C_2022434LV.01010501.xml

P9_TA(2022)0106

2023. gada budžeta pamatnostādnes — III iedaļa

Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. aprīļa rezolūcija par 2023. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa – Komisija (2021/2226(BUI))

(2022/C 434/18)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LEGSD) 314. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (1) (“Finanšu regula”),

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (2) (“DFS regula”),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par konkrētu programmu pastiprināšanu un pamataktu pielāgošanu (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par to, ka atmaksājumi no ĀKK ieguldījumu mehānisma tiek izmantoti Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta labā (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par atbrīvoto līdzekļu atkārtotu izmantošanu saistībā ar pētniecības programmu (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par rīcību attiecībā uz NGEU procentu izmaksām un atmaksājumiem 2021.–2027. gada DFS (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuri varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu (7),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par atkārtotu izvērtēšanu Finanšu regulas noteikumos attiecībā uz ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un aizņēmumiem un aizdevumiem (8),

—	ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 16. decembra nostāju par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, (9),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 22. decembra priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2020. gadam (COM(2021)0569),

—	ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (10),

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (11),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 22. decembra priekšlikumu šā lēmuma grozīšanai (COM(2021)0570),

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Regulu (ES) 2020/2094, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (12),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (13),

—

ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP), ko 2017. gada novembrī izsludināja Eiropadome, Parlaments un Komisija, Komisijas 2021. gada 4. marta rīcības plānu par Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un Eiropadomes locekļu 2021. gada maijā pieņemto Portu deklarāciju par sociālajām lietām,

—	ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tajā noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus,

—	ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par digitālās izglītības politikas veidošanu (14),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 9. marta paziņojumu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam: Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (COM(2021)0118),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (15),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru (16) (Eiropas Klimata akts),

—	ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumus par globālo sasilšanu par 1,5 C, par klimata pārmaiņām un zemi, kā arī par okeānu un kriosfēru klimata pārmaiņu ietekmē,

—	ņemot vērā nolīgumu, ko 2015. gada 12. decembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu 21. konferencē (COP21) Parīzē (“Parīzes nolīgums”),

—	ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu (17),

—	ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) vispārējo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,

—	ņemot vērā ES dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2021. gada 26. maija īpašo ziņojumu 10/2021 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES budžetā: laiks vārdus pārvērst darbos”,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējo budžetu (18) un tam pievienotos Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 15. marta secinājumus par budžeta pamatnostādnēm 2023. gadam (07218/2022),

—	ņemot vērā Reglamenta 93. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas nostāju grozījumu veidā,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstules,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0062/2022),

tā kā Parlaments vairākās rezolūcijās ir ieteicis visām dalībvalstīm vismaz 2 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējuma piešķirt kultūras un radošajām nozarēm un vismaz 10 % — izglītībai un vismaz 5 % no dalīti pārvaldītajiem Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) līdzekļiem piešķirt pasākumu atbalstam saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem,

2023. gada budžets: turpināt atveseļošanu atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem un nevienu neatstājot novārtā

norāda, ka ir vērojamas iepriecinošas pazīmes, kas liek cerēt uz gaidāmu turpmāko izaugsmi 2022. gadā, tomēr ekonomiskā un sociālā prognoze joprojām ir neskaidra, jo to ietekmē tādi faktori kā piegādes ķēdes traucējumi, augstās enerģijas cenas, pieaugošā inflācija un ieilgusī Covid-19 pandēmija, kā arī sekas, ko izraisa Krievijas iebrukums Ukrainā; tādēļ atgādina, ka Savienības 2023. gada budžets būs nozīmīgs, lai stiprinātu Savienības ekonomiku un konkurētspēju, veidotu mūsu kopējo noturību, sekmētu Eiropas zaļā kursa un taisnīgas pārkārtošanās veiksmīgu iznākumu, garantējot, ka neviens netiek atstāts novārtā, veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kas ir viens no atveseļošanas stūrakmeņiem, kā arī risinātu ģeopolitiskos izaicinājumus;

tādēļ apņemas strādāt pie tā, lai pieņemtu uz nākotni vērstu budžetu, kas atbilst Savienības politiskajām prioritātēm, proti, nodrošināt spēcīgāku veselības savienību, sekmīgi īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos un veicināt taisnīgu, iekļaujošu, ilgtspējīgu un noturīgu atveseļošanu, tostarp palielināt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), sekmēt tiesiskumu, ES vērtības un pamattiesības un to piemērošanu, veicināt lielākas iespējas visiem un jo īpaši jauniešiem visā Savienībā un nodrošināt spēcīgāku Eiropu tās iedzīvotājiem un pasaulē;

uzsver, ka ES kohēzijas politikai ir izšķiroša nozīme, jo tā ir svarīga Savienības investīciju politika un viens no ilgtspējīgas un iekļaujošas atveseļošanas stūrakmeņiem, un norāda uz tās unikālo Eiropas pievienoto vērtību un devumu ES un tās dalībvalstu un reģionu vispārējā harmoniskā attīstībā; norāda, ka 2023. gads būs pēdējais gads, kurā varēs īstenot ES programmas no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS), jo īpaši dalītās pārvaldības programmas kohēzijas politikas jomā, kā arī gads, kurā aktīvāk sāksies jaunu programmu īstenošana; tādēļ sagaida, ka attiecīgi būtiski palielināsies maksājumu apropriācijas ES 2023. gada budžetā;

