EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 1.7.2021
COM(2021) 384 final
2021/0192(NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
par Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2021) 184 final}
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 1.7.2021
COM(2021) 384 final
2021/0192(NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
par Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2021) 184 final}
2021/0192 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
par Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Covid-19 uzliesmojums ir iedragājis Slovēnijas ekonomiku. Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā bija 74 % no ES vidējās vērtības. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada pavasara prognozi Slovēnijas reālais IKP 2020. gadā samazinājās par 5,5 % un paredzams, ka 2020. un 2021. gadā tas kopumā samazināsies par 0,9 %. No ilgtermiņa aspektiem, kas ietekmē ekonomikas sniegumu vidējā termiņā, jo īpaši jāmin zema investīciju attiecība pret IKP un salīdzinoši zems ražīguma līmenis, kā arī problēmas, kas saistītas ar strauji novecojošo sabiedrību un pensiju un veselības sistēmu ilgtermiņa stabilitāti.
(2)Padome 2019. gada 9. jūlijā un 2020. gada 20. jūlijā adresēja Slovēnijai ieteikumus Eiropas pusgada kontekstā. Konkrētāk, Padome ieteica veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāku atveseļošanu, kā arī mazināt Covid-19 krīzes ietekmi uz sociālo jomu un nodarbinātību. Padome arī ieteica uzlabot veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu noturību un īstenot reformas, ar kurām nodrošina šo sistēmu kvalitāti, pieejamību un ilgtermiņa fiskālo stabilitāti. Tā ieteica nodrošināt pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti un adekvātumu un palielināt mazkvalificētu un gados vecāku darba ņēmēju nodarbināmību, kā arī uzlabot izglītības un apmācības atbilstību darba tirgus prasībām. Visbeidzot, tā ieteica nodrošināt likviditāti un finansējumu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kā arī veikt investīcijas pētniecībā, izstrādē un zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Komisija, novērtējusi progresu šo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā atveseļošanas un noturības plāna iesniegšanas brīdī, secina, ka ir ņemts vērā ieteikums attiecībā uz vajadzīgiem pasākumiem, kas jāveic, lai efektīvi vērstos pret Covid-19 pandēmiju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāku atveseļošanu.
(3)[Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku eurozonas dalībvalstīm tika ieteikts rīkoties, tai skaitā izmantojot savus atveseļošanas un noturības plānus, lai cita starpā nodrošinātu tādu politikas nostāju, kas veicina atveseļošanu, un vēl vairāk uzlabotu konverģenci, noturību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Padomes ieteikumā tika arī ieteikts stiprināt valstu institucionālās sistēmas, nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti un pabeigt EMS izveidi, un stiprināt euro starptautisko nozīmi.] [Ja Padomes ieteikums nav pieņemts līdz Padomes Īstenošanas lēmuma pieņemšanas brīdim, lūdzam svītrot apsvērumu]
(4)Slovēnija 2021. gada 30. aprīlī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai savu atveseļošanas un noturības plānu. Pirms plāna iesniegšanas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu notika apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Valstu atbildība par atveseļošanas un noturības plāniem ir pamats šo plānu sekmīgai īstenošanai un ilgstošai ietekmei valstu līmenī, kā arī ticamībai Eiropas līmenī. Atbilstoši minētās regulas 19. pantam Komisija ir novērtējusi atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas.
(5)Ar atveseļošanas un noturības plāniem būtu jātiecas sasniegt ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes ar Regulu (ES) 2021/241 izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma un ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 2 izveidotā ES Atveseļošanas instrumenta vispārīgos mērķus. Plāniem būtu jāveicina Savienības ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, sniedzot ieguldījumu sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā.
(6)Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanai būtu jāveido koordinēti investīciju un reformu centieni visā Savienībā. Pateicoties koordinētai un vienlaicīgai šo reformu un investīciju veikšanai un pārrobežu projektu īstenošanai, šīm reformām un investīcijām būtu savstarpēji jāpastiprina vienai otru un jārada pozitīva blakusietekme visā Savienībā. Tāpēc aptuveni vienai trešdaļai no ietekmes, kāda mehānismam būs uz dalībvalstu izaugsmi un darbvietu izveidi, vajadzētu būt blakusietekmei no citām dalībvalstīm.
Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros
(7)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. punktā, atveseļošanas un noturības plāns lielā mērā (reitings “A”) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu.
(8)Plāns palīdz novērst galvenās strukturālās problēmas un paver ceļu uz divējādo pārkārtošanos, proti, pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku. Plāns ir strukturēts šādās četrās galvenajās kopās: “zaļā pārkārtošanās”, “digitālā pārveide”, “pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme” un “veselība un labklājība”. Ilgtermiņa aprūpes, veselības aprūpes, darba tirgus un pensiju jomā ir plānotas visaptverošas reformas, un paredzams, ka tām būs ilgstoša ietekme, kā rezultātā valsts sociālā nodrošinājuma sistēma kļūs noturīgāka un ilgtspējīgāka. Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna centrālais elements ir arī zaļie un digitālie pasākumi. Attiecībā uz zaļo pārkārtošanos plānā ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir atraisīt atjaunojamo energoresursu potenciālu, vienlaikus nodrošinot dabas aizsardzību, atbalstīt ēku energorenovāciju, mazināt klimata pārmaiņu riskus, uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, kā arī īstenot “zaļo” plānošanu un veicināt aprites ekonomiku. Visā plānā paredzētas arī ievērojamas investīcijas zaļās pārkārtošanās veicināšanai, tostarp investīcijas, kas vērstas uz ilgtspējīgām tūrisma mītnēm, “zaļā” publiskā iepirkuma un “zaļo” prasmju sekmēšanu. Attiecībā uz digitālo pārveidi paredzams, ka mērķtiecīgi pasākumi veicinās gan publiskā, gan privātā sektora digitalizāciju. Minētie pasākumi cita starpā ir publiskā sektora, it īpaši tieslietu sistēmas un e-veselības, turpmāka digitalizācija un pasākumi, ar kuriem paredzēts uzlabot digitālo pratību izglītības sistēmā, elektronisko identifikācijas dokumentu ieviešana iedzīvotājiem un uzņēmumiem un konkrētas uz savienojamību un digitālajām prasmēm vērstas investīcijas, kuru mērķis ir mazināt digitālo plaisu.
