Pagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2026. gada 15. oktobrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Organizētās noziedzības apkarošana – Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība – LESD 325. panta 1. punkts – “FIA” konvencija – 2. panta 1. punkts – Pamatlēmums 2008/841/TI – 2. panta a) un b) punkts – Liela apmēra krāpšana pievienotās vērtības nodokļa jomā – Vienošanās noslēgšana, lai izdarītu noziedzīgu nodarījumu – 3. pants – Dalībvalsts pienākums ar atturošiem un efektīviem līdzekļiem apkarot krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses – Pienākums paredzēt kriminālsodus – Maksimālais soda ilgums – Samērīguma princips – Noilguma termiņš – Sistēmisks nesodāmības risks
Lietā C‑321/25 [Gidzhinov] (i)
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu, ko Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) iesniegusi ar 2025. gada 2. maija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 8. maijā, kriminālprocesā pret
A,
B,
V,
G,
D,
piedaloties
Sofyiska gradska prokuratura,
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents), tiesneši N. Fengers [N. Fenger], S. Rodins [S. Rodin], N. Pisarra [N. Piçarra] un O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],
sekretārs: V. Di Buči [V. Di Bucci],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– V vārdā – P. Y. Galabov, advokat,
– Austrijas valdības vārdā – J. Schmoll un P. Thalmann, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – C. Valero un F. Blanc, I. Zaloguin un M. Wasmeier, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2026. gada 23. aprīļa tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LESD 325. pantu, Konvencijas, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas parakstīta Briselē 1995. gada 26. jūlijā un pievienota Padomes 1995. gada 26. jūlija aktam (OV 1995, C 316, 48. lpp.; turpmāk – FIA konvencija), 2. panta 1. punktu un Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV 2008, L 300, 42. lpp.) 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts pret A, B, V, G un D par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai dalību tajā, lai izdarītu noziedzīgus nodarījumus nodokļu jomā, un – attiecībā uz dažiem no viņiem – par krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā.
Tiesiskais regulējums
Savienības tiesības
FIA Konvencija
3 FIA konvencijas 1. panta “Vispārīgie noteikumi” 3. punktā paredzēts:
“Saskaņā ar 2. panta otro daļu katra Dalībvalsts veic arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sagatavošanās vai apgādāšana ar viltotiem, nepareiziem vai nepilnīgiem apgalvojumiem vai dokumentiem, ja tam ir šī panta pirmajā daļā minētās sekas, tiek atzīta par noziedzīgu nodarījumu, ja vien tas jau nav sodāms kā atsevišķs noziedzīgs nodarījums vai kā līdzdalība, uzkūdīšana vai mēģinājums izdarīt krāpšanu, [kura skar Eiropas Kopienas intereses], kas definēta šī panta pirmajā daļā.”
4 Šīs konvencijas 2. pantā “Sodi” noteikts:
“1. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. pantā minētā darbība un 1. panta pirmajā daļā minētā līdzdalība, uzkūdīšana vai nodarījuma mēģinājums ir sodāmi ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem, ietverot vismaz liela apmēra krāpšanu gadījumos sodus, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, kam par pamatu var būt izdošana, tādējādi saprotot, ka par liela apmēra krāpšanu atzīstama krāpšana, kuras priekšmets ir tā minimālā summa, ko noteikusi katra dalībvalsts. Šī minimālā summa nevar pārsniegt 50 000 [EUR].
2. Tomēr mazāka apjoma [apmēra] krāpšanas gadījumos, kuros summa ir mazāka par 4000 [EUR] un kuri saskaņā ar Dalībvalsts normatīvajos aktos noteikto nesatur sevišķi nopietnus apstākļus, Dalībvalsts var noteikt citus sodus kā tos, kas ir uzskaitīti šī panta pirmajā daļā.
[..]”
Lēmums 2008/40/TI
5 Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2008/40/TI (2007. gada 6. decembris) par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Konvencijai, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību, 1996. gada 27. septembra Protokolam, 1996. gada 29. novembra Protokolam un 1997. gada 19. jūnija Otrajam protokolam (OV 2008, L 9, 23. lpp.), 2. panta 1. punktu:
“Attiecībā uz [Bulgārijas Republiku] un [Rumānijas Republiku] [FIA konvencija], [Padomes Akts (1996. gada 27. septembris), ar ko izstrādā Protokolu Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV 1996, C 313, 1. lpp.)] un [Padomes Akts (1996. gada 29. novembris), kas pieņemts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, un ar ko sastāda Protokolu attiecībā uz Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā ar prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OV 1997, C 151, 1. lpp.)] stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas, ja vien tie Bulgārijā un Rumānijā jau nav stājušies spēkā pirms minētās dienas.”
FIA direktīva
6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV 2017, L 198, 29. lpp.; turpmāk – FIA direktīva), 16. pantā “[FIA konvencijas] aizstāšana” paredzēts:
“[FIA konvencija], tostarp tās 1996. gada 27. septembra, 1996. gada 29. novembra un 1997. gada 19. jūnija protokoli, ar šo tiek aizstāta ar šo direktīvu attiecībā uz dalībvalstīm, kurām tā ir saistoša, no 2019. gada 6. jūlija.
Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša, atsauces uz konvenciju uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.”
Pamatlēmums 2008/841
7 Pamatlēmuma 2008/841 1.–3. apsvērumā noteikts:
“(1) Hāgas programmas mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kopīgās spējas, cita starpā, lai cīnītos pret pārrobežu organizēto noziedzību. Šis mērķis jāīsteno, konkrēti, tuvinot tiesību aktus. Ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai stātos pretim apdraudējumiem, ko rada noziedzīgas organizācijas, un to izplatīšanos, kā arī lai efektīvi apmierinātu pilsoņu intereses un dalībvalsts pašas vajadzības. Šajā sakarā Briseles Eiropadomes 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmes secinājumu 14. punktā ir norādīts, ka Eiropas pilsoņi vēlas, lai Eiropas Savienība, nodrošinot pamatbrīvību un pamattiesību ievērošanu, pieņemtu efektīvāku kopīgu pieeju pārrobežu problēmām, piemēram, organizētajai noziedzībai.
(2) Komisija 2004. gada 29. marta Paziņojumā par pasākumiem, kas jāveic cīņā pret terorismu un citiem smagiem noziegumiem, ir paudusi viedokli, ka Eiropas Savienībā jāpastiprina līdzekļi cīņai pret organizēto noziedzību, un norādījusi, ka tā izstrādās pamatlēmumu, lai aizstātu Vienoto rīcību 98/733/TI (1998. gada 21. decembris) par dalības noziedzīgās organizācijās uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu [(OV 1998, L 351, 1. lpp.)].
(3) Hāgas programmas 3.3.2. punktā noteikts, ka materiālo krimināltiesību normu tuvināšana paredzēta, lai veicinātu spriedumu un tiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, un attiecas uz īpaši smagiem noziegumiem, kam ir pārrobežu aspekts, un ka būtu jāpiešķir prioritāte noziedzības jomām, kuras ir konkrēti minētas līgumos. Tādēļ dalībvalstīs būtu jāsaskaņo to nodarījumu definīcija, kas attiecas uz līdzdalību noziedzīgā organizācijā. Tādējādi šis pamatlēmums būtu jāattiecina uz noziedzīgiem nodarījumiem, ko parasti izdara noziedzīgā organizācijā. Turklāt tam būtu jāparedz sankciju, kas atbilst šo pārkāpumu smagumam, piemērošana fiziskām un juridiskām personām, kuras tos izdarījušas vai ir atbildīgas par to izdarīšanu.”
8 Šā pamatlēmuma 1. pantā “Definīcijas” precizēts:
“Šajā pamatlēmumā:
1) “noziedzīga organizācija” ir strukturēta apvienība, izveidota noteiktā laikā, sastāv no vairāk nekā divām personām, saskaņoti darbojas, lai veiktu nodarījumus, kas sodāmi ar brīvības atņemšanu vai drošības līdzekli, kuru maksimālais ilgums ir vismaz četri gadi, vai ar bargāku sodu, lai tieši vai netieši iegūtu finansiālu vai cita veida materiālu labumu;
2) “strukturēta apvienība” ir apvienība, kura nav dibināta nejauši tūlītējai nodarījuma izdarīšanai un kurā nav obligāti jābūt formāli noteiktām tās locekļu lomām, sastāva nepārtrauktībai vai attīstītai struktūrai.”
9 Minētā pamatlēmuma 2. pantā “Nodarījumi saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā” noteikts:
“Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vienu vai abus šādus ar noziedzīgu organizāciju saistītus darbības veidus uzskata par nodarījumiem:
a) ikvienas tādas personas rīcība, kura tīši un apzinoties vai nu noziedzīgas organizācijas mērķi un vispārējo darbību, vai organizācijas nolūku izdarīt attiecīgos nodarījumus, aktīvi piedalās organizācijas noziedzīgajās darbībās, tostarp sniedzot informāciju vai materiālu palīdzību, iesaistot organizācijā jaunus dalībniekus, jebkurā veidā finansējot organizācijas darbību, apzinoties, ka šī līdzdalība veicinās šīs organizācijas noziedzīgo darbību īstenošanu;
b) jebkuras personas rīcība, kas ir vienošanās ar vienu vai vairākām personām par to, ka būtu jāveic kāda darbība, kura, ja to īstenotu, būtu to pārkāpumu izdarīšana, kas minēti 1. pantā, pat ja attiecīgā persona nepiedalās faktiskajā darbības izpildē.”
10 Šīs pašas regulas 3. pants “Sankcijas” izteikts šādā redakcijā:
“1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
a) par 2. panta a) punktā minēto pārkāpumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz maksimālo laiku vismaz no diviem līdz pieciem gadiem; vai
b) par 2. panta b) punktā minēto pārkāpumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz to pašu maksimālo laiku, ko piemēro pārkāpumam, kurš ir vienošanās mērķis, vai brīvības atņemšana uz maksimālo laiku vismaz no diviem līdz pieciem gadiem.
2. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka faktu, ka 2. pantā minētie nodarījumi, kā to nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir izdarīti kādā noziedzīgā organizācijā, var uzskatīt par vainu [atbildību] pastiprinošu apstākli.”
Bulgārijas tiesības
Kriminālkodekss
11 Nakazatelen kodeks (Kriminālkodekss, 1968. gada 2. aprīļa DV Nr. 26), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk – Kriminālkodekss), 23. panta 1. punktā noteikts:
“Ja ar vienu un to pašu darbību tiek izdarīti vairāki noziedzīgi nodarījumi vai ja persona ir izdarījusi vairākus atšķirīgus noziedzīgus nodarījumus, pirms par vienu no tiem tā ir notiesāta ar galīgu spriedumu, tiesa, pēc tam, kad ir noteikusi sodu par katru no šiem nodarījumiem atsevišķi, piemēro bargāko no tiem.”
12 Šā kodeksa 80. pantā paredzēts:
“(1) Kriminālvajāšanai iestājas noilgums, ja tā nav uzsākta:
[..]
2. piecpadsmit gadu laikā – par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem paredzētais brīvības atņemšanas sods ir ilgāks par desmit gadiem;
3. desmit gadu laikā – par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem paredzētais brīvības atņemšanas sods ir ilgāks par trim gadiem;
[..].
(3) Kriminālvajāšanas noilguma termiņš sākas no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža; mēģinājuma vai nodarījuma sagatavošanas gadījumā – no dienas, kad tika veikta pēdējā darbība; bet nepārtrauktu un ilgstošu nodarījumu gadījumā – no to izbeigšanās brīža.”
13 Atbilstoši minētā kodeksa 81. pantam:
“(1) Noilguma termiņa skaitīšanu aptur, ja kriminālvajāšanas uzsākšana vai turpināšana ir atkarīga no iepriekšēja jautājuma noskaidrošanas ar galīgu tiesas nolēmumu.
(2) Noilguma termiņš tiek pārtraukts jebkuras kompetento iestāžu darbības dēļ, kas veikta kriminālvajāšanas nolūkā, un tikai attiecībā uz personu, pret kuru vērsta kriminālvajāšana. Kad darbība, kuras dēļ noilguma termiņš tika pārtraukts, ir pabeigta, sākas jauns noilguma termiņš.
(3) Neatkarīgi no noilguma termiņa skaitīšanas apturēšanas vai pārtraukšanas kriminālvajāšana ir izslēgta, ja ir pagājis termiņš, kas ir uz pusi ilgāks par iepriekšējā pantā noteikto termiņu.”
14 Šā paša kodeksa 93. pantā paredzēts:
“Šajā kodeksā šādi termini un vārdkopas tiek lietoti ar šādu nozīmi:
[..]
20. “organizēta noziedzīga grupa” ir ilgstoša un strukturēta trīs vai vairāk personu apvienība, kuras mērķis ir saskaņoti izdarīt valsts teritorijā vai ārvalstīs noziegumus, par kuriem paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku, kas pārsniedz trīs gadus. Apvienību uzskata par strukturētu pat tad, ja nav oficiālas pienākumu sadales starp dalībniekiem, ilgstošas līdzdalības vai izveidotas struktūras.”
