<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-648/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CC0648</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:256">EU:C:2020:256</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Bordona</HT> secinājumi – Lieta C‑648/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Hidroelectrica</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Manuela Kamposa Sančesa‑Bordonas</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Manuel Campos Sánchez‑Bordona</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200402">2020. gada 2. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – spāņu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑648/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Autoritatea Națională de Reglementare în Domeniul Energiei</HT> (<HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT>)</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Societatea de Producere a Energiei Electrice în Hidrocentrale Hidroelectrica SA</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Tribunalul București</HT> (Bukarestes apgabaltiesa, Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Prejudiciāls jautājums</KEYWORD><KEYWORD>Elektroenerģijas iekšējais tirgus</KEYWORD><KEYWORD>LESD 35. pants –Preču brīva aprite</KEYWORD><KEYWORD>Eksporta kvantitatīvie ierobežojumi</KEYWORD><KEYWORD>Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību</KEYWORD><KEYWORD>Elektroenerģijas eksports</KEYWORD><KEYWORD>Valsts pasākums, ar kuru elektroenerģijas ražotājiem ir noteikts pienākums tirgot visu saražotās elektroenerģijas daudzumu tikai valsts centralizētajā brīvas konkurences tirgū</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Rumānijas regulatīvā iestāde uzlika uzņēmumam sodu par to, ka tas eksportēja uz Ungāriju daļu savas saražotās elektroenerģijas, iepriekš nepiedāvājot to valsts tirgū, izmantojot centralizētu tirdzniecības platformu, kā tas – saskaņā ar iestādes viedokli – ir noteikts valsts tiesību aktos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunalul București</HT> (Bukarestes apgabaltiesa, Rumānija) vēlas zināt, vai šādi piemērots valsts tiesiskais regulējums ir eksporta kvantitatīvais ierobežojums vai pasākums ar līdzvērtīgu iedarbību un tādējādi nav saderīgs ar LESD 35. pantu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2009/72/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20090713">2009. gada 13. jūlijs</DATE>) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="211" PAGE.FIRST="55" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 211, 55. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Direktīvā 2009/72 ir ietverti šādi apsvērumi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>[..]</P><GR.CONSID><CONSID><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>Līgumā garantētās brīvības Savienības pilsoņiem – <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT>, brīva preču aprite, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība – ir sasniedzamas vienīgi pilnībā atvērtā tirgū, kas ļauj visiem patērētājiem brīvi izvēlēties piegādātājus un visiem piegādātājiem brīvi veikt piegādes lietotājiem.</TXT><?PAGE NO="2"?><P>[..]</P></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(25)</NO.P><TXT>Energoapgādes drošums ir svarīgs sabiedrības drošības aspekts, un tā ir cieši saistīta ar Kopienas iekšējā elektroenerģijas tirgus efektīvu darbību, kā arī dalībvalstu atsevišķo elektrības tirgu integrāciju. [..] Funkcionējoši elektroenerģijas tirgi un jo īpaši tīkli un citi aktīvi, kas saistīti ar elektroenerģijas piegādi, ir būtiski sabiedrības drošībai, ekonomikas konkurētspējai un Savienības pilsoņu labklājībai. [..]</TXT><P>[..]</P></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(51)</NO.P><TXT>Šajā direktīvā galvenā nozīme būtu jāpiešķir patērētāju interesēm, un pakalpojuma kvalitātei vajadzētu būt vienai no elektroenerģijas uzņēmumu galvenajām atbildībām. Būtu jāpastiprina un jānodrošina pašreizējās patērētāju tiesības, un tam būtu jāietver lielāka pārredzamība. Patērētāju aizsardzībai būtu jānodrošina, ka visi patērētāji plašākā Kopienas perspektīvā gūst labumu no konkurētspējīga tirgus. Patērētāju tiesību ievērošana būtu jāīsteno dalībvalstīm vai, ja dalībvalsts tā paredz, regulatīvajām iestādēm.</TXT><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></P></NP></CONSID></GR.CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 3. panta (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un lietotāju aizsardzība<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Pamatojoties uz savu iestāžu sistēmu un ievērojot subsidiaritātes principu, dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 2. punktu, elektroenerģijas uzņēmumi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas principiem, lai izveidotu konkurētspējīgu un drošu elektroenerģijas tirgu, kas ilgtermiņā neapdraud vidi, un minētos uzņēmumus nediskriminē pēc to tiesībām vai pienākumiem.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Tās 4. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Piegādes drošuma uzraudzība<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) ir norādīts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Dalībvalstis nodrošina piegādes drošuma jautājumu uzraudzību. Ja dalībvalstis to atzīst par vajadzīgu, tās var deleģēt šo uzdevumu 35. pantā minētajām regulatīvajām iestādēm. Šī uzraudzība jo īpaši attiecas uz piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru valstu tirgū, paredzamā nākotnes pieprasījuma līmeni un paredzēto papildu jaudu, ko plāno vai ierīko, un tīklu uzturēšanas kvalitāti un līmeni, kā arī uz pasākumiem, ko veic maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena vai vairāku piegādātāju trūkuma gadījumā. [..]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 36. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Regulatīvās iestādes vispārējie mērķi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Pildot šajā direktīvā noteiktos regulatīvos uzdevumus, regulatīvā iestāde veic visus piemērotos pasākumus, lai 37. pantā noteikto pienākumu un pilnvaru robežās ciešā sadarbībā ar citām atbilstīgām valsts iestādēm, tostarp konkurences iestādēm un neskarot to kompetenci, sekmētu šādu mērķu sasniegšanu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ciešā sadarbībā ar Aģentūru, citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju sekmēt Kopienā konkurētspējīgu un drošu elektroenerģijas iekšējo tirgu, kurš ilgtermiņā neapdraud vidi, un efektīvu tirgus atvēršanu visiem Kopienas lietotājiem un piegādātājiem, kā arī nodrošināt atbilstošus apstākļus energoapgādes tīklu efektīvai un uzticamai darbībai, ņemot vērā ilgtermiņa mērķus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>attīstīt konkurējošus un pienācīgi funkcionējošus reģionālos tirgus Kopienā, lai sasniegtu a) punktā minēto mērķi;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>likvidēt ierobežojumus elektroenerģijas tirdzniecībai starp dalībvalstīm, tostarp attīstīt pieprasījumam atbilstīgas pārrobežu pārvades jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu un palielinātu valstu tirgu integrāciju, kas var sekmēt elektroenerģijas plūsmu visā Kopienā;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 37. pantu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Regulatīvās iestādes pienākumi un pilnvaras<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>):</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="037.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Regulatīvajai iestādei ir šādi pienākumi:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>saistībā ar pārrobežu jautājumiem sadarboties ar attiecīgo dalībvalstu regulatīvo iestādi vai iestādēm un Aģentūru;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>pārraudzīt pārredzamību, tostarp saistībā ar vairumtirdzniecības cenām, un nodrošināt, ka elektroenerģijas uzņēmumi ievēro pārredzamības pienākumus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT>pārraudzīt tirgus atvērtības līmeni un efektivitāti, un konkurenci [..];</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>38. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Pārrobežu jautājumu regulējums<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) ir paredzēts:</TXT><P><PARAG IDENTIFIER="038.001"><NO.PARAG>1.</NO.PARAG><ALINEA>Regulatīvās iestādes savstarpēji cieši apspriežas un sadarbojas, kā arī savstarpēji un Aģentūrai sniedz vajadzīgo informāciju, lai veiktu šajā direktīvā paredzētos uzdevumus. Informācijas apmaiņas procesā iestāde, kas saņem informāciju, nodrošina tādu konfidencialitātes līmeni, kādu prasa informācijas nosūtītāja iestāde.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="038.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Valsts regulatīvajām iestādēm ir tiesības savstarpēji slēgt sadarbības nolīgumus, lai veicinātu regulatīvo sadarbību.</ALINEA><ALINEA>[..]”</ALINEA></PARAG></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula (ES) Nr. 1227/2011<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (<DATE ISO="20111025">2011. gada 25. oktobris</DATE>) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="326" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 326, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Minētās regulas 1. panta (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Priekšmets, darbības joma un saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) 1. punktā ir norādīts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Ar šo regulu paredz noteikumus tādu ļaunprātīgu darbību aizliegšanai, kas ietekmē enerģijas vairumtirgus, kuri ir saskaņoti ar finanšu tirgos piemērojamiem noteikumiem un nodrošina minēto enerģijas vairumtirgu pienācīgu darbību, vienlaikus ņemot vērā to specifiskās īpašības. Noteikumos paredzēts, ka enerģijas vairumtirgus uzrauga Energoregulatoru sadarbības aģentūra [..], cieši sadarbojoties ar valsts regulatīvajām iestādēm un ņemot vērā mijiedarbību starp emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un enerģijas vairumtirgiem.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula (ES) 2015/1222<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Komisijas Regula (<DATE ISO="20150724">2015. gada 24. jūlijs</DATE>), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="197" PAGE.FIRST="24" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 197, 24. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Šīs regulas 5. panta (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>NETO [nominēta elektroenerģijas tirgus operatora] iecelšana, ja pastāv likumīgs nacionālais monopols attiecībā uz tirdzniecības pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>) 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Ja dalībvalstī vai tās tirdzniecības zonā šīs regulas spēkā stāšanās brīdī attiecībā uz nākamās dienas un tekošās dienas tirdzniecības pakalpojumiem jau pastāv likumīgs nacionālais monopols, kurš liedz iecelt vairāk nekā vienu NETO, attiecīgajai dalībvalstij par to jāpaziņo Komisijai divus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un tā var atteikties iecelt vairāk nekā vienu NETO katrā tirdzniecības zonā.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Valsts tiesības. Legea energiei electrice și a gazelor naturale nr. 123/2012<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Likums Nr. 123/2012 par elektroenerģiju un dabasgāzi (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Likums Nr. 123/2012<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>).</P></NOTE></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Minētā likuma 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Darbībai koģenerācijas režīmā ražotas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē ir jānotiek, īstenojot šādus pamatmērķus:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>brīvas konkurences elektroenerģijas tirgus izveide un tā darbības nodrošināšana;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>elektroenerģijas iekšējā tirgus konkurētspējas uzlabošana un aktīva piedalīšanās gan reģionālā tirgus, gan Eiropas Savienības iekšējā enerģētikas tirgus izveidē, un dalība pārrobežu tirdzniecības attīstībā;</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Šī likuma 3. panta 49. punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>centralizētais tirgus<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>organizēts konteksts, kurā starp dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem tiek veikti elektroenerģijas tirdzniecības darījumi, darījumos kā starpniekiem iesaistoties elektroenerģijas tirgus operatoram vai pārvades sistēmas operatoram, pamatojoties uz kompetentās iestādes apstiprinātām specifiskām tiesību normām<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 20. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Elektroenerģijas tirgu veido reglamentētais tirgus un brīvās konkurences tirgus, un enerģijas tirdzniecības darījumi tiek veikti vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības režīmā.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 23. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Elektroenerģijas tirdzniecības darījumi tiek veikti brīvas konkurences tirgū pārskatāmi, atklāti, centralizēti un nediskriminējoši.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Šī likuma 28. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Ražotājiem galvenokārt ir šādi pienākumi:</P><P>[..]</P><?PAGE NO="5"?