European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2025/1989

2.4.2025

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.

(C/2025/1989)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Saint-Mont”

PDO-FR-A0711-AM02

Paziņojuma datums: 8.1.2025.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes

Šķirne “Tardif”, kura 2020. gadā tika iekļauta vīndārzā izmantoto vīnogu šķirņu klāstā kā šķirne, kas varētu palīdzēt pielāgoties problemātiskiem apstākļiem [variété d’intérêt à des fins d’adaptation], ir kategorizēta kā papildu šķirne. Tādējādi “Manseng N” paliek par vienīgo šķirni, kas varētu palīdzēt pielāgoties problemātiskiem apstākļiem.

Tātad ar šo nosaukumu apzīmēto vīnu ražošanai ir izmantojamas šādas šķirnes:

sarkanvīniem:

—

galvenā šķirne: “Tannat N”,

—

sekundārās šķirnes: “Cabernet-Sauvignon N” un “Fer N”,

—

papildu šķirnes: “Cabernet Franc N”, “Merlot N” un “Tardif N”,

—

šķirne, kas varētu palīdzēt pielāgoties problemātiskiem apstākļiem: “Manseng N”;

sārtvīniem:

—

galvenās šķirnes: “Tannat N”, “Cabernet-Sauvignon N” un “Fer N”,

—

papildu šķirnes: “Cabernet Franc N”, “Merlot N”, “Tardif N”, “Manseng B”, “Arrufiac B”, “Petit Courbu B”, “Courbu B” un “Petit Manseng B”,

—

šķirne, kas varētu palīdzēt pielāgoties problemātiskiem apstākļiem: “Manseng N”.

Šā grozījuma mērķis ir palielināt šķirnes “Tardif” īpatsvaru ar šo nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai izmantoto vīnogu šķirņu klāstā. Šī šķirne ir pielāgojusies problēmām, ko rada klimata pārmaiņas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazinājums. Tā vīnkopībā noder arī tādējādi, ka palīdz veidoties ar šo nosaukumu apzīmēto vīnu kompleksajam aromātam, kvalitātei un unikalitātei, nemainot vīnu identitāti. Tā dod arī iespēju celt godā šā reģiona vīnkopības mantojumu.

Šie grozījumi ietekmē arī vienoto dokumentu.

2.   Ražas novākšana

Cukuru saturs vīnogās

Pēc šķirnes “Tardif” iekļaušanas papildu šķirņu klāstā ir noteikts cukuru saturs šo šķirņu vīnogās.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3.   Ģeogrāfiskais apgabals

Produkta specifikācija ir grozīta, lai iekļautu atsauci uz Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, kurā ir atzītas un uzskaitītas pašvaldības pa departamentiem visā valstī. Šis redakcionālais grozījums ļauj identificēt ģeogrāfisko apgabalu, atsaucoties uz grozījuma izdarīšanas brīdī spēkā esošo Nacionālā statistikas un ekonomikas pētījumu institūta (INSEE) uzturētā Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora redakciju un piešķirt ģeogrāfiskā apgabala robežām juridisko noteiktību.

Vienotajā dokumentā šī atsauce ir iekļauta punktā “Ģeogrāfiskais apgabals”.

4.   Noteiktais zemesgabalu apgabals

Produkta specifikācija ir grozīta, lai iekļautu jaunu datumu, kurā apstiprinātas šā nosaukuma zemesgabalu apgabala robežas.

Šis grozījums ir izdarīts, lai norādītu datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala grozījumu. Zemesgabalu apgabala robežu noteikšana nozīmē, ka tiek noteikts, kuri zemesgabali ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ir piemēroti ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai.

Ģeogrāfiskais apgabals netiek mainīts.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Saint-Mont

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

3.1.   Kombinētās nomenklatūras kods

—

22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS

2204  – svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto

4.   Vīna(-u) apraksts

1.   Sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Sarkanvīnu krāsa ir spilgta. Baudot šiem vīniem parasti raksturīga patīkama aromātu koncentrācija, kurā bieži jūtamas sarkano un melno ogu notis. Pateicoties tanīnu struktūrai, šiem vīniem piemīt labs izturēšanas potenciāls – izturēti vīni iegūst kompleksus cukurotu augļu un garšvielu aromātus, ko bieži papildina koksnes notis, kuras saistītas ar kopšanu mucās.

Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija sarkanvīnos ir 12 %.