15 Kriminālkodeksa 255. pantā noteikts:
“(1) Personu, kura izvairās no lielu nodokļu parādu fiksēšanas vai samaksas:
[..]
7. nepareizi atskaitot samaksāto nodokli,
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz sešiem gadiem un ar naudas sodu līdz 2000 BGN.
[..]
(3) Ja nodokļu parāds ir īpaši liels, piemēro brīvības atņemšanas sodu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem un vainīgā mantas pilnīgu vai daļēju konfiskāciju.”
16 Šā kodeksa 321. pantā norādīts:
“(1) Organizētas noziedzīgas grupas izveidošana vai vadīšana tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.
(2) Dalība šādā grupā tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz sešiem gadiem.
(3) Ja grupa [..] ir izveidota, lai gūtu peļņu, [..] sods ir:
1. par 1. punktā minētajiem nodarījumiem – brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem;
2. par 2. punktā minētajiem nodarījumiem – brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz desmit gadiem.”
Kriminālprocesa kodekss
17 Nakazatelno‑protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss, 2005. gada 28. oktobra DV Nr. 86), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, 24. panta 1. punktā paredzēts:
“Procesu neuzsāk un uzsākto procesu izbeidz, ja:
[..]
3. kriminālatbildība nevar iestāties, jo ir beidzies likumā paredzētais noilguma termiņš;
[..].”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
18 Ar 2015. gadā sagatavotu apsūdzības rakstu A, B, V, G un D tika nogādāti kompetentajā krimināltiesā, lai tiktu saukti pie atbildības par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
19 Konkrētāk, vispirms A un B tiek inkriminēta tādas organizētas noziedzīgas grupas vadīšana, kas izveidota peļņas gūšanas nolūkā Kriminālkodeksa 321. panta 3. punkta izpratnē. Par šo noziedzīgo nodarījumu, kas esot sācies 2011. gada martā un beidzies 2012. gada 14. novembrī, ir paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem.
20 Tad V, G un D, pamatojoties uz šo pašu tiesību normu, tiek inkriminēta dalība tajā pašā organizētajā noziedzīgajā grupā. Par šo noziedzīgo nodarījumu, kas arī esot sācies 2011. gada martā un beidzies 2012. gada 14. novembrī, ir paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku no trim līdz desmit gadiem.
21 Visbeidzot A, B, V un D tiek inkriminēts tas, ka laikposmā no 2011. gada jūnija līdz 2012. gada oktobrim viņi ir izdarījuši dažādas ar PVN saistītas krāpšanas, kuru summas bija attiecīgi 1 239 070 Bulgārijas levas (BGN) (aptuveni 633 525 EUR), 2 211 200 BGN (aptuveni 1 130 568 EUR), 2 000 000 BGN (aptuveni 1 022 583 EUR) un 2 433 590 BGN (aptuveni 1 244 274 EUR). Par katru no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas paredzēti Kriminālkodeksa 255. panta 3. punktā, soda ar brīvības atņemšanas sodu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, kā arī pilnīgu vai daļēju mantas konfiskāciju. Tomēr maksimālais brīvības atņemšanas sods, ko var piespriest par visiem šiem noziedzīgajiem nodarījumiem, nevar pārsniegt astoņus gadus.
22 2015. gada 26. novembrī pēc šā sprieduma 18. punktā minētā apsūdzības raksta iesniegšanas lieta tika nodota iztiesāšanas sastāvam, kurā ir viens tiesnesis un divi zvērinātie un kurš laikā no 2015. līdz 2021. gadam noturēja 48 tiesas sēdes. Pēc tam, kad šis tiesnesis tika iecelts par Eiropas deleģēto prokuroru, tiesvedība bija jāatsāk ab initio, kad šī lieta tika nodota citam tiesnesim un diviem citiem zvērinātajiem. Laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam šis iztiesāšanas sastāvs noturēja 18 tiesas sēdes, neveicot nekādus reālus pasākumus pierādījumu vākšanai. Pēc tam, kad 2025. gada 14. martā minētais otrais tiesnesis devās pensijā, lieta tika pārdalīta trešajam tiesnesim un diviem jauniem zvērinātajiem, kuri veidoja iesniedzējtiesu.
23 Pirmām kārtām, šī tiesa norāda, ka saskaņā ar Kriminālkodeksa 80. un 81. pantu noilguma termiņš, kas piemērojams krāpšanai PVN jomā un dalībai organizētā noziedzīgā grupā, tāds kā tās izskatāmajā lietā, ir nenovēršams. Šajā ziņā tā precizē, ka šiem nodarījumiem piemērojamais absolūtais noilguma termiņš ir piecpadsmit gadi. Līdz ar to šis noilgums attiecībā uz krāpšanu PVN jomā būs iestājies 2026. un 2027. gadā atkarībā no dienas, kad tika iesniegta apgalvoti nepatiesā PVN deklarācija, un 2027. gada 14. novembrī – attiecībā uz dalību organizētā noziedzīgā grupā, t.i., 15 gadus pēc šīs grupas likvidācijas. Iesniedzējtiesa uzskata, ka šajā gadījumā objektīvi nav iespējams pabeigt kriminālprocesu trīs tiesu instancēs pirms šo noilguma termiņu beigām.
24 Savukārt attiecībā uz kriminālprocesu, kas uzsākts pret A un B par organizētās noziedzīgās grupas vadīšanu, minētā tiesa norāda – tā kā par šo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts maksimālais brīvības atņemšanas sods uz piecpadsmit gadiem, piemērojamais absolūtais noilguma termiņš ir 22 gadi un seši mēneši un tātad tas beigsies tikai 2035. gada 14. maijā. Tā uzskata, ka šāds termiņš ir pietiekams, lai pabeigtu kriminālprocesu, arī trīs tiesu instancēs.
25 Šajā kontekstā šī pati tiesa uzskata – tas, ka noilguma termiņš tiek aprēķināts, pamatojoties tikai uz maksimālo piemērojamo sodu, neatkarīgi no lietas juridiskās un faktiskās sarežģītības un no iespējamu neparedzētu apstākļu rašanās, varētu būt nesaderīgi ar Savienības tiesībām. Šajā ziņā tā atgādina, ka 2023. gada 24. jūlija spriedumā Lin (C‑107/23 PPU, turpmāk – spriedums Lin, EU:C:2023:606) Tiesa nosprieda, ka dalībvalstīm jāraugās, lai valsts tiesībās paredzētie noteikumi par noilgumu ļautu efektīvi sodīt par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar krāpšanu PVN jomā, un ka šīm valsts tiesībām raksturīgu iemeslu dēļ nevar pastāvēt sistēmisks nesodāmības risks, it īpaši lietās, kurās sarežģītības dēļ tiesību aizsardzības iestādēm ir nepieciešama ilgāka izmeklēšana.