><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pārskatāmi un nediskriminējoši tirgot elektroenerģiju un sistēmas tehnoloģiskos pakalpojumus reglamentētajā un brīvās konkurences tirgū;</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Societatea de Producere a Energiei Electrice în Hidrocentrale Hidroelectrica SA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/><HT TYPE="ITALIC">Hidroelectrica</HT><QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>) ir saskaņā ar Rumānijas privāttiesībām dibināta sabiedrība, kurā akciju kontrolpakete pieder valstij. Tās darbībās tostarp ietilpst elektroenerģijas pārvade un sadale, un sabiedrībai ir gan elektroenerģijas ražošanas, gan piegādes licence.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hidroelectrica</HT> ir arī Ungārijas enerģētikas nozares regulatīvās iestādes izdotas tirdzniecības licences turētāja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Pēc minētās licences saņemšanas no 2014. gada decembra šī sabiedrība noslēdza elektroenerģijas pārdošanas līgumus, izmantojot kādu centralizētu Ungārijas tirdzniecības platformu, kas ir viens no tirgiem, kurus Energoregulatoru sadarbības aģentūra (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Aģentūra<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>) ir atzinusi saistībā ar sadarbību starp regulatīvajām iestādēm enerģētikas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT><DATE ISO="20150511">2015. gada 11. maijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Autoritatea Națională de Reglementare în Domeniul Energiei</HT> (Valsts enerģētikas regulatīvā iestāde; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/><HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT><QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>) paziņoja <HT TYPE="ITALIC">Hidroelectrica</HT> par naudas soda <FT TYPE="NUMBER">50000</FT> Rumānijas leju (RON) apmērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>par to, ka tā nav pārskatāmi piedāvājusi Rumānijas brīvas konkurences elektroenerģijas tirgū pārdošanai visu tās rīcībā esošo elektroenerģiju, bet gan ir eksportējusi zināmu daudzumu savas saražotās elektroenerģijas uz Ungārijas elektroenerģijas tirgu, pārkāpjot spēkā esošos tiesību aktus<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> pamatoja uzlikto sodu ar Likuma Nr. 123/2012 23. panta 1. punktu un 28. panta c) punktu, interpretējot tos tādējādi, ka valsts elektroenerģijas ražotāju pienākums pārskatāmi un nediskriminējoši piedāvāt brīvas konkurences tirgū visu to rīcībā esošo elektroenerģiju nozīmē, ka tiem tas ir jāveic <HT TYPE="ITALIC">Opcom SA</HT> platformās (proti, Rumānijas centralizētajā elektroenerģijas tirgū)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> 2015. gada 13. februārī savā tīmekļvietnē publicēja paziņojumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/><HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> sniegtā interpretācija par Likuma [Nr. 123/2012] noteikumiem saistībā ar ražotāju iespēju eksportēt elektroenerģiju<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>. Par Likuma Nr. 123/2012 23. un 28. pantu šajā paziņojumā tā atzīst, kā tas ir izklāstīts lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> interpretāciju visa rīcībā esošā elektroenerģija ir pārskatāmi, atklāti, nediskriminējoši un centralizēti jāpiedāvā <HT TYPE="ITALIC">Opcom</HT> platformās<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> – proti, Rumānijas centralizētajā elektroenerģijas tirgū. Kā norāda Komisija, paziņojuma turpinājumā ir apgalvots, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>ražotājs var nodibināt tirdzniecības sabiedrību Rumānijā vai citā valstī, bet šī sabiedrība var iegādāties ražotāja ražoto elektroenerģiju tikai, ja, piedaloties vienā no <HT TYPE="ITALIC">Opcom</HT> pārvaldītajām tirdzniecības sistēmām, kurā piedalās arī ražotājs, līgumslēgšanas tiesības tiek piešķirtas šīs sabiedrības piedāvājumam vai līdzīgam piedāvājumam<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> (Komisijas rakstveida apsvērumu 20. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Kā apgalvo <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT>, Rumānijā ražotājam nav tiesību tieši eksportēt elektroenerģiju uz citām Eiropas Savienības valstīm. Ar šādu rīcību tiekot pārkāpts valsts tiesiskais regulējums un netieši ar ražošanas licenci saistītās prasības, un par to esot noteikts administratīvs sods.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hidroelectrica</HT> apstrīdēja sodu <HT TYPE="ITALIC">Judecătorie Sectorului 1 București</HT> (Bukarestes 1. iecirkņa pirmās instances tiesa, Rumānija), atsaucoties uz tā spēkā neesamību, jo ir pārkāpts preču brīvas aprites princips. Konkrētāk, tā apgalvoja, ka <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> bija interpretējusi Likuma Nr. 123/2012 23. panta 1. punktu pretēji <HT TYPE="ITALIC">Consiliul Concurenței</HT> (Konkurences padome, Rumānija) praksei un pašas iepriekš pieņemtajiem lēmumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">Hidroelectrica</HT> prasība tika apmierināta pirmajā instancē, <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> iesniedza par to apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Tribunalul București</HT> (Bukarestes apgabaltiesa), kas uzdod šo prejudiciālo jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Vai LESD 35. pantam ir pretrunā [Likuma Nr. 123/2012] 23. panta 1. punkta un 28. panta c) punkta interpretācija, saskaņā ar kuru Rumānijas elektroenerģijas ražotājiem ir pienākums tirgot visu saražotās elektroenerģijas daudzumu tikai Rumānijas centralizētajā brīvas konkurences tirgū, lai gan pastāv iespēja eksportēt elektroenerģiju, kaut arī ne tieši, ar komercuzņēmuma starpniecību?<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika reģistrēts Tiesā <DATE ISO="20181017">2018. gada 17. oktobrī</DATE>. Rakstveida apsvērumus ir iesniegušas <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT>, Rumānijas valdība un Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT><DATE ISO="20200123">2020. gada 23. janvāra</DATE> tiesas sēdē piedalījās <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Hidroelectrica</HT>, Rumānijas valdība un Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par pieņemamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> ir apšaubījusi prejudiciālā jautājuma pieņemamību, jo tā uzskata, ka iesniedzējtiesai nav šaubu par Savienības tiesību interpretāciju, bet gan tā šo interpretāciju salīdzina ar noteiktu valsts likuma interpretāciju. Papildus <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> norāda, ka Tiesas kompetencē nav iejaukties strīdā par valsts tiesību normas interpretāciju un piemērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> rakstveida apsvērumu 1. punkta sestā daļa.