<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2006LVB.0100060901.case.xml"><NO.CASE>C-311/04</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62004J0311</NO.CELEX><NO.SEQ>0003.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>625</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>642</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>18</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20060112">2006. GADA 12.</DATE> JANVĀRA SPRIEDUMS — LIETA C-311/04</LEFT><RIGHT>ALGEMENE SCHEEPS AGENTUUR DORDRECHT</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas Spriedums</HT> (trešā palāta)</P><P><DATE ISO="20060112">2006. gada 12. janvārī</DATE><NOTE NOTE.ID="E0002" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-311/04</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof te Amsterdam</HT> (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20040628">2004. gada 28. jūnijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20040722">2004. gada 22. jūlijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P>Algemene Scheeps Agentuur Dordrecht BV</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P>Inspecteur der Belastingdienst — Douanedistrict Rotterdam.</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (trešā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], tiesneši J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>] (referents), Ž. P. Puisošē [<HT TYPE="ITALIC">J.-P. Puissochet</HT>], S. fon Bārs [<HT TYPE="ITALIC">S. Von Bahr</HT>] un U. Lehmuss [<HT TYPE="ITALIC">U. Lõhmus</HT>],</P><?PAGE NO="I-626"?><P>ģenerāladvokāte J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>],</P><P>sekretārs R. Grass [<HT TYPE="ITALIC">R. Grass</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Algemene Scheeps Agentuur Dordrecht BV</HT> vārdā — A. Volkerss [<HT TYPE="ITALIC">A. Wolkers</HT>] un E. H. Menness [<HT TYPE="ITALIC">E. H. Mennes</HT>], <HT TYPE="ITALIC">advocaten</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā — S. Terstala [<HT TYPE="ITALIC">S. Terstal</HT>], pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — M. van Beks [<HT TYPE="ITALIC">M. van Beek</HT>] un K. Lūiss [<HT TYPE="ITALIC">X. Lewis</HT>], pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē <DATE ISO="20051006">2005. gada 6. oktobrī</DATE>,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, pirmkārt, attiecas uz Padomes <DATE ISO="19870723">1987. gada 23. jūlija</DATE> Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="256" DATE.PUB="1987" PAGE.FIRST="1">OV L 256, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā izdarīti grozījumi ar Komisijas <DATE ISO="20001013">2000. gada 13. oktobra</DATE> Regulu (EK) Nr. 2388/2000 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="264" DATE.PUB="2000" PAGE.FIRST="1">OV L 264, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, kļūdas<?PAGE NO="I-627"?> labojums <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="276" DATE.PUB="2000" PAGE.FIRST="92">OV L 276, 92. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>Regula Nr. 2658/87<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>), I pielikuma 10. nodaļas 1. papildu piezīmes f) apakšpunkta spēkā esamību. Otrkārt, tas attiecas uz Padomes <DATE ISO="19921012">1992. gada 12. oktobra</DATE> Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="302" DATE.PUB="1992" PAGE.FIRST="1">OV L 302, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20001116">2000. gada 16. novembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="311" DATE.PUB="2000" PAGE.FIRST="17">OV L 311, 17. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>Muitas kodekss<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>), 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta ceturtās daļas interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Algemene Scheeps Agentuur Dordrecht BV</HT> (turpmāk tekstā - <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/><HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT><QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Inspecteur der Belastingdienst — Douanedistrict Rotterdam</HT> (Roterdamas apgabala muitas inspektors, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>inspektors<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>) par zināmu rīsa partiju muitas tarifu klasifikāciju.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Starptautiskās tiesības</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Starptautiskā konvencija, ar ko izveidota preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>HS<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/>) un kas noslēgta <DATE ISO="19830614">1983. gada 14. jūnijā</DATE> Briselē, un tās <DATE ISO="19860624">1986. gada 24. jūnija</DATE> grozījumu protokols (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>HS konvencija<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/>) Kopienas vārdā ir apstiprināti ar Padomes <DATE ISO="19870407">1987. gada 7. aprīļa</DATE> Lēmumu 87/369/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="198" DATE.PUB="1987" PAGE.FIRST="1">OV L 198, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās konvencijas 3. panta 1. punktu līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt, lai to muitas tarifi un statistikas nomenklatūras būtu saskaņā ar HS, izmantot visas HS pozīcijas un apakšpozīcijas, tās nepapildinot un negrozot, un<?PAGE NO="I-628"?> atbilstošos ciparu kodus un ievērot šīs sistēmas ciparu secību. Līgumslēdzējas puses apņemas arī piemērot vispārīgos noteikumus HS interpretācijai un visas iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes un negrozīt HS iedaļu, nodaļu, pozīciju vai apakšpozīciju piemērojamību.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Muitas sadarbības padome, vēlāk kļuvusi par Pasaules muitas organizāciju (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>PMO<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>), kas izveidota ar <DATE ISO="19501215">1950. gada 15. decembrī</DATE> Briselē parakstīto starptautisko konvenciju par šādas padomes izveidošanu, saskaņā ar HS konvencijas 8. panta noteikumiem apstiprina paskaidrojumus par HS, ko pieņem tās 6. pantā paredzētā HS komiteja.</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>HS konvencijas pielikumā minētajā HS nomenklatūrā ir ietverta II iedaļa ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>Augu valsts produkti<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/>, kurā īpaši ietilpst 10. nodaļa ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>Graudaugi<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/>. Šajā nodaļā cita starpā ietilpst pozīcija <FT TYPE="CODE">10 06</FT> ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>Rīsi<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/>. Apakšpozīcijas ir minētas ar šādiem kodiem: <FT TYPE="CODE">1006 10</FT> — <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>nelobīti rīsi<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/><HT TYPE="ITALIC">(rīsi paddy)</HT>,<FT TYPE="CODE">1006 20</FT> — <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>lobīti rīsi<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/> (rīsi <HT TYPE="ITALIC">cargo</HT> jeb brūnie rīsi), <FT TYPE="CODE">1006 30</FT> — <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>daļēji vai pilnīgi slīpēti rīsi, arī pulēti vai glazēti<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/>, <FT TYPE="CODE">1006 40</FT> — <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>šķeltie rīsi<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar PMO paskaidrojumu attiecībā uz HS pozīciju <FT TYPE="CODE">10 06</FT> tajā īpaši ietilpst:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>1)</NO.P><TXT><QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>nelobīti rīsi<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/> (rīsi <HT TYPE="ITALIC">paddy</HT> jeb kulti rīsi) — rīsi, kuru graudus cieši apņem miziņa;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-629"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>lobīti rīsi<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/> (rīsi <HT TYPE="ITALIC">cargo</HT> jeb brūnie rīsi) — rīsi, kuriem miziņa noņemta ar speciālu nolobīšanas aparātu palīdzību, bet kuri joprojām saglabā savu sēklapvalku; lobītie rīsi gandrīz vienmēr satur nelielu daudzumu nelobīto rīsu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT><QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>daļēji slīpēti rīsi<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/> — rīsi, kas sastāv no graudu iekšējās kārtas, kurai daļēji noņemts sēklapvalks;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT><QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>pilnīgi slīpēti rīsi<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/> — rīsi, kas sastāv no graudu iekšējās kārtas, kam sēklapvalks noņemts ar speciālu slīpēšanas aparātu [..]