|
27.9.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 259/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1718
(2016. gada 20. septembris),
ar ko Regulu (ES) Nr. 582/2011 saistībā ar lieljaudas transportlīdzekļu radītām emisijām groza attiecībā uz noteikumiem par testēšanu, izmantojot pārnēsājamas emisijas mērīšanas sistēmas (PEMS), un piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu ilgizturības testēšanas procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu, 5. panta 4. punktu un 12. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Atbilstības ekspluatācijā testēšana ir viens no tipa apstiprināšanas procedūras pamatelementiem, un tā ļauj verificēt emisijas kontroles sistēmu veiktspēju transportlīdzekļu darbmūža laikā. Saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 582/2011 (2) testus veic, izmantojot pārnēsājamas emisijas mērīšanas sistēmas (PEMS), ar kurām novērtē emisijas normālos ekspluatācijas apstākļos. PEMS pieeju piemēro arī, lai verificētu ārpuscikla emisijas tipa apstiprināšanas sertifikācijas laikā. |
|
(2) |
Regulā (ES) Nr. 582/2011 noteikts, ka jebkādas papildu prasības attiecībā uz ārpuscikla ekspluatācijas emisiju testēšanas procedūru būtu jāievieš pēc tam, kad veikts minētajā regulā noteiktais testa procedūras novērtējums. |
|
(3) |
Tāpēc Komisija ir veikusi padziļinātu testēšanas procedūras analīzi. Šajā analīzē ir konstatēti vairāki trūkumi, kas apdraud Eiropas tipa apstiprināšanas tiesību aktu efektivitāti un kas jānovērš, lai nodrošinātu pienācīgu vides aizsardzības līmeni. |
|
(4) |
Patlaban ne tipa apstiprināšanas demonstrējuma testā, ne atbilstības ekspluatācijā testā netiek novērtēti transportlīdzekļu emisiju rādītāji to uzsildīšanas periodā. Lai novērstu šādu zināšanu trūkumu un sagatavotu jaunu testēšanas procedūru aukstajai iedarbināšanai, būtu jāaizsāk pārraudzības posms, kura laikā tiktu vākti tipa apstiprināšanas testos un atbilstības ekspluatācijā testos iegūti dati. |
|
(5) |
Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 582/2011 pēc tam, kad minētā regula tiks papildināta ar konkrētām ilgizturīguma testēšanas prasībām, piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām tipa apstiprināšana jāveic atbilstoši Euro VI emisiju prasībām. |
|
(6) |
Tādēļ ir nepieciešams noteikt procedūru, kas ļaus pienācīgi novērtēt Savienības tirgū nonākošo rezerves daļu ilgizturīgumu un nodrošināt, ka tās atbilst vides prasībām, kas saderīgas ar tām, kuras noteiktas līdzīgām sistēmām, ko ražo kā transportlīdzekļu oriģinālās daļas. |
|
(7) |
Testa procedūra, kas pamatojas uz piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu paātrinātu vecināšanu, izmantojot termālu un smērvielu patēriņa ietekmi, atbilst mērķim precīzi un objektīvā veidā novērtēt piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu ilgizturību un nav pārmērīgi apgrūtinoša nozarei. |
|
(8) |
Regulā (ES) Nr. 582/2011 ir noteiktas prasības attiecībā uz pasākumiem, ko jāievieš transportlīdzekļu izgatavotājiem, lai nepieļautu nesankcionētas manipulācijas ar emisijas kontroles sistēmām. Šīm prasībām būtu iedarbīgi jānovērš visizplatītākie nesankcionētu manipulāciju paņēmieni, neradot pārmērīgu slogu nozarei. |
|
(9) |
Atsauces uz starptautiskajiem standartiem Regulā (ES) Nr. 582/2011 būtu jāatjaunina. |
|
(10) |
Lai transportlīdzekļu izgatavotājiem nodrošinātu pietiekami daudz laika savu ražojumu modificēšanai saskaņā ar jauno prasību par jaudas slieksni, šai prasībai attiecībā uz jauniem transportlīdzekļu tipiem vajadzētu stāties spēkā 2018. gada 1. septembrī un attiecībā uz visiem jauniem transportlīdzekļiem – 2019. gada 1. septembrī |
|
(11) |
Ir lietderīgi jaunās prasības attiecībā uz testēšanu ekspluatācijā ar atpakaļejošu spēku nepiemērot motoriem un transportlīdzekļiem, kuri nav apstiprināti saskaņā ar minētajām prasībām. Tādēļ II pielikumā izklāstītās jaunās prasības piemēro tikai tādu jauna tipa motoru un transportlīdzekļu atbilstības ekspluatācijā testēšanai, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 582/2011 grozīto versiju. |
|
(12) |
Tādēļ Regula (ES) Nr. 582/2011 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(13) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 582/2011 groza šādi:
|
1) |
regulas 14. panta 3. punktu svītro; |
|
2) |
regulas 15. panta 5. punktu svītro; |
|
3) |
regulā iekļauj šādu 17.a pantu: “17.a pants Pārejas noteikumi konkrētiem tipa apstiprinājumiem un atbilstības sertifikātiem 1. No 2018. gada 1. septembra valstu iestādes, pamatojoties uz ar emisijām saistītiem jautājumiem, atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jauna tipa transportlīdzekļiem vai motoriem, kuru testēšana veikta, izmantojot procedūras, kas neatbilst II pielikuma 1. papildinājuma 4.2.2.2. un 4.2.2.2.1. punktam un 4.2.2.2.2. un 4.3.1.2. punktam, un 4.3.1.2.1. un 4.3.1.2.2. punktam. 2. No 2019. gada 1. septembra valstu iestādes gadījumā, kad jauni transportlīdzekļi neatbilst II pielikuma 1. papildinājuma 4.2.2.2. un 4.2.2.2.1. punktam un 4.2.2.2.2. un 4.3.1.2. punktam, un 4.3.1.2.1. un 4.3.1.2.2. punktam, uzskata, ka atbilstības sertifikāti, kas izdoti šādiem transportlīdzekļiem, vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un, pamatojoties uz ar emisijām saistītiem jautājumiem, aizliedz reģistrēt, pārdot un nodot ekspluatācijā šādus transportlīdzekļus. No 2019. gada 1. septembra un izņemot attiecībā uz rezerves motoriem, kuri paredzēti ekspluatācijā esošiem transportlīdzekļiem, valstu iestādes aizliedz pārdot vai izmantot tādus jaunus motorus, kuri neatbilst II pielikuma 1. papildinājuma 4.2.2.2. un 4.2.2.2.1. punktam un 4.3.1.2. un 4.3.1.2.1. punktam.”; |
|
4) |
regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu; |
|
5) |
regulas II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu; |
|
6) |
regulas VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu; |
|
7) |
regulas XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu; |
|
8) |
regulas XIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu; |
|
9) |
regulas XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VI pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Izņemot 8. punkta c) apakšpunktu, ko no šīs regulas spēkā stāšanās dienas piemēro visiem transportlīdzekļiem, II pielikumu jauniem transportlīdzekļu tipiem piemēro no 2017. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē, 2016. gada 20. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.