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Strīds attiecas uz noteiktu Likuma Nr. 123/2012 normu interpretāciju, kas nav vienprātīga. <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> interpretē Likuma Nr. 123/2012 23. panta 1. punktu un 28. panta c) punktu tādējādi, ka visi elektroenerģijas vairumtirdzniecības darījumi ir jāveic tikai <HT TYPE="ITALIC">Opcom</HT> platformās. Tomēr saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu citas Rumānijas tiesas nonāk pie atšķirīgiem secinājumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 6. punktā ir atsauce uz Bukarestes pirmās instances tiesas spriedumu, kurā ir apgalvots, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>tirdzniecība ārpus <HT TYPE="ITALIC">Opcom</HT> centralizētajām platformām nenozīmē katrā ziņā Likuma [Nr. 123/2012] 23. panta 1. punkta noteikumu pārkāpumu<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Pirmās instances tiesa izmantoja tādu šo normu interpretāciju, kuras rezultātā tā apmierināja <HT TYPE="ITALIC">Hidroelectrica</HT> prasību. Apelācijas sūdzībā <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> savukārt pastāv uz šauru interpretāciju, kuras pieņemšana nozīmētu, ka uzliktais sods ir likumīgs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Pretstatā šai interpretācijai, ko Komisija dēvē par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>šauru<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> (tās rakstveida apsvērumu 18. punkts), ir arī tie, kas dod priekšroku minēto normu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>plašai<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> interpretācijai (šo pašu rakstveida apsvērumu 21. punkts). Par labu plašai interpretācijai viedokli ir paudusi arī Rumānijas konkurences iestāde <DATE ISO="20150225">2015. gada 25. februāra</DATE> ziņojumā. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā norāda <HT TYPE="ITALIC">Hidroelectrica</HT>, ir atspoguļota daļa šī ziņojuma, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Likumā Nr. 123/2012 [..] ietvertie noteikumi, kas liek tirgus dalībniekiem noslēgt vairumtirdzniecības darījumus tikai centralizētajos tirgos, ir jāinterpretē tādējādi, ka elektroenerģijas ražotājiem ir atļauts tieši (vai ar to grupas sabiedrības starpniecību) īstenot eksporta pārdošanas darījumus<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Iebildei par nepieņemamību nevar piekrist. Iesniedzējtiesas mērķis nav, lai Tiesa lemtu par Likuma Nr. 123/2012 interpretāciju, noskaidrojot, kura no divām interpretācijas metodēm ir pareiza no valsts tiesību viedokļa. Runa ir par to, ka, pieņemot vienu no šīm pretrunīgajām interpretācijām (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>šauro<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>), rodas šaubas par valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Prejudiciālais jautājums ir vērsts uz to, lai tiktu izlemts, vai LESD 35. pantam ir pretrunā elektroenerģijas darījumu režīms, kas izriet no valsts tiesiskā regulējuma <HT TYPE="ITALIC">šauras</HT> interpretācijas. Atbildot uz jautājumu, Tiesai nav jāatrisina valsts diskusijas par valsts tiesību aktu <HT TYPE="ITALIC">labāko</HT> interpretāciju. Tiesai, kā izejas punktu izmantojot tiesisko regulējumu, kā to ir izklāstījusi iesniedzējtiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Tikai iesniedzējtiesas kompetencē ir noteikt faktiskos apstākļus un tiesisko regulējumu, ar kuru ir saistīts prejudiciālais jautājums. Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090402">2009. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pedro IV Servicios</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑260/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:215">EU:C:2009:215</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Tā tas ir neatkarīgi no tā, ka iesniedzējtiesas pieņemto interpretāciju galu galā var atzīt par neatbilstošu augstākas tiesu instances, kuru uzdevums ir veidot vienveidīgu judikatūru par valsts tiesību aktiem. Ja tā notiktu, tad Savienības tiesību interpretācija, ko sniedz Tiesa saistībā ar šo tiesvedību, varētu būt nepietiekama, lai kliedētu iespējamās šaubas par saderību ar šīm tiesībām, kas rastos no valsts tiesību normas <HT TYPE="ITALIC">jaunās</HT> interpretācijas. Bet tā joprojām būs Savienības tiesību autoritatīva interpretācija <HT TYPE="ITALIC">faktiskajos un tiesiskajos apstākļos</HT>, kas ir šī prejudiciālā jautājuma pamatā.</P></NOTE>, ir jālemj par tā saderību ar Savienības tiesībām (šajā gadījumā ar LESD 35. pantu), tādējādi nodrošinot vienveidīgu to interpretāciju, kas ir saistoša visām iestādēm un tiesām visās dalībvalstīs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Interpretācija, kas turklāt nevar notikt tukšā vietā, bet gan vienmēr reāla strīda kontekstā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19811216">1981. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Foglia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>244/80</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1981:302">EU:C:1981:302</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un tādējādi saistībā ar normu piemērošanu, kuru nozīmīgums strīda atrisināšanai ir jānosaka valsts tiesai.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par LESD 35. panta piemērojamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Rumānijas valdība un <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> apgalvo, ka, ņemot vērā Regulā 2015/1222 īstenoto tiesību aktu saskaņošanu, nav jāpiemēro LESD 35. pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>ja kāda joma Savienības līmenī ir pilnībā saskaņota, ikviens valsts pasākums, kas attiecas uz šo jomu, ir jāizvērtē, vadoties no šī saskaņošanas pasākuma noteikumiem, nevis primāro tiesību noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140701">2014. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ålands Vindkraft</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑573/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2037">EU:C:2014:2037</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tomēr bez nepieciešamības konstatēt, vai šī joma Regulā 2015/1222 ir pilnībā saskaņota, skaidrs ir tas, ka tā stājās spēkā <DATE ISO="20150726">2015. gada 26. jūlijā</DATE>, savukārt soda piemērošanu izraisījušie fakti notika no 2014. gada decembra līdz 2015. gada februārim. Šī regula nav tiem piemērojama <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Katrā ziņā piemērojama tā nebūtu arī <HT TYPE="ITALIC">ratione materiae</HT>, jo, kā ir norādījusi <HT TYPE="ITALIC">Hidroelectrica</HT> tiesas sēdē, monopols, kas ir minēts šīs regulas 5. pantā, attiecas tikai uz īstermiņa tirgiem (nākamās dienas un tekošās dienas tirgi), nevis uz tirgiem, uz kuriem attiecas šī tiesvedība (vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumi un divpusēji līgumi).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Kā ir uzsvērusi Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Tās rakstveida apsvērumu 25.