(1)

Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Lēmumu 2014/145/KĀDP (1).

(2)

Savienība joprojām nelokāmi atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

(3)

Eiropadome 2021. gada 24. un 25. jūnija secinājumos aicināja Krieviju pilnībā uzņemties atbildību par to, ka tiek nodrošināta Minskas vienošanos pilnīga īstenošana, kas ir galvenais nosacījums jebkādām būtiskām izmaiņām Savienības nostājā. Tā uzsvēra, ka Savienībai un tās dalībvalstīm ir stingri un koordinēti jāreaģē uz jebkādu turpmāku Krievijas ļaunprātīgu, nelikumīgu un destruktīvu darbību, pilnībā izmantojot visus Savienības rīcībā esošos instrumentus un nodrošinot koordināciju ar partneriem. Tādēļ Eiropadome arī aicināja Komisiju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) nākt klajā ar iespējām papildu ierobežojošiem pasākumiem, tostarp ekonomiskajām sankcijām.

(4)

Eiropadome 2021. gada 16. decembra secinājumos uzsvēra, ka Krievijai steidzami jāmazina saspīlējums, ko rada militāro spēku koncentrēšana pie tās robežas ar Ukrainu un agresīvā retorika. Tā atkārtoti pauda pilnīgu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. Mudinādama izvērst diplomātiskus centienus un atbalstīdama Normandijas formātu, lai panāktu, ka tiek pilnībā īstenotas Minskas vienošanās, Eiropadome paziņoja, ka jebkādai turpmākai militārai agresijai pret Ukrainu būs smagas sekas un augsta maksa, kas ietvers ierobežojošus pasākumus koordinācijā ar partneriem.

(5)

Padome 2022. gada 24. janvārī apstiprināja secinājumus, kuros tā nosodīja agresīvās darbības un draudus, ko Krievija nepārtraukti vērš pret Ukrainu, un aicināja Krieviju mazināt saspīlējumu, ievērot starptautiskās tiesības un konstruktīvi iesaistīties dialogā, izmantojot izveidotos starptautiskos mehānismus. Padome atkārtoti apstiprināja, ka Savienība ir pilnībā apņēmusies ievērot pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas drošība un kuri ir nostiprināti Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtos un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dibināšanas dokumentos, tostarp Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā. Minētie pamatprincipi jo īpaši ietver valstu suverēno vienlīdzību un teritoriālo integritāti, robežu neaizskaramību, atturēšanos no draudiem vai spēka lietošanas un valstu brīvību izvēlēties vai mainīt savus drošības pasākumus. Padome paziņoja, ka minētie principi nav nedz apspriežami, nedz pārskatāmi vai no jauna interpretējami un ka to pārkāpšana no Krievijas puses ir šķērslis kopējai un nedalāmai drošības telpai Eiropā un apdraud mieru un stabilitāti Eiropā. Atgādinādama Eiropadomes 2021. gada 16. decembra secinājumus, Padome atkārtoti uzsvēra, ka jebkādai turpmākai Krievijas veiktai militārai agresijai pret Ukrainu būs smagas sekas un augsta maksa, kas ietvers plašu ierobežojošo pasākumu klāstu, kuri skars nozares un indivīdus un kuri tiks pieņemti koordinācijā ar partneriem.

(6)

Augstais pārstāvis 2022. gada 19. februārī pauda bažas par Krievijas bruņoto spēku masveida koncentrēšanos Ukrainā un tās apkaimē un mudināja Krieviju iesaistīties jēgpilnā dialogā un diplomātijā, izrādīt savaldību un mazināt saspīlējumu, ievērojami atvelkot militāros spēkus no Ukrainas pierobežas. Savienība norādīja, ka jebkādai turpmākai Krievijas militārai agresijai pret Ukrainu būs smagas sekas un augsta maksa, kas ietvers ierobežojošus pasākumus koordinācijā ar partneriem.

(7)

Krievijas Federācijas prezidents 2022. gada 21. februārī parakstīja dekrētu, ar ko atzīst Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu valdības nekontrolēto teritoriju “neatkarību un suverenitāti”, un izdeva rīkojumu izvietot Krievijas bruņotos spēkus minētajās teritorijās.

(8)

Augstais pārstāvis 2022. gada 22. februārī Savienības vārdā nāca klajā ar deklarāciju, kas nosodīja minēto nelikumīgo aktu, kurš vēl vairāk grauj Ukrainas suverenitāti un neatkarību un ir smags starptautisko tiesību un starptautisko nolīgumu pārkāpums, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu, Helsinku Nobeiguma akta, Parīzes hartas un Budapeštas memoranda, kā arī Minskas vienošanās un ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2202 (2015) pārkāpums. Augstais pārstāvis mudināja Krieviju kā konflikta pusi atcelt atzīšanu, pildīt savas saistības, ievērot starptautiskās tiesības un atgriezties pie diskusijām Normandijas formātā un trīspusējā kontaktgrupā. Viņš paziņoja, ka Savienība reaģēs uz šiem pēdējiem Krievijas pārkāpumiem, steidzami pieņemot papildu ierobežojošus pasākumus.

(9)

Krievijas Federācijas prezidents 2022. gada 24. februārī paziņoja par militāru operāciju Ukrainā, un Krievijas bruņotie spēki sāka uzbrukumu Ukrainai. Minētais uzbrukums ir klajš Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības pārkāpums.

(10)

Augstais pārstāvis 2022. gada 24. februārī Savienības vārdā nāca klajā ar deklarāciju, kurā visstingrākajā veidā nosodīja Krievijas Federācijas bruņoto spēku nepamatoto iebrukumu Ukrainā un Baltkrievijas iesaistīšanos šajā agresijā pret Ukrainu. Augstais pārstāvis norādīja, ka Savienības atbilde ietvers gan nozaru, gan individuālus ierobežojošus pasākumus.

(11)

Ņemot vērā situācijas nopietnību, Padome uzskata, ka sarakstā iekļaušanas kritēriji būtu jāgroza, lai iekļautu personas un vienības, kas atbalsta un gūst labumu no Krievijas Federācijas valdības, kā arī personas un vienības, kas tai nodrošina būtisku ieņēmumu avotu, un fiziskas vai juridiskas personas, kas saistītas ar sarakstā iekļautajām personām vai vienībām.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2014/145/KĀDP,

1)

lēmuma 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: