<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<!DOCTYPE A_Doc_Ref SYSTEM "ARR.dtd">
<A_Doc_Ref A_Langue="lv" A_Version_doc="4.0" A_Debut_ID="LV62015-0493">
   <Properties>
      <Property name="Gendoc_User">rozenie</Property>
      <Property name="Gendoc_GenerationDate">13/03/2017 16:35:35</Property>
      <Property name="Created">GenDoc 13/03/2017 14:35:35</Property>
      <Property name="Gendoc_GendocTemplateType">ARR_C</Property>
      <Property name="TypeDoc">ARR</Property>
      <Property name="Gendoc_Juridiction">C</Property>
      <Property name="Juridiction">C</Property>
      <Property name="Gendoc_CaseNumber">0493</Property>
      <Property name="NumeroOrdre">0493</Property>
      <Property name="Gendoc_CaseYear">2015</Property>
      <Property name="Annee">2015</Property>
      <Property name="Gendoc_CaseNature">RP</Property>
      <Property name="NatureAff">RP</Property>
      <Property name="Gendoc_CaseNumberSuite">0001</Property>
      <Property name="NumSuite">0001</Property>
      <Property name="Gendoc_ProcedureType">P</Property>
      <Property name="TypeProc">P</Property>
      <Property name="Gendoc_ProcedureNumber">1</Property>
      <Property name="NumProc">1</Property>
      <Property name="Gendoc_EditionType">Final</Property>
      <Property name="Gendoc_LastVerificationDate">28/04/2017 18:13:24</Property>
      <Property name="Gendoc_LastVerificationStatus">FAST_document_go_ok</Property>
      <Property name="Canevas3_Vademecum">0</Property>
      <Property name="ReadyToPublish">OK</Property>
      <Property name="EP_Version">0</Property>
      <Property name="EP_Mode">1</Property>
      <Property name="DocumentIdentifier">c909e0cb3bcb4341bf2652c0c96e4d9a</Property>
      <Property name="SdlIdentifier">ImportedWithoutSource</Property>
      <Property name="Gendoc_DGTGenerated">True</Property>
      <Property name="Gendoc_DGTGeneratedDate">13/03/2017 17:35:52</Property>
      <Property name="Gendoc_DGTGeneratedUser">rozenie</Property>
      <Property name="Gendoc_Lang">lv-LV</Property>
      <Property name="Gendoc_LangCode">lv</Property>
      <Property name="Langue">LV</Property>
      <Property name="Gendoc_Vademecum">2016</Property>
      <Property name="IsFlattened">True</Property>
      <Property name="CreateCustomParts">False</Property>
      <Property name="GenDocUID">wr9yewYY3DRLX34D2sw9yghyVciWHnnfhImsx3nUUS4bzKYOsbFg63rJd5x9yfT02Bthr3v46jUIhlmNjasIz+H7mcJBPMXI2jRca/YgumT7nIr5Yx2P5RIuscE7KGoD1g2nfHOTgglngzhh8GznKdSUHBo05D1w2KHStT1ylEk=</Property>
      <Property name="Filename">TRA-DOC-LV-ARRET-C-0493-2015-201701429-07_00</Property>
      <Property name="QuotationMark_Open">“</Property>
      <Property name="QuotationMark_Close">”</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003 PUB</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_PUB.xml</Property>
      <Property name="watch">R:\flux_Publication\conversion\doc2xml_in\</Property>
   </Properties>
   <A_Header_Gauche>
      <blockquote id="A010000000">
         <para style="header" id="A150000000">rozeniecje2017. GADA 16. MARTA SPRIEDUMS – LIETA C‑493/15</para>
      </blockquote>
   </A_Header_Gauche>
   <A_Header_Droit>
      <blockquote id="A010000001">
         <para style="header" id="A150000001">
            <emphasis role="italc" id="A400000000">IDENTI</emphasis>
         </para>
      </blockquote>
   </A_Header_Droit>
   <A_Footer_Gauche>
      <blockquote id="A010000002">
         <para style="footer" id="A150000002">8<emphasis role="tab" id="A400000001"/>
         </para>
      </blockquote>
   </A_Footer_Gauche>
   <A_Footer_Droit>
      <blockquote id="A010000003">
         <para style="footer" id="A150000003">9</para>
      </blockquote>
   </A_Footer_Droit>
   <Affaire>
      <Introduction>
         <section id="A000000000">
            <para style="19Centre" id="A150000004">TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)</para>
            <para style="19Centre" id="A150000005">2017. gada 16. martā <footnote role="fNote" id="A110000000">
                  <number>*</number>
                  <para style="42FootnoteLangue" id="A150000006">
                     <emphasis role="tab" id="A400000002"/>Tiesvedības valoda – itāļu.</para>
               </footnote>
            </para>
            <para style="71Indicateur" id="A150000007">
               <phrase role="motcle" id="A410000000">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000001">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000002"> Nodokļi </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000003">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000004"> Pievienotās vērtības nodoklis </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000005">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000006"> LES 4. panta 3. punkts </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000007">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000008"> Sestā direktīva </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000009">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000010"> Valsts atbalsts </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000011">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000012"> Maksātnespējīgu fizisku personu parādu atlaišanas procedūra (esdebeitazione) </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000013">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000014"> PVN parādu nepiedzenamība</phrase>