<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Kopienu tiesības</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Kombinētā nomenklatūra</P></TI></TITLE><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Kopējā muitas tarifa (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>KMT<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/>), kā arī Kopienu ārējās tirdzniecības statistikas prasībām ar Regulu Nr. 2658/87 tika izveidota preču nomenklatūra ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>kombinētā nomenklatūra<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>KN<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/>), kas ir balstīta uz HS, izmantojot tās sešu ciparu pozīcijas un apakšpozīcijas; vienīgi iedalījumi ar septiņiem un astoņiem cipariem ir tai specifiski.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>KN versija, kas bija piemērojama pamata prāvas notikumu laikā, ir atrodama Regulas Nr. 2388/2000 I pielikumā. Šī pielikuma otrajā daļā ir II iedaļa ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0023" REF.END="QE0023" CODE="201C"/>Augu<?PAGE NO="I-630"?> valsts produkti<QUOT.END ID="QE0023" REF.START="QS0023" CODE="201D"/>. Šajā iedaļā ir arī 10. nodaļa ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0024" REF.END="QE0024" CODE="201C"/>Graudaugu produkti<QUOT.END ID="QE0024" REF.START="QS0024" CODE="201D"/>. Šajā nodaļā ir pozīcija <FT TYPE="CN">1006</FT> ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0025" REF.END="QE0025" CODE="201C"/>Rīsi<QUOT.END ID="QE0025" REF.START="QS0025" CODE="201D"/>, kurā ir šādas apakšpozīcijas:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0026" REF.END="QE0026" CODE="201C"/>[..]</P><TBL NO.SEQ="001" COLS="2"><CORPUS><ROW TYPE="HEADER"><CELL TYPE="HEADER" COL="1">KN kods</CELL><CELL TYPE="HEADER" COL="2">Preču apraksts</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">[..]</CELL><CELL COL="2">[..]</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><FT TYPE="CN">100620</FT></CELL><CELL COL="2">lobīti rīsi [rīsi cargo vai brūnie rīsi]</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><IE></IE></CELL><CELL COL="2"><NP><NO.P>— —</NO.P><TXT>tvaicēti:</TXT></NP></CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">[..]</CELL><CELL COL="2">[..]</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><IE></IE></CELL><CELL COL="2"><NP><NO.P>— —</NO.P><TXT>citādi:</TXT></NP></CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">[..]</CELL><CELL COL="2">[..]</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><IE></IE></CELL><CELL COL="2"><NP><NO.P>— — —</NO.P><TXT>garengraudu</TXT></NP></CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">[..]</CELL><CELL COL="2">[..]</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><FT TYPE="CN">10062098</FT></CELL><CELL COL="2"><NP><NO.P>— — — —</NO.P><TXT>ar gamma/platuma attiecību vienādu vai lielāku par 3</TXT></NP></CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><FT TYPE="CN">100630</FT></CELL><CELL COL="2"><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>daleji vai pilnīgi slīpēti rīsi, arī pulēti vai glazēti:</TXT></NP></CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><IE></IE></CELL><CELL COL="2"><NP><NO.P>— —</NO.P><TXT>daleji slīpēti rīsi:</TXT></NP></CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><IE></IE></CELL><CELL COL="2"><NP><NO.P>— — —</NO.P><TXT>tvaicēti:</TXT></NP></CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">[..]</CELL><CELL COL="2">[..]</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><IE></IE></CELL><CELL COL="2"><NP><NO.P>— — —</NO.P><TXT>citādi:</TXT></NP></CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">[..]</CELL><CELL COL="2">[..]</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><IE></IE></CELL><CELL COL="2"><NP><NO.P>— — — —</NO.P><TXT>garengraudu:</TXT></NP></CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">[..]</CELL><CELL COL="2">[..]</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><FT TYPE="CN">10063048</FT></CELL><CELL COL="2"><NP><NO.P>— — — —</NO.P><TXT>ar gamma/platuma attiecību vienādu vai lielāku par 3</TXT></NP></CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">[..]</CELL><CELL COL="2">[..]</CELL></ROW></CORPUS></TBL><P>[..]<QUOT.END ID="QE0026" REF.START="QS0026" CODE="201D"/>.