<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-578/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0578</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:35">EU:C:2020:35</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 23.1.2020. – Lieta C‑578/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Energiavirasto</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20200123">2020. gada 23. janvārī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – somu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Elektroenerģijas iekšējais tirgus</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2009/72/EK</KEYWORD><KEYWORD>3. pants</KEYWORD><KEYWORD>Patērētāju aizsardzība</KEYWORD><KEYWORD>37. pants</KEYWORD><KEYWORD>Regulatīvās iestādes uzdevumi un kompetence</KEYWORD><KEYWORD>Strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>puse<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Tiesības celt prasību pret valsts regulatīvās iestādes lēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Mājsaimniecību lietotāja sūdzība par elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru uzņēmumu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑578/18</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Korkein hallinto‑oikeus</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20180907">2018. gada 7. septembrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20180914">2018. gada 14. septembrī</DATE>, tiesvedībā, ko uzsākusi</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Energiavirasto,</HT></HT></P><P>piedaloties:</P><P><HT TYPE="BOLD">A,</HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Caruna Oy,</HT></HT></P></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Regan</HT>], tiesneši I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jarukaitis</HT>] (referents), E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Juhász</HT>], M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ilešič</HT>] un K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lycourgos</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: E. Tančevs [<HT TYPE="ITALIC">E. Tanchev</HT>],</P><P>sekretāre: S. Stremholma [<HT TYPE="ITALIC">C. Strömholm</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20190619">2019. gada 19. jūnija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Energiavirasto</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">N. Kankaanrinta</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>A vārdā – pats lietas dalībnieks,</P></ITEM><ITEM><P>Somijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">H. Leppo</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Heliskoski</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Ungārijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Z. Fehér</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wagner</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bulterman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">de</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ree</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Huttunen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">O. Beynet</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20191024">2019. gada 24. oktobra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (<DATE ISO="20090713">2009. gada 13. jūlijs</DATE>) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="211" PAGE.FIRST="55" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 211, 55. lpp.</REF.DOC.OJ>) 37. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kuru uzsākusi <HT TYPE="ITALIC">Energiavirasto</HT> (Elektroenerģijas iestāde, Somija), par šīs iestādes atteikumu piešķirt A puses statusu procedūrā, kurā <HT TYPE="ITALIC">Caruna Oy</HT>, kas ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators uzņēmums, ir tikusi izskatīta pēc A iesniegtās sūdzības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 2009/72 preambulas 37., 42., 51. un 54. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>(37)</NO.P><TXT>[..] Tāpat energoregulatoriem būtu jāpiešķir pilnvaras [..] palīdzēt nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu pilnīgu efektivitāti. [..]</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(42)</NO.P><TXT>Visām [Eiropas Savienības] rūpniecības un tirdzniecības nozarēm, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un visiem Savienības pilsoņiem, kas izmanto iekšējā tirgus saimniecisko labumu, vajadzētu būt arī iespējai izmantot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, un jo īpaši [..] mājsaimniecību lietotājiem [..]. Tāpat šiem lietotājiem būtu vajadzīga iespēja izmantot tiesības uz izvēli, taisnīgumu, pārstāvniecību un domstarpību izšķiršanas mehānismus.