29.1.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/20


PADOMES REGULA (ES) 2021/91

(2021. gada 28. janvāris),

ar ko 2021. un 2022. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) ir prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas starp dalībvalstīm būtu jāiedala veidā, kas nodrošina relatīvu katras dalībvalsts zvejas darbību stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību, un pienācīgi ņemot vērā Regulā (ES) Nr. 1380/2013 izklāstītos kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriežoties ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, kas ļauj aplēst to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā un vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, konkrēti arī pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zvejniecībām.

(6)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Rietumu ūdeņu daudzgadu plāns tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/472 (2) un stājās spēkā 2019. gadā. Tā kā FMSY diapazonus nevar noteikt nevienam no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula un kuri ietilpst Rietumu ūdeņu daudzgadu plāna darbības jomā, minēto krājumu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētā plāna mērķiem un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, kā arī piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, ja nav pieejama atbilstoša zinātniska informācija, vienlaikus ņemot vērā grūtības vienlaicīgi zvejot visus krājumus maksimālā ilgtspējīgas ieguves (MSY) apjomā , jo īpaši situācijās, kad tas izraisa zvejniecības priekšlaicīgu slēgšanu.

(7)

Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot minēto dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem nodrošina to, ka attiecīgā dalībvalsts, kad tā nosaka minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar KZP principiem un noteikumiem.

(8)

Attiecībā uz dažām KPN jānorāda, ka dalībvalstīm, kurām kvota nav iedalīta, ir pieejamas kopīgas kvotas, kuras norāda kā kvotas “Citi”. Šādu kopīgo kvotu izmantojušās dalībvalstis vēlāk var iegūt pašas savu kvotu, piemēram, apmaiņas ceļā. Kad dalībvalstis Komisijai ziņo par nozvejām saistībā ar vienu un to pašu KPN, tām būtu jānošķir nozvejas, kas jāieskaita dalībvalsts pašas kvotā, un nozvejas, kas jāieskaita kopīgajā kvotā. Lai šāds nošķīrums būtu iespējams, būtu jāievieš atsevišķs ziņošanas kods.

(9)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (3) tika ieviesti ikgadējo KPN pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, tostarp elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minēto regulu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro. 2014. gadā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests vēl viens ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(10)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 izkraušanas pienākumu pilnībā piemēro no 2019. gada 1. janvāra un ir jāizkrauj visas to sugu nozvejas, kurām noteikti nozvejas limiti. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu piemēro izkraušanas pienākumu, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas. Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un Regulas (ES) 2019/472 13. pantu ir pieņēmusi vairākas deleģētās regulas, ar ko detalizētus izkraušanas pienākuma īstenošanas noteikumus nosaka īpašu izmetumu plānu veidā.

(11)

Nosakot zvejas iespējas to sugu krājumiem, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāņem vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz ICES ieteikumā norādīto kopējās nozvejas apjomu (nevis ieteikumā norādīto vēlamās nozvejas apjomu). Apjomi, kurus kā izņēmumu no izkraušanas pienākuma drīkst turpināt izmest, būtu jāatvelk no ieteikumā norādītā kopējo nozveju apjoma.

(12)

Zvejas iespēju noteikšanai būtu jāatbilst tādiem starptautiskiem nolīgumiem un principiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgums par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (4) un sīki izstrādātajiem pārvaldības principiem, kuri izklāstīti Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, ko 2008. gadā pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, un saskaņā ar kuriem regulatoram vajadzētu būt piesardzīgākam gadījumos, kad informācija ir neskaidra, neuzticama vai nepietiekama. Atbilstīgas zinātniskas informācijas trūkumu nedrīkstētu izmantot par iemeslu, lai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus atliktu vai neveiktu vispār.

(13)

Sarkanspuru pageles (Pagellus bogaraveo) nozvejas tiek gūtas Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) apgabalos, kas robežojas ar ICES 9. apakšapgabalu. Tā kā ICES dati par minētajiem piegulošajiem apgabaliem nav pilnīgi, KPN darbības jomai arī turpmāk būtu jāaptver tikai ICES 9. apakšapgabals.