(2) Komisijas 2011. gada 25. maija Regula (ES) Nr. 582/2011, ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK I un III pielikumu (OV L 167, 25.6.2011., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 582/2011 I pielikumu groza šādi:
|
1) |
pielikuma 1.1.2. punktu aizstāj ar šādu:
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).”;" |
|
2) |
pielikuma 1.1.5. punktu aizstāj ar šādu:
|
|
3) |
pielikuma 3.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
|
4) |
pielikumā iekļauj šādu 3.2.1.1. līdz 3.2.1.6. punktu:
|
|
5) |
pielikuma 4.2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
|
6) |
pielikuma 4. papildinājuma devīto, desmito un vienpadsmito daļu aizstāj ar šādām: “Iesniedzot pieteikumu EK tipa apstiprinājuma saņemšanai motoram vai motoru saimei kā atsevišķai tehniskai vienībai, aizpilda vispārējo daļu un 1. un 3. daļu. Iesniedzot pieteikumu EK tipa apstiprinājuma saņemšanai transportlīdzeklim, kura motors apstiprināts attiecībā uz emisijām un piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, aizpilda vispārējo daļu un 2. daļu. Iesniedzot pieteikumu EK tipa apstiprinājuma saņemšanai transportlīdzeklim attiecībā uz emisijām un piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, aizpilda vispārējo daļu un 1., 2. un 3. daļu.”; |
|
7) |
pielikuma 9. papildinājumu aizstāj ar šādu: “9. papildinājums EK tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēma EK tipa apstiprinājuma numura, kas izsniegts saskaņā ar 6. panta 1. punktu, 8. panta 1. punktu un 10. panta 1. punktu, 3. iedaļu veido EK tipa apstiprinājumam piemērojamā īstenojošā tiesību akta vai jaunāko grozījumu tiesību akta numurs. Šim numuram seko alfabēta burts, kas norāda OBD un SCR sistēmu prasības atbilstīgi 1. tabulai. 1. tabula
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).”;”
(1) “NOx OTL ” pārraudzības prasības, kas kompresijaizdedzes motoriem un duālās degvielas motoriem un transportlīdzekļiem noteiktas X pielikuma 1. tabulā un dzirksteļaizdedzes motoriem un transportlīdzekļiem noteiktas X pielikuma 2. tabulā.
(2) “PM OTL ” pārraudzības prasības, kas kompresijaizdedzes motoriem un duālās degvielas motoriem un transportlīdzekļiem noteiktas X pielikuma 1. tabulā.
(3) “Veiktspējas pārraudzības” prasības, kas noteiktas X pielikuma 2.1.1. punktā.
(4) Reaģenta kvalitātes “pakāpeniskās ieviešanas” prasības, kas noteiktas XIII pielikuma 7.1. punktā.
(5) Reaģenta kvalitātes “vispārīgās” prasības, kas noteiktas XIII pielikuma 7.1.1. punktā.
(6) “CO OTL ” pārraudzības prasības, kas dzirksteļaizdedzes motoriem un transportlīdzekļiem noteiktas X pielikuma 2. tabulā.
(7) IUPR “pakāpeniskās ieviešanas” prasības, kas noteiktas X pielikuma 6. iedaļā.
(8) IUPR “vispārīgās” prasības, kas noteiktas X pielikuma 6. iedaļā.
(9) Dzirksteļaizdedzes motoriem un transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar šādu motoru.
(10) Kompresijaizdedzes un duālās degvielas motoriem un transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar šādu motoru.
(11) Piemēro tikai dzirksteļaizdedzes motoriem un transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar šādu motoru.
(12) Papildu prasības, kas attiecas uz pārraudzības prasībām, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 49 9.A pielikuma 2.3.1.2. punktā.
(13) IUPR specifikācijas ir iekļautas X pielikumā. IUPR neattiecas uz dzirksteļaizdedzes motoriem un transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar šādiem motoriem.
(14) ISC prasība, kas noteikta II pielikuma 1. papildinājumā.
II PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 582/2011 II pielikumu groza šādi:
|
1) |
pielikuma 2.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
|
2) |
pielikuma 2.3. punktu aizstāj ar šādu:
|
|
3) |
pielikuma 4.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.1. Transportlīdzekļa krava Parasta krava ir 10 līdz 100 % robežās no maksimālās kravnesības. Maksimālā kravnesība ir starpība starp transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu un braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masu, kā noteikts saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK I pielikumu. Lai veiktu atbilstības ekspluatācijā testēšanu, kravas nosacījumus drīkst atveidot un izmantot mākslīgu slogojumu. Apstiprinātājas iestādes drīkst pieprasīt, lai transportlīdzeklis tiktu testēts ar jebkādu kravu robežās no 10 līdz 100 % no transportlīdzekļa maksimālās kravnesības. Ja nepieciešamo PEMS iekārtu masa pārsniedz 10 % no transportlīdzekļa maksimālās kravnesības, šo masu drīkst uzskatīt par minimālo kravu. N3 kategorijas transportlīdzekļus attiecīgos gadījumos testē ar puspiekabi.”; |
|
4) |
pielikuma 4.4.1. līdz 4.5.5. punktu aizstāj ar šādiem: 4.4.1. Testēšanā izmantotā smēreļļa ir tirgus eļļa, un tai jāatbilst motora izgatavotāja noteiktajām specifikācijām. Ņem eļļas paraugus. 4.4.2. Degviela Testēšanā izmantotā degviela ir tirgus degviela, uz ko attiecas Direktīva 98/70/EK un attiecīgie Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) standarti, vai etalondegviela atbilstoši šīs regulas IX pielikumam. Ņem degvielas paraugus. Izgatavotājs drīkst pieprasīt, lai degvielas paraugi netiktu ņemti no gāzes motoriem. 4.4.2.1. Ja izgatavotājs saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 1. iedaļu ir deklarējis spēju izpildīt šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas dokumenta 3.2.2.2.1. punktā deklarētajām tirgus degvielām, kā noteikts šīs regulas I pielikuma 4. papildinājumā, veic vismaz vienu testu ar katru deklarēto tirgus degvielu. 4.4.3. Izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmās, kurās emisijas samazināšanai lieto reaģentu, šis reaģents ir tirgus reaģents, un tam ir jāatbilst motora izgatavotāja noteiktajām prasībām. Ņem reaģenta paraugu. Reaģents nedrīkst būt sasalis. 4.5. Brauciena nosacījumi Brauciena daļu īpatsvaru izsaka procentos no brauciena kopējā ilguma. Braucienu veido braukšana pilsētā, kam seko braukšana ārpus pilsētas [lauku apvidū] un braukšana pa automaģistrāli atbilstoši 4.5.1. līdz 4.5.4. punktā noteiktajiem īpatsvariem. Ja praktisku apsvērumu dēļ ir pamatots iemesls izmantot citu testēšanas secību, tad, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi, drīkst izmantot citu secību, tomēr tests vienmēr sākas ar braukšanu pilsētā. Šajā iedaļā “aptuveni” ir mērķvērtība ± 5 %. Pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas var noteikt, vai nu pamatojoties uz:
Ja braucienu veidojošās daļas nosaka, pamatojoties uz ģeogrāfiskajām koordinātām, transportlīdzeklim kumulatīvā laikposmā, kas pārsniedz 5 % no brauciena katras daļas, nevajadzētu pārsniegt šādu ātrumu:
Ja braucienu veidojošās daļas nosaka ar pirmā paātrinājuma metodi, pirmais paātrinājums virs 55 km/h (70 km/h M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem) norāda uz ārpuspilsētas daļas sākumu un pirmais paātrinājums virs 75 km/h (90 km/h M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem) norāda uz automaģistrāles daļas sākumu. Par kritērijiem, ko izmanto, lai diferencētu braukšanu pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli, ar apstiprinātāju iestādi vienojas pirms testa uzsākšanas. Vidējais ātrums, braucot pilsētā, ir starp 15 un 30 km/h. Vidējais ātrums, braucot ārpus pilsētas, ir starp 45 un 70 km/h (starp 60 km/h un 90 km/h M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem). Vidējais ātrums, braucot pa automaģistrāli, ir lielāks nekā 70 km/h (lielāks nekā 90 km/h M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem). 4.5.1. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem brauciens sastāv no aptuveni 34 % braukšanas pilsētā, 33 % braukšanas ārpus pilsētas un 33 % braukšanas pa automaģistrāli. 4.5.2. N2, M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem brauciens sastāv no aptuveni 45 % braukšanas pilsētā, 25 % braukšanas ārpus pilsētas un 30 % braukšanas pa automaģistrāli. I, II vai A klases M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļus, kā definēts ANO/EEK Noteikumos Nr. 107, testē braucienā, kas sastāv no aptuveni 70 % braukšanas pilsētā un 30 % braukšanas ārpus pilsētas. 4.5.3. N3 kategorijas transportlīdzekļiem brauciens sastāv no aptuveni 20 % braukšanas pilsētā, 25 % braukšanas ārpus pilsētas un 55 % braukšanas pa automaģistrāli. 4.5.4. Novērtējot brauciena sastāvu, brauciena daļas ilgumu aprēķina no brīža, kad dzesētāja temperatūra pirmo reizi ir sasniegusi 343K (70 °C) vai kad dzesētāja temperatūra piecu minūšu periodā ir nostabilizējusies ± 2K robežās atkarībā no tā, kas notiek vispirms, bet ne vēlāk kā 15 minūtes pēc motora iedarbināšanas. Saskaņā ar 4.5. punktu laikposmā, kamēr tiek sasniegta dzesētāja temperatūra 343K (70 °C), notiek braukšana pilsētas apstākļos. Mākslīga emisijas kontroles sistēmu uzsildīšana pirms testa ir aizliegta. 4.5.5. Turpmāk minētie tipiskie brauciena parametri no WHDC datubāzes var noderēt kā papildu norādes brauciena novērtēšanai:
|
|
5) |
pielikuma 4.6.5. punktu aizstāj ar šādu:
|
|
6) |
pielikuma 4.6.10. punktu aizstāj ar šādu:
|
|
7) |
pielikuma 5.1.2.2. punktu aizstāj ar šādu:
|
|
8) |
pielikuma 1. papildinājumu groza šādi:
|
|
9) |
pielikuma 2. papildinājuma 3.1. punktu aizstāj ar šādu: “3.1. Izplūdes gāzu plūsmas mērītāja (EFM) savienojums ar izpūtēju EFM uzstādīšana nepalielina pretspiedienu vairāk par motora izgatavotāja rekomendēto vērtību, kā arī nepalielina izpūtēja garumu par vairāk kā 2 m. Kas attiecas uz visām PEMS iekārtas sastāvdaļām, EFM uzstādīšanu veic saskaņā ar valstī spēkā esošajiem ceļu satiksmes drošības noteikumiem un apdrošināšanas prasībām.” |
III PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 582/2011 VI pielikumu groza šādi:
|
1) |
pielikuma 8. punktu aizstāj ar šādu: “8. DOKUMENTĀCIJA ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 10. pielikuma 11. punktu saprot šādi:
|
|
2) |
pielikuma 1. papildinājumu groza šādi:
|
IV PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 582/2011 XI pielikumu groza šādi:
|
1) |
pielikuma 4.3.2.4. punktu aizstāj ar šādu: “4.3.2.4. Emisijas veiktspējas ilgizturība Izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmai, kas pārbaudīta atbilstoši 4.3.2.2. punktam un kas ietver piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu, piemēro ilgizturības procedūras, kas aprakstītas 3. papildinājumā.”; |
|
2) |
pielikumā iekļauj šādu 4.3.5. punktu: “4.3.5. Degvielas I pielikuma 1.1.2. punktā aprakstītajā gadījumā šā pielikuma 4.3.1. līdz 4.3.2.7. punktā noteiktās testa procedūras veic ar tādām degvielām, kādas noteicis oriģinālās motora sistēmas izgatavotājs. Tomēr, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi, ilgizturības procedūru, kas noteikta 3. papildinājumā un minēta 4.3.2.4. punktā, var veikt tikai ar degvielu, kas vecināšanas ziņā ir sliktākais variants.”; |
|
3) |
pielikumā iekļauj šādu 4.6. līdz 4.6.5. punktu: “4.6. Prasības attiecībā uz savietojamību ar NOx kontroles pasākumiem (piemēro vienīgi piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām, kuras paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar devējiem, kuri tieši mēra NOx koncentrāciju izplūdes gāzēs). 4.6.1. NOx kontroles pasākumu savietojamība ir jāpierāda vienīgi tad, ja oriģinālā piesārņojuma kontroles iekārta tika pārraudzīta tās oriģinālajā konfigurācijā. 4.6.2. Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas savietojamību ar NOx kontroles pasākumiem pierāda, izmantojot šīs regulas XIII pielikumā aprakstītās procedūras piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām, kuras paredzēts uzstādīt motoriem vai transportlīdzekļiem, kas saņēmuši tipa apstiprinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un šo regulu. 4.6.3. Nepiemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 nosacījumus, kas attiecas uz sastāvdaļām, kuras nav piesārņojuma kontroles iekārtas. 4.6.4. Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas izgatavotājs var izmantot tās pašas sagatavošanas un testa procedūras, kuras tika izmantotas sākotnējā tipa apstiprinājumā. Minētajā gadījumā apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi sākotnējo transportlīdzekļa motora tipa apstiprinājumu, pēc pieprasījuma un nediskriminējošā veidā, kā pielikumu I pielikuma 4. papildinājumā paredzētajam informācijas dokumentam, izsniedz informācijas dokumentu, kurā norādīts sagatavošanas ciklu skaits un veids un testa ciklu veids, ko oriģinālo iekārtu izgatavotājs izmantoja piesārņojuma kontroles iekārtu NOx kontroles pasākumu testēšanai. 4.6.5. Pielikuma 4.5.5. punktu piemēro OBD sistēmas pārraudzītiem NOx kontroles pasākumiem.”; |
|
4) |
pielikuma 3. papildinājumu aizstāj ar šādu: “3. papildinājums Ilgizturības procedūra piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas emisijas veiktspējas novērtēšanai 1. Šajā papildinājumā izklāstīta XI pielikuma 4.3.2.4. punktā minētā ilgizturības procedūra, kas paredzēta piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas emisijas veiktspējas novērtēšanai. 2. ILGIZTURĪBAS PROCEDŪRAS APRAKSTS 2.1. Ilgizturības procedūra sastāv no datu vākšanas fāzes un nostrādājuma uzkrāšanas grafika. 2.2. Datu vākšanas fāze 2.2.1. Izraudzīto motoru, kas aprīkots ar pilnu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, kura ietver piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu, atdzesē līdz apkārtējās vides temperatūrai un tam veic vienu aukstās iedarbināšanas WHTC testa ciklu saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 4. pielikuma 7.6.1. un 7.6.2. punktu. 2.2.2. Tūlīt pēc aukstās iedarbināšanas WHTC testa cikla motoram veic deviņus secīgus karstās iedarbināšanas WHTC testa ciklus saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 4. pielikuma 7.6.4. punktu. 2.2.3. Papildinājuma 2.2.1. un 2.2.2. punktā noteikto testu secība atbilst instrukcijām, kas noteiktas ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 4. pielikuma 7.6.5. punktā. 2.2.4. Nepieciešamos datus var arī vākt, braucot ar pilnībā noslogotu transportlīdzekli, kas aprīkots ar izraudzīto izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, kura ietver piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu. Testu var veikt vai nu uz ceļa, ievērojot šīs regulas II pielikuma 4.5. līdz 4.5.5. punktā noteiktos brauciena nosacījumus un visaptveroši reģistrējot braukšanas datus, vai arī ar piemērotu šasijas dinamometru. Ja izvēlas veikt testu braukšanas laikā, transportlīdzeklim veic aukstās iedarbināšanas testa ciklu saskaņā ar šā pielikuma 5. papildinājumu, kam seko deviņi karstās iedarbināšanas testa cikli, kuri ir identiski aukstās iedarbināšanas testa ciklam, tā, lai motora veiktais darbs būtu tāds pats, kādu panāk saskaņā ar 2.2.1. un 2.2.2. punktu. Ja testu izvēlas veikt ar šasijas dinamometru, saskaņā ar 5. papildinājumu veicamā testa cikla simulēto ceļa garenslīpumu pielāgo, lai tas atbilstu motora veiktajam darbam WHTC. 2.2.5. Tipa apstiprinātāja iestāde noraida saskaņā ar 2.2.4. punktu iegūtos temperatūras datus, ja tā uzskata, ka minētie dati ir nereāli, un tā pieprasa vai nu testa atkārtošanu, vai arī testa veikšanu saskaņā ar 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3. punktu. 2.2.6. Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtā visas testu sērijas laikā temperatūru reģistrē vietā, kur temperatūra ir visaugstākā. 2.2.7. Ja laika gaitā mainās vieta, kurā temperatūra ir visaugstākā, vai arī šādu vietu ir grūti noteikt, būtu jāreģistrē vairākas slāņa temperatūras tam atbilstošās vietās. 2.2.8. Temperatūras mērījumu skaitu un vietas, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi un pamatojoties uz labāko tehnisko risinājumu, nosaka izgatavotājs. 2.2.9. Ja vairākas slāņa temperatūras izmērīt nav iespējams vai arī tas ir pārāk sarežģīti, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi, var izmantot vienu katalizatora gultnes temperatūru vai katalizatora slāņa temperatūru. 1. attēls Piemērs temperatūras devēja novietojumam vispārējā pēcapstrādes ierīcē Radiāli izvietotas ieplūdes atveres Ieplūde 2. attēls Piemērs temperatūras devēja novietojumam DPF Radiāli izvietotas Izplūdes atveres Ieplūde Izplūde 2.2.10. Testu sērijas laikā temperatūru mēra un reģistrē vismaz reizi sekundē (1 Hz). 2.2.11. Izmērītās temperatūras attēlo histogrammā, grupējot temperatūru pa ne vairāk kā 10 °C. Gadījumā, kas minēts 2.2.7. punktā, katru sekundi histogrammā reģistrē augstāko temperatūru. Katrā histogrammas stabiņā attēlota kopējā to mērīto temperatūru frekvence sekundēs, kas ietilpst konkrētā grupā. 2.2.12. Jānosaka laiks (stundās), kas attiecas uz katru temperatūras grupu, pēc tam tas jāekstrapolē uz piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas darbmūžu saskaņā ar vērtībām, kas norādītas 1. tabulā. Ekstrapolēšanu balsta uz pieņēmumu, ka viens WHTC cikls atbilst nobrauktam 20 km attālumam. 1. tabula Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas darbmūžs katrai transportlīdzekļa kategorijai un līdzvērtīgie WHTC testa cikli un darbības stundas