</P></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-631"?><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Šajā 10. nodaļā ir arī papildu piezīme (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0027" REF.END="QE0027" CODE="201C"/>apstrīdētā papildu piezīme<QUOT.END ID="QE0027" REF.START="QS0027" CODE="201D"/>), saskaņā ar kuru:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0028" REF.END="QE0028" CODE="201C"/>d)</NO.P><TXT><QUOT.START ID="QS0029" REF.END="QE0029" CODE="201C"/>nelobīti rīsi<QUOT.END ID="QE0029" REF.START="QS0029" CODE="201D"/> ([..]) ir rīsi, kuriem pēc kulšanas ir saglabājusies miziņa;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT><QUOT.START ID="QS0030" REF.END="QE0030" CODE="201C"/>lobīti rīsi<QUOT.END ID="QE0030" REF.START="QS0030" CODE="201D"/> (apakšpozīcija [..] <FT TYPE="CN">10062098</FT>) ir rīsi, kuriem ir noņemta tikai miziņa. Šis nosaukums attiecināms uz rīsiem, kas tirdzniecībā tiek apzīmēti kā [..], rīsi <HT TYPE="ITALIC">cargo</HT>, [..]);</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT><QUOT.START ID="QS0031" REF.END="QE0031" CODE="201C"/>daļēji slīpēti rīsi<QUOT.END ID="QE0031" REF.START="QS0031" CODE="201D"/> (apakšpozīcija [..] <FT TYPE="CN">10063048</FT>) ir rīsi, kuriem noņemta miziņa, daļa no dīgļa un visa vai daļa no sēklapvalka ārējām kārtām, bet nav noņemtas iekšējās kārtas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT><QUOT.START ID="QS0032" REF.END="QE0032" CODE="201C"/>pilnīgi slīpēti rīsi<QUOT.END ID="QE0032" REF.START="QS0032" CODE="201D"/> (apakšpozīcija [..] <FT TYPE="CN">10063098</FT>) ir rīsi, kuriem noņemta miziņa, visas sēklapvalka ārējās un iekšējās kārtas, viss dīglis garengraudu vai pusgarengraudu rīsiem, vismaz daļa no dīgļa apaļgraudu rīsiem [..].<QUOT.END ID="QE0028" REF.START="QS0028" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar KN 10. nodaļas 2. papildu piezīmi tarifa likmes šajā grupā ietvertajiem maisījumiem piemērojamas šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0033" REF.END="QE0033" CODE="201C"/>a)</NO.P><TXT>maisījumiem, kuros viena no sastāvdaļām ir vismaz 90 %, piemērojama šai sastāvdaļai noteiktā likme;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-632"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pārējiem maisījumiem piemērojama tās sastāvdaļas likme, kurai noteikta visaugstākā ievedmuita.<QUOT.END ID="QE0033" REF.START="QS0033" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Muitas kodekss</P></TI></TITLE><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar Muitas kodeksa 217. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="217.001"><NO.PARAG><QUOT.START ID="QS0034" REF.END="QE0034" CODE="201C"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ikvienu muitas parāda rezultātā radušos ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0035" REF.END="QE0035" CODE="201C"/>nodokļa summa<QUOT.END ID="QE0035" REF.START="QS0035" CODE="201D"/>) muitas dienesti aprēķina, tiklīdz to rīcībā ir nepieciešamie dati, un ieraksta uzskaites dokumentos vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā (iegrāmatošana).</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END ID="QE0034" REF.START="QS0034" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Saskaņā ar Muitas kodeksa 220. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="220.001"><NO.PARAG><QUOT.START ID="QS0036" REF.END="QE0036" CODE="201C"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja muitas parāda rezultātā radusies muitas nodokļa summa nav iegrāmatota saskaņā ar 218. un 219. pantu vai iegrāmatota zemākā apjomā nekā ir pēc likuma uzliekamā muitas nodokļa summa, tad nodokļa summa, kas jāsedz vai kas paliek vēl nesegta, iegrāmatojama divu dienu laikā pēc dienas, kurā muitas dienesti ir noskaidrojuši lietas apstākļus un ir gatavi aprēķināt pēc likuma maksājamo muitas nodokļa summu un noteikt parādnieku (vēlāka iegrāmatošana) [..].</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="I-633"?><PARAG IDENTIFIER="220.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Izņemot gadījumus, kas minēti 217. panta 1. punkta otrajā un trešajā ievilkumā, vēlāku iegrāmatošanu nedrīkst izdarīt, ja:</ALINEA><ALINEA><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>likumā noteiktā, bet nesamaksātā nodokļa summa nav bijusi iegrāmatota muitas dienestu kļūdas dēļ, kuru par maksājumu atbildīgā persona praktiski nav varējusi konstatēt, šī persona ir rīkojusies labā ticībā un izpildījusi visus spēkā esošo tiesību aktu noteikumus attiecībā uz muitas deklarāciju.