26 Iesniedzējtiesa uzsver – tas, ka Bulgārijas tiesībās nav iespējams noteikt ilgāku noilguma termiņu nekā absolūtais 15 gadu noilguma termiņš, kas piemērojams ar krāpšanu PVN jomā saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, – vai nu sarežģītākās lietās, vai neparedzētu notikumu dēļ, kas liek atsākt procesu ab initio, ir sistēmiska problēma, ciktāl – jo sarežģītāka ir noziedzīgā darbība, kas ir kriminālvajāšanas priekšmets, jo grūtāk ir pabeigt kriminālprocesu pirms šā termiņa beigām.
27 Otrām kārtām, šī tiesa norāda, ka Bulgārijas likumdevējs ir paredzējis brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums ir astoņi gadi, par krāpšanu nodokļu jomā, bet par dalību organizētā noziedzīgā grupā un šādas grupas vadīšanu attiecīgi ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir 10 un 15 gadi, neraugoties uz to, ka šīs organizētās grupas vienīgais noziedzīgais mērķis ir krāpšana nodokļu jomā. Šādos apstākļos tā vaicā par šādas atšķirības starp piemērojamajiem maksimālajiem sodiem saderību ar Pamatlēmuma 2008/841 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
28 Šajā ziņā minētā tiesa uzsver, ka šajā tiesību normā ir paredzēta alternatīva attiecībā uz sodiem, kas piemērojami vienošanās noslēgšanai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu šā pamatlēmuma 2. panta b) punkta izpratnē. Saskaņā ar šīs alternatīvas pirmo daļu dalībvalstis var paredzēt sodu, kura maksimālais apmērs ir tāds pats kā sodam, kas paredzēts par nodarījumiem, par kuriem šī vienošanās ir noslēgta. Saskaņā ar minētās alternatīvas otro daļu dalībvalstīs var paredzēt maksimālo brīvības atņemšanas sodu vismaz no diviem līdz pieciem gadiem. Tādējādi šajā otrajā daļā ir noteikta sodu amplitūda, kas nav saistīta ar sodu maksimālo ilgumu par noziedzīgas organizācijas paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Ņemot to vērā, iesniedzējtiesa šaubās, vai minēto otro daļu var interpretēt tādējādi, ka ar to dalībvalstīm ir atļauts paredzēt bargākus sodus nekā tie, ko piemēro par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
29 Proti, šī tiesa uzskata, ka Pamatlēmuma 2008/841 2. panta b) punktā minētā vienošanās, kuras rezultātā tika izveidota noziedzīga organizācija šā pamatlēmuma 1. panta 1. punkta izpratnē, ir prettiesiska jau tikai tās mērķa dēļ – izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Līdz ar to minētā tiesa sliecas uzskatīt, ka par šādu vienošanos paredzētais sods nevar būt bargāks par to, kas paredzēts par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem šī vienošanās noslēgta, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts samērīguma princips.
30 Tomēr iesniedzējtiesa atzīst, ka no Pamatlēmuma 2008/841 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās alternatīvas otrās daļas formulējuma, šķiet, izriet, ka dalībvalstis par līdzdalību noziedzīgās grupās var paredzēt bargāku sodu nekā tas, kas piemērojams par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus šī grupa ir paredzējusi izdarīt.
31 Šajos apstākļos Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) nolēma uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [LESD] 325. pants un [FIA] konvencijas 2. panta 1. punkts pieļauj tādu valsts tiesību aktu, kurā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, ir paredzēts kriminālvajāšanas noilgums un saskaņā ar kuru noilguma termiņš tiek noteikts tikai atkarībā no maksimālā soda, kas paredzēts par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, un nevis atkarībā no lietas faktiskās un juridiskās sarežģītības, un kurā nav ņemta vērā tāda neparedzēta notikuma iespējamība, kura dēļ kriminālprocess būtu jāsāk [ab initio], kas nozīmē, ka šā valsts tiesību akta piemērošana var izraisīt nesodāmību?
2) Vai Pamatlēmuma 2008/841 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts pieļauj valsts likumu, saskaņā ar kuru par 2. panta b) punktā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais laiks ir ilgāks nekā tas, ko piemēro par noziedzīgo nodarījumu, uz kuru attiecas 2. panta b) punktā minētā vienošanās?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
32 Vispirms, pirmkārt, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Bulgārijas tiesībās noilguma termiņš, kas parasti ir piemērojams noziedzīgam nodarījumam, ir atkarīgs no piespriestā soda smaguma un var tikt pārtraukts vai apturēts. Attiecībā uz šim nodarījumam piemērojamo absolūto noilguma termiņu, kas savukārt nevar tikt nedz pārtraukts, nedz apturēts, jānorāda, ka tā ilgums atbilst pusotram minētajam nodarījumam piemērojamajam noilguma termiņam. Ja līdz šā absolūtā noilguma termiņa beigām nav pieņemts galīgs notiesājošs spriedums, jāuzskata, ka attiecībā uz kriminālvajāšanu par šo nodarījumu ir iestājies galīgais noilgums.
33 Šajā kontekstā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai ar LESD 325. pantu un FIA konvencijas 2. panta 1. punktu ir saderīgs Bulgārijas tiesiskais regulējums, kurā ir noteikts 15 gadu absolūtais noilguma termiņš, kas piemērojams krāpšanai PVN jomā un dalībai organizētā noziedzīgā grupā, kuras mērķis ir šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšana.
34 Otrkārt, tā kā nodarījumi, kas bija kriminālprocesa pamatā, tika izdarīti 2011. un 2012. gadā, FIA konvencija tiem ir piemērojama ratione temporis. No vienas puses, no Lēmuma 2008/40 2. panta izriet, ka šī konvencija Bulgārijā stājās spēkā, vēlākais, 2008. gada 1. janvārī. No otras puses, minētā konvencija zaudēja spēku tikai no 2019. gada 6. jūlija, kad tā tika aizstāta ar FIA direktīvu, kā precizēts šīs direktīvas 16. pantā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2026. gada 16. jūlijs, Lin II, C‑280/25, turpmāk – spriedums Lin II, EU:C:2026:586, 67. un 68. punkts).
35 Treškārt, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, no vienas puses, izriet, ka krāpšanas PVN jomā kopējā summa, par kuras izdarīšanu tiek turētas aizdomās personas pamatlietā, tiek novērtēta vairāk nekā četru miljonu euro apmērā. Līdz ar to šāda krāpšana ir jākvalificē kā “liela apjoma [apmēra]” LESD 325. panta un FIA konvencijas 2. panta 1. punkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumus Lin, 22. un 79. punkts, un Lin II, 73. un 74. punkts).