            </para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000008">Lieta C‑493/15</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000009">par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <emphasis role="italc" id="A400000003">Corte suprema di cassazione</emphasis> (Augstākā kasācijas tiesa, Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015. gada 6. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2015. gada 21. septembrī, tiesvedībā</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000010">
               <emphasis role="bold" id="A400000004">
                  <emphasis role="italc" id="A400000005">Agenzia delle Entrate</emphasis>
               </emphasis>
            </para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000011">pret</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000012">
               <emphasis role="bold" id="A400000006">
                  <emphasis role="italc" id="A400000007">Marco Identi</emphasis>
               </emphasis>.</para>
            <para style="19Centre" id="A150000013">TIESA (septītā palāta)</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000014">šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Prehala [<emphasis role="italc" id="A400000008">A. Prechal</emphasis>], tiesneši K. Toadere [<emphasis role="italc" id="A400000009">C. Toader</emphasis>] un E. Jarašūns [<emphasis role="italc" id="A400000010">E. Jarašiūnas</emphasis>] (referents),</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000015">ģenerāladvokāte E. Šarpstone [<emphasis role="italc" id="A400000011">E. Sharpston</emphasis>],</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000016">sekretārs A. Kalots Eskobars [<emphasis role="italc" id="A400000012">A. Calot Escobar</emphasis>],</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000017">ņemot vērā rakstveida procesu,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000018">ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</para>
            <itemizedlist id="A030000000">
               <listitem id="A060000000">
                  <blockquote id="A010000004">
                     <title id="A210000000">
                        <number>–</number>
                     </title>
                     <para style="03Tiretlong" id="A150000019">Itālijas valdības vārdā – <emphasis role="italc" id="A400000013">G.</emphasis> <emphasis role="italc" id="A400000014">Palmieri</emphasis>, pārstāve, kurai palīdz <emphasis role="italc" id="A400000015">G. De Bellis</emphasis>, <emphasis role="italc" id="A400000016">avvocato dello Stato</emphasis>,</para>
                  </blockquote>
               </listitem>
               <listitem id="A060000001">
                  <blockquote id="A010000005">
                     <title id="A210000001">
                        <number>–</number>
                     </title>
                     <para style="03Tiretlong" id="A150000020">Spānijas valdības vārdā – <emphasis role="italc" id="A400000017">M.</emphasis> <emphasis role="italc" id="A400000018">A. Sampol Pucurull</emphasis>, pārstāvis,</para>
                  </blockquote>
               </listitem>
               <listitem id="A060000002">
                  <blockquote id="A010000006">
                     <title id="A210000002">
                        <number>–</number>
                     </title>
                     <para style="03Tiretlong" id="A150000021">Eiropas Komisijas vārdā – <emphasis role="italc" id="A400000019">A.</emphasis> <emphasis role="italc" id="A400000020">Caeiros</emphasis>, kā arī <emphasis role="italc" id="A400000021">L. Lozano Palacios</emphasis> un <emphasis role="italc" id="A400000022">F.</emphasis> <emphasis role="italc" id="A400000023">Tomat</emphasis>, pārstāvji,</para>
                  </blockquote>
               </listitem>
            </itemizedlist>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000022">ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000023">pasludina šo spriedumu.</para>
         </section>
      </Introduction>
      <A_Motif>
         <section id="B000000000">
            <para style="75Debutdesmotifs" id="B150000000">
               <emphasis role="bold" id="B400000000">Spriedums</emphasis>
            </para>
            <blockquote id="B010000000">
               <title id="B210000000">
                  <number>1</number>
               </title>
               <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000001">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 4. panta 3. punktu un Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV 1977, L 145, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Sestā direktīva”), 2. un 22. pantu.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000001">
               <title id="B210000001">
                  <number>2</number>
               </title>