</TXT><P>Ja preču preferenciālais statuss ir noteikts, pamatojoties uz administratīvās sadarbības sistēmu, kas ietver trešās valsts dienestus, tad šo dienestu izdots sertifikāts, ja tā izrādītos nepatiesa, būtu kļūda, ko nevarētu praktiski konstatēt punkta pirmās daļas nozīmē.</P><P>Nepareizi izdots sertifikāts tomēr nav kļūda, ja sertifikāts pamatojas uz eksportētāja nepareizi sniegtiem faktiem, izņemot gadījumus, kad ir acīmredzams, ka izdevēji dienesti ir bijuši informēti vai ka tiem ir bijis jābūt informētiem, ka preces neatbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai tiem varētu noteikt preferenciālu režīmu.</P><P>Parādnieks var pamatot savu labo ticību, ja spēj parādīt, ka attiecīgo tirdzniecības darbību laikā ir ar pietiekamu rūpību pūlējies nodrošināt, lai visi preferenču režīma nosacījumi būtu izpildīti.</P><P>[..]<QUOT.END ID="QE0036" REF.START="QS0036" CODE="201D"/>.</P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-634"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>14</NO.P><TXT><DATE ISO="20010810">2001. gada 10. augustā</DATE><HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT>, muitas aģents, Nīderlandes muitas dienestiem iesniedza deklarāciju par <FT TYPE="NUMBER">1134500</FT> kg rīsu, kuri tika aprakstīti kā <QUOT.START ID="QS0037" REF.END="QE0037" CODE="201C"/>daļēji slīpēti garengraudu rīsi, ar garuma/platuma attiecību vienādu vai lielāku par 3<QUOT.END ID="QE0037" REF.START="QS0037" CODE="201D"/>, importu. <HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT> tādējādi šos rīsus deklarēja KMT pozīcijā <FT TYPE="CN">10063048</FT>, kas atbilst daļēji slīpētiem rīsiem.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Importa deklarācijā kā izcelsmes valsts tika minēta Aruba. <HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT> izmantoja labvēlīgā tarifa režīmu, kas piemērojams tām precēm pozīcijā <FT TYPE="CN">10063048</FT>, kas nāk no Arubas.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT> deklarācijai pievienoja trīs pārvadājumu sertifikātus EUR.1. No šiem trim sertifikātiem divi bija apzīmogoti Arubas kompetentajās iestādēs. Sertifikātos preces bija aprakstītas šādi: <QUOT.START ID="QS0038" REF.END="QE0038" CODE="201C"/>lobīti rīsi no ĀKK Gajānas, kas pārstrādāti Arubā atbilstoši Padomes <DATE ISO="19910725">1991. gada 25. jūlija</DATE> Lēmuma 91/482/EEK un tā II pielikuma nosacījumiem<QUOT.END ID="QE0038" REF.START="QS0038" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Šiem dokumentiem bija pievienoti <HT TYPE="ITALIC">AGRIM</HT> importa sertifikāti kopumā <FT TYPE="NUMBER">3694000</FT> kg daļēji slīpētiem garengraudu rīsiem KMT tarifa pozīcijā <FT TYPE="CN">10063048</FT> un rēķins, kurā rīsi bija aprakstīti kā <QUOT.START ID="QS0039" REF.END="QE0039" CODE="201C"/>pārstrādāti lobīti, garengraudu rīsi [..]<QUOT.END ID="QE0039" REF.START="QS0039" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Nīderlandes muitas dienests paņēma preču paraugus analīzei un infomēja <HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT>, ka importa deklarācijas pārbaude līdz analīzes rezultātu saņemšanai tiek pārtraukta.</TXT></NP><?PAGE NO="I-635"?><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Paraugu analīzē tika noskaidrots, ka vairāk nekā puse no rīsu partijas bija lobīti rīsi, bet mazāk nekā puse bija daļēji slīpēti rīsi ar nelobītu rīsu piemaisījumu. Šādi rezultāti tika iegūti, ņemot par pamatu apstrīdētās papildu piezīmes kritērijus un uzskatot, ka rīsi, kuriem noņemta daļa sēklapvalka un nevis dīglis, ir jāklasificē kā lobīti rīsi, nevis daļēji slīpēti rīsi. Ņemot vērā šos rezultātus, inspektors rīsus klasificēja KMT tarifu pozīcijā <FT TYPE="CN">10062098</FT>, tādējādi novirzoties no pozīcijas, kas bija minēta deklarācijā, un liedzot <HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT> labvēlīgā tarifa piemērošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Uz šī labojuma pamata inspektors <DATE ISO="20011127">2001. gada 27. novembrī</DATE> nosūtīja <HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT> muitas nodokļa maksājuma pieprasījumu NLG <FT TYPE="DECIMAL">541394,80</FT> apmērā (EUR <FT TYPE="DECIMAL">245674,25</FT>).