2.2.13. Ir atļauts datu vākšanas fāzi vienlaikus veikt dažādu iekārtu vajadzībām. 2.2.14. Sistēmās ar aktīvo reģenerāciju reģistrē 2.2.1. un 2.2.2. punktā paredzētās testa sērijas laikā notiekošo reģenerāciju skaitu, ilgumu un temperatūras. Ja aktīvā reģenerācija nav notikusi, 2.2.2. punktā paredzēto karstās iedarbināšanas testa sēriju pagarina, lai ietvertu vismaz divas aktīvās reģenerācijas. 2.2.15. Kopējo datu vākšanas periodā izmantotās smērvielas daudzumu (g/h) reģistrē, izmantojot jebkādu piemērotu metodi, piemēram, 6. papildinājumā aprakstīto izlaišanas un svēršanas procedūru. Šajā nolūkā motors darbina 24 stundas, veicot secīgus WHTC testa ciklus. Ja nav iespējams veikt precīzu eļļas patēriņa aprēķinu, izgatavotājs, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi, smērvielas patēriņa noteikšanai var izmantot:
2.3. Līdzvērtīga un standarttemperatūrai atbilstoša vecināšanas laika aprēķināšana 2.3.1. Pēc izgatavotāja pieprasījuma un vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi, saskaņā ar 2.2. līdz 2.2.15. punktu reģistrētās temperatūras samazina līdz standarttempertūrai Tr , kam jāatrodas datu vākšanas fāzē reģistrēto temperatūru amplitūdā. 2.3.2. Šā papildinājuma 2.2.13. punktā noteiktajā gadījumā katras iekārtas Tr var atšķirties. 2.3.3. Līdzvērtīgo un standarttemperatūrai atbilstošo vecināšanas laiku katrai 2.2.11. punktā minētajai grupai aprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu: 1. vienādojums
kur: R = piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas termiskā reakcija. Izmanto šādas vērtības:
Tr = standarttemperatūra, izteikta K.
i = temperatūras grupas numurs; “1” ir numurs temperatūras grupai ar zemāko temperatūru, bet “n” ir numurs temperatūras grupai ar augstāko temperatūru. 2.3.4. Kopējo līdzvērtīgo vecināšanas laiku aprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu: 2. vienādojums
kur:
AT
= kopējais līdzvērtīgais vecināšanas laiks (stundās), kas nepieciešams, lai, piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu pakļaujot temperatūrai Tr
, sasniegtu tādu pašu vecināšanas apjomu, kāds būtu tad, ja piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu darbmūža laikā
i = temperatūras grupas numurs; “1” ir numurs temperatūras grupai ar zemāko temperatūru, bet “n” ir numurs temperatūras grupai ar augstāko temperatūru. n = kopējais temperatūras grupu skaits. 2.3.5. Šā papildinājuma 2.2.13. punktā minētajā gadījumā AT aprēķina katrai iekārtai. 2.4. Nostrādājuma uzkrāšanas grafiks 2.4.1. Vispārīgas prasības 2.4.1.1. Nostrādājuma uzkrāšanas grafiks ļauj paātrināt piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas vecināšanu, izmantojot informāciju, kas savākta 2.2. punktā noteiktajā datu vākšanas fāzē. 2.4.1.2. Nostrādājuma uzkrāšana grafiks sastāv no termiskās uzkrāšanas grafika un smērvielas patēriņa uzkrāšanas grafika saskaņā ar 2.4.4.6. punktu. Izgatavotājs, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi, var neīstenot smērvielas patēriņa uzkrāšanas grafiku, ja piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas ir novietotas aiz pēcapstrādes filtra (piemēram, aiz dīzeļdegvielas daļiņu filtra). Gan termiskās uzkrāšanas grafiks, gan smērvielas patēriņa uzkrāšanas grafiks sastāv no vairākām attiecīgi termiskās uzkrāšanas un smērvielas patēriņa uzkrāšanas fāzēm. 2.4.1.3. Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu ar aktīvo reģenerāciju gadījumā termiskās uzkrāšanas fāzi papildina ar aktīvās reģenerācijas režīmu. 2.4.1.4. Nostrādājuma uzkrāšanas grafikos, kas sastāv gan no termiskās, gan smērvielas patēriņa uzkrāšanas grafikiem, minēto grafiku secība ir pamīša, lai katra veicamā termiskās uzkrāšanas fāze atbilstu tai sekojošajai smērvielas patēriņa uzkrāšanas fāzei. 2.4.1.5. Ir atļauts nostrādājuma uzkrāšanas grafiku vienlaikus īstenot dažādām iekārtām. Šādā gadījumā visām iekārtām nosaka vienotu nostrādājuma uzkrāšanas grafiku. 2.4.2. Termiskās uzkrāšanas grafiks 2.4.2.1. Termiskās uzkrāšanas grafiks simulē termiskas vecināšanas ietekmi uz piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas veiktspēju līdz tās darbmūža beigām. 2.4.2.2. Motoru, ko izmanto nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanai un kas aprīkots ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, kura ietver piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu, darbina vismaz trīs secīgas termiskās fāzes, kā noteikts 4. papildinājumā. 2.4.2.3. Temperatūras reģistrē vismaz divu termisko fāžu laikā. Pirmo fāzi, kas paredzēta motora uzsildīšanai, temperatūras datu vākšanai neizmanto. 2.4.2.4. Temperatūru reģistrē tam atbilstošās vietās, ko izvēlās saskaņā ar 2.2.6. līdz 2.2.9. punktu, un vismaz reizi sekundē (1 Hz). 2.4.2.5. Faktisko vecināšanas laiku, kas atbilst termiskajām fāzēm, kuras minētas 2.4.2.3. punktā, aprēķina saskaņā ar šādiem vienādojumiem:
kur:
Ti = temperatūra (izteikta K), kas katrā termiskajā fāzē mērīta i sekundē. R = piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas termiskā reakcija. Izgatavotājs vienojas ar tipa apstiprinātāju iestādi par izmantojamo R vērtību. Alternatīvi varēs izmantot arī šādas standartvērtības:
Tr = standarttemperatūra (izteikta K), kam ir tāda pati vērtība kā 1. vienādojumā. AE = faktiskais vecināšanas laiks (stundās), kas nepieciešams, lai, piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu pakļaujot temperatūrai Tr , sasniegtu tādu pašu vecināšanas apjomu, kāds būtu tad, ja piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu pakļautu termiskās fāzes laikā.
