European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2026/3538

22.7.2026

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums

Stratēģiska standartizācija spēcīgākam vienotajam tirgum

(pašiniciatīvas atzinums)

(C/2026/3538)

Ziņotājs:

Angelo PAGLIARA

Padomniece

Silvia BORELLI (ziņotājam)

Pilnsapulces lēmums

19.2.2026.

Juridiskais pamats

Reglamenta 52. panta 2. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

15.4.2026.

Pieņemts plenārsesijā

29.4.2026.

Plenārsesija Nr.

605

Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)

184/0/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka Eiropas standartizācijas sistēmas leģitimitātei un efektivitātei būtiska ir iekļautība, un tāpēc aicina pastiprināt MVU, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti, arī nodrošinot atbilstošu finansiālu atbalstu un uzlabojot piekļuvi standartizācijas darbībām, vienlaikus paaugstinot sistēmas efektivitāti un nodrošinot sistēmas finansiālo ilgtspēju valstu līmenī.

1.2.

EESK aicina Eiropas Komisiju saistībā ar gaidāmo Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (1) pārskatīšanu skaidri un atkārtoti apstiprināt, ka Eiropas standartizācijai arī turpmāk ir jābūt tehniskam instrumentam, kas atbalsta ES tiesību aktus, un ar to nedrīkst risināt jautājumus, kas varētu attiekties uz sociālo dialogu Eiropas, valstu, nozaru, reģionālā (provinču vai vietējā), uzņēmumu un ražotņu līmenī (2).

1.3.

EESK iesaka pārskatītajā regulā ieviest skaidru neiejaukšanās principu, lai nodrošinātu, ka standarti neregulē vai netieši neietekmē jautājumus, kas saistīti ar sociālo dialogu (3).

1.4.

EESK aicina ieviest visu Eiropas Komisijas standartizācijas pieprasījumu ex ante novērtēšanas mehānismu, lai pirms standartizācijas procesa sākuma pārbaudītu to tvērumu un iespējamo ietekmi uz pamattiesībām, sociālās jomas tiesību aktiem un sociālo partneru prerogatīvām.

1.5.

EESK aicina Eiropas standartizācijas sistēmā nodrošināt lielāku pārredzamību un piekļūstamību, tostarp uzlabotu publisku piekļuvi saskaņotajiem standartiem un skaidrāku informāciju par tehnisko komiteju sastāvu un darbību. Tam jānodrošina sistēmas pārredzamība, finansiālā ilgtspēja un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, par ko gādā Eiropas standartizācijas organizācijas.

1.6.

EESK uzsver nepieciešamību stingrāk koordinēt ES nostāju starptautiskajās standartizācijas iestādēs, lai nodrošinātu, ka globālie standarti arī turpmāk atbilst ES tiesību aktiem un politikas mērķiem un nodrošina augstu aizsardzības līmeni.

1.7.

EESK aicina Eiropas Komisiju saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/882 (4) nodrošināt personām ar invaliditāti pilnīgu piekļuvi Eiropas un valstu standartizācijas iestāžu darbam, tostarp procedūrām, materiāliem, iekārtām un IKT sistēmām, vienlaikus saglabājot Regulas Nr. 1025/2012 III pielikuma integritāti un sastāvu.

1.8.

EESK uzsver, ka Eiropas standartizācijai arī turpmāk ir jābūt nozīmīgam instrumentam, kas veicina vienoto tirgu, rūpniecības konkurētspēju un ES atvērto stratēģisko autonomiju. Pārskatīšanai būtu jāgādā par to, ka sistēmu joprojām virza nozare, vienlaikus ar vienkāršotām procedūrām, spēju uzlabošanu un plašāku pārstāvību tehniskajās komitejās nodrošinot sociālās jomas un sabiedrības ieinteresēto personu un MVU efektīvu līdzdalību. Standarti var sniegt izcilas ekonomiskās iespējas MVU un vienotajam tirgum kopumā – tie ir ne tikai svarīgi atbilstības nodrošināšanas instrumenti, bet arī ieguldījums izaugsmē.

2.   Pamatinformācija

2.1.

Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir proaktīvi sniegt ieguldījumu gaidāmajā ES standartizācijas satvara pārskatīšanā, par kuru paziņojusi Eiropas Komisija un no kuras izrietošais tiesību akta priekšlikums ir gaidāms 2026. gada trešajā ceturksnī. EESK uzskata, ka šī pārskatīšana ir savlaicīga iespēja stiprināt vienoto tirgu un ES atvērto stratēģisko autonomiju, vienlaikus nodrošinot, ka standartizācija joprojām ir uzticams, pārredzams un iekļaujošs tehniskais instruments.

2.2.

Standartiem arī turpmāk būtu jāatbalsta Eiropas konkurētspēja un inovācija, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, vienlaikus pilnībā ievērojot ES vērtības, Savienības acquis un sociālā dialoga institucionālo struktūru. Tajā pašā laikā ar izstrādes un piemērošanas standartiem būtu jāsekmē augsts darba ņēmēju, patērētāju un vides aizsardzības līmenis.

2.3.

Standarti arvien vairāk veido rūpniecības konkurētspēju, jo tie palielina Eiropas vērtības ķēžu noturību un ietekmē darba organizāciju. Ņemot vērā to augošo ietekmi uz darba organizāciju, digitālo tehnoloģiju ieviešanu un cilvēka-mašīnu mijiedarbību, standarti būtu jāizstrādā, pienācīgi ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz darba nosacījumiem, darbinieku drošību un prasmēm, patērētājiem, vidi, kā arī MVU resursiem un prasmēm.

2.4.

Regulas (ES) Nr. 1025/2012 izvērtējumā (SWD(2025)170 final) Eiropas Komisija uzsver, ka Eiropas standartizācijas situācija kopš regulas stāšanās spēkā ir ievērojami mainījusies. Ģeopolitisko apstākļu izmaiņas, straujā tehnoloģiju attīstība, kas saistīta ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, un nepieciešamība uzlabot izglītību un prasmes standartizācijas jomā ir radījuši jaunus izaicinājumus. Šajā kontekstā Eiropas Komisija uzsver, ka regulā ir pilnībā jāizmanto Eiropas standartu stratēģiskais potenciāls, lai atbalstītu noturīgu, zaļu un digitālu vienoto tirgu un ļautu ES atgūt pasaulē vadošu pozīciju standartizācijas procesos. Tas nozīmē arī, ka attiecīgā gadījumā ir jāstiprina pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arodbiedrības un MVU pārstāvošo ieinteresēto personu spēja efektīvi piedalīties standartizācijas procesos.

3.   Vispārīgas piezīmes: Eiropas standartizācijas procesa problēmas

3.1.

Pēdējo divu desmitgažu laikā valstu, Eiropas un starptautiskās standartizācijas sistēmas ir kļuvušas par arvien integrētāku ekosistēmu (piedaloties valstu, Eiropas un starptautiskajām standartizācijas iestādēm). Tas nozīmē, ka ir notikusi pāreja, proti, Eiropas standartu izcelsme arvien biežāk sakņojas starptautiskā līmenī. Tas rada jaunus sarežģījumus saistībā ar Eiropas standartiem, tostarp no “stratēģiskās autonomijas” un “Ražots Eiropā” perspektīvas. Eiropas līderības stiprināšana starptautiskā līmenī nodrošinās Eiropas interešu aizsardzību.

3.1.1.

EESK norāda uz vairākām strukturālām problēmām, kas jārisina, lai stiprinātu vienoto tirgu un uzlabotu Eiropas standartizācijas sistēmas leģitimitāti un efektivitāti.

3.1.2.

Savlaicīgums un paredzamība ir jāuzlabo, samazinot kavēšanos visā ķēdē, sākot no Eiropas Komisijas pieprasījumiem līdz standartu izstrādei, novērtēšanai un publicēšanai, bet vienlaikus ir jānodrošina visu ieinteresēto personu līdzdalība, vienprātības veidošana un tehniskā kvalitāte. Lai uzlabotu sistēmas ātrumu un reaģētspēju, pirms standartizācijas darba uzsākšanas varētu saskaņot darba slodzi ar pieejamajiem resursiem, tostarp ekspertu un sekretariāta resursiem. Būtu jāapsver arī iespēja paātrināt atsaukšanos uz saskaņotajiem standartiem, izveidojot pārredzamas un saistošas procedūras ar skaidriem termiņiem un novērtēšanas kritērijiem, kā arī ciešāku apmaiņu starp saskaņoto standartu konsultantiem un tehniskajiem ekspertiem.