</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Pēc neveiksmīgas sūdzības <HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT>, kas apstrīd šādi klasifikācijā veiktās izmaiņas, cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof te Amsterdam</HT> [Amsterdamas Apelācijas tiesā]. Tiesvedība ir nevis par pašu muitas nodokļa aprēķināšanu, bet to, vai maksājuma pieprasījums ir izdots likumīgi.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Šī tiesa ievēroja, ka, lai atšķirtu rīsus HS pozīcijā <FT TYPE="CODE">1006 20</FT> no rīsiem HS pozīcijā <FT TYPE="CODE">1006 30</FT>, ārpus Kopienas tiek izmantots PMO paskaidrojums. Ņemot vērā, ka apstrīdētajā papildu piezīmē ir izmantots papildu kritērijs daļēji slīpētu rīsu klasifikācijai, proti, rīsa grauda dīgļa (daļēja) noņemšana, šī tiesa uzskatīja, ka Kopienas likumdevējs ir izvēlējies šīs pozīcijas nošķirt citādi. Uzskatot, ka Kopiena, iespējams, pārkāpj starptautiskos pienākumus, ko tai uzliek HS konvencija, tai radās jautājums par apstrīdētās papildu piezīmes spēkā esamību. Šī tiesa gadījumā, ja šī piezīme netiktu atzīta par spēkā neesošu, uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT> var likumīgi pamatoties uz Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu, lai apstrīdētu maksājuma pieprasījumu, taču tā šaubās par to, vai šī sabiedrība ir izrādījusi pietiekamu rūpību, lai pārliecinātos, ka tikuši ievēroti visi labvēlīgā režīma nosacījumi.</TXT></NP><?PAGE NO="I-636"?><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof te Amsterdam</HT> izlēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0040" REF.END="QE0040" CODE="201C"/>1)</NO.P><TXT>Vai [apstrīdētā] [..] papildu piezīme ir spēkā tiktāl, ciktāl tā nosaka citas prasības jēdzienam <QUOT.START ID="QS0041" REF.END="QE0041" CODE="201C"/>daļēji slīpēti rīsi<QUOT.END ID="QE0041" REF.START="QS0041" CODE="201D"/> nekā tās, kas paredzētas [PMO] paskaidrojumā par Harmonizētās sistēmas pozīciju <FT TYPE="CN">10 06</FT>?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai, ja attiecīgā persona zināja vai tai bija jāzina par [apstrīdēto] papildu piezīmi [..], bet nezināja, vai tā ir spēkā, vai vismaz nebija par to droša, ņemot vērā atšķirīgo HS pozīcijas <FT TYPE="CN">10 06</FT> aprakstu PMO paskaidrojumā, tā var atsaukties uz labticību saskaņā ar Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta ievadu un b) apakšpunkta ceturto daļu [..]?<QUOT.END ID="QE0040" REF.START="QS0040" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par pirmo jautājumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Pirmajā jautājumā iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai apstrīdētā papildu piezīme nav spēkā tiktāl, ciktāl tajā izmantotajā daļēji slīpētu rīsu definīcijā ietvertais rīsa grauda dīgļa elements nav ietverts HS paskaidrojumā.</TXT></NP><?PAGE NO="I-637"?><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar EKL 300. panta 7. punktu Kopienas iestādēm ir saistoša HS konvencija. Kopiena saskaņā ar minētās konvencijas 3. pantu ir apņēmusies negrozīt HS piemērojamību (šajā sakarā skat. <DATE ISO="20000328">2000. gada 28. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-309/98" YEAR="2000" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-1975">C-309/98 <HT TYPE="ITALIC">Holz Geenen</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1975. lpp., 13. punkts</REF.DOC.ECR>). Šajā sakarā jāatgādina arī, ka Kopienas noslēgto starptautisko līgumu prioritāte pār sekundārajiem Kopienu tiesību aktiem (<DATE ISO="20060110">2006. gada 10. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-344/04" YEAR="2006" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-403">C-344/04 <HT TYPE="ITALIC">IATA</HT> u.c., Krājums, I-403. lpp., 35. punkts</REF.DOC.ECR>) noteic, ka šie akti ir interpretējami saskaņā ar minētajiem līgumiem (<DATE ISO="19960910">1996. gada 10. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-61/94" YEAR="1996" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-3989">C-61/94 Komisija/Vācija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3989. lpp., 52. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20040401">2004. gada 1. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-286/02" YEAR="2004" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-3465">C-286/02 <HT TYPE="ITALIC">Bellio F.lli</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3465. lpp., 33. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru būtiskajam kritērijam preču klasifikācijā tarifu noteikšanai principā ir jāizriet no šo preču objektīvām īpašībām un pazīmēm, kas definētas KN pozīcijas tekstā un iedaļas vai nodaļas piezīmēs (skat. it īpaši <DATE ISO="20040916">2004. gada 16. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-396/02" YEAR="2004" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-8439">C-396/02 <HT TYPE="ITALIC">DFDS</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-8439. lpp., 27. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20050915">2005. gada 15. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-495/03" YEAR="2005" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-8151">C-495/03 <HT TYPE="ITALIC">Intermodal Transports</HT>, Krājums, I-8151. lpp., 47. punkts</REF.DOC.ECR>), lai nodrošinātu tiesisko drošību un atvieglotu pārbaudes.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Paskaidrojošajām piezīmēm, ko attiecībā uz KN izstrādājusi Eiropas Kopienu Komisija un ko attiecībā uz HS izstrādājusi PMO, ir būtiska loma dažādu tarifa pozīciju piemērojamības interpretācijā, tomēr tās nav juridiski saistošas (skat. it īpaši iepriekš minētos spriedumus lietās <HT TYPE="ITALIC">DFDS</HT>, 28. punkts, un <HT TYPE="ITALIC">Intermodal Transports</HT>, 48. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Šo KN paskaidrojumu saturam ir jāatbilst tās noteikumiem, un tas nedrīkst mainīt to piemērojamību (skat. it īpaši <DATE ISO="19990209">1999. gada 9. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-280/97" YEAR="1999" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-689">C-280/97 <HT TYPE="ITALIC">ROSE</HT><?PAGE NO="I-638"?> <HT TYPE="ITALIC">Elektrotechnik</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-689. lpp., 23. punkts</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="20000926">2000. gada 26. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-42/99" YEAR="2000" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-7691">C-42/99 <HT TYPE="ITALIC">Eru Portuguesa</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-7691. lpp., 20. punkts</REF.DOC.ECR>, un iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Intermodal Transports</HT>, 48. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Šajā gadījumā jākonstatē, ka dažādu rīsu apzīmējumi HS un KN pozīcijās un apakšpozīcijās ir identiski. Turklāt ir skaidrs, ka nelobītu rīsu un lobītu rīsu definīcijas apstrīdētās papildu piezīmes d) un e) apakšpunktos ir vienādas ar definīcijām, kas ietvertas HS paziņojumā. Tādējādi nelobīti rīsi ir tādi rīsi, kuru graudiem vēl ir miziņa. Lobīti rīsi ir tādi rīsi, kuriem pirmajā apstrādē minētā miziņa ir noņemta.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Apakšpozīcija <FT TYPE="CN">100630</FT> gan HS, gan KN attiecas uz rīsiem, kuri pēc papildu apstrādes ir kļuvuši par daļēji vai pilnīgi slīpētiem rīsiem, arī pulētiem vai glazētiem. Tādējādi KN atbilst HS.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas uzdotais jautājums attiecas uz apstrīdētās papildu piezīmes noteikumu satura pārbaudi tādējādi, ka tās daļēji slīpēto un pilnīgi slīpēto rīsu definīcija maina KN piemērojamību.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Saskaņā ar HS, kuras piemērojamība ir izskaidrota PMO paskaidrojumā, daļēji slīpēti rīsi ir tādi rīsi, kuriem ir daļēji noņemts sēklapvalks, bet pilnīgi slīpēti rīsi ir tādi rīsi,<?PAGE NO="I-639"?> kuriem ir pilnībā noņemts sēklapvalks. Apstrīdētās papildu piezīmes f) apakšpunktā daļēji slīpēti rīsi ir definēti kā rīsi, kuriem noņemta miziņa, daļa no dīgļa un visa vai daļa no sēklapvalka ārējām kārtām, bet nav noņemtas iekšējās kārtas. Šīs pašas papildu piezīmes g) apakšpunktā pilnīgi slīpēti rīsi ir definēti kā rīsi, kuriem noņemta miziņa, visas sēklapvalka ārējās un iekšējās kārtas, viss dīglis garengraudu vai pusgarengraudu rīsiem, vismaz daļa no dīgļa apaļgraudu rīsiem. Tādējādi PMO paskaidrojumā un apstrīdētajā papildu piezīmē lietotajās definīcijās konstatējamas atšķirības attiecībā uz to, vai daļēji slīpētu rīsu definīcijā ir vai nav ņemta vērā dīgļa noņemšana.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Tomēr, ņemot vērā rīsu objektīvās īpašības, kas izriet no lietas materiālos norādītajiem faktiem, rīsi, kuriem ir noņemta daļa sēklapvalka, vairs nav lobītie rīsi, kas ietilpst apakšpozīcijā <FT TYPE="CN">1006 20</FT>, jo tiem, kā norādīts šī sprieduma 29. punktā, ir noņemta tikai miziņa. Taču, tā kā saskaņā ar HS daļēji slīpētu rīsu kategorijā ietilpst visi rīsi, kuriem ir noņemta daļa no sēklapvalka, apstrīdētās papildu piezīmes f) apakšpunktā definētie daļēji slīpētie rīsi atbilst šim kritērijam, un tādējādi minētā piezīme pati par sevi nav pretrunā ar HS.