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(51)</NO.P><TXT>Šajā direktīvā galvenā nozīme būtu jāpiešķir patērētāju interesēm, un pakalpojuma kvalitātei vajadzētu būt vienai no elektroenerģijas uzņēmumu galvenajām atbildībām. Būtu jāpastiprina un jānodrošina pašreizējās patērētāju tiesības, un tam būtu jāietver lielāka pārredzamība. Patērētāju aizsardzībai būtu jānodrošina, ka visi patērētāji plašākā [Savienības] perspektīvā gūst labumu no konkurētspējīga tirgus. Patērētāju tiesību ievērošana būtu jāīsteno dalībvalstīm vai, ja dalībvalsts tā paredz, regulatīvajām iestādēm.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(54)</NO.P><TXT>Efektīvi un visiem patērētājiem pieejami domstarpību izšķiršanas līdzekļi garantē patērētāju lielāku aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāievieš ātras un efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 1. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Ar šo direktīvu paredz kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un piegādei, kā arī patērētāju aizsardzības noteikumus, lai [Savienībā] uzlabotu un integrētu konkurētspējīgus elektroenerģijas tirgus. [..] Tā arī nosaka elektroenerģijas patērētāju vispārējās saistības un tiesības un precizē konkurences prasības.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir tostarp noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>[š]ajā direktīvā piemēro šādas definīcijas: [..] <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>mājsaimniecību lietotājs<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir lietotājs, kas pērk elektroenerģiju mājsaimniecības patēriņam, bet ne saimnieciskai vai profesionālai darbībai<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un lietotāju [patērētāju] aizsardzība<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="003.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu tiešos lietotājus, un jo īpaši nodrošina pietiekamu aizsardzību neaizsargātiem lietotājiem. [..] Tās nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz [līguma noteikumu un nosacījumu pārskatāmību], vispārīgu informāciju un domstarpību izšķiršanas kārtību. [..] Vismaz attiecībā uz mājsaimniecību lietotājiem minētie pasākumi ietver I pielikumā minētos pasākumus.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="003.013"><NO.PARAG>13.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgs mehānisms, piemēram, enerģētikas ombuds vai patērētāju organizācija, nodrošina sūdzību efektīvu izskatīšanu un domstarpību ārpustiesas izšķiršanu.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 2009/72 36. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Regulatīvās iestādes vispārējie mērķi<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> noteic:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Pildot šajā direktīvā noteiktos regulatīvos uzdevumus, regulatīvā iestāde veic visus piemērotos pasākumus, lai 37. pantā noteikto pienākumu un pilnvaru robežās ciešā sadarbībā ar citām atbilstīgām valsts iestādēm, tostarp konkurences iestādēm, un neskarot to kompetenci, sekmētu šādu mērķu sasniegšanu:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>[..] palīdz[ē]t nodrošināt patērētāju aizsardzību;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 37. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Regulatīvās iestādes pienākumi un pilnvaras<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> paredz:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="037.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Regulatīvajai iestādei ir šādi pienākumi:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>nodrošināt, ka pārvades un sadales sistēmu operatori un, attiecīgā gadījumā, sistēmu īpašnieki, kā arī visi elektroenerģijas uzņēmumi pilda saistības, kas izriet no šīs direktīvas un citiem attiecīgajiem [Savienības] tiesību aktiem, tostarp saistības, kas attiecas uz pārrobežu jautājumiem;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT>pārraudzīt [..] sūdzīb[as] no mājsaimniecību lietotājiem [..];</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="4"?><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>n)</NO.P><TXT>kopā ar citām attiecīgajām iestādēm sekmēt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu, tostarp I pielikumā minēto, efektivitāti un īstenošanu;</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="037.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja dalībvalsts tā noteikusi, 1. punktā izklāstītos pārraudzības pienākumus var veikt citas iestādes, kas nav regulatīvā iestāde. Tādā gadījumā informāciju, ko gūst no šādas pārraudzības, pēc iespējas drīz dara pieejamu regulatīvajai iestādei.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="037.