(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2007 (2) Padome noteica antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Ukrainas gludināmo dēļu importam (“sākotnējie pasākumi”).

(2)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1243/2010 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas gludināmo dēļu ražotāja eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co gludināmo dēļu importam. Izmeklēšanas, kuru rezultātā noteica sākotnējos pasākumus, turpmāk tiks dēvētas par “sākotnējām izmeklēšanām”.

(3)

Pēc pārskatīšanas saistībā ar jaunu eksportētāju saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 77/2010 (4) grozīja galīgos antidempinga pasākumus, kas noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gludināmo dēļu importam.

(4)

Pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 270/2010 (5) grozīja pasākumus.

(5)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 805/2010 (6) atkārtoti noteica galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas gludināmo dēļu ražotāja eksportētāja Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd, Foshan ražoto gludināmo dēļu importam, izpildītu Tiesas spriedumu lietā C-141/08 P (7).

(6)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 987/2012 (8) atkārtoti noteica galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gludināmo dēļu importam, kurus ražojis Zhejiang Harmonic Hardware Products Co. Ltd, lai izpildītu Tiesas spriedumu lietā T-274/07 (9).

(7)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 695/2013 (10) pagarināja vēl uz pieciem gadiem pasākumus attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gludināmo dēļu importu un atcēla pasākumus attiecībā uz Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu.

(8)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”), Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1662 (11) atkārtoti noteica galīgos antidempinga pasākumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gludināmo dēļu importam.

(9)

Pašlaik spēkā esošo antidempinga maksājumu likmes ir robežās no 18,1 % līdz 39,6 % importam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, un maksājuma likme 42,3 % apmērā tiek piemērota visiem pārējiem uzņēmumiem no Ķīnas Tautas Republikas.

(10)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (12), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(11)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2024. gada 29. jūnijā Savienības gludināmo dēļu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē (“pieprasījums”) iesniedza pieci Savienības ražotāji (Afer FUTE – Fábrica de Utilidades de Tubo S.A., Brabantia Latvia SIA, Colombo New Scal SpA, Rörets Polska Sp. z o.o. un Sonecol Indústria Metalurgica de Utilidades Domésticas S.A.) (“pieprasījuma iesniedzēji”). Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(12)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2024. gada 1. oktobrī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “Ķīna”, jeb “ĶTR”) izcelsmes gludināmo dēļu importu Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (13) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(13)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus Savienības ražotājus, visus zināmos ražotājus Ķīnas Tautas Republikā, importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī attiecīgās zināmās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(15)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(17)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija to izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma reprezentativitāti. Šajā izlasē bija iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas pārstāv vairāk nekā 55 % no aplēstā kopējā Savienības ražošanas un pārdošanas apjoma, un tā nodrošināja labu ģeogrāfisko aptvērumu. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Neviena no ieinteresētajām personām neiesniedza piezīmes, un tāpēc Komisija apstiprināja, ka provizoriskajā izlasē iekļautie Savienības ražotāji ir galīgi atlasīti un iekļauti galīgajā izlasē. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(18)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(19)

Neviens nesaistītais importētājs nesniedza pieprasīto informāciju un nepauda piekrišanu tam, ka to iekļauj izlasē. Nesadarbošanās dēļ Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(20)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza eksportētājvalsts iestādes un ražotāju apvienības apzināt citus eksportētājus un ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(21)

Neviens ražotājs eksportētājs no attiecīgās valsts nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. Nesadarbošanās dēļ Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(22)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(23)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(24)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, nesaistītiem importētājiem un lietotājiem. Procedūras sākšanas dienā tās pašas anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (14).

(25)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas tikai no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(26)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

Ražotāji Savienībā:

(27)

Komisija 2025. gada 19. septembrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(28)

Piezīmes, kas apstrīdētu Komisijas konstatējumus, netika saņemtas.

(29)

Ražojums, uz kuru attiecas šī termiņbeigu pārskatīšana, ir tas pats, kas sākotnējās izmeklēšanās un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, gludināmie dēļi – brīvi stāvoši vai uzmontējami, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar virsmas ventilāciju, ieskaitot piedurkņu gludināmos dēļus, vai bez šiem elementiem – un to svarīgākās daļas, t. i., kājas, virsma un gludekļa paliktņi (“pārskatāmais ražojums”).

(30)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR izcelsmes pārskatāmais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 3924 90 00 , ex 4421 99 99 , ex 7323 93 00 , ex 7323 99 00 , ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00 (TARIC kodi 3924 90 00 10, 4421 99 99 10, 7323 93 00 10, 7323 99 00 10, 8516 79 70 10 un 8516 90 00 51).

(31)

Kā jau bija konstatēts sākotnējās izmeklēšanās un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(32)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(33)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās gludināmo dēļu imports no Ķīnas. Saskaņā ar datiem, ko dalībvalstis paziņojušas Komisijai atbilstīgi pamatregulas 14. panta 6. punktam (“14. panta 6. punkta datubāze”), pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gludināmo dēļu importa no ĶTR īpatsvars Savienības tirgū bija aptuveni 6 % salīdzinājumā ar 11 % iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (15). Absolūtā izteiksmē importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojams, un attiecīgajā periodā tam bija tendence palielināties.

(34)

Kā minēts 21. apsvērumā, Ķīnas eksportētāji/ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija 2024. gada 16. decembrī paziņoja ĶTR iestādēm, ka nesadarbošanās dēļ Komisija varētu piemērot pamatregulas 18. pantu un savus konstatējumus par dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos attiecībā uz ĶTR eksportētājiem/ražotājiem balstīt uz pieejamajiem faktiem. Komisija no ĶV nesaņēma piezīmes vai apgalvojumus par pamatregulas 18. panta piemērošanu.

(35)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījumā sniegto informāciju un 14. panta 6. punkta datubāzes statistiku. Turklāt Komisija izmantoja citus publiski pieejamas informācijas avotus, piemēram, Pasaules Bankas, Global Trade Atlas (“GTA”), Orbis Bureau van Dijk (“Orbis”) datubāzes un Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) statistiku. Komisija izmantoja arī iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumus, kā arī konstatējumus, ko izdarījušas ASV un Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes par to pašu ražojumu sāktajās antidempinga izmeklēšanās.

(36)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(37)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija 2024. gada 19. decembrī paziņoja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. Piezīmes vai apgalvojumi par pamatregulas 18. panta piemērošanu netika saņemti.