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Ja tomēr būtu jāsaprot, ka apstrīdētā papildu piezīme no apakšpozīcijas <FT TYPE="CN">100630</FT> izslēdz rīsus, kuriem ir noņemta daļa no sēklapvalka, bet ne dīglis, būtu jākonstatē, ka šos rīsus vairs nevar klasificēt KN apakšpozīcijā <FT TYPE="CN">100620</FT>. Šādas interpretācijas dēļ šos rīsus nebūtu iespējams nekādi klasificēt, un tas ierobežotu HS piemērojamību, kuras vispārējais mērķis tieši ir paredzēt klasifikāciju visām precēm. Tādējādi, ņemot vērā šī sprieduma 25. punktā minētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem sekundārās tiesības ir jāinterpretē saskaņā ar Kopienai atbilstoši EKL 300. panta 7. punktam saistošiem starptautisko līgumu noteikumiem, ir jānoskaidro, vai pastāv cita apstrīdētās papildu piezīmes interpretācijas iespēja, kas atbilstu HS.</TXT></NP><?PAGE NO="I-640"?><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Taču, kā norāda ģenerāladvokāte savu secinājumu 42. punktā, no apstrīdētās papildu piezīmes f) un g) apakšpunktu salīdzināšanas izriet, ka to ir iespējams saprast tā, ka tajā ir noteikts tikai tas, ka ar daļēju dīgļa noņemšanu garengraudu rīsiem nepietiek, lai rīsus klasificētu kā pilnībā slīpētus rīsus. Šajos apstākļos minētā piezīme ir interpretējama tādējādi, ka tajā minētā dīgļa daļas noņemšana neveido papildu nosacījumu rīsu klasificēšanai par daļēji slīpētim rīsiem atšķirībā no lobītiem rīsiem.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Ja atsauce uz dīgli apstrīdētajā papildu piezīmē nevar ietekmēt rīsu klasifikāciju par daļēji slīpētiem rīsiem vai par pilnīgi slīpētiem rīsiem, kuri ietilpst vienā un tajā pašā KN apakšpozīcijā <FT TYPE="CN">100630</FT>, tā nevar no šīs apakšpozīcijas izslēgt rīsus, kuriem saskaņā ar HS ir pilnīgi vai daļēji apstrādāts sēklapvalks. Tādējādi ir jāuzskata, ka minētā atsauce atbilst HS un ka tā nerada jautājumu par apstrīdētās papildu piezīmes spēkā esamību.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka tā izskatīšanā nav konstatēts nekas, kas varētu ietekmēt apstrīdētās papildu piezīmes f) apakšpunkta spēkā esamību.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par otro jautājumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Otrajā jautājumā iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai gadījumā, ja apstrīdētā papildu piezīme tiktu atzīta par spēkā esošu, lai atbrīvotu no vēlākas importa nodokļa<?PAGE NO="I-641"?> iekasēšanas saskaņā ar Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu, var uzskatīt, ka tāds parādnieks kā <HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT> ir rīkojies labticīgi, ja nav skaidrs, vai šis parādnieks, aizpildot muitas deklarāciju, pamatojoties uz PMO paskaidrojumu un nevis uz apstrīdēto papildu piezīmi, ir rīkojies ar pienācīgu rūpību, lai nodrošinātu visu labvēlīgā režīma nosacījumu ievērošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka otrais jautājums ticis uzdots tikai tādā gadījumā, ja apstrīdētās papildu piezīmes dēļ rīsi, kuriem ir noņemta daļa sēklapvalka, bet ne dīglis, būtu klasificējami citā apakšpozīcijā nekā daļēji vai pilnīgi slīpēti rīsi.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Taču no šī sprieduma 35. punkta izriet, ka apstrīdētā papildu piezīme ir interpretējama tādējādi, ka rīsi, kuriem noņemta daļa sēklapvalka, bet ne dīglis, ir klasificējami tajā pašā apakšpozīcijā kā daļēji slīpēti rīsi. Iesniedzējtiesa pati ir precizējusi, ka deklarētie rīsi būtu jāklasificē KN apakšpozīcijā <FT TYPE="CN">100630</FT> un ka <HT TYPE="ITALIC">ASAD</HT> ir ievērojusi visus spēkā esošajos tiesību aktos paredzētos noteikumus.</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Šādos apstākļos uz otro jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-642"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:</P></INTRO><P>Izskatot pirmo jautājumu, nav konstatēts nekas, kas varētu ietekmēt Padomes <DATE ISO="19870723">1987. gada 23. jūlija</DATE> Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā izdarīti grozījumi ar Komisijas <DATE ISO="20001013">2000. gada 13. oktobra</DATE> Regulu (EK) Nr. 2388/2000, I pielikuma 10. nodaļas 1. papildu piezīmes f) apakšpunkta spēkā esamību.</P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>