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja saskaņā ar 13. pantu ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, papildus uzdevumiem, kādi tai ir saskaņā ar šā panta 1. punktu, regulatīvā iestāde:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>[..] darbojas kā domstarpību izšķiršanas iestāde starp neatkarīgo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku attiecībā uz sūdzībām, ko saskaņā ar 11. punktu iesniegusi kāda no pusēm;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA><ALINEA>[..].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="037.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu efektīvi un bez kavēšanās veikt 1., 3. un 6. punktā minētos pienākumus. Tādēļ regulatīvajai iestādei ir vismaz šādas pilnvaras:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>atbilstīgas tiesības veikt izmeklēšanu un attiecīgas pilnvaras izšķirt domstarpības atbilstīgi 11. un 12. punktam.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="037.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja saskaņā ar V nodaļu ir norīkots pārvades sistēmas operators, papildus pienākumiem un pilnvarām, kādas tai ir saskaņā ar šā panta 1. un 4. punktu, regulatīvajai iestādei piešķir vismaz šādus pienākumus un pilnvaras:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>darboties kā domstarpību izšķiršanas iestādei starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru attiecībā uz sūdzībām, kas iesniegtas saskaņā ar 11. punktu;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><P>[..].</P><PARAG IDENTIFIER="037.011"><NO.PARAG>11.</NO.PARAG><ALINEA>Visas personas, kam ir sūdzības par pārvades vai sadales sistēmas operatoriem saistībā ar šajā direktīvā noteiktajiem operatora pienākumiem, var iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei, kas – rīkojoties kā domstarpību izšķiršanas iestāde – pieņem lēmumu divos mēnešos pēc sūdzības saņemšanas. Šo termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem, ja regulatīvā iestāde lūdz papildu informāciju. Šo pagarināto termiņu var vēl pagarināt, ja tam piekrīt sūdzības iesniedzējs. Regulatīvās iestādes lēmums ir saistošs, ja vien tas netiek atcelts pārsūdzības kārtībā.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="5"?><PARAG IDENTIFIER="037.012"><NO.PARAG>12.</NO.PARAG><ALINEA>Ikviena persona, ko skar attiecīgais lēmums un kam ir tiesības iesniegt sūdzību par lēmumu, kurš attiecas uz metodiku un pieņemts saskaņā ar šo pantu, vai – ja regulatīvajai iestādei ir pienākums apspriesties – par ierosinātajiem tarifiem vai metodiku, var, vēlākais, divos mēnešos vai dalībvalstu noteiktā īsākā termiņā pēc lēmuma vai lēmuma priekšlikuma publicēšanas iesniegt sūdzību tā pārskatīšanas nolūkā. Šāda sūdzība neaptur lēmuma piemērošanu.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="037.015"><NO.PARAG>15.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta 11. un 12. [punktā] minētās sūdzības neskar pārsūdzības tiesību izmantošanu saskaņā ar Kopienas un/vai attiecīgo valstu tiesību aktiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="037.016"><NO.PARAG>16.</NO.PARAG><ALINEA>Regulatīvās iestādes savus lēmumus pilnībā pamato, lai ļautu tiesu iestādēm veikt pārskatīšanu. Šie lēmumi ir pieejami sabiedrībai, vienlaikus saglabājot komerciāli jutīgas informācijas konfidencialitāti.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="037.017"><NO.PARAG>17.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina piemērotus valsts līmeņa mehānismus, lai puse, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, varētu šo lēmumu pārsūdzēt no iesaistītajām pusēm un valdībām neatkarīgā struktūrā.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Direktīvas 2009/72 I pielikums ir veltīts patērētāju aizsardzības pasākumiem. No šā pielikuma 1. punkta d) apakšpunkta it īpaši izriet, ka šīs direktīvas 3. pantā paredzētie pasākumi ir noteikti, lai ļautu klientiem izvēlēties no dažādiem norēķināšanās veidiem, kas nerada lietotāju nepamatotu diskrimināciju. Turklāt minētā pielikuma 1. punkta f) apakšpunktā ir precizēts, ka šīs direktīvas 3. pantā noteikto pasākumu mērķis ir, ka klienti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>gūst labumu no pārskatāmām, vienkāršām un lētām sūdzību izskatīšanas procedūrām. Jo īpaši visiem patērētājiem ir tiesības uz augsta līmeņa pakalpojumiem un to, ka viņu elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējs izskata sūdzības. Šādas [strīdu] ārpustiesas izšķiršanas procedūras ļauj taisnīgi un ātri – ja iespējams, trīs mēnešos – izšķirt domstarpības, izveidojot atlīdzības un/vai kompensācijas sistēmu, ja tāda ir pamatota. Tām pēc iespējas vajadzētu būt atbilstīgām principiem, kas izklāstīti Komisijas Ieteikumā 98/257/EK (<DATE ISO="19980330">1998. gada 30. marts</DATE>) par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā [(<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="115" PAGE.FIRST="31" DATE.PUB="1998">OV 1998, L 115, 31. lpp.