(14)

Tā kā vēl nav panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti par KPN apjomu transzonāliem zivju krājumiem un lai izveidotu atbilstošu tiesisko regulējumu Savienības zvejas darbībām, līdz tiek pieņemti lēmumi par kopīgu pārvaldību, būtu jānosaka provizoriskas zvejas iespējas 2021. gada pirmajiem trim mēnešiem. Šādas provizoriskās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā apmērā, kas neskar apspriežu rezultātus ar attiecīgajām trešām valstīm un neapdraud iespēju noteikt pastāvīgu KPN saskaņā ar zinātnisko ieteikumu. Tāpēc saskaņā ar vispārēju pieeju tām būtu jāatbilst 25 % no Savienības zvejas iespēju daļas, kas noteikta 2020. gadam. Minētajām provizoriskajām zvejas iespējām nekādā gadījumā nevajadzētu būt tādām, kas kavētu noteikt galīgās zvejas iespējas saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, jo īpaši Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (5), ko provizoriski piemēro no 2021. gada 1. janvāra, un apspriešanu rezultātiem, Savienības tiesisko regulējumu un zinātnisko ieteikumu.

(15)

ICES ieteica līdz 2024. gadam nezvejot Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus). Tā kā krājums ir noplicināts un neatjaunojas, ir lietderīgi saglabāt aizliegumu zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētās sugas īpatņus. ICES norādīja, ka kopš 2010. gada Savienība nav veikusi specializēto minētās sugas zveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

(16)

ICES ieteica līdz minimumam samazināt dziļūdens haizivju zvejas izraisīto mirstību. Dziļūdens haizivis ir ilgdzīvojošas sugas, vairojas lēni, un tās ir kļuvušas pārmērīgi izmantotas. Tāpēc būtu jāaizliedz minēto sugu zveja.

(17)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra. Lai dalībvalstis varētu nodrošināt šīs regulas savlaicīgu piemērošanu, tai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Savienības zvejas kuģiem 2021. un 2022. gadā pieejamās ikgadējās zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem tajos Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, kuros jānosaka nozvejas limiti.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā minētās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

i)

zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

ii)

visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

b)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

c)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)

“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

e)

“Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (6) III pielikumā;

f)

“Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (7) II pielikumā;

g)

“dziļūdens haizivis” ir šīs regulas pielikuma 1. daļas 2. punktā uzskaitītās sugas.

3. pants

KPN un sadalījums

1.   To dziļūdens sugu KPN, kuras Savienības zvejas kuģi nozvejo Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un, vajadzības gadījumā, ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi ir norādīti pielikumā.

2.   Savienības zvejas kuģiem šīs regulas pielikumā noteikto KPN robežās var atļaut zvejot ūdeņos, kas ir Apvienotās Karalistes zvejniecības jurisdikcijā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (8) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

4. pants

Apvienotajā Karalistē reģistrēti zvejas kuģi, kuri kuģo ar Apvienotās Karalistes karogu un kuri licencēti Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldes iestādē

Apvienotajā Karalistē reģistrētajiem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Apvienotās Karalistes karogu un kuri licencēti Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldes iestādē, var atļaut zvejot Savienības ūdeņos šīs regulas pielikumā noteikto KPN robežās, un uz tiem attiecas Regulā (ES) 2017/2403 izklāstītie nosacījumi.

5. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1.   Melnās matastes (Aphanopus carbo) KPN CECAF 34.1.2. apgabalā nosaka Portugāle. Šis krājums ir norādīts pielikumā.

2.   KPN, kas jānosaka Portugālei:

a)

atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

b)

nodrošina šādu rezultātu:

i)

ja ir pieejams analītisks novērtējums, krājuma izmantošana no 2019. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst MSY apjomam;

ii)

ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3.   Katru gadu līdz 15. martam Portugāle sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

pieņemtā KPN;

b)

Portugāles savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN;

c)

ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam.

6. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:

a)

apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (9) 37. pantu;

c)

pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 2017/2403 12. panta 7. punktu;

d)

papildu izkrāvumus, kas atļauti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

2.   Pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3.   Krājumiem, kam noteikta piesardzīga KPN, piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu, un krājumiem, kam noteikta analītiska KPN, piemēro minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu, ja vien šīs regulas pielikumā nav norādīts citādi.