uzsver, ka no 2023. gada stāsies spēkā jaunā kopējā lauksaimniecības politika (KLP); atgādina par KLP un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) lielo nozīmi Eiropas pārtikas sistēmā, ņemot vērā, ka tās sniedz cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu pārtiku un pārtikas nodrošinājumu visiem ES iedzīvotājiem; norāda arī uz to, cik svarīga ir lauksaimniecības tirgu pareiza darbība, lauku reģionu ilgtspējīga attīstība, stabili un pieņemami ienākumi lauksaimniekiem un zvejniekiem, dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā arī lauksaimnieku paaudžu maiņa; prasa īpašu uzmanību pievērst mazapjoma lauksaimniecībai, gados jaunajiem lauksaimniekiem un mazajiem zvejniecības uzņēmumiem, pēc iespējas labāk izmantojot attiecīgās ES programmas; norāda, ka vairākas lauksaimniecības nozares ir smagi ietekmējis Covid-19 uzliesmojums, augošās enerģijas cenas un citas krīzes;

uzsver, ka dalībvalstīm ir jāizmanto visi ANM pieejamie līdzekļi līdz 2023. gada beigām, un šajā sakarībā aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis un saņēmējus, vienlaikus iesaistot Parlamentu šā procesa pārraudzībā un pārredzamā novērtēšanā; turklāt atgādina, ka ir svarīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību attiecīgo ES programmu īstenošanā un uzraudzībā;

Spēcīgāka veselības savienība

atgādina, ka Covid-19 krīze ir radījusi vēl nepieredzētu slodzi sabiedrības veselības sistēmām un saasinājusi jau esošās problēmas; atzinīgi vērtē Savienības veselības politikai piešķirto prioritāti un uzsver programmu “ES — veselībai” un veselības kopu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”; norāda, ka Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) sagatavotības darbībām paredzētais budžets ir ņemts no šīm programmām un ES civilās aizsardzības mehānisma, un pauž dziļas bažas par to, ka tas varētu traucēt sasniegt citus svarīgus veselības jomas mērķus, par kuriem ir vienojušās likumdevējas iestādes; tādēļ atgādina, ka HERA ir jāparedz jauni resursi; turklāt uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš Eiropas Parlamenta veiktajai HERA rūpīgajai pārbaudei; uzsver, ka ir svarīgi ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros izveidot Eiropas Medicīnas korpusu, un aicina visas dalībvalstis šajā korpusā ieguldīt papildu resursus; uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums Vēža uzveikšanas plānam, lielu uzmanību pievēršot pasākumiem, kas iedzīvotājiem sniedz taustāmus rezultātus, piemēram, Eiropas Vēža attēldiagnostikas iniciatīvai vai HPV vakcinācijas programmai;

atzīst citu Savienības programmu, tostarp ANM, nozīmi investīciju un atbalsta sniegšanā ar mērķi novērst veselības krīzes un stiprināt veselības aprūpes sistēmu un infrastruktūras noturību; uzsver, ka šīs darbības ir jāsaskaņo ar citām ES finansētām programmām, tostarp programmu “ES — veselībai”, vienlaikus samazinot veselības aprūpes pieejamības atšķirības; uzsver, ka ir jāpastiprina vakcinācijas informācijas kampaņas visās dalībvalstīs un ārpus tām; turklāt atgādina, cik svarīga ir stabila īstenošana un tehniskās palīdzības pieejamība dalībvalstīm ar zemu administratīvo spēju; uzsver, ka decentralizētajām veselības un drošuma jomas aģentūrām un struktūrām būtu jāpiešķir pienācīgs finansējums un cilvēkresursi, kuri vajadzības gadījumā būtu jāpalielina;

Sekmīga zaļā un digitālā pārkārtošanās

atzīst, ka Eiropas zaļā kursa īstenošanai un Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai līdz 2050. gadam, kā arī nulles piesārņojuma stratēģijas ieviešanai būs vajadzīgas ievērojamas publiskās un privātās investīcijas, lai novērstu Komisijas konstatēto investīciju trūkumu zaļās pārkārtošanās jomā un sasniegtu Parīzes nolīguma saistošos mērķus; tomēr uzsver, ka bezdarbības izmaksas būtu daudz augstākas; uzsver, ka Savienības budžets ir galvenais elements centienos īstenot taisnīgu pārkārtošanos uz zaļāku, noturīgāku, sociāli iekļaujošu, noturīgāku un konkurētspējīgāku Savienību un ka ir vajadzīgi turpmāki finansiāli centieni; jo īpaši uzsver to, ka ir jānodrošina pienācīgi finanšu resursi tam, lai Savienība spētu īstenot savas apņemšanās, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā; stingri norāda, ka Eiropas zaļā kursa veiksmīga īstenošana būs atkarīga no tā finansējuma, un aicina Savienības finansēšanas instrumentus prioritāri izmantot tajos reģionos, nozarēs un apgabalos, kurus visvairāk skars zaļā pārkārtošanās, un šajā saistībā ņemt vērā dalībvalstu vajadzības; uzsver, ka ir jāļauj MVU pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz Eiropas zaļais kurss un pašu uzņēmumu pārkārtošanās uz vidisko ilgtspēju un digitalizāciju;