(9)Pasākumi, kas galvenokārt vērsti uz pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes pīlāru, cita starpā ir darba tirgus un pensiju reformas, kurām būtu jāpalīdz paaugstināt gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmeni un potenciālo IKP izaugsmi, kā arī risināt jautājumu par pensiju sistēmas ilgtermiņa fiskālo stabilitāti un adekvātumu. Paredzams, ka tiesību akti, ar kuriem ievieš saīsināta darba laika shēmu, palielinās darba tirgus noturību pret satricinājumiem. Īpaši šim nolūkam paredzētām reformām un investīcijām būtu jāpalielina gan uzņēmumu ražīgums, gan to vides ilgtspēja, tostarp tūrisma un kultūras nozarēs, savukārt publisko iestāžu reformas, kā sagaidāms, palīdzēs samazināt administratīvo slogu. Pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi atbalsta turpmāki pasākumi, it īpaši pētniecības, izstrādes, inovācijas un izglītības jomā, kā arī investīcijas, kuru mērķis ir atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Lai atbalstītu sociālo un teritoriālo kohēziju Slovēnijā, plānā ietverti pasākumi, kuru mērķis ir piedāvāt cenas ziņā pieejamus mājokļus nolūkā mazināt krīzes ietekmi uz jaunām ģimenēm un atstumtām personām, pasākumi, kuru mērķis ir samazināt digitālo plaisu starp lauku un pilsētu teritorijām, darba tirgus reformas, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu reformas, kā arī investīcijas mūžizglītībā.
(10)Pasākumi, kas galvenokārt veicina veselības pīlāru un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, cita starpā ir reformas un investīcijas, kuru mērķis ir stiprināt veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu pieejamību, efektivitāti un finansiālo stabilitāti. Paredzams, ka ar minētajiem pasākumiem tiks definētas obligātās veselības apdrošināšanas tiesības, pārstrukturēta papildu veselības apdrošināšanas sistēma, reformēta veselības jomā strādājošo atalgojuma sistēma un nodrošināta tās finansiālā stabilitāte. Paredzams, ka investīcijas primārās aprūpes darbinieku prasmēs, neatliekamās medicīniskās aprūpes un infekcijas slimību ārstēšanas infrastruktūras modernizācijā palielinās veselības aprūpes sistēmas pieejamību, noturību un sagatavotību. Pieņemot visaptverošus tiesību aktus, kuri reglamentē ilgtermiņa aprūpes sistēmu, tajos būtu jāintegrē gan veselības aprūpes, gan sociālās aprūpes pakalpojumi, savukārt investīcijas aprūpes iestādēs, kā paredzams, uzlabos aprūpes pieejamību un kvalitāti. Plānā ietverti arī svarīgi pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes lietderību un efektivitāti, tostarp ar digitālās pārveides palīdzību. Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā ir ietverta arī uz nākamo paaudzi vērsta rīcībpolitika, piemēram, reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti, nodrošināt skolām svarīgāko infrastruktūru un kompetences digitālās un zaļās pārkārtošanās jomā un atbalstīt jauniešu nodarbinātību.
Risinājumi, kas attiecas uz visām konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatētajām problēmām vai uz ievērojamu to daļu
(11)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas tās problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (reitings “A”), kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, ieskaitot to fiskālos aspektus, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija ir oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā.
(12)Plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdz efektīvi risināt visas tās ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras izklāstītas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, ko Padome 2019. un 2020. gadā adresēja Slovēnijai Eiropas pusgada ietvaros, jo īpaši tādās jomās kā ilgtermiņa aprūpe, veselības aprūpe, pensijas, darba tirgus, izglītība un prasmes, pētniecība, izstrāde un inovācija, zaļā un digitālā pārkārtošanās, uzņēmējdarbības vide un publiskais iepirkums.