AT
= kopējais līdzvērtīgais vecināšanas laiks (stundās), kas nepieciešams, lai, piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu pakļaujot temperatūrai Tr
, sasniegtu tādu pašu vecināšanas apjomu, kāds būtu tad, ja piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu darbmūža laikā i = temperatūras mērījumu skaits. p = kopējais temperatūras mērījumu skaits. nc = tās termiskās fāzes kārtas numurs, kas veikta temperatūras datu vākšanas nolūkā saskaņā ar 2.4.2.3. punktu. C = kopējais termisko fāžu skaits, kas veiktas temperatūras datu vākšanas nolūkā. 2.4.2.6. Kopējo termisko fāžu skaitu, kas jāietver nostrādājuma uzkrāšanas grafikā, nosaka, izmantojot šādu vienādojumu: 5. vienādojums NTS = AT/AE kur: NTS = kopējais termisko fāžu skaits, kas jāīsteno nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā.
AT
= kopējais līdzvērtīgais vecināšanas laiks (stundās), kas nepieciešams, lai, piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu pakļaujot temperatūrai Tr
, sasniegtu tādu pašu vecināšanas apjomu, kāds būtu tad, ja piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu darbmūža laikā AE = faktiskais vecināšanas laiks (stundās), kas nepieciešams, lai, piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu pakļaujot temperatūrai Tr , sasniegtu tādu pašu vecināšanas apjomu, kāds būtu tad, ja piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu pakļautu termiskās fāzes laikā. 2.4.2.7. Ir atļauts samazināt NTS un tādējādi arī nostrādājuma uzkrāšanas grafiku, paaugstinot temperatūras, kādām katra iekārta ir pakļauta katra vecināšanas cikla režīma laikā, piemērojot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem:
2.4.2.8. Piemērojot 2.4.4.6. un 2.4.4.7. punktā minētos pasākumus, kopējais vecināšanas laiks, kas aprēķināts, izmantojot NTS , nav mazāks par 10 % darbmūža, kas uzskaitīts 1. tabulā, piemēram, N1 kategorijas transportlīdzekļa NTS nav mazāks par 286 termiskajām fāzēm, pieņemot, ka katra fāze ilgst vienu stundu. 2.4.2.9. Ir atļauts palielināt NTS un tādējādi arī nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas ilgumu, pazeminot temperatūras, kādām katra iekārta ir eksponēta katra vecināšanas cikla režīma laikā, piemērojot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem:
2.4.2.10. Gadījumā, kas minēts 2.4.1.5. punktā, piemēro šādus nosacījumus.
2.4.2.11. Attiecībā uz piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu komplektu, kas veido sistēmu Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 25. punkta izpratnē, iekārtu termiskas vecināšanas nolūkā var apsvērt vienu no diviem turpmāk minētajiem risinājumiem.
2.4.3. Pārveidots termiskās uzkrāšanas grafiks iekārtām ar aktīvo reģenerāciju 2.4.3.1. Iekārtas ar aktīvo reģenerāciju pārveidotajā termiskās uzkrāšanas grafikā simulē gan termiskās slodzes, gan arī aktīvās reģenerācijas radītas vecināšanas ietekmi uz piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu tās lietošanas laika beigās. 2.4.3.2. Motoru, ko izmanto nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanai un kas aprīkots ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, kura ietver piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu, darbina vismaz trīs pārveidotās termiskās fāzes pēc kārtas; katra fāze ietver termisku fāzi, kas noteikta 4. papildinājumā un kam seko pilna aktīvā reģenerācija, kuras laikā sasniegtajai maksimālajai temperatūrai pēcapstrādes sistēmā nevajadzētu būt zemākai par datu vākšanas fāzē reģistrēto maksimālo temperatūru. 2.4.3.3. Temperatūras reģistrē vismaz divu pārveidoto termisko fāžu laikā. Pirmo fāzi, kas paredzēta motora uzsildīšanai, temperatūras datu vākšanai neizmanto. 2.4.3.4. Lai saīsinātu laikposmu no 4. papildinājumā noteiktās termiskās fāzes līdz tai sekojošai aktīvajai reģenerācijai, izgatavotājs var mākslīgi uzsākt aktīvo reģenerāciju, pēc katras 4. papildinājumā noteiktās termiskās fāzes darbinot motoru vienmērīgā režīmā, kas ļauj motoram lielā apjomā ražot kvēpus. Minētajā gadījumā šo vienmērīgo režīmu arī uzskata par 2.4.3.2. punktā noteiktās pārveidotās termiskās fāzes daļu. 2.4.3.5. Faktisko vecināšanas laiku, kas atbilst katrai pārveidotajai termiskajai fāzei, aprēķina, izmantojot 3. un 4. vienādojumu. 2.4.3.6. Kopējo pārveidoto termisko fāžu skaitu, kas jāveic nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā, aprēķina, izmantojot 5. vienādojumu. 2.4.3.7. Ir atļauts samazināt NTS un tādējādi arī nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas ilgumu, palielinot katra pārveidotās termiskās fāzes režīma temperatūru un piemērojot vienu vai vairākus no 2.4.2.7. punktā minētajiem pasākumiem. 2.4.3.8. Papildus 2.4.3.7. punktā minētajiem pasākumiem NTS var arī samazināt, paaugstinot pārveidotās termiskās fāzes aktīvās reģenerācijas maksimālo temperatūru, bet nekādos apstākļos nepārsniedzot 800 °C slāņa temperatūru. 2.4.3.9. NTS nekad nav mazāks par 50 % tādu aktīvo reģenerāciju skaita, ko veic piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām to darbmūža laikā; to aprēķinot saskaņā ar šādu vienādojumu: 5. vienādojums