atgādina, ka ir jānodrošina vērienīgi resursi programmām, ar kurām atbalsta rīcību klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā un vides aizsardzību, piemēram, LIFE, un ka ir jāpaātrina un pilnībā jāīsteno Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, tostarp sniedzot turpmāku tehnisko palīdzību, lai atbalstītu dalībvalstis šā uzdevuma veikšanā; atgādina arī par nepieciešamību nodrošināt, ka Savienības izdevumi veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp stiprinot sagatavotību dabas katastrofām, jo īpaši ar Eiropas civilās aizsardzības mehānismu, kā arī apturot bioloģiskās daudzveidības izzušanu; sagaida, ka Komisija ievēros apņemšanos, ko tā pauda samierināšanas procedūrā attiecībā uz 2022. gada budžetu, proti, stiprināt aģentūru šajā jomā, jo īpaši ņemot vērā tās svarīgo lomu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” īstenošanā un ar to saistītajos ziņojumos; turklāt pauž dziļas bažas par ilgstošo cilvēkresursu trūkumu dažos Komisijas dienestos un tādēļ atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt pietiekamus resursus un personālu; tāpat arī aicina Komisiju un dalībvalstis ievērot principu “nekaitēt”, lai nodrošinātu vajadzīgo saskaņotību starp politikas mērķiem un izdevumu maksimālu efektivitāti pārkārtošanās procesā un pēc tā;

10.

uzsver, ka ir vajadzīgas investīcijas videi nekaitīgu tehnoloģiju, procesu un prasmju pētniecībā un inovācijā, tostarp, lai nodrošinātu Savienības konkurētspēju nākotnes klimatneitrālajā ekonomikā, un šajā sakarībā uzsver, ka programmai “Apvārsnis Eiropa” ir jānodrošina pietiekami resursi; uzskata, ka ir svarīgi sniegt MVU pienācīgu atbalstu, lai palielinātu to lomu pētniecībā un inovācijā; uzskata, ka Savienībai ir pilnībā jāizmanto Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), lai modernizētu un savienotu savu transporta un enerģētikas infrastruktūru un palielinātu to ilgtspēju, tādējādi stiprinot ES enerģētisko drošību un autonomiju un tālāk attīstītu enerģētikas savienību, izmantojot dalībvalstu savstarpējo savienojamību; tādēļ uzskata, ka EISI ir jānodrošina pietiekami resursi; turklāt uzsver humānās palīdzības programmas nozīmi;

11.

pieņem zināšanai Komisijas iesniegtos tiesību aktu priekšlikumus par Eiropas mikroshēmu aktu un drošas savienojamības programmu; atgādina par principu, ka jaunas programmas nedrīkst radīt uz esošo programmu rēķina, un atkārtoti pauž savu jau sen zināmo nostāju, ka jaunas iniciatīvas būtu jāfinansē, izmantojot jaunus resursus; plāno rūpīgi izvērtēt minēto priekšlikumu ietekmi uz budžetu un to ietekmi uz 2023. gada budžeta procedūru;

12.

uzskata, ka, lai nodrošinātu Savienības konkurētspēju, ir būtiski turpināt ekonomikas un publiskā sektora digitalizāciju; uzskata, ka, lai sekmīgi īstenotu digitālo pārkārtošanos, ir jāveic pētniecības un inovācijas centieni pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, ievērojamas investīcijas digitālajā infrastruktūrā, izmantojot EISI digitalizācijas sadaļu, un jāsniedz atbalsts tādās jomās kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība un ES augstas veiktspējas datošana, izmantojot programmu “Digitālā Eiropa”; norāda, ka ir jānovērš digitālo prasmju trūkums, veicinot padziļinātas digitālās prasmes un iekļaujošu mācīšanos; uzsver, ka ir vajadzīgi profesionāli pārveides instrumenti; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu un sinerģijas starp ES programmām, lai radītu apstākļus revolucionāru tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai tirgū un lai Eiropas ekonomika un publiskais sektors varētu būt digitālās pārkārtošanās un konkurences priekšgalā;

13.

atzīst Savienības finansēšanas programmu devumu ekonomikas atveseļošanā, bezdarba apkarošanā un investīciju stimulēšanā, un jo īpaši MVU un jaunuzņēmumu atbalstīšanā; atgādina, ka MVU joprojām ir Eiropas ekonomikas balsts un tiem arī turpmāk ir būtiska nozīme darbvietu un izaugsmes radīšanā; uzsver programmu InvestEU un tās MVU sadaļu, kā arī programmas sniegto iespēju pandēmijas negatīvi ietekmētajiem MVU saņemt kapitāla atbalstu; uzsver, ka ir jāveicina labi funkcionējošs vienotais tirgus, piešķirot pietiekamu finansējumu, lai garantētu patērētāju aizsardzību, palielinātu mazo uzņēmumu konkurētspēju, attīstot digitālās un uzņēmējdarbības prasmes, uzlabotu piekļuvi tirgiem, izmantotu Erasmus jaunajiem uzņēmējiem un vēl vairāk paplašinātu iespējas izveidot un izvērst jaunuzņēmumus;

