|
8.10.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 266/1 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2013. gada 20. septembris),
ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Lēmumu 2008/915/EK
(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 5915)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2013/480/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (1), un jo īpaši tās V pielikuma 1.4.1. iedaļas ix) punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā dalībvalstīm ir noteikta prasība aizsargāt, stiprināt un atjaunot visus virszemes ūdensobjektus nolūkā panākt labu virszemes ūdeņu stāvokli vēlākais 15 gadus pēc minētās direktīvas spēkā stāšanās dienas, ievērojot atsevišķus izņēmumus, saskaņā ar minētās direktīvas V pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā dalībvalstīm ir noteikta prasība aizsargāt, stiprināt un atjaunot visus mākslīgos un stipri pārveidotos ūdensobjektus nolūkā panākt labu ekoloģisko potenciālu un labus virszemes ūdeņu ķīmiskos rādītājus vēlākais 15 gadus pēc minētās direktīvas spēkā stāšanās dienas, ievērojot atsevišķus izņēmumus, saskaņā ar minētās direktīvas V pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. iedaļas i) punktu attiecībā uz mākslīgajiem un stipri pārveidotajiem ūdensobjektiem atsauces uz ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem atzīst par atsaucēm uz ekoloģisko potenciālu. |
|
(2) |
Interkalibrācija paredz izmantot saskaņotu pieeju, lai definētu vienu no Direktīvas 2000/60/EK galvenajiem vides aizsardzības mērķiem – labu ekoloģisko stāvokli. |
|
(3) |
Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. iedaļā ir paredzēta kārtība, kā nodrošināt, lai dalībvalstu bioloģiskā monitoringa rezultāti, kuriem ir liela nozīme ekoloģiskā stāvokļa klasifikācijā, būtu salīdzināmi. Lai to panāktu, dalībvalstu bioloģiskā monitoringa rezultāti un monitoringa sistēmu klasifikācijas jāsalīdzina, izmantojot interkalibrācijas tīklu, ko veido monitoringa vietas visās dalībvalstīs un visos Savienības ekoreģionos. Direktīva 2000/60/EK paredz, ka dalībvalstīm attiecīgā gadījumā ir jāapkopo vajadzīgā informācija par interkalibrācijas tīklā iekļautajām vietām, lai būtu iespējams izvērtēt valstu monitoringa sistēmu klasifikāciju atbilstību Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. iedaļā sniegtajām normatīvajām definīcijām un dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju rezultātu salīdzināmību. |
|
(4) |
Interkalibrācijas veikšanai dalībvalstis ir sadalītas interkalibrācijas ģeogrāfiskajās grupās, kuras veido dalībvalstis, kurām ir kopīgi konkrēti virszemes ūdensobjektu tipi, un šīs grupas ir noteiktas pielikuma 2. sadaļā Komisijas 2005. gada 17. augusta Lēmumā 2005/646/EK par tādu vietu reģistra izveidi, kas veidos interkalibrācijas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropadomes Direktīvu 2000/60/EK (2). |
|
(5) |
Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. iedaļā ir noteikts, ka interkalibrācija jāveic bioloģiskā faktora līmenī, salīdzinot valsts monitoringa sistēmas klasifikācijas rezultātus par katru bioloģisko faktoru un katru kopīgo virszemes ūdensobjektu tipu to dalībvalstu starpā, kuras ietilpst vienā interkalibrācijas ģeogrāfiskajā grupā, un izvērtējot rezultātu atbilstību normatīvajām definīcijām, kas sniegtas Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. iedaļā. |
|
(6) |
Komisija ar Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējas institūta starpniecību ir sekmējusi divu interkalibrācijas posmu norisi. |
|
(7) |
Saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas Kopējās īstenošanas stratēģiju tika sagatavotas trīs vadlīnijas (6. vadlīnijas (3) un 14. vadlīnijas (divas versijas) (4)) interkalibrācijas procesa sekmēšanai. Tās sniedza pārskatu par galvenajiem interkalibrācijas procesa principiem un variantiem, tostarp orientējošiem termiņiem un ziņošanas prasībām. |
|
(8) |
Līdz 2007. gadam Komisija bija saņēmusi interkalibrācijas rezultātus par vairākiem bioloģiskās kvalitātes faktoriem. Tie tika ietverti Komisijas 2008. gada 30. oktobra Lēmumā 2008/915/EK, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas (5); minētajā lēmumā ir noteiktas vērtības, ar kurām izsaka robežas starp kategorijām un kuras dalībvalstīm būtu jāizmanto savās valsts monitoringa sistēmu klasifikācijās. Interkalibrācijas pirmā posma rezultāti bija nepilnīgi tādā ziņā, ka netika aptverti visi bioloģiskās kvalitātes faktori. Jau pieejamie interkalibrācijas rezultāti tomēr bija jāpieņem laikus, lai tos varētu izmantot, izstrādājot pirmos upju baseinu apsaimniekošanas plānus un pasākumu programmas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. un 13. pantu. |
|
(9) |
Šā interkalibrācijas pirmā posma rezultāti tika pieņemti ar Lēmumu 2008/915/EK. Šie rezultāti tika ietverti provizoriskā kārtā ar ieceri, ka par turpmākajiem rezultātiem tiks pieņemts jauns lēmums, kad dalībvalstis būs sniegušas attiecīgo informāciju saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. iedaļu. |
|
(10) |
Lai novērstu nepilnības un uzlabotu interkalibrācijas rezultātu salīdzināmību līdz 2015. gadā paredzētajai upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes otrajai kārtai, Komisija iniciēja interkalibrācijas otro posmu. |
|
(11) |
Šā lēmuma I pielikumā ir sniegti tie interkalibrācijas rezultāti, attiecībā uz kuriem interkalibrācija ir sekmīgi īstenota, ņemot vērā pašreizējos tehniskos ierobežojumus. |
|
(12) |
Šā lēmuma II pielikumā ir sniegti tie interkalibrācijas rezultāti, attiecībā uz kuriem interkalibrācija ir īstenota daļēji. Lai rezultātus varētu iekļaut jaunā lēmumā, būtu pilnībā jāveic visas vajadzīgās interkalibrācijas darbības. Tas nozīmē, ka minētie rezultāti ir provizoriski. |
|
(13) |
Dalībvalstīm būtu jāpabeidz interkalibrācija līdz 2016. gada 22. decembrim, lai Komisija varētu šā lēmuma I un II pielikumā ietvertos rezultātus pārcelt uz jauna lēmuma vienīgo pielikumu. Tādējādi minētos rezultātus būtu iespējams izmantot upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes trešajā kārtā. |
|
(14) |
Visas vajadzīgās interkalibrācijas darbības būtu pilnībā jāveic līdz 2016. gada 22. decembrim arī tām interkalibrācijas ģeogrāfiskajām grupām un attiecībā uz tiem bioloģiskās kvalitātes faktoriem, par kuriem vēl nav nekādu interkalibrācijas rezultātu, ko varētu iekļaut šajā lēmumā. Tādējādi minētos rezultātus būs iespējams iekļaut jaunā lēmumā un izmantot upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes trešajā kārtā. |
|
(15) |
Lai gan Direktīva 2000/60/EK nosaka, ka interkalibrācija jāveic bioloģiskās kvalitātes faktora līmenī, dažos gadījumos uzskata, ka atsevišķi parametri (piemēram, hlorofila-a koncentrācija vai makroaļģu un segsēkļu maksimālais augšanas dziļums) reprezentē visu bioloģiskās kvalitātes faktoru. Šādos gadījumos interkalibrācijas rezultāti ir sniegti I pielikumā. |
|
(16) |
Dažos gadījumos dalībvalstis ir izstrādājušas neatkarīgas metodes, kas aptver tikai daļu bioloģiskās kvalitātes faktora (piemēram, kvalitātes faktoram “Makrofīti un fitobentoss” – neatkarīgu metodi makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma noteikšanai). Gadījumos, kad ir sekmīgi veikta šādu bioloģiskās kvalitātes apakšfaktoru interkalibrācija, tās rezultāti ir iekļauti pielikumos un identificēti kā bioloģiskās kvalitātes apakšfaktoru interkalibrācijas rezultāti. |
|
(17) |
Interkalibrācijas rezultātos būtu jāietver atsauces uz ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli. Ja ūdensobjekti, kas atbilst interkalibrētajiem tipiem, ir atzīti par stipri pārveidotiem ūdensobjektiem saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 3. punktu, šā lēmuma I un II pielikumā sniegtos rezultātus var izmantot, lai noteiktu to labo ekoloģisko potenciālu, ņemot vērā šo ūdensobjektu fiziskos pārveidojumus un to ūdens attiecīgo izmantošanu atbilstīgi normatīvajām definīcijām Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2.5. iedaļā. |
|
(18) |
Katrai dalībvalstij interkalibrācijas rezultāti būtu jāpiemēro savai valsts klasifikācijas sistēmai, lai noteiktu robežas starp ļoti labu un labu stāvokli un starp labu un vidēju stāvokli attiecībā uz visiem valsts ūdensobjektu tipiem. |
|
(19) |
Direktīvas 2000/60/EK 8. pantā paredzēto monitoringa programmu izveides procesā un Direktīvas 2000/60/EK 5. pantā minēto upju baseinu apgabalu īpašību pārskatīšanas un atjaunināšanas laikā varētu kļūt zināmi jauni dati, kuru iespaidā dalībvalstu monitoringa un klasifikācijas sistēmas var būt jāpielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai, savukārt interkalibrācijas rezultāti – laika gaitā jāpārskata, lai uzlabotu to kvalitāti. |
|
(20) |
Tādēļ Lēmums 2008/915/EK būtu jāatceļ un attiecīgi jāaizstāj ar citu. |
|
(21) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 1. punktā minētā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. iedaļas iii) punkta izpildei dalībvalstis monitoringa sistēmu klasifikācijā izmanto šā lēmuma I un II pielikumā noteiktās vērtības, ar kurām izsaka robežas starp kategorijām.
2. Attiecībā uz šā pielikuma II pielikumā ietvertajiem rezultātiem dalībvalstis pilnībā veic visas vajadzīgās interkalibrācijas darbības līdz 2016. gada 22. decembrim.
2. pants
Lēmumu 2008/915/EK atceļ.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2013. gada 20. septembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Janez POTOČNIK
(1) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
(2) OV L 243, 19.9.2005., 1. lpp.
(3) Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) Kopējā īstenošanas stratēģija, 6. vadlīnijas “Ceļā uz vadlīnijām par interkalibrācijas tīkla izveidi un interkalibrācijas procesu”, Eiropas Kopienas, 2003, ISBN 92-894-5126-2.
(4) Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) Kopējā īstenošanas stratēģija, 14. vadlīnijas “Vadlīnijas par interkalibrācijas procesu 2004.–2006. gadam”, ISBN 92-894-9471-9.
Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) Kopējā īstenošanas stratēģija, vadlīnijas Nr. 14 “Vadlīnijas par interkalibrācijas procesu 2008.–2011. gadam”, ISBN 978-92-79-18997-5.
