(1)

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/593 (2) atļāva Itālijai līdz 2021. gada 31. decembrim ieviest īpašu pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 218. un 232. panta (“īpašais pasākums”), lai ieviestu obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu visiem nodokļa maksātājiem, kuri iedibināti Itālijas teritorijā, izņemot nodokļa maksātājus, kuri izmanto atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kas paredzēts minētās direktīvas 282. pantā.

(2)

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2251 (3) atļāva Itālijai turpināt piemērot minēto īpašo pasākumu līdz 2024. gada 31. decembrim un paplašināja īpašā pasākuma darbības jomu, iekļaujot tajā nodokļa maksātājus, kas gūst labumu no Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētā atbrīvojuma mazajiem uzņēmumiem.

(3)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2024. gada 11. aprīlī, Itālija pieprasīja atļauju saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta pirmo daļu turpināt piemērot īpašo pasākumu (“pieprasījums”).

(4)

Komisija saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu ar 2024. gada 12. septembra vēstuli nosūtīja pieprasījumu pārējām dalībvalstīm. Komisija ar 2024. gada 13. septembra vēstuli paziņoja Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai.

(5)

Itālija apgalvo, ka ieviestā obligātā elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēma, kas visus izsniegtos rēķinus novirza caur sistēmu “Sistema di Interscambio”, ko pārvalda Itālijas Ieņēmumu aģentūra, ir pilnībā sasniegusi tās mērķus, proti, apkarot krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu, vienkāršot nodokļu saistību izpildi un padarīt nodokļu iekasēšanu efektīvāku, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas uzņēmumiem.

(6)

Tāpēc būtu jāatļauj Itālijai turpināt piemērot īpašo pasākumu līdz 2027. gada 31. decembrim. Gadījumā, ja Itālija uzskata par vajadzīgu pagarināt īpašo pasākumu pēc 2027. gada, tai būtu jāiesniedz Komisijai pagarinājuma pieprasījums. Minētajam pieprasījumam būtu jāpievieno ziņojums par īpašā pasākuma piemērošanu, tostarp novērtējums par īpašā pasākuma efektivitāti cīņā pret krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no PVN maksāšanas un nodokļa iekasēšanas vienkāršošanā. Turklāt minētajā ziņojumā būtu jānovērtē arī pasākuma ietekme uz nodokļa maksātājiem, jo īpaši tiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētais atbrīvojums maziem uzņēmumiem.

(7)

Tomēr īpašo pasākumu būtu jābeidz piemērot no dienas, kad sāk piemērot jebkuru vispārīgu elektronisko rēķinu sistēmu, ko Padome pieņēmusi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu vai jebkuru citu attiecīgā līguma noteikumu, ja šāda vispārīga sistēma kļūst piemērojama pirms 2027. gada 31. decembra.

(8)

Īpašajam pasākumam nebūtu jāietekmē klientu tiesības saņemt rēķinus uz papīra Kopienas iekšējo darījumu gadījumā.

(9)

Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju īpašajam pasākumam būs tikai nenozīmīga ietekme uz kopējiem nodokļa ieņēmumiem, ko Itālija iekasē galapatēriņa posmā, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(10)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2018/593,