14.

pauž solidaritāti ar tiem, kas strādā pandēmijas smagi skartajās nozarēs, jo īpaši tūrisma, viesmīlības, kultūras un radošajās nozarēs; uzsver, ka šīs nozares ir būtisks Savienības ekonomikas balsts un tajās, jo īpaši MVU un ģimenes uzņēmumos, ir nodarbināta ievērojama daļa Savienības darbaspēka; uzskata, ka šīm nozarēm būtu jāsaņem lielāks dalībvalstu un Savienības atbalsts, tostarp izmantojot ANM, un aicina veikt papildu pasākumus attiecībā uz šīm nozarēm un nodrošināt pietiekamu finansējumu saistītajām ES programmām; stingri prasa, ka gadījumā, ja jaunais Eiropas “Bauhaus” (NEB) tiktu pārveidots par ilgtermiņa iniciatīvu vai programmu, tam būtu vajadzīgi jauni resursi; atkārtoti pauž vilšanos par to, ka netika izpildīta Parlamenta prasība izveidot īpašu ES tūrisma programmu;

Tiesiskuma, ES vērtību un pamattiesību un to piemērošanas veicināšana

15.

uzskata, ka, lai nezaudētu Savienības uzticamību, ir būtiski nodrošināt Savienības līdzekļu pareizu izmantošanu un veikt visus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses; uzsver, ka pastāv nepārprotama saikne starp tiesiskuma ievērošanu un efektīvu Savienības budžeta izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem; uzskata, ka Regula (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai būtu jāpiemēro nekavējoties un pilnībā, kā to ir vairākkārt prasījis Parlaments; pauž nožēlu par to, ka Komisija regulu vēl nav īstenojusi, neraugoties uz to, ka tā stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, un uzsver, ka regula pilnībā atbilst ES Līgumiem, kā apstiprināts Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 16. februāra spriedumos (19); sagaida, ka Komisija nekavējoties piemēros regulas 6. panta 1. punktu attiecībā uz dalībvalstīm, kurām jau ir nosūtītas informatīvas vēstules, kā noteikts regulas 6. panta 4. punktā; uzskata, ka būtu jāpiešķir pienācīgi resursi aģentūrām un struktūrām, kas darbojas šajā jomā, piemēram, Eiropas Prokuratūrai (EPPO), jo īpaši ņemot vērā, ka pastāvīgi palielinās to darba slodze, tostarp ANM izdevumu uzraudzības un kontroles jomā;

16.

uzsver, ka tiesiskums aizsargā pārējās pamatvērtības, uz kurām balstās Savienība, un ir nesaraujami saistīts ar demokrātijas un pamattiesību ievērošanu; pauž dziļas bažas par tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību, tostarp tiesu iestāžu neatkarības, varas dalīšanas, korupcijas apkarošanas un mediju neatkarības un brīvības būtisko pasliktināšanos konkrētās dalībvalstīs; uzsver, cik svarīga ir programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, kas jo īpaši aizsargā un veicina ES līgumos un ES Pamattiesību hartā noteiktās tiesības un vērtības, kā arī saglabā un pilnveido iedzīvotāju iesaisti un izglītošanu un atklātu, tiesībās balstītu, demokrātisku, vienlīdzīgu un iekļaujošu sabiedrību; tādēļ aicina šai programmai piešķirt vērienīgu resursu apjomu; atgādina, ka valstu tiesu iestāžu sadarbībai ir liela nozīme tiesiskuma stiprināšanā Savienībā; prasa piešķirt pienācīgu finansējumu programmai “Tiesiskums”;

Lielākas iespējas visiem un jo īpaši jauniešiem visā Savienībā

17.

atzīst, ka Covid-19 krīze ir ļoti negatīvi ietekmējusi jauniešus, viņu nodarbinātības izredzes, darba apstākļus un garīgo veselību, kas savukārt ir samazinājis viņu iespējas un izredzes un paplašinājis izglītības plaisu; šajā sakarībā norāda uz profesionālās izglītības un apmācības nozīmi; pauž stingru pārliecību, ka 2023. gada budžetā būtu jākoncentrējas uz jaunatni, lai turpinātu Eiropas Jaunatnes gada 2022 iesākto darbu un paredzētu konkrētus pasākumus un politiku, kas būtu jāturpina 2023. gadā; vērš uzmanību uz to, cik svarīga ir programma Erasmus+, un uzsver, ka ir ārkārtīgi būtiski nodrošināt pietiekamus finanšu resursus šai konkrētajai programmai, kuras veiksmīgais devums Savienībā pieejamo izglītības, apmācības un darba iespēju paplašināšanā nav apstrīdams un kura ir sniegusi taustāmus rezultātus; uzskata, ka tai būtu jākļūst iekļaujošākai un jāpiedāvā lielākas iespējas un vienlīdzīga piekļuve visiem, jo īpaši cilvēkiem no nelabvēlīgas vides, kā arī no lauku un attāliem apgabaliem;