3.1.3.

Jānodrošina saskaņoto standartu juridiskā un tehniskā kvalitāte, lai standarti pilnībā atbilstu pilnvarojumiem un ES tiesību aktu prasībām un ierobežotu to noraidīšanu, pārskatīšanu vai apstrīdēšanu tiesā. Šai kvalitātes prasībai būtu arī jānodrošina, ka standarti sekmē centienus nodrošināt III pielikumā minēto organizāciju pārstāvēto ieinteresēto personu interešu augsta līmeņa aizsardzību.

3.1.4.

Joprojām būtiska nozīme ir iekļautībai un līdzsvarotai līdzdalībai. Tāpēc, lai stiprinātu standartu leģitimitāti un piemērojamību, gan Eiropas, gan valstu standartizācijas iestādēs būtu jāveicina MVU un sabiedrības ieinteresēto personu, tostarp arodbiedrību, patērētāju un vides jomas ieinteresēto personu, līdzdalība.

3.1.5.

Ņemot vērā saskaņoto un nesaskaņoto standartu nozīmīgumu, ir jānodrošina pārredzamība un piekļūstamība.

3.1.6.

Jāuzlabo pārvaldības kārtība un stimuli, lai nodrošinātu pārskatatbildību un spēju reaģēt uz politiskajām prioritātēm, it īpaši zaļajās un digitālajās nozarēs, kas strauji attīstās.

3.1.7.

Īpaša uzmanība jāpievērš standartiem, kas attiecas uz jaunajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgo intelektu, digitālajām platformām un augstākā līmeņa automatizāciju, kas var būtiski pārveidot darba organizāciju un cilvēka–mašīnu mijiedarbību.

3.1.8.

Pārskatīšana nedrīkst vājināt sociālo dialogu Eiropas un valstu līmenī. Ar standartiem nedrīkst risināt jautājumus, kas varētu ietilpt sociālā dialoga darbības jomā. Šo principu pilnībā atbalsta Eiropas sociālie partneri, un tā pamatā ir ES līgumi (5).

4.   Ierosinātie likumdošanas virzieni

4.1.

Regula (ES) Nr. 1025/2012 attiecas tikai uz standartiem, “kas atbalsta Savienības (..) tiesību aktus un politikas virzienus”. Turklāt pastāv nesaskaņoti standarti (valstu, Eiropas un/vai starptautiskie), kas ir tieši citēti Eiropas tiesību aktos, kā arī nezināms skaits nesaskaņotu (valstu, Eiropas un/vai starptautisko) standartu, kuri ir tieši iekļauti valstu tiesību aktos. Šie divi standartu kopumi, kas papildina skaidri noteikto saskaņoto standartu krājumu, joprojām lielā mērā ir nezināmi. Tādējādi standartizācijai un standartiem ir daudz nozīmīgāka ietekme uz vienoto tirgu, nekā pašlaik tiek atzīts.

4.2.

Tāpēc Eiropas Komisijai būtu jāizstrādā instrumenti, lai novērtētu standartizācijas iestāžu izstrādāto nesaskaņoto standartu ietekmi. Šie standarti tik tiešām ietekmē iekšējo tirgu un ietekmē uzņēmumu rīcību tajā. Turklāt vairākos ES tiesību aktos ir atsauces uz nesaskaņotiem standartiem, un tas dažos gadījumos to piemērošanu padara obligātu.

4.3.