36 No otras puses, jāuzsver, ka LESD 325. panta 1. punkts attiecas ne tikai uz darbībām, kas faktiski apdraud Savienības finanšu intereses, bet arī uz mēģinājumu veikt šādas darbības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 21. decembris, Euro Box Promotion u.c., C‑357/19, C‑379/19, C‑547/19, C‑811/19 un C‑840/19, EU:C:2021:1034, 187. punkts).
37 Tāpat no FIA konvencijas 1. panta 3. punkta un 2. panta 1. punkta izriet, ka mēģinājums veikt krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, ir jāpielīdzina šādai krāpšanai šā 2. panta 1. punkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu Lin II, 95. punkts).
38 Turklāt Tiesa jau ir nospriedusi, ka noziedzīgu grupu veidošana, lai izdarītu noziedzīgus nodarījumus PVN jomā, ir krāpšana, kas apdraud Savienības finanšu intereses (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c., C‑105/14, EU:C:2015:555, 42. punkts).
39 Līdz ar to, ja pamatlietā aplūkotajām personām inkriminētie nodarījumi būtu pierādīti, tad gan krāpšana PVN jomā, gan dalība organizētā noziedzīgā grupā – par kuriem pamatlietā aplūkotās personas tiek sauktas pie atbildības iesniedzējtiesā – būtu jāuzskata par liela apmēra krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses LESD 325. panta un FIA konvencijas 2. panta 1. punkta izpratnē.
40 No tā izriet, ka ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 325. pants un FIA konvencijas 2. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru attiecībā uz kriminālvajāšanu par liela apmēra krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, noteikti iestājas noilgums, ja 15 gadu laikā pēc šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas nav pieņemts galīgs notiesājošs spriedums, neatkarīgi no noilguma pārtraukšanas vai apturēšanas iemesla, kā arī jebkādiem neparedzētiem apstākļiem un neņemot vērā lietas sarežģītības pakāpi, jo šāds termiņš, pēc iesniedzējtiesas domām, var radīt sistēmisku šādas krāpšanas nesodāmības risku.
41 Pirmām kārtām, jāuzsver, ka LESD 325. panta 1. punktā dalībvalstīm ir uzlikts pienākums ar efektīviem un atturošiem pasākumiem apkarot krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Lai gan dalībvalstīm ir brīva izvēle attiecībā uz piemērojamiem sodiem, kuri var būt administratīvie sodi, kriminālsodi vai abu šo sodu kombinācija, tām saskaņā ar šo tiesību normu tomēr jānodrošina, lai par liela apmēra krāpšanu vai citām nopietnām noziedzīgām darbībām, kas apdraud Savienības finanšu intereses, tiktu piemēroti efektīvi un atturoši kriminālsodi (spriedums Lin II, 109. punkts un tajā minētā judikatūra).
42 Savukārt FIA konvencijas 2. panta 1. punkts uzliek dalībvalstīm pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka rīcība, kura veido krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, tiktu sodīta ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem kriminālsodiem, vismaz liela apmēra krāpšanas gadījumos ietverot brīvības atņemšanas sodus, kuri rada priekšnoteikumu izdošanai (šajā nozīmē skat. spriedumu Lin II, 71. punkts).
43 Otrām kārtām, pamatlietas notikumu norises laikā Savienības likumdevējs nebija saskaņojis noteikumus par noilgumu, kas piemērojami noziedzīgiem nodarījumiem, kuri apdraud Savienības finanšu intereses, un tā vēlāk tika veikta tikai daļēji, pieņemot FIA direktīvu (spriedums Lin, 81. punkts un tajā minētā judikatūra), kura, kā izriet no šā sprieduma 34. punkta, nav piemērojama pamatlietā.
44 Tādēļ tādu noteikumu pieņemšana, kas regulē noilgumu noziedzīgiem nodarījumiem, kuri apdraud Savienības finanšu intereses, pamatlietas faktu norises laikā bija dalībvalstu kompetencē. Tomēr šīm valstīm, īstenojot šo kompetenci, ir jāievēro pienākumi, kas tām izriet no Savienības tiesībām, it īpaši no LESD 325. panta un FIA konvencijas 2. panta 1. punkta (šajā nozīmē skat. spriedumu Lin, 82. punkts).
45 Šajā ziņā dalībvalstīm it īpaši jānodrošina, lai valsts tiesībās paredzētie noteikumi par noilgumu ļautu efektīvi sodīt par liela apmēra krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, jo sistēmiska riska esība, ka šādi noziedzīgi nodarījumi paliek nesodīti, ir nesaderība ar LESD 325. panta 1. punkta un FIA konvencijas 2. panta 1. punkta prasībām (šajā nozīmē skat. spriedumus Lin, 92. punkts, un Lin II, 219. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
46 Treškārt un visbeidzot, no Tiesas judikatūras izriet, ka tāds absolūts noilguma termiņš kā pamatlietā aplūkotais veicina tiesiskās drošības stiprināšanu, novēršot to, ka noilguma termiņš varētu tikt bezgalīgi aizkavēts, atkārtojot darbības, kas pārtrauc vai aptur šo noilgumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 27. novembris, Mikroregion Porta Bohemica, C‑539/24, EU:C:2025:919, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
47 Tomēr šādam absolūtam noilguma termiņam ir jābūt pietiekami ilgam, lai Savienības finanšu interešu aizsardzība praksē nekļūtu neiespējama vai pārmērīgi neapgrūtināta (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2021. gada 21. janvāris, Whiteland Import Export, C‑308/19, EU:C:2021:47, 48. un 49. punkts, kā arī 2025. gada 30. janvāris, Trenitalia, C‑510/23, EU:C:2025:41, 38. punkts). Lai novērtētu šāda ilguma pietiekamību, ir jāņem vērā visi attiecīgā noilguma regulējuma elementi, kā arī attiecīgo nodarījumu konstatēšanai nepieciešamā procesa sarežģītības pakāpe (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 21. janvāris, Whiteland Import Export, C‑308/19, EU:C:2021:47, 50. punkts, kā arī 2025. gada 30. janvāris, Trenitalia, C‑510/23, EU:C:2025:41, 39. punkts).
48 Tādējādi Tiesa jau ir nospriedusi, ka dalībvalstīm ir jānodrošina tāda noilguma termiņa ieviešana, kas būtu pietiekams, lai pabeigtu kriminālprocesus, kuri uzsākti pret liela apmēra krāpšanas, kas apdraud Savienības finanšu intereses, izdarītājiem, pienācīgi ņemot vērā šo procesu ilgumu un sarežģītību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c., C‑105/14, EU:C:2015:555, 46. un 47. punkts).