4.   Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

7. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Nozvejas, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktais izkraušanas pienākums, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

a)

tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b)

tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

8. pants

Provizoriskās KPN piemērošana

1.   Ja šīs regulas pielikumā iekļautajā tabulā ir atsauce uz šo pantu, minētajā tabulā norādītās zvejas iespējas ir provizoriskas un tās piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Minētās provizoriskās zvejas iespējas neskar galīgo zvejas iespēju noteikšanu 2021. un 2022. gadam atbilstīgi starptautisko sarunu un/vai konsultāciju rezultātiem, zinātniskajam ieteikumam, Regulas (ES) Nr. 1380/2013 un attiecīgo daudzgadu plānu piemērojamajiem noteikumiem.

2.   Savienības zvejas kuģi var zvejot no krājumiem, uz kuriem attiecas 1. punktā minētās provizoriskās zvejas iespējas, Savienības un starptautiskajos ūdeņos un to trešo valstu ūdeņos, kuras ir Savienības zvejas kuģiem piešķīrušas piekļuvi saviem ūdeņiem.

9. pants

Aizliegums

Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts:

a)

zvejot Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus) Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabalā un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Atlantijas lielgalvi, kas nozvejots minētajos apakšapgabalos;

b)

zvejot dziļūdens haizivis ICES 5.–9. apakšapgabalā, Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā, starptautiskajos ūdeņos ICES 12. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut dziļūdens haizivis, kas nozvejotas minētajos apgabalos.

10. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas pielikumā noteiktos krājumu kodus.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad tā tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 28. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(4)  Nolīgums par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (OV L 189, 3.7.1998., 16. lpp.).

(5)   OV L 444, 31.12.2020., 14. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).


PIELIKUMS

1. DAĻA

Salīdzinoša tabula ar vispārpieņemtajiem un zinātniskajiem nosaukumiem un definīcija

1.

Šīs regulas piemērošanas vajadzībām izmanto šādu sugu vispārpieņemto un zinātnisko nosaukumu salīdzinošo tabulu:

Vispārpieņemtais nosaukums

Trīsburtu kods

Zinātniskais nosaukums

Melnā mataste

BSF

Aphanopus carbo

Beriksas

ALF

Beryx spp.

Apaļdeguna garaste

RNG

Coryphaenoides rupestris

Ziemeļu makrūrzivs

RHG

Macrourus berglax

Sarkanspuru pagele

SBR

Pagellus bogaraveo

2.

Šajā regulā “dziļūdens haizivis” ir šādas sugas:

Vispārpieņemtais nosaukums

Trīsburtu kods

Zinātniskais nosaukums

Dziļūdens kaķhaizivis

API

Apristurus spp.

Apmetņa haizivs

HXC

Chlamydoselachus anguineus

Īsdzelkņhaizivis

CWO

Centrophorus spp.

Baltacu haizivs

CYO

Centroscymnus coelolepis

Gardeguna samtainā dzeloņzivs

CYP

Centroscymnus crepidater

Melnā kaķhaizivs

CFB

Centroscyllium fabricii

Gardeguna spurainā haizivs

DCA

Deania calcea

Melnā haizivs

SCK

Dalatias licha

Lielā laternhaizivs

ETR

Etmopterus princeps

Samtainā laternhaizivs

ETX

Etmopterus spinax

Peles kaķhaizivs

GAM

Galeus murinus

Sešžaunu haizivs

SBL

Hexanchus griseus

Buru haizivs

OXN

Oxynotus paradoxus

Aszobe

SYR

Scymnodon ringens

Grenlandes haizivs

GSK

Somniosus microcephalus

2. DAĻA

Ikgadējās zvejas iespējas (dzīvsvara tonnās)

Ja vien nav norādīts citādi, šajā pielikumā minētās zvejas zonas ir ICES zonas.

Šajā daļā iekļautajā sarakstā zivju krājumi ir sakārtoti alfabētiskā secībā pēc sugas nosaukuma latīņu valodā.

Suga:

Melnā mataste

Aphanopus carbo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6., 7. un 12. zonā

(BSF/56712-)

Vācija

7

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Igaunija

4

 

Īrija

18

 

Spānija

35

 

Francija

494

 

Latvija

23

 

Lietuva

0

 

Polija

0

 

Citi

2

 (1)

Savienība

583

 

Apvienotā Karaliste

35

 

KPN

618

 


Suga:

Melnā mataste

Aphanopus carbo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9. un 10. zonā

(BSF/8910-)

Gads

2021

 

2022

 

Piesardzīga KPN

Spānija

7

 

7

 

Francija

18

 

18

 

Portugāle

2 241

 

2 241

 

Savienība

2 266

 

2 266

 

KPN

2 266

 

2 266

 


Suga:

Melnā mataste

Aphanopus carbo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi CECAF 34.1.2. zonā

(BSF/C3412-)

Gads

2021

2022

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 4. pantu.