EESK atbalsta principu, ka standartizācijai arī turpmāk jābūt tehniskam pasākumam un tai nevajadzētu regulēt jautājumus, kas ir sociālā dialoga un kolektīvo sarunu tvērumā, piemēram, darba nosacījumus, darba ņēmēju tiesības un personāla vadību. Eiropas Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes, kurās ieviests skaidrs neiejaukšanās princips, kas skaidri noteiktu, ka standarti nekādā veidā neietekmē dalībvalstīs un Savienības līmenī atzīto pamattiesību īstenošanu un neietekmē tiesības risināt sarunas par koplīgumiem, tos slēgt un izpildīt vai jebkādus jautājumus, uz kuriem attiecas sociālais dialogs ES un valstu līmenī.

4.4.

EESK vēlreiz norāda, ka brīvprātīga tehniskā standartizācija nevar un nedrīkst iejaukties jomās, kas ar likumu ir rezervētas reglamentētajām profesijām. Konkrētāk, tehniskie standarti nevar regulēt rezervēto profesionālo darbību, piekļuves nosacījumus, profesionālās prasmes vai ētikas standartus, kas joprojām ir tikai likumdevēja un profesiju regulējuma kompetencē.

4.5.

Katram standartizācijas pieprasījumam būtu jāveic ex ante tvēruma novērtējums, lai noteiktu risku, ka tas varētu pārklāties ar sociālo dialogu, pamattiesībām, sociālās jomas tiesību aktiem un jomām, kas ar likumu rezervētas regulētajām profesijām. Attiecīgi katrā standartizācijas pieprasījumā būtu jānorāda, vai un cik lielā mērā tas ietekmē minētās jomas. Ja tiek konstatēti riski, Eiropas Komisijai, standartizācijas iestādēm un to tehniskajām komitejām būtu jādod priekšroka alternatīviem instrumentiem.

4.6.

Eiropas un valstu standartizācijas iestādēm, kā arī to ietvaros izveidotajām tehniskajām komitejām ir jānodrošina patērētāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, vides jomas ieinteresēto personu, arodbiedrību un MVU līdzsvarota līdzdalība. Lai nodrošinātu jēgpilnu līdzdalību, standartizācijas iestādēm būtu iespējami jānovērš finansiālie un administratīvie šķēršļi, sniedzot pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arodbiedrībām un MVU brīvu piekļuvi standartizācijas darbam un dalībai tajā. Jānodrošina arī personu ar invaliditāti piekļuves iespējas. Turklāt gan Eiropas, gan valstu līmenī šo organizāciju atbalstam būtu jānodrošina atbilstoši finanšu resursi, spēju veidošanas programmas un apmācība standartizācijas jomā, lai stiprinātu to tehnisko kompetenci. Tāpēc būtu jāievieš mehānismi, lai III pielikuma organizācijām pārdalītu maksas, kas samaksātas par dalību standartizācijas struktūrās.

4.7.

EESK uzsver, ka Eiropas standartizācijai arī turpmāk ir jābūt nozīmīgam instrumentam, kas veicina vienoto tirgu, rūpniecības konkurētspēju un ES atvērto stratēģisko autonomiju. Pārskatīšanai būtu jānodrošina efektīva MVU līdzdalība ar vienkāršotām procedūrām, uzlabotu spēju veidošanu un lielāku pārstāvību tehniskajās komitejās. Standarti var sniegt izcilas ekonomiskās iespējas MVU un vienotajam tirgum kopumā – tie ir ne tikai svarīgi atbilstības nodrošināšanas instrumenti, bet arī ieguldījums izaugsmē.

4.8.

EESK aicina ieviest pārredzamas standartizācijas procedūras. Eiropas un valstu līmeņa standartizācijas iestāžu tehnisko komiteju sastāvs būtu jāpublicē to tīmekļa vietnēs.

4.9.

Standartu augošā nozīmīguma dēļ neierobežota un brīva piekļuve kļūst par tiesiskuma un pārredzamības jautājumu. EESK iesaka garantēt vismaz vienkāršu, bezmaksas un neierobežotu piekļuvi standartiem tikai lasīšanas režīmā un precizēt atbildību par publiskas piekļūstamības nodrošināšanu. Vienlaikus būtu jānodrošina sistēmas finansiālā ilgtspēja un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.

4.10.