49 Šajā gadījumā, kā uzsvērts šā sprieduma 33. punktā, attiecībā uz tādiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar krāpšanu PVN jomā un dalību organizētā noziedzīgā grupā, kādi tiek inkriminēti personām pamatlietā, Bulgārijas tiesībās noteikti iestājas noilgums, ja 15 gadu laikā pēc to izdarīšanas nav pieņemts galīgs notiesājošs spriedums.
50 Šajā ziņā, pirmkārt, kā secinājumu 44. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts, šāds piecpadsmit gadu termiņš Bulgārijas krimināltiesību iestādēm principā dod saprātīgu laikposmu, lai pabeigtu kriminālprocesus, kas uzsākti pret šādas krāpšanas izdarītājiem, un pirms tiem piemērojamā noilguma termiņa beigām panāktu galīgu spriedumu par šo krāpšanu, tostarp tad, ja šādā spriedumā tiek prasīts, lai lieta tiktu izskatīta trijās tiesu instancēs.
51 Otrkārt, iesniedzējtiesa nav sniegusi Tiesai pietiekamus pierādījumus, kas ļautu konstatēt, ka Bulgārijā praksē sistēmiski bija pārmērīgi grūti panākt, lai lēmums, kam ir res judicata spēks, attiecībā uz liela apmērā krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, tiktu pieņemts 15 gadu laikā pēc šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas. Šajā ziņā it īpaši jānorāda, ka ar izmaiņām, kas ietekmē iztiesāšanas sastāvu atsevišķās lietās, nepietiek, lai pierādītu, ka pastāv sistēmisks minēto noziedzīgo nodarījumu nesodāmības risks.
52 No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz pirmo jautājumu jāatbild, ka LESD 325. pants un FIA konvencijas 2. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru attiecībā uz kriminālvajāšanu par liela apmēra krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, noteikti iestājas noilgums, ja 15 gadu laikā pēc šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas nav pieņemts galīgs notiesājošs spriedums, neatkarīgi no noilguma pārtraukšanas vai apturēšanas iemesla, kā arī jebkādiem neparedzētiem apstākļiem, ja vien šāds termiņš nerada sistēmisku nesodāmības par šādu krāpšanu risku attiecīgajā dalībvalstī.
Par otro jautājumu
53 Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Pamatlēmuma 2008/841 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru par noziedzīgu nodarījumu, kas izpaužas kā šā pamatlēmuma 2. panta b) punktā paredzētās vienošanās noslēgšana par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir piemērojams brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir gan lielāks par brīvības atņemšanas sodu, kas piemērojams noziedzīgajam nodarījumam, par kuru šī vienošanās ir noslēgta, gan pārsniedz piecus gadus.
54 Kā izriet no šā pamatlēmuma 1. un 3. apsvēruma, tajā ir izmantota vienota pieeja pārrobežu problēmām, tādām kā organizētā noziedzība, un tajā, pirmkārt, jāietver noziedzīgi nodarījumi, ko parasti veic noziedzīgas organizācijas ietvaros, un, otrkārt, fiziskām un juridiskām personām, kuras izdarījušas šādus nodarījumus vai ir atbildīgas par tiem, būtu jāparedz sankcijas, kas atbilst šo nodarījumu smagumam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 11. jūlijs, Volieva, C‑265/23, EU:C:2024:602, 38. punkts).
55 Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pret pamatlietā aplūkotajām personām tostarp tiek veikta kriminālvajāšana saskaņā ar Kriminālkodeksa 321. pantu par to, ka tās vadīja vai piedalījās tādā organizētā noziedzīgā grupā šā kodeksa 93. panta 20. punkta izpratnē, kuras mērķis bija veikt krāpšanu PVN jomā.
56 Iesniedzējtiesa uzskata, ka šādas organizētas noziedzīgas grupas vadīšana un dalība šajā grupā ietilpst Pamatlēmuma 2008/841 2. panta b) punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma tvērumā, proti, tā ir rīcība, kas saistīta ar noziedzīgu organizāciju un ko veido tas, ka persona ar vienu vai vairākām citām personām noslēdz vienošanos, ka būtu jāveic darbība, kura, ja to īstenotu, būtu to pārkāpumu izdarīšana, kas minēti šā pamatlēmuma 1. pantā, pat ja pirmā no šīm personām nepiedalās šīs darbības faktiskajā izpildē.
57 Tomēr Komisija uzskata, ka šā sprieduma 55. punktā minētie noziedzīgie nodarījumi drīzāk ietilpst minētā pamatlēmuma 2. panta a) punkta tvērumā, proti, tā ir rīcība, kas saistīta ar noziedzīgu organizāciju, ko veido tas, ka ikviena persona tīši un apzinoties vai nu noziedzīgas organizācijas mērķi un vispārējo darbību, vai organizācijas nolūku izdarīt attiecīgos nodarījumus, aktīvi piedalās organizācijas noziedzīgajās darbībās, tostarp sniedzot informāciju vai materiālu palīdzību, iesaistot organizācijā jaunus dalībniekus, jebkurā veidā finansējot organizācijas darbību, apzinoties, ka šī līdzdalība veicinās šīs organizācijas noziedzīgo darbību īstenošanu.
58 Šajā ziņā, pirmkārt, no Pamatlēmuma 2008/841 2. panta izriet, ka dalībvalstīm ir iespēja paredzēt kriminālatbildību vai nu par abām šajā tiesību normā minētajām darbībām, vai arī tikai par vienu no tām. Taču lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu neļauj noteikt, kādu izvēli Bulgārijas likumdevējs ir izdarījis šajā ziņā. Otrkārt, jāatgādina, ka jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju valsts tiesa uzdod pašas noteiktajos tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaros, kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda (spriedums, 2022. gada 22. novembris, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Izraidīšana – Medicīniskās kaņepes), C‑69/21, EU:C:2022:913, 44. punkts).
59 No šīs judikatūras izriet, ka Tiesa nevar apšaubīt iesniedzējtiesas vērtējumu, saskaņā ar kuru pārkāpumi – organizētas noziedzīgās grupas vadīšana un līdzdalība tajā, kas tiek inkriminēti personām pamatlietā, ietilpst šā pamatlēmuma 2. panta b) punkta tvērumā. Protams, ja būtu acīmredzams, ka lūgtā šīs normas interpretācija nav saistīta ar pamatlietā izskatāmā strīda būtību vai priekšmetu, otrais prejudiciālais jautājums būtu jāatzīst par nepieņemamu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 18. jūnijs, NTH Haustechnik, C‑484/24, EU:C:2026:496, 44. punkts un tajā minētā judikatūra). Taču šajā gadījumā tas tā nav.