               <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000002">Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <emphasis role="italc" id="B400000001">Agenzia delle Entrate</emphasis> (Ieņēmumu dienests, turpmāk tekstā – “nodokļu iestāde”) un <emphasis role="italc" id="B400000002">Marco Identi</emphasis> par aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un reģionālo nodokli, ko piemēro ražošanai, par 2003. finanšu gadu.</para>
            </blockquote>
            <section id="B000000001">
               <title style="04Titre1" id="B200000000">
                  <number/>
                  <titlecontent id="B300000000">
                     <emphasis role="bold" id="B400000003">Atbilstošās tiesību normas</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <section id="B000000002">
                  <title style="05Titre2" id="B200000001">
                     <number/>
                     <titlecontent id="B300000001">
                        <emphasis role="bold" id="B400000004">
                           <emphasis role="italc" id="B400000005">Savienības tiesības</emphasis>
                        </emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000002">
                     <title id="B210000002">
                        <number>3</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000003">Saskaņā ar Sestās direktīvas 2. pantu PVN ir jāmaksā par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko par atlīdzību attiecīgās valsts teritorijā veicis nodokļu maksātājs, kas kā tāds rīkojas, kā arī par preču ievešanu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000003">
                     <title id="B210000003">
                        <number>4</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000004">Sestās direktīvas 22. pantā ir paredzēts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000005">“[..]</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000006">4.<emphasis role="tab" id="B400000006"/>Katrs nodokļa maksātājs iesniedz nodokļu deklarāciju noteiktā laikā, kurš jānosaka katrai dalībvalstij [..]</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000007">[..]</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000008">5.<emphasis role="tab" id="B400000007"/>Visi nodokļa maksātāji, iesniedzot nodokļu deklarācijas, samaksā [PVN] tīro summu. Tomēr dalībvalstis var noteikt citu šīs summas maksāšanas datumu vai pieprasīt starpmaksājumu.</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000009">[..]</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000010">8.<emphasis role="tab" id="B400000008"/>[..] dalībvalstis var uzlikt citus pienākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pareizi uzliktu un iekasētu nodokļus un novērstu krāpšanu.</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000011">[..]”</para>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000003">
                  <title style="05Titre2" id="B200000002">
                     <number/>
                     <titlecontent id="B300000002">
                        <emphasis role="bold" id="B400000009">
                           <emphasis role="italc" id="B400000010">Itālijas tiesības</emphasis>
                        </emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000004">
                     <title id="B210000004">
                        <number>5</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000012">Ar 2006. gada 9. janvāra <emphasis role="italc" id="B400000011">Decreto legislativo n. 5</emphasis> (Leģislatīvais dekrēts Nr. 5) (kārtējais pielikums 2006. gada 16. janvāra <emphasis role="italc" id="B400000012">GURI</emphasis> Nr. 13) tika noteikta kārtība, kādā atlaiž parādus (<emphasis role="italc" id="B400000013">esdebitazione</emphasis>), izdarot grozījumus <emphasis role="italc" id="B400000014">legge fallimentare</emphasis> (Maksātnespējas likums), kas apstiprināts ar 1942. gada 16. marta <emphasis role="italc" id="B400000015">regio decreto n. 267</emphasis> (Karaļa dekrēts Nr.°267, 1942. gada 6. aprīļa <emphasis role="italc" id="B400000016">GURI</emphasis> Nr.°81), 142.–144. pantā, un tajā tika izdarīti grozījumi ar 2007. gada 12. septembra<emphasis role="italc" id="B400000017"> decreto legislativo n. 169</emphasis> (Leģislatīvais dekrēts Nr. 169, 2007. gada 16. oktobra <emphasis role="italc" id="B400000018">GURI </emphasis>Nr. 241) (turpmāk tekstā – “Maksātnespējas likums”).</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000005">
                     <title id="B210000005">
                        <number>6</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000013">Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 142. pantu “Parādu atlaišana”:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000014">“Saistībā ar kolektīvo procedūru fizikai personai parādniecei atlaiž atlikušos deklarētajiem kreditoriem neatmaksātos parādus ar nosacījumu, ka:</para>
                     <blockquote id="B010000006">