Ikvienā vīna partijā, kas sagatavota tirgošanai kā izlejamais vīns vai tarā fasēts vīns:

—

kopējā spirta koncentrācija sarkanvīnos pēc bagātināšanas nepārsniedz 13,5 %,

—

ābolskābes saturs sarkanvīnos nepārsniedz 0,4 g/l,

—

fermentējamo cukuru saturs (glikoze + fruktoze) nepārsniedz:

—

3 g/l sarkanvīnos, kuru dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 14 %,

—

4 g/l sarkanvīnos, kuru dabiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 14 %.

Kopējais skābums, gaistošais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs atbilst ES regulējumā noteiktajam.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): 12

—

Minimālais kopējais skābums: —

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

2.   Baltvīni un sārtvīni

ĪSS APRAKSTS

Sārtvīnu krāsa mēdz būt piesātināta, pēc smaržas tiem kopumā raksturīgas sarkano ogu notis. Baudot jūtama spilgta pēcgarša, kas raksturīga šiem harmoniskajiem vīniem ar labu miesīguma un skābuma līdzsvaru. Baltvīni ir ļoti aromātiski, pilnmiesīgi un līdzsvaroti, pateicoties “Gros Manseng B” šķirnes vīnogu izmantošanai.

Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija baltvīnos un sārtvīnos ir 11,50 %.

Ikvienā vīna partijā, kas sagatavota tirgošanai kā izlejamais vīns vai tarā fasēts vīns:

—

kopējā spirta koncentrācija baltvīnos un sārtvīnos pēc bagātināšanas nepārsniedz 12,5 %,

—

fermentējamo cukuru saturs (glikoze + fruktoze) baltvīnos un sārtvīnos nepārsniedz 4 g/l.

Kopējais skābums, gaistošais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs atbilst ES regulējumā noteiktajam.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): 11,5

—

Minimālais kopējais skābums: —

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.

 

Īpašā vīndarības metode

—

Sārtvīnu ražošanā izmanto tiešu presēšanu.

—

Sārtvīnu darīšanā misas gatavošanai atļauts izmantot vīndarības ogles, taču tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 20 % no sārtvīnu tilpuma, ko attiecīgais vīndaris saražojis no attiecīgās ražas.

—

Sarkanvīnu bagātināšanai ir atļauts izmantot reduktīvos paņēmienus, un maksimālais daļējās koncentrācijas līmenis attiecībā pret izmantoto tilpumu ir 10 %.

—

Pēc vīnu bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13,5 % sarkanvīnos un 12,5 % baltvīnos un sārtvīnos.

Līdztekus še iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgās saistības, kas minētas ES līmeņa tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā [Code rural et de la pêche maritime].

2.

 

Audzēšanas prakse

—

Stādījumu biezība

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru platības.

Rindstarpu platums nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem ir no 0,80 līdz 1,10 metriem.

Šīs prasības neattiecas uz vīnkokiem, kas izstādīti terasēs.

Ja vīnkoki izstādīti terasēs, atstatums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem ir no 0,90 līdz 1,10 metriem.

—

Apgriešanas noteikumi

Vīnkokus apgriež vai nu pēc Gijo [Guyot] metodes vienpleca vai divplecu formā, vai īsi (vainagu veidojot Ruajā [Royat] kordona formā), uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk kā:

—

šķirnei “Tannat N” – 12 vīnstīgu pumpurus,

—

šķirnēm “Petit Courbu B” un “Petit Manseng B” – 18 vīnstīgu pumpurus,

—

citām šķirnēm – 16 vīnstīgu pumpurus.

Neatkarīgi no izmantotās apgriešanas metodes katra vīnkoka augļzaru skaits augļu nobriešanas fāzē nedrīkst pārsniegt:

—

šķirnei “Tannat N” – 10,

—

šķirnēm “Petit Courbu B” un “Petit Manseng B” – 16,

—

citām šķirnēm – 12.

—

Apūdeņošanu var atļaut.

—

“Tannat N” šķirnes vīnogas un sarkanvīnu ražošanai paredzēto šķirņu vīnogas novāc ar rokām.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.

Sarkanvīni:

63 hektolitri no hektāra.

2.

Sārtvīni:

68 hektolitri no hektāra.

3.

Baltvīni:

69 hektolitri no hektāra.

