<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-335/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0335</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:424">EU:C:2020:424</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT> secinājumi – Lieta C‑335/19</HT></P><P>E.</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Juliane Kokott</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200604">2020. gada 4. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – vācu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑335/19</HT></P><P>E<HT TYPE="ITALIC">. Sp. z o.o.</HT> <HT TYPE="ITALIC">Sp. k.</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Minister Finansów</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Naczelny Sąd Administracyjny</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu tiesību akti</KEYWORD><KEYWORD>Pievienotās vērtības nodoklis</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2006/112/EK</KEYWORD><KEYWORD>90. un 185. pants</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļa bāzes samazināšana</KEYWORD><KEYWORD>Pilnīga vai daļēja cenas nesamaksa</KEYWORD><KEYWORD>Nepieciešamība, lai pakalpojuma saņēmējs nebūtu maksātnespējīgs vai netiktu likvidēts</KEYWORD><KEYWORD>Sākotnējā priekšnodokļa atskaitījuma atbilstoša koriģēšana</KEYWORD><KEYWORD>Korekcijas brīdis</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar kādiem nosacījumiem nodokļu maksātājs var koriģēt savu nodokļu parādu, ja darījumu partneris tam nav samaksājis? Galu galā tas ir jautājums, kuru Tiesa atkārtoti ir aplūkojusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190703">2019. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">UniCredit Leasing</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑242/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:558">EU:C:2019:558</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181206">2018. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tratave</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑672/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:989">EU:C:2018:989</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150702">2015. gada 2. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NLB Leasing</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑209/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:440">EU:C:2015:440</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140903">2014. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">GMAC UK</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑589/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2131">EU:C:2014:2131</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140515">2014. gada 15. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Almos Agrárkülkereskedelmi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑337/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:328">EU:C:2014:328</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); 2012. gada 26. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kraft Foods Polska</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑588/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:40">EU:C:2012:40</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970703">1997. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Goldsmiths</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑330/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:339">EU:C:1997:339</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas parāda būtisku netiešās nodokļu sistēmas problēmu, it īpaši tad, ja ir iesaistīti divi uzņēmumi. Proti, pakalpojuma sniedzēja nodokļu parāda koriģēšana atbilst pakalpojuma saņēmēja jau veikta priekšnodokļa atskaitījuma koriģēšanai. Tas parasti tiek atteikts, ja pakalpojumu saņēmējs atrodas maksātnespējas procesā vai vispār jau tiek likvidēts. Tad valsts neko nesaņem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Polijas likumdevējs izslēdz šo nodokļu ieņēmumu apdraudējumu, ļaujot koriģēt pakalpojuma sniedzēja nodokļu parādu tikai tad, ja korekcijas brīdī attiecībā uz pakalpojuma saņēmēju vēl nenotiek maksātnespējas process vai tas netiek likvidēts. Tādējādi pakalpojumu sniedzējs uzņemas risku, ka būs jāmaksā nodoklis, kuru tas pat nav varējis iekasēt. Tiesai ir jāizlemj, vai tas ir saderīgi ar tā kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>nodokļa iekasētāja valsts labā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Šajā nozīmē it īpaši skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2008. gada 21. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Netto Supermarkt</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑271/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:105">EU:C:2008:105</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19931020">1993. gada 20. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Balocchi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑10/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:846">EU:C:1993:846</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> funkciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Polijas un Savienības leģitīmās intereses novērst PVN nemaksāšanu var tikt ņemtas vērā arī citos veidos. Līdz ar to Tiesai būtu jāizmanto šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai lemtu arī par brīdi, kad pakalpojuma saņēmējs koriģē atskaitījumu, ja pēdējais minētais vēl nav samaksājis atlīdzību un tātad vispār nav samaksājis PVN.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Atbilstošās Savienības tiesību normas ir Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>PVN direktīva<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) 73., 90, 184., 185. un 273. pants<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>PVN direktīvas 73. pantā ir noteikta nodokļa bāze:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, uz ko neattiecas 74. līdz 77. pants, summa, kurai uzliek nodokli, ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas, tostarp subsīdijas, kas tieši saistītas ar šo darījumu cenām.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>PVN direktīvas 90. pantā ir reglamentēta nodokļa bāzes vēlāka grozīšana un juridiskās sekas attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="090.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Anulēšanas, atteikuma vai pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā, vai arī ja cenu samazina pēc tam, kad notikusi piegāde, saskaņā ar dalībvalstu paredzētajiem noteikumiem attiecīgi samazina summu, kurai uzliek nodokli.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="090.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā dalībvalstis var atkāpties no 1. punkta.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>PVN direktīvas 184. un 185. pants attiecas uz pakalpojumu saņēmēja priekšnodokļa atskaitījuma koriģēšanu vēlāku grozījumu gadījumā. 184. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Sākotnējo atskaitīšanu koriģē, ja atskaitīšana ir lielāka vai mazāka par to, uz kādu nodokļa maksātājam bijušas tiesības.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>PVN direktīvas 185. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="185.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Koriģēšanu veic jo īpaši, ja pēc PVN atmaksāšanas mainās sastāvdaļas, kas izmantotas, lai noteiktu atskaitāmo summu, piemēram, ja ir anulēti pirkumi vai saņemti cenu samazinājumi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="185.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Atkāpjoties no 1. punkta, nekoriģē darījumus, kas paliek pilnīgi vai daļēji neapmaksāti, vai pienācīgi pierādītos vai apstiprinātos īpašuma iznīcināšanas, zuduma vai zādzības gadījumos, kā arī darījumus, kas attiecas uz preču izmantošanu, lai sniegtu mazas vērtības dāvanas vai dotu paraugus, kā minēts 16. pantā.