(38)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Turciju. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmā ievilkuma kritērijiem.

(39)

2025. gada 19. maijā Komisija ar paziņojumu informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus (RF), piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto gludināmo dēļu ražošanā (“paziņojums par RF”). Arī pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, un pieprasījumu, Komisija noteica Turciju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti. Komisija nesaņēma piezīmes attiecībā uz paziņojumu par RF.

(40)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(41)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (turpmāk “administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa” sauktas par “PVA izmaksām”).

(42)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(43)

Komisija pārbaudīja lietas materiālos iekļautos pierādījumus, lai izlemtu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kuru dēļ nav pareizi izmantot minētās valsts iekšzemes cenas un izmaksas. Minētā analīze aptvēra šādus pierādījumus par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai konstatētu nozīmīgus kropļojumus.

(44)

Pirmkārt, pieprasījumā iekļautie pierādījumi ietvēra šādus elementus, kas liecina par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.

(45)

Pieprasījuma iesniedzēji norādīja, ka attiecīgo tirgu lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kas ir Ķīnas iestāžu īpašumā, kontrolē vai stratēģiskā uzraudzībā. Pieprasījuma iesniedzēji norādīja, ka šāda ietekme attiecas ne tikai uz pārskatāmā ražojuma tirgu, bet arī uz galveno izejvielu (proti, tērauda) tirgu. Pieprasījuma iesniedzēji uzskata, ka ĶV to panāk, izmantojot divus galvenos kanālus, no kuriem viens ietver nozares korporatīvās struktūras pārveidošanu, bet otrs – kontroles īstenošanu pār atsevišķu valstij piederošu uzņēmumu vadību un personālu (16).

(46)

Pieprasījuma iesniedzēji ņēma vērā Komisijas konstatējumus iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, kuros norādīts, ka attiecīgā ražojuma galveno sastāvdaļu piegādātāji ir Ķīnas valsts īpašumā. Pieprasījuma iesniedzēji ne tikai norādīja, ka gludināmo dēļu ražotāji, piemēram, Hardware (Guangzhou) Co. Ltd, uztur ciešas saiknes ar ĶKP (17), bet arī atsaucās uz iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā konstatēto par ĶKP ietekmi uz pārskatāmā ražojuma galveno sastāvdaļu piegādātājiem (18).

(47)

Pieprasījuma iesniedzēji arī uzsvēra, ka valsts klātbūtne uzņēmumos dod valstij iespēju iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām. Tie atsaucās uz Komisijas konstatējumiem iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, norādot, ka tas tiek panākts, izmantojot ĶKP pirmorganizācijas gan publiskos, gan privātos uzņēmumos (19). Cenas un izmaksas tiek ietekmētas, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, izejvielu piegādes līmeņa mākslīgu palielināšanu vai samazināšanu, vai izmantojot cenu noteikšanas mehānismu (20).

(48)

Sūdzības iesniedzēji arī norādīja, ka tiek īstenota diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuri ir par labu iekšzemes piegādātājiem vai kuri citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzēji norādīja, ka “Ķīnas politika acīmredzami ir tāda, kas vērsta uz iejaukšanos”. Konkrētāk, pieprasījuma iesniedzēji minēja tādus politikas pasākumus kā “Ražots Ķīnā 2025” (“Made in China 2025”), “kurā ir izvirzīts mērķis veicināt ražošanas nozari (..) un kurā aizdevumu procentu subsīdijas ir identificētas kā finansiāla atbalsta veids, kas sniedzams uzņēmumiem”, kā arī norādīja, ka “bankām un citiem aizdevējiem ir jāatbalsta šī politika, piešķirot aizdevumus uzņēmumiem, kas darbojas šādās nozarēs” (21).

(49)

Pieprasījuma iesniedzēji norādīja, ka pārskatāmā ražojuma nozari lielā mērā ietekmē politikas pasākumi attiecībā uz tēraudu, kas ir galvenā izejviela gludināmo dēļu ražošanā. Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzēji norādīja uz “valdības vispārējo kontroli, kas neļauj tērauda nozarē dominēt brīvā tirgus spēkiem” (22).

(50)

Pieprasījuma iesniedzēji arī norādīja uz bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkumu, diskriminējošu piemērošanu vai neatbilstīgu izpildi. Pieprasījuma iesniedzēji atsaucās uz Komisijas konstatējumiem iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, kurā norādīts, ka “uz (..) nozari attiecas lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai to neatbilstīga izpilde” (23).

(51)

Pieprasījuma iesniedzēji arī norādīja uz algu izmaksu kropļojumiem pārskatāmā ražojuma nozarē un tā izejvielu nozarē Ķīnā, atsaucoties uz iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu, kurā tika konstatēts, ka “gludināmo dēļu ražošanas nozarē un to galveno daļu nozarēs algu izmaksas ir izkropļotas” (24).

(52)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzēji norādīja, ka piekļuve finansējumam ir izkropļota par labu pārskatāmā ražojuma ražotājiem. Konkrētāk, kā norādījuši pieprasījuma iesniedzēji, “finanšu sistēmas darbību raksturo valsts klātbūtne gan aizņēmumu, gan aizdevumu jomā, kā arī parasto tirgus mehānismu, piemēram, efektīvas un pārredzamas likvidācijas ar tiesas nolēmumu un procedūras aiziešanai no tirgus, neesība” (25).

(53)

Otrkārt, nesenajās izmeklēšanās par pārskatāmā ražojuma nozari vai tērauda nozari (tērauds ir galvenā izejviela, ko izmanto gludināmo dēļu ražošanā) ĶTR (26) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās un rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (27). Konkrētāk, Komisija secināja, ka tērauda nozarē ne tikai ievērojama daļa uzņēmumu joprojām ir ĶV īpašumā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (28), bet ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (29). Turklāt Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (30). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tādējādi rada kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad ĶTR tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (31). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (32), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā (33).

(54)

Treškārt, pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz pārskatāmo ražojumu (34) Komisija secināja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisijai nav zināms par būtiskām strukturālām izmaiņām ĶTR kopumā un/vai konkrētāk attiecīgajā nozarē, kas varētu ietekmēt šo secinājumu.

(55)

Ceturtkārt, papildu pierādījumi, kas pieejami Ziņojumā, ko Komisija sagatavoja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu, liecināja par būtisku kropļojumu pastāvēšanu arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(56)

Piektkārt, ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo.

