāvētiem pilsoņiem vajadzētu būt iespējai ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgajiem tieši atlīdzināt izmaksas par šīs dalībvalsts sniegto pakalpojumu, lai izvairītos no administratīvā sloga, kurš rodas, pieprasot atlīdzību no pilsoņa valstspiederības dalībvalsts. Turklāt dalībvalstīm būtu jāļauj arī atteikties no šādu izmaksu iekasēšanas. Tā kā dažās situācijās nepārstāvēti pilsoņi varētu nespēt samaksāt lūguma sniegt palīdzību iesniegšanas brīdī, jo īpaši tad, ja ir nozagta viņu nauda vai līdzekļi, kuri vajadzīgi, lai piekļūtu naudai, ir jāparedz, ka dalībvalsts, kas palīdz, konsulārās iestādes var lūgt nepārstāvētajiem pilsoņiem parakstīt apņemšanos veikt atmaksu. Pamatojoties uz šādu apņemšanos, tās dalībvalsts iestādes , kas palīdz, var lūgt atlīdzināt izmaksas, tiklīdz kopš palīdzības sniegšanas būs pagājuši trīs mēneši .

(33)

Gadījumos, kad pilsonis nav atmaksājis izmaksas tieši, proti, uzreiz lūguma iesniegšanas brīdī vai vēlāk, kad to ir lūgusi dalībvalsts, kas palīdz, pamatojoties uz apņemšanos veikt atmaksu, dalībvalstij, kas palīdz, vajadzētu būt tiesīgai lūgt nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij atlīdzināt izmaksas. Lai nenāktos saņemt atlīdzināšanas lūgumus pēc ilgiem periodiem, dalībvalstij, kas palīdz, un valstspiederības dalībvalstij būtu jādod saprātīgs termiņš, kurā attiecīgi iesniedzams lūgums un atlīdzināmas izmaksas.

(33)

Gadījumos, kad pilsonis nav atmaksājis izmaksas tieši, proti, uzreiz lūguma iesniegšanas brīdī vai vēlāk, kad to ir lūgusi dalībvalsts, kas palīdz, pamatojoties uz apņemšanos veikt atmaksu, dalībvalstij, kas palīdz, vajadzētu būt tiesīgai lūgt nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij atlīdzināt izmaksas. Lai nenāktos saņemt atlīdzināšanas lūgumus pēc ilgiem periodiem, dalībvalstij, kas palīdz, un valstspiederības dalībvalstij būtu jādod saprātīgs termiņš, kurā attiecīgi iesniedzams lūgums un atlīdzināmas izmaksas. Nosakot termiņu, būtu jāņem vērā problēmas sarežģītība, attiecīgās iestādes darbinieku iesaiste un palīdzības ilgums.

(34a)

Atbilstīgs EĀDD budžeta un cilvēkresursu palielinājums būtu jāpanāk papildus ieņēmumiem no dalībvalstu atmaksājumiem, lai garantētu pienākumu pienācīgu izpildi palīdzības un/vai aizsardzības Savienības pilsoņiem sniegšanā.

(41)

Apstrādājot šādu īpašu kategoriju personas datus, dalībvalstu kompetentās iestādes un Savienības iestādes un struktūras nodrošina piemērotus un īpašus pasākumus, lai aizsargātu datu subjektu intereses. Ja iespējams, tam būtu jāietver šādu personas datu šifrēšana un īpaša piekļuves tiesību piešķiršana darbiniekiem, kuriem ir piekļuve īpašu kategoriju personas datu konkrētiem veidiem.

(41)

Apstrādājot šādu īpašu kategoriju personas datus, dalībvalstu kompetentās iestādes un Savienības iestādes un struktūras nodrošina piemērotus un īpašus pasākumus, lai aizsargātu datu subjektu intereses un tiesības . Ja iespējams, tam būtu jāietver šādu personas datu šifrēšana un īpaša piekļuves tiesību piešķiršana darbiniekiem, kuriem ir piekļuve īpašu kategoriju personas datu konkrētiem veidiem.

(-1)

direktīvas 4. pantam pievieno šādu 1.a daļu:

(a)

attiecīgajam pilsonim ir grūti saprātīgā laikposmā droši sasniegt viņa valstspiederības dalībvalsts vēstniecību vai konsulātu vai otrādi, ņemot vērā lūgtās palīdzības būtību un steidzamību, kā arī pilsonim pieejamos līdzekļus;

(a)

attiecīgajam pilsonim ir grūti saprātīgā laikposmā droši sasniegt viņa valstspiederības dalībvalsts vēstniecību vai konsulātu vai otrādi, ņemot vērā lūgtās palīdzības būtību un steidzamību, kā arī pilsonim pieejamos līdzekļus . Lai gan atbilstošais laikposms būs atkarīgs no katra palīdzības pieprasījuma īpatnībām, laikposms, kurā pilsoņi var droši sasniegt viņu dalībvalsts vēstniecību vai konsulātu vai kurā minētās viņu dalībvalsts iestādes sazinās ar viņiem, nekādā gadījumā nepārsniedz 48 stundas ;

(2)

direktīvas 9.  panta e) un f)  punktu aizstāj ar šādiem punktiem :

(2)

direktīvas 9.  pantā pievieno šādu punktu:

“e)

palīdzība, evakuācija un repatriācija ārkārtas gadījumā;

(f)

Direktīvā (ES) 2019/997 (*) ES paredzētā pagaidu ceļošanas dokumenta nepieciešamība.

(fa)

tiesvedība steidzamos gadījumos, attiecībā uz kuru ir nepieciešama tūlītēja uzmanība.

(a)

konsulārās situācijas analīzi valstī, tostarp pārskatu par dalībvalstu vēstniecībām vai konsulātiem, Savienības pilsoņu skaita un atrašanās vietu aplēsi, kā arī ticamāko scenāriju, kas varētu ietekmēt Savienības pilsoņus, riska novērtējumu;

(a)

konsulārās situācijas analīzi valstī, tostarp pārskatu par dalībvalstu vēstniecībām vai konsulātiem, Savienības pilsoņu skaita un atrašanās vietu aplēsi, kā arī ticamāko scenāriju, kas varētu ietekmēt Savienības pilsoņus, riska novērtējumu; piemēram, bet ne tikai, militāriem, politiskiem, krimināliem un veselības apdraudējumiem un dabas katastrofām;

(a)

atveidot LESD 23. panta pirmo teikumu valstu pasēs;

(ca)

ieviest digitālās tehnoloģijas un automatizētas paziņošanas sistēmas, piemēram, SMS nosūtīšanu ar telefonsakaru tīklu starpniecību, lai ES pilsoņiem, kad tie iebrauc trešā valstī, sniegtu būtisku kontaktinformāciju par konsulāro aizsardzību, kā arī brīdinājuma ziņojumus krīzes situācijās.

(fa)

nodrošinātu atbilstību 13. panta 4. punkta noteikumiem attiecībā uz reģistrēšanos un informēšanu par pilsoņu ceļojumiem uz trešām valstīm vai uzturēšanos trešās valstīs.

(fb)

sniegtu informāciju, kas ir minēta 13.c punkta 1. punkta -a) apakšpunktā;

(fc)

apstrādātu informāciju un reģistrētu ceļojumus vai uzturēšanos, kas reglamentēti 13. panta 4. punktā.