                        <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000015">1)<emphasis role="tab" id="B400000019"/>tā sadarbojas ar atbildīgajām iestādēm par procedūru, sniedz jebkādu lietderīgu informāciju un dokumentus parāda noteikšanai un rīkojas ar rūpību pareizai darbību norisei;</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000007">
                        <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000016">2)<emphasis role="tab" id="B400000020"/>tā nekādā veidā tieši vai netieši nav kavējusi procedūru;</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000008">
                        <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000017">3)<emphasis role="tab" id="B400000021"/>tā nav pārkāpusi 48. panta noteikumus;</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000009">
                        <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000018">4)<emphasis role="tab" id="B400000022"/>tai parādu atlaišanas regulējums nav ticis piemērots 10 gadu laikā pirms šī lūguma iesniegšanas;</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000010">
                        <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000019">5)<emphasis role="tab" id="B400000023"/>tā nav slēpusi aktīvus vai apgalvojusi neesoša parāda pastāvēšanu, radījusi vai saasinājusi starpību starp aktīviem un pasīviem, šādi liekot šķēršļus aktīvu un pasīvu kopuma un darījumu situācijas rekonstrukcijai, un nav arī ļaunprātīgi aizņēmusies;</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000011">
                        <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000020">6)<emphasis role="tab" id="B400000024"/>pret to nav stājies spēkā izpildāms spriedums par krāpniecisku maksātnespēju, noziedzīgu nodarījumu pret valsts ekonomiku, ražošanu vai tirdzniecību, vai par jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts saistībā ar uzņēmuma darbību veikšanu, izņemot, ja par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir stājusies spēkā amnestija. Gadījumā, ja par kādu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiek kriminālprocess, tiesa aptur tiesvedību līdz kriminālprocesa pabeigšanai.</para>
                     </blockquote>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000021">Parādu atlaišanu nevar piešķirt, ja kolektīvajā procedūrā deklarēto kreditoru prasījumi nav tikuši vismaz daļēji apmierināti.</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000022">No parādu atlaišanas ir izslēgti:</para>
                     <blockquote id="B010000012">
                        <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000023">a)<emphasis role="tab" id="B400000025"/>uzturlīdzekļu un alimentu maksājumu pienākumi un jebkurā gadījumā pienākumi, kas rodas no saistībām, kuras neietilpst uzņēmējdarbībā;</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000013">
                        <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000024">b)<emphasis role="tab" id="B400000026"/>parādi par zaudējumu atlīdzību, kādi izriet no ārpuslīgumiskās atbildības (delikta), kā arī no kriminālajiem vai administratīvajiem naudas sodiem, kuri nav saistīti ar dzēstiem parādiem.</para>
                     </blockquote>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000025">Šis regulējums nav piemērojams kreditoru tiesībām attiecībā pret solidāriem parādniekiem, parādnieka saistību garantētājiem un parādniekiem regresa kārtībā.”</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000014">
                     <title id="B210000006">
                        <number>7</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000026">Maksātnespējas likuma 143. pantā “Parādu atlaišanas procedūra” ir noteikts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000027">“Tiesa ar rīkojumu par kolektīvās maksātnespējas procedūras pabeigšanu vai pēc parādnieka lūguma, kas iesniegts nākamā gada laikā, pēc 142. pantā minēto nosacījumu pārbaudīšanas un ņemot vērā arī parādnieka sadarbību, pēc maksātnespējas administratora un kreditoru sapulces uzklausīšanas, pasludina, ka no parādnieka, kas jau ir pasludināts par maksātnespējīgu, vairs nevar pieprasīt parādus, kuri nav tikuši atdoti pilnībā saistībā ar kolektīvās maksātnespējas procedūru. [..]</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000028">Parādnieks, kreditori, kuru prasījumi daļēji nav apmierināti, prokuratūra un jebkura cita ieinteresēta persona saskaņā ar 26. pantu var pārsūdzēt iepriekš minēto rīkojumu.”</para>
                  </blockquote>
               </section>
            </section>
            <section id="B000000004">
               <title style="04Titre1" id="B200000003">
                  <number/>
                  <titlecontent id="B300000003">
                     <emphasis role="bold" id="B400000027">Pamatlietas strīds un prejudiciālais jautājums</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000015">
                  <title id="B210000007">