(57)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas, vai atsauces vērtības, proti, šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(58)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(59)

Kā paskaidrots 39. apsvērumā, Komisija izdeva paziņojumu lietas materiālos par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai, – 2025. gada 19. maija paziņojumu par ražošanas faktoriem, t. i., paziņojumu par RF. Šajā paziņojumā bija aprakstīti fakti un pierādījumi, kas pamato attiecīgo kritēriju izpildi. Paziņojumā par RF Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(60)

Paziņojumā par RF Komisija noteica, ka Turcija ir valsts, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata to klasificē kā valsti ar “vidēji augstu ienākumu līmeni”, kurā ražo pārskatāmo ražojumu.

(61)

Piezīmes par minētajā paziņojumā norādīto valsti netika saņemtas.

(62)

Komisija rūpīgi analizēja visus lietas materiālos pieejamos attiecīgos datus par visiem ražošanas faktoriem potenciālajā reprezentatīvajā valstī, un ņēma vērā turpmāk minēto.

(63)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar paziņojumu par RF informēja ieinteresētās personas, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai, ir nodomājusi par attiecīgu reprezentatīvo valsti izmantot Turciju.

(64)

Ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes par to, vai būtu atbilstoši izmantot Turciju kā reprezentatīvo valsti.

(65)

Piezīmes netika saņemtas.

(66)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(67)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(68)

Šajā ziņā piezīmes no ieinteresētajām personām netika saņemtas.

(69)

Komisija paziņojumā par RF uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību. Piezīmes netika saņemtas.

(70)

Komisija arī norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos GTA. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai tā izmantos TURKSTAT (38). Attiecībā uz enerģiju iepriekšējā izmeklēšanā tika atklāts, ka elektroenerģijas un dabasgāzes daudzums, ko patērē gludināmo dēļu ražošanas procesā, ir nenozīmīgs. Tāpēc šajā izmeklēšanā enerģijas izmaksas atkal tiks uzskatītas par nenozīmīgām (39).

(71)

Ņemot vērā pieprasījumā ietverto informāciju, tika noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Gludināmo dēļu ražošanas faktori

(72)

Gludināmais dēlis parasti ir cieta, šaura un plakana materiāla izstrādājums, ko aizsargā karstumdrošs pārvalks, tam bieži ir salokāmas kājas un uz tā var gludināt apģērbu vai audumu. Saskaņā ar pārskatāmā ražojuma definīciju, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, tajā var iekļaut arī gludināmos dēļus ar tvaika uzsūcēju virsmu, ar uzkarstošu virsmu, ar virsmas ventilāciju, piedurkņu gludināmos dēļus un citas daļas. Galvenā izejviela, ko izmanto gludināmos dēļos, ir metāls, galvenokārt tērauds (metāla loksnes, caurules un stieples). Citas izejvielas, ko izmanto gludināmo dēļu ražošanā, ir krāsa/pārklājums, plastmasas daļas, putas un audums.

(73)

Izmaksu struktūra var būt atšķirīga atkarībā no tā, kāda veida gludināmie dēļi tiek ražoti, piemēram, augstas klases gludināmie dēļi salīdzinājumā ar pamatklases gludināmajiem dēļiem satur atšķirīgu veidu materiālus. Komisija paļāvās uz pārskatīšanas pieprasījumu, lai noteiktu ražošanas faktorus, kas tiek izmantoti gludināmos dēļu ražošanā. Kā minēts iepriekš, neviena no ieinteresētajām personām piezīmes par šo jautājumu neiesniedza.

(74)

Lai noteiktu izejvielu neizkropļotu cenu ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto cenu importam reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (41) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 43.–57. apsvērumā, pastāvot nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR netika ņemts vērā, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(75)

Parasti pie šīm importa cenām būtu jāpieskaita arī iekšzemes transporta cenas. Tomēr, ņemot vērā 87.–89. apsvērumā ietvertos konstatējumus par dempingu, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kurā galvenais uzdevums ir noskaidrot, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis noteikt precīzu tā apmēru, Komisija nolēma, ka nav nepieciešamas korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu. Šādas korekcijas tikai palielinātu normālo vērtību un tādējādi dempinga starpība būtu lielāka.

(76)

Turcijas Statistikas institūts publicē sīku informāciju par algām dažādās ekonomikas nozarēs Turcijā. Komisija izmantoja jaunāko pieejamo 2022. gada statistiku par vidējām darbaspēka izmaksām tērauda nozarē saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā, ko sauc par NACE un kas ietver darbaspēka izmaksas attiecībā uz tērauda ražošanas nozari, t. i., NACE kodu C-259 “pārējo gatavo metālizstrādājumu ražošana” (42).

(77)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu enerģijas daudzums (elektroenerģijas un dabasgāzes), ko patērē gludināmo dēļu ražošanas procesā, ir nenozīmīgs. To apstiprināja iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumi, kas šajā izmeklēšanā netika apstrīdēti. Tā kā izmeklēšanā netika atklāta informācija, kas būtu pretrunā šiem konstatējumiem, tie tika pieņemti, un tāpēc šajā izmeklēšanā enerģijas izmaksas tika uzskatītas par nenozīmīgām.

(78)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(79)

Lai noteiktu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību un ņemot vērā to, ka ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tādējādi, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam atkarībā no ražotā modeļa šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. Tā kā nebija publiski pieejamas informācijas par Turcijas gludināmo dēļu ražotājiem, PVA izmaksas un peļņa tika noteiktas, pamatojoties uz informāciju, kas atrodama Turcijas Centrālās bankas publicētajā nozaru statistikā, proti, uz jaunāko pieejamo statistiku (2023. gads) par kodu C-259 “pārējo gatavo metālizstrādājumu ražošana”.

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. Tā kā Ķīnas ražotāji/ ražotāji eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt, kādi gludināmo dēļu modeļi tika ražoti Ķīnā. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu paļāvās uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā bija snieguši pieprasījuma iesniedzēji. Šajā nolūkā pieprasījuma iesniedzēji identificēja sešus gludināmo dēļu modeļus, tai skaitā zemas un augstas klases gludināmos dēļus. Šiem modeļiem normālā vērtība tika noteikta, izmantojot metodiku, kas izskaidrota turpmāk 81.–83. apsvērumā.