60 Katrā ziņā, lai gan Pamatlēmuma 2008/841 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais sankciju režīms attiecībā uz šā pamatlēmuma 2. panta b) punktā minēto noziedzīgo nodarījumu atšķiras no tā, kas ieviests ar minētā pamatlēmuma 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz tā 2. panta a) punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, tomēr atbilde uz iesniedzējtiesas uzdoto otro jautājumu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ paliktu identiska, ja minētā tiesa galu galā uzskatītu, ka uz šā sprieduma 55. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem attiecas šā paša pamatlēmuma 2. panta a) punkts, nevis tā 2. panta b) punkts.
61 Ņemot vērā šo precizējumu, ir jānorāda, ka saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/841 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu tā 2. panta b) punktā paredzētā vienošanās ir sodāma vai nu ar brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums ir identisks tam, kāds paredzēts par noziedzīgo nodarījumu, saistībā ar kuru šī vienošanās ir noslēgta, vai arī ar maksimālo brīvības atņemšanas sodu uz laiku vismaz no diviem līdz pieciem gadiem.
62 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa prasībām izriet, ka Savienības tiesību normas formulējums, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās saturu un piemērošanas jomu, visā Savienībā parasti interpretējams autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā ne vien šīs tiesību normas formulējumu, bet arī kontekstu un šo tiesību normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1984. gada 18. janvāris, Ekro, 327/82, EU:C:1984:11, 11. punkts, un 2025. gada 18. decembris, Slagelse Almennyttige Boligselskab, Afdeling Schackenborgvænge, C‑417/23, EU:C:2025:1017, 76. punkts).
63 Pirmām kārtām, attiecībā uz Pamatlēmuma 2008/841 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta tekstu jānorāda, ka šīs tiesību normas formulējums dažādās valodu versijās atšķiras. Tā itāļu valodas versijā (“o compresa tra due e piecue anni”) tajā ir paredzēts, ka par šā pamatlēmuma 2. panta b) punktā minēto noziedzīgo nodarījumu ir piemērojams brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir līdzvērtīgs tam, kāds ir paredzēts par nodarījumu, kura izdarīšanas nolūkā ir noslēgta šī vienošanās, vai kura ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Turpretim citās valodu versijās, piemēram, spāņu (“con una pena máxima de reclusión de al menos entre dos y cinco años”), dāņu (“med en maksimumsfrihedsstraf på mindst mellem to og fem år”), vācu (“mit einer Freiheitsstrafe im Höchstmaß von mindestens zwei bis fünf Jahren”), grieķu (“με ποινή στερητική της ελευθερίας το μέγιστο ύψος της οποίας είναι τουλάχιστο μεταξύ δύο και πέντε ετών”), angļu (“by a maximum term of imprisonment of at least between two and five years”), holandiešu (“met een maximale vrijheidsstraf van ten minste tussen de twee en de vijf jaar”), portugāļu (“acom uma pena de prisão com a duração máxima de, pelo menos, dois a cinco anos”) un rumāņu (“de o pedeapsă maximă privativă de libertate de cel puțin doi până la cinci ani”) valodas versijā minētajā normā ir paredzēts, ka par šo nodarījumu ir jāpiemēro brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir līdzvērtīgs tam, kas paredzēts par nodarījumu, kura izdarīšanas nolūkā ir noslēgta minētā vienošanās, vai brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir vismaz no diviem līdz pieciem gadiem.
64 Tas pats attiecas uz Regulas 2008/841 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējumu. Tādējādi šīs tiesību normas itāļu valodas versijā (“di durata massima compresa tra due e piecue anni”) ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem, savukārt tostarp tās spāņu (“una pena máxima de reclusión de al menos entre dos y cinco años”), dāņu (“med en maksimumsfrihedsstraf på mindst mellem to og fem år”), vācu (“mit einer Freiheitsstrafe im Höchstmaß von mindestens zwei bis fünf Jahren”), grieķu (“η αξιόποινη πράξη την οποία αναφέρει το στοιχείο α) του άρθρου 2 να τιμωρείται με μέγιστη ποινή στερητική της ελευθερίας τουλάχιστον μεταξύ δύο και πέντε ετών”), angļu (“a maximum term of imprisonment of at least between two and five years”), franču (“une peine d’emprisonnement maximale comprise entre deux ans et cinq ans au moins ”), holandiešu (“een maximale vrijheidsstraf die ten minste tussen de twee en de vijf jaar bedraagt”), portugāļu (“uma pena de prisão com a duração Máxima de, pelo menos, dois a cinco anos”) un rumāņu (“de o pedeapsă maximă privativă de libertate de cel puțin doi până la cinci ani”) valodas versijā minētajā tiesību normā ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir vismaz no diviem līdz pieciem gadiem.
65 Taču vienā no Savienības tiesību normas valodu versijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai vai arī tam nevar piešķirt prioritāru nozīmi salīdzinājumā ar pārējo valodu versijām. Savienības tiesību normas ir interpretējamas un piemērojamas vienveidīgi, ņemot vērā visu Savienības oficiālo valodu versijas. Tādējādi gadījumā, ja Savienības tiesību akta teksts dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atkarībā no tā tiesiskā regulējuma vispārējās sistēmas un mērķa, kurā šī tiesību norma ietilpst (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1977. gada 27. oktobris, Bouchereau, 30/77, EU:C:1977:172, 14. punkts, un 2026. gada 21. maijs, Höldermann, C‑447/24, EU:C:2026:417, 71. punkts).
66 Otrām kārtām, jānorāda, ka Pamatlēmums 2008/841 tika pieņemts, pamatojoties tostarp uz LES 31. panta 1. punktu, kura noteikumi šobrīd ir LESD 83. panta 1. punkta pirmajā daļā. Ar šo 31. panta 1. punktu Savienības likumdevējam tika piešķirta kompetence veikt kriminālsodu minimālo saskaņošanu. Tādējādi šā pamatlēmuma 3. pantā ir ietverti tikai minimāli noteikumi par sodiem, kas piemērojami par noziedzīgiem nodarījumiem organizētās noziedzības jomā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 28. novembris, PT (Vienošanās starp prokuroru un noziedzīga nodarījuma izdarītāju), C‑432/22, EU:C:2024:987, 38. punkts).
67 Kā secinājumu 61.–64. punktā norādījis ģenerāladvokāts, šādu interpretāciju apstiprina Padomes 2002. gada 24. un 25. aprīļa sanāksmes Secinājumi par izmantojamo pieeju attiecībā uz sodu tuvināšanu. Proti, no minētā izriet, ka Savienības likumdevēja atsauce uz “maksimālo brīvības atņemšanas sodu vismaz no diviem līdz pieciem gadiem” neliedz dalībvalstīm savos tiesību aktos noteikt augstākus maksimālos sodus.