</REF.DOC.OJ>)]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Somijas tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">laki sähkö‑ ja maakaasumarkkinoiden valvonnasta annetu (590/2013)</HT> (Likums (590/2013) par elektroenerģijas un gāzes tirgus uzraudzību, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Uzraudzības likums<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>) 5. pantu Elektroenerģijas iestāde ir atbildīga par šā likuma 2. pantā minēto valsts un Savienības normatīvo un administratīvo tiesību normu piemērošanas kontroli un ar šajā 2. pantā norādīto regulējumu tai paredzēto citu uzdevumu izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar Uzraudzības likuma 6. panta 1. punkta 13. apakšpunktu Elektroenerģijas iestādei kā valsts regulatīvai iestādei – Savienības tiesību aktu elektroenerģijas un dabasgāzes jomā izpratnē – savas darbības ietvaros ir uzdots garantēt to patērētāju aizsardzības pasākumu efektivitāti un īstenošanu, kuri attiecas uz dabasgāzes un elektroenerģijas tirgu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sähkömarkkinalaki (588/2013)</HT> (Elektroenerģijas tirgus likums (588/2013), turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Elektroenerģijas tirgus likums<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) 57. panta 2. punktā noteikts, ka sadales sistēmas operatoram ir jāpiedāvā patērētājiem dažādi apmaksas veidi elektroenerģijas rēķinu apmaksai. Piedāvātās alternatīvas nedrīkst ietvert nepamatotus nosacījumus vai nosacījumus, kas diskriminē dažādas klientu grupas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Elektroenerģijas tirgus likuma 106. panta 2. punktā ir noteikts, ka Elektroenerģijas iestāde ir atbildīga par šā likuma, uz tā pamata pieņemto normatīvo un administratīvo tiesību aktu, kā arī par atļauju, kas izdotas, pamatojoties uz šo likumu, ievērošanas uzraudzību. Atbilstoši šai normai uzraudzību<?PAGE NO="6"?> reglamentē no Uzraudzības likuma atsevišķs akts. Saskaņā ar šā 106. panta 4. punktu <HT TYPE="ITALIC">kuluttaja‑asiamies</HT> (Patērētāju ombuds, Somija) no patērētāju aizsardzības viedokļa uzrauga minētā likuma 13. nodaļā minēto līgumu klauzulu (elektroenerģijas līgumu) likumību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 114. pantu pārsūdzību par Elektroenerģijas iestādes lēmumu, kas pamatots ar Elektroenerģijas tirgus likumu, var iesniegt saskaņā ar kārtību, kas noteikta <HT TYPE="ITALIC">hallintolainkäyttölaki (586/1996)</HT> (Pirmstiesas un tiesas administratīvā procesa likums (586/1996)). Šā likuma 5. panta 1. punktā ir noteikts, ka ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>pārsūdzamu lēmumu<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir jāsaprot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>akts, ar kuru lieta ir izlemta pēc būtības vai noraidīta kā nepieņemama<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, lai gan šā paša likuma 6. panta 1. punktā ir paredzēts, ka pārsūdzību par lēmumu var iesniegt persona, kurai lēmums ir adresēts vai kuras tiesības, pienākumi vai intereses ar to tiek tieši skartas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>A, kurš ir mājsaimniecību lietotājs, noslēdza elektroenerģijas piegādes līgumu ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru uzņēmumu, kas tagad ir <HT TYPE="ITALIC">Caruna</HT>. <DATE ISO="20130905">2013. gada 5. septembrī</DATE> viņš nosūtīja Elektroenerģijas iestādei elektroniskā pasta vēstuli, lai lūgtu tai pārbaudīt, vai šā uzņēmuma praktizētais rēķinu izrakstīšanas veids atbilst Elektroenerģijas tirgus likumam, it īpaši šā likuma 57. panta 2. punktam, kurā ir paredzēts, ka sadales sistēmas operatoram ir jāpiedāvā patērētājiem dažādi apmaksas veidi to elektroenerģijas rēķinu apmaksai atbilstoši Direktīvas 2009/72 I pielikuma 1. punkta d) apakšpunktam. Pārbaudījusi šā rēķinu izrakstīšanas veida tiesiskumu, Elektroenerģijas iestāde <DATE ISO="20140331">2014. gada 31. martā</DATE> pieņēma lēmumu, ka <HT TYPE="ITALIC">Caruna</HT> nav pārkāpusi Elektroenerģijas tirgus likuma 57. panta 2. punktu un ka nav jāveic nekādi pasākumi. Šajā lēmumā A tika norādīts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>izmeklēšanas pieprasītājs<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140428">2014. gada 28. aprīļa</DATE> lēmumu Elektroenerģijas iestāde noraidīja A <DATE ISO="20140331">2014. gada 31. martā</DATE> iesniegto sūdzību par šo lēmumu kā nepieņemamu, kā arī A lūgumu viņam piešķirt puses statusu procedūrā. Tad A vērsās <HT TYPE="ITALIC">Helsingin hallinto‑oikeus</HT> (Helsinku Administratīvā tiesa, Somija) ar