18.

uzsver, ka ir jārod ilgtspējīgi un ilgtermiņa risinājumi, kā sekmīgi risināt strukturālās demogrāfiskās problēmas un mazināt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no lauku, attāliem un mazāk attīstītiem ES apgabaliem; uzsver, ka ir vajadzīgi finanšu resursi, lai atdzīvinātu un radītu kvalitatīvas vietējās nodarbinātības iespējas apgabalos, kas cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās; uzsver ES budžeta izšķirošo nozīmi Eiropas Sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un vietējo un reģionālo sociālo pasākumu stiprināšanā, sociālā dialoga sekmēšanā un visu iedzīvotāju piekļuves nodrošināšanā tādiem svarīgiem pakalpojumiem kā veselības aprūpei, mobilitātei, pilnvērtīgam uzturam un pienācīgam mājoklim;

19.

norāda uz nepieciešamību stiprināt Eiropas Solidaritātes korpusu, kas palīdz jauniešiem iegūt praktisku pieredzi citā dalībvalstī, tādējādi palielinot viņu nodarbināmību un dzīves iespējas; atgādina, cik svarīgi ir pienācīgi finansēt jauniešiem un bērniem paredzētos ES pasākumus un darbības, jo īpaši tos, kurus īsteno ar ESF+, ReactEU un ANM; atgādina, ka Komisijai būtu regulāri jāziņo par to, kā tiek īstenots ieteikums par Eiropas Garantijas bērniem un pastiprinātas Garantijas jauniešiem izveidi;

20.

atgādina, ka pandēmija ir smagi skārusi arī vecāka gadagājuma cilvēkus; uzstāj, ka 2023. gada budžetā būtu jāsniedz pietiekams atbalsts visneaizsargātākajām personām un jāaizsargā viņu labbūtība, cieņa un pamattiesības; norāda, ka programma Erasmus+ piedāvā iespējas pieaugušajiem un senioriem, un aicina Komisiju nodrošināt, lai viņi to plašāk izmantotu; norāda, ka ES budžets palīdz nodrošināt vecāka gadagājuma cilvēkiem piekļuvi sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, mobilitātei un brīvprātīgā darba iespējām; aicina ES racionalizēt un pastiprināt vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētās darbības saskaņotā sistēmā, kas saistīta ar ES programmu sniegto finansējumu;

Spēcīgāka Savienība tās iedzīvotājiem un pasaulē

21.

pauž visstingrāko nosodījumu par Krievijas Federācijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto iebrukumu Ukrainā un visiem mēģinājumiem destabilizēt ES partnerus austrumu kaimiņvalstīs, kā arī Baltkrievijas iesaistīšanos šajā agresijā; uzsver, ka Savienībai arī turpmāk jābūt vienotai, un šajā sarežģītajā situācijā aicina pastiprināt sadarbību un solidaritāti starp dalībvalstīm; mudina Savienību garantēt ievērojamu finansējumu pašreizējās krīzes ģeopolitisko seku novēršanai, tostarp atbalstu humānās palīdzības un sagatavotības pasākumu īstenošanai bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs un austrumu kaimiņvalstīs; atgādina, ka Savienības stabilitāte ir atkarīga arī no tās kaimiņvalstu stabilitātes;

22.

atgādina par savu rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu un aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus pieejamos finanšu līdzekļus Ukrainas atbalstam; šajā sakarībā atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Miera mehānisma izmantošanai; aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis sniegt Parlamentam agrīnus un pārredzamus ziņojumus un informāciju par šo jautājumu; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar ANO humānās palīdzības aģentūrām un citām starptautiskajām partnerorganizācijām sniegt Ukrainai turpmāku ārkārtas humāno palīdzību; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargātām grupām, minoritātēm, sievietēm un bērniem, jo viņi īpaši cieš konflikta situācijās un viņiem ir vajadzīga īpaša aizsardzība un atbalsts; aicina Komisiju apsvērt visus pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu ar attiecīgajām ES programmām, jo īpaši saistībā ar sociālajiem un medicīniskajiem pakalpojumiem un izglītību;

23.

atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu visu Austrumu partnerības valstu suverenitātei un teritoriālajai integritātei un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šīs valstis, jo īpaši Moldovas Republiku, pagaidu patvēruma nodrošināšanā bēgļiem no Ukrainas; atkārtoti uzsver, ka dalībvalstīm ir jābūt solidārām, pārvietojot Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā iebraukušos Ukrainas bēgļus uz citām dalībvalstīm;

24.

atzīst sankciju nozīmi un to, cik ir svarīgi, lai Savienība tās vienoti piemērotu, un aicina Komisiju apzināt un sekmēt līdzekļus un veidus, kā risināt šo sankciju radītās ekonomiskās un sociālās sekas ES teritorijā;

25.