–27. punkts.</P></NOTE>, ar Direktīvu 2009/72, kas ir galvenais elektroenerģijas iekšējā tirgus regulējums, nav veikta pilnīga saskaņošana: konkrētāk, tā neietver īpašus noteikumus elektroenerģijas darījumu jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tā kā noteikumi par elektroenerģijas darījumiem dalībvalstu tirgos nav pilnībā saskaņoti, valsts tiesiskais regulējums ir jāizvērtē Līgumu gaismā. Atgādināšu, ka elektroenerģija ir prece LESD 34. un 35. panta izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Vispārīgi skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940427">1994. gada 27. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Almelo</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑393/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:171">EU:C:1994:171</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">C.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par lietas būtību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Saskaņā ar valsts tiesiskā regulējuma interpretāciju, kā to ir izklāstījusi iesniedzējtiesa, elektroenerģijas vairumtirdzniecības darījumi ir jāveic centralizētā platformā Rumānijā un ražotāji nevar šo enerģiju tieši eksportēt uz citas dalībvalsts tirgiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Likums Nr. 123/2012 elektroenerģijas eksportu neaizliedz absolūti. Šis aizliegums attiecas uz ražotājiem, kuriem ir obligāti jāpārdod sava saražotā elektroenerģija valsts centralizētajā tirgū. Turpretim, kā tika apgalvots tiesas sēdē, starpnieki (<HT TYPE="ITALIC">traders</HT>), kas pērk šo enerģiju minētajā tirgū, var pēc tam to eksportēt uz citām dalībvalstīm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Rumānijas valdība apgalvo, ka elektroenerģijas eksporta apjoms no Rumānijas 2014. un 2016. gadā bija attiecīgi 8200 GWh un 8587 GWh (tās rakstveida apsvērumu 23. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Lai arī par to bija plašas diskusijas tiesas sēdē, es baidos, ka nav bijis iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par Rumānijas elektroenerģijas tirgus iezīmēm, un tās ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Tomēr, ciktāl tas attiecas uz šo tiesvedību, pastāv zināma vienprātība šādos aspektos:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ražotājiem vairumtirgotājiem ir pienākums darboties, izmantojot <HT TYPE="ITALIC">Opcom</HT>, platformu, kurā ir jātirgo visa to saražotā elektroenerģija;</P></ITEM><ITEM><P>šie ražotāji tātad nedrīkst slēgt vidēja termiņa un ilgtermiņa līgumus to ražotās elektroenerģijas eksportam uz citām dalībvalstīm un piekļūt citu dalībvalstu centralizētajiem tirgiem;</P></ITEM><ITEM><P>divpusējo eksporta līgumu noslēgšana ir iespējama tikai ar starpniekiem (<HT TYPE="ITALIC">traders</HT>), kas iepriekš ir iegādājušies elektroenerģiju vairumtirgū;</P></ITEM><ITEM><P>šie ierobežojumi nepastāv īstermiņa tirgū (nākamās dienas un tekošās dienas tirgi), kura darījumu apjoms ir mazāks nekā vairumtirgum.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Šajā lietā, kā jau esmu minējis, tiek apstrīdēts sods, kas atbilstoši Rumānijas likuma interpretācijai, ko atbalsta <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT>, ir uzlikts <HT TYPE="ITALIC">Hidroelectrica</HT> par to, ka tā ir eksportējusi elektroenerģiju ārpus <HT TYPE="ITALIC">Opcom</HT> platformas.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Eksporta ierobežojuma pastāvēšana</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jānoskaidro, vai aizliegums tirgus dalībniekam, kas ražo elektroenerģiju Rumānijā, eksportēt to uz citu dalībvalsti, apejot valsts likumā noteikto platformu, ir pasākums ar eksporta kvantitatīvajam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību LESD 35. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tiesa par pasākumiem ar eksporta kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību ir atzinusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>valsts pasākumus, kuru mērķis vai rezultāts ir tieši eksporta apjomu ierobežošana un tādējādi atšķirīgas attieksmes radīšana pret tirdzniecību dalībvalsts ietvaros un tās eksporta tirdzniecību, lai nodrošinātu īpašas priekšrocības valstī ražotajām precēm vai ieinteresētās dalībvalsts iekšējam tirgum, nelabvēlīgi ietekmējot citu valstu ražojumus vai tirdzniecību<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:730">EU:C:2008:730</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Gysbrecht</HT>s un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT><QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>), 40. punkts. Šī ir judikatūra, kas, kā norāda Rumānijas valdība, ir aizsākta ar <DATE ISO="19791108">1979. gada 8. novembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Groenveld</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>15/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1979:253">EU:C:1979:253</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Likums Nr. 123/2012, kā to ir interpretējusi <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT>, aizliedz tiešus darījumus (bez <HT TYPE="ITALIC">Opcom</HT> platformas starpniecības) starp Rumānijas elektroenerģijas ražotājiem un to potenciālajiem klientiem citā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Lai gan šis aizliegums attiecas arī uz iekšējam patēriņam paredzētas elektroenerģijas ražotājiem, pastāv Tiesas judikatūra, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>uz valsts pasākumu, kas ir piemērojams visiem tirgus dalībniekiem, kuri darbojas valsts teritorijā, un kas faktiski vairāk ietekmē preču eksportu no eksportētājdalībvalsts tirgus, nevis preču tirdzniecību minētās dalībvalsts tirgus ietvaros, ir attiecināms LESD 35. pantā noteiktais aizliegums<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180228">2018. gada 28. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ZPT</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑518/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:126">EU:C:2018:126</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">ZTP</HT><QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>), 43. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka šādi ir noticis šajā lietā, un es tam piekrītu. Valsts tiesību normai ir atturoša ietekme uz eksportu, un tā neattiecas vienādi pret valsts centralizēto tirgu, ko pārvalda <HT TYPE="ITALIC">Opcom</HT>, un līdzīgiem elektroenerģijas tirgiem pārējā Savienībā. Turklāt, ja Rumānijas sistēma patiešām atbilst modelim, ko lietas dalībnieki ir raksturojuši tiesas sēdē, Komisija uzskata, ka attiecīgā sistēma ietver tiešu diskrimināciju, kas nav saderīga ar Savienības tiesībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Rumānijas elektroenerģijas ražotājiem ir aizliegts piekļūt citu dalībvalstu tirgiem – gan centralizētiem tirgiem, gan slēdzot divpusējus līgumus, tādējādi neļaujot tiem piekļūt lielākam skaitam iespējamo pircēju un vienoties par labākiem pārdošanas nosacījumiem (piemēram, attiecībā uz cenām un piegādes termiņiem).