kur: NAR = aktīvās reģenerācijas fāžu skaits piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas darbmūžā. tWHTC = līdzvērtīgs stundu skaits, kas saskaņā ar 1. tabulu atbilst transportlīdzekļa kategorijai, kurai paredzēta piesārņojuma kontroles rezerves iekārta. tAR = aktīvās reģenerācijas ilgums stundās. tBAR = laiks (stundās) starp divām secīgām aktīvajām reģenerācijām. 2.4.3.10. Ja pēc minimālā tādu pārveidoto termisko fāžu skaita piemērošanas, kas noteiktas 2.4.3.9. punktā, AE × NTS , ko aprēķina, izmantojot 4. vienādojumu, pārsniedz AT, ko aprēķina, izmantojot 2. vienādojumu, katru tādas termiskās fāzes režīmu, kas noteikta 4. papildinājumā un ietverta 2.4.3.2. punktā paredzētajā pārveidotajā termiskajā fāzē, var samazināt tādā pašā proporcijā, lai panāktu, ka AE × NTS = AT. 2.4.3.11. Ir atļauts palielināt NTS vērtību un tādējādi arī nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas ilgumu, pazeminot katra termoaktīvās reģenerācijas fāzes režīma temperatūru, piemērojot vienu vai vairākus no 2.4.2.9. punktā minētajiem pasākumiem. 2.4.3.12. Gadījumā, kas minēts 2.4.1.5. punktā, piemēro 2.4.2.10. un 2.4.2.11. punktu. 2.4.4. Smērvielas patēriņa uzkrāšanas grafiks 2.4.4.1. Smērvielas patēriņa uzkrāšanas grafikā simulē vecināšanas, ko izraisa smērvielu patēriņa radīta negatīva ķīmiska ietekme vai nogulšņu veidošanās, ietekmi uz piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas veiktspēju tās lietošanas laika beigās. 2.4.4.2. Patērētās smērvielas daudzumu (g/h) nosaka vismaz 24 termisko fāžu vai atbilstoša skaita pārveidoto termisko fāžu laikā, izmantojot jebkādu atbilstošo metodi, piemēram, 6. papildinājumā aprakstīto izlaišanas un svēršanas procedūru. Izmanto svaigu smērvielu. 2.4.4.3. Motoru aprīko ar nemainīga tilpuma eļļas uztvērēju, lai izvairītos no papildināšanas nepieciešamības, jo eļļas līmenis ietekmē eļļas patēriņu. Var izmantot jebkādu atbilstošo metodi, piemēram, tādu, kas aprakstīta ASTM standartā D7156-09. 2.4.4.4. Teorētisko laiku (stundās), kurā būtu jāveic attiecīgi termiskās uzkrāšanas grafika vai pārveidotās termiskās uzkrāšanas grafika īstenošana, lai iegūtu tādu smērvielas patēriņu, kas atbilst kontroles rezerves iekārtas darbmūžam, aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu: 6. vienādojums
kur: tTAS = teorētiskais nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas ilgums (stundās), kas nepieciešams, lai iegūtu smērvielas patēriņu, kurš atbilst piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas darbmūžam, ar nosacījumu, ka nostrādājuma uzkrāšanas grafiku veido vienīgi vairākas secīgas termiskās fāzes vai pārveidotas secīgas termiskās fāzes. LCRWHTC = smērvielas patēriņš (g/h), ko nosaka saskaņā ar 2.2.15. punktu. tWHTC = līdzvērtīgs stundu skaits, kas saskaņā ar 1. tabulu atbilst transportlīdzekļa kategorijai, kurai paredzēta piesārņojuma kontroles rezerves iekārta. LCRTAS = smērvielas patēriņš (g/h), ko nosaka saskaņā ar 2.4.4.2. punktu. 2.4.4.5. Termisko fāžu vai pārveidoto termisko fāžu skaitu, kas atbilst tTAS , aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu: 7. vienādojums
kur: N = termisko fāžu vai pārveidoto termisko fāžu skaits, kas atbilst tTAS. tTAS = teorētiskais nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas ilgums (stundās), kas nepieciešams, lai iegūtu smērvielas patēriņu, kurš atbilst piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas darbmūžam, ar nosacījumu, ka nostrādājuma uzkrāšanas grafiku veido vienīgi vairākas secīgas termiskās fāzes vai pārveidotas secīgas termiskās fāzes. tTS = termiskās fāzes vai pārveidotas termiskās fāzes ilgums stundās. 2.4.4.6. N vērtību salīdzina ar NTS vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2.4.2.6. punktu vai, iekārtu ar aktīvo reģenerāciju gadījumā – saskaņā ar 2.4.3.5. punktu. Ja N ≤ NTS , nav nepieciešams termiskās uzkrāšanas grafiku papildināt ar smērvielas patēriņa uzkrāšanas grafiku. Ja N > NTS , termiskās uzkrāšanas grafiku papildina ar smērvielas patēriņa uzkrāšanas grafiku. 2.4.4.7. Smērvielas patēriņa uzkrāšanas grafiku var nepievienot, ja, palielinot smērvielas patēriņu, kā aprakstīts 2.4.4.8.4. punktā, nepieciešamais smērvielas patēriņš ir sasniegts, īstenojot attiecīgo termiskās uzkrāšanas grafiku, kas sastāv no NTS termisko fāžu vai pārveidoto termisko fāžu veiktspējas. 2.4.4.8. Smērvielas patēriņa uzkrāšanas grafika izstrāde 2.4.4.8.1. Smērvielas patēriņa uzkrāšanas grafiks sastāv no vairākām smērvielas patēriņa fāzēm, kuras vairākkārt atkārto, katru smērvielas patēriņa fāzi mijot ar termisko fāzi vai pārveidotu termisko fāzi. 2.4.4.8.2. Katra smērvielas patēriņa fāze sastāv no vienmērīga režīma ar pastāvīgu slodzi un ātrumu; slodzi un ātrumu izvēlas tā, lai smērvielas patēriņš būtu pēc iespējas lielāks, bet faktiskā termiskā vecināšana būtu pēc iespējas mazāka. Režīmu, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi un pamatojoties uz labāko tehnisko risinājumu, nosaka izgatavotājs. 2.4.4.8.3. Katras smērvielas patēriņa fāzes ilgumu nosaka šādi.