uzsver paplašināšanās politikas stratēģisko nozīmi Rietumbalkānu valstīs un uzsver nepieciešamību nodrošināt pienācīgu finansējumu Rietumbalkānu valstīm un austrumu un dienvidu kaimiņreģiona valstīm, jo īpaši tām, kuras īsteno asociācijas nolīgumus ar ES, un tādā veidā atbalstīt visaptverošas politiskās un sociālekonomiskās reformas un stiprināt pilsonisko sabiedrību un tiesiskumu, kā arī palīdzēt atgūties no Covid-19 krīzes un tās ilgtermiņa ekonomiskajām sekām; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finanšu atbalstu tehniskajai palīdzībai, lai uzlabotu ES finansējuma apguvi šajos reģionos;

26.

sagaida, ka patvēruma un migrācijas jautājumi arī turpmāk ieņems nozīmīgu vietu ES darba kārtībā, ne tikai pašreizējās krīzes kontekstā; uzsver, ka ir nepieciešams pastāvīgs finansiāls atbalsts patvēruma meklētāju uzņemšanai, reģistrācijai, pārbaudei un integrācijai un jānodrošina pienācīgs finansējums Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda konkrētajiem mērķiem, lai nodrošinātu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pienācīgu īstenošanu; uzsver, ka šīs sistēmas pamatā jābūt solidaritātei un kopīgai atbildībai, t. i., tā nedrīkst nesamērīgi pārslogot dažas dalībvalstis, cilvēktiesību ievērošanai, integrācijas veicināšanai, likumīgas migrācijas regulējuma izveidei, kā to pieprasījis Parlaments, cilvēku tirdzniecības apkarošanai un labākām sistēmām efektīvai, drošai un cieņpilnai personu atgriešanai un brīvprātīgas atgriešanās procesam saskaņā ar ES vērtībām un starptautiskajām saistībām; turklāt prasa piešķirt pienācīgu finansējumu Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam, lai stiprinātu robežu pārvaldības sistēmas;

27.

uzsver, ka ir jānodrošina, lai to personu vai vienību sarakstā, kuriem piemēro ES ierobežojošos pasākumus, nebūtu ES finansējuma saņēmēji (tostarp līgumslēdzēji vai apakšuzņēmēji, darbsemināru vai apmācību dalībnieki un trešās personas);

28.

uzsver, ka Savienībai ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai reaģētu uz lielām krīzēm un ilgtermiņa izaicinājumiem tās kaimiņvalstīs un visā pasaulē, un vienlaikus atgādina, ka DFS 6. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms jau tā ir pārāk mazs un pašreizējās DFS pārskatīšana ir nenovēršama; prasa piešķirt pietiekamu finansējumu Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam, lai tie varētu pildīt savu būtisko lomu ilgtspējīgas un demokrātiskas attīstības un politisko un ekonomisko reformu veicināšanā, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībā, vēlēšanu procesu atbalstīšanā un sociālo un klimata problēmu un migrācijas pamatcēloņu risināšanā; norāda uz nepieciešamību sniegt pastāvīgu atbalstu bēgļiem, jo īpaši Turcijā un plašākā reģionā, un reaģēt uz notikumiem Afganistānā, un vienlaikus atkārto, ka Savienības budžetam nevajadzētu būt vienīgajam finansējuma avotam; aicina ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) 2023. gadā piešķirt vērienīgu finansējumu no ES budžeta, lai tā varētu pienācīgi atbalstīt reģionālo stabilitāti un stiprināt palestīniešu bēgļu noturību; uzsver humānās palīdzības programmas nozīmi un norāda, ka resursi nepalielinās atbilstīgi rekordaugstajām vajadzībām; tādēļ prasa, lai tai tiktu piešķirts lielāks finansējums un lai dalībvalstis palielinātu humāno palīdzību;

29.

atkārtoti pauž viedokli, ka Savienības rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem līdzekļiem, lai reaģētu uz negaidītām norisēm ES un ārpus tās; tādēļ aicina Komisiju padziļināti analizēt pašreizējo problēmu dažādās sekas un to ietekmi uz 2023. gada budžeta procedūru un visu DFS 2021.–2027. gadam un novērtēt, vai būtu lietderīgi pārskatīt DFS;

30.

uzskata, ka pēdējais Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugums ir vēl viens pierādījums tam, ka būtu jādara vairāk, lai vakcinētu visu pasauli; atgādina par triju iestāžu vienošanos 2022. gada budžeta ietvaros līdz 2022. gada jūnija beigām izvērtēt, kā norit reaģēšana uz pandēmiju, jo īpaši starptautiskā vakcinācija, un nekavējoties veikt visus nepieciešamos pasākumus;

31.

uzsver, ka aizvien vairāk kļūst nepieciešams sniegt pienācīgu finansiālo atbalstu Savienības drošības un aizsardzības jomai, tostarp ar Eiropas Aizsardzības fondu, kas atbalsta pētniecību un izstrādi aizsardzības nozarē; aicina vairāk censties pastiprināt izvietojamību un operatīvo efektivitāti un uzlabot militāro mobilitāti, arī nolūkā stiprināt stabilitāti ES kaimiņvalstīs un ārpus tām un novērst hibrīddraudus un kiberdraudus; uzskata, ka šādi centieni palielinātu Savienības stratēģisko autonomiju un stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju; turklāt prasa piešķirt pienācīgu finansējumu Iekšējās drošības fondam;

32.