I PIELIKUMS
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Alpīno upju
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (km2) |
Augstums virs jūras līm. un ģeomorfoloģija |
Sārmainība |
Tecējuma režīms |
|
R-A1 |
Prealpīnās upes, mazas un vidēji lielas, lielā augstumā, kaļķainas |
10–1 000 |
800–2 500 m (sateces baseins), laukakmeņi/oļi |
Augsta (tomēr ne ļoti augsta) sārmainība |
|
|
R-A2 |
Mazas un vidēji lielas, lielā augstumā, silicītu |
10–1 000 |
500–1 000 m (sateces baseina maksimālais augstums ir 3 000 m, vidējais augstums — 1 500 m), laukakmeņi |
Nav kaļķainas (granīts, metamorfie ieži), vidēja līdz zema sārmainība |
Sniega–ledāju tecējuma režīms |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-A1 |
: |
Vācija, Austrija, Francija, Itālija, Slovēnija |
|
Tips R-A2 |
: |
Austrija, Francija, Itālija, Spānija |
ALPĪNO UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips R-A1 |
|||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem [Erhebung der biologischen Qualitätselemente - Teil Makrozoobenthos (Detaillierte MZB-Methode)] |
0,80 |
0,60 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,93 |
0,79 |
|
Vācija |
PERLODES – Bewertungsverfahren von Fließgewässern auf Basis des Makrozoobenthos |
0,80 |
0,60 |
|
Itālija |
MacrOper, kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss (STAR_ICMi) |
0,97 |
0,73 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem Slovēnijā) |
0,80 |
0,60 |
|
Tips R-A2 |
|||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem [Erhebung der biologischen Qualitätselemente - Teil Makrozoobenthos (Detaillierte MZB-Methode)] |
0,80 |
0,60 |
|
Francija (Alpi) |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,93 |
0,71 |
|
Francija (Pireneji) |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,94 |
0,81 |
|
Itālija |
MacrOper, kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss (STAR_ICMi) |
0,95 |
0,71 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas BMWP (IBMWP) |
0,83 |
0,53 |
ALPĪNO UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Fitobentoss
Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips R-A1 |
|||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 - Fließgewässer/Phytobenthos] |
0,88 |
0,56 |
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al., Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,94 |
0,78 |
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Diatomeen |
0,735 |
0,54 |
|
Itālija |
ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009), fitobentosa interkalibrācijas standartizētie rādītāji (pICM: Kelly et al., 2009) |
0,87 |
0,70 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss) |
0,80 |
0,60 |
|
Type R-A2 |
|||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 - Fließgewässer/Phytobenthos] |
0,88 |
0,56 |
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al., Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,94 |
0,78 |
|
Spānija |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,94 |
0,74 |
|
Itālija |
ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009), fitobentosa interkalibrācijas standartizētie rādītāji (pICM: Kelly et al., 2009) |
0,85 |
0,64 |
ALPĪNO UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Makrofīti
NEATTIECAS
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Centrāleiropas/Baltijas reģiona
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (km2) |
Augstums un ģeomorfoloģija |
Sārmainība (mekv./l) |
|
R-C1 |
Mazas zemieņu upes, silicītu (smilts) gultne |
10–100 |
zemieņu upes, gultnes substrātu galvenokārt veido smilts (mazas daļiņas), platums 3–8 m (pilngultnes līmenī) |
> 0,4 |
|
R-C2 |
Mazas zemieņu upes, silicītu (akmeņu) gultne |
10–100 |
zemieņu upes, akmeņaina gultne platums 3–8 m (pilngultnes līmenī) |
< 0,4 |
|
R-C3 |
Mazas upes vidējā augstumā, silicītu gultne |
10–100 |
upes vidējā augstumā, substrātu veido akmeņi (granīts) un grants, platums 2–10 m (pilngultnes līmenī) |
< 0,4 |
|
R-C4 |
Vidēji lielas zemieņu upes, jaukta substrāta gultne |
100–1 000 |
zemieņu upes, substrātu veido smiltis un grants, platums 8–25 m (pilngultnes līmenī) |
> 0,4 |
|
R-C5 |
Lielas zemieņu upes, jaukta substrāta gultne |
1 000 –10 000 |
zemieņu upes, barbes zona, dažāds ātrums, maksimālais sateces baseina augstums: 800 m, platums > 25 m (pilngultnes līmenī) |
> 0,4 |
|
R-C6 |
Mazas zemieņu upes, kaļķainas |
10–300 |
zemieņu upes, substrātu veido grants (kaļķakmens), platums 3–10 m (pilngultnes līmenī) |
> 2 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-C1 |
: |
Beļģija (Flandrija), Beļģija (Valonija), Vācija, Dānija, Francija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C2 |
: |
Spānija, Francija, Īrija, Portugāle, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C3 |
: |
Austrija, Beļģija (Valonija), Čehija, Vācija, Polija, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Francija, Latvija, Luksemburga, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C4 |
: |
Beļģija (Flandrija), Beļģija (Valonija), Čehija, Vācija, Dānija, Igaunija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C5 |
: |
Beļģija (Valonija), Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Spānija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C6 |
: |
Beļģija (Valonija), Dānija, Igaunija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Polija, Lietuva, Luksemburga, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Šie rezultāti attiecas uz visiem iepriekš raksturotajiem tipiem.
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem |
0,80 |
0,60 |
|
Beļģija (Flandrija) |
Flandrijas lielo bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (MMIF) |
0,90 |
0,70 |
|
Beļģija (Valonija) |
Indice Biologique Global Normalisé (IBGN) (Norme AFNOR NF T 90 350, 1992) and Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge 12.10.2012 |
0,97 (tipi R-C3, R-C5, R-C6) 0,94 (tips R-C1) |
0,74 (tipi R-C3, R-C5, R-C6) 0,75 (tips R-C1) |
|
Čehija |
Čehijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Dānija |
Dānijas ūdensteču faunas indekss (DSFI) |
1,00 |
0,71 |
|
Igaunija |
Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums — upju makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji |
0,90 |
0,70 |
|
Vācija |
PERLODES – Bewertungsverfahren von Fließgewässern auf Basis des Makrozoobenthos |
0,80 |
0,60 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,94 |
0,80 |
|
Īrija |
Kvalitātes novērtēšanas sistēma (Q-value) |
0,85 |
0,75 |
|
Itālija |
MacrOper, kura pamatā ir STAR_ICM indeksa aprēķins |
0,96 |
0,72 |
|
Luksemburga |
Classification luxembourgeoise DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN) 1992, AFNOR NF-T-90-350,) un 2007. gada 11. aprīļa cirkulārs DCE 2007/22 MEDD/DE/MAGE/BEMA 07 No 4 |
0,96 |
0,72 |
|
Nīderlande |
KRW-maatlat |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
Sistēma RIVECOmacro upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (makroskopisko bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss, kura pamatā ir STAR_ICM) |
0,91 (tips R-C1) |
0,72 (tips R-C1) |
|
Spānija |
METI |
0,93 |
0,70 |
|
Zviedrija |
DJ indekss (Dahl un Johnson, 2004) |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Upju bezmugurkaulnieku klasifikācijas rīks (RICT) – WHPT |
0,97 |
0,86 |
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Makrofīti
Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
AIM upju novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss upju novērtēšanai) |
RC-3 |
0,875 |
0,625 |
|
Beļģija (Flandrija) |
MAFWAT — Flandrijas makrofītu novērtēšanas sistēma |
R-C1 |
0,80 |
0,60 |
|
Beļģija (Valonija) |
IBMR-WL — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai (Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge 12.10.2012) |
R-C3 |
0,925 |
0,607 |
|
Dānija |
DSPI — Dānijas ūdensteču augu indekss |
R-C1 |
0,70 |
0,50 |
|
R-C4 |
0,70 |
0,50 |
||
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Makrophyten |
R-C1 |
0,745 |
0,495 |
|
R-C3 |
0,80 |
0,55 |
||
|
R-C4 |
0,575 |
0,395 |
||
|
Francija |
Francijas standarts NF T90-395 (2003-10-01). Qualité de l'eau - Détermination de l'indice biologique macrophytique en rivière (IBMR) |
R-C3 |
0,93 |
0,79 |
|
R-C4 |
0,905 |
0,79 |
||
|
Īrija |
MTR-IE — vidējais trofiskā stāvokļa indekss |
R-C4 |
0,74 |
0,62 |
|
Itālija |
IBMR-IT — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai |
R-C1 |
0,90 |
0,80 |
|
R-C4 |
0,90 |
0,80 |
||
|
Luksemburga |
IBMR-LU — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai |
R-C3 |
0,89 |
0,79 |
|
R-C4 |
0,89 |
0,79 |
||
|
Polija |
MIR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai |
R-C1 |
0,90 |
0,65 |
|
R-C3 |
0,91 |
0,684 |
||
|
R-C4 |
0,90 |
0,65 |
||
|
Apvienotā Karaliste |
LEAFPACS — upju ekoloģiskā stāvokļa klasifikācija pēc makrofītu rādītājiem |
R-C1 |
0,80 |
0,60 |
|
R-C3 |
0,80 |
0,60 |
||
|
R-C4 |
0,80 |
0,60 |
||
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Fitobentoss
Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 - Fließgewässer/Phytobenthos] |
Visi tipi, augstums < 500 m |
0,70 |
0,42 |
|
Visi tipi, augstums > 500 m |
0,71 |
0,43 |
||
|
Beļģija (Flandrija) |
Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD) |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Beļģija (Valonija) |
IPS (Coste, CEMAGREF, 1982; Lenoir & Coste, 1996, et Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge 12.10.2012. |
Visi tipi |
0,98 |
0,73 |
|
Igaunija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
Visi tipi |
0,85 |
0,70 |
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al., Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
Visi tipi |
0,94 |
0,78 |
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Diatomeen |
R-C1 |
0,67 |
0,43 |
|
R-C3 |
0,67 |
0,43 |
||
|
R-C4 |
0,61 |
0,43 |
||
|
R-C5 |
0,73 |
0,55 |
||
|
Īrija |
Trofiskā stāvokļa noteikšanas kramaļģu indeksa (TDI) pārskatītais modelis |
Visi tipi |
0,93 |
0,78 |
|
Itālija |
ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009), fitobentosa interkalibrācijas standartizētie rādītāji (pICM: Kelly et al., 2009) |
Visi tipi |
0,84 |
0,65 |
|
Luksemburga |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
Visi tipi |
0,90 |
0,70 |
|
Nīderlande |
KRW Maatlat |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
Indeks Okrzemkowy IO dla rzek (kramaļģu indekss upju novērtēšanai) |
Visi tipi |
0,80 |
0,58 |
|
Spānija |
Kramaļģu vairākrādītāju indekss (MDIAT) |
R-C2, R-C3, R-C4 |
0,93 |
0,70 |
|
Zviedrija |
Zviedrijas izmantotās novērtēšanas metodes, Zviedrijas EPA noteikumi (NFS 2008:1), kuru pamatā ir Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
Visi tipi |
0,89 |
0,74 |
|
Apvienotā Karaliste |
Kramaļģu novērtējums upju ekoloģiskā stāvokļa noteikšanai (DARLEQ2) |
Visi tipi |
1,00 |
0,75 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Austrumu kontinentālā reģiona
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Ekoreģions |
Sateces baseins (km2) |
Augstums (m) |
Ģeoloģija |
Substrāts |
|
R-E1a |
Karpati: mazas un vidēji lielas upes vidējā augstumā |
10 . |
10–1 000 |
500–800 |
jauktas |
|
|
R-E1b |
Karpati: mazas un vidēji lielas upes vidējā augstumā |
10 . |
10–1 000 |
200–500 |
jauktas |
|
|
R-E2 |
Līdzenumi: vidēji lielas zemieņu upes |
11. un 12. |
100–1 000 |
< 200 |
jauktas |
smilts un dūņas |
|
R-E3 |
Līdzenumi: lielas zemieņu upes |
11. un 12. |
> 1 000 |
< 200 |
jauktas |
smilts, dūņas un grants |
|
R-E4 |