ES būtu jāpārskata sava starptautiskā standartizācijas stratēģija, it īpaši Starptautiskajā Standartizācijas organizācijā (ISO) un Starptautiskajā Elektrotehnikas komisijā (IEC), lai nodrošinātu, ka starptautiskie standarti nepazemina ES drošības, veselības un ilgtspējas satvaru. Šajā saistībā būtu arī jānodrošina, lai starptautiskie standarti atbilstu starptautiski atzītiem darba standartiem un darbinieku drošības un veselības aizsardzības normām. ES arī nedrīkstētu pieļaut, ka standarti, kas neatbilst tās vērtībām un tiesību aktiem, ienāk vienotajā tirgū bez aizsardzības pasākumiem. Lai mazinātu šo risku, regulā būtu jānosaka, ka produktu vai pakalpojumu iekšējā tirgū var piedāvāt tikai tad, ja tas atbilst standartiem, kurus izstrādājušas, par kuriem balsojušas un kurus publicējušas standartizācijas iestādes, kas ievēro ES standartizācijas regulas prasības.

5.   Pamatnostādnes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 pārskatīšanai

5.1.

EESK uzsver, ka saskaņotie standarti būtu jāizmanto, lai atbalstītu tiesību aktu tehnisko īstenošanu, bet tiem nebūtu jākļūst par regulējuma instrumentu. Saskaņotie standarti nedrīkst aizstāt vai apdraudēt sociālās jomas tiesību aktus un koplīgumus vai iejaukties to darbībā. Attiecīgi Eiropas Komisijai, pieprasot vienu vai vairākus Eiropas standartus, nevajadzētu ietekmēt tiesības risināt sarunas par koplīgumiem, tos slēgt un izpildīt vai tiesības uz kolektīvu rīcību, kā arī tai nevajadzētu iejaukties jautājumos, kas tiek regulēti ar sociālā dialoga palīdzību Eiropas vai valsts līmenī.

5.2.

Lai nodrošinātu, ka saskaņotie standarti saglabā tehnisku raksturu, katrā Eiropas Komisijas saskaņotā standarta pieprasījumā būtu jāiekļauj novērtējums par to, vai tas ietekmē sociālo dialogu, pamattiesības vai sociālās jomas tiesību aktus. Pēc tam šis novērtējums būtu jāpārskata komitejai, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantu. Komitejai būtu jāinformē III pielikumā minētās organizācijas un jādod tām iespēja iesniegt atzinumu par Eiropas Komisijas pieprasījuma tvērumu.

5.3.

Kritiski svarīgās politikas jomās, piemēram, tādās kā Eiropas aizsardzība, kuras regulējums būtu jāsargā no ārējas ietekmes un kurā būtu stingri jāīsteno Eiropas stratēģijas autonomija, Eiropas Komisijai ir jāspēj izstrādāt kopīgas specifikācijas, nevis jāpieprasa Eiropas standarti no Eiropas standartizācijas iestādēm. Izstrādājot kopējas specifikācijas, Eiropas Komisijai ir jānodrošina, ka ir iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas.

5.4.

Kvalitātei joprojām jābūt svarīgākai par ātrumu. Lai gan procedūras ir jāvienkāršo ar digitalizāciju un uzlabotu plānošanu, īsāki termiņi nedrīkst vājināt rūpīgo apspriešanu, kas nepieciešama, lai izstrādātu augstas kvalitātes standartus, kuri atbilst ES politikas nostādnēm un vērtībām. Tāpēc ātruma palielināšana nedrīkst notikt uz iekļautības un vienprātības rēķina. Turklāt standartiem, kas ietekmē darbavietas aprīkojumu, digitālās sistēmas vai cilvēka-mašīnu mijiedarbību, būtu jānodrošina, ka darbinieku drošības, veselības un ergonomikas apsvērumi tiek pilnībā integrēti jau projektēšanas posmā.

5.5.