</ALINEA><ALINEA>Tomēr dalībvalstis var prasīt, lai koriģē darījumus, kas paliek pilnīgi vai daļēji neapmaksāti, vai zādzības gadījumos.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>PVN direktīvas 273. pantā ir paredzētas dalībvalstu iespējas, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā utml.:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Dalībvalstis var uzlikt citus pienākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pareizi iekasētu PVN un novērstu krāpšanu, saskaņā ar prasību par vienādu režīmu iekšzemes darījumiem un darījumiem starp dalībvalstīm, ko veic nodokļa maksātāji, ar noteikumu, ka šādi pienākumi tirdzniecībā starp dalībvalstīm nerada formalitātes, šķērsojot robežas.</ALINEA><?PAGE NO="3"?><ALINEA>Pirmajā daļā paredzēto izvēles iespēju nevar izmantot tam, lai noteiktu citus ar rēķinu sagatavošanu saistītus pienākumus papildus tiem, kas noteikti 3. nodaļā.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Polijas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Šīs Savienības tiesību prasības Polijas tiesībās tika transponētas ar <DATE ISO="20040311">2004. gada 11. marta</DATE> Likumu par preču un pakalpojumu nodokli (<HT TYPE="ITALIC">Ustawa o podatku od towarów i usług</HT>; <HT TYPE="ITALIC">Dz</HT>. <HT TYPE="ITALIC">U</HT>. 2011, Nr. 177, 1054. pozīcija, ar grozījumiem; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>PVN likums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Saskaņā ar PVN likuma 89.a pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="089A.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Nodokļu maksātājs var koriģēt nodokļa bāzi un nodokli, kas jāmaksā par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu valsts teritorijā, saistībā ar parādiem, ja ir atzīts par ticamu, ka tie nav atgūstami. Korekcija attiecas arī uz nodokļa bāzi un nodokļa summu par parāda summas daļu, ja ir atzīts par ticamu, ka tā nav atgūstama.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="089A.001A"><NO.PARAG>1.a</NO.PARAG><ALINEA>Tiek atzīts par ticamu, ka parāds nav atgūstams, ja parāds nav samaksāts vai jebkādā veidā cedēts 150 dienu laikā no līgumā vai rēķinā norādītā maksājuma termiņa beigām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="089A.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>1. punktu piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana ir veikta 15. panta 1. punktā minētajam nodokļu maksātājam, kurš reģistrēts kā aktīvs PVN maksātājs un uz kuru neattiecas maksātnespējas process un tas netiek likvidēts;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>dienā pirms nodokļu deklarācijas iesniegšanas dienas, kurā tiek veiktas 1. punktā minētās korekcijas:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>kreditors un parādnieks ir reģistrēti kā aktīvi PVN maksātāji,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>attiecībā uz parādnieku nenotiek maksātnespējas process un tas netiek likvidēts;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>ir pagājuši mazāk nekā divi gadi kopš rēķina, kas apliecina prasījumu, izdošanas, sākot no rēķina izrakstīšanas gada beigām;</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="089A.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta 1. punktā minēto koriģēšanu var veikt, iesniedzot nodokļu deklarāciju par norēķinu laikposmu, kurā tiek atzīts par ticamu, ka parāds nav atgūstams, ar nosacījumu, ka līdz brīdim, kad kreditors iesniedz nodokļu deklarāciju par šo laikposmu, tas nav nedz samaksāts, nedz jebkādā formā cedēts.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="089A.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ja pēc nodokļu deklarācijas, ar kuru ir veikta 1. punktā minētā koriģēšana, iesniegšanas parāds ir ticis samaksāts vai jebkādā formā cedēts, kreditoram rēķinā ir jāpalielina maksājamā nodokļa bāze un summa par laikposmu, kurā parāds ir ticis samaksāts vai cedēts. Ja ir samaksāta parāda daļa, atbilstoši šai daļai ir jāpalielina maksājamā nodokļa bāze un maksājamā nodokļa summa.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="089A.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Kreditoram vienlaikus ar nodokļu deklarācijas, ar kuru tas veic 1. punktā paredzēto korekciju, iesniegšanu ir jāinformē nodokļu iestādes, kuras jurisdikcijā tas atrodas, vadītājs, kā arī jānorāda koriģētās summas un parādnieks.</ALINEA><?PAGE NO="4"?><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="089A.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta 1.–5. punktu nepiemēro, ja starp kreditoru un parādnieku pastāv tāda veida attiecības, kādas minētas 32. panta 2.–4. punktā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="089A.008"><NO.PARAG>8.</NO.PARAG><ALINEA>Par valsts finansēm atbildīgais ministrs, izdodot noteikumus, paredz 5. punktā minētā paziņojuma paraugu [..].<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>PVN kodeksa 89.b pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="089B.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Gadījumā, ja maksājums, kas izriet no rēķina, kurš apliecina preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu valsts teritorijā, 150 dienu laikā no līgumā vai rēķinā norādītās maksājuma dienas nav samaksāts, parādniekam ir pienākums koriģēt atskaitīto priekšnodokli, kas izriet no šī rēķina, norēķinu periodā, kurā beidzas 150 dienas pēc līgumā vai rēķinā norādītā maksājuma termiņa beigām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="089B.001A"><NO.PARAG>1.a</NO.PARAG><ALINEA>1. punkta noteikumi netiek piemēroti, ja parādnieks parādu ir samaksājis vēlākais tā norēķinu perioda pēdējā dienā, kurā pagājušas 150 dienas no dienas, kad beidzies šī maksājuma samaksas termiņš.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="089B.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Gadījumā, ja parāds tiek daļēji samaksāts 150 dienu laikā no līgumā vai rēķinā norādītā maksājuma termiņa beigām, korekcija attiecas uz priekšnodokli par parāda nesamaksāto daļu. Attiecīgi tiek piemērots 1.a punkts.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="089B.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Gadījumā, ja parāds tiek samaksāts pēc 1. punktā minētās korekcijas veikšanas, nodokļa maksātājam ir tiesības palielināt priekšnodokļa summu, kas iekasēta par norēķinu periodu, kurā samaksāts parāds, par 1. punktā minēto nodokļa summu. Parāda daļējas samaksas gadījumā priekšnodokli attiecīgi var palielināt par šo daļu.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="089B.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Ja tiek konstatēts, ka nodokļu maksātājs nav izpildījis 1. punktā noteikto pienākumu, nodokļu iestādes vadītājs vai fiskālās kontroles iestāde nosaka papildu nodokļa saistības 30 % apmērā no nodokļa summas, kas izriet no neapmaksātajiem rēķiniem un kas nav koriģēta saskaņā ar 1. punktu. Attiecībā uz fiziskām personām, kuru atbildība iestājusies par to pašu darbību kā par nodokļu pārkāpumu vai par noziedzīgu nodarījumu nodokļu jomā, papildu nodokļu saistības netiek noteiktas.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti un prejudiciālā nolēmuma tiesvedība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatā esošais strīds ir balstīts uz E. <HT TYPE="ITALIC">sp. z o.o</HT>. (prasītāja pamatlietā; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>prasītāja<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) iesniegumu par individuālas interpretācijas sniegšanu <HT TYPE="ITALIC">Minister Finansów</HT> (finanšu ministrs, Polija).