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Visbeidzot, Rumānijas valdība atzīst ierobežojošo ietekmi, uz ko ir norādījusi Komisija. Tā min, ka elektroenerģijas eksports, slēdzot divpusējus līgumus un ārpus centralizētās platformas, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>nozīmē iekšējā patēriņa segšanai pieejamās elektroenerģijas samazinājumu, kas netiešā veidā rada nepieciešamību nosegt šo samazinājumu ar importu<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Rumānijas valdības rakstveida apsvērumu 41. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Šis arguments atklāj, ka likumdošanas pasākuma mērķis (vai viens no mērķiem) ir elektroenerģijas eksportu pakļaut nosacījumam, ka vispirms tiek apmierināts iekšējais patēriņš. Tādējādi tiek nepārprotami atzīts valsts ražotājiem noteiktais aizliegums piekļūt ārējam tirgum, jo, kā iepriekš jau ir paskaidrots, tiem ir aizliegts tiešs eksports.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Šī norma tātad ir viena no normām, kurām saskaņā ar spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>rezultāts ir tieši eksporta apjomu ierobežošana<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT>, 40. punkts.</P></NOTE>. Pat tad, kad to piemēro vienādi visiem tirgus dalībniekiem, kas ražo elektroenerģiju, tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>vairāk ietekmē preču eksportu no eksportētājdalībvalsts tirgus, nevis preču tirdzniecību minētās dalībvalsts tirgus ietvaros<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> tieši tādēļ, ka piešķir prioritāti iekšējām piegādēm un šajā ziņā dod tām priekšroku, nelabvēlīgi ietekmējot ārējo tirdzniecību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Iespējamie noteiktā ierobežojuma attaisnojumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ierobežojošs pasākums var tikt attaisnots gan ar iemesliem, kas ir noteikti LESD 36. pantā, gan ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, ja vien šis pasākums ir samērīgs ar tā likumīgo mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>It īpaši spriedums <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT>, 45. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Attaisnojoša iemesla vai prasības pastāvēšana</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tieši valsts iestādēm ir pienākums norādīt iemeslus, kas attaisno aizliegumu, kurš veido izņēmumu no preču brīvas aprites principa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Tostarp spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151223">2015. gada 23. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scotch Whisky Association</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑333/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:845">EU:C:2015:845</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Scotch Whisky Association</HT><QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>), 53. un 54. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas nolēmumā nav minēts neviens iespējamais Likuma Nr. 123/2012 attaisnojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tomēr ir iespējams pieņemt – kā uzskata Komisija un apgalvo Rumānijas valdība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Tās rakstveida apsvērumu 36. punkts.</P></NOTE> –, ka likumdevēja nodoms varēja būt nodrošināt to, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības darījumi konkurencei atvērtā tirgū tiek īstenoti publiski un centralizēti saskaņā ar pārredzamības un nediskriminācijas principiem, tādējādi izslēdzot divpusējus un nepārredzamus darījumus starp ražotājiem un citiem ekonomikas dalībniekiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Komisijas rakstveida apsvērumu 42. punkts. Likuma Nr. 123/2012 mērķis tātad būtu nodrošināt tirgus pārredzamību un integritāti, nepieļaujot tiešu tirdzniecību, kas varētu radīt bažas, ja nepastāvētu konkurences mehānisms, kas ir raksturīgs centralizētai un regulētai platformai.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Rumānijas valdība papildus šim attaisnojošajam iemeslam min vēl vienu, kas ir saistīts ar elektroenerģijas piegādes nodrošināšanu, un pat trešo iemeslu: patērētāju aizsardzību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Proti, tā atsaucas uz mērķi patērētāju interesēs aizsargāt energoapgādes drošumu, minot Direktīvas 2009/72 51. apsvērumu, kas attiecas uz patērētāju interesēm kā šīs direktīvas galveno mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Rumānijas valdības rakstveida apsvērumu 37. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Rumānijas valdība uzsver, ka enerģijas eksports ar divpusējiem līgumiem ir uzskatāms par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>iekšējā patēriņa segšanai pieejamās elektroenerģijas [apjoma] samazinājumu<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> un vajadzības gadījumā liktu importēt elektroenerģiju, kā rezultātā augtu cenas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Turpat, 41. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Tādējādi var vienoties, ka attiecīgo tiesību aktu mērķi ir, no vienas puses, elektroenerģijas tirgus pārredzamība un, no otras puses, pietiekamas elektroenerģijas piegādes nodrošināšana iekšējam patēriņam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Es piekrītu Komisijai, ka pirmais no šiem mērķiem (nodrošināt, lai elektroenerģijas darījumi tiktu īstenoti pārredzamā veidā) varētu tikt uzskatīts par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>primāru vispārējo interešu apsvērumu<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, kas Tiesas judikatūras izpratnē ir piemērots iespējama eksporta ierobežojuma attaisnošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro mērķi saskaņā ar judikatūru energoapgādes aizsardzība dabiski iekļaujas starp attaisnojošajiem iemesliem sabiedrības drošības iemeslu dēļ, kas ir paredzēti LESD 36. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Rumānijas valdība atsaucas uz <DATE ISO="19840710">1984. gada 10. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Campus Oil</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>72/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:256">EU:C:1984:256</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kura 34. punktā ir skaidrots, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>naftas produkti to kā enerģijas avota ārkārtējā svarīguma dēļ mūsdienu ekonomikā ir būtiski valsts pastāvēšanai, jo no tiem ir atkarīga ne tikai tās ekonomikas, bet arī visu būtisko iestāžu un sabiedrisko pakalpojumu darbība un tostarp tās iedzīvotāju izdzīvošana. Tādēļ naftas produktu piegādes pārtraukšana un riski, ko tā izraisa valsts pastāvēšanai, var nopietni ietekmēt sabiedrības drošību, kuras aizsardzība ir atļauta 36. pantā<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>.