Līdzenumi: vidēji lielas upes vidējā augstumā |
11. un 12. |
100–1 000 |
200–500 |
jauktas |
smilts un grants |
|
R-EX4 |
Lielas upes vidējā augstumā |
10., 11. un 12. |
> 1 000 |
200–500 |
jauktas |
grants un laukakmeņi |
|
R-EX5 |
Līdzenumi: mazas zemieņu upes |
11. un 12. |
10–100 |
< 200 |
jauktas |
smilts un dūņas |
|
R-EX6 |
Līdzenumi: mazas upes vidējā augstumā |
11. un 12. |
10–100 |
200–500 |
jauktas |
grants |
|
R-EX7 |
Balkāni: mazas, kaļķainas upes vidējā augstumā |
5 . |
10–100 |
200–500 |
kaļķainas |
grants |
|
R-EX8 |
Balkāni: mazas un vidēji lielas, kaļķaini karsta avoti |
5 . |
10–1 000 |
|
kaļķainas |
grants, smilts un dūņas |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-E1a |
: |
Bulgārija, Čehija, Rumānija, Slovākija |
|
Tips R-E1b |
: |
Bulgārija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija |
|
Tips R-E2 |
: |
Bulgārija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija |
|
Tips R-E3 |
: |
Bulgārija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija |
|
Tips R-E4 |
: |
Austrija, Bulgārija, Ungārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija |
|
Tips R-EX4 |
: |
Čehija, Rumānija, Slovākija |
|
Tips R-EX5 |
: |
Bulgārija, Ungārija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija |
|
Tips R-EX6 |
: |
Bulgārija, Ungārija, Rumānija, Slovēnija |
|
Tips R-EX7 |
: |
Slovēnija |
|
Tips R-EX8 |
: |
Bulgārija, Slovēnija |
AUSTRUMU/KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem |
R-E4 |
0,80 |
0,60 |
|
Bulgārija |
Īrijas biotiskais indekss |
R-E1a, R-E1b |
0,86 |
0,67 |
|
Čehija |
Čehijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem |
R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3 |
0,80 |
0,60 |
|
Ungārija |
Ungārijas makroskopisko bezmugurkaulnieku standartizēto rādītāju indekss |
R-E1b, R-E3, R-E4, R-EX5, R-EX6 |
0,80 |
0,60 |
|
Rumānija |
Ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji |
R-E1a, R-E1b, R-E3, R-EX4 |
0,74 |
0,58 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji |
R-E4, R-EX5, R-EX6 |
0,80 |
0,60 |
|
Slovākija |
Slovākijas metode bentisko bezmugurkaulnieku novērtēšanai upēs |
R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-E4, R-EX4 |
0,80 |
0,60 |
AUSTRUMU/KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Makrofīti
Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
AIM upju novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss upju novērtēšanai) |
R-E4 |
0,875 |
0,625 |
|
Bulgārija |
References indekss |
R-E2, R-E3 |
0,570 |
0,370 |
|
Bulgārija |
References indekss |
R-E4 |
0,510 |
0,270 |
|
Ungārija |
References indekss |
R-E2, R-E3 |
0,700 |
0,370 |
|
Slovēnija |
Upju makrofītu indekss |
R-E2, R-E3, R-E4 |
0,800 |
0,600 |
|
Slovākija |
Makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai |
R-E2, R-E3, R-E4 |
0,800 |
0,600 |
AUSTRUMU/KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Fitobentoss
Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz fitobentosu |
R-E4 |
0,70 |
0,42 |
|
Bulgārija |
Bulgārijas upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums, pamatojoties uz IPS kramaļģu indeksu |
R-E1a, R-E1b, R-E3 |
0,87 (valsts tips R2, R4) 0,85 (valsts tips R7, R8) |
0,66 (valsts tips R2, R4) 0,64 (valsts tips R7, R8) |
|
Čehija |
Sistēma upju novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem |
R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-EX4 |
0,80 |
0,60 |
|
Ungārija |
Upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pēc kramaļģu rādītājiem |
R-E2, R-E3, R-EX5 |
0,80 |
0,60 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss) |
R-E4, R-EX5, R-EX6, R-EX7, R-EX8 |
0,80 |
0,60 |
|
Slovākija |
Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem |
R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-E4, R-EX4 |
0,90 |
0,70 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Vidusjūras reģiona
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (km2) |
Ģeoloģija |
Tecējuma režīms |
|
R-M1 |
Mazas Vidusjūras reģiona ūdensteces |
< 100 |
Dažādi (izņemot silicītu) |
Izteikti sezonāls |
|
R-M2 |
Vidēji lielas Vidusjūras reģiona ūdensteces |
100–1 000 |
Dažādi (izņemot silicītu) |
Izteikti sezonāls |
|
R-M4 |
Vidusjūras reģiona kalnu ūdensteces |
|
Nesilicītu |
Izteikti sezonāls |
|
R-M5 |
Īslaicīgas ūdensteces |
|
|
Īslaicīgs |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-M1 |
: |
Francija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija |
|
Tips R-M2 |
: |
Francija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija |
|
Tips R-M4 |
: |
Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Spānija |
|
Tips R-M5 |
: |
Kipra, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija |
VIDUSJŪRAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
R-M1 |
|||
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,700 |
|
Itālija |
MacrOper (kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss ICMi) |
0,970 |
0,720 |
|
Portugāle |
Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS) |
0,870 (1. tips) 0,850 (3. tips) |
0,678 (1. tips) 0,686 (3. tips) |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem Slovēnijā) |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP) |
0,845 |
0,698 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T) |
0,811 |
0,707 |
|
R-M2 |
|||
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,700 |
|
Itālija |
MacrOper (kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss ICMi) |
0,940 |
0,700 |
|
Portugāle |
Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS) |
0,830 (2. tips) 0,880 (4. tips) |
0,693 (2. tips) 0,676 (4. tips) |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem Slovēnijā) |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP) |
0,845 |
0,698 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T) |
0,811 |
0,707 |
|
R-M4 |
|||
|
Kipra |
STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss (STAR_ICMi) |
0,972 |
0,729 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,700 |
|
Itālija |
MacrOper (kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss ICMi) |
0,940 |
0,700 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP) |
0,840 |
0,700 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T) |
0,850 |
0,694 |
|
R-M5 |
|||
|
Kipra |
STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss (STAR_ICMi) |
0,982 |
0,737 |
|
Itālija |
MacrOper (kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss ICMi) |
0,970 |
0,730 |
|
Portugāle |
Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS) |
0,973 (5. tips) 0,961 (6. tips) |
0,705 (5. tips) 0,708 (6. tips) |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem Slovēnijā) |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP) |
0,830 |
0,630 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T) |
0,830 |
0,620 |
VIDUSJŪRAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Makrofīti
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
R-M1, 2, 4 |
|||
|
Kipra |
IBMR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai |
0,795 |
0,596 |
|
Francija |
Francijas standarts NF T90-395 (2003-10-01) Qualité de l'eau - Détermination de l'indice biologique macrophytique en rivière (IBMR) |
0,930 |
0,745 |
|
Grieķija |
IBMR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai |
0,750 |
0,560 |
|
Itālija |
IBMR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai |
0,900 |
0,800 |
|
Portugāle |
IBMR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai |
0,920 |
0,690 |
|
Slovēnija |
RMI — upju makrofītu indekss |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
IBMR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai |
0,950 |
0,740 |
VIDUSJŪRAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Fitobentoss
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
R-M1 |
|||
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al., Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,780 |
|
Itālija |
ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009) |
0,800 |
0,610 |
|
Portugāle |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,970 (1. tips) 0,910 (3. tips) |
0,730 (1. tips) 0,680 (3. tips) |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss) |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,937 |
0,727 |
|
R-M2 |
|||
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,780 |
|
Itālija |
ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009) |
0,800 |
0,610 |
|
Portugāle |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,910 (2. tips) 0,970 (4. tips) |
0,680 (2. tips) 0,730 (4. tips) |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss) |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,938 |
0,727 |
|
R-M4 |
|||
|
Kipra |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,910 |
0,683 |
|
Francija |
IBD 2007 (Coste et al., Ecol. Ind. 2009) AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
0,940 |
0,780 |
|
Itālija |
ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009) |
0,800 |
0,610 |
|
Spānija |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,935 |
0,727 |
|
R-M5 |
|||
|
Kipra |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,958 |
0,718 |
|
Itālija |
ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009) |
0,880 |
0,650 |
|
Portugāle |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,940 |
0,700 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss) |
0,800 |
0,600 |
|
Spānija |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,935 |
0,700 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Ziemeļu reģiona
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (attiecīgās daļas) |
Augstums un ģeomorfoloģija |
Sārmainība (mekv./l) |
Organiskās vielas (mg Pt/l) |
|
R-N1 |
Mazas zemieņu upes, silicītu gultne, vidēja sārmainība |
10–100 km2 |
< 200 m vai zem augstākās piekrastes līnijas |
0,2–1 |
< 30 (< 150 Īrijā) |
|
R-N3 |
Mazas/vidēji lielas zemieņu upes, augsts organisko vielu saturs, zema sārmainība |
10–1 000 km2 |
< 0,2 |
> 30 |
|
|
R-N4 |
Vidēji lielas zemieņu upes, silicītu gultne, vidēja sārmainība |
100–1 000 km2 |
0,2–1 |
< 30 |
|
|
R-N5 |
Mazas upes vidējā augstumā, silicītu gultne, zema sārmainība |
10–100 km2 |
Starp zemienēm un augstienēm |
< 0,2 |
< 30 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-N1 |
: |
Somija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-N3 |
: |
Somija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-N4 |
: |
Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-N5 |
: |
Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
ZIEMEĻU REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki (metodes, kas atspoguļo bagātināšanos ar organiskām vielām un vispārējo degradāciju
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Šie rezultāti attiecas uz visiem iepriekš raksturotajiem tipiem
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Vairākrādītāju sistēma, pirmais ieviestais variants |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
Kvalitātes novērtēšanas sistēma (Q-value) |
0,85 |
0,75 |
|
Norvēģija |
ASPT |
0,99 |
0,87 |
|
Zviedrija |
DJ indekss (Dahl un Johnson, 2004) |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Upju bezmugurkaulnieku klasifikācijas rīks (RICT) – WHPT |
0,97 |
0,86 |
ZIEMEĻU REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki (metodes, kas atspoguļo acidifikāciju)
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Turpmāk sniegtie rezultāti attiecas uz dzidrūdens upēm ar zemu sārmainību.