2.4.4.8.4. Smērvielas patēriņam vienmēr jābūt mazākam par 0,5 % no motora degvielas patēriņa, lai izvairītos no pārlieku lielas pelnvielu uzkrāšanās piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas priekšpusē. 2.4.4.8.5. Ir atļauts smērvielas patēriņa fāzes radītu termisku vecināšanu pievienot AE vērtībai, ko aprēķina 4. vienādojumā. 2.4.5. Pilna nostrādājuma uzkrāšanas grafika izstrāde 2.4.5.1. Nostrādājuma uzkrāšanas grafiku veido, attiecīgi termisko vai pārveidotu termisko fāzi mijot ar smērvielas patēriņa fāzi. Iepriekš minēto sistēmu atkārto NTS reizes; NTS vērtību aprēķina vai nu saskaņā ar attiecīgi 2.4.2., vai 2.4.3. sadaļu. Pilna nostrādājuma uzkrāšanas grafika piemērs ir norādīts 7. papildinājumā. Blokshēma, kurā norādīta pilna nostrādājuma uzkrāšanas grafika izstrāde, ir norādīta 8. papildinājumā. 2.4.6. Nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošana 2.4.6.1. Motoram, kas aprīkots ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, kura ietver piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu, īsteno 2.4.5.1. punktā noteikto nostrādājuma uzkrāšanas grafiku. 2.4.6.2. Motors, ko izmanto nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanai, var atšķirties no tā motora, kuru saskaņā ar 2.4.3.2. punktu jātestē attiecībā uz emisijām, un no tā motora, kuru izmanto datu vākšanas fāzē; pēdējam minētajam motoram vienmēr jābūt tam, kura vajadzībām ir izstrādāta piesārņojuma kontroles rezerves iekārta, kam jāsaņem tipa apstiprinājums. 2.4.6.3. Ja tā motora tilpums, ko izmanto nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanai, ir par vismaz 20 % lielāks nekā tā motora tilpums, ko izmanto datu vākšanas fāzē, tad pirmā motora izplūdes sistēmu aprīko ar apvadierīci, lai pēc iespējas tuvāk atdarinātu otrā motora izplūdes gāzu plūsmu izvēlētajos vecināšanas apstākļos. 2.4.6.4. Šā papildinājuma 2.4.6.2. punktā minētajā gadījumā motors, ko izmanto nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanai, ir saņēmis tipa apstiprinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009. Turklāt, ja testējamā iekārta vai iekārtas ir paredzēts uzstādīt motoru sistēmā ar atgāzes recirkulāciju (EGR), arī nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanai izmantotajā motoru sistēmā jābūt uzstādītai EGR. Ja testējamā iekārta vai iekārtas nav paredzēts uzstādīt motoru sistēmā ar EGR, arī nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanai izmantotajā motoru sistēmā EGR nav jābūt uzstādītai. 2.4.6.5. Smērviela un degviela, ko izmanto, īstenojot nostrādājuma uzkrāšanas grafiku, ir pēc iespējas līdzīgāka tai, ko izmanto datu vākšanas fāzē, kas noteikta 2.2. punktā. Smērvielai jāatbilst tā motora izgatavotāja ieteikumam, kuram piesārņojuma kontroles rezerves iekārta ir konstruēta. Izmantotajām degvielām vajadzētu būtu tirgus degvielām, kas atbilst attiecīgajām Direktīvas 98/70/EK prasībām. Pēc izgatavotāja pieprasījuma saskaņā ar šo regulu var izmantot arī etalondegvielas. 2.4.6.6. Tehniskās apkopes nolūkos smērvielas maina ar intervāliem, kurus paredzējis datu vākšanas fāzē izmantotā motora izgatavotājs. 2.4.6.7. SCR gadījumā karbamīda iesmidzināšanu veic saskaņā ar piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas izgatavotāja noteikto stratēģiju.”; |
|
5) |
pielikumam pievieno šādu 4. līdz 8. papildinājumu: “4. papildinājums Termiskas vecināšanas secība
“5. papildinājums Testa cikls datu vākšanai ar šasijas dinamometru vai braukšanas laikā
“6. papildinājums Izlaišanas un svēršanas procedūra
“7. papildinājums Tāda nostrādājuma uzkrāšanas grafika paraugs, kas ietver termiskās, smērvielas patēriņa un reģenerācijas fāzes “8. papildinājums Nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas blokshēma Aktīvā reģenerācija Nostrādājuma uzkrāšanas grafika ar NTS temiskām vai pārveidotām termiskām fāzēm + NTS smērvielas patēriņa fāzēm uzbūve Nostrādājuma uzkrāšanas grafika ar NTS temiskām vai pārveidotām termiskām fāzēm uzbūve Katras smērvielas patēriņa fāzes ilguma aprēķināšana Smērvielas patēriņš darbmūža ir sasniegts ar NTS fāzēm Smērvielas patēriņa fāze ir nepieciešama Smērvielas patēriņa fāze nav nepieciešama nē jā NTS aprēķināšana NTS aprēķināšana Temiskā fāze (4. papildinājums) nē jā Pārveidota termiskā fāze (4.papildinājums + aktīvā reģenerācija) Vienas vecināšanas fāzes uzbūve (temiskā vecināšana + smērvielas patēriņa vecināšana) SĀKUMS |
V PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 582/2011 XIII pielikumu groza šādi:
|
1) |
pielikuma 2.1.2.2.1. un 2.1.2.2.2. punktu aizstāj ar šādiem:
|
|
2) |
pielikuma 8. un 8.1. punktu aizstāj ar šādiem: “8. REAĢENTA PATĒRIŅŠ UN DOZĒŠANA 8.1. Pasākumi attiecībā uz reaģenta patēriņa pārraudzību un dozēšanu ir noteikti ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 11. pielikuma 8. punktā.” |
VI PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 582/2011 XIV pielikumu groza šādi:
|
1) |
pielikuma 2.2.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
|
2) |
pielikuma 2.2.4. punktu aizstāj ar šādu:
|