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīna gatavošana un kopšana tiek veikta ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā dienā, kad valsts kompetentā komiteja apstiprināja šo produkta specifikāciju, ietilpa šādu saskaņā ar Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora 2024. gada redakciju uzskaitītu pašvaldību teritorija vai tās daļa:

pašvaldības, kuru visa teritorija ietilpst ģeogrāfiskajā apgabalā: Aignan, Arblade-le-Bas, Armous-et-Cau, Aurensan, Beaumarchés, Bernède, Bouzon-Gellenave, Castelnavet, Caumont, Corneillan, Couloumé-Mondebat, Courties, Fustérouau, Gazax-et-Baccarisse, Jû-Belloc, Labarthète, Ladevèze-Ville, Ladevèze-Rivière, Lannux, Lasserrade, Lelin-Lapujolle, Louslitges, Loussous-Débat, Lupiac, Margouët-Meymes, Maulichères, Peyrusse-Grande, Peyrusse-Vieille, Plaisance, Pouydraguin, Projan, Riscle (agrākā Riscle pašvaldība), Sabazan, Saint-Aunix-Lengros, Saint-Mont, Saint-Pierre-d’Aubézies, Sarragachies, Tasque, Termes-d’Armagnac, Tieste-Uragnoux, Tourdun, Verlus; pašvaldības, kuru teritorijas daļa ietilpst ģeogrāfiskajā apgabalā: Avéron-Bergelle, Dému, Marciac, Séailles.

7.   Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Arrufiac B” – “Arrufiat”

“Cabernet Franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Courbu B” – “Gros Courbu”

“Fer N” – “Fer Servadou”, “Braucol”, “Mansois”, “Pinenc”

“Gros Manseng B”

“Manseng noir N”

“Merlot N”

“Petit Courbu B”

“Petit Manseng B”

“Tannat N”

“Tardif N”

8.   Saiknes apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas vienādā attālumā – aptuveni 100 km – no Pirenejiem dienvidos un Atlantijas okeāna rietumos. Tas atrodas nogāžu zonā abpus Adūras [Adour] upes un tās pietekas Aro [Arros] ielejai.

Vīnkoku stādījumi iekopti nogāzēs, tāda lauksaimniecības reģiona centrā, kurā cilvēki galvenokārt nodarbojas ar polikultūru un lopkopību un kurā ļoti izplatīta ir kukurūzas audzēšana.

Tie atrodas 46 pašvaldību teritorijā.

Gaisa temperatūra, kas lielākoties ir mērena, visā ģeogrāfiskajā apgabalā ir samērā vienmērīga. Nokrišņu daudzums apgabala rietumu un austrumu daļā ļoti atšķiras – no 1 000 milimetriem gadā līdz 800 milimetriem gadā.

Vasara un rudens sākums ir karsti un bieži sausi, īpaši pūšot dienvidu fēna vējam, kurš šajā periodā pūš bieži.

Pagulslāņa ģeoloģiskais sastāvs ir dažāds. Rietumos dominē iesarkanās smiltis [Sables Fauves] – terciārā perioda jūras nogulumi, kuru dienvidu robeža sakrīt ar ģeogrāfiskā apgabala robežu. Virs tiem ir seni aluviālie slāņi, kuru oļi nogāzēs veido kolūvijus.

Tālāk uz austrumiem iesarkanās smiltis nav sastopamas – to vietā ir molases, kuru kaļķakmens masīvi ir raksturīga ainavas iezīme.

Uz šā pagulslāņa ir izveidojušās šādas augsnes:

—

vai nu kaļķaina māla augsnes, kas veidojušās uz molasēm,

—

vai izskalotas skābas augsnes, kas veidojušās uz iesarkanajām smiltīm un oļu kolūvijiem.

Šajās augsnēs ir maz minerālvielu.

Liekā ūdens drenāžu nodrošina nogāze un – apgabala rietumu daļā – augsnes smilšainums un akmeņainība.

Sarežģītā reljefa, kura galvenās asis (Adūra/Aro) bieži ir vērstas atbilstoši tektoniskajām formācijām, kā arī sekundāro koru izrobojuma dēļ vērsums pret debespusēm ir ļoti daudzveidīgs.

Ieleju morfoloģija ir izteikti asimetriska. Rietumu nogāze bieži ir stāva, turpretī austrumu nogāze ir nolaidena.

Kopš viduslaiku beigām līdztekus sarkanvīniem un clairet vīniem, ko ražoja lielā daļā Adūras baseina un kas bija paredzēti Pireneju kalnu apvidu iedzīvotājiem, ģeogrāfiskā apgabala rietumos tiek ražoti arī baltvīni, kurus kopš XVII gadsimta eksportē uz Ziemeļeiropu.