(13)Plānā ir ietvertas svarīgas strukturālās reformas ilgtermiņa aprūpes, veselības aprūpes un pensiju sistēmu jomā atbilstīgi jau sen sniegtiem ieteikumiem. Paredzams, ka šādu reformu īstenošanas rezultātā i) būtiski uzlabosies Slovēnijas sociālā nodrošinājuma sistēmas noturība; ii) uzlabosies ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī pensiju adekvātums, un iii) tiks veicināta ilgtermiņa fiskālā stabilitāte ievērojamu demogrāfisko izaicinājumu apstākļos. Paredzētais ilgtermiņa aprūpes akts, kas ir pirmais visaptverošais tiesību akts šajā jomā Slovēnijā, tiek apspriests jau vairāk nekā desmit gadus. Ar reformu tiks izveidots jauns sociālā nodrošinājuma pīlārs, kas vērsts uz to personu specifiskajām vajadzībām, kurām vajadzīga ilgtermiņa aprūpe, un ar ko nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi neatkarīgi no sociālekonomiskā statusa. Paredzams, ka īpašs tiesību akts, it īpaši tajā paredzēta ilgtermiņa aprūpes obligātās apdrošināšanas ieviešana, nodrošinās daudzveidīgākus finansējuma avotus. Attiecībā uz veselības aprūpi paredzams, ka ar minēto reformu tiks nodrošināts plašs tiesību kopums obligātās veselības apdrošināšanas shēmas ietvaros, nodrošināta veselības aprūpes sistēmas finansiālā stabilitāte un uzlabota tās pārvaldība un sniegums, tostarp izveidojot neatkarīgu struktūru, kas uzrauga kvalitātes un drošības aspektus. Attiecībā uz darba tirgu – reformas palielinās dalību darba tirgū un (jo īpaši ar apmācības un aktīvas darba tirgus politikas palīdzību) atvieglos darbaspēka pārorientēšanu, kam ir būtiska nozīme ekonomikas pārveides periodos. Ar pensiju reformu tiks risināts jautājums par sistēmas fiskālo stabilitāti, vienlaikus nodrošinot taisnīgumu starp paaudzēm un pensiju adekvātumu.
(14)Paredzams, ka plāns palīdzēs mazināt krīzes ietekmi uz sociālo jomu un nodarbinātību, tostarp reformējot saīsināta darba laika shēmas, veicinot elastīgākus darba režīmus un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir palielināt cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu. Turklāt ar plānā ietvertajiem darba tirgus un izglītības pasākumiem būtu jāpalielina mazkvalificētu un gados vecāku darba ņēmēju nodarbināmība, jāuzlabo izglītības un apmācības atbilstība darba tirgus prasībām un jāveicina mūžizglītības un aktivizācijas pasākumi, tostarp uzlabojot digitālo pratību.
(15)Plānā ir arī ietvertas strukturālas reformas, kuru mērķis ir stiprināt valsts institucionālo sistēmu. Plānā ir paredzētas reformas, kuru mērķis ir palielināt konkurenci un profesionalizāciju publiskā iepirkuma jomā. Turklāt plānā ir ietvertas reformas, ar kurām paredzēts uzlabot piekļuvi finansējumam un uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši stiprinot kapitāla tirgus, samazinot administratīvo slogu un uzlabojot digitālos pakalpojumus.
(16)Paredzams, ka plāns palīdzēs pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un veicinās privātās investīcijas ekonomikas atveseļošanas atbalstam. Plānā paredzētās investīcijas ir koncentrētas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, it īpaši uz atjaunojamiem energoresursiem, sabiedrisko ēku energoefektivitāti, aizsardzību pret plūdiem, dzelzceļa transportu, platjoslas tīkliem un digitālajām prasmēm, kā arī uz pētniecību, izstrādi un inovāciju. Plāns arī palīdz veicināt uzņēmumu digitālās spējas, e-komerciju un e-veselību.
(17)Var uzskatīt, ka ieteikumi, kas saistīti ar tūlītēju fiskālās politikas reakciju uz pandēmiju, neietilpst Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna tvērumā, neraugoties uz to, ka Slovēnija kopumā ir adekvāti un pietiekami reaģējusi uz neatliekamo vajadzību 2020. un 2021. gadā atbalstīt ekonomiku ar fiskāliem līdzekļiem atbilstīgi vispārējās izņēmuma klauzulas noteikumiem. Turklāt ieteikums 2020. gadā sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķi vairs nav aktuāls, jo attiecīgā budžeta periods ir beidzies un pandēmijas krīzes kontekstā 2020. gada martā tika iedarbināta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula.
Ieguldījums izaugsmes potenciālā, darbvietu radīšanā un ekonomiskajā, sociālajā un institucionālajā noturībā
(18)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā un V pielikuma 2.3. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns būtiski (reitings “A”) palīdzēs stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā.
(19)Komisijas dienestu veiktās simulācijas liecina, ka līdz 2026. gadam plāns var palielināt Slovēnijas IKP par 1,1 %–1,7 %. Pēc 20 gadiem IKP varētu būt par 0,5 % lielāks 3 . Sagaidāms, ka plānā paredzētais ekonomiskais stimuls arī atbalstīs publiskās finanses.
(20)Paredzams, ka Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāns uzlabos valsts makroekonomikas sniegumu, it īpaši palielinot ekonomikas ražīgumu un ilgtermiņa izaugsmi un izveidojot inovatīvas ekosistēmas ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūrā. Plānā ir arī ietverti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot mazu un inovatīvu uzņēmumu piekļuvi kapitālam, atbalstīt investīcijas pētniecībā un inovācijā un uzlabot koordināciju starp pētniecības institūtiem un uzņēmumiem, kā arī pētnieku starpā. Izveidojot alternatīvu investīciju fondu tirgu, Slovēnijas mērķis ir novirzīt vairāk līdzekļu pētniecībai un inovācijai, ko veic jaunuzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi. Paredzams, ka turpmāki pasākumi palielinās ražīgumu visā ekonomikā, kas tiks panākts, izveidojot efektīvāku digitālo un fizisko infrastruktūru un veicot investīcijas cilvēkkapitālā, tostarp tādās konkrētās nozarēs kā aprites ekonomika, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, tūrisms un kultūra.