prasību viņam atzīt puses statusu procedūrā lietā, kuru izskata šī iestāde, atcelt šīs pēdējās minētās iestādes <DATE ISO="20140331">2014. gada 31. martā</DATE> un 28. aprīlī pieņemtos lēmumus un nosūtīt lietu minētajai iestādei jauna nolēmuma pieņemšanai. Ar <DATE ISO="20160523">2016. gada 23. maija</DATE> spriedumu šie prasījumi tika apmierināti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Elektroenerģijas iestāde šo spriedumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā <HT TYPE="ITALIC">Korkein hallinto‑oikeus</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Somija), apgalvojot – tas, ka A tai ir nosūtījis lūgumu veikt izmeklēšanu, nepiešķir viņam ne puses statusu tās pieņemtajā lēmumā, ne arī tiesības celt prasību tiesā pret šo lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa izklāsta, ka tai ir jāizskata jautājums par to, vai A bija tiesības vērsties valsts tiesā ar prasību pret Elektroenerģijas iestādes lēmumu neveikt pasākumus attiecībā uz elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru uzņēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Tā norāda, ka valsts tiesu judikatūrā tiek atbalstīta Elektroenerģijas iestādes nostāja, saskaņā ar kuru pamatlietā A bija tikai lietas uzsācēja statuss un viņam nebija tiesību celt prasību tiesā pret šīs iestādes lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Tomēr, tā kā Tiesas judikatūras nav un Direktīvā 2009/72 nav jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>puse<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> definīcijas, tā jautā, vai tās 37. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operatora uzņēmuma mājsaimniecību lietotāju, kurš uzskata, ka viņam kā patērētājam ir nodarīts kaitējums ar šā uzņēmuma praktizēto rēķinu izrakstīšanas veidu, un kurš vēršas pie regulatīvās iestādes, var kvalificēt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>pusi<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> šīs normas izpratnē un tas var vērsties tiesā ar prasību pret šīs iestādes pieņemtu lēmumu neveikt pasākumus attiecībā uz minēto uzņēmumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Korkein hallinto‑oikeus</HT> (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas 2009/72 [..] 37. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka personu, kas ir elektroenerģijas sadales sistēmas operatora uzņēmuma patērētājs lietotājs un pēc kuras lūguma regulatīvajā iestādē ir tikusi iesniegta sūdzība pret minēto uzņēmumu, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>pusi<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> minētā panta 17. punkta izpratnē, kuru skar minētās iestādes lēmums un kurai līdz ar to ir tiesības celt prasību valsts tiesā par valsts regulatīvās iestādes lēmumu, kas ir pieņemts attiecībā uz šo pašu uzņēmumu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai patērētājam lietotājam, ja pirmajā jautājumā apzīmētā persona nav jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>pusi<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> Direktīvas 2009/72 37. panta izpratnē, esot apelācijas sūdzības iesniedzēja statusā pamatlietā, ir, pamatojoties uz kādu citu juridisko pamatu, no Savienības tiesībām izrietošas tiesības piedalīties viņa iesniegta lūguma par pasākumu veikšanu izskatīšanā regulatīvajā iestādē vai tiesības ierosināt izskatīt lietu valsts tiesā, vai arī uz šo jautājumu ir jāatbild saskaņā ar valsts tiesībām?<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Ar saviem diviem jautājumiem, kuri ir jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2009/72 37. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm tiek noteikts pienākums piešķirt regulatīvai iestādei kompetenci izšķirt strīdus starp mājsaimniecību lietotājiem un sistēmas operatoriem un līdz ar to mājsaimniecību lietotājiem, kuri iesnieguši sūdzību šajā iestādē pret sistēmas operatoru, piešķirt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>puses<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> statusu šīs normas izpratnē un pēc šādas sūdzības – tiesības iesniegt prasību pret minētās iestādes pieņemto lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2009/72 1. pantu tās mērķis ir noteikt kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un piegādei, kā arī patērētāju aizsardzības noteikumus, lai Savienībā uzlabotu un integrētu konkurētspējīgus elektroenerģijas tirgus. Šim nolūkam minētās direktīvas 3. pantā tostarp ir noteikti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz patērētāju aizsardzību, ieskaitot tos, kuri ir saistīti ar sūdzību izskatīšanu un strīdu ārpustiesas atrisināšanu, bet šīs direktīvas 37. pantā ir definēti regulatīvās iestādes uzdevumi un kompetences.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120719">2012. gada 19. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>A</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑33/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:482">EU:C:2012:482</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170315">2017. gada 15. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Al Chodor</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑528/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:213">EU:C:2017:213</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šajā lietā, runājot par Direktīvas 2009/72 37. panta formulējumu, ir jākonstatē, ka uzdevumos un kompetencē, kas valsts regulatīvajai iestādei ir jāpiešķir vismaz saskaņā ar šīs direktīvas 37. panta 4. punkta e) apakšpunktu un 5. punkta c) apakšpunktu, ir ietvertas atbilstošas izmeklēšanas tiesības un pierādījumu savākšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas strīdu izšķiršanai saskaņā ar minētās direktīvas 37. panta 11. un 12. punktu, kā arī uzdevums izšķirt strīdus starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru pēc jebkādas sūdzības, kas iesniegta saskaņā ar šīs pašas direktīvas 37. panta 11. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šajā pēdējā minētajā normā ir paredzēts, ka jebkura persona, kam ir iebildumi par pārvades vai sadales sistēmas operatoru saistībā ar šajā direktīvā noteiktajiem operatora pienākumiem, var iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei, kas – rīkojoties kā domstarpību izšķiršanas iestāde – divu mēnešu laikā pēc sūdzības saņemšanas, ko konkrētos gadījumos var pagarināt, pieņem lēmumu. Šīs iestādes lēmums ir saistošs, izņemot, ja tas nav atcelts apelācijas kārtībā. Direktīvas 2009/72 37. panta 12. punktā ir paredzēta procedūra, kas ļauj jebkurai personai, ko skar attiecīgais lēmums un kam ir tiesības iesniegt sūdzību par saskaņā ar šīs direktīvas 37. pantu pieņemtu lēmumu attiecībā uz metodiku vai – ja regulatīvajai iestādei ir pienākums apspriesties – par ierosinātajiem tarifiem vai metodiku, iesniegt sūdzību tā pārskatīšanas nolūkā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Turklāt Direktīvas 2009/72 37. panta 15.–17. punktā ir tostarp paredzēts, ka šā panta 11. un 12. punktā minētās sūdzības neliedz izmantot Savienības vai valsts tiesībās paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, ka regulatīvām iestādēm savi lēmumi ir jāpamato pilnībā, lai ļautu tiesu iestādēm veikt kontroli, un ka dalībvalstis nodrošina piemērotus valsts līmeņa mehānismus, lai puse, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, varētu šo lēmumu pārsūdzēt no iesaistītajām pusēm un valdībām neatkarīgā struktūrā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>No visām šīm normām izriet, ka regulatīvai iestādei, izskatot saskaņā ar Direktīvas 2009/72 37. panta 11. un 12. punktu iesniegtu sūdzību, ir strīdu ārpustiesas izšķiršanas organisma kompetence un ka šā strīda pusēm ir tiesības celt prasību par šīs iestādes pieņemto lēmumu pēc sūdzības, ja rezultāts tām ir bijis nelabvēlīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Tomēr ir jākonstatē, ka šajās tiesību normās nav precizēts, vai šī kompetence ietver jautājumu par strīdu izšķiršanu starp mājsaimniecību lietotājiem un sistēmas operatoriem, un ka Direktīvas 2009/72 37. pantā minētie jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>puse<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>skartā puse<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> tajā netiek definēti, un tādējādi šā 37. panta formulējums neļauj noteikt, vai šis jēdziens ietver mājsaimniecību lietotāju, kas ir iesniedzis sūdzību par sistēmas operatora izdarīto šīs direktīvas noteikumu pārkāpumu, un līdz ar to – vai uz šāda veida strīdu noteikti attiecas ārpustiesas strīdu izšķiršanas kompetence, kas dalībvalstīm ir jāpiešķir regulatīvajai iestādei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Pirmkārt, šai sakarā jānorāda, ka Direktīvas 2009/72 37. panta 1. punkta b) apakšpunktā piešķirot regulatīvai iestādei uzdevumu nodrošināt, ka pārvades un sadales sistēmas operatori un attiecīgā gadījumā – tīkla īpašnieki, kā arī elektroenerģijas uzņēmumi ievēro savus pienākumus atbilstoši šai direktīvai un citiem piemērojamiem Savienības tiesību noteikumiem, nav atsauces uz regulatīvās iestādes kompetenci strīdu izšķiršanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Otrkārt, neviens no Direktīvas 2009/72 37. panta noteikumiem, kurā ir atsauces uz regulatīvās iestādes strīdu izšķiršanas kompetenci, nefiksē strīdus starp mājsaimniecību lietotājiem un sistēmas operatoriem. Tā tas ir it īpaši 37. panta 3. punkta b) apakšpunktā, kurš tieši attiecas uz strīdiem starp neatkarīgu sistēmas operatoru un pārvades sistēmas tīkla