Iekļaušana ir jāuzskata par leģitimitātes nosacījumu, un tāpēc ir jānodrošina līdzsvarota nozares, tostarp MVU, patērētāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, vides jomas ieinteresēto personu un arodbiedrību līdzdalība, to atbalstot ar attiecīgiem resursiem. Attiecīgi būtu jāpalielina finansiālais atbalsts III pielikumā minētajām organizācijām un jānodrošina un jāstiprina šo organizāciju iesaiste. Eiropas ieinteresēto personu organizācijas ir svarīgs faktors šajā sistēmā, un tās ir jāaizsargā, lai nodrošinātu nepieciešamo demokrātisko līdzsvaru un atsvaru, kā arī ES vērtību popularizēšanu. Būtu jānodrošina, ka starptautiski iesakņojušies standarti, kas tiks pārņemti kā Eiropas standarti, nav pretrunā ES mērķiem un neapdraud ES politiku vai tiesību aktus.

5.6.

Lai panāktu faktisku iekļautību un standartizācijas sistēmas leģitimitāti, būtu jāgroza regulas 6. panta 1. punkts (“MVU piekļuve standartiem”). Pašlaik minētajā punktā ir neizsmeļoši uzskaitīti nesaistoši pasākumi, ko valstu standartizācijas iestādes var veikt, lai atbalstītu MVU iekļautību, piekļuvi un efektīvu līdzdalību standartizācijā valsts līmenī. Praksē 6. panta 1. punkta piemērošanas rezultātā dažādās dalībvalstīs ir radušies nevienlīdzīgi MVU līdzdalības nosacījumi. Pašreizējam pasākumu sarakstam un visiem tā noteikumiem vajadzētu būt obligātiem gan attiecībā uz MVU, gan attiecībā uz patērētāju organizācijām, vides jomas ieinteresētajām personām un arodbiedrībām. Turklāt būtu jānodrošina un jāsaglabā pie minētajām kategorijām piederošo ieinteresēto personu loma Eiropas līmenī, tādējādi nostiprinot III pielikumā minēto organizāciju lomu.

5.7.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (6) EESK iesaka garantēt vismaz vieglu, bezmaksas un neierobežotu piekļuvi standartiem lasīšanas režīmā, izmantojot pieejamu interneta portālu, un precizēt atbildību par publiskas pieejamības nodrošināšanu, vienlaikus nodrošinot sistēmas finansiālo ilgtspēju un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, par ko gādā Eiropas standartizācijas organizācijas.

5.8.

Standartizācijai būtu jāvairo ilgtspējīga konkurētspēja, veicinot inovāciju, produktivitāti un noturību un vienlaikus integrējot drošības, veselības un vides apsvērumus.

5.9.

EESK aicina pārskatītajā regulā iekļaut prasību, ka standartizācijas struktūrām, izstrādājot, balsojot un publicējot standartus, kas kļūst par Eiropas saskaņotajiem standartiem, ir jāievēro Eiropas regula par standartizāciju.

5.10.

Uzraudzība un pārskatatbildība būtu jāpalielina, izmantojot skaidrus rādītājus attiecībā uz termiņiem, kvalitāti, iekļautību un ietekmi, kā arī nepieciešamības gadījumā korektīvus mehānismus. Šajā ziņā valsts līmeņa pasākumus varētu īstenot ar regulas 6. panta 3. punkta grozījumu, kas nosaka, ka valsts standartizācijas iestādēm ir jāvāc un jādara pieejami dati par ieinteresēto personu piekļuvi standartizācijai un dalību standartizācijā valsts līmenī.

Briselē, 2026. gada 29. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Séamus BOLAND


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/1025/oj).

(2)   Sk. 2025. gada 27. jūnijāETUC, Business Europe, SMEunited, SGI Europe kopīgi parakstīto vēstuli: standartizācijas struktūrām jāatturas no sociālo standartu noteikšanas.

(3)   Sk. 2025. gada 27. jūnijāETUC, Business Europe, SMEunited, SGI Europe kopīgi parakstīto vēstuli: standartizācijas struktūrām jāatturas no sociālo standartu noteikšanas.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/882/oj).

(5)   Sk. 2025. gada 27. jūnijāETUC, Business Europe, SMEunited, SGI Europe kopīgi parakstīto vēstuli: standartizācijas struktūrām jāatturas no sociālo standartu noteikšanas.

(6)  Eiropas Savienības Tiesa, C-588/21 P (Malamud); C-160/20; C-613/14 (James Elliott).


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/3538/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)