(21)Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēts risināt nodarbinātības un sociālās problēmas, kas ir būtiskas Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai. Shēmai, ar ko atbalsta jauniešus pārejā uz darba tirgu, būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum. Iekļaušana būtu jāveicina, pielāgojot darba vidi personu ar invaliditāti vajadzībām. Vairākiem ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes reformā paredzētajiem elementiem vajadzētu uzlabot pieejamību un noturību. Sociālā iekļaušana un nabadzības mazināšana būtu jāveicina arī ar investīcijām cenas ziņā pieejamos mājokļos un reformām šajā jomā. Plānā ir paredzētas investīcijas prasmēs un cilvēkkapitālā, mūžizglītības veicināšanā un investīcijas, kuru mērķis ir nodrošināt studentiem nākotnē vajadzīgās prasmes, piemēram, prasmes, kas nepieciešamas sakarā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Princips “nenodari būtisku kaitējumu”
(22)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums (reitings “A”) nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2020/852 17. panta nozīmē 4 (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).
(23)Slovēnija par katru savā atveseļošanas un noturības plānā ietverto pasākumu ir iesniegusi detalizētu novērtējumu saskaņā ar Eiropas Komisijas tehniskajiem norādījumiem par principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01). Izvēloties pasākumus, kuri vai nu būtiski veicina vides mērķu sasniegšanu, vai kuriem nav paredzamas ietekmes uz vides mērķiem vai tā ir nebūtiska, ir sagaidāms, ka Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās to, ka vides mērķiem netiks nodarīts būtisks kaitējums. Citi pasākumi, tostarp plašas atbalsta shēmas, ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu atbilstību minētajam principam visos īstenošanas posmos, tostarp – attiecīgā gadījumā – konkursa procedūras laikā un visos gadījumos – galīgajos rezultātos. Attiecībā uz pasākumiem, kuriem saskaņā ar Komisijas norādījumiem ir vajadzīgs padziļināts novērtējums (piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un centralizēta siltumapgāde, ūdens resursu apsaimniekošana, ilgtspējīga mobilitāte, digitalizācija, investīcijas tūrismā un jaunu ēku būvniecība), Slovēnija savā plānā un konkrētajos atskaites punktos un mērķrādītājos ir apņēmusies nenodarīt būtisku kaitējumu nevienam no sešiem vides mērķiem. Tādējādi kritēriji saskaņā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu” ir integrēti atskaites punktos, kas saistīti ar attiecīgo projektu atlases procesu, un – vajadzības gadījumā – ir ietvertas atsauces uz izslēgšanas sarakstu attiecīgajos atskaites punktos.
Zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšana
(24)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (reitings “A”) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 42,4 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā minēto metodiku. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. pantu atveseļošanas un noturības plāns ir saderīgs ar informāciju, kas ietverta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.
(25)Attiecībā uz plāna ieguldījumu Savienības 2030.–2050. gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā, plānā ir paredzēts risināt dažas no svarīgākajām politikas problēmām, kas apzinātas Komisijas ieteikumos 5 par Slovēnijas nacionālo klimata un enerģētikas plānu. Plānā ir ietvertas būtiskas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, likvidējot regulatīvos šķēršļus un attīstot atjaunojamo energoresursu papildu jaudu, kā arī modernizējot elektroenerģijas sadales tīklu, vienlaikus ņemot vērā vajadzības dabas aizsardzības jomā. Turklāt plānā ir paredzētas galvenokārt uz sabiedriskajām ēkām vērstas investīcijas energoefektivitātē, un tajā ir paredzēts veicināt investīcijas rūpniecības energoefektivitātē. Turklāt ar plānu tiek veicināta sabiedriskā transporta izmantošana, pasažieru un kravu pārvadājumi pa dzelzceļu, alternatīvu degvielu izmantošana transporta nozarē, kā arī dzelzceļa un autotransporta digitālā pārveide. Plāna mērķis ir palielināt noturību pret klimata pārmaiņām, un īpaša uzmanība tajā ir veltīta plūdu riskam. Paredzams, ka minēto pasākumu kombinētā ietekme palīdzēs ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, stimulēt jaunu “zaļo” darbvietu izveidi un samazināt rēķinus par enerģiju, tādējādi nodrošinot labākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem un labākus darbības apstākļus ekonomikas dalībniekiem.
(26)Plāns arī veicina Savienības turpmāko vides politikas mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka plāna īstenošanas rezultātā tiks uzlabotas ūdens resursu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāte un paātrināta pāreja uz aprites ekonomiku, it īpaši integrējot aprites publiskā iepirkuma principus un ieviešot “zaļo” budžeta plānošanu. Plānā nav ietverti pasākumi, kuru mērķis būtu bioloģiskā daudzveidība. Tomēr daži pasākumi, kuru mērķis ir klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, var arī labvēlīgi ietekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, jo klimata pārmaiņas viens no galvenajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai. Gaidāms, ka plāns netieši atbalstīs bioloģisko daudzveidību, jo plānā ietverta nozīmīga reforma mežu saglabāšanai un attīstībai, ko paredzēts panākt, veicinot dabā balstītus risinājumus pasākumiem, kuru mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, un par prioritāti nosakot to notekūdeņu sistēmu modernizāciju, kas pozitīvi ietekmē Natura 2000 reģionus. Slovēnija ir veikusi sistemātisku novērtējumu par to, vai ir izpildīta prasība nenodarīt būtisku kaitējumu, kas liecina, ka neviens no ierosinātajiem pasākumiem nenodara kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.
Digitālās pārkārtošanās sekmēšana
(27)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (reitings “A”) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 21,4 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā minēto metodiku.
(28)Plānā liela uzmanība ir veltīta valsts pārvaldes digitalizācijai, un tajā ierosināts visaptverošs tādu reformu un investīciju kopums, kuru mērķis ir paātrināt valsts digitālo pārveidi un piedāvāt uz lietotājiem orientētus, sadarbspējīgus un drošus pakalpojumus. Saskaņā ar plānu ir paredzēts pieņemt platjoslas plānu, kura mērķis ir līdz 2025. gadam nodrošināt pārklājumu visā Slovēnijā, un uzlabot spēju reaģēt uz kiberdrošības incidentiem, ieviest valsts mērogā e-identitāti un vienkāršot lietotāju reģistrēšanos publisko e-pakalpojumu izmantošanai. Plānā ir paredzēts atbalstīt digitālās infrastruktūras un progresīvu un lietotājdraudzīgu digitālo risinājumu un pakalpojumu attīstību dažādās publiskās pārvaldes jomās, piemēram, tādās kā iekšējā drošība, izglītība, zinātne un sports, telpiskā plānošana un vide, lauksaimniecība, pārtika un mežsaimniecība, kultūra, tieslietu sistēma un e-veselība. Attiecībā uz privāto sektoru plānā ir iekļauta uzņēmumu digitālās pārveides stratēģija, vienotas digitālās identitātes kartes ieviešana uzņēmumiem un tādu pamatnostādņu pieņemšana inovatīva iepirkuma jomā, kuru mērķis ir palielināt mazo un vidējo uzņēmumu potenciālu augsto tehnoloģiju inovācijas jomā. Šādu pasākumu pamatā ir investīcijas, kuru mērķis ir pārveidot uzņēmējdarbības procesus un novērst digitālo plaisu attiecībā uz tradicionālākiem uzņēmumiem.
(29)Plānā ir pieņemta holistiska pieeja, jo digitalizācijas jomā ierosinātās reformas un investīcijas tiek atbalstītas ar šādiem diviem būtiskiem strukturāliem elementiem: labākas savienojamības nodrošināšana mājsaimniecībām un skolām un darba ņēmēju, civildienesta ierēdņu, skolotāju un izglītojamo digitālo prasmju uzlabošana. Ar plaša mēroga apmācībām un kompetenču centru būtu jāatbalsta digitālo prasmju uzlabošana publiskajā sektorā. Skolu mācību programmās būtu jāintegrē pamata datorprasmes un digitālās pamatprasmes, un ar investīcijām izglītības iestādēs būtu jāpielāgo mācību process, ņemot vērā digitālo pārkārtošanos. Paredzams, ka minēto pasākumu ietekmē palielināsies Slovēnijas konkurētspēja, samazināsies administratīvais slogs un tiks atvieglota piekļuve tirgum, vienkāršotas procedūras un mijiedarbība ar sabiedriskajiem pakalpojumiem, nodrošināta savienojamība lielākam skaitam mājsaimniecību un izglītības iestāžu un ka šie pasākumi palīdzēs Slovēnijai maksimāli izmantot digitālās nozares potenciālu.
Ilgstoša ietekme
(30)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam lielā mērā (reitings “A”) būs ilgstoša ietekme uz Slovēniju.
(31)Gaidāms, ka paredzētās veselības aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un pensiju sistēmas reformas ilgstoši uzlabos Slovēnijas sociālā nodrošinājuma sistēmu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu visiem iedzīvotājiem, kā arī uz šīs sistēmas efektivitāti, atbilstību un finansiālo stabilitāti. Paredzams, ka minētās reformas sniegs ilgstošu ieguldījumu svarīgākās sociālekonomiskās problēmas – strauji novecojošas sabiedrības – risināšanā. Paredzams, ka ilgtermiņa aprūpes reformas rezultātā tiks izveidots jauns visaptverošs režīms, kurā būs integrēti gan veselības aprūpes, gan sociālās aprūpes pakalpojumi. Veselības aprūpes reformai būtu jāveicina sistēmas pieejamība, kvalitāte un finansiālā stabilitāte. Saistītajām investīcijām vajadzētu uzlabot ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes pakalpojumu jaudu un kvalitāti Slovēnijā, tostarp veselības aprūpes sistēmas pieejamību un reaģētspēju. Pensiju sistēmas un darba tirgus regulējuma reformām (apvienojumā ar efektīvāku aktīvu darba tirgus politiku un mērķtiecīgām investīcijām apmācībā) būtu jāveicina ilgāks darba mūžs un jānodrošina pensiju sistēmas stabilitāte un adekvātums vidējā termiņā un ilgtermiņā, tādējādi palielinot ilgtermiņa izaugsmi.