īpašnieku, 37. panta 4. punkta e) apakšpunktā, kurā ir paredzētas izmeklēšanas tiesības, un 37. panta 5. punkta c) apakšpunktā, kas attiecas uz strīdiem starp vertikāli integrētu uzņēmumu un sistēmas operatoru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Treškārt, Direktīvas 2009/72 37. panta 1. punkta j) apakšpunktā regulatīvai iestādei ir dots uzdevums uzraudzīt mājsaimniecību lietotāju sūdzības un tā 1. punkta n) apakšpunktā – pienākums, sadarbojoties ar citām kompetentām iestādēm, palīdzēt nodrošināt patērētāju aizsardzības pasākumu, ietverot šīs direktīvas I pielikumā minēto, efektivitāti un īstenošanu. Minētās direktīvas 37. panta 2. punktā ir noteikts – ja dalībvalsts tā paredzējusi, šā panta 1. punktā izklāstītos pārraudzības un kontroles uzdevumus var veikt citas iestādes, kas nav regulatīvā iestāde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Attiecībā uz kontekstu, kurā iekļaujas Direktīvas 2009/72 37. pants, un uz tiesiskā regulējuma, kurā tas ietilpst, mērķi jānorāda, pirmkārt, ka šīs direktīvas 42., 51. un 54. apsvērumā ir noteikts, ka mājsaimniecību lietotājiem ir jābūt iespējai izmantot domstarpību izšķiršanas mehānismus, ka galvenā nozīme minētajā direktīvā ir patērētāju interesēm, ka dalībvalstīm vai, ja dalībvalsts to paredz, regulatīvajām iestādēm ir jānodrošina patērētāju tiesību ievērošana, ka efektīvi un pieejami patērētāju tiesību aizsardzības līdzekļi ir garantija labākai patērētāju aizsardzībai un ka dalībvalstīm ir jāievieš ātras un efektīvas procedūras sūdzību izskatīšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Otrkārt, kā ir atgādināts šā sprieduma 23. punktā, Direktīvas 2009/72 mērķis atbilstoši tās 1. pantam tostarp ir ieviest patērētāju aizsardzības noteikumus un definēt elektroenerģijas patērētāju tiesības. Tādējādi šīs direktīvas 3. pantā ir paredzēti dalībvalstu pienākumi nodrošināt patērētāju aizsardzību. Tā 7. punktā tām ir noteikts, ka jāgarantē paaugstināts patērētāju aizsardzības līmenis, it īpaši attiecībā uz strīdu atrisināšanas mehānismiem. Pasākumi, kurus dalībvalstis veic šajā sakarā atbilstoši šai normai un minētās direktīvas I pielikumam, uz kuru tā atsaucas, ir paredzēti, lai saskaņā ar šā pielikuma 1. punkta<?PAGE NO="9"?> f) apakšpunktu nodrošinātu, ka klienti izmanto pārredzamas, vienkāršas un lētas procedūras to sūdzību izskatīšanai, jo šīm ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūrām ir jāļauj panākt strīdu taisnīgu un ātru izskatīšanu. Šai nolūkā Direktīvas 2009/72 3. panta 13. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis uzrauga, lai neatkarīgs mehānisms, piemēram, enerģētikas ombuds vai patērētāju organizācija, nodrošinātu sūdzību efektīvu izskatīšanu un strīdu ārpustiesas izšķiršanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Treškārt, kas attiecas uz regulatīvo iestādi, Direktīvas 2009/72 preambulas 37. apsvērumā ir teikts, ka energoregulatoriem būtu jāpiešķir pilnvaras garantēt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu pilnīgu efektivitāti. Šīs direktīvas 36. pantā, kurā tiek definēti šīs iestādes vispārīgie mērķi, ir paredzēts, ka tai jāveic visi piemērotie pasākumi, lai sasniegtu šajā pantā noteiktos mērķus, minētās direktīvas 37. pantā definēto uzdevumu un kompetences robežās, vajadzības gadījumā – ciešā sadarbībā ar citām atbilstīgām valsts iestādēm, neskarot to kompetenci. Starp šiem mērķiem šīs pašas direktīvas 36. panta g) punktā figurē mērķis palīdzēt garantēt patērētāju aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Ne no vienas no Direktīvas 2009/72 normām, kas minētas šā sprieduma 34. un 35. punktā, ne arī no kāda cita tās noteikuma neizriet, ka dalībvalstīm ir jāpiešķir regulatīvajai iestādei, izslēdzot jebkuru citu iestādi, kompetence attiecībā uz strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā starp mājsaimniecību lietotājiem un elektroenerģijas uzņēmumiem, it īpaši sistēmas operatoriem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tieši pretēji, pirmkārt, Direktīvas 2009/72 51. apsvērums un 36. panta g) punkts apstiprina, ka tās piešķirtais mērķis regulatīvai iestādei – kā norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 42. punktā – ir, sadarbojoties ar citām kompetentajām iestādēm, palīdzēt nodrošināt patērētāju aizsardzības pasākumu efektivitāti un īstenošanu, tostarp sūdzību izskatīšanu, un ka dalībvalstīm ir tiesības uzticēt uzdevumus saistībā ar patērētāju tiesībām vai nu regulatīvajai iestādei, vai citām iestādēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Otrkārt, kas attiecas konkrēti uz dalībvalstu pienākumu izveidot neatkarīgu mehānismu, lai nodrošinātu efektīvu sūdzību izskatīšanu un ārpustiesas strīdu izšķiršanu, Direktīvas 2009/72 3. panta 13. punktā izmantojot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>kā