                     <number>8</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000029">Ar 2008. gada 14. aprīļa rīkojumu <emphasis role="italc" id="B400000028">Tribunale di Mondovì</emphasis> (Mondovi tiesa, Itālija) piešķīra parādu atlaišanu <emphasis role="italc" id="B400000029">M. Identi</emphasis>, komplementārajam dalībniekam sabiedrībā <emphasis role="italc" id="B400000030">PVA di Identi Marco e C. Sas</emphasis>, kas atrodas maksātnespējas procedūrā; pats <emphasis role="italc" id="B400000031">M. Identi</emphasis> bija atzīts par maksātnespējīgu. Pēc šī rīkojuma nodokļu iestāde nosūtīja paziņojumu par aplikšanu ar PVN un reģionālo nodokli, ko piemēro ražošanai, par 2003. finanšu gadu.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000016">
                  <title id="B210000008">
                     <number>9</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000030">
                     <emphasis role="italc" id="B400000032">Corte suprema di cassazione</emphasis> (Augstākā kasācijas tiesa, Itālija) nodokļu iestāde lūdz atcelt <emphasis role="italc" id="B400000033">Commissione tributaria regionale del Piemonte </emphasis>(Pjemontas reģionālā nodokļu tiesa, Itālija) 2012. gada 26. marta spriedumu, ar ko tika paturēts spēkā pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru tika konstatēts šī paziņojuma par aplikšanu ar nodokļiem prettiesiskums un noraidīta nodokļu iestādes apelācijas sūdzība par šo spriedumu.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000017">
                  <title id="B210000009">
                     <number>10</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000031">Iesniedzējtiesa paskaidro, ka parādniekam, kas ir par maksātnespējīgu atzīta fiziska persona, uzņēmējs, piemērojamās parādu atlaišanas procedūras mērķis ir ļaut šai personai “sākt no nulles” pēc visu iepriekšējo parādu dzēšanas pret deklarētajiem kreditoriem, kuru prasījumi nav pilnībā apmierināti, lai šis parādnieks no jauna varētu kļūt par aktīvu tirgus dalībnieku un parādu sloga dēļ nebūtu ierobežots savās iniciatīvās vai spējā radīt vērtību. Maksātnespējas lietu tiesa vairāku tiesnešu sastāvā pieņem lēmumu par šīs procedūras piemērošanu parādniekam pēc nesaistoša atzinuma saņemšanas no maksātnespējas administratora un kreditoru sapulces un pēc pārbaudes tostarp par to, vai ir izpildīti Maksātnespējas likuma 142. panta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000018">
                  <title id="B210000010">
                     <number>11</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000032">Iesniedzējtiesai ir šaubas par parādu atlaišanas procedūras saderīgumu ar Savienības tiesībām. Iesniedzējtiesas ieskatā, rodas jautājums par to, vai tāpat kā preventīvās vienošanās procedūrā, kas tika aplūkota 2016. gada 7. aprīļa spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000034">Degano Transporti</emphasis> (C‑546/14, EU:C:2016:206), tādi tiesā konstatētie praktiskie apsvērumi kā atbilstīga uzņēmēja bankrots vai iespēja tikai daļēji atgūt PVN prasījumu var attaisnot pilnīgu vai daļējo atteikšanos no šī prasījuma.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000019">
                  <title id="B210000011">
                     <number>12</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000033">Iesniedzējtiesa uzskata, ka, tā kā likumdevējs Maksātnespējas likuma 142. panta trešajā daļā ir izsmeļoši uzskaitījis tos parādus, no kuriem parādnieku nevar atbrīvot, tas ir uzskatījis, ka personai, kam var piemērot parādu atlaišanas procedūru, ir jāatlaiž arī nodokļu parādi. Tomēr, pēc tās domām, ir jāpārbauda, vai šīs procedūras piemērošana PVN parādiem nav pretrunā ES tiesībām.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000020">
                  <title id="B210000012">
                     <number>13</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000034">Tā piebilst, ka rodas arī jautājums par to, vai attiecīgais pamatlietas regulējums ir saderīgs ar Eiropas Savienības regulējumu konkurences jomā, jo ar šo regulējumu tiek veicināta tādu personu atgriešanās ekonomiskajā apritē, kam ir piemērota minētā procedūra, salīdzinājumā ar citām personām, kuras ir atzītas par maksātnespējīgām un kurām likumā noteikto iemeslu dēļ šī procedūra nav piemērojama.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000021">
                  <title id="B210000013">
                     <number>14</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000035">Šādos apstākļos <emphasis role="italc" id="B400000035">Corte suprema di cassazione</emphasis> (Augstākā kasācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</para>
                  <para style="02AlineaAltA" id="B150000036">“Vai LES 4. panta 3. punkts un Sestās direktīvas 2. un 22. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj pievienotās vērtības nodokļa jomā piemērot tādu valsts tiesību normu, kurā ir paredzēta parādu, kas ir radušies par PVN, dzēšana subjektiem, kuri ir pielaisti parādu atlaišanas procedūrai, kas ir reglamentēta [Maksātnespējas likuma] 142. un 143. pantā?”</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000005">
               <title style="04Titre1" id="B200000004">
                  <number/>
                  <titlecontent id="B300000004">
                     <emphasis role="bold" id="B400000036">Par prejudiciālo jautājumu</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000022">
                  <title id="B210000014">
                     <number>15</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000037">Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Savienības tiesības un it īpaši LES 4. panta 3. punkts un Sestās direktīvas 2. un 22. pants, kā arī tiesību normas valsts atbalsta jomā ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tas, ka PVN parādi tiek atzīti par dzēstiem, piemērojot tādu valsts procedūru kā pamatlietā, ar kuru ir paredzēta procedūra parādu atlaišanai un atbilstoši kurai tiesa, ievērojot zināmus nosacījumus, var atzīt par nepiedzenamiem fiziskas personas parādus, kas nav atlīdzināti maksātnespējas procedūras noslēgumā, kura tiek piemērota šai personai.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000023">
                  <title id="B210000015">
                     <number>16</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000038">Ir jāatgādina, ka no Sestās direktīvas 2. un 22. panta, kā arī no LES 4. panta 3. punkta izriet, ka katrai dalībvalstij ir jāveic visi atbilstošie normatīvie un administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu PVN iekasēšanu pilnā apjomā tās teritorijā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, <emphasis role="italc" id="B400000037">Degano Trasporti</emphasis>, C‑546/14, EU:C:2016:206, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000024">
                  <title id="B210000016">
                     <number>17</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000039">Saistībā ar kopējo PVN sistēmu dalībvalstīm ir jānodrošina nodokļu maksātājiem noteikto pienākumu ievērošana, un šajā sakarā tām ir zināma rīcības brīvība, tostarp attiecībā uz to, kā ir izmantojami to rīcībā esošie līdzekļi (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, <emphasis role="italc" id="B400000038">Degano Trasporti</emphasis>, C‑546/14, EU:C:2016:206, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000025">
                  <title id="B210000017">
                     <number>18</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000040">Šī rīcības brīvība tomēr ir ierobežota ar pienākumu nodrošināt Savienības pašas resursu efektīvu iekasēšanu un ar pienākumu neizraisīt būtiskas atšķirības attieksmē pret nodokļu maksātājiem – gan vienas dalībvalsts robežās, gan arī visās dalībvalstīs. PVN direktīva ir jāinterpretē atbilstoši nodokļu neitralitātes principam, kas ir raksturīgs kopējai PVN sistēmai un saskaņā ar kuru uzņēmējiem, kas veic vienādas darbības, nedrīkst piemērot atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz PVN iekasēšanu. Visās dalībvalstu darbībās attiecībā uz PVN iekasēšanu ir jāievēro šis princips (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, <emphasis role="italc" id="B400000039">Degano Trasporti</emphasis>, C‑546/14, EU:C:2016:206, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000026">
                  <title id="B210000018">
                     <number>19</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000041">Savienības pašu resursos, atbilstoši Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmuma 2007/436/EK, Euratom, par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV 2007, L 163, 17. lpp.) 2. panta 1. punktam ietilpst tostarp ieņēmumi, kas gūti, piemērojot vienotu likmi saskaņotajai PVN aprēķina bāzei, kura noteikta saskaņā ar Savienības noteikumiem. Tādējādi pastāv tieša saikne starp ieņēmumiem no PVN atbilstoši piemērojamajām Savienības tiesībām un atbilstošo PVN resursu nodošanu Savienības budžetam, jo jebkādi trūkumi pirmo minēto iekasēšanā iespējami izpaužas kā otrā minētā samazinājuma cēlonis (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, <emphasis role="italc" id="B400000040">Degano Trasporti</emphasis>, C‑546/14, EU:C:2016:206, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000027">
                  <title id="B210000019">
                     <number>20</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000042">Ņemot vērā šos elementus, ir jānosaka, vai iespēja, ka, pastāvot zināmiem nosacījumiem, PVN parādi tiek atzīti par nepiedzenamiem, piemērojot pamatlietā aplūkoto atlaišanas no parādiem procedūru, ir pretrunā dalībvalstu pienākumam garantēt maksājamā PVN iekasēšanu pilnā apjomā to teritorijā, kā arī nodrošināt efektīvu Savienības pašu resursu iekasēšanu. Šajā nolūkā ir jāpārbauda trīs šīs procedūras piemērošanas nosacījumi.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000028">
                  <title id="B210000020">
                     <number>21</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000043">Iesākumā šķiet, ka saskaņā ar parādu atlaišanas procedūru, ko ir aprakstījusi iesniedzējtiesa un kas aplūkota šī sprieduma 5.–7. punktā, par maksātnespējīgu atzītai fiziskai personai var atlaist tās nesamaksātos parādus, lai tā varētu atsākt uzņēmējdarbību. Parādu atlaišanas procedūras piemērošana, kas var notikt vienlaikus ar maksātnespējas procedūru vai pēc tas, tātad nozīmē, ka parādnieka aktīvu un pasīvu kopums ir pilnībā likvidēts un no šīs likvidācijas izrietošā aktīvu sadalīšana kreditoru starpā nav ļāvusi pilnībā samaksāt parādus. Turklāt saskaņā ar Maksātnespējas likuma 142. panta trešo daļu parādu atlaišanu piešķir tikai tad, ja maksātnespējas procedūrā deklarēto kreditoru prasījumi ir apmierināti vismaz daļēji.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000029">
                  <title id="B210000021">
                     <number>22</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000044">Turpinot, parādu atlaišanas procedūra ir piemērojama vienīgi fiziskām personām, kuras atbilst zināmiem Maksātnespējas likuma 142. panta pirmajā daļā paredzētiem nosacījumiem attiecībā uz parādnieka rīcību pirms kolektīvās maksātnespējas procedūras uzsākšanas vai tās laikā. No šiem nosacījumiem tostarp izriet, ka, pirmkārt, parādniekam šī procedūra nevar būt tikusi piemērota pēdējo desmit gadu laikā pirms tās piemērošanas lūguma, ka tas nedrīkst būt notiesāts par krāpniecisku maksātnespēju, ekonomisku noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts saistībā ar uzņēmējdarbību, tas nedrīkst būt slēpis uzņēmuma aktīvus, izraisījis tā maksātnespēju vai to pasliktinājis ar ļaunprātīgu aizņemšanos un, otrkārt, ja kolektīvās maksātnespējas procedūras laikā tas ir bijis rūpīgs un sadarbojies. Šie apstākļi tātad šķiet galvenokārt attiecas uz parādnieka godīgumu un lojalitāti un tātad tie ir tādi, kas šīs parādu atlaišanas procedūras piemērošanu paredz vienīgi parādniekiem, kuri rīkojas labā ticībā.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000030">
                  <title id="B210000022">
                     <number>23</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000045">Visbeidzot, attiecībā uz procedūras norisi Maksātnespējas likuma 143. pantā ir paredzēts, pirmkārt, ka tiesai, kura izskata lietu, ir jāpārbauda, vai ir izpildīti minētā likuma 142. pantā paredzētie nosacījumi, otrkārt, ka ir jāuzklausa maksātnespējas administrators un kreditoru sapulce, un visbeidzot, treškārt, ka kreditori, kuru prasījumi nav pilnībā apmierināti, prokuratūra un jebkura cita skartā persona var iesniegt pārsūdzību par minētās tiesas lēmumu, ar kuru pilnībā nesamaksāti parādi saistībā ar kolektīvo maksātnespējas procedūru ir atzīti par nepiedzenamiem. Tādējādi parādu atlaišanas procedūra nozīmē, ka tiesu iestāde veic novērtējumu par katru atsevišķo gadījumu. Turklāt tā ļauj attiecīgajai dalībvalstij, kurai ir PVN prasījums, pirmkārt, sniegt atzinumu par parādnieka lūgumu, kurš lūdz tam piemērot šo procedūru, pirms lēmuma par šo lūgumu pieņemšanas un, otrkārt, attiecīgā gadījumā iesniegt pārsūdzību par lēmumu, ar kuru pilnībā nesamaksātie PVN parādi ir atzīti par nepiedzenamiem, kādēļ ir jāveic atkārtota pārbaude tiesā.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000031">
                  <title id="B210000023">
                     <number>24</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000046">No šiem konstatējumiem izriet, ka tāpat kā preventīvās vienošanās procedūrā, kas tika aplūkota 2016. gada 7. aprīļa spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000041">Degano Transporti</emphasis> (C‑546/14, EU:C:2016:206, 28. punkts), pamatlietas parādu atlaišanas procedūrai ir piemērojami stingri nosacījumi, ar kuriem sniedz garantijas tostarp attiecībā uz PVN parādu piedziņu, un, ņemot vērā šos nosacījumus, tā nav vispārēja un nediferencēta atteikšanās no PVN iekasēšanas un nav pretrunā dalībvalstu pienākumam nodrošināt maksājamā PVN iekasēšanu pilnā apjomā to teritorijā, kā arī nodrošināt efektīvu Savienības pašu resursu iekasēšanu (skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, spriedums <emphasis role="italc" id="B400000042">Degano Transporti</emphasis> (C‑546/14, EU:C:2016:206, 28. punkts).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000032">
                  <title id="B210000024">
                     <number>25</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000047">Attiecībā uz tiesību normām valsts atbalsta jomā ir jāatgādina, ka valsts pasākuma kvalificēšanai par “valsts atbalstu” saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir nepieciešams, lai būtu izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi. Pirmkārt, tam ir jābūt saistītam ar valsts iejaukšanos vai tajā ir jāizmanto valsts līdzekļi. Otrkārt, šai intervencei jābūt tādai, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, ar to ir jāsniedz selektīvas priekšrocības tā saņēmējam. Ceturtkārt, tam jābūt tādam, ar ko tiek izkropļota konkurence vai tiek radīti draudi to izkropļot (spriedumi, 2016. gada 21. decembris, Komisija/<emphasis role="italc" id="B400000043">Hansestadt Lübeck</emphasis>, C‑524/14 P, EU:C:2016:971, 40. punkts, kā arī 2016. gada 21. decembris, Komisija/<emphasis role="italc" id="B400000044">World Duty Free Group SA</emphasis> u.c., C‑20/15 P un C‑21/15 P, EU:C:2016:981, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000033">
                  <title id="B210000025">
                     <number>26</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000048">Attiecībā uz priekšrocības selektivitātes kritēriju vērtējumu, kas ir “valsts atbalsta” jēdziena pamatā LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, no Tiesas tikpat pastāvīgās judikatūras izriet, ka šī nosacījuma izvērtēšanai ir jānosaka, vai saistībā ar konkrētu tiesisko kārtību valsts pasākums var dot priekšroku “noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai” salīdzinājumā ar citiem, kas ir faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā, ievērojot ar minēto pasākumu izvirzīto mērķi, un kam piemēro atšķirīgu attieksmi, kuru būtībā var kvalificēt kā diskriminējošu (spriedums, 2016. gada 21. decembris, Komisija/<emphasis role="italc" id="B400000045">World Duty Free Group SA</emphasis> u.c., C‑20/15 P un C‑21/15 P, EU:C:2016:981, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000034">
                  <title id="B210000026">
                     <number>27</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000049">Turklāt ir jāatgādina, ka fakts, ka tikai tie nodokļu maksātāji, kas atbilst attiecīgā pasākuma piemērošanas kritērijiem, var saņemt ar šo pasākumu sniegtās priekšrocības, pats par sevi tam nepiešķir selektīvu raksturu (šajā ziņā skat. spriedumus, 2012. gada 29. marts, <emphasis role="italc" id="B400000046">3M Italia</emphasis>, C‑417/10, EU:C:2012:184, 42. punkts, kā arī 2016. gada 21. decembris, Komisija/<emphasis role="italc" id="B400000047">World Duty Free Group SA</emphasis> u.c., C‑20/15 P un C‑21/15 P, EU:C:2016:981, 59. punkts).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000035">
                  <title id="B210000027">
                     <number>28</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000050">Šajā lietā pietiek konstatēt, ka saistībā ar Maksātnespējas likuma normām, ar ko regulē parādu atlaišanas procedūru, personas, kurām ir atteikta šīs procedūras piemērošana vai nu tādēļ, ka uz tām nav attiecināma šīs procedūras piemērošanas joma, vai arī tādēļ, ka nav izpildīti minētā likuma 142. panta nosacījumi, neatrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā ar personām, kurām šo procedūru piemēro, ievērojot šajās normās izvirzīto mērķi, kas, kā izriet no šī sprieduma 10. un 12., kā arī 21. un 22. punkta, ļauj par maksātnespējīgu atzītai personai, parādniekam, kurš rīkojas labā ticībā, atsākt uzņēmējdarbību, esot atbrīvotam no to parādu sloga, kas pēc šai personai piemērotās maksātnespējas procedūras nav samaksāti.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000036">
                  <title id="B210000028">
                     <number>29</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000051">No tā izriet, ka, nepastāvot vajadzībai izvērtēt pārējos šī sprieduma 25. punktā atgādinātos nosacījumus, tāda parādu atlaišana kā Maksātnespējas likumā paredzētā nevar tikt kvalificēta par valsts atbalstu.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000037">
                  <title id="B210000029">
                     <number>30</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000052">Ņemot vērā šos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Savienības tiesības un it īpaši LES 4. panta 3. punkts un Sestās direktīvas 2. un 22. pants, kā arī tiesību normas valsts atbalsta jomā ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā tas, ka PVN parādi tiek atzīti par nepiedzenamiem atbilstoši tādam valsts tiesiskajam regulējumam kā pamatlietā, ar kuru ir paredzēta procedūra parādu atlaišanai un atbilstoši kurai tiesa, ievērojot zināmus nosacījumus, var atzīt par nepiedzenamiem fiziskas personas parādus, kas nav atmaksāti šai personai piemērotās maksātnespējas procedūras noslēgumā.</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000006">
               <title style="04Titre1" id="B200000005">
                  <number/>
                  <titlecontent id="B300000005">
                     <emphasis role="bold" id="B400000048">Par tiesāšanās izdevumiem</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000038">
                  <title id="B210000030">
                     <number>31</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000053">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</para>
               </blockquote>
            </section>
         </section>
      </A_Motif>
      <Dispositif>
         <section id="D000000000">
            <para style="41DispositifIntroduction" id="D150000000">Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:</para>
            <para style="30Dispositifalinea" id="D150000001">
               <emphasis role="bold" id="D400000000">Savienības tiesības un it īpaši LES 4. panta 3. punkts un Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 2. un 22. pants, kā arī tiesību normas valsts atbalsta jomā ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā tas, ka pievienotās vērtības nodokļa parādi tiek atzīti par nepiedzenamiem atbilstoši tādam valsts tiesiskajam regulējumam kā pamatlietā, ar kuru ir paredzēta procedūra parādu atlaišanai un atbilstoši kurai tiesa, ievērojot zināmus nosacījumus, var atzīt par nepiedzenamiem fiziskas personas parādus, kas nav atmaksāti šai personai piemērotās maksātnespējas procedūras noslēgumā.</emphasis>
            </para>
         </section>
      </Dispositif>
      <A_Signatures>
         <section id="D000000001">
<para style="77Signatures" id="D150000002">[Paraksti]</para>

</section>
      </A_Signatures>
   </Affaire>
</A_Doc_Ref>