Portugāle

Jānosaka

 

Jānosaka

 

Savienība

Jānosaka

 (2)

Jānosaka

 (2)

KPN

Jānosaka

 (2)

Jānosaka

 (2)


Suga:

Beriksas

Beryx spp.

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā

(ALF/3X14-)

Īrija

2

 (3)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Spānija

14

 (3)

Francija

4

 (3)

Portugāle

41

 (3)

Savienība

61

 (3)

Apvienotā Karaliste

2

 (3)

KPN

63

 (3)


Suga:

Apaļdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 3. zonā

(RNG/03-)

Gads

2021

2022

Piesardzīga KPN

Dānija

4,730

 (4)  (5)

4,730

 (4)  (5)

Vācija

0,027

 (4)  (5)

0,027

 (4)  (5)

Zviedrija

0,243

 (4)  (5)

0,243

 (4)  (5)

Savienība

5

 (4)  (5)

5

 (4)  (5)

KPN

5

 (4)  (5)

5

 (4)  (5)


Suga:

Apaļdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā

(RNG/5B67-)

Vācija

1

 (6)  (7)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Igaunija

9

 (6)  (7)

Īrija

42

 (6)  (7)

Spānija

10

 (6)  (7)

Francija

527

 (6)  (7)

Lietuva

12

 (6)  (7)

Polija

6

 (6)  (7)

Citi

1

 (6)  (7)  (8)

Savienība

608

 (6)  (7)

Apvienotā Karaliste

31

 (6)  (7)

KPN

639

 (6)  (7)


Suga:

Apaļdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9., 10., 12. un 14. zonā

(RNG/8X14-)

Vācija

4

 (9)  (10)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Īrija

1

 (9)  (10)

Spānija

410

 (9)  (10)

Francija

19

 (9)  (10)

Latvija

7

 (9)  (10)

Lietuva

1

 (9)  (10)

Polija

128

 (9)  (10)

Savienība

570

 (9)  (10)

Apvienotā Karaliste

2

 (9)  (10)

KPN

572

 (9)  (10)


Suga:

Sarkanspuru pagele

Pagellus bogaraveo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7. un 8. zonā

(SBR/678-)

Īrija

1

 (11)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Spānija

21

 (11)

Francija

1

 (11)

Citi

1

 (11)  (12)

Savienība

24

 (11)

Apvienotā Karaliste

3

 (11)

KPN

27

 (11)


Suga:

Sarkanspuru pagele

Pagellus bogaraveo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 9. zonā

(SBR/09-)

Gads

2021

 

2022

 

Piesardzīga KPN

Spānija

93

 

93

 

Portugāle

25

 

25

 

Savienība

118

 

118

 

KPN

119

 

119

 


Suga:

Sarkanspuru pagele

Pagellus bogaraveo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 10. zonā

(SBR/10-)

Spānija

1

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Portugāle

136

 

Savienība

137

 

Apvienotā Karaliste

1

 

KPN

138

 


(1)  Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BSF/56712_AMS).

(2)  Tādā pašā apmērā kā Portugālei.

(3)  Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(4)  Apaļdeguna garastes specializētā zveja 3.a zonā nav atļauta.

(5)  Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/03-) piezvejas ieskaita šajā kvotā. Tās nepārsniedz 1 % no kvotas.

(6)  Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (RNG/*8X14- apaļdeguna garastei; RHG/*8X14- ziemeļu makrūrzivs piezvejām).

(7)  Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/5B67-) piezvejas ieskaita šajā kvotā. Tās nepārsniedz 1 % no kvotas.

(8)  Vienīgi piezvejai. Specializētā zveja nav atļauta. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (RNG/5B67_AMS apaļdeguna garastei; RHG/5B67_AMS ziemeļu makrūrzivij).

(9)  Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b, 6. un 7. zonā (RNG/*5B67- apaļdeguna garastei; RHG/*5B67- ziemeļu makrūrzivs piezvejām).

(10)  Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/8X14-) piezvejas ieskaita šajā kvotā. Tās nepārsniedz 1 % no kvotas.

(11)  Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(12)  Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SBR/678_AMS).