68 Līdz ar to no Pamatlēmuma 2008/841 juridiskā pamata, vispārējās sistēmas un mērķa izriet, ka tā 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts neliedz dalībvalstij par šā pamatlēmuma 2. panta b) punktā minēto noziedzīgo nodarījumu paredzēt brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums pārsniedz piecus gadus. Tāda pati interpretācija ir piemērojama attiecībā uz minētā pamatlēmuma 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz sodu, kas piemērojams par tā 2. panta a) punktā minēto noziedzīgo nodarījumu.
69 Trešām kārtām, šis 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts arī neliedz dalībvalstij par Pamatlēmuma 2008/841 2. panta b) punktā minēto noziedzīgo nodarījumu noteikt brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums ir lielāks par to, kas paredzēts par noziedzīgo nodarījumu, kura izdarīšanas nolūkā ir noslēgta šī vienošanās.
70 Pirmkārt, no šā 2. panta b) punkta izriet, ka minētās vienošanās mērķim ir jābūt šā pamatlēmuma 1. panta 1. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai, proti, tādu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai, par kuriem var piemērot brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums ir vismaz četri gadi, vai bargāku sodu. No tā izriet, ka Savienības likumdevējs pats ir paredzējis gadījumu, kad dalībvalsts soda par noziedzīgo nodarījumu, saistībā ar kuru šāda vienošanās ir noslēgta, ar brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums ir četri gadi, vienlaikus saskaņā ar minētā 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu atļaujot šai dalībvalstij par dalību minētās vienošanās īstenošanā paredzēt brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums pārsniedz četrus gadus.
71 Otrkārt, šādas vienošanās noslēgšana ir rīcība, kas ir saistīta ar noziedzīgu organizāciju, šā pamatlēmuma 1. panta 1. punkta izpratnē, proti, ar strukturētu apvienību, kas izveidota noteiktā laikā un sastāv no vairāk nekā divām personām, kuras darbojas saskaņoti, lai veiktu noteikta smaguma noziedzīgus nodarījumus ar nolūku tieši vai netieši iegūtu finansiālu vai cita veida materiālu labumu.
72 Kā atgādināts Pamatlēmuma 2008/841 1. un 2. apsvērumā, šis pamatlēmums tika pieņemts, lai stiprinātu organizētās noziedzības apkarošanas mehānismu Savienībā un lai stātos pretim īpašajam apdraudējumiem, ko rada noziedzīgas organizācijas, un to izplatīšanos.
73 Līdz ar to, ņemot vērā nozīmi, kādu Savienības likumdevējs piešķir cīņai pret organizēto noziedzību, grūtības atklāt šādas noziedzīgas organizācijas un to darbības seku smagumu, nevar uzskatīt, ka Pamatlēmuma 2008/841 3. panta 1. punktam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā par šā pamatlēmuma 2. pantā minētajām darbībām ir noteikts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir lielāks par to, kas paredzēts par nodarījumiem, kurus šo darbību mērķis ir izdarīt.
74 Ceturtām kārtām un visbeidzot, jāatgādina, ka sodu samērīguma princips, kas ir ietverts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punktā, ir jāievēro ne tikai attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu veidojošo elementu noteikšanu, bet arī attiecībā uz noteikumu par sodu bardzību un to elementu izvērtēšanu, kas var tikt ņemti vērā šo sodu uzlikšanā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 22. janvāris, AK Dlhopolec u.c., C‑590/24, EU:C:2026:41, 106. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
75 Šis princips citastarp prasa, lai soda bardzība atbilstu attiecīgā pārkāpuma smagumam, it īpaši nodrošinot patiesi preventīvu ietekmi, tomēr nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu ar šo kriminālatbildības noteikšanu leģitīmi izvirzītos mērķus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 22. janvāris, AK Dlhopolec u.c., C‑590/24, EU:C:2026:41, 105. un 107. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
76 Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, pirmkārt, ka pamatlietā aplūkotās personas, kas tiek sauktas pie kriminālatbildības par tādas organizētas noziedzīgas grupas vadīšanu, kuras mērķis ir izdarīt krāpšanu PVN jomā, ir sodāmas ar brīvības atņemšanas sodu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un, otrkārt, ka personām, kuras ir apsūdzētas par līdzdalību šajā organizētajā noziedzīgajā grupā, ir piemērojams brīvības atņemšanas sods uz laiku no trim līdz desmit gadiem.
77 Šāda sodu amplitūda pati par sevi nešķiet tāda, kas pārsniegtu to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu mērķi apkarot organizēto noziedzību, un kas ir leģitīmi izvirzīts pamatlietā aplūkotajos Bulgārijas tiesību aktos.
78 No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz otro jautājumu jāatbild, ka Pamatlēmuma 2008/841 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru par noziedzīgu nodarījumu, kas izpaužas kā šā pamatlēmuma 2. panta b) punktā paredzētās vienošanās noslēgšana par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir piemērojams brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir gan lielāks par brīvības atņemšanas sodu, kas piemērojams noziedzīgajam nodarījumam, kura izdarīšanas nolūkā ir noslēgta šī vienošanās, gan pārsniedz piecus gadus.
Par tiesāšanās izdevumiem
79 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
1) LESD 325. pants un Konvencijas, kas izstrādāta uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta pamata par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas parakstīta Briselē 1995. gada 26. jūlijā un pievienota Padomes 1995. gada 26. jūlija aktam, 2. panta 1. punkts
jāinterpretē tādējādi, ka
tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru attiecībā uz kriminālvajāšanu par liela apmēra krāpšanu, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses, noteikti iestājas noilgums, ja 15 gadu laikā pēc šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas nav pieņemts galīgs notiesājošs spriedums, neatkarīgi no noilguma pārtraukšanas vai apturēšanas iemesla, kā arī jebkādiem neparedzētiem apstākļiem, ja vien šāds termiņš nerada nesodāmības par šādu krāpšanu risku attiecīgajā dalībvalstī.
2) Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts
jāinterpretē tādējādi, ka
tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru par noziedzīgu nodarījumu, kas izpaužas kā šā pamatlēmuma 2. panta b) punktā paredzētās vienošanās noslēgšana par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir piemērojams brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir gan lielāks par brīvības atņemšanas sodu, kas piemērojams noziedzīgajam nodarījumam, kura izdarīšanas nolūkā ir noslēgta šī vienošanās, gan pārsniedz piecus gadus.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – bulgāru.
i Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.