(32)Gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānā paredzēto reformu īstenošana radīs būtiskas strukturālas izmaiņas valsts pārvaldē, uzlabojot tās efektivitāti un lietderību. Ir paredzēts pieņemt civildienesta pārvaldības stratēģiju, izveidot kompetences centru un reformēt civildienestu reglamentējošus tiesību aktus, lai tādējādi modernizētu cilvēkresursu pārvaldības sistēmu Slovēnijas valsts pārvaldē. Turklāt plāna mērķis ir uzlabot civildienesta ierēdņu prasmes (tostarp digitālās prasmes), savukārt jaunas publiskā sektora algu sistēmas ieviešana, paredzams, uzlabos stimulus un sniegumu. Birokrātijas samazināšanai paredzēto tiesību aktu pakešu ietvaros ir plānots pieņemt vēl citus pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot spēkā esošos normatīvos aktus. Reformu centieniem vajadzētu būt vērstiem arī uz to, lai izveidotu efektīvāku valsts un pašvaldību telpiskās plānošanas pārvaldību un modernizētu publiskā iepirkuma sistēmu Slovēnijā saskaņā ar attiecīgajām ES prasībām. Turklāt būtu jāmodernizē publisko e-pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem un jānostiprina šo pakalpojumu pārvaldība, izveidojot Informātikas attīstības padomi, kurai būtu jānodrošina valsts pārvaldē veikto IT izstrādes darbību saskaņotība un izmaksu efektivitāte. Svarīgi ir tas, ka plāna mērķis ir arī paaugstināt kiberdrošības līmeni, tādējādi padarot valsts digitālo infrastruktūru noturīgāku.
(33)Investīciju jomā ir sagaidāmas ilgstošas strukturālas pārmaiņas, ko izraisīs pasākumi, kuru mērķis ir palielināt uzņēmumu (tostarp tūrisma nozares uzņēmumu) ražīgumu un investīcijas. Ar turpmākām investīcijām būtu jāpaātrina publiskā sektora un uzņēmumu digitālā pārveide. Lielākajām plānā ietvertajām investīcijām būtu jāveicina pielāgošanās klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot civilajai aizsardzībai un plūdu novēršanai, savukārt ar daudzām citām investīcijām būtu tieši jāveicina klimata pārmaiņu mazināšana. Paredzams, ka investīcijas ilgtspējīgā transportā palīdzēs ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un transporta radīto gaisa piesārņojumu, tādējādi nodrošinot labākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem un labākus darbības apstākļus ekonomikas dalībniekiem. Ar turpmākiem pasākumiem būtu jāatbalsta ekonomikas energoefektivitāte. Ar pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt mežu saglabāšanu, būtu jāatbalsta noturīgāka ekonomika lauku apvidos. Ar nozīmīgām investīcijām būtu jāveicina e-veselība un jāuzlabo infekcijas slimību un pārnēsājamu slimību ārstēšanas infrastruktūra, tādējādi palielinot veselības sistēmas sagatavotību un noturību.
(34)Plāna ilgstošo ietekmi var arī pastiprināt, izveidojot sinerģiju starp šo plānu un citām no kohēzijas politikas fondu līdzekļiem finansētām programmām, proti, tad, ja ievērojamā apmērā tiktu risinātas dziļi iesakņojušās teritoriālās problēmas un veicināta līdzsvarota attīstība.
Uzraudzība un īstenošana
(35)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir ierosināta pienācīga (reitings “A”) kārtība, kas nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.
(36)Īstenošanas atskaites punkti, mērķrādītāji un rādītāji ir pietiekami kvalitatīvi, lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plāna efektīvu uzraudzību. Aizdevumu pieprasījumam ir pievienoti vēl citi atskaites punkti un mērķrādītāji, kuru mērķis ir novērtēt progresu attiecībā uz atbalstītajām papildu reformām un investīcijām. Atskaites punkti un mērķrādītāji ir pietiekami detalizēti un skaidri, galveno uzmanību veltot iznākuma rādītājiem un galvenajiem reformu vai investīciju procesa posmiem. Minētie atskaites punkti un mērķrādītāji nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp reālo situāciju un apņēmību Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības laikā. Atskaites punktu un mērķrādītāju secība ir pietiekami regulāra, lai varētu uzraudzīt progresu, un tā ir samērīga ar konkrētās reformas vai investīcijas nozīmīgumu. Ir aprakstīta kārtība un mehānismi tādu datu vākšanai, glabāšanai un ziņošanai, kas attiecas uz atskaites punktiem un mērķrādītājem, un tie šķiet atbilstīgi. Koordinējošajai iestādei vajadzētu uzņemties vispārēju atbildību par visa plāna uzraudzību un īstenošanu, un tai būtu jāatbild par pārvaldības deklarācijas sagatavošanu un parakstīšanu.
(37)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais finansiālais atbalsts tiek paziņots un atzīts atbilstīgi Regulas (ES) 2021/241 34. pantam. Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros var pieprasīt tehnisko atbalstu, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot savu plānu.
Izmaksas
(38)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. punktā, atveseļošanas un noturības plānā sniegtais pamatojums par plānā aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (reitings “B”) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.