(81)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu gludināmo dēļu ražošanai bija snieguši pieprasījuma iesniedzēji.

(82)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts 78. apsvērumā. Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:

(83)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(84)

Tā kā neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nesadarbojās un līdz ar to Komisijai nebija informācijas ne par ražojumu klāstu, kas ir iekšzemē, ne arī to, kas paredzēts eksportam uz Savienību, Komisija arī valsts mēroga normālo vērtību noteica, aprēķinot katra ražojuma veida vidējo normālo vērtību.

(85)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cena visam importam tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no 14. panta 6. punkta datubāzes un koriģēta līdz franko uz kuģa klāja (“FOB”) līmenim, atskaitot apstrādes un jūras kravu pārvadājumu izmaksas, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem (43). Tā kā 14. panta 6. punkta datubāzē importa apjoms ir norādīts kilogramos, Komisija pārrēķināja datus gabalos (vienībās), izmantojot pārrēķina koeficientu, kas tika noteikts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (44) (minēta 8. apsvērumā).

(86)

Komisijai nav detalizētas informācijas par ražojumu klāstu, jo ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās un 14. panta 6. punkta datubāzes dati aptver visus gludināmos dēļus, nenošķirot tos pa veidiem. Līdz ar to Komisija izmantoja pieprasījumā (45) sniegtajos piedāvājumos un cenu piedāvājumos norādītās eksporta cenas pa produktu veidiem, kas koriģētas līdz FOB līmenim uz tāda paša pamata kā dati no 14. panta 6. punkta datubāzes. Pieprasījumā nebija pierādījumu par iekšējām transporta izmaksām Ķīnā, tāpēc kā EXW cenas aizstājējvērtība tika izmantota FOB cena. Ņemot vērā konstatējumus par dempingu 87.–89. apsvērumā, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kas vērsta uz to, lai konstatētu, vai dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis konstatētu tā precīzu lielumu, Komisija nolēma, ka iekšzemes transporta izmaksu atskaitīšana nav nepieciešama, jo tas tikai samazinātu eksporta cenu un līdz ar to palielinātu dempinga starpību.

(87)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto valsts vidējo salikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas iepriekš aprakstītajā kārtībā noteikta EXW līmenī. Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, pārsniedza 10 %.

(88)

Komisija arī salīdzināja eksporta cenas, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumu, ar šajā izmeklēšanā attiecīgajiem ražojuma veidiem noteiktajām normālajām vērtībām. Uz šā pamata dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, atkarībā no ražojuma veida ir robežās no 37 % līdz 104 %.

(89)

Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

(90)

Papildus konstatējumiem, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis dempings, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(91)

Neviens Ķīnas eksportētājs/ražotājs nesniedza informāciju par faktisko ražošanas jaudu Ķīnā. Turklāt konkrēti par gludināmajiem dēļiem nav publiski pieejamas informācijas, piemēram, statistikas vai tirgus pētījumu, un tāpēc konstatējumi bija jābalsta uz informāciju, ko pieprasījuma iesniedzēji ir snieguši pārskatīšanas pieprasījumā, un uz iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem (kā pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 18. pantu).

(92)

Saskaņā ar pieprasījumā sniegto informāciju Ķīnas ražotājiem ir ražošanas jaudas pārpalikums (46). Pierādījumi, ko pieprasījuma iesniedzēji snieguši pieprasījumā, bija balstīti uz iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu un apstiprināti jaunākajā ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas (US ITC) 2021. gada augusta ziņojumā (antidempinga maksājuma rīkojuma trešā pārskatīšana). Tas liecina, ka Ķīnas ražotājiem ir jauda vēl vairāk palielināt attiecīgā ražojuma eksportu, pārorientējot ražošanu starp esošajām ražošanas līnijām atkarībā no pieprasījuma. US ITC ziņojumā izmantotie eksporta dati jau liecināja, ka laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam Ķīnas ražotāji bija lielākie tādu citu metāla mēbeļu eksportētāji pasaulē, kas ietver gludināmos dēļus un citus ražojumus tajā pašā vispārējā ražojumu kategorijā. Tie īpatsvars šo ražojumu globālajā eksportā bija 46–56 % (47). Turklāt saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēju sniegto informāciju un pamatojoties uz jaunāko Ziņojumu, šis jaudas pārpalikums izriet no ĶV kropļojošā atbalsta un no galvenā izejresursa, t. i., tērauda, jaudas pārpalikuma.

(93)

Pamatojoties uz iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem, kas šajā izmeklēšanā netika apstrīdēti, Ķīnas ražotāji var viegli uzstādīt papildu ražošanas jaudu, jo ražošanas process ir galvenokārt balstīts uz darbaspēku. Turklāt Ķīnas gludināmo dēļu ražotāji ražo arī citus metāla izstrādājumus ražošanas līnijās, ko varētu viegli izmantot gludināmo dēļu ražošanai. Tas ļauj Ķīnas ražotājiem palielināt gludināmo dēļu ražošanas apjomu, pārorientējot ražošanu starp esošajām ražošanas līnijām atkarībā no pieprasījuma. Šādam jaudas pieaugumam nav nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi vai prasmes, un tāpēc pāreja starp dažādiem ražojumiem ir vienkārša. Pašreizējā izmeklēšanā netika atklāta informācija, kas liktu apšaubīt šos konstatējumus.

(94)

Pamatojoties uz to, iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā tika secināts, ka, ka ĶTR ir liela ražošanas jauda, kas var apmierināt gandrīz 100 % ES patēriņa, un šo jaudu var viegli palielināt vēl vairāk (48). Pašreizējā izmeklēšanā netika atklāta informācija, kas liktu apšaubīt šos konstatējumus.

(95)

Ķīnas eksporta analīzē atklājās, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, ES tirgus Ķīnas gludināmo dēļu ražotājiem joprojām ir viens no svarīgākajiem eksporta tirgiem.

(96)

To apstiprina fakts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas tirgus daļa, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, joprojām bija 6 %. Tas skaidri norāda, ka ES joprojām ir pievilcīgs tirgus Ķīnas gludināmo dēļu ražotājiem un ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, imports no ĶTR varētu palielināties.

(97)

2021. gada augustā ASV trešās turpināmības pārskatīšanas (49) ietvaros pēc pirmās (50) un otrās turpināmības pārskatīšanas (51), kas izrietēja no sākotnējās antidempinga izmeklēšanas, kura tika sākta 2003. gadā un kurā ĶTR gludināmajiem dēļiem tika noteikti antidempinga maksājumi robežās no 9,47 % līdz 157,68 %, ASV Tirdzniecības ministrija (“DOC”) paziņoja, ka antidempinga maksājuma rīkojums attiecībā uz Ķīnas gludināmajiem dēļiem paliek spēkā vēl piecus gadus.

(98)

ASV papildus minētajiem maksājumiem no Ķīnas importētajiem gludināmajiem dēļiem no 2018. gada 24. septembra tika piemērots vēl 10 % ad valorem maksājums, kas no 2019. gada 10. maija tika palielināts līdz 25 % (52).

(99)

Pēc tam, kad 2022. gadā apstākļu izmaiņu dēļ tika sākta antidempinga maksājuma rīkojuma pārskatīšana attiecībā uz gludināmo dēļu importu no ĶTR, ASV Tirdzniecības ministrija 2023. gada 19. aprīlī nolēma neatcelt rīkojumu, ar ko nosaka šādus maksājumus (53).

(100)

Līdzīgi arī Apvienotajā Karalistē Apvienotās Karalistes Tirdzniecības aizsardzības instrumentu iestāde (“TRA”) noteica, ka ir jāpārņem ES antidempinga maksājumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes gludināmajiem dēļiem. Tāpēc antidempinga maksājumi gludināmo dēļu importam no Ķīnas ES, t. i., tie, ko pašlaik piemēro ES, tika pārņemti un tādējādi noteikti gludināmo dēļu importam no Ķīnas Apvienotajā Karalistē (54).

(101)

Šie pasākumi ASV un Apvienotajā Karalistē ierobežo Ķīnas ražotāju eksporta tirgus, tāpēc ir iespējams, ka tie palielinās eksportu uz Savienību, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku.

(102)

Ņemot vērā 87.–89. apsvērumā minētos konstatējumus par dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un par iespējamo eksporta dinamiku gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, kā paskaidrots 91.–101. apsvērumā, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties importam no ĶTR noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos.

(103)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 11 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(104)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 3,7 miljoni gabalu. Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kuri tika pārbaudīti, salīdzinot tos ar pārbaudītajiem izlasē iekļauto uzņēmumu datiem. Kā norādīts 17. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika atlasīti trīs Savienības ražotāji, kuri pārstāv 55 % no Savienības kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma.

(105)

Patēriņš Eiropas Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz importa apjomu, kas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē, un pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienībā. Šie pārdošanas apjomi tika salīdzinoši pārbaudīti un, ja nepieciešams, atjaunināti, ņemot vērā pārbaudītu informāciju, kas bija iegūta no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Tā kā 14. panta 6. punkta datubāzē importa apjoms ir norādīts kilogramos, Komisija vajadzības gadījumā pārrēķināja datus gabalos (vienībās), izmantojot pārrēķina koeficientu, kas tika noteikts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (55) (minēta 8. apsvērumā).

(106)

Attiecīgajā periodā patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (gab.)

(107)

Attiecīgajā periodā patēriņš Eiropas Savienībā samazinājās par 12 %. Lielākā daļa no šā samazinājuma notika laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam. Samazinājums laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam notika periodā, kad bija cenu pieaugums saistībā ar izejmateriālu, galvenokārt tērauda, pēkšņo izmaksu pieaugumu pēc kara sākuma Ukrainā (56). Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā patēriņš atkal nedaudz palielinājās salīdzinājumā ar visu 2023. gadu.

(108)

Attiecīgajā periodā importam no ĶTR Savienībā un tā tirgus daļai bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (gab.) un tirgus daļa

(109)

No 2020. līdz 2022. gadam importa apjoms samazinājās par 45 %, bet pēc tam, arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, atkal palielinājās. Kopumā attiecīgajā periodā tas palielinājās par 35 %. Tomēr importa no Ķīnas tirgus daļa saglabājās relatīvi stabila un samazinājās no 7 % 2020. gadā līdz 5 % 2021. gadā, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal palielinājās līdz 6 %. Lai gan kopējais importa daudzums samazinājās, atspoguļojot arī patēriņa modeli Savienībā, kā aprakstīts 107. apsvērumā, importa no Ķīnas tirgus daļa visā attiecīgajā periodā saglabājās būtiskā apmērā.

(110)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, nav informācijas par to, kādi ražojuma veidi ir importēti no ĶTR. Tāpēc Komisija ņēma vērā dažādos TARIC muitas kodus, ar kuriem tika reģistrēts pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR, kā izklāstīts 30. apsvērumā. Pamatojoties uz to, attiecīgajā periodā 80–95 % gludināmo dēļu, kas importēti no ĶTR, bija izgatavoti no tērauda (TARIC7323 93 00 10 un 7323 99 00 10) (57). Starp tiem importa apjoms ar attiecīgo nerūsējošā tērauda TARIC kodu (7323 93 00 10) no kopējā importa apjoma attiecīgajā periodā palielinājās no 19 % 2020. gadā līdz 36 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar samazinājumu no 75 % līdz 59 % no kopējā importa apjoma, kurš reģistrēts ar TARIC kodu, kas aptver citu tēraudu (7323 99 00 10).

(111)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, importa no ĶTR vidējā cena bija jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., pamatojoties uz informāciju 14. panta 6. punkta datubāzē un izmantojot pārrēķina koeficientu, kā izklāstīts 105. apsvērumā. Importa cenu samazinājums salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares cenām tika noteikts, ņemot vērā pieprasījuma iesniedzēju un izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegto informāciju.

(112)

Attiecīgajā periodā importa no ĶTR Savienībā vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/gab.)

(113)

Importa no ĶTR cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 56 %. Importa daudzumi palielinājās jo īpaši tiem ražojuma veidiem, kuros izmanto nerūsējošo tēraudu un uz kuriem attiecas HS kods 7323 93 00 (TARIC7323 93 00 10), tāpēc cenas bija augstākas nekā to ražojuma veidu gadījumā, ko importē ar kodu 7323 99 00 (TARIC7323 99 00 10). Pēdējā minētā importa daudzumi attiecīgajā periodā samazinājās, kā norādīts 110. apsvērumā.

(114)

Lai noteiktu cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem ES tirgū, koriģētas EXW līmenī (t. i., neietverot pārvadājumu izmaksas ES un atskaitot atlaides un rabatus), tika salīdzinātas pa ražojuma veidiem, kā noteikts iepriekš 111. apsvērumā, ar atbilstīgajām importa vidējām svērtajām CIF cenām, un pēc tam ietverot muitas un antidempinga maksājumu.

(115)

Izsakot procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinājums parāda, ka importa no ĶTR cenas bija par 4 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Atņemot piemēroto antidempinga maksājumu, cenu samazinājuma starpība ir 26 %.

(116)

Gludināmo dēļu imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR, galvenokārt bija no Turcijas, Ukrainas un Indijas.

(117)

Attiecīgajā periodā importa Savienībā (kopējam) apjomam, kā arī no citām trešām valstīm ievestā gludināmo dēļu importa tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(118)

Importa apjoms no visām trešām valstīm, uz kurām pasākumi neattiecas, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopumā bija aptuveni 1,8 milj. gab., un tā tirgus daļa bija 35 %. Lielākā daļa šā importa bija no Turcijas un Ukrainas. Visā attiecīgajā periodā importa apjoms no visām trešām valstīm, uz kurām neattiecas pasākumi, samazinājās no 41 % 2020. gadā līdz 32 % 2023. gadā, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal nedaudz palielinājās līdz 35 %.

(119)

Imports no Turcijas attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabils un svārstījās no 0,9 līdz 1,1 miljonam gabalu gadā. Kopējais imports bija 1,1 miljons gabalu 2020. gadā un 1,0 miljons gabalu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(120)

Pretstatā tam imports no Ukrainas 2023. gadā samazinājās no 1,0 miljona līdz 0,5 miljoniem gabalu. Lielākais kritums bija no 1,0 miljona gabalu 2021. gadā līdz mazāk nekā 0,6 miljoniem gabalu 2022. gadā, kas atspoguļoja kara sākšanos Ukrainā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ukrainas atkal sāka palielināties.

(121)

Attiecīgajā periodā imports no Indijas saglabājās salīdzinoši stabils (aptuveni 0,2 milj. gab. gadā). Importa apjoms no citām trešām valstīm bija neliels, tas attiecīgajā periodā samazinājās no 0,2 milj. gab. līdz 0,1 milj. gab.

(122)

Attiecībā uz tirgus daļu – iepriekš aprakstītās tendences nozīmē, ka Turcijai bija palielinājums par 1 procentpunktu, t. i., no 18 % 2020. gadā līdz 19 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un ka Ukrainai tirgus daļa samazinājās no 17 % 2020. gadā līdz 12 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Indijas tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās stabila – aptuveni 3 %. Pārējo trešo valstu tirgus daļa samazinājās no 3 % 2020. gadā līdz 2 % pārskata izmeklēšanas periodā.

(123)

Importa no Turcijas vidējā cena palielinājās no 9 EUR/gab. 2020. gadā līdz 11,6 EUR/gab. pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tajā pašā periodā importa no Ukrainas vidējā cena nedaudz palielinājās – no 11 EUR/gab. līdz 14 EUR/gab., savukārt importa no Indijas vidējā cena palielinājās no 8,99 EUR/gab. līdz 19,36 EUR/gab.

(124)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(125)

Kā minēts 17. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(126)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju iesniegtajā anketā ietvertajiem datiem, kā arī 14. panta 6. punkta datubāzē iekļautajiem datiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem.

(127)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība un ražīgums.

(128)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem.

(129)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(130)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā saglabājās stabils, 2022. gadā tas palielinājās tikai par 6 %, sasniedzot 4,0 miljonus gabalu, bet samazinājās 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad tas sasniedza līdzīgu līmeni kā 2020. gadā. Ražošanas apjoma maksimums 2022. gadā atbilda pārdošanas apjoma izmaiņām, kas atspoguļotas nākamajā iedaļā. Ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā palika nemainīga.

(131)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa (gab.)

(132)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ES tirgū pamatā saglabājās stabils ar nelielām svārstībām attiecīgajā periodā. Pēc pieauguma no 3,2 miljoniem 2021. gadā līdz 3,4 miljoniem gabalu 2022. gadā pārdošanas apjoms atkal samazinājās līdz 3,3 miljoniem 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni tāds pats kā 2020. gadā, proti, 3,2 miljoni gabalu. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa atbilda pārdošanas tendencei – 2022. un 2023. gadā palielinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās, kopumā attiecīgajā periodā tā palielinājās par 15 %.

(133)

Lai gan pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā saglabājās aptuveni tādā pašā līmenī, ES ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 9 procentpunktiem, sasniedzot 59 %. Tas ir skaidrojams ar kopējo nedaudz sarūkošo patēriņu Savienībā, kā aprakstīts 107. apsvērumā.

(134)

Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms saglabājās stabils, savukārt patēriņš nedaudz samazinājās, kā rezultātā palielinājās Savienības ražošanas nozares tirgus daļa. Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē saglabājās stabila visā attiecīgajā periodā. Pamatojoties uz to, var secināt, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā saglabāja, bet nepalielināja savu pozīciju ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā nedaudz sarūkošā tirgū.

(135)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(136)

Nodarbinātība, kaut arī nedaudz svārstījās, attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabila. Konkrētāk, no 2020. līdz 2021. gadam nodarbinātība samazinājās, bet pēc tam 2022. gadā sekoja pieaugums līdz maksimumam. Pēc tam darbinieku skaits atkal samazinājās līdz tādam pašam līmenim kā 2020. gadā, atspoguļojot arī mazāku ražošanas un pārdošanas apjomu 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu.

(137)

Ražīgums, ko mēra kā izlaidi (gab.) uz vienu nodarbināto gadā, saglabājās diezgan stabils ar nelielām svārstībām. Sākot ar 2020. gadu, tas 2022. gadā nedaudz palielinājās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās līdz 2020. gada līmenim.

(138)

Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās būtiskā apmērā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas ražotāji eksportētāji arī turpināja pārdot par zemāku cenu nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(139)

Tajā pašā laikā, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, importa no Ķīnas līmenis saglabājās būtisks, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā tirgus daļa bija 5 %–7 %. Tāpēc Ķīnas faktiskās dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari saglabājās un to nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(140)

Tomēr, neraugoties uz to, ka imports no ĶTR joprojām bija par dempinga cenām, kaitējuma rādītāju analīze liecina, ka ieviestajiem pasākumiem bija aizsargājoša ietekme un tie kopumā pozitīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari.

(141)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/gab.)

(142)

Vidējās cenas laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pieauga par 33 %. Šis pieaugums bija saistīts ar straujo ražošanas izmaksu pieaugumu, proti, ar vissvarīgākā izejmateriāla – tērauda – izmaksu pieaugumu, ko izraisīja kara sākšanās Ukrainā (58). Savienības ražošanas nozarei izdevās panākt cenu pieaugumu, arī vispārējā inflācijas pieauguma ES kontekstā, ko izraisīja piegādes ķēžu traucējumi, kurus izraisīja kara sākšanās Ukrainā. Tomēr šī cenu pieauguma tendence pēc izejmateriālu izmaksu pieauguma beidzās 2023. gadā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare vairs nepaaugstināja cenu līmeni, arī importa pieauguma kontekstā, kā norādīts 109. un 118. apsvērumā. Salīdzinājumā ar 2023. gadu cenas pat nedaudz samazinājās.

(143)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(144)

Vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās – kopumā par 30 %. Šis pieaugums atspoguļo vispārējo tendenci ES, proti, nominālās algas pieaug, reaģējot uz dzīves dārdzības, tai skaitā enerģijas izmaksu, pieaugumu, jo īpaši pēc kara sākuma Ukrainā (59).

(145)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

(146)

Krājumu līmenis, izteikts procentos no ražošanas apjoma, attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabils, un krājumi perioda beigās palielinājās no 3 % 2022. gadā līdz 4 % 2023. gadā.

(147)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(148)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Eiropas Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte svārstījās. Vispirms no 2020. līdz 2021. gadam tā palielinājās no 3,69 % līdz 4,61 %, pēc tam 2022. gadā samazinājās līdz 3,27 % un 2023. gadā atkal palielinājās līdz 6,85 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rentabilitāte nedaudz samazinājās – līdz 6,52 %. Kopumā rentabilitāte palielinājās no 3,69 % 2020. gadā līdz 6,52 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., par 2,83 procentpunktiem. Neraugoties uz pieauguma tendenci, peļņas līmenis nesasniedza mērķa peļņu, kas iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā tika uzskatīta par atbilstošu šai ražošanas nozarei (t. i., 7,0 %) (60), izņemot 2023. gadu, kad rentabilitātes līmenis bija tuvu šai robežvērtībai. Tas galvenokārt ir saistīts ar ražošanas izmaksu pieaugumu, kā izklāstīts 142. apsvērumā, kas 2020.–2022. gadā bija izteiktāks nekā pārdošanas cenu pieaugums tajā pašā periodā. 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šī tendence mainījās, un pārdošanas cenas palielinājās straujāk nekā izmaksas, kas atspoguļojās arī šo gadu rentabilitātē, kas salīdzinājumā ar 2022. gadu ievērojami palielinājās.

(149)

Neto naudas plūsmai no pamatdarbības bija tāda pati tendence kā rentabilitātei. Neto naudas plūsma samazinājās laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam un jo īpaši no 2021. līdz 2022. gadam. Tas notika laikā, kad pieauga ne tikai pārdošanas cenas, bet arī ražošanas izmaksas. No 2023. gada neto naudas plūsma arī uzlabojās, un tā bija ievērojami lielāka nekā attiecīgā perioda sākumā.

(150)

Kopumā no 2020. līdz 2022. gadam gada ieguldījumu apjoms samazinājās aptuveni uz pusi. Pēc šā straujā krituma ieguldījumu līmenis 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atjaunojās, vienlaikus saglabājoties salīdzinoši zemā līmenī. Tādējādi salīdzinājumā ar 2020. gadu joprojām bija kritums par 43 %. Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija konstatēja, ka pirms lieliem gada ieguldījumiem bija augsti peļņas rādītāji (61). Tas ir apstiprināts pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā. Zemajiem peļņas rādītājiem attiecīgā perioda sākumā sekoja gada ieguldījumu apjoma samazināšanās, tādējādi ievērojami samazinājās Savienības ražošanas nozares ieguldījumu darbības.

(151)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. No 2020. līdz 2022. gadam procentuālā daļa palielinājās, samazinoties ieguldījumu neto uzskaites vērtībai, savukārt peļņa saglabājās stabila. Sākot no 2023. gada, kad gada ieguldījumu summas palielinājās, ienākuma no ieguldījumiem rādītāji bija visaugstākie. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare spēja un vēlējās palielināt ieguldījumus, tiklīdz rentabilitāte ir pietiekami augsta.

(152)

Tādi galvenie kaitējuma rādītāji kā tirgus daļa, pārdošanas cenas, rentabilitāte un citi finanšu rādītāji, piemēram, ieguldījumi, uzrādīja pozitīvu tendenci. Neviens no kaitējuma rādītājiem neuzrādīja būtiski negatīvas tendences. Tomēr līdz 2022. gadam rentabilitāte saglabājās krietni zem mērķa peļņas, kas ir 7 %, un tikai 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gandrīz sasniedza šo robežvērtību.

(153)

Savienības ražošanas nozares spēja palielināt pārdošanas cenas bija ierobežota negodīgas konkurences dēļ, ko radīja imports no ĶTR, kura apjoms, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nespēja pietiekami paaugstināt cenas, lai kompensētu ražošanas izmaksu pieaugumu, kas radās attiecīgajā periodā.

(154)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis attiecīgajā periodā nepasliktinājās un ka pasākumi zināmā mērā bija efektīvi, jo īpaši ražošanas izmaksu pieauguma situācijā, un kalpoja par drošības tīklu, kas liedza ievērojami palielināt importu par zemām cenām no Ķīnas, un tādējādi Savienības ražošanas nozare varēja gūt zināmu peļņu, nevis strādāt ar zaudējumiem.

(155)

Tāpēc tiek uzskatīts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums. Tomēr, ņemot vērā ražošanas izmaksu pieaugumu attiecīgajā periodā, zemo ieguldījumu līmeni un rentabilitāti, kas, lai gan pieaug, saglabājās zem mērķa peļņas, var uzskatīt, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām ir vajadzīgs laiks, lai nostiprinātu savu pozitīvo attīstību, un tāpēc tā joprojām ir neaizsargātā stāvoklī.

(156)

Kopumā, pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(157)

Ņemot vērā 152.–156. apsvērumā izklāstītos konstatējumus un secinājumus, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR. Šajā nolūkā Komisija pārbaudīja šādus faktorus: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, ES tirgus pievilcīgums, Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse un iespējamie cenu līmeņi ES, ja pasākumi tiktu atcelti, un turpmākā importa ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(158)

Kā izklāstīts 91.–94. apsvērumā, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, Ķīnas gludināmo dēļu ražotājiem ir ievērojama neizmantotā jauda un tie spēj palielināt ražošanas jaudu.

(159)

Kā izklāstīts 95.–101. apsvērumā, Savienības tirgus joprojām bija pievilcīgs Ķīnas importam, par ko liecina fakts, ka tas Savienības tirgū joprojām tika ievests ievērojamos daudzumos un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ieguva tirgus daļu 6 % apmērā, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem.

(160)

Lai gan, kā minēts 108. apsvērumā, importa kopējais daudzums attiecīgajā periodā samazinājās, nerūsējošā tērauda gludināmo dēļu importa daudzums palielinājās, tāpēc cenas bija augstākas nekā citu ražojuma veidu gadījumā, kā norādīts 110. un 113. apsvērumā. Pasākumu atcelšanas gadījumā paredzama šīs importa pieauguma tendences paātrināšanās. Kā jau norādīts Ziņojumā, nerūsējošais tērauds ir joma, kurā ražotājiem ĶTR ir priekšrocības salīdzinājumā ar ārvalstu konkurentiem pastāvīgas valdības iejaukšanās dēļ.

(161)

Attiecībā uz iespējamiem importa no ĶTR cenu līmeņiem tad, ja antidempinga pasākumu nebūtu, tika uzskatīts, ka imports no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā jau bija par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Cenu samazinājuma starpība gadījumā, kad netiek ņemti vērā antidempinga pasākumi, bija 26 %, ko uzskatīja par pamatotu aplēsi iespējamiem importa no Ķīnas cenu līmeņiem nākotnē, ja pasākumi tiktu atcelti.

(162)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozare varētu saskarties ar Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām palielinājumu, kas būtu ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Ja Savienības ražošanas nozare, cenšoties saglabāt rentabilitāti, saglabātu pašreizējos cenu līmeņus, iespējams, tā strauji zaudētu pārdošanas apjomu un tirgus daļu pat tad, ja patēriņš palielinātos. Pārdošanas apjomu zaudējot, samazinātos ražošanas jaudas izmantojums un palielinātos vidējās ražošanas izmaksas. Tas savukārt pasliktinātu Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli un samazinātu tās rentabilitāti, kas attiecīgajā periodā jau bija zemāka par mērķa peļņu.

(163)

Alternatīvi, ja Savienības ražošanas nozare mēģinātu pieskaņoties zemākam importa cenu līmenim, mēģinot saglabāt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu, tam būtu tūlītēja negatīva ietekme uz tās rentabilitātes līmeni, kas pašlaik joprojām ir zemāks par mērķa peļņu. Būtu arī negatīva ietekme uz ieguldījumiem, kas attiecīgajā periodā jebkurā gadījumā nebija pilnībā atsākti, kā arī negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājiem. Šī situācija nopietni ietekmētu Savienības ražošanas nozares spēju turpināt savu attīstību. Galu galā tas izraisītu pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos un nodarbinātības kritumu Savienības tirgū.

(164)

Pamatojoties uz to, tika secināts, ka tad, ja pasākumu nebūtu, pilnīgi iespējams, ievērojami pieaugtu imports no ĶTR par kaitējumu izraisošām dempinga cenām un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(165)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, mazumtirgotāju, patērētāju un lietotāju intereses.

(166)

Komisija atgādina – iepriekšējās izmeklēšanās tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana vai saglabāšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga negatīva ietekme uz personām, uz kurām tie attiecas. Pamatojoties uz to, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana konkrētajā lietā nav Savienības interesēs.

(167)

Kā izklāstīts 162. un 163. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu izbeigšanai, iespējams, būtu ievērojama negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari. No otras puses, pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei saglabāt vai pat palielināt savu pašreizējo cenu līmeni un sasniegt ilgtspējīgus peļņas procentus, un tādējādi izvairīties no finansiālā stāvokļa pasliktināšanās periodiem. Tas ļautu Savienības ražošanas nozarei turpināt un palielināt ieguldījumus un tādējādi saglabāt un attīstīt savu pozīciju ES tirgū.

(168)

Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(169)

Izmeklēšanā nesadarbojās neviens nesaistīts importētājs. Neviena no citām potenciālajām ieinteresētajām personām izmeklēšanas laikā nepieteicās. Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā neviena persona, kas pārstāv galalietotāju intereses, piemēram, patērētāju apvienības, nepieteicās un izmeklēšanā nesadarbojās.

(170)

Pamatojoties uz iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem, nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda ievērojama negatīva ietekme uz importētājiem vai lietotājiem, kas atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Pašreizējā pārskatīšanā netika atklāta informācija, kas liktu apšaubīt šos konstatējumus.

(171)

Turklāt, kā izklāstīts 116. apsvērumā, importa no citām trešām valstīm, uz kurām neattiecas antidempinga maksājumi, tirgus daļa Savienībā bija aptuveni vienas trešdaļas apmērā, un tas veicināja cenu konkurenci un piedāvājuma izvēles iespējas tirgū. Tāpēc tika secināts, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi būtiski ietekmē pārskatāmā ražojuma importētājus vai citas ieinteresētās personas.

(172)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kas liegtu saglabāt spēkā antidempinga pasākumus.

(173)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanās iespējamību, kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Ķīnas izcelsmes gludināmo dēļu importam noteiktie antidempinga pasākumi būtu jāsaglabā.

(174)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(175)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(176)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma(-u) likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(177)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(178)

Ja kāds uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (62). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regulu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(179)

Gludināmo dēļu statistiku bieži izsaka gabalos. Tomēr šāda papildu mērvienība gludināmajiem dēļiem nav norādīta kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (63). Tāpēc ir nepieciešams paredzēt, ka deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz gludināmo dēļu importu jānorāda ne tikai svars kilogramos vai tonnās, bet arī gabalu skaits. Gabali būtu jānorāda attiecībā uz TARIC kodiem 3924 90 00 10, 4421 99 99 10, 7323 93 00 10, 7323 99 00 10, 8516 79 70 10 un 8516 90 00 51.

(180)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(181)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (64) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(182)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,