1.Ievads
2019. gada 11. jūnijā stājās spēkā regulas, ar ko izveido sadarbspējas satvaru un kas paredz tiesību normas par Eiropas meklēšanas portāla (ESP), kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojuma (sBMS), kopējā identitātes repozitorija (CIR), vairāku identitāšu detektora (MID) un centrālā ziņošanas un statistikas repozitorija (CRRS) izstrādi, tajos veikto datu apstrādi un to uzraudzību. Sadarbspēja nodrošina apjomradītus ietaupījumus un efektivitātes priekšrocības ES IT arhitektūrai migrācijas, robežu un drošības jomā un, savstarpēji savienojot datubāzes, rada jaunas funkcijas bez vajadzības vākt vairāk datu. Minētās funkcijas ietver identitātes viltošanas pastiprinātu atklāšanu, jaunus līdzekļus tādu trešo valstu valstspiederīgo identificēšanai, kuriem nav pienācīgu identifikācijas dokumentu, un ātru un efektīvu veidu, kā salīdzinoši pārbaudīt sistēmās pieejamo informāciju, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziegumus. Līdz ar ES informācijas sistēmu sadarbspēju tiek ieviesti arī datu kvalitātes kontroles mehānismi, lai novērstu, atklātu un risinātu ar datu kvalitāti saistītas problēmas, atvieglojot Savienības pozitīvā pienākuma izpildi saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem, proti, nodrošināt, ka sistēmās ievadītie dati ir precīzi un atjaunināti.
Regulās Komisija tiek pilnvarota sadarbībā ar Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) uzraudzīt un novērtēt īstenošanas gaitu. Saskaņā ar minētajām prasībām Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumus par to, kā norit sagatavošanas darbi regulu pilnai īstenošanai. Šis ceturtais ziņojums aptver laikposmu no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada novembrim.
Regulu īstenošana ir atkarīga no tā, vai tiek pienācīgi īstenotas pamatā esošās sistēmas, kas ir daļa no sadarbspējas satvara. Lai gan tas, ka eu-LISA darbuzņēmējs aizkavēja ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) nodrošināšanu centrālā līmenī, aizvien ir riska faktors regulu pienācīgai īstenošanai, eu-LISA korektīvais pasākums ir rezultatīvs. Aģentūras veiktais pasākums ļāva turpināt darbu ar esošo darbuzņēmēju un atrisināja ar projekta īstenošanu saistītās problēmas. IIS minimālā dzīvotspējīgā produkta sekmīga laišana apgrozībā ir izšķirošs solis ceļā uz IIS darbības sākšanu. Turklāt Tieslietu un iekšlietu padome 2023. gada oktobrī apstiprināja jauno nodrošināšanas posmu ceļvedi, kas nodrošina, ka ES informācijas sistēmas un sadarbspējas komponenti var sākt darbību četros secīgos posmos (pirmais posms — 2024. gada otrajā pusgadā, otrais posms — 2025. gada pirmajā pusgadā, trešais posms — 2025. gada vidū, ceturtais posms — 2026. gada beigās). Nodrošināšanas posmi nodrošina ļoti vajadzīgo skaidrību visām ieinteresētajām personām par rīcību turpmākajos gados.
Tikmēr dalībvalstīs, Šengenas asociētajās valstīs un ES aģentūrās turpinās ar regulu īstenošanu saistītais darbs. Tā kā sadarbspējas projekts paredz, ka visām ieinteresētajām personām ir jāstrādā koordinēti, lai izvairītos no kavēšanās kādā dalībvalstī, kas ietekmētu visas dalībvalstis, Komisija cieši uzrauga katras dalībvalsts gatavību sadarbspējas komponentu darbības sākšanai un sniedz ar to saistīto atbalstu.
2.Pašreizējais stāvoklis saistībā ar sadarbspējas satvara sistēmām
Saskaņā ar sadarbspējas satvaru jaunās ES lielapjoma informācijas sistēmas, ieceļošanas/izceļošanas sistēma, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS), Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN sistēma), jau esošās, bet pārskatītās ES informācijas sistēmas — Šengenas Informācijas sistēma (SIS) un Vīzu informācijas sistēma (VIS), kā arī Eurodac — savstarpēji mijiedarbosies, izmantojot jaunizveidotos sadarbspējas komponentus un statistikas datu ziņošanas rīku. Iepriekš aprakstītajā laika grafikā tagad ir vērojams stabils progress pakāpeniskā jauno un pārskatīto ES informācijas sistēmu darbības sākšanā.
Svarīgs atskaites punkts tika sasniegts 2023. gada 7. martā, kad kā sadarbspējas satvara pirmais elements sāka darboties atjaunotā SIS. Tādas novitātes kā jauni brīdinājumu veidi, vairāk datu kategoriju un uzlabotas sadarbības funkcijas uzlabo drošību un robežu pārvaldību Šengenas zonā. Tas tiek darīts, nodrošinot papildu instrumentus noziedzības un terorisma apkarošanai, pazudušu personu meklēšanai un neaizsargātu personu aizsardzībai. Tas arī ļauj novērst un aizkavēt neatbilstīgu migrāciju un aizsargāt pilsoņu tiesības. 2023. gada 25. jūlijā SIS sāka izmantot Kipra, kas kļuva par 31. dalībvalsti, kura izmanto sistēmu.
Gatavojoties IIS darbības sākšanai, ir pieņemti 15 īstenošanas un deleģētie akti. Lai gan projekts ir ievērojami aizkavējies, sistēmas īstenošana tagad gan centrālā, gan valsts līmenī tuvojas noslēgumam. Noregulējuma stratēģija, ko eU-LISA izstrādājusi, lai novērstu kavēšanos projekta īstenošanā, ir rezultatīva. IIS minimālā dzīvotspējīgā produkta sekmīga laišana apgrozībā ir svarīgs pirmais solis, kas ļauj veikt sistēmas tehnisko un darbības testēšanu. Lai mazinātu ar IIS darbības sākšanu saistīto ietekmi uz robežšķērsošanas vietām, Komisija ar eu-LISA un dalībvalstīm apsprieda aizsardzības pasākumus, savukārt Frontex izstrādā mobilo lietotni, kas ļauj provizoriski reģistrēt trešo valstu valstspiederīgo datus. Ar dalībvalstīm jau ir kopīgota IIS praktiskā rokasgrāmata, lai atbalstītu valsts iestāžu apmācību. Turklāt IIS tīmekļa vietnes ar informāciju ceļotājiem atklāšana un IIS informācijas kampaņas gatavošana, kas papildina darbības sākšanu, veicinās izpratni par jaunajām procedūrām pie ārējām robežām. IIS un sBMS tagad ir daļa no sadarbspējas satvara īstenošanas pirmā posma, un ir paredzēts, ka tie sāks darboties 2024. gada otrajā pusgadā.
Turpinās ETIAS īstenošanas darbības. No 31 īstenošanas un deleģētā akta, kas kopumā jāpieņem, pieci akti vēl ir jāpieņem, un trīs akti pašlaik tiek pabeigti pirms to pieņemšanas. Divus atlikušos deleģētos aktus (par pārejas posma un papildtermiņa ilgumu) varēs pieņemt tikai tad, kad būs sākta ETIAS darbība. Tiek gatavota globāla komunikācijas kampaņa, arī īpaša ETIAS tīmekļa vietne, lai nodrošinātu, ka personas, kas ceļo uz Eiropu, tiek laikus pienācīgi informētas par jaunajām ceļošanas prasībām. ETIAS kopā ar ESP un CIR ir daļa no otrās posma, un tiem būtu jāsāk darboties 2025. gada pirmajā pusgadā.
ECRIS-TCN sistēmas izstrāde turpinās. Ir pieņemts īstenošanas akts, ar kuru nosaka pasākumus tādas centralizētas sistēmas tehniskai izstrādei un ieviešanai, ar ko apzina dalībvalstis, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem. eu-LISA pašlaik ievieš šo sistēmu. ECRIS-TCN sistēma kopā ar ESP, CIR un sBMS, kas paredzēti ECRIS-TCN sistēmai, sāks darboties trešajā posmā, kas plānots 2025. gada vidū.
Kopš grozošās Regulas (ES) 2021/1134 pieņemšanas notiek ar VIS pārskatīšanu saistītais darbs. Pašlaik galvenā uzmanība tiek pievērsta tādu sekundāro tiesību aktu sagatavošanai, kas vajadzīgi pārskatītās VIS izstrādei. Seši no 12 aktiem ir pieņemti. Pārskatītā VIS kopā ar MID, kas ir pēdējais sadarbspējas komponents, sāks darboties ceturtajā posmā (2026. gada otrajā pusē). Līdz ar MID nodrošināšanu sāksies MID pārejas posms.
Regulas būs piemērojamas arī pārskatītajai Eurodac.
3.Komisijas veiktās sadarbspējas īstenošanas stāvoklis
Regulas piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus, lai papildinātu un īstenotu konkrētus detalizētus regulu tehniskos aspektus. Daži no šiem aktiem ir nepieciešami, lai eu-LISA varētu pilnvērtīgi sākt komponentu izstrādi un attīstīšanu vispārējās sistēmas arhitektūras kontekstā, īpaši tāpēc, ka šajā nolūkā jānosaka tehniskās specifikācijas un jāsagatavo iepirkuma procedūras, lai strādātu ar darbuzņēmējiem. Citi akti ir vajadzīgi, lai paredzētu tehniskos noteikumus, kas atvieglotu attiecīgo iestāžu darbības uz vietas, piemēram, izmantojot standarta veidlapas un sadarbības procedūras drošības incidentu risināšanā.
Akti tiek pieņemti ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgām aģentūrām, kā arī ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, un tiek apspriesti šim nolūkam izveidotajās komitejās un ekspertu grupās. Visi sadarbspējas attīstībai vajadzīgie akti (trīs deleģētie akti un desmit īstenošanas akti) ir pieņemti. Tā kā 2021. gada 7. jūlijā tika pieņemta pārskatītā VIS regula, secīgo grozījumu VIS regula un secīgo grozījumu ETIAS regulas, trīs tiesību akti bija jāpārskata. Jaunie teksti tagad tiek uzskatīti par stabiliem un ir tuvu to galīgajai pieņemšanai. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai ar regulām ir piešķirtas uz pieciem gadiem. Ņemot vērā IIS projekta izraisītos kavējumus un tā ietekmi uz sadarbspējas komponentu darbības sākšanu, Komisija ir lūgusi pagarināt deleģēto pilnvaru termiņu. Tas ir vienīgais veids, kā garantēt, ka vajadzības gadījumā varēs pagarināt pārejas posmu, kas paredzēts Eiropas meklēšanas portālam, un pārejas posmu vairāku identitāšu konstatēšanai.
Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/817 77. pantu un Regulas (ES) 2019/818 73. pantu Komisija ir arī pilnvarota darīt pieejamu praktisku rokasgrāmatu par sadarbspējas komponentu īstenošanu un pārvaldību. Rokasgrāmata ir ļoti svarīga ES informācijas sistēmu lietotāju (piem., robežu, vīzu, imigrācijas un tiesībaizsardzības iestāžu) atbalstam, jo sniedz gatavus, lietotājdraudzīgus norādījumus par to, kā izmantot funkcijas, kas darītas pieejamas, nodrošinot sadarbspēju. Komisija rokasgrāmatu izstrādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, eu-LISA, Eiropolu, Frontex un Pamattiesību aģentūru. Pārskata periodā tika organizētas septiņas ekspertu grupas sanāksmes un trīs apvienotās ekspertu grupas sanāksmes, lai veicinātu vienotu izpratni un izstrādātu standarta procedūras un ieteikumus, kas jāiekļauj rokasgrāmatā. Plānots, ka sadarbspējas praktiskās rokasgrāmatas pirmā versija būs gatava līdz 2024. gada vidum.
Komisija arī izstrādā rokasgrāmatu digitālu, viegli pārlūkojamu versiju, lai reaģētu uz ES informācijas sistēmu lietotāju arvien sarežģītāko darba vidi. Tā kā ir pievienotas funkcijas, piemēram, datu posmi, kuri manuāli jāverificē, lietotājiem vienlaikus būs jāveic darbības, kas dažkārt ietver vairākas informācijas sistēmas un sadarbspējas komponentus. Tiešsaistes izplatīšanas rīks, kas pašlaik tiek veidots, savienos visas rokasgrāmatas sadaļas, lai lasītāji tās varētu pārlūkot no sistēmu (piem., IIS vai ETIAS) perspektīvas vai no galalietotāju (piem., robežsarga vai policijas darbinieka) perspektīvas. Atkarībā no lietotāja lomas informācija un procedūras tiks filtrētas, lai parādītu tikai to informāciju, kas attiecas uz konkrēto lietotāju. SIS, IIS, ETIAS un sadarbspējas rokasgrāmatas izplatīšanas rīkā tiks darītas pieejamas līdz 2024. gada otrajam ceturksnim.
4.Dalībvalstu un Savienības aģentūru veiktās sadarbspējas īstenošanas stāvoklis
Ar Regulām izveido pārvaldības satvaru, ko veido Sadarbspējas programmu vadības valde un Sadarbspējas padomdevēju grupa, lai nodrošinātu sadarbspējas komponentu un rīku pienācīgu plānošanu un izstrādi. Abas minētās struktūras darbojas eu-LISA paspārnē, un Komisija ir šo abu struktūru locekle. Minētajās struktūrās tiek apspriesta regulu tehniskā īstenošana, un progress tiek uzraudzīts, ik mēnesi / ik pēc diviem mēnešiem izmantojot anketu par tehniskajiem sagatavošanās darbiem dalībvalstu un attiecīgo ES aģentūru līmenī.
Lai novērtētu īstenošanas stāvokli papildus tehniskajiem sagatavošanās darbiem, Komisija regulāri organizē forumu par ES robežu, migrācijas un drošības informācijas sistēmu jaunās arhitektūras īstenošanu. Pirms foruma visām dalībvalstīm un attiecīgajām ES aģentūrām ir jāsniedz atbildes uz anketas jautājumiem, lai novērtētu īstenošanas līmeni. Pārskata periodā Komisija organizēja divus forumus (2022. gada decembrī un 2023. gada novembrī) un sagatavoja divas anketas (2022. gada novembrī un 2023. gada aprīlī).
Nelielu dalībvalstu grupu var identificēt kā līderes, savukārt pārējās dalībvalstīs progress ir pieticīgāks. Tas vēl nav iemesls bažām, taču tiks veikta cieša uzraudzība, lai nodrošinātu visu dalībvalstu savlaicīgu gatavību. 2023. gada aprīļa anketā uzmanība pirmo reizi tika pievērsta arī pasākumiem, kuri veikti valstu līmenī, lai sagatavotos datu posmu manuālai verificēšanai dažādajās ES informācijas sistēmās, kas iesaistītajām iestādēm rada lielākās izmaiņas pašreizējā darbībā. Aptuveni trešdaļa dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu šim nolūkam ir sākušas izstrādāt valsts programmatūru. Vairākas dalībvalstis vēlas, lai šim nolūkam eu-LISA izstrādātu centrālu rīku, un pārskata periodā ir iesniegts pieprasījums tā izstrādei. Turklāt vairākas dalībvalstis plāno zināmu centralizācijas līmeni, lai efektīvāk veiktu manuālo verifikāciju, un Komisija to vērtē atzinīgi.
Komisija turpina uzraudzīt īstenošanas progresu dalībvalstīs, lai savlaicīgi apzinātu jomas, kas varētu radīt bažas, un nodrošinātu gatavību sākt ES informācijas sistēmu darbību un to sadarbspēju. Pārskata periodā Komisija ar eu-LISA atbalstu organizēja 56 sanāksmes ar dalībvalstīm, Šengenas asociētajām valstīm, ES aģentūrām un pārvadātājiem.
5.Apmācības vajadzības
Pārskata periodā Komisija atbalstīja CEPOL organizētās apmācības saistībā ar sadarbspēju. Pārskata periodā tika organizēti seši kursi. Tie bija trīs tīmekļsemināri par sadarbspējas izmantošanu, lai atvieglotu tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi datiem, un trīs pilnas nedēļas kursi — divi no tiem par sadarbspējas regulām kopumā un viens konkrēts kurss par MID un saistītajām darbībām.
Pārskatīto un jauno ES informācijas sistēmu darbības sākšanas kavēšanās un pārplānošana ietekmēs arī sadarbspējas apmācības grafiku. Tas jo īpaši attiecas uz sagatavošanas apmācību MID darbības sākšanai. MID ir pēdējais sadarbspējas komponents, kam jāsāk darboties, bet tam ir vislielākā ietekme uz darbībām dalībvalstīs un Frontex. Lai pienācīgi sagatavotu galalietotājus, CEPOL organizēs kursus, kuros galvenā uzmanība tiks pievērsta MID procesam un datu posmu pārvaldībai.
Minēto apmācības pasākumu atbalstam Komisija izstrādā mācību materiālus par sadarbspēju. Tiek izstrādāta detalizēta apmācības programma, kas aptver visus ar sadarbspēju saistītos aspektus, kā arī īsākas apmācību sesijas, kas pielāgotas dažādajām lietotāju kopienām.
6.ES finansējums
Izdevumi pārskata periodā ir mazāki par tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā aplēstajām summām, un līdz šim nav konstatēts pārtēriņa risks. Saskaņā ar eu-LISA jaunāko sadarbspējas progresa ziņojumu darbuzņēmējiem ir izmaksāti 32,5 miljoni EUR un līdz šim ir noslēgti līgumi par 60,6 miljoniem EUR attiecībā uz izstrādes un īstenošanas darbībām.
Dalībvalstis tiek mudinātas pilnībā izmantot to Iekšējās drošības fonda programmās 2014.–2020. gadam pieejamos resursus līdz 2024. gada 30. jūnijam, kad beidzas izdevumu attiecināmības termiņš. Dalībvalstis tiek arī mudinātas izmantot tos resursus ES informācijas sistēmu sadarbspējas turpmākai izstrādei un īstenošanai, kas pieejami to programmās, kuras finansē no Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai (BMVI) darbībām, lai izstrādātu un turpinātu īstenot ES informācijas sistēmu sadarbspēju.
7.Secinājums
Sadarbspējas īstenošana ir būtiska daļa no uzlabotas IT arhitektūras jaunām un modernizētām ES informācijas sistēmām, kas ne tikai veicina robežu, vīzu, imigrācijas un tiesībaizsardzības iestāžu ātrāku, efektīvāku un sistemātiskāku piekļuvi datiem, bet arī ļauj raitāk un drošāk šķērsot robežu miljoniem trešo valstu valstspiederīgo, kuri katru gadu apmeklē Eiropas Savienību.
Ziņojums liecina par pastāvīgu progresu laikposmā no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada novembrim. Komisija ir sasniegusi noslēguma posmu tādu trīs grozīto un deleģēto aktu pieņemšanā, kas saistīti ar sadarbspējas satvaru. Pastāvīgi turpinājās darbs saistībā ar Sadarbspējas komponentu īstenošanas un pārvaldības praktiskās rokasgrāmatas izstrādi, un paredzēts, ka tās pirmā versija būs gatava līdz 2024. gada vidum, un uz priekšu ir pavirzījies arī darbs, kas saistīts ar sadarbspējas rokasgrāmatas un citu rokasgrāmatu tiešsaistes izplatīšanas rīku. Regulu īstenošanas statuss dalībvalstīs liecina, ka neliela grupa dalībvalstu ir līderes, bet lielas grupas panāktais progress ir pieticīgāks. Tas vēl nerada bažas, taču vajadzīga cieša uzraudzība.
Pienākuma manuāli verificēt MID izveidotos datu posmus ietekme uz iesaistīto iestāžu darbībām tiek uzskatīta par būtisku. Pirmā padziļinātā pārbaude par sagatavotības līmeni liecināja par pozitīvu rezultātu, jo dalībvalstu centienos tiek ņemti vērā jaunie pienākumi, taču sagatavošanās darbs vēl ne tuvu nav pabeigts. Lai gan sadarbspējas komponentu, jo īpaši MID, jaunais darbības sākuma datums nodrošina papildu sagatavošanās laiku, tam nevajadzētu palēnināt projekta tempu.