enerģētikas ombuds vai patērētāju organizācija<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, ir skaidri norādīts, ka izvēle attiecībā uz iestādi, kura izskata strīdus starp patērētājiem un elektroenerģijas uzņēmumiem, ir dalībvalstīm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>No visiem šiem konstatējumiem izriet, ka dalībvalstis var piešķirt kompetenci attiecībā uz ārpustiesas strīdu izšķiršanu starp mājsaimniecību lietotājiem un elektroenerģijas uzņēmumiem iestādei, kas nav regulatīvā iestāde, ja vien saskaņā ar Direktīvas 2009/72 preambulas 54. apsvērumu un 3. panta 7. un 13. punktu, kā arī I pielikuma 1. punkta f) apakšpunktu izraudzītā iestāde ir neatkarīga un īsteno šo kompetenci, ieviešot ātras, efektīvas, pārskatāmas, vienkāršas un lētas procedūras sūdzības izskatīšanai, kas ļauj īstenot taisnīgu un ātru strīdu izšķiršanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tāpat dalībvalstīm ir atļauts piešķirt šo kompetenci regulatīvai iestādei, jo Direktīvas 2009/72 37. panta 4. punktā izmantotā vārdkopa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>regulatīvajai iestādei ir vismaz šādas pilnvaras<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> norāda, ka tai var piešķirt citas kompetences, kas nav tieši minētas šīs direktīvas 37. pantā. Ja dalībvalsts izvēlas piešķirt šo kompetenci regulatīvai iestādei, no minētās direktīvas 37. panta 11., 16. un 17. punkta skaidri izriet, ka mājsaimniecību lietotājam ir jāatzīst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>puses<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> statuss, kā arī tiesības celt prasību pret regulatīvās iestādes lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā lietā iesniedzējtiesa, Elektroenerģijas iestāde un Somijas valdība ir norādījušas, ka valsts iestāde, kas ir kompetenta izskatīt patērētāja sūdzību pret elektroenerģijas uzņēmumu, ir <HT TYPE="ITALIC">kuluttajariitalautakunta</HT> (Patērētāju strīdu komisija, Somija), kurā sūdzības iesniedzējam ir puses statuss. Turklāt šis patērētājs var iesniegt sūdzību Patērētāju ombudam, kurā savukārt šim patērētājam nav puses statusa. Kā izriet no šā sprieduma 39. punkta, šāda shēma nav pretrunā Direktīvai 2009/72, ja šādi iecelta ārpustiesas iestāde ir neatkarīga un īsteno šo kompetenci, ieviešot ātras, efektīvas, pārskatāmas, vienkāršas un lētas procedūras sūdzību izskatīšanai, kas ļauj īstenot taisnīgu un ātru strīdu izšķiršanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Elektroenerģijas iestāde un Somijas valdība arī ir norādījušas, ka Somijas tiesību aktos šai iestādei ir noteikts pienākums izskatīt tai adresētos izmeklēšanas pieteikumus un ka izmeklēšanas pieteikuma iesniedzējam ir nevis puses, bet gan informatora statuss, kas ļauj regulatīvai iestādei izpildīt savu uzraudzības uzdevumu. Tiesas sēdē Tiesā Somijas valdība precizēja, ka šīs iestādes iespējami pieņemtais lēmums šajā ziņā nav saistošs citām valsts iestādēm. Šāds risinājums nešķiet esam pretrunā dalībvalstīm noteiktajiem pienākumiem Direktīvā 2009/72, jo ar to var tikt izpildīti uzraudzības un kontroles uzdevumi, kas regulatīvajai iestādei ir paredzēti šīs direktīvas 37. pantā, nekaitējot tajā paredzētajām patērētāju tiesībām un it īpaši to tiesībām izmantot ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, kas atbilst šā sprieduma iepriekšējā punktā atgādinātajām prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 2009/72 37. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm netiek noteikts pienākums piešķirt regulatīvai iestādei kompetenci izšķirt strīdus starp mājsaimniecību lietotājiem un sistēmas operatoriem un līdz ar to mājsaimniecību lietotājiem, kuri iesnieguši sūdzību regulatīvā iestādē pret sistēmas operatoru, piešķirt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>puses<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> statusu šīs normas izpratnē un pēc šādas sūdzības – tiesības iesniegt prasību pret minētās iestādes pieņemto lēmumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (<DATE ISO="20090713">2009. gada 13. jūlijs</DATE>) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu 37. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm netiek noteikts pienākums piešķirt regulatīvai iestādei kompetenci izšķirt strīdus starp mājsaimniecību lietotājiem un sistēmas operatoriem un līdz ar to mājsaimniecību lietotājiem, kuri iesnieguši sūdzību regulatīvā iestādē pret sistēmas operatoru, piešķirt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>puses<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> statusu šīs normas izpratnē un pēc šādas sūdzības – tiesības iesniegt prasību pret minētās iestādes pieņemto lēmumu.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>