</P></NOTE>. Savienības primārais likumdevējs LESD 194. panta 1. punkta b) apakšpunktā par vienu no Savienības enerģētikas politikas mērķiem uzskata energoapgādes drošuma garantēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Direktīvas 2009/72 5. apsvērumā ir apgalvots, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>drošas elektroenerģijas piegādes ir ārkārtīgi svarīgas Eiropas sabiedrības attīstībai, ilgtspējīgas klimata pārmaiņu politikas īstenošanai, kā arī konkurences stiprināšanai iekšējā tirgū. [..]<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tomēr dalībvalstij ir jāpierāda, ka tiesiskais regulējums, kas ir pieņemts saskaņā ar minētajiem attaisnojumiem, ir piemērots un nepieciešams noteikto mērķu sasniegšanai un atbilst samērīguma principam un ka šo mērķi nevarētu sasniegt ar aizliegumiem vai ierobežojumiem, kas apmēra ziņā ir mazāki vai kas mazākā mērā ietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedumi, <HT TYPE="ITALIC">Scotch Whisky Association</HT>, 37. un 53. punkts un tajos minētā judikatūra; un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170622">2017. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">EON Biofor Sverige</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑549/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:490">EU:C:2017:490</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Apstrīdētā pasākuma nepieciešamība un piemērotība</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Elektroenerģijas vairumtirdzniecības darījumu centralizēšana vienīgajā platformā teorētiski varētu būt piemērota gan tam, lai saglabātu piegādi valsts patēriņam, gan šo darījumu pārredzamības nodrošināšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Katrā ziņā iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai, ņemot vērā šīs platformas iezīmes (to pārvalda operators, ko izraugās valsts iestādes), elektroenerģijas darījumu centralizēšana tajā: a) ir līdzeklis, kas ir piemērots, atbilstošs un efektīvs iekšējās apgādes nodrošināšanai, un b) nodrošina pietiekamus pārredzamības un nediskriminācijas nosacījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas judikatūru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>attaisnojošiem iemesliem, uz ko dalībvalsts var atsaukties, ir jāpievieno pienācīgi pierādījumi vai analīze par šīs valsts veiktā ierobežojošā pasākuma piemērotību un samērīgumu, kā arī precīza informācija, kas ļauj pamatot dalībvalsts argumentāciju<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Scotch Whisky Association</HT>, 54. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ierobežojuma samērīgums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Manuprāt, pat pieņemot, ka darījumu centralizācija, ko nosaka (saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> interpretāciju) Likums Nr. 123/2012, būtu piemērota, lai sasniegtu paredzēto likumīgo mērķi, šī tiesību norma pārsniegtu nepieciešamo, jo ir iespējami pasākumi, kas mazāk ierobežo LESD 35. pantā garantēto brīvību.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pārredzamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu es pilnībā piekrītu Komisijas viedoklim: nenonākot galējībās, aizliedzot tiešu eksportu uz citām dalībvalstīm ārpus centralizētās platformas, ir iespējams izmantot citus sadarbības starp regulatīvajām iestādēm instrumentus, kas ir noteikti Direktīvas 2009/72 36.–38. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Viens no šo regulatīvo iestāžu pienākumiem, ciktāl tas attiecas uz šo lietu, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>pārraudzīt pārredzamību, tostarp saistībā ar vairumtirdzniecības cenām, [kā arī] nodrošināt, ka elektroenerģijas uzņēmumi ievēro pārredzamības pienākumus<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Direktīvas 2009/72 37. panta 1. punkta i) apakšpunkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Pienākumi, kas tiek noteikti regulatīvajām iestādēm, tiecas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>sekmēt [..] konkurētspējīgu un drošu elektroenerģijas iekšējo tirgu, kurš ilgtermiņā neapdraud vidi, un efektīvu tirgus atvēršanu visiem Kopienas lietotājiem un piegādātājiem, kā arī nodrošināt atbilstošus apstākļus energoapgādes tīklu efektīvai un uzticamai darbībai, ņemot vērā ilgtermiņa mērķus<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, vienmēr <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>ciešā sadarbībā ar [..] citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Direktīvas 2009/72 36. panta a) punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Sadarbošanās pienākums ir noteikts Direktīvas 2009/72 38. pantā: regulatīvajām iestādēm ir jāsadarbojas <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT>, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>sekmētu operatīvus mehānismus, lai panāktu tīkla optimālu pārvaldību, veicinātu kopīgu elektroenerģijas biržu izveidi un pārrobežu jaudu piešķiršanu, kā arī lai nodrošinātu pietiekamu starpsavienojumu jaudu [..] un lai [..] varētu izvērst efektīvu konkurenci un uzlabotu piegādes drošumu, nediskriminējot dažādu dalībvalstu piegādes uzņēmumus<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Direktīvas 2009/72 38. panta 2. punkta a) apakšpunkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos, kā argumentē Komisija, nekas neliedz <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> sagatavot <HT TYPE="ITALIC">uzticamu</HT> tirdzniecības platformu, proti, kas var nodrošināt pārredzamus un nediskriminējošus darījumus, sarakstu. Šim uzdevumam var izmantot:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Direktīvas 2009/72 38. panta 1. punktu par minēto iestāžu savstarpēju apspriešanos un sadarbību, kas paredz savstarpēji sniegt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>vajadzīgo informāciju, lai veiktu šajā direktīvā paredzētos [tās] uzdevumus<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>; un</P></ITEM><ITEM><P>pilnvaras, kuras šīm iestādēm piešķir tās pašas normas 3. punkts, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>slēgt[u] sadarbības nolīgumus, lai veicinātu regulatīvo sadarbību<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Arī Regulā Nr. 1227/2011, kuras mērķis ir nodrošināt enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību, ir izstrādāti sadarbības mehānismi starp regulatīvajām iestādēm, kas var būt lietderīgi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Tās 7. panta 2. punkta pirmajā daļā ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>valsts regulatīvās iestādes sadarbojas gan reģionālā līmenī, gan ar Aģentūru, veicot [..] enerģijas vairumtirgu uzraudzību<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>. Kā ir norādīts šīs pašas normas 1. punktā, tādējādi tās var <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>[..] [uzraudzīt] tirdzniecības darbību ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, lai atklātu un novērstu tirdzniecību, kuras pamatā ir iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Šo uzdevumu atvieglina tas, ka saskaņā ar minētā 7. panta 2. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>valsts regulatīvajām iestādēm ir pieejama attiecīgā Aģentūras rīcībā esošā informācija<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>.</P></NOTE>.</P></ITEM><ITEM><P>Tās 9. pantā ir noteikta tirgus dalībnieku Eiropas reģistra izveidošana, kurā ir iesniedzama būtiskākā informācija par noslēgtajiem darījumiem enerģijas vairumtirgū, tostarp saskaņā ar tās pašas regulas 8. panta 1. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>precīzi norādīti pirktie un pārdotie vairumtirdzniecības energoprodukti, nolīgtā cena un apjoms, darījuma izpildes datumi un laiks, darījuma puses un ieguvēji no darījuma, kā arī cita būtiska informācija<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>. Šis reģistrs saskaņā ar 9. panta 3. punktu ir pieejams valsts regulatīvajām iestādēm.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Tādēļ es uzskatu, ka pārredzamību var panākt, nenosakot pienākumu īstenot elektroenerģijas vairumtirdzniecības darījumus tikai vienīgā valsts operatora pārvaldītās platformās, proti, izslēdzot citu dalībvalstu platformas, kas nodrošina tādus pašus pārredzamības un nediskriminācijas nosacījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Visbeidzot, pastāv tiesību akti, kas ir pietiekami elektroenerģijas tirgus pārredzamības nodrošināšanai bez nepieciešamības gaidīt, kā apgalvoja <HT TYPE="ITALIC">ANRE</HT> tiesas sēdē, pilnīgu nozares saskaņošanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par apgādes nodrošināšanu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Attiecībā uz valsts enerģijas patēriņa apgādes nodrošināšanu es arī uzskatu, ka nav obligāti vispārēji aizliegt ražotājiem tiešu elektroenerģijas eksportu ārpus <HT TYPE="ITALIC">Opcom</HT> pārvaldītās platformas, ja ir iespējami mazāk radikāli pasākumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Es jau esmu teicis, ka, tā kā enerģija ir būtisks stratēģiskais elements dalībvalstīm, tās regulāras piegādes nodrošināšana ir sevišķi svarīgs vispārējo interešu mērķis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Tomēr <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>regulāra piegāde<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> nav līdzvērtīga <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>piegādei par labāko ceno<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>. Šķiet, ka šis ir patiesais strīdīgā tiesiskā regulējuma mērķis, kas saskaņā ar Rumānijas valdības viedokli ir izvairīties no cenu paaugstināšanās, kura izriet no nepieciešamības importēt elektroenerģiju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Rumānijas valdības rakstveida apsvērumu 41. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Ja ar tīri ekonomiskiem vai komerciāliem apsvērumiem varētu tikt attaisnots tieša eksporta aizliegums, tiktu apšaubīts pats iekšējā tirgus princips. Cits gadījums ir, ka ārkārtas situācijās, ko radījuši izņēmuma apstākļi, dalībvalstis var atsaukties uz sabiedriskās drošības un vispārējo interešu iemesliem, lai kavētu elektroenerģijas eksportu. Bet darīt to sistemātiski, ja nav cita mērķa kā vien izvairīties no brīvā tirgus un nodrošināt labāku cenu iekšējam patēriņam, manuprāt, pārsniedz ierobežojuma leģitīmos pamatojumus, ko atļauj LESD 36. pants, vai vispārēju interešu apsvērumus, kas attaisno eksporta kvantitatīvos ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Kā tika uzsvērts tiesas sēdē, <HT TYPE="ITALIC">Hidroelectrica</HT> neapstrīd, ka ir jāievēro tiesību akti, kas tai liek saglabāt noteiktu elektroenerģijas daudzumu pieejamu tieši ar mērķi uzturēt iekšzemes apgādi. Savukārt tā vēlas, lai tai tiktu ļauts tirgot <HT TYPE="ITALIC">pārējo</HT> tās ražoto elektrību, slēdzot divpusējus līgumus vai citos tirgos, kas nav <HT TYPE="ITALIC">Opcom</HT> centralizētā platforma.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Ja tā ir, absolūts aizliegums eksportēt elektroenerģiju, kas nav obligāti nepieciešams, lai garantētu minimālo apgādes apjomu, ir uzskatāms par nesamērīgu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Turklāt minētajam mērķim nešķiet atbilstošs tas, ka starpnieki (<HT TYPE="ITALIC">traders</HT>) var nopirkt elektroenerģiju šajā vairumtirgū, lai pēc tam bez ierobežojumiem, kas būtu līdzīgi ierobežojumiem, kuri ir noteikti ražotājiem, eksportētu to uz citām dalībvalstīm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Visbeidzot, ir jāatceras – kā ir norādīts Regulā 2015/1222, apgādes drošība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>ir cieši saistīta ar iekšējā elektroenerģijas tirgus efektīvu darbību, kā arī izolēto dalībvalstu elektroenerģijas tirgu integrāciju<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Regulas 2015/1222 2. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Šajā pašā ziņā Direktīvas 2009/72 44. apsvērumā ir paredzēts, ka, lai garantētu apgādes drošumu, ir jākontrolē piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars atsevišķās dalībvalstīs, bet neaprobežojoties ar šo līmeni, jo ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>jāsagatavo ziņojums par stāvokli Kopienā, ņemot vērā teritoriju starpsavienojuma jaudu<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Elektroenerģijas eksports/imports starp dalībvalstīm tātad ir galvenais elements apgādes nodrošināšanai gan katrā dalībvalstī, gan visā Savienībā. Tas galu galā ir jautājums par aizsardzību, kas attiecas vienlīdz uz elektroenerģijas tirgus valsts un Eiropas līmeni abu līmeņu apgādes drošuma interesēs, kas ļauj apmierināt iekšējā tirgus vajadzības ar Savienības tirgus resursiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, iesaku Tiesai atbildēt <HT TYPE="ITALIC">Tribunalul Bucureşti</HT> (Bukarestes apgabaltiesa, Rumānija) šādi:</TXT><P>Dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru, paredzot pienākumu elektroenerģijas vairumtirdzniecības darījumus centralizēt vienīgajā platformā, ko pārvalda valsts iestāžu izraudzīts operators, ražotājiem ir aizliegts elektroenerģiju tieši eksportēt uz citām dalībvalstīm, ir pretrunā LESD 35. pantam.</P><P>Šis pasākums nav attaisnojams, vispārēji atsaucoties uz pārredzamības vai apgādes drošuma apsvērumiem, ja pēdējie minētie apsvērumi ir saistīti ar ekonomiska rakstura iemesliem, kas attiecas uz cenu paaugstināšanos iespējamā elektroenerģijas importa rezultātā.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>