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Prasītāja ir reģistrēta kā aktīva PVN maksātāja. Tā sniedz nodokļu konsultāciju pakalpojumus par atlīdzību, tostarp ārvalstu saimnieciskās darbības subjektiem. Prasītāja vienam no tiem ir izsniegusi PVN rēķinu par sniegtajiem nodokļu konsultāciju pakalpojumiem, kas apliekami ar nodokļiem valsts teritorijā. Pakalpojumu sniegšanas brīdī tās klients bija reģistrēts kā aktīvs PVN maksātājs, un attiecībā<?PAGE NO="5"?> uz to nenotika maksātnespējas process un tas netika likvidēts. Līdz iesnieguma par individuālas interpretācijas sniegšanu iesniegšanai prasītāja nav saņēmusi rēķinā norādīto atlīdzību. Kopš rēķina izdošanas dienas vēl nav pagājuši vairāk nekā divi gadi. Tomēr noteiktais maksājuma termiņš bija pārsniegts par vairāk nekā 150 dienām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Iesnieguma par individuālas interpretācijas sniegšanu iesniegšanas brīdī parādnieks vēl bija reģistrēts kā aktīvs PVN maksātājs, bet pēc tam jau tika likvidēts. Savā iesniegumā par individuālas interpretācijas sniegšanu prasītāja vēlējās noskaidrot, vai šādā situācijā varēja koriģēt nodokļa bāzi un līdz ar to maksājamo nodokli par pakalpojumu sniegšanu valsts teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150112">2015. gada 12. janvāra</DATE> lēmumu finanšu ministrs konstatēja, ka tas nav iespējams. Viņš to pamatoja tādējādi, ka saskaņā ar PVN likuma 89.a panta 2. punkta 3) apakšpunktu tas, ka parādnieks tiek likvidēts, liedz koriģēt nodokļa bāzi un līdz ar to maksājamo nodokli. Tā kā PVN direktīvas 90. pantā paredzētais regulējums dalībvalstīm esot fakultatīvs, PVN likuma 89.a pants neesot pretrunā PVN direktīvas 90. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Prasītāja par šo lēmumu cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Wojewódzki Sąd Administracyjny w Szczecinie</HT> (Vojevodistes administratīvā tiesa Ščecinā, Polija). Prasītāja iesniedza kasācijas sūdzību par noraidošo spriedumu. <HT TYPE="ITALIC">Naczelny Sąd Administracyjny</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Polija) nolēma apturēt tiesvedību un saskaņā ar LESD 267. pantu uzdot Tiesai šādus divus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas 2006/112, it īpaši šīs direktīvas 90. panta 2. punkts, ņemot vērā nodokļu neitralitātes un samērīguma principus, ļauj valsts tiesību aktos ierobežot iespēju samazināt nodokļa bāzi daļējas vai pilnīgas nemaksas gadījumā tādēļ, ka parādniekam un kreditoram ir īpašs nodokļu maksātāja statuss?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Savienības tiesību akti it īpaši neaizliedz valsts tiesību aktos ieviest regulējumu, kas ļauj izmantot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>atvieglojumus neatgūstamu parādu dēļ<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniegšanas/preču piegādes dienā un dienā pirms nodokļu deklarācijas korekcijas iesniegšanas dienas ar mērķi izmantot šo atvieglojumu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>attiecībā uz parādnieku nenotiek ne maksātnespējas, ne likvidācijas process,</P></ITEM><ITEM><P>kreditors un parādnieks ir reģistrēti kā aktīvi PVN maksātāji?<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Tiesvedībā Tiesā rakstveida apsvērumus iesniedza prasītāja, Polija un Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Ar šiem diviem jautājumiem, uz kuriem, piekrītot Komisijas viedoklim, var sniegt kopīgu atbildi, iesniedzējtiesa jautā par to, kā ir jāinterpretē PVN direktīvas 90. pants. Precīzāk, tā vēlas noskaidrot, vai šis regulējums nepieļauj tādu tiesību normu, kāda ir paredzēta PVN likuma 89.a pantā. Tā uzskata, ka pakalpojuma saņēmēja maksātnespējas vai attiecīgi reģistrācijas neesamības gadījumā nodokļa bāzes korekcija nav iespējama pat tad, ja atlīdzība, par kuru ir vienošanās, nav tikusi samaksāta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Tomēr, tā kā tiesas uzdotie jautājumi katrā ziņā attiecas uz to, ka parādnieks (proti, pakalpojuma saņēmējs) korekcijas brīdī vairs nav reģistrēts kā aktīvs nodokļa maksātājs, jautājumi ir hipotētiski un līdz ar to nepieņemami<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Par šīm juridiskajām sekām skat. it īpaši spriedumu, 2019. gada 14. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vetsch Int. Transporte</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑531/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:114">EU:C:2019:114</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. No Tiesai iesniegtajiem faktiem izriet, ka gan pakalpojuma sniegšanas brīdī, gan iesnieguma iesniegšanas brīdī prasītājas parādnieks bija reģistrēts kā aktīvs nodokļa maksātājs. Šie jautājumi ir pieņemami tikai, ciktāl tie attiecas uz to, ka attiecībā uz saņēmēju jau notiek maksātnespējas vai likvidācijas process.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Atbilde uz šiem jautājumiem ir būtiski atkarīga no PVN direktīvas 90. panta mērķa (par to B sadaļā). Tas ierobežo dalībvalstu iespējas ierobežot nodokļa bāzes korekciju. Lai gan Tiesa kādā nolēmumā ir nospriedusi, ka PVN direktīvas 90. panta 2. punkts ļauj dalībvalstīm pirkuma cenas nemaksāšanas gadījumā izlemt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>vai arī šāds samazinājums šādā gadījumā nav pieļaujams<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140515">2014. gada 15. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Almos Agrárkülkereskedelmi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑337/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:328">EU:C:2014:328</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, šis lēmums tika tālāk attīstīts vēlākos nolēmumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>It īpaši ar spriedumiem, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 20. un nākamie panti); 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T‑2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑396/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:109">EU:C:2018:109</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 35. un nākamie punkti), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 20. un nākamie panti).</P></NOTE> (par to C sadaļā). Šajā ziņā dalībvalstīm vienmēr ir jāpamato ierobežojumi nodokļa bāzes korekcijai, ko veic nodokļa maksātājs, kas ir pakalpojumu sniedzējs (par to D sadaļā).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai un kā valsts likumdevējs saskaņā ar Savienības tiesībām var novērst sistēmisku PVN ieņēmumu apdraudējumu pakalpojuma saņēmēja nemaksāšanas un vēlākas maksātnespējas gadījumā. Šajā nolūkā papildus ir izdarīta atsauce uz PVN direktīvas 185. pantu (par to E sadaļā).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Nodokļa bāzes korekcijas mērķis</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Šķiet, ka par atskaites punktu ir vienprātība: Protams, PVN ir jāmaksā pakalpojumu sniedzējam uzņēmumam. Tomēr pastāv nostiprināta Tiesas judikatūra, ka PVN ir netiešs patēriņa nodoklis, kurš ir jāmaksā galapatērētājam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131107">2013. gada 7. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tulică</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Plavoşin</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑249/12 un C‑250/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:722">EU:C:2013:722</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19961024">1996. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:400">EU:C:1996:400</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111209">2011. gada 9. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Connoisseur Belgium</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑69/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:825">EU:C:2011:825</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Uzņēmums, kas ir nodokļu maksātājs, šajā ziņā darbojas tikai kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>nodokļa iekasētājs valsts labā un Valsts kases interesēs<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedumi, 2008. gada 21. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Netto Supermarkt</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑271/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:105">EU:C:2008:105</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19931020">1993. gada 20. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Balocchi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑10/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:846">EU:C:1993:846</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tātad pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma nodokļu parādam ir vienīgi tehniska funkcija, kas izriet tikai no netiešas PVN iekasēšanas formas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>No materiālā viedokļa PVN kā vispārējs patēriņa nodoklis ir jāuzliek nevis pakalpojumu sniedzošajam uzņēmumam, bet gan patērētāja kapacitātei, kas izpaužas kā īpašuma izmantošana tādu preču iegādei, kuras paredzētas patērējama labuma gūšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Piemēram, skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200303">2020. gada 3. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vodafone Magyarorszá</HT>g</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑75/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:139">EU:C:2020:139</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071011">2007. gada 11. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">KÖGÁZ</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑283/06 un C‑312/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:598">EU:C:2007:598</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>tā apmēra noteikšana proporcionāli nodokļa maksātāja saņemtajai samaksai par precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19971218">1997. gada 18. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Landboden‑Agrardienste</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑384/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:627">EU:C:1997:627</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas kļūst īpaši skaidrs PVN direktīvas 73. pantā paredzētajā regulējumā. Saskaņā ar šo tiesību normu nodokļa bāze ietver visu to, kas veido atlīdzības vērtību, kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>saņem vai kas ir jāsaņem<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam (t.i., izpildījuma devējam).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Gluži loģiski Tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19961024">1996. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑317/94</NO.CASE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:400">EU:C:1996:400</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); līdzīgi arī spriedumi, 2003. gada 16. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Yorkshire Co‑operatives</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑398/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:20">EU:C:2003:20</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021015">2002. gada 15. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑427/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:581">EU:C:2002:581</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī ģenerāladvokāta F. Ležē [<HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Léger</HT>] secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MyTravel</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑291/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:283">EU:C:2005:283</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> vairākkārt ir skaidri nospriedusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>summa, kas ir nodokļu bāze iestāžu veiktas nodokļa iekasēšanas nolūkiem, nedrīkst pārsniegt summu, ko faktiski samaksā gala pircējs un kas veido pamatu PVN aprēķināšanai<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Līdz ar to, ja pakalpojuma saņēmējs nesamaksā pakalpojuma sniedzējam uzņēmumam, pēdējais minētais arī nav faktiski atbildīgs par PVN samaksu. PVN maksāšanas pamats nav piemērojams, jo rezultātā uzņēmējs nav piegādājis preces vai sniedzis pakalpojumu par atlīdzību PVN direktīvas 2. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesas bažas par to, ka gadījumā, ja ar nodokli apliekamā bāze tiktu koriģēta cenas nesamaksas gadījumā, ar nodokli netiktu aplikts galapatēriņš, nav pamatotas. Atlīdzības neesamības gadījumā nav – neraugoties uz PVN direktīvas 16. un 26. pantā norādītajām fikcijām – arī ar nodokli apliekama <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>galapatēriņa<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, jo saņēmējs šim nolūkam nav izmantojis nekādu īpašumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Nodokļa uzlikšanas metode ir jānošķir no šī faktiskā [nodokļa] uzlikšanas iemesla. Saskaņā ar PVN direktīvas 63. pantu nodoklis kļūst iekasējams jau tad, kad faktiski ir veikta preču piegāde vai ir sniegts pakalpojums. Galvenā nozīme nav tam, vai saņēmējs ir arī samaksājis atlīdzību (tā dēvētais atlīdzības obligātuma princips). Šī nodokļa rašanās metode acīmredzami balstās uz pieņēmumu, ka parasti atlīdzība, par kuru ir vienošanās, tiek samaksāta arī īsā laikā pēc preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tomēr, ja pēc būtības nodoklis tiek uzlikts tikai saņēmēja <HT TYPE="ITALIC">faktiskajiem</HT> izdevumiem par precēm vai pakalpojumiem, bet nodokļa uzlikšanas metode pamatojas uz izdevumiem, <HT TYPE="ITALIC">par kuriem ir vienošanās</HT>, abas sistēmas kaut kādā brīdī ir jāsaskaņo. To nodrošina PVN direktīvas 90. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru iepriekš radies pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma nodokļu parāds ir atbilstoši jākoriģē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tādējādi no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka PVN direktīvas 90. panta 1. punktā izpaužas PVN direktīvas pamatprincips, saskaņā ar kuru nodokļa bāzi veido faktiski saņemtā atlīdzība. No šī principa izriet, ka nodokļu administrācija nevar iekasēt kā PVN to summu, kas pārsniedz nodokļa maksātājam samaksāto summu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190703">2019. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">UniCredit Leasing</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑242/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:558">EU:C:2019:558</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181206">2018. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tratave</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑672/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:989">EU:C:2018:989</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171220">2017. gada 20. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Boehringer Ingelheim Pharma</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑462/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:1006">EU:C:2017:1006</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150702">2015. gada 2. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NLB</HT> <HT TYPE="ITALIC">Leasin</HT>g</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑209/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:440">EU:C:2015:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140903">2014. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">GMAC UK</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑589/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2131">EU:C:2014:2131</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2012. gada 26. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kraft Foods Polska</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑588/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:40">EU:C:2012:40</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970703">1997. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Goldsmiths</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑330/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:339">EU:C:1997:339</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Līdz ar to PVN direktīvas 90. panta 1. punkts ir nepieciešamais ekvivalents PVN direktīvas 63. pantā nostiprinātajai nodokļa uzlikšanas metodei (tā dēvētajam atlīdzības obligātuma principam)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šo pašu funkciju ietver PVN direktīvas 184. un 185. pants, kuri ir pretstats priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanai saskaņā ar tā dēvēto atlīdzības obligātuma principu atbilstoši PVN direktīvas 168. un 178. pantam un ar kuriem tiek labots sākotnēji pārāk liels priekšnodokļa atskaitījums. It īpaši PVN direktīvas 185. panta 2. punkts ļauj nodrošināt, ka priekšnodokļa atskaitījums galu galā tiek pielāgots faktiski samaksātajam PVN. Pakalpojuma saņēmējs, kurš atlīdzības nesamaksas gadījumā nav apliekams ar PVN, atskaitot priekšnodokli, nav jāatbrīvo arī no (fiktīva) maksājuma.</P></NOTE>. Tas uzliek pienākumu dalībvalstij atbilstoši samazināt nodokļa bāzi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Tieši tā arī spriedumos <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140903">2014. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">GMAC UK</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑589/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2131">EU:C:2014:2131</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120126">2012. gada 26. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kraft Foods Polska</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑588/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:40">EU:C:2012:40</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Dalībvalstu tiesību izslēgt nodokļa bāzes samazinājumu nesamaksas gadījumā neesamība</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Attiecīgi Tiesa jau spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Goldsmith</HT>s ir nospriedusi, ka atkāpe no šā PVN direktīvas 90. panta 1. punktā nostiprinātā pamatprincipa ir jāpamato, lai tiesību akti, ko dalībvalstis pieņem, pamatojoties uz PVN direktīvas 90. panta 2. punktu, neapdraudētu nodokļu saskaņošanas mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970703">1997. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Golfdmiths</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑330/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:339">EU:C:1997:339</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tomēr spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Almos Agrárkülkereskedelmi</HT> –kuru ievēro iesniedzējtiesa un it īpaši Polija – Tiesa ir norādījusi, ka cenas nemaksas gadījumā nodokļa maksātāji nevar atsaukties uz tiesībām samazināt nodokļa bāzi saskaņā ar PVN direktīvas 90. panta 1. punktu, ja attiecīgā dalībvalsts ir vēlējusies izmantot šīs direktīvas 90. panta 2. punktā paredzēto atkāpi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140515">2014. gada 15. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Almos Agrárkülkereskedelmi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑337/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:328">EU:C:2014:328</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā spriedumā septītā palāta turklāt ir paskaidrojusi, ka PVN direktīvā dalībvalstīm <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>ir [gribēts ļaut] izvēlēties noteikt, vai pirkuma cenas nemaksāšanas gadījumā rodas tiesības uz nodokļa bāzes samazinājumu apstākļos, kādus dalībvalsts noteikusi, vai arī šāds samazinājums šādā gadījumā nav pieļaujams<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140515">2014. gada 15. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Almos Agrárkülkereskedelmi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑337/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:328">EU:C:2014:328</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tomēr, kā Tiesa jau ir norādījusi nolēmumā <HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 20. un nākamie panti, it īpaši 23. punkts).</P></NOTE> un vēlākos nolēmumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 20. un nākamie punkti), un 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T‑2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑396/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:109">EU:C:2018:109</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 35. un nākamie panti).</P></NOTE>, šo spriedumu nevar interpretēt tādējādi, ka dalībvalstis varētu izslēgt jebkādu PVN bāzes samazinājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Protams, PVN direktīvas 90. panta 2. punktā dalībvalstīm pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā ir atļauts atkāpties no minētā 90. panta 1. punkta. Bet no likumdošanas materiāliem attiecībā uz identisku priekšteci tiesību normu, pirmkārt, izriet, ka šīs tiesības ir paredzētas tikai, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. 12. panta pamatojumu (nodokļa bāze) Komisijas <DATE ISO="19730620">1973. gada 20. jūnija</DATE> priekšlikumā COM(73) 950, galīgā redakcija, 15. lpp.</P></NOTE>. Otrkārt, kā Tiesa jau ir nospriedusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190703">2019. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">UniCredit Leasing</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑242/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:558">EU:C:2019:558</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 54. un nākamie punkti); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T‑2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑396/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:109">EU:C:2018:109</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970703">1997. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Goldsmiths</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑330/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:339">EU:C:1997:339</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, šīs atkāpes iespējas pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā pamatā ir vienīgi apsvērums, ka noteiktos apstākļos un attiecīgajā dalībvalstī pastāvošās tiesiskās situācijas dēļ var būt grūti pārbaudīt, vai atlīdzība nav samaksāta galīgi vai tikai pagaidām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šādas atkāpes iespējas izmantošanai ir jābūt pamatotai, lai dalībvalstu veiktie pasākumi tās īstenošanai neapdraudētu PVN direktīvas nodokļu saskaņošanas mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T‑2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑396/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:109">EU:C:2018:109</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970703">1997. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Goldsmiths</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑330/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:339">EU:C:1997:339</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. No tā izriet, ka tiesības uz atkāpi nerada tiesības dalībvalstīm vienkārši izslēgt iespēju samazināt PVN bāzi nesamaksāšanas gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tika pieļauts – ja dalībvalstis varētu izslēgt jebkādu PVN bāzes samazinājumu, tas būtu pretrunā arī PVN neitralitātes principam. No tā it īpaši izriet, ka uzņēmējs kā nodokļu iekasētājs valsts labā pilnībā ir jāatbrīvo no PVN, kas tam ir jāmaksā vai ko tas samaksājis saistībā ar visu savu saimniecisko darbību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turklāt, kā es to jau norādīju secinājumos lietā <HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Mani secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:440">EU:C:2017:440</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. un nākamie punkti).</P></NOTE>, to papildina nodokļa maksātāja, kas sniedz pakalpojumu, pamattiesības. Tajās var iejaukties tikai samērīgā veidā (Hartas 52. panta 1. punkta otrais teikums)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>PVN priekšmaksājums skar brīvību izvēlēties profesiju, uzņēmējdarbības brīvību un pamattiesības uz īpašumu (Hartas 15., 16. un 17. pants). Turklāt atšķirīga attieksme saskaņā ar Hartas 20. pantu ir pret uzņēmumiem, no kuriem nodoklis kļūst iekasējams saskaņā ar PVN direktīvas 66. panta b) punktu tikai tad, kad tiek saņemta atlīdzība (tā dēvētā nodokļa uzlikšana atbilstoši kases principam).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesas judikatūrā var saskatīt noteiktu nošķiršanu atkarībā no tā, vai un kā ierobežojumi nodokļa bāzes koriģēšanai var tikt pamatoti PVN direktīvas 90. panta izpratnē. Proti, Tiesa nošķir materiālos aspektus (attiecībā uz atkāpēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T‑2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑396/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:109">EU:C:2018:109</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 37. un nākamie punkti), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> PVN direktīvas 90. panta 2. punkta izpratnē) un formālos aspektus (attiecībā uz PVN direktīvas 90. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190703">2019. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">UniCredit Leasing</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑242/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:558">EU:C:2019:558</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 38. un 39.punkts); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181206">2018. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tratave</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑672/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:989">EU:C:2018:989</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120126">2012. gada 26. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kraft Foods Polska</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑588/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:40">EU:C:2012:40</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 23. un nākamie panti).</P></NOTE>). Tomēr gan dalībvalstu paredzētajām atkāpēm, gan nosacījumiem ir jābūt samērīgiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181206">2018. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tratave</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑672/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:989">EU:C:2018:989</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120126">2012. gada 26. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kraft Foods Polska</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑588/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:40">EU:C:2012:40</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Turklāt būtiskai atšķirībai cenas nemaksāšanas gadījumā noteikti ir jāattiecas uz nenoteiktību, ka atlīdzība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>var būt grūti pārbaudāma vai būt tikai īslaicīga [nav samaksāta galīgi vai tikai pagaidām]<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Tieši tā spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); līdzīgi spriedumi 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T‑2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑396/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:109">EU:C:2018:109</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Savukārt formāli var noteikt vispārīgākus nosacījumus, lai nodrošinātu pareizu nodokļa iekasēšanu un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šajā ziņā Tiesa, piemēram, jau ir nospriedusi, ka pakalpojuma saņēmēja apstiprinājums par rēķina korekciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedums, 2012. gada 26. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kraft Foods Polska</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑588/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:40">EU:C:2012:40</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) – ciktāl tas ir iespējams bez lielākiem izdevumiem.</P></NOTE> saņemšanu vai nodokļa bāzes korekcijas projekta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181206">2018. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tratave</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑672/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:989">EU:C:2018:989</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tomēr jautājums par noklusētas informācijas vēlāku iegūšanu katrā ziņā netika aplūkots.</P></NOTE> paziņošana pakalpojuma saņēmējam principā var būt iespējamie nosacījumi, lai samazinātu savu nodokļu parādu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par nodokļa bāzes koriģēšanas ierobežojuma pamatojumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Polijas likumdevējs pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma ar nodokli apliekamās bāzes (un tātad arī nodokļu parāda) korekciju ir pakļāvis nosacījumam, ka pakalpojuma saņēmējs gan pakalpojuma sniegšanas brīdī, gan dienu pirms koriģētās nodokļu deklarācijas iesniegšanas vēl ir reģistrēts nodokļa maksātājs, attiecībā uz kuru nenotiek nedz maksātnespējas, nedz likvidācijas process.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tas acīmredzami nav vienkāršs formāls un vispārējs nosacījums nodokļa bāzes koriģēšanai, ko veic pakalpojumu sniedzējs nodokļu maksātājs. Pirmkārt, tam vispār nav nekādas ietekmes uz šo iezīmi, tādējādi to nevar uzskatīt par vienkāršu formalitāti. Otrkārt, šī prasība pati par sevi izslēdz nodokļa bāzes korekciju, ja piegādes notiek vai pakalpojumi tiek sniegti uzņēmumam, kas gan vēl pastāv, tomēr attiecībā uz to notiek maksātnespējas process vai tas tiek likvidēts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Taču PVN direktīva pamatojas uz to, ka šādas piegādes un pakalpojumi ir apliekami ar nodokli. Tāpat PVN direktīvas 90. pants kā pamatprincips (šajā ziņā iepriekš 30. punktā) ir balstīts uz iespēju koriģēt šādu piegāžu un pakalpojumu nodokļa bāzi, ja atlīdzība pilnībā vai daļēji netiek samaksāta. Tātad šīs iespējas izslēgšana attiecībā uz šādām piegādēm un pakalpojumiem – pretēji tam, ko apgalvo Polija, – nav vienkāršs formāls nosacījums, bet gan materiāla atšķirība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Šai materiālajai atšķirībai, lai tā tiktu pieļauta, tātad cenas nesamaksas gadījumā būtu jāattiecas uz nenoteiktību, vai atlīdzība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>var būt grūti pārbaudāma vai būt tikai īslaicīga [nav samaksāta galīgi vai tikai pagaidām]<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Tieši tā spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), skat. arī spriedumus 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T‑2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑396/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:109">EU:C:2018:109</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:887">EU:C:2017:887</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Taču tas tā nav šajā gadījumā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Līdzīgi kā Tiesa jau ir norādījusi lietā <HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ s. r. o</HT>.