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Norvēģija |
AcidIndex2 (modificēts Raddum index2) (upju acidifikācija) |
0,675 |
0,515 |
|
Apvienotā Karaliste — Skotija |
ŪPD-AWICsp: ŪPD ūdens acidifikācijas indikatorsugu sabiedrība |
0,910 |
0,830 |
|
Apvienotā Karaliste — Anglija un Velsa |
ŪPD-AWICsp: ŪPD ūdens acidifikācijas indikatorsugu sabiedrība |
0,980 |
0,890 |
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Turpmāk sniegtie rezultāti attiecas uz humozām upēm ar zemu sārmainību.
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Zviedrija |
MISA — ūdensteču acidifikācijas vairākrādītāju indekss pēc bezmugurkaulnieku rādītājiem |
0,550 |
0,400 |
|
Apvienotā Karaliste |
ŪPD-AWICsp: ŪPD ūdens acidifikācijas indikatorsugu sabiedrība |
0,930 |
0,830 |
ZIEMEĻU REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Fitobentoss
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Šie rezultāti attiecas uz visiem iepriekš raksturotajiem tipiem.
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
0,91 |
0,80 |
|
Zviedrija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
0,89 |
0,74 |
|
Īrija |
Trofiskā stāvokļa noteikšanas kramaļģu indeksa (TDI) pārskatītais modelis |
0,93 |
0,78 |
|
Apvienotā Karaliste |
DARLEQ 2 |
1,00 |
0,75 |
|
Norvēģija |
Trofiskā stāvokļa noteikšanas perifitona indekss (PIT) |
0,99 (Ca ≤ 1 mg/L) 0,95 (Ca > 1 mg/L) |
0,83 |
ZIEMEĻU REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Makrofīti
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS: Visas
BIOLOĢISKĀS KVALITĀTES FAKTORS: Zivis
Pārskats par reģionu grupām, kas izveidots upju zivju rādītāju interkalibrācijai:
Zemieņu un vidēja augstuma teritoriju grupa– Beļģija (Flandrija), Beļģija (Valonija), Francija, Vācija, Nīderlande, Lietuva, Luksemburga, APVIENOTĀ KARALISTE (Anglija un Velsa), Polija, Latvija, Igaunija, Dānija, Ungārija
Ziemeļu grupa– Somija, Īrija, Zviedrija, APVIENOTĀ KARALISTE (Skotija un Ziemeļīrija), Norvēģija
Alpīno kalnu grupa– Austrija, Francija, Vācija, Slovēnija
Vidusjūras un Atlantijas okeāna dienviddaļas grupa– Portugāle, Spānija, Itālija, Grieķija
Donavas grupa– Čehija, Rumānija, Slovākija, Bulgārija
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Zemieņu un vidēja augstuma teritoriju grupa
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija (Flandrija) |
Pretstraumes un zemieņu IBI |
0,850 |
0,650 |
|
Beļģija (Valonija) |
IBIP (Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge 12.10.2012) |
0,958 |
0,792 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Poissons Rivière (IPR). AFNOR NF-T-90-344. Arrêté du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
1,131 |
0,835 |
|
Vācija |
FIBS – fischbasiertes Bewertungssystem für Fließgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
1,086 |
0,592 |
|
Luksemburga |
Classification française DCE Indice Poissons Rivière (IPR). AFNOR NF-T-90-344. Arrêté du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface |
1,131 |
0,835 |
|
Nīderlande |
NLFISR |
0,800 |
0,600 |
|
Lietuva |
LZI |
0,940 |
0,720 |
Ziemeļu grupa
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Somijas zivju indekss (FiFi) — tips: L2 |
0,665 |
0,499 |
|
Somija |
Somijas zivju indekss (FiFi) — tips: L3 |
0,658 |
0,493 |
|
Somija |
Somijas zivju indekss (FiFi) — tips: M1 |
0,709 |
0,532 |
|
Somija |
Somijas zivju indekss (FiFi) — tips: M2 |
0,734 |
0,550 |
|
Somija |
Somijas zivju indekss (FiFi) — tips: M3 |
0,723 |
0,542 |
|
Īrija |
FCS2 IRELAND |
0,845 |
0,540 |
|
Zviedrija |
Zviedrijas metode VIX |
0,739 |
0,467 |
|
Apvienotā Karaliste — Ziemeļīrija |
IR_FCS2 |
0,845 |
0,540 |
|
Apvienotā Karaliste — Skotija |
FCS2 Scotland |
0,850 |
0,600 |
Vidusjūras reģiona grupa
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Portugāle |
F_IBIP |
0,850 |
0,675 |
|
Spānija |
IBIMED — tips: T2 |
0,816 |
0,705 |
|
Spānija |
IBIMED — tips: T3 |
0,929 |
0,733 |
|
Spānija |
IBIMED — tips: T4 |
0,864 |
0,758 |
|
Spānija |
IBIMED — tips: T5 |
0,866 |
0,650 |
|
Spānija |
IBIMED — tips: T6 |
0,916 |
0,764 |
Donavas grupa
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Čehija |
Čehijas vairākrādītāju metode CZI |
0,780 |
0,585 |
|
Rumānija |
EFI+ Eiropas zivju indekss (tips: karpu dzimta, atlase brienot) |
0,939 |
0,700 |
|
Rumānija |
EFI+ Eiropas zivju indekss (tips: lašu dzimta) |
0,911 |
0,755 |
|
Slovākija |
Slovākijas zivju indekss FIS |
0,710 |
0,570 |
Alpīno kalnu grupa
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
FIA |
0,875 |
0,625 |
|
Francija |
FBI |
1,131 |
0,876 |
|
Vācija |
FIBS – fischbasiertes Bewertungssystem für Fließgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
1,086 |
0,592 |
|
Slovēnija |
SIFAIR |
0,800 |
0,600 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS: Visas — ļoti lielas upes
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (attiecīgās daļas) |
Sārmainība (mekv./l) |
|
R-L1 |
Ļoti lielas upes, zema sārmainība |
> 10 000 km2 |
< 0,5 |
|
R-L2 |
Ļoti lielas upes, vidēja un augsta sārmainība |
> 10 000 km2 |
> 0,5 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-L1 |
: |
Somija, Norvēģija, Zviedrija |
|
Tips R-L2 |
: |
Austrija, Beļģija (Flandrija), Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija |
ĻOTI LIELU UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Fitobentoss
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Turpmāk sniegtie rezultāti attiecas uz ļoti lielām upēm ar zemu sārmainību (tips R-L1).
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (specifiskais piesārņojuma jutības indekss SPI) |
0,80 |
0,60 |
|
Zviedrija |
Bentiskās aļģes tekošā ūdenī — kramaļģu analīze |
0,89 |
0,74 |
Turpmāk sniegtie rezultāti attiecas uz ļoti lielām upēm ar vidēju un augstu sārmainību (tips R-L2).
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz fitobentosu |
0,85 |
0,57 |
|
Čehija |
Sistēma upju novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Igaunija |
Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums — upju fitobentoss |
0,83 |
0,64 |
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Diatomeen |
0,725 |
0,545 |
|
Ungārija |
Upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pēc kramaļģu rādītājiem |
0,762 |
0,60 |
|
Nīderlande |
ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji |
0,80 |
0,60 |
|
Slovākija |
Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem |
0,90 |
0,70 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss) |
0,80 |
0,60 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Visas — ļoti lielas upes
BIOLOĢISKĀS KVALITĀTES FAKTORI: Makrofīti, fitoplanktons, zivis, bentiskie bezmugurkaulnieki
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
ŪDEŅU KATEGORIJA: Ezeri
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Alpīno ezeru
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (mekv./l) |
Ezera lielums (km2) |
|
L-AL3 |
Zemieņu ezeri vai ezeri vidējā augstumā, dziļi, vidēja un augsta sārmainība (kalnu ietekme), lieli |
50–800 |
> 15 |
> 1 |
> 0,5 |
|
L-AL4 |
Ezeri vidējā augstumā, dziļi, vidēja un augsta sārmainība (kalnu ietekme), lieli |
200–800 |
3–15 |
> 1 |
> 0,5 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips L-AL3 |
: |
Austrija, Francija, Vācija, Itālija un Slovēnija |
|
Tips L-AL4 |
: |
Austrija, Francija, Vācija, Itālija |
ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa B2 "Fitoplanktons" |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
PSI (Phyto-Seen-Index) - Bewertungsverfahren für Seen mittels Phytoplankton zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
0,80 |
0,60 |
|
Itālija |
Itālijas fitoplanktona novērtēšanas metode (IPAM) |
0,80 |
0,60 |
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer s fitoplanktonom v Sloveniji (Sistēma ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem Slovēnijā) |
0,80 |
0,60 |
ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Makrofīti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
|
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
AIM ezeru novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai) |
L-AL3+L-AL4 |
0,80 |
0,60 |
|
Francija |
IBML (Francijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai) |
L-AL3+L-AL4 |
0,92 |
0,72 |
|
Vācija |
PHYLIB ezeru novērtēšanai (Vācijas sistēma ezeru novērtēšanai pēc makrofītu un fitobentosa rādītājiem, lai piemērotu ŪPD), modulis "Makrofīti" |
L-AL3+L-AL4 |
0,76 |
0,51 |
|
Vācija |
PHYLIB ezeru novērtēšanai (Vācijas sistēma ezeru novērtēšanai pēc makrofītu un fitobentosa rādītājiem, lai piemērotu ŪPD), moduļi "Makrofīti" un "Fitobentoss" |
LAL4 |
0,74 |
0,47 |
|
Itālija |
MacroIMMI (makrofītu indekss Itālijas ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai) |
L-AL3+L-AL4 |
0,80 |
0,60 |
|
Slovēnija |
SMILE (Slovēnijas indekss ezeru ekosistēmu novērtēšanai pēc makrofītu rādītājiem) |
L-AL3 |
0,80 |
0,60 |
ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Slovēnija |
Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji (Sistēma ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem Slovēnijā) |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
AESHNA - Bewertungsverfahren für das eulitorale Makrozoobenthos in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
0,80 |
0,60 |
ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Zivis
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
ALFI (Austrijas ezeru zivju indekss) — vairākrādītāju indekss alpīno ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc zivju rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
DELAFI_SITE - Deutsches probennahmestandort-spezifisches Bewertungsverfahren für Fische in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie |
0,85 |
0,69 |
|
Itālija |
Ezeru zivju indekss (LFI) |
0,82 |
0,64 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Ezeri
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Centrāleiropas/Baltijas reģiona
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (mekv./l) |
Ūdens apmaiņas laiks (gados) |
|
L-CB1 |
Zemieņu, sekli, kaļķaini |
< 200 |
3–15 |
> 1 |
1–10 |
|
L-CB2 |
Zemieņu, ļoti sekli, kaļķaini |
< 200 |
< 3 |
> 1 |
0,1–1 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips L-CB1 |
: |
Beļģija, Vācija, Dānija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips L-CB2 |
: |
Beļģija, Vācija, Dānija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija, Apvienotā Karaliste |
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
|
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija (Flandrija) |
Flandrijas metode ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
PSI (Phyto-See-Index) - Bewertungsverfahren für Seen mittels Phytoplankton zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland — Vācijas ezeru fitoplanktona indekss (Phyto-See-Index) |
0,80 |
0,60 |
|
Dānija |
Dānijas fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Igaunija |
Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums — ezeru fitoplanktons |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
IE ezeru fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Nīderlande |
ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
Metode Polijas ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (PMPL) |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Rīks ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (PLUTO) |
0,80 |
0,60 |
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Makrofīti
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
IK tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Beļģija (Flandrija) |
Flandrijas makrofītu novērtēšanas sistēma |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Dānija |
Dānijas ezeru makrofītu indekss |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Igaunija |
Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums — ezeru makrofīti |
LCB1 |
0,78 |
0,52 |
|
LCB2 |
0,76 |
0,50 |
||
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Makrophyten |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Lietuva |
Lietuvas metode novērtēšanai pēc makrofītu rādītājiem |
Visi tipi |
0,75 |
0,50 |
|
Latvija |
Latvijas metode novērtēšanai pēc makrofītu rādītājiem |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Nīderlande |
ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
Ezeru novērtēšanas indikatormetode, kuras pamatā ir makrofītu rādītāji — ekoloģiskā stāvokļa makrofītu indekss ESMI (vairākrādītāju indekss) |
Visi tipi |
0,68 |
0,41 |
|
Apvienotā Karaliste |
LEAFPACS ezeru makrofītu klasifikācijas rīks (*1) |
Visi tipi |
0,80 |
0,66 |
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija (Flandrija) |
Flandrijas lielo bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (MMIF) |
0,90 |
0,70 |
|
Vācija |
AESHNA - Bewertungsverfahren für das eulitorale Makrozoobenthos in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
0,80 |
0,60 |
|
Igaunija |
Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums — ezeru makroskopiskie bezmugurkaulnieki |
0,86 |
0,70 |
|
Lietuva |
Lietuvas ezeru makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss |
0,74 |
0,50 |
|
Nīderlande |
ŪPDi — dabisko ūdeņu tipu rādītāji |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Trīsuļodu kūniņu apvalku metode (CPET) |
0,77 |
0,64 |
CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Zivis
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
AUSTRUMU/KONTINENTĀLĀ REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
AUSTRUMU/KONTINENTĀLĀ REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Makrofīti
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
AUSTRUMU/KONTINENTĀLĀ REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
AUSTRUMU/KONTINENTĀLĀ REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Zivis
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
ŪDEŅU KATEGORIJA: Ezeri
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Vidusjūras
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m) |
Gada vidējais nokrišņu daudzums (mm) un temperatūra (°C) |
Vidējais dziļums (m) |
Platība (km2) |
Sateces baseins (km2) |
Sārmainība (mekv./l) |
|
L-M5/7 |
Ūdenskrātuves, dziļi, lieli, silicītu, "mitras teritorijas" |
< 1 000 |
> 800 un/vai < 15 |
> 15 |
0,5–50 |
< 20 000 |
< 1 |
|
L-M8 |
Ūdenskrātuves, dziļi, lieli, kaļķaini |
< 1 000 |
— |
> 15 |
0,5–50 |
< 20 000 |
> 1 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips L-M5/7 |
: |
Grieķija, Francija, Itālija, Portugāle, Rumānija, Spānija |
|
Tips L-M8 |
: |
Kipra, Francija, Itālija, Rumānija, Spānija |
VIDUSJŪRAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
LM 5/7 |
|||
|
Spānija |
Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (MASRP) |
nav not. (*2) |
0,58 |
|
Portugāle |
Metode ūdenskrātuvju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (jaunā Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem NMASRP) |
nav not. |
0,60 |
|
Itālija |
Jaunā Itālijas metode (NITMET) |
nav not. |
0,60 |
|
L-M8 |
|||
|
Spānija |
Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (MASRP) |
nav not. |
0,60 |
|
Kipra |
Jaunā Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (NMASRP) |
nav not. |
0,60 |
|
Itālija |
Jaunā Itālijas metode (NITMET) |
nav not. |
0,60 |
VIDUSJŪRAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Makrofīti
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
VIDUSJŪRAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
VIDUSJŪRAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Zivis
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
ŪDEŅU KATEGORIJA: Ezeri
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Ziemeļu reģiona
ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (mekv./l) |
Krāsa (mg Pt/l) |
|
L-N1 |
Sekli zemieņu ezeri, vidēja sārmainība, dzidrūdens |
< 200 |
3–15 |
0,2–1 |
< 30 |
|
L-N2a |
Sekli zemieņu ezeri, zema sārmainība, dzidrūdens |
< 200 |
3–15 |
< 0,2 |
< 30 |
|
L-N2b |
Dziļi zemieņu ezeri, zema sārmainība, dzidrūdens |
< 200 |
> 15 |
< 0,2 |
< 30 |
|
L-N3a |
Sekli zemieņu ezeri, zema sārmainība, mezohumozi |
< 200 |
3–15 |
< 0,2 |
30–90 |
|
L-N5 |
Sekli ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, dzidrūdens |
200–800 |
3–15 |
< 0,2 |
< 30 |
|
L-N6a |
Sekli ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, mezohumozi |
200–800 |
3–15 |
< 0,2 |
30–90 |
|
L-N8a |
Sekli zemieņu ezeri, vidēja sārmainība, mezohumozi |
< 200 |
3–15 |
0,2–1 |
30–90 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tipi L-N1, L-N2a, L-N3a, LN-8a |
: |
Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips LN-2b |
: |
Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tipi LN-5, LN-6a |
: |
Norvēģija, Zviedrija |
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Somijas metode ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
IE ezeru fitoplanktona indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Norvēģija |
Metode ezeru ekoloģiskā stāvokļa klasifikācijai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Zviedrija |
Ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metodes, kvalitātes faktors: fitoplanktons |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Rīks ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (PLUTO) |
0,80 |
0,60 |
ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Makrofīti
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Sārmainība (mekv./l) |
Krāsa (mg Pt/l) |
|
L-N-M 101 |
Zema sārmainība, dzidrūdens |
0,05–0,2 |
< 30 |
|
L-N-M 102 |
Zema sārmainība, humozi |
0,05–0,2 |
> 30 |
|
L-N-M 201 |
Vidēja sārmainība, dzidrūdens |
0,2–1,0 |
< 30 |
|
L-N-M 202 |
Vidēja sārmainība, humozi |
0,2–1,0 |
> 30 |
|
L-N-M 301a |
Augsta sārmainība, dzidrūdens, atlantiskais apakštips |
> 1,0 |
< 30 |
|
L-N-M 302a |
Augsta sārmainība, humozi, atlantiskais apakštips |
> 1,0 |
> 30 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tipi 101, 102, 201 un 202 |
: |
Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips 301a |
: |
Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips 302a |
: |
Īrija, Apvienotā Karaliste |
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Somijas sistēma klasifikācijai pēc makrofītu rādītājiem |
0,8 (visiem tipiem) |
0,6 (visiem tipiem) |
|
Īrija |
Frī [Free] makrofītu indekss |
0,9 (visiem tipiem) |
0,68 (visiem tipiem) |
|
Norvēģija |
Valsts makrofītu indekss (trofiskā stāvokļa indekss — TIc) |
Tipam 101: 0,98 Tipam 102: 0,96 Tipam 201: 0,95 Tipam 202: 0,99 |
Tipam 101: 0,87 Tipam 102: 0,87 Tipam 201: 0,75 Tipam 202: 0,77 |
|
Zviedrija |
Trofiskā stāvokļa makrofītu indekss (TMI) |
Tipam 101: 0,93 Tipam 102: 0,93 Tipam 201: 0,89 Tipam 202: 0,91 |
Tipam 101: 0,80 Tipam 102: 0,83 Tipam 201: 0,78 Tipam 202: 0,78 |
|
Apvienotā Karaliste |
LEAFPACS ezeru makrofītu klasifikācijas rīks (*3) |
0,8 (visiem tipiem) |
0,66 (visiem tipiem) |
|
Apvienotā Karaliste |
Frī makrofītu indekss (*4) |
0,9 (visiem tipiem) |
0,68 (visiem tipiem) |
ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Ekoreģions |
Augstums (m v. j. l.) |
Sārmainība (mekv./l) |
Krāsa (mg Pt/l) |
|
Ezeru litorālā acidifikācija |
|||||
|
L-N-BF1 |
Zemieņu ezeri un ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, dzidrūdens |
nav not. |
< 800 |
0,05–0,2 |
< 30 |
|
Ezeru profundālā eitrofikācija |
|||||
|
L-N-BF2 |
22. ekoreģions, zema sārmainība, dzidrūdens, humozi |
22 |
Platība > 1 km2, maksimālais dziļums < 6 m |
< 0,2 |
nav not. |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips L-N-BF1 |
: |
Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Īrija, Somija |
|
Tips L-N-BF2 |
: |
Somija, Zviedrija |
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Ezeru litorālā acidifikācija |
|||
|
Zviedrija |
MILA — ezeru acidifikācijas vairākrādītāju indekss pēc bezmugurkaulnieku rādītājiem |
0,85 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
LAMM (ezeru acidifikācijas rādītāji pēc makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītājiem) |
0,86 |
0,70 |
|
Norvēģija |
MultiClear — dzidrūdens ezeru vairākrādītāju indekss pēc bezmugurkaulnieku rādītājiem |
0,95 |
0,74 |
|
Ezeru profundālā eitrofikācija |
|||
|
Zviedrija |
BQI (bentosa kvalitātes indekss) |
0,84 |
0,67 |
|
Somija |
BQI (bentosa kvalitātes indekss) |
0,75 |
0,63 |
ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Zivis
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Ezera lielums (km2) |
Sārmainība (mekv./l) |
Krāsa (mg Pt/l) |
|
L-N-F1 |
Dimiktiskie dzidrūdens ezeri |
< 40 |
< 0,2 |
< 30 |
|
L-N-F2 |
Dimiktiskie humozie ezeri |
< 5 |
< 0,2 |
30–90 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips L-N-F1 |
: |
Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips L-N-F2 |
: |
Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
EQR4 |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
FIL2 |
0,76 |
0,53 |
|
Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
FIL2 |
0,76 |
0,53 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Ezeri
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Fitobentoss dažādās IĢG
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Sārmainība (mekv./l) |
Ekoreģioni |
|
HA |
Dzidrūdens ezeri ar augstu sārmainību |
> 1 |
Centrāleiropas/Baltijas reģions, Vidusjūras reģions |
|
MA |
Ezeri ar vidēju sārmainību |
0,2–1 |
Centrāleiropas/Baltijas reģions, Ziemeļu reģions |
|
LA |
Ezeri ar zemu sārmainību |
< 0,2 |
Ziemeļu reģions |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips HA |
: |
Beļģija, Vācija, Ungārija, Īrija, Itālija, Polija, Zviedrija, Slovēnija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips MA |
: |
Beļģija, Francija, Somija, Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips LA |
: |
Somija, Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
DAŽĀDU IĢG EZERU KLASIFIKĀCIJAS METOŽU INTERKALIBRĀCIJAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss
Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors :Fitobentoss
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips HA |
|||
|
Beļģija (Flandrija) |
Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD) |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Phytobenthos |
0,80 |
0,55 |
|
Ungārija |
MIL — ezeru vairākrādītāju indekss |
0,80 |
0,69 |
|
Īrija |
Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (IE) |
0,90 |
0,63 |
|
Polija |
PL IOJ (Multimetryczny Indeks Okrzemkowy dla Jezior — ezeru kramaļģu vairākrādītāju indekss) |
0,91 |
0,76 |
|
Zviedrija |
IPS |
0,89 |
0,74 |
|
Slovēnija |
Trofiskā stāvokļa indekss (TI) |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
DARLEQ 2 |
0,92 |
0,70 |
|
Tips MA |
|||
|
Beļģija (Flandrija) |
Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD) |
0,80 |
0,60 |
|
Somija |
IPS |
0,80 |
0,64 |
|
Īrija |
Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (IE) |
0,90 |
0,63 |
|
Zviedrija |
IPS |
0,89 |
0,74 |
|
Apvienotā Karaliste |
DARLEQ 2 |
0,93 |
0,66 |
|
Tips LA |
|||
|
Īrija |
Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (IE) |
0,90 |
0,66 |
|
Apvienotā Karaliste |
DARLEQ 2 |
0,92 |
0,70 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Piekrastes un pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Baltijas jūras IĢG
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Sāļums virsējā slānī praktiskā sāļuma vienībās (PSV) |
Sāļums piedibens slānī |
Pakļautība iedarbībai |
Dienas ar ledu jūrā |
Citas iezīmes |
|
BT 1 |
0–8 Oligohalīni |
0–8 |
Ļoti pasargāti |
— |
Polijas Vislas līcis un Lietuvas Kuršu joma |
|
BC1 |
0,5–6 Oligohalīni |
1–6 |
Atklāti |
90–150 |
Teritorijas Kvarkenā un Botnijas jūrā līdz Arhipelāga jūrai (attiecībā uz fitoplanktonu Arhipelāga jūra nav iekļauta tipā un ir integrēta tipā BC9) Humozu vielu ietekme |
|
BC3 |
3–6 Oligohalīni |
3–6 |
Pasargāti |
90–150 |
Somu līča Somijas un Igaunijas piekraste |
|
BC4 |
5–8 Mezohalīni zemā pakāpē |
5–8 |
Pasargāti |
< 90 |
Igaunijas un Latvijas teritorijas Rīgas jūras līcī |
|
BC5 |
6–8 Mezohalīni zemā pakāpē |
6–12 |
Atklāti |
< 90 |
Teritorijas Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā gar Latvijas, Lietuvas un Polijas piekrasti |
|
BC6 |
8–12 Mezohalīni vidējā pakāpē |
8–12 |
Pasargāti |
< 90 |
Teritorijas Baltijas jūras rietumdaļā pie Zviedrijas dienvidu piekrasti un Dānijas dienvidaustrumu piekrasti |
|
BC7 |
6–8 Mezohalīni vidējā pakāpē |
8–11 |
Atklāti |
< 90 |
Polijas rietumu piekraste un Vācijas austrumu piekraste |
|
BC8 |
13–18 Mezohalīni augstā pakāpē |
18–23 |
Pasargāti |
< 90 |
Dānijas un Vācijas piekraste Baltijas jūras rietumdaļā |
|
BC9 |
3–6 Mezohalīni zemā pakāpē |
3–6 |
Mēreni atklāti un atklāti |
90–150 |
Teritorijas Somu līča rietumdaļā, Arhipelāga jūrā un Askē arhipelāgā (tikai attiecībā uz fitoplanktonu) |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
Piekrastes ūdeņi
|
Tips BC1 |
: |
Somija, Zviedrija |
|
Tips BC3 |
: |
Somija, Igaunija |
|
Tips BC4 |
: |
Igaunija, Latvija |
|
Tips BC5 |
: |
Lietuva, Latvija, Polija |
|
Tips BC6 |
: |
Zviedrija, Dānija |
|
Tips BC7 |
: |
Vācija, Polija |
|
Tips BC8 |
: |
Vācija, Dānija |
|
Tips BC9 |
: |
Somija, Zviedrija, Igaunija (tips ir piemērojams tikai attiecībā uz fitoplanktonu) |
Pārejas ūdeņi
|
Tips BT1 |
: |
Lietuva, Polija |
BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Piekrastes ūdeņi
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
BC1 |
|||
|
Somija |
BBI — Somijas iesāļūdens bentosa indekss |
0,96 |
0,56 |
|
Zviedrija |
BQI — Zviedrijas bioloģiskās kvalitātes vairākrādītāju indekss (mīkstā substrāta infauna) |
0,77 |
0,31 |
|
BC3 |
|||
|
Igaunija |
ZKI — Igaunijas piekrastes ūdeņu makrozoobentosa sabiedrības indekss |
0,39 |
0,24 |
|
Somija |
BBI — Somijas iesāļūdens bentosa indekss |
0,94 |
0,56 |
|
BC6 |
|||
|
Dānija |
DKI 2. versija — Dānijas kvalitātes indeksa 2. versija |
0,84 |
0,68 |
|
Zviedrija |
BQI — Zviedrijas bioloģiskās kvalitātes vairākrādītāju indekss (mīkstā substrāta infauna) |
0,76 |
0,27 |
|
BC8 |
|||
|
Dānija |
DKI 2. versija — Dānijas kvalitātes indeksa 2. versija |
0,86 |
0,72 |
|
Vācija |
MarBIT — jūras biotiskā indeksa rīks |
0,8 |
0,6 |
Pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Piekrastes ūdeņi
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
||
|
BC7 |
|||
|
Vācija |
Vācijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,8 |
0,6 |
|
Polija |
Polijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,8 |
0,6 |
|
BC8 |
|||
|
Dānija |
Dānijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,8 |
0,6 |
|
Vācija |
Vācijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem |
0,8 |
0,6 |
Rezultāti parametram, kas ir biomasas indikators (hlorofils-a): SK. II PIELIKUMU
Pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makroaļģes un segsēkļi
Piekrastes ūdeņi
Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
BC3 |
|||
|
Igaunija |
EPI — Igaunijas piekrastes ūdeņu fitobentosa indekss (makroaļģes un segsēkļi) |
0,98 |
0,86 |
|
Somija |
Fuka maksimālais augšanas dziļums (makroaļģes) |
0,92 |
0,79 |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības parametram, kas ir sastopamības indikators (parastās jūraszāles Zostera marina maksimālais augšanas dziļums): ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
|
Tips un valsts |
Valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Parametra vērtības/diapazons Maksimālais augšanas dziļums (m) Jūraszāle Zostera marina |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
BC8 |
||||
|
Dānija un Vācija Atklāta piekraste |
0,90 |
0,74 |
8,5 |
7 |
Pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
ŪDEŅU KATEGORIJA: Piekrastes un pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Raksturojums |
Sāļums (PSV) Plūdmaiņu amplitūda (m) Dziļums (m) |
Straumes ātrums (mezglos) Pakļautība iedarbībai |
Sajaukšanās Ūdens apmaiņas laiks |
|
Tips attiecībā uz oportūnistiskām ziedošajām makroaļģēm, jūraszālēm, sāļo purvu ekosistēmām un bentiskajiem bezmugurkaulniekiem |
||||
|
NEA1/26 |
Atklātā okeāna vai slēgtas jūras ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis (līdz nedēļām Vatu jūrā) |
|
Apakštipi attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm |
||||
|
NEA1/26 A2 |
Atklātā okeāna ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli Vidējas temperatūras ūdeņi (galvenokārt > 13 °C) un augsts gaismas starojums (fotosintētiski aktīvā radiācija (FAR) galvenokārt > 29 mol/m2 dienā) |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
NEA1/26 B21 |
Atklātā okeāna vai slēgtas jūras ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli Zemas temperatūras ūdeņi (galvenokārt < 13 °C) un vidējs gaismas starojums (FAR galvenokārt < 29 mol/m2 dienā) |
> 30 Galvenokārt vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
Apakštipi attiecībā uz fitoplanktonu |
||||
|
NEA1/26a |
Atklātā okeāna ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
NEA1/26b |
Slēgto jūru ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
NEA1/26c |
Slēgto jūru ūdeņi, atklāti vai pasargāti, daļēji stratificēti |
> 30 Maza/vidēja plūdmaiņu amplitūda: < 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Daļēja stratifikācija No vairākām diennaktīm līdz nedēļām |
|
NEA1/26d |
Skandināvijas piekrastes ūdeņi, atklāti vai pasargāti, sekli |
> 30 Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1 < 30 |
Mazs: < 1 Atklāti vai mēreni atklāti |
Daļēja stratifikācija No vairākām diennaktīm līdz nedēļām |
|
NEA1/26e |
Apvelinga apgabali, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
Tipi attiecībā uz fitoplanktonu, makroaļģēm, jūraszālēm, sāļo purvu ekosistēmām, bentiskajiem bezmugurkaulniekiem un zivīm (pārejas ūdeņi) |
||||
|
NEA3/4 |
Polihalīni, atklāti vai mēreni atklāti (Vatu jūras tips) |
Polihalīni: 18–30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 < 30 |
Vidējs: 1–3 Atklāti vai mēreni atklāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
NEA7 |
Dziļu fjordu un šauru jūras līču sistēmas |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5 > 30 |
Mazs: < 1 Pasargāti |
Pilnīga Vairākas diennaktis |
|
NEA8a |
Skageraka iekšējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, mēreni atklāti, sekli |
Polihalīni: 25–30 Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1 > 30 |
Mazs: < 1 Mēreni atklāti |
Pilnīga No vairākām diennaktīm līdz nedēļām |
|
NEA8b |
Skageraka iekšējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, mēreni pasargāti, sekli |
Polihalīni: 10–30 Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1 < 30 |
Mazs: < 1 Pasargāti vai mēreni atklāti |
Daļēja stratifikācija No vairākām diennaktīm līdz nedēļām |
|
NEA9 |
Fjords ar seklu pārgāzni pie ieejas jūrā, kura maksimālais dziļums centrālajā baseinā ir ļoti liels un dziļūdeņu apmaiņa ir vāja |
Polihalīni: 25–30 Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1 > 30 |
Mazs: < 1 Pasargāti |
Daļēja stratifikācija Vairākas nedēļas |
|
NEA10 |
Skageraka ārējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, atklāti, dziļi |
Polihalīni: 25–30 Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1 > 30 |
Mazs: < 1 Atklāti |
Daļēja stratifikācija Vairākas diennaktis |
|
NEA11 |
Pārejas ūdeņi |
Oligohalīni: 0–35 No mazas līdz lielai plūdmaiņu amplitūdai: < 30 |
Mainīgs Pasargāti vai mēreni atklāti |
Pastāvīga daļēja stratifikācija No vairākām diennaktīm līdz nedēļām |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
Piekrastes ūdeņi
|
Tips NEA1/26 attiecībā uz oportūnistiskajām ziedošajām makroaļģēm, jūraszālēm, sāļo purvu ekosistēmām |
: |
Beļģija, Francija, Vācija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips NEA1/26 A2 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm |
: |
Francija, Spānija, Portugāle |
|
Tips NEA1/26 B21 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm |
: |
Francija, Īrija, Norvēģija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips NEA1/26a attiecībā uz fitoplanktonu |
: |
Spānija, Francija, Īrija, Norvēģija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips NEA1/26b attiecībā uz fitoplanktonu |
: |
Beļģija, Francija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste |
|
Tips NEA1/26c attiecībā uz fitoplanktonu |
: |
Vācija, Dānija |
|
Tips NEA1/26d attiecībā uz fitoplanktonu |
: |
Dānija |
|
Tips NEA1/26e attiecībā uz fitoplanktonu |
: |
Portugāle, Spānija |
|
Tips NEA3/4 |
: |
Vācija, Nīderlande |
|
Tips NEA7 |
: |
Norvēģija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips NEA8a |
: |
Norvēģija, Zviedrija |
|
Tips NEA8b |
: |
Dānija, Zviedrija |
|
Tips NEA9 |
: |
Norvēģija, Zviedrija |
|
Tips NEA10 |
: |
Norvēģija, Zviedrija |
Pārejas ūdeņi
|
Tips NEA11 |
: |
Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Apvienotā Karaliste |
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Rezultāti attiecināmi tikai uz mīkstā substrāta biotopiem (zem plūdmaiņu līmeņa esošie dūņu/smilšu biotopi).
Piekrastes ūdeņi
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA8b |
|||
|
Dānija |
DKI |
0,84 |
0,68 |
|
Zviedrija |
BQI |
0,71 |
0,54 |
|
Tipi NEA8a/9/10 |
|||
|
Norvēģija |
NQI |
0,82 |
0,63 |
|
Zviedrija |
BQI |
0,71 |
0,54 |
Rezultāti attiecībā uz piekrastes ūdeņiem, TIPI NEA 1/26 UN NEA7: SK. II PIELIKUMU
Pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Piekrastes ūdeņi
Fitoplanktons: parametrs, kas ir biomasas indikators (hlorofils-a)
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Parametra vērtības izteiktas μg/l kā 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta attiecībā uz definēto augšanas sezonu sešu gadu laikposmā. Rezultāti saistāmi ar ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas ietverti šajos tipos, kā izklāstīts tehniskajā ziņojumā.
|
Dalībvalsts |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l, 90. procentile) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
NEA1/26c |
|
|
|
|
|
Dānija |
0,67 |
0,44 |
5 |
7,5 |
|
Vācija |
0,67 |
0,44 |
5 |
7,5 |
Rezultāti attiecībā uz piekrastes ūdeņiem, TIPI NEA 1/26a, NEA 1/26b, NEA1/26e, NEA 3/4, NEA9, NEA10: SK. II PIELIKUMU
Pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makroaļģes un segsēkļi
Piekrastes ūdeņi
Rezultāti: makroaļģu parametrs — plūdmaiņu zonas vai zem plūdmaiņu līmeņa esošās makroaļģes akmeņainā substrātā
Piekrastes ūdeņi
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA1/26 A2 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm |
|||
|
Francija |
CCO — pārklājums, raksturīgās sugas, oportūnistiskās sugas plūdmaiņu zonā akmeņainā substrātā |
0,80 |
0,60 |
|
Portugāle |
PMarMAT — rīks jūras novērtēšanai pēc makroaļģu rādītājiem |
0,80 |
0,61 |
|
Spānija |
CFR — akmeņainu substrātu kvalitāte |
0,81 |
0,60 |
|
Spānija |
RICQI — akmeņainu substrātu sabiedrības kvalitātes rādītājs plūdmaiņu zonā |
0,82 |
0,60 |
|
Spānija |
RSL — saīsināts sugu saraksts |
0,75 |
0,48 |
|
Tips NEA1/26 B21 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm |
|||
|
Īrija |
RSL — saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts |
0,80 |
0,60 |
|
Norvēģija |
RSLA — saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
RSL — saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts |
0,80 |
0,60 |
|
Tips NEA7 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm |
|||
|
Norvēģija |
RSLA — saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts ar sastopamības rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
RSL — saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts |
0,80 |
0,60 |
|
Tips NEA8a/9/10 attiecībā makroaļģēm zem plūdmaiņu līmeņa |
|||
|
Norvēģija |
MSMDI — daudzsugu maksimālā augšanas dziļuma indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Zviedrija |
MSMDI — daudzsugu maksimālā augšanas dziļuma indekss |
0,80 |
0,60 |
Rezultāti attiecībā uz makroaļģēm — parametrs: plūdmaiņu zonas ziedošās makroaļģes, tips NEA1/26: SK. II PIELIKUMU
Pārejas ūdeņi
Rezultāti attiecībā uz makroaļģēm — parametrs: plūdmaiņu zonas ziedošās makroaļģes, tips NEA11: SK. II PIELIKUMU
Rezultāti: segsēkļi — subBQE, kas ir jūraszāļu indikators
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Piekrastes ūdeņi
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA3/4 |
|||
|
Vācija |
SG - Bewertungssystem für Makroalgen und Seegräser der Küsten- und Übergangsgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
0,80 |
0,60 |
|
Nīderlande |
Katra ūdensobjekta jūraszāļu audžu monitorings, izmantojot aerofotogrāfijas un in situ datus un nosakot katras sugas izplatību un blīvumu |
0,80 |
0,60 |
Rezultāti attiecībā uz segsēkļiem (subBQE, kas ir jūraszāļu indikators), tips 1/26: SK. II PIELIKUMU
Pārejas ūdeņi
Rezultāti attiecībā uz segsēkļiem (subBQE, kas ir jūraszāļu indikators), tips NEA11: SK. II PIELIKUMU
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Zivis (pārejas ūdeņi)
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija |
EBI — Zēšeldes grīvas biotiskais indekss |
0,85 |
0,615 |
|
Francija |
ELFI — grīvu un lagūnu zivju indekss |
0,91 |
0,675 |
|
Vācija |
FAT – TW - Fischbasiertes Bewertungswerkzeug für Übergangsgewässer der norddeutschen Ästuare |
0,84 |
0,62 |
|
Īrija |
TFCI — pārejas ūdeņu zivju klasifikācijas indekss |
0,81 |
0,58 |
|
Nīderlande |
FAT – TW – ŪPD pārejas ūdeņu zivju indekss, tips O2 |
0,80 |
0,60 |
|
Portugāle |
EFAI — grīvu zivju klasifikācijas indekss |
0,865 |
0,70 |
|
Spānija |
AFI – AZTI zivju indekss |
0,78 |
0,55 |
|
Spānija |
TFCI — pārejas ūdeņu zivju klasifikācijas indekss |
0,90 |
0,65 |
|
Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
TFCI — pārejas ūdeņu zivju klasifikācijas indekss |
0,81 |
0,58 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Piekrastes un pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Vidusjūras
Tipoloģija ar reģionu kopējiem interkalibrācijas tipiem ir noteikta tikai attiecībā uz fitoplanktonu (sk. turpmāk).
Attiecībā uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem, makroaļģēm un jūraszālēm interkalibrācijas rezultāti attiecas uz visu Vidusjūras teritoriju, kas ietilpst dalībvalstu teritorijā.
VIDUSJŪRAS REĢIONA INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Piekrastes ūdeņi
Šie rezultāti attiecas tikai uz mīksto substrātu.
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Metodes ar daudzveidības parametru |
|||
|
Itālija |
M-AMBI |
0,81 |
0,61 |
|
Slovēnija |
M-AMBI |
0,83 |
0,62 |
|
Metodes bez daudzveidības parametra |
|||
|
Kipra |
Bentix |
0,75 |
0,58 |
|
Francija |
AMBI |
0,83 |
0,58 |
|
Grieķija |
Bentix |
0,75 |
0,58 |
|
Spānija |
BOPA |
0,95 |
0,54 |
|
Spānija |
MEDOCC |
0,73 |
0,47 |
Pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Interkalibrēto tipu apraksts attiecībā uz piekrastes ūdeņiem (tikai attiecībā uz fitoplanktonu)
|
Tips |
Apraksts |
Blīvums (kg/m3) |
Vidējais sāļums gadā (PSV) |
|
I tips |
Liela ieplūstošā saldūdens ietekme |
< 25 |
< 34,5 |
|
Tips IIA, IIA (Adrijas jūras) |
Mērena ieplūstošā saldūdens ietekme (kontinenta ietekme) |
25–27 |
34,5–37,5 |
|
Tips IIIW |
Kontinentāla piekraste, neietekmē saldūdens ieplūšana (Rietumu baseins) |
> 27 |
> 37,5 |
|
Tips IIIE |
Neietekmē saldūdens ieplūšana (Austrumu baseins) |
> 27 |
> 37,5 |
|
Tips Island-W |
Salu piekraste (Rietumu baseins) |
Viss diapazons |
Viss diapazons |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips I |
: |
Francija, Itālija |
|
Tips IIA |
: |
Francija, Spānija, Itālija |
|
Tips IIA (Adrijas jūras) |
: |
Itālija, Slovēnija |
|
Tips Island-W |
: |
Francija, Spānija, Itālija |
|
Tips IIIW |
: |
Francija, Spānija, Itālija |
|
Tips IIIE |
: |
Grieķija, Kipra |
Piekrastes ūdeņi
Rezultāti parametram, kas ir biomasas indikators (hlorofils-a): SK. II PIELIKUMU
Pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJA NAV PABEIGTA
VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makroaļģes un segsēkļi
Piekrastes ūdeņi
Makroaļģes: sub-BQE, kas ir makroaļģu un segsēkļu indikators
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Šie rezultāti attiecas uz augšējo sublitorālo zonu (3,5–0,2 m dziļumā) akmeņainās piekrastēs.
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Kipra |
EEI-c — ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas indekss |
0,76 |
0,48 |
|
Francija |
CARLIT — akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija |
0,75 |
0,60 |
|
Grieķija |
EEI-c — ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas indekss |
0,76 |
0,48 |
|
Itālija |
CARLIT — akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija |
0,75 |
0,60 |
|
Slovēnija |
EEI-c — ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas indekss |
0,76 |
0,48 |
|
Spānija |
CARLIT — akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija |
0,75 |
0,60 |
Jūraszāles: sub-BQE, kas ir makroaļģu un segsēkļu indikators
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Kipra |
PREI — Posidonia oceanica ātrais un vienkāršais indekss |
0,775 |
0,55 |
|
Francija |
PREI — Posidonia oceanica ātrais un vienkāršais indekss |
0,775 |
0,55 |
|
Itālija |
PREI — Posidonia oceanica ātrais un vienkāršais indekss |
0,775 |
0,55 |
|
Spānija |
POMI — Posidonia oceanica vairākparametru indekss |
0,775 |
0,55 |
|
Spānija |
Valencian-CS |
0,775 |
0,55 |
Makroaļģes un segsēkļi
Pārejas ūdeņi
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Dalībvalsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Francija |
Exclame |
0,80 |
0,60 |
|
Grieķija |
EEI-c — ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas indekss |
0,70 |
0,40 |
|
Itālija |
MaQI — makrofītu kvalitātes indekss |
0,80 |
0,60 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Piekrastes un pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Melnā jūra
Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts
|
Tips |
Apraksts |
|
CW-BL1 |
Piekrastes ūdeņi Mezohalīni, maza plūdmaiņu amplitūda: (< 1 m), sekli (< 30 m), mēreni atklāti, jaukts substrāts |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
Bulgārija un Rumānija
MELNĀS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Piekrastes ūdeņi
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Bulgārija |
IBI |
0,80 |
0,63 |
|
Rumānija |
IBI |
0,80 |
0,63 |
(*1) To izmantos Anglijā, Velsā un Skotijā.
(*2) Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem nav noteikta attiecībā uz ūdenskrātuvēm (gan LM5/7, gan LM8 ir ūdenskrātuves).
(*3) To izmantos Anglijā, Velsā un Skotijā.
(*4) To izmantos arī Apvienotajā Karalistē (Ziemeļīrijā).
II PIELIKUMS
ŪDEŅU KATEGORIJA: Piekrastes un pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Baltijas jūras IĢG
BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Rezultāti parametram, kas ir biomasas indikators (hlorofils-a): ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Turpmāk sniegtie rezultāti attiecas uz vidējām vērtībām vasarā no maija/jūnija līdz septembrim.
Piekrastes ūdeņi
|
Dalībvalsts |
Valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Parametra vērtības/diapazons Hlorofils-a (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
BC1 |
||||
|
Somija |
0,76 |
0,59 |
1,7 |
2,2 |
|
Zviedrija |
0,87 |
0,65 |
1,5 |
2,0 |
|
BC9 |
||||
|
Igaunija |
0,82 |
0,67 |
2,2 |
2,7 |
|
Somija |
0,79 |
0,65 |
1,9 |
2,3 |
|
Zviedrija |
0,80 |
0,67 |
1,5 |
1,8 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Piekrastes un pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Rezultāti attiecināmi tikai uz mīkstā substrāta biotopiem (zem plūdmaiņu līmeņa esošie dūņu/smilšu biotopi).
Piekrastes ūdeņi
Tipi NEA 1/26 un NEA7
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tipi NEA1/26 un NEA 7 (indeksi, kas galvenokārt atspoguļo bagātināšanos ar organiskām vielām un toksiskā piesārņojuma radīto slodzi mīkstā substrāta biotopos) |
|||
|
Dānija |
DKI |
0,67 |
0,53 |
|
Francija |
M-AMBI |
0,77 |
0,53 |
|
Vācija |
M-AMBI |
0,85 |
0,70 |
|
Īrija |
IQI |
0,75 |
0,64 |
|
Nīderlande |
BEQI2 |
0,78 |
0,58 |
|
Norvēģija |
NQI |
0,92 |
0,81 |
|
Portugāle |
P-BAT |
0,79 |
0,58 |
|
Spānija |
M-AMBI |
0,77 |
0,53 |
|
Spānija |
BO2A |
0,78 |
0,44 |
|
Apvienotā Karaliste |
IQI |
0,75 |
0,64 |
|
Tips NEA1/26 (indekss, kas atspoguļo dažādas slodzes dažādos biotopos) |
|||
|
Beļģija |
BEQI |
0,80 |
0,60 |
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: fitoplanktons
Piekrastes ūdeņi
Fitoplanktons: parametrs, kas ir biomasas indikators (hlorofils-a)
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Parametra vērtības izteiktas μg/l kā 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta attiecībā uz definēto augšanas sezonu sešu gadu laikposmā. Rezultāti saistāmi ar ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas ietverti šajos tipos, kā izklāstīts tehniskajā ziņojumā.
|
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l, 90. procentile) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
NEA 1/26a |
||||
|
Francija |
0,67 |
0,33 |
5 |
10 |
|
Īrija |
0,67 |
0,33 |
5 |
10 |
|
Norvēģija |
0,67 |
0,33 |
2,5 |
5 |
|
Spānijas dienviddaļa |
0,67 |
0,33 |
5 |
10 |
|
Spānijas ziemeļdaļa, Austrumkantabrija |
0,67 |
0,33 |
1,5 |
3 |
|
Spānijas ziemeļdaļa, Centrālkantabrija |
0,67 |
0,33 |
3 |
6 |
|
Apvienotā Karaliste |
0,67 |
0,33 |
5 |
10 |
|
NEA1/26b |
||||
|
Beļģija |
0,67 |
0,44 |
10 |
15 |
|
Francija |
0,67 |
0,44 |
10 |
15 |
|
Nīderlande |
0,67 |
0,44 |
10 |
15 |
|
Apvienotā Karaliste |
0,67 |
0,44 |
10 |
15 |
|
NEA3/4 |
||||
|
Vācija |
0,66 |
0,44 |
7-10 |
11-15 |
|
Nīderlande |
0,66 |
0,44 |
10-14 |
15-21 |
|
NEA1/26e |
||||
|
Portugāle |
0,67 |
0,44 |
6 – 8 |
9 – 12 |
|
Spānija |
0,67 |
0,44 |
6 – 8 |
9 – 12 |
|
NEA9 |
||||
|
Norvēģija |
0,67 |
0,33 |
2,5 |
5 |
|
Zviedrija |
0,67 |
0,33 |
2,5 |
5 |
|
NEA10 |
||||
|
Norvēģija |
0,67 |
0,33 |
3 |
6 |
|
Zviedrija |
0,67 |
0,33 |
3 |
6 |
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makroaļģes un segsēkļi
Makroaļģes: parametrs — plūdmaiņu zonas mīkstā substrāta ziedošās makroaļģes, sastopamības indikators
Rezultāti: interkalibrētā valsts parametra ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Piekrastes ūdeņi
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA1/26 |
|||
|
Vācija |
Bewertungssystem für opportunistische Makroalgen auf eulitoralen Weichböden der Küstengewässer |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
OGA rīks — oportūnistisko zaļo makroaļģu sastopamība |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Oportūnistisko makroaļģu ziedēšanas novērtēšanas rīks OMBT |
0,80 |
0,60 |
Pārejas ūdeņi
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA11 |
|||
|
Īrija |
OGA rīks — oportūnistisko zaļo makroaļģu sastopamība |
0,80 |
0,60 |
|
Portugāle |
BMI — ziedošo makroaļģu indekss (ziedošo makroaļģu novērtējums) |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Oportūnistisko makroaļģu ziedēšanas novērtēšanas rīks OMBT |
0,80 |
0,60 |
Rezultāti: segsēkļi — sub-BQE, kas ir makroaļģu un segsēkļu indikators
Piekrastes ūdeņi
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA1/26 |
|||
|
Francija |
SBQ — jūraszāļu audžu kvalitāte piekrastes un pārejas ūdeņos |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
SG — Bewertungssystem für Makroalgen und Seegräser der Küsten- und Übergangsgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
Jūraszāļu sastopamība un sugu sadalījums plūdmaiņu zonā |
0,80 |
0,63 |
Pārejas ūdeņi
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētais valsts parametrs |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips NEA11 |
|||
|
Francija |
SBQ — jūraszāļu audžu kvalitāte piekrastes un pārejas ūdeņos |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
SG — Bewertungssystem für Makroalgen und Seegräser der Küsten- und Übergangsgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmen-richtlinie in Deutschland |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
Jūraszāļu sastopamība un sugu sadalījums plūdmaiņu zonā |
0,83 |
0,70 |
|
Nīderlande |
Katra ūdensobjekta jūraszāļu audžu monitorings, izmantojot aerofotogrāfijas un in situ datus un nosakot katras sugas izplatību un blīvumu |
0,80 |
0,60 |
|
Portugāle |
SQI — pārejas ūdeņu plūdmaiņu zonas jūraszāļu kvalitātes indekss |
0,80 |
0,60 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Piekrastes un pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Vidusjūras reģiona
Bioloģiskās kvalitātes faktors: fitoplanktons
Fitoplanktons: biomasas indikatīvais parametrs (hlorofils-a)
Piekrastes ūdeņi
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Parametra vērtības izteiktas kā μg/l kā hlorofila-a 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta gada laikā vismaz piecu gadu periodā. Rezultāti saistāmi ar ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas ietverti šajos tipos, kā izklāstīts tehniskajā ziņojumā.
|
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l, 90. procentile) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Tips II-A |
||||
|
Francija |
0,80 |
0,53 |
2,38 |
3,58 |
|
Spānija |
0,80 |
0,53 |
2,38 |
3,58 |
|
Itālija (Tirēnu jūra) |
0,76 |
0,59 |
1,06 |
2,19 |
|
Tips II-A (Adrijas jūras) |
||||
|
Itālija |
0,75 |
0,58 |
1,58 |
3,81 |
|
Slovēnija |
0,75 |
0,58 |
1,58 |
3,81 |
|
Tips Island-W |
||||
|
Francija |
0,80 |
0,50 |
0,75 |
1,20 |
|
Spānija |
0,80 |
0,50 |
0,75 |
1,20 |
|
Tips III-W |
||||
|
Francija |
0,80 |
0,50 |
1,13 |
1,80 |
|
Spānija |
0,80 |
0,50 |
1,13 |
1,80 |
|
Tips III-E |
||||
|
Kipra |
0,80 |
0,20 |
0,10 |
0,40 |
|
Grieķija |
0,80 |
0,20 |
0,10 |
0,40 |