Tā kā vēlāk apgabala stādījumus skāra īstā miltrasa, neīstā miltrasa un filoksēra un tā kā bija liels pieprasījums pēc vīniem armaņjaka destilēšanai, augstākā labuma vīnu ražošanai paredzēto vīnogulāju stādījumu platība ir būtiski sarukusi; to vietā priekšroka tiek dota zemajiem “Piquepoul” šķirnes vīnogulājiem, kuru ražu izmanto destilēšanai paredzētu vīnu ražošanā.

Visbeidzot, līdz ar lauksaimniecības mehanizāciju XX gadsimta vidū paplašinājās kukurūzas audzēšanas platības un vēl vairāk saruka vīndārzu platība.

Pirmā “Saint-Mont” vīnu aizsardzības asociācija tika izveidota 1957. gadā. Tā ir rosinājusi vīndārzu atjaunošanu, kas notiek kopš 1970. gada. Tiek atjaunoti vīndārzi, kuros audzē vietējo šķirņu vīnogas, piemēram, melnogu šķirņu “Tannat N”, “Cabernet Franc N”, “Cabernet-Sauvignon N” un “Fer N” vīnogas un baltogu šķirņu “Arrufiac B”, “Courbu B”, “Gros Manseng B” un “Petit Manseng B” vīnogas.

Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Saint-Mont” ir atzīts kopš 2011. gada.

Sarkanvīnu krāsa ir spilgta. Baudot šiem vīniem parasti raksturīga patīkama aromātu koncentrācija, kurā bieži jūtamas sarkano un melno ogu notis. Pateicoties tanīnu struktūrai, šiem vīniem piemīt labs izturēšanas potenciāls – izturēti vīni iegūst kompleksus cukurotu augļu un garšvielu aromātus, ko bieži papildina koksnes notis, kuras saistītas ar kopšanu mucās.

Sārtvīnu krāsa mēdz būt piesātināta, pēc smaržas tiem kopumā raksturīgas sarkano ogu notis. Baudot jūtama spilgta pēcgarša, kas raksturīga šiem harmoniskajiem vīniem ar labu miesīguma un skābuma līdzsvaru.

Baltvīni ir ļoti aromātiski, pilnmiesīgi un līdzsvaroti, pateicoties “Gros Manseng B” šķirnes vīnogu izmantošanai.

Vīndārzi ir iekopti vispiemērotākajos zemesgabalos, kuri atrodas atsevišķās zemes saliņās izdevīgi vērstās nogāzēs un kuros ir minerālvielām nabadzīgas, labi drenētas augsnes.

Ģeogrāfiskais apgabals ietilpst Adūras sateces baseinā, tajā visvairāk audzē “Tannat N” šķirnes vīnogulājus, kā arī “Gros Manseng B” un “Petit Manseng B” šķirnes vīnogulājus, kas ir īpaši piemēroti ģeogrāfiskā apgabala samērā mitrajam klimatam un dziļajām augsnēm. Tā kā apgabals atrodas vairāku vīnkopības reģionu krustpunktā, vīndārzi ir bagātināti ar tuvējo reģionu devumu, konkrēti – to augu klāsts ir papildināts ar Garonnas [Garonne] sateces baseina trīs raksturīgo šķirņu “Cabernet Franc N”, “Cabernet-Sauvignon N” un “Merlot N” vīnogulājiem, kuru stādīšanai labvēlīga ir arī okeāniskā klimata ietekme.

Ņemot vērā audzētāju iedibināto praksi, ir noteikta prasība sarkanvīnu ražošanai paredzēto šķirņu vīnogas novākt ar rokām.

Lai iegūtu sarkanvīnu ar sarežģītākiem aromātiem, bet galvenokārt tāpēc, lai tanīni noapaļotos un kļūtu zīdaini, tika secināts, ka nepieciešams vīna kopšanas posms mucās pēc raudzēšanas. Tādējādi vīni tiek šādi kopti vismaz līdz 1. martam pēc ražas novākšanas.

9.   Citi būtiski nosacījumi (iepakojums, marķēšana, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam “Saint-Mont” var pievienot papildu nosaukumu, kas norāda uz lielāku ģeogrāfisko vienību “Sud-Ouest”, atbilstoši produkta specifikācijas noteikumiem.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/boagri/document_administratif-8564051e-3037-488d-8a6f-a5c55a999fe1


(1)   OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/1989/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)