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑PACK CZ</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:377">EU:C:2019:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un kā to pamatoti uzsver arī Komisija, tas, ka attiecībā uz pakalpojuma saņēmēju notiek maksātnespējas procedūra, drīzāk ir apstāklis, kas apstiprina nesamaksas galīgo raksturu. Tas pats attiecas uz faktu, ka notiek saņēmēja likvidācija. Nodokļa bāzes korekcijas ierobežojums gadījumos, kad ir gandrīz droši, ka atlīdzība, par kuru ir vienošanās, arī galīgi netiek samaksāta, līdz ar to nav nedz iespējams, nedz samērīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tas tā vēl jo vairāk ir tāpēc, ka Polijas tiesībās nodokļa bāzes korekcijas pamatnosacījums ir 150 dienu termiņš, kura laikā, lai gan maksājuma termiņš ir iestājies, maksājums nav veikts. Šeit var būt jautājums par to, vai PVN priekšfinansējums piecu mēnešu laikposmā katrā ziņā var tikt uzskatīts par samērīgu. Proti, situācijā, kad atlīdzība nav tikusi samaksāta 150 dienu laikā un kad pakalpojuma saņēmējs jau tiek likvidēts, vairs nav nedrošības par nesamaksas galīgo raksturu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Arī pasākumi, ko dalībvalstis var noteikt saskaņā ar PVN direktīvas 273. pantu, lai nodrošinātu pareizu nodokļa iekasēšanu un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nedrīkst pārsniegt to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai, un nedrīkst mazināt PVN neitralitāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat. vienīgi spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150709">2015. gada 9. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Salomie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Oltean</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑183/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:454">EU:C:2015:454</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Kā Tiesa jau ir nospriedusi, nodokļa maksātāja atbildība neatkarīgi no vainas, kas iestājas noteiktā termiņā (šajā gadījumā maksātnespējas vai likvidācijas procesa uzsākšanas brīdī), pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts kases prasījumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121206">2012. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bonik</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑285/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:774">EU:C:2012:774</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120621">2012. gada 21. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mahagében</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑80/11 un C‑142/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:373">EU:C:2012:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr atbildība neatkarīgi no vainas būtu tad, ja pakalpojumu sniedzējs nodokļa maksātājs nevarētu koriģēt savu nodokļu parādu, lai gan cena nav tikusi samaksāta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Turklāt nav skaidrs, kā nodokļu parāda koriģēšanas ierobežošana, pamatojoties uz īpaša notikuma iestāšanos, uz kuru pakalpojumu sniedzējam uzņēmumam nav nekādas ietekmes, varētu būt piemērota, lai apkarotu PVN ļaunprātīgu izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Tādējādi galu galā PVN direktīvas 90. pants neļauj dalībvalstīm izslēgt pakalpojumu sniedzēja nodokļa parāda korekciju, pamatojoties uz to, ka pakalpojumu sniegšanas brīdī vai koriģēšanas brīdī attiecībā uz pakalpojuma saņēmēju jau notika maksātnespējas process vai tas tika likvidēts.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">E.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par nodokļu ieņēmumu apdraudējuma novēršanu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Būtībā, kā norāda iesniedzējtiesa, Polijas likumdevēja mērķis galvenokārt ir izvairīties no nodokļu ieņēmumu apdraudējuma ierobežotās pakalpojuma saņēmēja maksātspējas dēļ. Tādējādi šajā tiesvedībā Polija galvenokārt izvirza argumentus par PVN sistēmas darbību un Polijas un arī Savienības finanšu interešu aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Runa ir par problēmām, kas ir izplatītas daudzās valstīs. Kas uzņemas pakalpojuma saņēmēja maksātnespējas risku attiecībā uz PVN – valsts vai pakalpojuma sniedzējs? Proti, ja pakalpojuma saņēmējs pats ir nodokļa maksātājs, izmaiņas nodokļa bāzē, ko veic pakalpojuma sniedzējs, faktiski saskaņā ar PVN direktīvas 185. pantu izraisa pakalpojuma saņēmēja priekšnodokļa korekciju. Pēdējam minētajam arī ir jākoriģē nepamatoti atskaitītais priekšnodoklis, kas atbilst koriģētajam pakalpojuma sniedzēja nodokļu parādam. Tad valstij ir tiesības prasīt nodokļa samaksu no pakalpojuma saņēmēja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Taču šis mehānisms ir neefektīvs, ja attiecībā uz pakalpojuma saņēmēju notiek maksātnespējas process vai tas tiek likvidēts. Parasti tad vairs nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai atlīdzinātu valstij jau izdarītā priekšnodokļa atskaitījuma summu. Iesniedzējtiesa uzskata, ka pakalpojuma sniedzēja veikta nodokļa parāda korekcija pat ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>nepieļaujama maksātnespējas procesā<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>. Tādā veidā uz Valsts kases<?PAGE NO="11"?> rēķina tiek apmierināts parādnieka kreditors un to aizstāj valsts. Tas raksturo risku dalībvalstij zaudēt nodokļu ienākumus, pat ja argumentācija lielā mērā nav efektīva. Pakalpojuma sniedzējs arī netiek apmierināts. Arī tā prasījums tāpat kā pārējo kreditoru prasījumi netiek apmierināts. Vienīgi valsts kļūst par kreditoru attiecībā uz priekšnodokļa korekcijas prasījumu, kuram tomēr visbiežāk nav vērtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tomēr šis nodokļu zaudējuma risks, proti, Savienības un Polijas finanšu interešu apdraudējums, izriet no ļoti burtiskas PVN direktīvas 167. panta interpretācijas. Saskaņā ar tā tekstu pakalpojuma saņēmēja tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir saistītas tikai ar to, ka pakalpojuma sniedzējam rodas nodokļa parāds. Tātad tiesības atskaitīt priekšnodokli pakalpojuma saņēmējam tiek atzītas jau <HT TYPE="ITALIC">pirms</HT> samaksas (tūlītēja atskaitīšana)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Tas atbilst Tiesas judikatūrai – it īpaši skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110728">2011. gada 28. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Ungārija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑274/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:530">EU:C:2011:530</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Šī tūlītējā atskaitīšana ir jāizmanto, lai ierobežotu valsts ieņēmumu zuduma risku un ņemtu vērā dalībvalstu un Savienības intereses efektīvi iekasēt PVN. Proti, dalībvalstis brīvi īsā laikā var koriģēt PVN atskaitīšanu gadījumā, ja atlīdzība netiek samaksāta, tā vietā, lai pakalpojumu saņēmēju izmantotu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>maksātnespējas galvotāju<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Proti, PVN direktīvas 167. pantā paredzētā regulējuma pamatā ir doma, ka piegādes vai pakalpojuma saņēmējam tiek samaksāts savlaicīgi, līdz ar to arī īsā laikā viņam tiks uzlikts priekšnodoklis. Tādējādi tiek prezumēts, ka PVN uzlikšana notiek īsā laikā. Savukārt tekstā nav precizēts, vai atvieglojumam jānotiek, izdarot priekšnodokļa atskaitījumu vairāku gadu laikā, neuzliekot PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Šī pēdējā pieeja būtu pretrunā arī priekšnodokļa atskaitīšanas mērķim. Proti, priekšnodokļa atskaitīšana ļauj vienīgi atskaitīt summas, ko katrs nodokļa maksātājs ir <HT TYPE="ITALIC">samaksājis</HT> saviem piegādātājiem kā PVN par attiecīgo darījumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Piemēram, spriedums, 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T‑2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑396/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:109">EU:C:2018:109</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Terra Baubedarf‑Handel</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑152/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:268">EU:C:2004:268</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> <HT TYPE="ITALIC">in fine</HT>). Tiesa tā vācu valodas versijā lieto vārdkopu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>abgeführt hat [ir pārskaitījusi]<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>. Ciktāl runa ir par pakalpojuma saņēmēju, kurš nemaksā šo PVN <HT TYPE="ITALIC">Finanzamt</HT> [Finanšu pārvaldei], bet to samaksā pakalpojumu sniedzējam, ir acīmredzams, ka tas attiecas uz pakalpojumu sniedzēju. Franču valodas versijā arī ir izmantots formulējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>avoir été acquittée<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, ko var diezgan pareizi tulkot ar vārdiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>tika samaksāts<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>. 36. punktā – arī tur tas ir pareizi iztulkots – tas ir īpaši skaidrs.</P></NOTE>. Pirms šāda maksājuma nav maksāšanas pienākuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. arī ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa‑Bordonas [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Campos Sánchez‑Bordona</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volkswagen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑533/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:823">EU:C:2017:823</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>): PVN priekšnodokļa atskaitīšana <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>nav atdalāma no nodokļa samaksas: ja nodokļu maksātājs nav samaksājis PVN, kas parasti ir uzrādīts rēķinā, nav ne tiesiska, ne ekonomiska pamatojuma atskaitīšanas tiesību izmantošanai<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>. Skat. arī manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Biosafe – Indústria de Reciclagens</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑8/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:927">EU:C:2017:927</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, Nr. 44).</P></NOTE>, un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>atlīdzība<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> par samaksāto priekšnodokli, kas vēl nav samaksāts, ir tikai sava veida subsīdija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Tā pavisam skaidri H. Stadie, <HT TYPE="ITALIC">Rau/Dürrwächter</HT>, <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT>, § 15 Anm. 87 – Redakcija, 2019. gada maijs.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Turklāt šādas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu vairāku gadu garumā līdz brīdim, kad pakalpojumu sniedzējs uzņēmums koriģē nodokļu parādu, gluži vai aicinātu pakalpojumu saņēmēju tās ļaunprātīgi izmantot. Tas būtu pretrunā PVN direktīvas 273. panta idejai, kurā dalībvalstīm ir atļauts paredzēt pienākumus, lai nodrošinātu pareizu nodokļa iekasēšanu. Šādas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības bez termiņa ierobežojuma, kam netiek uzlikts PVN, ir pretrunā it īpaši LESD 325. panta vērtējumam, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāaizsargā Savienības finanšu intereses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>It īpaši PVN direktīvas 185. panta 1. punktā ir paredzēta priekšnodokļa atskaitījuma korekcija, ja pēc nodokļu deklarācijas iesniegšanas ir notikušas izmaiņas priekšnodokļa atskaitīšanas faktoros. Nesamaksas gadījumā dalībvalstis var pat pieprasīt korekciju (2. punkts). Šī iespēja nav atkarīga no tā, ka pakalpojumu sniedzējs jau ir koriģējis savu nodokļu parādu. Tādējādi saskaņā ar PVN direktīvas 185. panta 2. punkta otro teikumu dalībvalstis var paredzēt, ka pakalpojuma saņēmējam, kurš nav samaksājis atlīdzību un kurš tātad nemaksā PVN, saskaņā ar PVN direktīvas 185. pantu ir pienākums koriģēt savu atskaitījumu tuvākajā iespējamajā datumā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Šajā ziņā taksācijas perioda beigas ir saprātīgs termiņš, lai pārskatītu pieņēmumu par to, ka pakalpojuma saņēmējs īsākajā laikā samaksās, kas ir pamats tūlītējai priekšnodokļa atskaitīšanai. Nākamās nodokļu deklarācijas par nākamo taksācijas periodu (parasti vienu mēnesi vēlāk) brīdī ir skaidrs, vai priekšnodokļa atskaitīšana (nodoklim netiekot samaksātam) līdz šim ir notikusi faktiski nepamatoti. Tas samazina sistēmisko nodokļu ieņēmumu zaudēšanas risku līdz šim vienam taksācijas periodam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Šajā ziņā nodokļu kreditoram (šajā gadījumā – Polijai) nav jāgaida, kamēr attiecībā uz pakalpojuma saņēmēju notiek maksātnespējas vai likvidācijas process, bet tas var paredzēt nodokļu ieņēmumu apdraudējumu jau agrāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Gadījumā, ja pakalpojuma saņēmējs vēlāk tomēr samaksā atlīdzību pakalpojumu sniedzējam nodokļa maksātājam, tad no jauna mainās faktori, kas tiek ņemti vērā, lai noteiktu atskaitāmo summu. Tātad saskaņā ar PVN direktīvas 185. panta 1. punktu ir jāveic jauna koriģēšana. Tādējādi tiek nodrošināts, ka pakalpojuma saņēmējs ir atbrīvots no jebkāda PVN uzlikšanas, tiklīdz tas viņam kļūst par izmaksām. Šis princips, ņemot vērā tā attīstību un Tiesas sniegto interpretāciju, pilnībā atbilst PVN neitralitātes principam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Malburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑204/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:147">EU:C:2014:147</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050303">2005. gada 3. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fini H</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑32/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:128">EU:C:2005:128</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas izklāstītās problemātikas risinājums, ja divu nodokļa maksātāju starpā netiek samaksāta atlīdzība, tātad ir jāmeklē, nevis ierobežojot nodokļa parāda korekciju pakalpojuma sniedzējam nodokļa maksātājam, bet gan ātrāk koriģējot priekšnodokļa atskaitījumu, neatskaitot pakalpojuma saņēmējam samaksāto priekšnodokli.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Līdz ar to es ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Naczelny Sąd Administracyjny</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Polija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P>Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 90. pants neļauj dalībvalstīm izslēgt pakalpojumu sniedzēja nodokļa maksātāja nodokļa parāda korekciju tāpēc, ka pakalpojumu sniegšanas brīdī vai koriģēšanas brīdī attiecībā uz pakalpojuma saņēmēju jau notiek maksātnespējas process vai tas jau tiek likvidēts. Taču šīs direktīvas 185. panta 2. punktā dalībvalstīm ir atļauts nepilnīga maksājuma gadījumā pieprasīt priekšnodokļa atskaitījuma korekciju jau nākamajā taksācijas periodā.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>