stingri atbalsta ES centienus novērst augošos drošības apdraudējumus, piemēram, dezinformācijas, tostarp dezinformācijas tiešsaistē, pret ES īstenotu viltus ziņu kampaņu, terorisma, radikalizācijas un vardarbīga ekstrēmisma izplatību ES un tās kaimiņvalstīs; uzskata, ka finansējuma piešķīrumiem būtu jāatspoguļo draudu mainīgā būtība un nepieciešamība novērst to pamatcēloņus un nodrošināt Savienības centienu labāku koordināciju šajā jomā;

33.

aicina Padomi un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai pabeigtu visu to dalībvalstu, jo īpaši Rumānijas, Bulgārijas un Horvātijas, integrāciju Šengenas zonā, kuras atbilst visām tehniskajām prasībām; uzskata, ka ekonomiskā izaugsme un labklājība, iekšējā drošība, ES ārējo robežu aizsardzība, pamattiesības, Šengenas zonas pienācīga darbība un pārvietošanās brīvība ES teritorijā ir nesaraujami saistītas un savstarpēji izdevīgas jomas; uzskata, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums, personāls un personāla apmācība visām aģentūrām, kas darbojas pamattiesību, patvēruma, drošības, tiesiskuma un integrētas robežu pārvaldības jomā; atgādina, ka Šengenas zona tās dalībvalstīm sniedz ekonomisku labumu;

Transversāli jautājumi

34.

atgādina, ka ES Atveseļošanas instrumenta (ESAI) finansēšanas izmaksas ir jāsedz no Savienības budžeta, tostarp izmantojot pietiekamus ieņēmumus no jaunajiem pašu resursiem, un ka šim nolūkam būtu jāparedz vajadzīgas un savlaicīgas apropriācijas; uzsver, ka izdevumu programmu finansējumu nevajadzētu izmantot, lai segtu neparedzētas ESAI finansēšanas izmaksas; uzskata, ka budžeta lēmējinstitūcijai ir visas pilnvaras pieņemt lēmumu par jebkuras ES programmas pastiprināšanu, tostarp gadījumos, kad ESAI finansēšanas izmaksas ir zemākas nekā paredzēts; atgādina, ka Parlamenta, Padomes un Komisijas 2021. gada 15. novembrī samierināšanas laikposmā pieņemtais kopējais paziņojums par ESAI finansiālajām izmaksām 2022. gadā attiecas uz 2022. gada budžeta procedūru un nerada precedentu; atgādina, ka visus turpmākos lēmumus var pieņemt tikai ikgadējās budžeta procedūras laikā;

35.

atgādina, ka Savienības iestādes Iestāžu nolīgumā vienojās par juridiski saistošu ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, lai nodrošinātu ES atveseļošanas plāna līdzekļu pamatsummas un saistīto procentu pilnu atmaksu, nemazinot DFS paredzētos programmu izdevumus vai investīciju instrumentus un vienlaikus ievērojot universāluma principu; atzinīgi vērtē Komisijas 2021. gada 22. decembrī iesniegto finanšu paketi, ar ko tiek atjaunināts lēmums par pašu resursiem (20), tajā iekļaujot trīs jaunus pašu resursus: oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, emisiju tirdzniecības sistēmu un lielāko un ienesīgāko daudznacionālo uzņēmumu atlikušās peļņas daļu; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi virzīties uz priekšu šīs finanšu paketes pieņemšanā; tādēļ prasa, lai Padome ievērotu saskaņoto grafiku un panāktu progresu attiecībā uz pirmo pašu resursu grozu līdz 2023. gada budžeta procedūras pabeigšanai; aicina Komisiju līdz 2023. gada decembrim iesniegt priekšlikumu par otro jauno pašu resursu grozu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus NextGenerationEU atmaksai; atgādina, ka 2023. gads būs otrais gads, kad saskaņā ar DFS regulas 5. pantu tiks piemērota konkrētām programmām paredzētā korekcija;

36.

norāda, ka pētniecības jomā tika atcelts neparedzēti daudz saistību (vairāk nekā 469 miljoni EUR) tādā līmenī, kāds DFS nolīgumā nebija prognozēts un līdz ar to paredzēts; uzskata, ka saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu būtu jādara pieejamas visas pētniecības jomā atceltās saistības; paredz atceltās saistības, kas papildina summas, kuras Komisijai jāiekļauj budžeta projektā, koncentrēt dažām galvenajām politikas prioritātēm;

37.

ar nepacietību gaida pārskatītās klimata uzraudzības metodikas piemērošanu 2023. gada budžeta projektam saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un snieguma ziņojumā ietverto ziņojumu par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu; sagaida, ka Komisija pēc iespējas drīzāk pieņems efektīvu, pārredzamu un visaptverošu metodiku bioloģiskās daudzveidības izsekošanai, paturot prātā 2024., 2026. un 2027. gadam izvirzītos mērķrādītājus; aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā visus attiecīgos konstatējumus un ieteikumus, lai panāktu turpmāko izdevumu pilnīgu pārredzamību un noteiktu skaidrāku saikni starp klimata un bioloģiskās daudzveidības izdevumiem un to faktisko ietekmi, tostarp piemērojot iznākuma un rezultātu rādītājus; aicina Parlamentu pilnībā iesaistīt metodiku izstrādē, kā noteikts iestāžu nolīgumā; sagaida, ka Komisija pirms 2023. gada budžeta projekta publicēšanas apspriedīsies ar Parlamentu par bioloģiskās daudzveidības metodiku;

38.

aicina Komisiju izstrādāt metodiku sociālo izdevumu izsekošanai ES budžetā, pamatojoties uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem;

39.

atkārtoti norāda, ka Covid-19 izraisītā ekonomiskā un sociālā krīze ir nesamērīgi skārusi sievietes, tostarp ir palielinājies ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumu skaits; tādēļ prasa paredzēt ievērojamu finansējumu programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” sadaļai “Daphne”; prasa piešķirt papildu finansējumu ES budžetā tam, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un novērstu diskrimināciju, jo īpaši pret sievietēm un LGBTI+ personām, un aicina Komisiju veicināt lielāku sinerģiju starp ES programmām šajās jomās; prasa piešķirt ievērojamus resursus, lai atbalstītu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību aizsardzību, veicināšanu un vispārēju pieejamību un atbalstītu sieviešu cilvēktiesību aizstāvjus;

40.

atgādina, ka Komisijai ne vēlāk kā 2023. gada 1. janvārī ir jāievieš metodika, pēc kuras mēra izdevumus, kas saistīti ar dzimumu līdztiesības, kā arī tiesību un vienlīdzīgu iespēju visiem veicināšanu, un līdztekus ir sistemātiski jāvāc, jāziņo un jānovērtē pēc dzimuma sadalīti dati; uzsver, ka dzimumu līdztiesības aspektu ir svarīgi īstenot un integrēt kā horizontālu principu visās ES darbībās, politikas virzienos un programmās; uzsver aģentūru un struktūru svarīgo lomu šajā jomā un nepieciešamību nodrošināt pienācīgu finansējumu un personālu to uzdevumu veikšanai; aicina Komisiju ātri ieviest ES dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam;

41.

atgādina par svarīgo darbu, ko veic decentralizētās aģentūras; uzskata, ka aģentūrām ir jābūt pienācīgi nodrošinātām ar personālu un pietiekamiem resursiem, lai tās varētu veikt savus uzdevumus; atgādina, ka aģentūru uzdevumi attīstās saskaņā ar politikas prioritātēm, un uzsver, ka jaunu pienākumu gadījumā ir jāpiešķir jauni resursi;

42.

uzskata, ka 2023. gada budžetā būtu jāiekļauj pietiekams maksājumu apropriāciju līmenis gan jauno programmu īstenošanai, gan iepriekšējo programmu pabeigšanai, arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka Savienības budžets sniedz nepieciešamo ekonomisko stimulu; pamatojoties uz iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmās gūto pieredzi, uzsver, ka ir jāpaātrina programmu īstenošana, lai izvairītos no maksājumu uzkrāšanās DFS perioda otrajā pusē;

43.

uzskata, ka, īstenojot Konferences par Eiropas nākotni ieteikumus, būtu jādara pieejamas nepieciešamās apropriācijas;

44.

uzsver izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību (IP un SD) nozīmi jaunu politikas iniciatīvu izmēģināšanā un pamatu likšanā turpmākām Savienības darbībām; tādēļ paredz ierosināt IP un SD paketi atbilstīgi savām politikas prioritātēm un Komisijas novērtējumam; cer, ka Komisija, pamatojoties uz juridisku un finansiālu novērtējumu, objektīvi izvērtēs izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību priekšlikumus, un vēlas saņemt precīzus un detalizētus paskaidrojumus, ja projekts tiek uzskatīts par ES programmu un politikas jomu aptverošu projektu, sniedzot konkrētus piemērus par ES darbībām, kas tiek uzskatītas par tādām, kas aptver priekšlikumus; aicina Komisiju nodrošināt, ka budžetā pieņemtie IP un SD tiek pilnībā, savlaicīgi un sadarbībā ar Parlamentu īstenoti un padarīti pamanāmāki, lai maksimāli palielinātu to ietekmi;

o o

45.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.

(3) OV C 444 I, 22.12.2020., 1. lpp.

(4) OV C 444 I, 22.12.2020., 2. lpp.

(5) OV C 444 I, 22.12.2020., 3. lpp.

(6) OV C 444 I, 22.12.2020., 4. lpp.

(7) OV C 444 I, 22.12.2020., 5. lpp.

(8) OV C 444 I, 22.12.2020., 6. lpp.

(9) OV C 445, 29.10.2021., 240. lpp.

(10) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(11) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

(12) OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.

(13) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.

(14) OV C 494, 8.12.2021., 2. lpp.

(15) OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.

(16) OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.

(17) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0052.

(18) OV L 45, 24.2.2022., 1. lpp.

(19) 2022. gada 16. februāra spriedumi lietā C-156/21 Ungārija/ Parlaments un Padome, ECLI:EU:C:2022:97 un lietā C-157/21 Polija/ Parlaments un Padome, ECLI:EU:C:2022:98.

(20) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).