(39)Slovēnija ir iesniegusi atsevišķas izmaksu aplēses par visām atveseļošanas un noturības plānā ietvertajām investīcijām un reformām kopā ar saistītajām izmaksām. Plānā ir ietverts izmaksu aprēķinā izmantoto metožu pienācīgs apraksts un attiecīgie pamatojumi. Aprēķini balstās uz kopumā saprātīgām vienības izmaksām vai pieredzi, kas gūta nesenos projektos, tomēr dažos gadījumos aprēķina pamatā esošos pieņēmumus varētu pamatot labāk. Tiem parasti ir pievienoti pierādījumi par salīdzināmām izmaksām, un ir veiktas vajadzīgās korekcijas, kas ļauj novērtēt lielākās daļas pasākumu ticamību. Dažos gadījumos, kaut arī izmaksu aplēses joprojām ir ticamas, tās ir citu salīdzināmu izmaksu augstākā diapazonā. Ļoti ierobežota skaita pasākumu gadījumā saikne starp iesniegtajiem dokumentiem un izmaksu aplēsēm nav pietiekami skaidra. Stabila kontroles un revīzijas sistēma, kas vēl jāievieš, un publiskā iepirkuma regulējums vēl vairāk nodrošina izmaksu efektivitāti plāna līmenī. Visbeidzot, atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas atbilst izmaksu lietderības principam un ir samērīgas ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.
Finanšu interešu aizsardzība
(40)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ierosinātie pasākumi un šajā lēmumā paredzētie papildu pasākumi pienācīgi (reitings “A”) ļaus novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un ir gaidāms, ka pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām. Minētais neskar tādu citu instrumentu un rīku piemērošanu, kuru mērķis ir veicināt un nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, tostarp korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai un Savienības finanšu aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092.
(41)Plānā ir skaidri noteiktas struktūras, kas atbild par tā īstenošanu, un plānā ir noteikti to attiecīgie uzdevumi un pienākumi iekšējās kontroles uzdevumu izpildē. Attiecīgās funkcijas ir pienācīgi nodalītas. Kontroles sistēma un citi attiecīgie pasākumi, tostarp datu vākšana un izplatīšana galasaņēmējiem, ir pienācīgi attiecībā uz korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un izbeigšanu un attiecībā uz to, lai novērstu dubultu finansēšanu no mehānisma vai citām Savienības programmām. Dalībniekiem, kas ir atbildīgi par kontroli, vajadzētu būt vajadzīgajām juridiskām pilnvarām un administratīvajai spējai veikt tiem plānotos uzdevumus un pienākumus. Šādas saistības ir daļa no konkrēta atskaites punkta attiecībā uz kontroles un revīzijas sistēmām.
(42)Kā atskaites punkts, kas jāsasniedz pirms pirmās līdzekļu izmaksas, plānā paredzēta koordinējošās iestādes izveide, valsts dekrēta pieņemšana un tādu pamatnostādņu pieņemšana, kurās izklāstītas procedūras revīziju un kontroļu veikšanai saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kā arī valsts mēroga IT sistēmas atjaunināšana.
Plāna saskanīgums
(43)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktā un V pielikuma 2.11. punktā, plānā lielā mērā (reitings “A”) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.
(44)Plāns ir strukturēts četrās saskaņotās kopās, kuras, paredzams, palīdzēs sasniegt Regulas (ES) 2021/241 mērķus. Plašais pasākumus klāsts nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp savstarpēji pastiprinošām reformām un investīcijām. Jo īpaši tas, ka reformas stāsies spēkā agrīnā plāna īstenošanas posmā, nodrošina labvēlīgu vidi investīciju veikšanai, kas savukārt veicina reformas mērķu sasniegšanu. Plānā ir ietverti svarīgi reformu elementi, kuru mērķis ir novērst plaisu starp paaudzēm, nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti un ilgtspēju un sekmēt zaļo un digitālo pārkārtošanos un kurus papildina mērķtiecīgas investīcijas, kas palīdz sasniegt reformas mērķus. Katra kopa balstās uz komponentiem, tostarp saskanīgām reformu un investīciju pakotnēm, kurām ir savstarpēji papildinoši mērķi un kurās ir paredzēti savstarpēji pastiprinoši pasākumi. Plāna vispārējā līmenī visām kopām ir savstarpēji papildinoši mērķi, un tajās ir ietvertas saskanīgas darbības.
Līdztiesība
(45)Plānā ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt vai veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem, piemēram, investīcijas cenas ziņā pieejamos mājokļos un darba tirgus pasākumi personu ar invaliditāti iekļaušanai. Līdztiesības apsvērumi ir integrēti dažādajos komponentos, piemēram, attiecībā uz to, lai nodrošinātu pieejamību renovētās sabiedriskajās ēkās. Plānā Slovēnija apņemas gādāt par to, ka visos paredzēto reformu un investīciju sagatavošanas un īstenošanas posmos tiek nodrošināta dzimumu līdztiesības un līdztiesība visiem.
Drošības pašnovērtējums
(46)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta g) apakšpunktu plānā ir ietverts drošības pašnovērtējums. Attiecībā uz investīcijām savienojamībā, kuru gadījumā digitālie risinājumi balstās uz jaunās paaudzes 5G tīklu izmantošanu, plānā ir paredzēts, ka investīcijām 5G jomā tiks piemēroti tiesību akti, ar ko īsteno Eiropas Komisijas 2020. gada 29. janvāra paziņojumu “Droša 5G ieviešana ES – ES rīkkopas īstenošana” 6 . Vairākos komponentos visā plānā ir ietverta sadaļa, kurā izskaidrots pasākumu ieguldījums Savienības atvērtajā stratēģiskajā autonomijā un drošības jautājumos.
Pārrobežu un vairākvalstu projekti
(47)Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti četri vairākvalstu projekti. Projektus “Eiropas kopējā datu infrastruktūra un pakalpojumi” un “Mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas” var īstenot kā plānotus svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI). Pirmā minētā projekta (Nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi) mērķi cita starpā ir izstrādāt jaunas paaudzes energotaupīgu infrastruktūru un pakalpojumus, īstenojot pāreju no perifērdatošanas uz mākoņdatošanu, lai tādējādi nodrošinātu Savienībai globāla mēroga, uz nākotni vērstas, īpaši drošas un “zaļas” industriālo datu apstrādes spējas, savukārt otra minētā projekta mērķis ir stiprināt Savienībā plānošanas spējas un palielināt vērtības veidošanas ķēžu novatorismu un noturību pusvadītāju jomā. Turklāt ar Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūru un Eiropas kvantu sakaru infrastruktūru saistīto vairākvalstu projektu mērķis ir integrēt vairākas valsts mēroga infrastruktūras un izveidot valsts kvantu sakaru infrastruktūras tīklu, kas būtu savienots ar kaimiņvalstu valsts mēroga tīkliem.
Apspriešanas process
(48)Atveseļošanas un noturības plāna sagatavošanas nolūkā Slovēnija apspriedās ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.
(49)Lai īstenotu plānu, pirms attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas ir paredzētas turpmākas apspriešanās ar sociālajiem partneriem vai attiecīgajām ieinteresētajām personām par reformām, kas saistītas ar pensiju sistēmu, veselības aprūpes sistēmu, elastīgām darba formām, atalgojuma sistēmu publiskajā sektorā un atjaunojamiem energoresursiem. Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku atbildību, ir svarīgi iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, ieskaitot sociālos partnerus, visā plānā iekļauto investīciju un reformu īstenošanas gaitā.
Pozitīvs novērtējums
(50)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānu un konstatējusi, ka plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu, šajā lēmumā būtu jānorāda, kādas reformas un investīciju projekti ir nepieciešami plāna īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevuma veidā Savienība dara pieejamu plāna īstenošanai.
Finanšu iemaksa
(51)Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 2 482 687 549 EUR. Tā kā atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka par Slovēnijai pieejamo maksimālo finanšu iemaksu, tad Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai piešķiramajai finanšu iemaksai vajadzētu būt vienādai ar kopējo Slovēnijai pieejamo finanšu iemaksas summu.
(52)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā, Slovēnijai aprēķinātā maksimālā finanšu iemaksa līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks atjaunināta. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punktu Slovēnijai paredzētā summa būtu jādara pieejama tagad ar nolūku noslēgt juridiskās saistības līdz 2022. gada 31. decembrim. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāgroza šis lēmums, bez liekas kavēšanās iekļaujot tajā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, ja pēc maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšanas rodas šāda vajadzība.
(53)Slovēnija turklāt ir pieprasījusi aizdevuma atbalstu, lai sekmētu papildu reformas un investīcijas. Slovēnijas pieprasītā aizdevuma maksimālais apjoms nepārsniedz 6,8 % no tās 2019. gada nacionālā kopienākuma faktiskajās cenās. Atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa pārsniedz Slovēnijai pieejamo finanšu iemaksu un pieprasīto aizdevuma atbalstu, kopā ņemtiem.
(54)Sniedzamo atbalstu finansē no līdzekļiem, ko Komisija aizņemas Savienības vārdā, pamatojoties uz Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 7 5. pantu. Atbalsts būtu jāizmaksā vairākos maksājumos, tiklīdz Slovēnija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu.
(55)Slovēnija ir pieprasījusi priekšfinansējumu 13 % apmērā no finanšu iemaksas. Minētā summa būtu jādara pieejama Slovēnijai ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem.
(56)Šis lēmums nedrīkstētu skart iznākumu procedūrās par Savienības līdzekļu piešķiršanu citās Savienības programmās, kuras netiek īstenotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, vai ar iekšējā tirgus darbības izkropļošanu saistītās procedūras, kuras var tikt sāktas jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par potenciālu valsts atbalstu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšana
Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējums. Atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas un investīciju projekti, atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar aizdevuma izmaksu saistītie papildu atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Finanšu iemaksa
1.Savienība Slovēnijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 1 776 927 281 EUR 8 . Tiek darīti pieejami 1 280 114 102 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim. Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Slovēnijai aprēķinātā summa ir vienāda ar šo summu vai pārsniedz to, tiek darīti pieejami vēl 496 813 179 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.
2.Komisija Savienības finanšu iemaksu Slovēnijai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. 231 000 547 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums, kas atbilst 13 procentiem no finanšu iemaksas. Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.
3.Priekšfinansējumu dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem. Priekšfinansējumu dzēš, proporcionāli atskaitot no daļu maksājumiem.
4.Daļas tiek darītas pieejamas saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Slovēnija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Ar nosacījumu, ka ir stājušās spēkā 1. punktā minētās juridiskās saistības, maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.
3. pants
Aizdevuma atbalsts
1.Savienība Slovēnijai dara pieejamu aizdevumu, kura maksimālā summa ir 705 370 000 EUR.
2.Šo aizdevuma atbalstu Komisija Slovēnijai izmaksā pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. Daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.
3.Daļas izmaksā saskaņā ar aizdevuma nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Slovēnija ir apmierinoši sasniegusi papildu atskaites punktus un mērķrādītājus, kas attiecas uz aizdevumu un bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji, kas attiecas uz aizdevumu, tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.
4. pants
Adresāts
Šis lēmums ir adresēts Slovēnijas Republikai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs