<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.10-->
  <head>
    <title>2024-04-202404C125202203010-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0301-22-202403157-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="4/06/2024 16:34:34" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="wSABzFMJmXK5kMqfiEJfcxMzMDF9K3QEcyPJpKQBYLVNUiHypgXNuOClDxfL4RrjliEbYGUjxLbhA9p0MKuni6mdXOyBvs82Ai+sM+K0d4E9rRgV2SxaoBVxzO80t2NufKUUonlz9NESXFhbxTvs3e69ZKiqqO5cowWijYM15vo=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0301" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 17-04-24 12:39:25" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="04d93d0976444b85aaa9c86df598ea7a" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0301" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 25.4.2024 – Lieta C‑301/22</div>
      <div id="rId21" style="default">Sweetman</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2024. gada 25. aprīlī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 2000/60/EK – Sistēma Eiropas Savienības rīcībai ūdens resursu politikas jomā – 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Vides aizsardzības mērķi attiecībā uz virszemes ūdeņiem – Dalībvalstu pienākums aizliegt jebkuru projektu, kas rada vai varētu radīt negatīvu ietekmi uz virszemes ūdens objekta stāvokli – 5. pants un II pielikums – Virszemes ūdenstilpju tipu raksturojums – 8. pants un V pielikums – Virszemes ūdeņu stāvokļa klasificēšana – 11. pants – Pasākumu programma – Projekts par ūdens ieguvi no ezera, kura platība ir mazāka par 0,5 km²
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑301/22
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko High Court (Augstā tiesa, Īrija) iesniegusi ar 2022. gada 26. janvāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 3. maijā, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      Peter Sweetman
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      An Bord Pleanála,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      Ireland and the Attorney General,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      piedaloties:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      Bradán Beo Teoranta,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      Galway City Council,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      Environmental Protection Agency.
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-14" title="page-1">
      TIESA (otrā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Prehala [A. Prechal], tiesneši F. Biltšens [F. Biltgen], N. Vāls [N. Wahl], J. Pasers [J. Passer] (referents) un M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: A. Rants [A. Rantos],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Peter Sweetman vārdā – J. Devlin, SC, B. Harrington, solicitor, un M. Heavey, barrister,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">An Bord Pleanála vārdā – J. Moore, solicitor, R. Mulcahy, SC, un F. Valentine, SC,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrijas vārdā – M. Browne, A. Joyce, D. O’Reilly un M. Tierney, pārstāvji, kuriem palīdz J. Doherty, SC, E. Egan McGrath, SC, G. Gilmore, BL, un A. McBride, SC,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas valdības vārdā – B. Travard, J.‑L. Carré un W. Zemamta, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un M. S. Gijzen, pārstāves,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – L. Armati un E. Sanfrutos Cano, pārstāves,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2023. gada 21. septembra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-29" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV 2000, L 327, 1. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Peter Sweetman, no vienas puses, un An Bord Pleanála (Teritorijas plānošanas aģentūra, Īrija; turpmāk tekstā – “aģentūra”), kā arī Ireland (Īrija) un Attorney General (ģenerālprokurors, Īrija), no otras puses, par labiekārtošanas projektu, kura mērķis ir nodrošināt ezera saldūdens ieguvi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2000/60 25., 33., 34. un 36. apsvērums ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-35" title="page-1">
      “(25) Jānosaka kopējas ūdens stāvokļa definīcijas, ņemot vērā tā kvalitāti, un, ja tas vajadzīgs vides aizsardzības nolūkā, ņemot vērā arī tā kvantitāti. Jānosaka vides aizsardzības mērķi, lai nodrošinātu to, ka visā Kopienā ir panākts labs virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvoklis un ka Kopienas līmenī tiek novērsta ūdens resursu bojāšanās.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-36" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-1">
      (33) Mērķis panākt labu ūdens resursu stāvokli ir jāsasniedz katrā upes baseinā, saskaņojot pasākumus attiecībā uz tiem virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem, kas pieder vienai ekoloģiskai, hidroloģiskai un hidroģeoloģiskai sistēmai.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-1">
      (34) Lai aizsargātu vidi, vajadzīga lielāka kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu integrācija gan virszemes ūdeņiem, gan gruntsūdeņiem, ņemot vērā ūdens dabiskā plūduma apstākļus hidroloģiskajā ciklā.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-1">
      (36) Ir jāveic upes baseina raksturlielumu un cilvēku darbības ietekmes analīze, kā arī ūdens resursu izmantošanas ekonomiska analīze. Dalībvalstīm sistemātiski un salīdzināmā veidā jāapseko ūdens resursu stāvokļa attīstība visā Kopienas teritorijā. Šī informācija ir vajadzīga, lai nodrošinātu dalībvalstīm pienācīgu pamatu tādu pasākumu programmu izstrādei, kuru nolūks būtu šajā direktīvā noteikto mērķu sasniegšana.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 1. pantā “Mērķis” ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-1">
      “Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzību, kas:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-43" title="page-1">
      a) novērš turpmāku ūdens ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā un nostiprina to, kā arī aizsargā sauszemes ekosistēmas un mitrzemes, kas tieši atkarīgas no ūdens ekosistēmām, ciktāl tas attiecas uz to vajadzībām pēc ūdens;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-1">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 2. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-1">
      “Šajā direktīvā izmanto turpmāk minētās definīcijas:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-1">
      “1) “Virszemes ūdeņi” ir iekšējie ūdeņi, izņemot gruntsūdeņus, pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz to ķīmisko stāvokli – arī teritoriālie ūdeņi.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-1">
      3) “Iekšējie ūdeņi” ir viss stāvošais vai tekošais ūdens zemes virspusē un visi gruntsūdeņi krasta virzienā no bāzes līnijas, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-50" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-1">
      5) “Ezers” ir stāvoša iekšēja virszemes ūdenstilpe.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-1">
      6) “Pārejas ūdeņi” ir virszemes ūdeņu objekti upes grīvu tuvumā, kas tuvu atrodošos piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, taču tos būtiski ietekmē saldūdens plūsmas.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-1">
      7) “Piekrastes ūdeņi” ir virszemes ūdeņi krasta virzienā no līnijas, kuras visi punkti atrodas vienu jūras jūdzi jūras virzienā no tuvākā punkta bāzes līnijā, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu, attiecīgā gadījumā sniedzoties līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-54" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-1">
      10) “Virszemes ūdens objekts” ir nošķirts un nozīmīgs virszemes ūdeņu elements, kā, piemēram, ezers, ūdenskrātuve, strauts, upe vai kanāls, vai strauta, upes vai kanāla daļa, pārejas ūdeņu vai piekrastes ūdeņu posms.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-57" title="page-1">
      17) “Virszemes ūdeņu stāvoklis” ir vispārējs virszemes ūdens objekta stāvokļa formulējums, ko nosaka pēc tā sliktākajiem ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-58" title="page-1">
      18) “Labs virszemes ūdeņu stāvoklis” ir stāvoklis, kādu virszemes ūdens objekts sasniedz tad, kad gan tā ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, gan ķīmiskās kvalitātes rādītāji ir vismaz “labi”.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-1">
      21) “Ekoloģiskais stāvoklis” ir ar virszemes ūdeņiem saistīto un saskaņā ar V pielikumu klasificēto ūdens ekosistēmu struktūras un darbības kvalitātes formulējums.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-1">
      22) “Labs ekoloģiskais stāvoklis” ir virszemes ūdens objekta stāvoklis, kas šādi klasificēts saskaņā ar V pielikumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tās pašas direktīvas 4. pantā “Vides aizsardzības mērķi” ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-1">
      “1. Ieviešot praksē pasākumu programmas, kas precizētas upju baseinu apsaimniekošanas plānos:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-65" title="page-1">
      a) attiecībā uz virszemes ūdeņiem
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-66" title="page-1">
      i) dalībvalstis īsteno vajadzīgos pasākumus, lai novērstu visu virszemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos, ievērojot 6. un 7. punktu un neierobežojot 8. punktu;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-67" title="page-1">
      ii) dalībvalstis aizsargā, stiprina un atjauno visus virszemes ūdens objektus, ievērojot iii) apakšpunktu attiecībā uz stipri pārveidotiem ūdens objektiem, nolūkā panākt labu virszemes ūdeņu stāvokli vēlākais 15 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, saskaņā ar V pielikumā paredzētajiem noteikumiem, ievērojot saskaņā ar 4. punktu noteiktos pagarinājumus un ievērojot 5., 6. un 7. punktu, neierobežojot 8. punktu;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-68" title="page-1">
      iii) dalībvalstis aizsargā, stiprina un atjauno visus mākslīgus un stipri pārveidotos ūdens objektus, nolūkā panākt labu ekoloģisko potenciālu un labus virszemes ūdeņu ķīmiskos rādītājus vēlākais 15 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, saskaņā ar V pielikumā paredzētajiem noteikumiem, ievērojot saskaņā ar 4. punktu noteiktos pagarinājumus un ievērojot 5., 6. un 7. punktu, neierobežojot 8. punktu;
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-69" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-71" title="page-1">
      7. Dalībvalstis nepārkāpj šo direktīvu, ja:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">labs gruntsūdeņu stāvoklis, labi ekoloģiskās kvalitātes rādītāji vai, vajadzības gadījumā, labs ekoloģiskais potenciāls nav sasniegts, vai virszemes ūdenstilpes vai gruntsūdens tilpes stāvokļa pasliktināšanās nav novērsta jaunu virszemes ūdenstilpes fizikālo īpašību pārveidojumu vai gruntsūdens tilpju līmeņa izmaiņu rezultātā, vai</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">virszemes ūdenstilpes stāvokļa pasliktināšanās no izcila uz labu nav novērsta noturīgu, cilvēku veiktu darbību rezultātā,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-74" title="page-1">
      un ir izpildīti visi šie nosacījumi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-75" title="page-1">
      a) ir veikti visi piemērotie pasākumi, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ūdenstilpes stāvokli;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-76" title="page-1">
      b) šādu pārveidojumu vai izmaiņu iemesli ir īpaši izklāstīti un izskaidroti upes baseina apsaimniekošanas plānā, kas paredzēts 13. pantā, un mērķus pārskata reizi sešos gados;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-77" title="page-1">
      c) minēto pārveidojumu vai izmaiņu iemesls ir sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, un/vai labums, kādu vide un sabiedrība iegūst, sasniedzot 1. punktā izklāstītos mērķus, ir mazāks nekā jauno pārveidojumu vai izmaiņu dotais labums cilvēku veselībai, cilvēku drošības saglabāšanai vai noturīgai attīstībai; un
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-78" title="page-1">
      d) noderīgos mērķus, kuriem kalpo ūdenstilpes pārveidojumi vai izmaiņas, tehnisku īstenošanas iespēju vai nesamērīgu izdevumu dēļ nav iespējams pienācīgi sasniegt ar citiem līdzekļiem, kas būtu ievērojami labāka iespēja no vides aizsardzības viedokļa.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-1">
      8. Piemērojot 3., 4., 5., 6. un 7. punktu, dalībvalsts nodrošina to, ka šī piemērošana pastāvīgi neizslēdz vai nekavē šīs direktīvas mērķu sasniegšanu citās ūdenstilpēs tajā pašā upju baseinu apgabalā un ir saskaņota ar citu Kopienas vides aizsardzības tiesību aktu īstenošanu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-80" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2000/60 5. panta “Upju baseinu apgabala īpašības, cilvēku darbības ietekmes uz vidi pārskats un ūdens izmantošanas ekonomiskā analīze” 1. punktā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-82" title="page-1">
      “Visas dalībvalstis nodrošina, ka katram upju baseinu apgabalam vai starptautiska upju baseina apgabala daļai, kas atrodas tās teritorijā:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">to īpašību analīze,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">cilvēku darbības ietekmes uz virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli pārskats, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ūdens izmantošanas ekonomiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-86" title="page-1">
      tiek veikta saskaņā ar II un III pielikumā izklāstītajām specifikācijām un to pabeidz vismaz četrus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2000/60 8. pantu “Virszemes ūdeņu stāvokļa, gruntsūdeņu stāvokļa un aizsargāto apgabalu monitorings”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-88" title="page-1">
      “1. Dalībvalstis nodrošina ūdens resursu stāvokļa monitoringa programmu izveidi, lai izveidotu saskaņotu un visaptverošu ūdens resursu stāvokļa pārskatu katrā upju baseinu apgabalā:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">virszemes ūdeņiem šādas programmas attiecas uz:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-90" title="page-1">
      i) tecējuma ātruma apjomu un līmeni, ciktāl tas ir saistīts ar ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem un ekoloģisko potenciālu; un
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-91" title="page-1">
      ii) ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem un ekoloģisko potenciālu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-92" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-93" title="page-1">
      2. Šīs programmas darbojas ne ilgāk kā sešus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ja vien attiecīgajos tiesību aktos nav noteikts citādi. Šāds monitorings ir saskaņā ar V pielikuma prasībām.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-94" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 11. pantā “Pasākumu programma” ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-96" title="page-1">
      “1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka katrā upju baseinu apgabalā vai starptautiska upju baseina daļā, kas atrodas tās teritorijā, ņemot vērā 5. pantā paredzētās analīzes rezultātus, tiek īstenota pasākumu programma, lai sasniegtu 4. pantā noteiktos mērķus. Šādās pasākumu programmās var atsaukties uz pasākumiem, kas izriet no valstu līmenī pieņemtiem tiesību aktiem un attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju. Attiecīgā gadījumā dalībvalsts var pieņemt pasākumus, kas piemērojami visiem upju baseinu apgabaliem un/vai starptautisku upju baseinu daļām, kas atrodas to teritorijā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-97" title="page-1">
      2. Visas pasākumu programmas ietver pamatpasākumus, kas precizēti 3. punktā, un vajadzības gadījumā papildpasākumus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-98" title="page-1">
      3. Pamatpasākumi ir izpildāmo prasību minimums, un tie ir šādi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-99" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-100" title="page-1">
      c) pasākumi, ko veic, lai sekmētu lietderīgu un noturīgu ūdens resursu izmantošanu, lai izvairītos no kavēkļiem 4. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-101" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-102" title="page-1">
      e) virszemes saldūdens un gruntsūdeņu ieguves, kā arī virszemes saldūdens uzkrāšanas kontroles pasākumi, tostarp ūdens ieguves reģistra vai reģistru izveide, un attiecībā uz ieguvi un uzkrāšanu iepriekšējas atļaujas ieviešana. Šīs kontroles periodiski pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina. Dalībvalstis var no šīm kontrolēm atbrīvot tādu ieguvi vai uzkrāšanu, kam nav ievērojamas ietekmes uz ūdens resursu stāvokli;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-103" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-104" title="page-1">
      4. Papildpasākumi ir tie pasākumi, ko izstrādā un īsteno papildus pamatpasākumiem, lai sasniegtu mērķus, kuri izvirzīti, ievērojot 4. pantu. VI pielikuma B daļā ir iekļauts šādu pasākumu neizsmeļošs saraksts.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-105" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2000/60 II pielikumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-107" title="page-1">
      “1. Virszemes ūdeņi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-108" title="page-1">
      1.1. Virszemes ūdenstilpju tipu raksturojums
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-109" title="page-1">
      Dalībvalstis identificē virszemes ūdenstilpju izvietojumu un robežas un veic visu šādu ūdenstilpju sākotnējo raksturojumu saskaņā ar šādu metodoloģiju. Dalībvalstis var sagrupēt virszemes ūdenstilpes šā sākotnējā raksturojuma sakarā.
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-110" title="page-1">
      i) Upes baseina apgabala virszemes ūdenstilpes definē kā tilpes, kas attiecināmas uz kādu no še turpmāk nosauktajām virszemes ūdeņu kategorijām: upes, ezeri, pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņi, vai kā mākslīgi virszemes ūdens objekti, vai stipri pārveidoti virszemes ūdens objekti.
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-111" title="page-1">
      ii) Katrā virszemes ūdeņu kategorijā, attiecīgās virszemes ūdenstilpes, kas atrodas upes baseina apgabalā, diferencē saskaņā ar tipu. Šos tipus nosaka, izmantojot “A sistēmu” vai “B sistēmu”, kā noteikts 1.2. punktā.
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-112" title="page-1">
      iii) Ja izmanto A sistēmu, virszemes ūdenstilpes upes baseina apgabalā vispirms diferencē atbilstoši attiecīgajiem ekoreģioniem saskaņā ar 1.2. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas norādīti attiecīgā kartē XI pielikumā. Katrā ekoreģionā esošās ūdenstilpes pēc tam diferencē atbilstoši virszemes ūdenstilpju tipiem saskaņā ar tiem raksturlielumiem, kas norādīti tabulās A sistēmai.
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-113" title="page-1">
      iv) Ja izmanto B sistēmu, dalībvalstīm ir jāpanāk vismaz tā pati diferenciācijas pakāpe, kāda tiktu sasniegta, izmantojot A sistēmu. Attiecīgi upes baseina apgabalā esošās virszemes ūdenstilpes diferencē pēc to tipiem, izmantojot obligātos raksturlielumus un tādu izvēles raksturlielumu vai raksturlielumu kombināciju vērtības, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu tipam raksturīgu bioloģisko atskaites apstākļu ticamu iegūšanu.
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-114" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-115" title="page-1">
      1.2. Ekoreģioni un virszemes ūdenstilpju tipi
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-116" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-117" title="page-1">
      1.2.2. Ezeri
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-118" title="page-1">
      A sistēma
    </p>
    <table>
      <tbody>
        <tr class="table">
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-119" title="page-1">
              Noteiktā tipoloģija
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-120" title="page-1">
              Raksturlielumi
            </p>
          </td>
        </tr>
        <tr class="table">
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-121" title="page-1">
              Ekoreģions
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-122" title="page-1">
              Ekoreģioni, kas norādīti XI pielikuma A kartē
            </p>
          </td>
        </tr>
        <tr class="table">
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-123" title="page-1">
              Tips
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-124" title="page-1">
              Augstuma tipoloģija
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-125" title="page-1">
              augsts: &gt; 800 m
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-126" title="page-1">
              vidēji augsts: 200 līdz 800 m
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-127" title="page-1">
              zems: &lt; 200 m
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-128" title="page-1">
              Dziļuma tipoloģija, pamatojoties uz vidējo dziļumu
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-129" title="page-1">
              &lt; 3 m
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-130" title="page-1">
              3 līdz 15 m
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-131" title="page-1">
              &gt; 15 m
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-132" title="page-1">
              Lieluma tipoloģija, pamatojoties uz sateces baseinu
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-133" title="page-1">
              0,5 līdz 1 km2
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-134" title="page-1">
              1 līdz 10 km2
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-135" title="page-1">
              10 līdz 100 km2
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-136" title="page-1">
              &gt; 100 km2
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-137" title="page-1">
              ģeoloģija
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-138" title="page-1">
              kaļķaina
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-139" title="page-1">
              silicītu
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-140" title="page-1">
              organiska
            </p>
          </td>
        </tr>
      </tbody>
    </table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-141" title="page-1">
      
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-142" title="page-1">
      B sistēma
    </p>
    <table>
      <tbody>
        <tr class="table">
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-143" title="page-1">
              Alternatīvs raksturojums
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-144" title="page-1">
              Fizikālie un ķīmiskie faktori, kas nosaka ezera raksturlielumus un līdz ar to populāciju struktūru un sastāvu
            </p>
          </td>
        </tr>
        <tr class="table">
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-145" title="page-1">
              Obligātie faktori
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-146" title="page-1">
              augstums
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-147" title="page-1">
              platums
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-148" title="page-1">
              garums
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-149" title="page-1">
              dziļums
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-150" title="page-1">
              ģeoloģija
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-151" title="page-1">
              lielums
            </p>
          </td>
        </tr>
        <tr class="table">
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-152" title="page-1">
              Izvēles faktori
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-153" title="page-1">
              vidējais ūdens dziļums
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-154" title="page-1">
              ezera forma
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-155" title="page-1">
              ūdens apmaiņas periods
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-156" title="page-1">
              vidējā gaisa temperatūra
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-157" title="page-1">
              gaisa temperatūras amplitūda
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-158" title="page-1">
              sajaukšanās raksturlielumi (piemēram, monomiktiski, dimiktiski, polimiktiski)
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-159" title="page-1">
              skābju neitralizēšanas spēja
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-160" title="page-1">
              mineralizācijas raksturs
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-161" title="page-1">
              vidējais substrāta sastāvs
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-162" title="page-1">
              ūdenslīmeņa svārstības
            </p>
          </td>
        </tr>
      </tbody>
    </table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-163" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-164" title="page-1">
      1.3. Tipam raksturīgu atskaites nosacījumu noteikšana virszemes ūdenstilpju tipiem
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-165" title="page-1">
      i) Katram virszemes ūdenstilpes tipam, ko raksturo saskaņā ar 1.1. punktu, tipam raksturīgos hidromorfoloģiskos un fizikālķīmiskos nosacījumus nosaka, ņemot vērā hidromorfoloģiskās un fizikālķīmiskās kvalitātes faktorus, kas precizēti V pielikuma 1.1. punktā tādam virszemes ūdenskrātuves tipam, kuru raksturo augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, kā noteikts attiecīgā tabulā V pielikuma 1.2. punktā. Tipam raksturīgos bioloģiskos atskaites nosacījumus nosaka, ņemot vērā bioloģiskās kvalitātes faktorus, kas precizēti V pielikuma 1.1. punktā tādam virszemes ūdenskrātuves tipam, kuru raksturo augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, kā noteikts attiecīgā tabulā V pielikuma 1.2. punktā.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-166" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-167" title="page-1">
      1.5. Ietekmes novērtējums
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-168" title="page-1">
      Dalībvalstis veic novērtējumu virszemes ūdenstilpju stāvokļa jutībai attiecībā uz iepriekš identificētajiem spiedieniem.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-169" title="page-1">
      Dalībvalstis izmanto iepriekš minēto informāciju un jebkādu citu atbilstošu informāciju, tostarp esošos vides monitoringa datus, lai veiktu novērtējumu iespējamībai, ka virszemes ūdenstilpes upju baseinu apgabalā nespēs sasniegt vides kvalitātes mērķus, kas noteikti tilpēm saskaņā ar 4. pantu. Dalībvalstis var izmantot modelēšanas paņēmienus, lai palīdzētu veikt šādu novērtējumu.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-170" title="page-1">
      Tām ūdenstilpēm, kuras identificē kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās neatbilst vides kvalitātes rādītājiem, vajadzības gadījumā veic turpmāku raksturojumu, lai optimizētu gan 8. pantā noteikto monitoringa programmu, gan 11. pantā noteikto pasākumu programmu sastādīšanu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-171" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2000/60 V pielikuma 1. daļā, kurā ir ietverti noteikumi par virszemes ūdeņu stāvokļa klasifikāciju un monitoringu, ir precizēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-173" title="page-1">
      “[..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-174" title="page-1">
      1.2. Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikāciju normatīvās definīcijas
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-175" title="page-1">
      1.2. tabula Vispārēja definīcija upēm, ezeriem, pārejas ūdeņiem un piekrastes ūdeņiem
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-176" title="page-1">
      Še turpmāk ir dotas ekoloģiskās kvalitātes vispārīga definīcija. Klasifikācijas nolūkiem ekoloģiskā stāvokļa kvalitātes faktori katrai virszemes ūdeņu kategorijai ir tie, kas izklāstīti 1.2.1. līdz 1.2.4. tabulā turpmāk.
    </p>
    <table>
      <tbody>
        <tr class="table">
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-177" title="page-1">
              Faktors
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-178" title="page-1">
              Ļoti labi rādītāji
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-179" title="page-1">
              Labi rādītāji
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-180" title="page-1">
              Vidēji rādītāji
            </p>
          </td>
        </tr>
        <tr class="table">
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-181" title="page-1">
              Vispārēji nosacījumi
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-182" title="page-1">
              Nav antropogēnu izmaiņu vai ir ļoti nelielas virszemes ūdenstilpes tipa fizikālķīmisko un hidromorfoloģisko kvalitātes faktoru vērtību izmaiņas, salīdzinot ar tām vērtībām, kas parasti raksturo šo tipu neskartos apstākļos.
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-183" title="page-1">
              Bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtības virszemes ūdenstilpei atbilst tām vērtībām, kuras parasti saista ar šo tipu neskartos apstākļos, un neuzrāda nekādus izkropļojumus, vai arī tie ir ļoti nelieli.
            </p>
            <p class="tbl-txt" id="para-184" title="page-1">
              Šie ir tipam raksturīgie nosacījumi un kopas.
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-185" title="page-1">
              Virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtības uzrāda zemus cilvēku darbības izraisītus izkropļojuma līmeņus, kas tikai ļoti nelielā apjomā neatbilst tām vērtībām, ko parasti saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos.
            </p>
          </td>
          <td class="table" valign="top">
            <p class="tbl-txt" id="para-186" title="page-1">
              Virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtības vidēji neatbilst tām vērtībām, ko parasti saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos. Vērtības liecina par vidēju cilvēku darbības izraisītu izkropļojumu, un ūdenstilpes ir vairāk skartas nekā labu rādītāju apstākļos.
            </p>
          </td>
        </tr>
      </tbody>
    </table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-187" title="page-1">
      
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-188" title="page-1">
      Ūdens resursus, kas atbilst tiem rādītājiem, kuri ir zemāki par vidējiem, klasificē kā sliktus vai bojātus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-189" title="page-1">
      Ūdens resursus, kuros atklāj lielas virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību izmaiņas, kuru rezultātā attiecīgās bioloģiskās kopas būtiski neatbilst tām, kuras saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos, klasificē kā sliktus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-190" title="page-1">
      Ūdens resursus, kuros atklāj ļoti lielas virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību izmaiņas, kuru rezultātā nav sastopama liela daļa attiecīgo bioloģisko kopu, ko saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos, klasificē kā bojātus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-191" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-192" title="page-1">
      1.2.6. Ķīmiskās kvalitātes standartu noteikšanas procedūra dalībvalstīm
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-193" title="page-1">
      Atvasinot vides kvalitātes standartus VIII pielikuma 1. līdz 9. punktā uzskaitītajām piesārņojošajām vielām, lai aizsargātu ūdens biotu, dalībvalstis rīkojas saskaņā ar šādiem pasākumiem. Standartus var noteikt ūdenim, nogulsnēm vai biotai.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-194" title="page-1">
      Ja iespējams, attiecībā uz turpmāk norādītajiem taksoniem iegūst gan neatliekamos, gan pastāvīgi iegūstamos datus, kas ir nozīmīgi attiecīgajam ūdenstilpes tipam, kā arī visus pieejamos datus par jebkādiem citiem ūdens taksoniem. Taksonu “pamatsaraksts” ir šāds:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">aļģes un/vai makrofīti,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">dafnijas vai organismi, kas raksturīgi sāļiem ūdeņiem,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">zivis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-198" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-199" title="page-1">
      1.3. Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitorings
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-200" title="page-1">
      Virszemes ūdeņu monitoringa tīklu izveido saskaņā ar 8. panta prasībām. Monitoringa tīklu izveido tādu, lai tas nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu ekoloģiskās kvalitātes un ķīmiskās kvalitātes rādītāju pārskatu katrā upes baseinā un ļautu klasificēt ūdenstilpes piecās kategorijās, kas atbilst 1.2. punktā dotajām normatīvajām definīcijām. Dalībvalstis upes baseina [upju baseinu apgabalu] apsaimniekošanas plānā iekļauj karti vai kartes, kurās atspoguļots virszemes ūdeņu monitoringa tīkls.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-201" title="page-1">
      Pamatojoties uz raksturojumu un ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar 5. pantu un II pielikumu, dalībvalstis katram laika posmam, uz kuru attiecas upes baseina [upju baseinu apgabalu] apsaimniekošanas plāns, izveido uzraudzības monitoringa programmu un operatīvā monitoringa programmu. Dalībvalstīm, iespējams, dažos gadījumos ir jāizveido izziņas monitoringa programmas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-202" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas VI pielikuma B daļā ir sniegts neizsmeļošs saraksts ar papildpasākumiem, ko dalībvalstis katrā upju baseinu apgabalā var pēc izvēles pieņemt kā minētās direktīvas 11. panta 4. punktā paredzētās pasākumu programmas daļu. Starp šiem pasākumiem viii) apakšpunktā ir minēti “ieguves kontroles pasākumi”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās valsts tiesību normas, kuru mērķis ir ieviest Direktīvu 2000/60, ir ietvertas European Communities (Water Policy) Regulations 2003 (2003. gada Eiropas Kopienu noteikumi (par ūdens politiku); 2003. gada S.I. Nr. 722) un European Union (Water Policy) Regulations 2014 (2014. gada Eiropas Savienības noteikumi (par ūdens politiku); 2014. gada S.I. Nr. 350).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta attiecas uz lūgumu izsniegt atļauju labiekārtošanas projektam, kura mērķis ir atļauja iegūt no ezera Loch an Mhuilinn, privāta bezplūdu iekšējā ezera 0,083 km² platībā, kas atrodas Gorumnas salā Golvejas [Galway] grāfistē (Īrija), izmantojot cauruļvadu, maksimāli 4680 m³ saldūdens nedēļā, četras stundas dienā, ilgākais četras dienas nedēļā, līdz 22 nedēļām gadā no maija līdz septembrim. Iegūtais saldūdens pēc tā pārvietošanas uz četrām vietām, kuras apsaimnieko Īrijas sabiedrība Bradán Beo Teoranta, Kilkierānas līcī Golvejas grāfistē, bija paredzēts, lai tajā ielaistu slimus lašus nolūkā tos atbrīvot no amēbiskās žaunu slimības un jūras utīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">P. Sweetman cēla prasību High Court (Augstā tiesa, Īrija), kas ir iesniedzējtiesa šajā lietā, par aģentūras 2018. gada 20. jūlija lēmumu, ar kuru ir piešķirta lūgtā atļauja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2021. gada 15. janvāra spriedumu minētā tiesa atcēla šo lēmumu, nospriežot, ka tajā nav ievērotas Direktīvas 2000/60 prasības. Konkrēti, šajā ziņā High Court (Augstā tiesa) uzskata, ka Environmental Protection Agency (Vides aizsardzības aģentūra, Īrija; turpmāk tekstā – “EPA”) esot bijis jāklasificē ezers Loch an Mhuilinn par esošu īpašā stāvoklī, pēc tam, kad tika veikts precīzs novērtējums un monitorings, kā tas bija prasīts arī šajā direktīvā un Īrijas tiesību aktos, ar kuriem tā tika īstenota. Ņemot vērā to, ka EPA nav veikusi šādu klasifikāciju, šī tiesa secināja, ka aģentūrai nebija iespējams novērtēt, vai ierosinātie darbi atbilst Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šī sprieduma pasludināšanas Bradán Beo Teoranta lūdza EPA atzinumu. 2021. gada 28. janvāra vēstulē EPA izklāstīja savu interpretāciju, saskaņā ar kuru attiecībā uz ezeriem Direktīvā 2000/60 ir paredzēts, ka kā ūdenstilpes ir jāidentificē tikai tie, kuru platība pārsniedz 0,5 km² un uz kuriem attiecas šī direktīva. Attiecībā uz ezeriem, kuru platība ir mazāka par šo robežvērtību, dalībvalstis var nolemt tos iekļaut kā ūdenstilpes, uz kurām attiecas minētā direktīva, ja tie ir nozīmīgi šīs direktīvas mērķu un noteikumu kontekstā. Saskaņā ar šiem principiem visi ezeri, kas lielāki par 0,5 km2, un mazāki ezeri aizsargājamās teritorijās (īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai teritorijās, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei) Īrijā tika identificēti kā ūdens objekti, uz kuriem attiecas Direktīva 2000/60. Savukārt Loch an Mhuilin nav identificēts kā ūdens objekts, uz kuru attiecas šī direktīva, jo tas neatbilst kritērijiem attiecībā uz platību vai atrašanos aizsargājamā teritorijā, un tāpēc EPA tam nenosaka statusu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo EPA vēstuli, aģentūra iesniedza lūgumu lietu izskatīt atkārtoti, un iesniedzējtiesa to apmierināja, uzskatot, ka minētajā vēstulē ietvertās norādes var ietekmēt minētās lietas iznākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">High Court (Augstā tiesa) uzskata, ka, it īpaši ņemot vērā 2015. gada 1. jūlija sprieduma Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland (C‑461/13, EU:C:2015:433) apsvērumus, rodas galvenais jautājums par Direktīvas 2000/60 interpretāciju, proti, vai ir nepieciešams, lai visiem ūdens objektiem neatkarīgi no to lieluma tiktu analizētas to īpašības, kā arī to stāvoklis tiktu klasificēts atbilstoši šai direktīvai, tādējādi, ka saistībā ar lūgumu izsniegt atļauju labiekārtošanai, kas ietekmē virszemes ūdens objektu, tiesa var novērtēt piedāvāto labiekārtošanu, atsaucoties uz virszemes ūdeņu “pasliktināšanās” un “laba stāvokļa” jēdzieniem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos High Court (Augstā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C29Marge0doubleretrait" id="para-214" title="page-1">
      “1) a) Vai dalībvalstīm ir jāraksturo un pēc tam jāklasificē visas ūdenstilpes neatkarīgi no to lieluma, un, jo īpaši, vai ir prasība raksturot un klasificēt visus ezerus, kuru topoloģiskā platība ir mazāka par 0,5 km2?
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-215" title="page-1">
      b) Cik lielā mērā atšķiras stāvoklis attiecībā uz aizsargājamā teritorijā esošām ūdenstilpēm, ja vispār atšķiras?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-216" title="page-1">
      2) Ja atbilde uz 1. jautājuma a) punktu ir apstiprinoša, vai kompetentā iestāde attīstības ieceru saskaņošanas nolūkā var piešķirt apsaimniekošanas atļauju projektam, kas var ietekmēt ūdenstilpi, pirms tā ir kategorizēta un klasificēta?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-217" title="page-1">
      3) Ja atbilde uz 1. jautājuma a) punktu ir noliedzoša, kādi ir kompetentās iestādes pienākumi, kad tā lemj par tādu pieteikumu attīstības atļaujas saņemšanai, kurš potenciāli ietekmē ūdenstilpi, kas nav raksturota un/vai klasificēta?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūras ietvaros Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai uzdotie jautājumi (spriedums, 2021. gada 6. oktobris, W.Ż. (Augstākās tiesas Ārkārtas kontroles un publisko lietu palāta – Iecelšana), C‑487/19, EU:C:2021:798, 68. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā, pirmkārt, lai gan pirmajā jautājumā ir vispārīga atsauce uz “ūdenstilpēm”, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un turklāt no šī jautājuma a) punktā esoša precizējuma izriet, ka pamatlieta attiecas uz virszemes ūdens objektu, precīzāk, ezeru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, lai gan pirmā jautājuma b) punkts attiecas uz ūdens objektiem aizsargājamā zonā, iesniedzējtiesa, atbildot uz Tiesas rakstveida jautājumu, ir precizējusi, ka ezers, par kuru ir runa pamatlietā, neatrodas šādā teritorijā, bet patiesībā tas ir savienots ar īpaši aizsargājamo teritoriju Kilkierānas līča un salu īpaši aizsargājamā teritorijā ar tiešu starpdalīgo savienojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, treškārt, lai gan pirmajā jautājumā nav identificētas Savienības tiesību normas, kuru interpretācija tiek lūgta, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā arī no darbības vārdiem “raksturot” un “klasificēt”, kurus iesniedzējtiesa lieto šajā jautājumā, izriet, ka ar šo jautājumu tā būtībā skar pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 2000/60 5. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā un 8. pantā, lasot tos kopsakarā ar tās II un V pielikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2000/60 5. panta 1. punkta pirmais ievilkums un 8. pants, lasot tos kopsakarā ar šīs direktīvas II un V pielikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka uz ezeru, kura platība ir mazāka par 0,5 km², attiecas, pirmkārt, pienākums katram upju baseinu apgabalam veikt tā īpašību analīzi un, otrkārt, pienākums izveidot ūdens resursu stāvokļa monitoringa programmas, lai sastādītu saskaņotu un visaptverošu ūdens resursu stāvokļa pārskatu katrā upju baseinu apgabalā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir jāatgādina, ka, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis īsteno Savienības likumdevēja izvirzītos kvalitatīvos mērķus, proti, virszemes ūdeņu labu kvantitatīvo un ķīmisko rādītāju saglabāšanu vai atjaunošanu, Direktīvā 2000/60 ir paredzēta virkne noteikumu, tostarp 5. un 8. pants, kā arī II un V pielikums, kuros ir noteikts sīki regulēts, komplekss vairāku stadiju process, lai dalībvalstis varētu ieviest vajadzīgos pasākumus atkarībā no to teritorijās identificēto ūdenstilpju specifiskajām iezīmēm un raksturīpašībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 24. jūnijs, Komisija/Spānija (Donjanas dabas teritorijas noplicināšanās), C‑559/19, EU:C:2021:512, 41. un 42. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, runājot par Direktīvas 2000/60 5. pantu, šajā tiesību normā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt tostarp, lai tiktu veikta katra upju baseinu apgabala īpašību analīze saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2000/60 II pielikuma 1.1. punktu, lai sniegtu šīs direktīvas 5. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto virszemes ūdenstilpju tipu raksturojumu, dalībvalstis vispirms identificē virszemes ūdenstilpju izvietojumu un robežas, tad upes baseina apgabala virszemes ūdenstilpes definē kā tilpes, kas attiecināmas uz kādu no turpmāk nosauktajām virszemes ūdeņu kategorijām (upes, ezeri, pārejas ūdeņi, piekrastes ūdeņi), vai kā mākslīgus virszemes ūdens objektus, vai stipri pārveidotus virszemes ūdens objektus, un, visbeidzot, katrai virszemes ūdeņu kategorijai attiecīgās virszemes ūdenstilpes, kas atrodas upes baseina apgabalā, diferencē saskaņā ar tipu, kas definēts saskaņā ar kādu no šī II pielikuma 1.2. punktā definētajām sistēmām, A vai B. Pēc tam saskaņā ar šī II pielikuma 1.3. punktu ir jānosaka virszemes ūdenstilpju tipu raksturojošie atskaites nosacījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču attiecībā uz ezeriem pēc uz virsmām balstīta lieluma tipoloģijas Direktīvas 2000/60 II pielikuma 1.2.2. punktā A sistēmas nolūkam ir paredzēta tikai tipoloģija, pamatojoties uz sateces baseinu 0,5 līdz 1 km2, no 1 līdz 10 km2, no 10 līdz 100 km2 un virs 100 km2. Turklāt šī II pielikuma 1.1. punkta iv) apakšpunktā ir noteikts, ka, ja tiek izmantota B sistēma, dalībvalstīm jāpanāk vismaz tāda pati detalizācijas pakāpe kā A sistēmā, kas ļauj dalībvalstīm, kuras izvēlas B sistēmu, kā obligātu lieluma raksturojuma koeficientu minētā pielikuma 1.2.2. punkta izpratnē izmantot arī minimālo izmēru 0,5 km² apmērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, runājot par faktu, ko savos rakstveida apsvērumos norādījis prasītājs pamatlietā, ka Bradán Beo Teoranta hidroloģiskā priekšizpētē esot norādīts, ka attiecīgais ezers, no kura ir paredzēta ieguve, ir savienots ar vismaz septiņiem citiem ezeriem, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/60 2. panta 5. punktu ezers nozīmē stāvošu iekšējo virszemes ūdens objektu un ka iesniedzējtiesa, kurai vienīgajai ir tiesības kvalificēt faktus attiecībā uz pamatlietā aplūkoto ūdens objektu, ir veikusi šādu kvalifikāciju. Turklāt ir jānorāda, kā ģenerāladvokāts to ir darījis secinājumu 17. zemsvītras piezīmē, ka, lai gan saskaņā ar Direktīvas 2000/60 II pielikuma 1.1. punktu dalībvalstis var sagrupēt virszemes ūdenstilpes pirmā raksturojuma vajadzībām, runa ir par iespēju, nevis pienākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka Direktīvas 2000/60 II pielikuma 1.3. punktā paredzētais pienākums noteikt atskaites nosacījumus virszemes ūdenstilpju tipiem neattiecas uz ezeriem, kuru platība ir mazāka par 0,5 km², un tas tā ir neatkarīgi no tā, vai attiecīgā dalībvalsts izmanto A sistēmu vai, kā tas ir šajā gadījumā, saskaņā ar iesniedzējtiesas atbildi uz šī sprieduma 23. punktā minēto Tiesas rakstveida jautājumu – B sistēmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, runājot par Direktīvas 2000/60 8. pantu – tajā dalībvalstīm ir noteikts pienākums izveidot ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas, lai izveidotu saskaņotu un pilnīgu ūdens resursu stāvokļa pārskatu katrā upju baseinu apgabalā, un tā nosaukumā tostarp ir vispārīga atsauce uz “virszemes ūdeņiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā secinājumu 38. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts, tā kā dalībvalstīm nav jāveic ezeru, kuru platība ir mazāka par 0,5 km², raksturojums atbilstoši Direktīvas 2000/60 5. pantam un II pielikumam, no tā loģiski izriet, ka dalībvalstīm nav arī pienākuma klasificēt šādu ezeru ekoloģisko stāvokli saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu un V pielikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl nepieciešams, Direktīvas 2000/60 II un V pielikumu lasīšana kopsakarā apstiprina šo interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši, lai gan Direktīvas 2000/60 V pielikuma 1.2. punktā ir noteikta vispārēja ekoloģiskā stāvokļa definīcija upēm, ezeriem, pārejas ūdeņiem un piekrastes ūdeņiem, lai tos klasificētu, tajā ir tieša atsauce uz virszemes ūdenstilpju “tipiem”, kuri ir definēti šīs direktīvas II pielikumā, kas attiecībā uz ezeriem attiecas tikai uz tiem, kuru platība ir vismaz 0,5 km², kā tas izriet no šī sprieduma 29. punkta. Tāpat attiecībā uz procedūru, kas dalībvalstīm jāievēro, nosakot virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes standartus, minētā V pielikuma 1.2.6. punktā ir atsauce arī uz virszemes ūdenstilpju “tipiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, piemēram, no Direktīvas 2000/60 II pielikuma 1.3. punkta i) apakšpunkta izriet, ka katram virszemes ūdenstilpju tipam raksturīgie atskaites nosacījumi atbilstoši šī II pielikuma 1.1. punktam ir jānosaka tādā veidā, kas atspoguļo hidromorfoloģiskos, ķīmiskos un fizikālķīmiskos un bioloģiskos faktorus, kas norādīti šīs direktīvas V pielikuma 1.1. punktā attiecībā uz šo virszemes ūdenstilpes tipu ļoti labu ekoloģisko stāvokli, kāds tas ir definēts šī V pielikuma 1.2. punkta iekļautajā tabulā. Tāpat atbilstoši Direktīvas 2000/60 II pielikuma 1.5. punkta trešajai daļai tas ir jo īpaši tādēļ, lai optimizētu šīs direktīvas 8. pantā prasīto monitoringa programmu izveidi, un attiecīgajā gadījumā var tikt prasīts sniegt turpmāku raksturojumu saistībā ar ūdenstilpēm, kuras ir identificētas kā tādas, par kurām pastāv risks, ka tās neatbilst vides kvalitātes mērķiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2000/60 V pielikuma 1.3. punkta otro daļu, pamatojoties uz īpašību analīzi un ietekmes novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu un II pielikumu, ir jāizveido monitoringa kontroles programma un operatīvā monitoringa programma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2000/60 5. un 8. panta, kā arī II un V pielikuma interpretāciju tādējādi, ka ne pienākums noteikt atsauces nosacījumus virszemes ūdens objektu veidiem, ne pienākums izveidot ūdeņu stāvokļa uzraudzības monitoringa programmas neattiecas uz ezeriem, kuru platība ir mazāka par 0,5 km², arī apstiprina šīs direktīvas sagatavošanas darbi. Proti, no vienas puses, priekšlikumā Padomes direktīvai, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV 1997, C 184, 20. lpp.), kas papildināts ar grozīto priekšlikumu (OV 1998, C 108, 94. lpp.), bija paredzēts pienākumus, kas ir analogi tiem, kuri šobrīd ir sīki izklāstīti minētajā II un V pielikumā, iekļaut vienā pašā V pielikumā. No otras puses, šis pats direktīvas pabeigtais priekšlikums A sistēmas ietvaros neattiecās uz ezeriem, kuru platība ir mazāka par 0,01 km², lai gan Direktīvā 2000/60, kas galu galā tika pieņemta, šajā pašā nolūkā ir paredzēta 0,5 km² robežvērtība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda robežvērtību paaugstināšana ezeriem likumdošanas procedūras laikā ir noteikti jāaplūko, ņemot vērā šī sprieduma 26. punktā atgādināto procedūras sarežģītību un faktu – kas pēc Direktīvas 2000/60 pieņemšanas norādīts Vadlīniju Nr. 2 3.5. punktā “Ūdens objektu identificēšana”, kas izstrādāts šīs direktīvas īstenošanas kopējās stratēģijas ietvaros, iesaistot Eiropas Komisiju, visas dalībvalstis, valstis, kas ir pievienošanās stadijā, Norvēģijas Karalisti un citas ieinteresētās personas un nevalstiskās organizācijas –, ka virszemes ūdeņos ietilpst liels daudzums ļoti mazu ūdenstilpju, kurām var būt milzīgs administratīvais slogs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šāda precizējuma šis konstatējums neliedz dalībvalstīm, kuras to uzskatītu par lietderīgu, ņemot vērā Direktīvas 2000/60 mērķus, saistībā ar šīs direktīvas II pielikuma 1.1. punkta iv) apakšpunktā minētās B sistēmas ieviešanu noteiktiem ezeru veidiem, kuru platība ir mazāka par 0,5 km², piemērot ar minētās direktīvas 5. un 8. panta normām un II un V pielikumu ieviestos režīmus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2000/60 5. panta 1. punkta pirmais ievilkums un 8. pants, lasot tos kopsakarā ar šīs direktīvas II un V pielikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka uz ezeru, kura platība ir mazāka par 0,5 km², neattiecas pienākums noteikt tā raksturlielumu atskaites nosacījumus, nedz arī pienākums izveidot šajās tiesību normās paredzētās ūdens stāvokļa monitoringa programmas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, kādi ir kompetentās iestādes pienākumi saskaņā ar Direktīvu 2000/60, kad tā lemj par atļaujas pieteikumu projektam, kas var ietekmēt ezeru, attiecībā uz kuru tā platības dēļ, kas ir mazāka par 0,5 km², nav izstrādāti nedz tā raksturlielumu atskaites nosacījumi, nedz arī ūdens stāvokļa monitoringa programma atbilstoši attiecīgi Direktīvas 2000/60 5. panta 1. punkta pirmajam ievilkumam un 8. pantam, lasot tos kopsakarā ar šīs direktīvas II un V pielikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jāatgādina, ka Direktīvas 2000/60 25. apsvērumā ir uzsvērts, ka ir jānosaka vides aizsardzības mērķi tādā veidā, lai nodrošinātu, ka visā Eiropas Savienībā ir panākts labs virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvoklis un ka Savienības līmenī tiek novērsta ūdeņu pasliktināšanās. Savukārt šīs direktīvas 1. panta a) punktā ir noteikts, ka tās mērķis ir nodrošināt iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzību, kas novērš turpmāku ūdens ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā un nostiprina to, kā arī aizsargā sauszemes ekosistēmas un mitrzemes, kas tieši atkarīgas no ūdens ekosistēmām. Visbeidzot, tieši minētās direktīvas 4. panta 1. punktā ir precizēti vides aizsardzības mērķi, kurus dalībvalstīm ir pienākums sasniegt (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 1. jūlijs, Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland, C‑461/13, EU:C:2015:433, 35., 36. un 38. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pēdējai minētajai tiesību normai, kuras 1. punktā ir paredzēts ieviest praksē pasākumu programmas, kas paredzētas upju baseinu apsaimniekošanas plānos, ir divi atšķirīgi, kaut arī cieši saistīti mērķi. Pirmkārt, saskaņā ar Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu dalībvalstis īsteno vajadzīgos pasākumus, lai novērstu visu virszemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos (pienākums novērst pasliktināšanos). Otrkārt, piemērojot šī 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, dalībvalstis aizsargā, stiprina un atjauno visus virszemes ūdens objektus, ievērojot šīs tiesību normas iii) punktu attiecībā uz mākslīgiem un stipri pārveidotiem ūdens objektiem, lai panāktu labu virszemes ūdeņu stāvokli vēlākais līdz 2015. gada beigām (uzlabošanas pienākums) (spriedums, 2015. gada 1. jūlijs, Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland, C‑461/13, EU:C:2015:433, 39. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā šī 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā ir atsauce uz “visiem virszemes ūdens objektiem”, ir jānorāda, ka Direktīvas 2000/60 2. panta 10. punktā “virszemes ūdens objekts” ir definēts kā “nošķirts un nozīmīgs virszemes ūdeņu elements, kā, piemēram, ezers, ūdenskrātuve, strauts, upe vai kanāls, vai strauta, upes vai kanāla daļa, pārejas ūdeņu vai piekrastes ūdeņu posms” un ka šīs direktīvas 2. panta 5. punktā “ezers” ir definēts kā “stāvoša iekšēja virszemes ūdenstilpe”, neatsaucoties ne uz kādu robežvērtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un mērķi, kas izvirzīti tiesiskajā regulējumā, kurā šī norma ir ietverta (spriedums, 2022. gada 26. aprīlis, Landespolizeidirektion Steiermark (Robežkontroles pie iekšējām robežām maksimālais ilgums), C‑368/20 un C‑369/20, EU:C:2022:298, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā attiecībā uz Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu ir jānorāda, ka, lai noteiktu šī sprieduma 45. punktā atgādināto pienākumu novērst virszemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos un uzlabošanas tvērumu, šajā tiesību normā ir atsauce arī uz minēto ūdens objektu “stāvokli”. Šis pēdējais minētais jēdziens šīs direktīvas 2. panta 17. punktā ir definēts kā “vispārējs virszemes ūdens objekta stāvokļa formulējums, ko nosaka pēc tā sliktākajiem ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem”, un “vides stāvoklis” šī 2. panta 21. punktā ir definēts kā “ar virszemes ūdeņiem saistīto un saskaņā ar V pielikumu klasificēto ūdens ekosistēmu struktūras un darbības kvalitātes formulējums”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču, kā tika norādīts šī sprieduma 35. punktā, no šī V pielikuma 1.2. tabulas “Vispārīga definīcija upēm, ezeriem, pārejas ūdeņiem un piekrastes ūdeņiem” izriet, ka ekoloģiskā stāvokļa klasifikācija ir paredzēta tikai attiecībā uz virszemes ūdenstilpju “tipiem”. Turklāt minētajā V pielikumā ir atsauce uz virszemes ūdenstilpju “tipiem”, arī tā 1.2.6. punktā paredzot procedūru, kas dalībvalstīm jāievēro, lai noteiktu ķīmiskās kvalitātes standartus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkta formulējuma, interpretējot to kontekstā, izriet, ka, tāpat kā pienākumi, kas izriet no šīs direktīvas 5. panta 1. punkta pirmā ievilkuma un 8. panta, un ievērojot šī sprieduma 30. punktā atgādināto iespēju, kas ir dalībvalstīm, sagrupēt virszemes ūdenstilpes pirmā raksturojuma vajadzībām, abi šī 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā paredzētie pienākumi neattiecas uz ezeriem, kuru platība ir mazāka par 0,5 km².</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo interpretāciju apstiprina apstāklis, ka minētais 4. pants un ar to ieviestie pienākumi iekļaujas sarežģītā procesā, kurš ir ieviests ar Direktīvu 2000/60 un ir tā beigas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā izriet no šī sprieduma 26. punktā atgādinātās judikatūras, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis īsteno Direktīvā 2000/60 izvirzītos un šīs direktīvas 4. panta 1. punktā precizētos vides aizsardzības mērķus, tajā ir paredzēta virkne normu, it īpaši minētās direktīvas 5. un 8. panta, kā arī II un V pielikuma normas, ar kurām ir izveidots sarežģīts process, kas ietver vairākus sīki reglamentētus posmus, lai ļautu dalībvalstīm īstenot vajadzīgos pasākumus atkarībā no to teritorijās identificēto ūdens objektu īpatnībām un īpašībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi ar Direktīvas 2000/60 sistēmu un it īpaši ar tajā noteiktā procesa sarežģīto raksturu nebūtu saderīgs tas, ka šīs direktīvas 4. panta 1. punktā precizēto vides mērķu saistošais raksturs attiecas arī uz virszemes ūdens objektiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar minēto direktīvu nav īstenoti un kuriem nav obligāti jāveic divi minētā procesa posmi, proti, tie, kuri ir paredzēti šīs pašas direktīvas 5. un 8. pantā un kuru pastāvēšanas iemesls tomēr ir ļaut iegūt datus, kas nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, runājot par Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minēto pienākumu novērst ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanos, Tiesa vairākas reizes ir skaidri nospriedusi, ka šis pienākums saglabā savu saistošo raksturu katrā no šīs direktīvas īstenošanas stadijām, un tas ir piemērojams jebkuram virszemes ūdenstilpes “tipam” un stāvoklim, attiecībā uz kuru ir pieņemts vai būtu bijis jāpieņem apsaimniekošanas plāns (spriedumi, 2015. gada 1. jūlijs, Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland, C‑461/13, EU:C:2015:433, 50. punkts; 2016. gada 4. maijs, Komisija/Austrija, C‑346/14, EU:C:2016:322, 64. punkts, un 2022. gada 5. maijs, Association France Nature Environnement (Īslaicīga ietekme uz virszemes ūdeni), C‑525/20, EU:C:2022:350, 25. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot to vērā, ir jāuzsver, kā to būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 59. punktā, ka, tā kā virszemes ūdeņi var būt dabiski savstarpēji saistīti, viena maza virszemes ūdens objekta kvalitāte var ietekmēt cita, lielāka ūdens elementa kvalitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm – izņemot, ja ir noteikts izņēmums – ir pienākums atteikt atļauju konkrētam projektam, ja tas var izraisīt virszemes ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanos vai ja tas apdraud virszemes ūdeņu laba stāvokļa vai šādu ūdeņu laba ekoloģiskā potenciāla un laba ķīmiskā stāvokļa sasniegšanu šajā direktīvā paredzētajā termiņā (spriedums, 2017. gada 20. decembris, Protect Natur-, Arten- und Landschaftsschutz Umweltorganisation, C‑664/15, EU:C:2017:987, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ja dalībvalsts kompetentā iestāde izvērtē atļaujas pieteikumu projektam, kas varētu ietekmēt ezeru, kura platība ir mazāka par 0,5 km², tā šo novērtējumu neierobežo līdz projekta ietekmei uz šo ezeru. Gluži pretēji, lai noteiktu, vai šis projekts var izraisīt virszemes ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanos vai apdraudēt virszemes ūdeņu laba stāvokļa vai šādu ūdeņu laba ekoloģiskā potenciāla un laba ķīmiskā stāvokļa sasniegšanu, tajā tiek ņemti vērā tie ūdens objekti, kuriem šis ezers ir saistīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei, izņemot, ja ir noteikta atkāpe, ir arī pienākums atteikt atļauju konkrētam projektam, kas – ņemot vērā tā ietekmi uz ezeru, kura platība ir mazāka par 0,5 km², kurš, ņemot vērā tā platību, kas ir mazāka par 0,5 km², nav bijis pakļauts pienākumam sniegt raksturojumu atbilstoši Direktīvas 2000/60 5. pantam un II pielikumam un attiecībā uz kuru ūdens stāvokļa monitoringa programma šī paša iemesla dēļ nav tikusi izveidota, piemērojot šīs direktīvas 8. pantu un V pielikumu – var izraisīt cita virszemes ūdens objekta, kuru šī dalībvalsts ir identificējusi kā ūdens objekta “tipu”, stāvokļa pasliktināšanos vai apdraud virszemes ūdeņu laba stāvokļa vai cita virszemes ūdens objekta laba ekoloģiskā potenciāla un laba ķīmiskā stāvokļa sasniegšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā it īpaši ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/60 4. panta 8. punktu, lai tostarp piemērotu šī 4. panta 7. punktu, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šī piemērošana nekavē vai neapdraud šīs direktīvas mērķu sasniegšanu citās ūdenstilpēs tajā pašā upju baseinu apgabalā un ir saskaņota ar citu Savienības tiesību aktu īstenošanu vides jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā iesniedzējtiesa, atbildot uz Tiesas rakstveida jautājumu, ir precizējusi, ka ezers, par kuru ir runa pamatlietā, ir saistīts ar īpaši aizsargājamo teritoriju Kilkierānas līcī un salās ar tiešu starpdalīgo savienojumu. Turklāt prasītājs pamatlietā savos rakstveida apsvērumos norāda, ka no Bradán Beo Teoranta hidroloģiskās priekšizpētes, kas veikta 2017. gada jūlijā, izriet, ka šis ezers ir savstarpēji saistīts ar citiem ezeriem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesai būs jāpārbauda, vai Īrija šos citus ezerus vai, attiecīgā gadījumā, piekrastes ūdeņu daļu ir identificējusi kā virszemes ūdens objektu “tipus” un, ja tas tā ir, vai attiecīgā projekta īstenošana pamatlietā var ietekmēt šos virszemes ūdens objektus vai, attiecīgā gadījumā, – cita virszemes ūdens objekta stāvokli, kas ir vai būtu bijis jāidentificē kā virszemes ūdens objekta “tips”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt iesniedzējtiesai būs arī jāpārbauda, vai pamatlietā aplūkojamā attiecīgā projekta īstenošana ir saderīga ar pasākumiem, kas īstenoti atbilstoši programmai, kura saskaņā ar Direktīvas 2000/60 11. pantu izstrādāta attiecīgajam upju baseinu apgabalam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, lai gan saskaņā ar šī 11. panta 1. punktu šādā pasākumu programmā “ņem vērā [Direktīvas 2000/60] 5. pantā paredzētās analīzes rezultātus”, no tās 11. panta formulējuma izriet, ka pasākumu programmas piemērojamība neaprobežojas tikai ar virszemes ūdens objektu “tipiem”, kas ir raksturoti, īstenojot minēto 5. pantu un šīs direktīvas II pielikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši saskaņā ar Direktīvas 2000/60 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu “pamatpasākumiem”, kuriem ir jābūt ietvertiem katrā pasākumu programmā un kuri ir obligātie nosacījumi, ir jāietver pasākumi, kas sekmētu lietderīgu un noturīgu “ūdens” izmantošanu tā, lai izvairītos no kavēkļiem šīs direktīvas 4. pantā minēto mērķu sasniegšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šī sprieduma 55. punktā norādīto, šajā ziņā var izrādīties nepieciešama aizsardzība ūdeņiem, kas ietilpst virszemes ūdens objektos, kurus, kā tas ir attiecībā uz ezeru pamatlietā, attiecīgā dalībvalsts nebija identificējusi un tai nebija pienākuma to identificēt kā virszemes ūdens objekta “tipu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo interpretāciju apstiprina šī sprieduma 39. punktā minētais pamatnostādņu dokuments. Proti, apstiprinot, ka nav pienākuma identificēt ezerus, kuru platība ir mazāka par 0,5 km², kā virszemes ūdens objektu “tipus”, šajā dokumentā ir uzsvērts, ka “Direktīvas [2000/60] mērķi attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem”, un ir ieteikts piemērot tā sauktajiem “mazajiem” virszemes ūdeņiem vismaz šīs direktīvas 11. panta 3. punktā uzskaitītos pamatpasākumus, “ja tas ir nepieciešams, lai neapdraudētu mērķu sasniegšanu citos ūdens objektos”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī paša iemesla dēļ var izrādīties, ka pat virszemes ūdens objektiem, kuri nav tikuši identificēti un kurus nebija pienākuma identificēt kā virszemes ūdens objektu “tipu”, ir jāpiemēro ūdens ieguves kontroles pasākumi, kas minēti Direktīvas 2000/60 11. panta 3. punkta e) apakšpunktā un tās VI pielikuma B daļas viii) punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi iesniedzējtiesai būs jāpārbauda, vai šādi pasākumi ir piemērojami ezeram pamatlietā atbilstoši pasākumu programmai, ko Īrija pieņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2000/60 11. pantu, un vai pamatlietā aplūkotā projekta īstenošana ir saderīga ar šiem pasākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos kompetentajai iestādei ir noteikts pienākums, kad tā lemj par atļaujas pieteikumu projektam, kas var ietekmēt ezeru, attiecībā uz kuru tā platības dēļ, kas ir mazāka par 0,5 km², nav noteikti tā īpašību pamatnosacījumi un nav izveidota ūdens stāvokļa monitoringa programma atbilstoši attiecīgi Direktīvas 2000/60 5. panta 1. punkta pirmajam ievilkumam un 8. pantam, kas aplūkoti kopsakarā ar šīs direktīvas II un V pielikumu, nodrošināt, pirmkārt, ka šāda projekta īstenošana tā ietekmes uz šādu ezeru dēļ nevar izraisīt cita virszemes ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanos, kurš šai dalībvalstij bija jāidentificē vai būtu vajadzējis identificēt kā virszemes ūdens objekta “tipu”, nedz arī apdraudēt virszemes ūdeņu laba stāvokļa vai šāda cita virszemes ūdens objekta laba ekoloģiskā potenciāla un laba ķīmiskā stāvokļa sasniegšanu, un, otrkārt, ka šī projekta īstenošana ir saderīga ar pasākumiem, kas īstenoti atbilstoši programmai, kura atbilstoši šīs pašas direktīvas 11. pantam ir izstrādāta attiecīgajam upju baseinu apgabalam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-273" title="page-1">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, 5. panta 1. punkta pirmais ievilkums un 8. pants, tos lasot kopsakarā ar šīs direktīvas II un V pielikumu,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-275" title="page-1">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-276" title="page-1">
      uz ezeru, kura platība ir mazāka par 0,5 km², neattiecas pienākums noteikt tā raksturlielumu atskaites nosacījumus, nedz arī pienākums izveidot šajās tiesību normās paredzētās ūdens stāvokļa monitoringa programmas.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 11. pants</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-278" title="page-1">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-279" title="page-1">
      tajos kompetentajai iestādei ir noteikts pienākums, kad tā lemj par atļaujas pieteikumu projektam, kas var ietekmēt ezeru, attiecībā uz kuru tā platības dēļ, kas ir mazāka par 0,5 km², nav noteikti tā īpašību pamatnosacījumi un nav izveidota ūdens stāvokļa monitoringa programma atbilstoši attiecīgi Direktīvas 2000/60 5. panta 1. punkta pirmajam ievilkumam un 8. pantam, kas aplūkoti kopsakarā ar šīs direktīvas II un V pielikumu, nodrošināt, pirmkārt, ka šāda projekta īstenošana tā ietekmes uz šādu ezeru dēļ nevar izraisīt cita virszemes ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanos, kurš šai dalībvalstij bija jāidentificē vai būtu vajadzējis identificēt kā virszemes ūdens objekta “tipu”, nedz arī apdraudēt virszemes ūdeņu laba stāvokļa vai šāda cita virszemes ūdens objekta laba ekoloģiskā potenciāla un laba ķīmiskā stāvokļa sasniegšanu, un, otrkārt, ka šī projekta īstenošana ir saderīga ar pasākumiem, kas īstenoti atbilstoši programmai, kura atbilstoši minētās direktīvas 11. pantam ir izstrādāta attiecīgajam upju baseinu apgabalam.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-280" title="page-1">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – angļu.</p>
</body>
</html>
