<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑636/13 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62013CJ0636</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:56">EU:C:2017:56</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P>berzikrcje<DATE ISO="20170126">2017. GADA 26. JANVĀRA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C‑636/13 P</P><P><HT TYPE="ITALIC">ROCA SANITARIO</HT>/KOMISIJA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20170126">2017. gada 26. janvārī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>* Tiesvedības valoda ‑ spāņu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Aizliegtas vienošanās</KEYWORD><KEYWORD>Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi</KEYWORD><KEYWORD>Pārdošanas cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa</KEYWORD><KEYWORD>2006. gada pamatnostādnes naudas soda apmēra aprēķināšanai</KEYWORD><KEYWORD>Pienākums norādīt pamatojumu</KEYWORD><KEYWORD>Vienlīdzīgas attieksmes princips</KEYWORD><KEYWORD>Samērīgums</KEYWORD><KEYWORD>Neierobežotas kompetences īstenošana</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑636/13 P</P><P>par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko <DATE ISO="20131127">2013. gada 27. novembrī</DATE> iesniedza</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario SA</HT></HT> , Barselona (Spānija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">J. Folguera Crespo</HT>, <HT TYPE="ITALIC">P. Vidal Martínez</HT> un <HT TYPE="ITALIC">E. Navarro Varona</HT>, <HT TYPE="ITALIC">abogados</HT>,</P><PARTY.STATUS>apelācijas sūdzības iesniedzēja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>otra lietas dalībniece –</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">F. Castilla Contreras</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">F. Castillo de la Torre</HT> un <HT TYPE="ITALIC">F. Jimeno Fernández</HT>, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja pirmajā instancē.</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: Tiesas priekšsēdētāja vietnieks A. Ticano [<HT TYPE="ITALIC">A. Tizzano</HT>], kas pilda pirmās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>], E. Levits, S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S. Rodin</HT>] (referents) un F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts M. Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">M. Wathelet</HT>],</P><P>sekretārs K. Malaceks [<HT TYPE="ITALIC">K. Malacek</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20151126">2015. gada 26. novembra</DATE> tiesas sēdē,</P></CONSID></GR.CONSID><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzībā <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario SA</HT> lūdz daļēji atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20130916">2013. gada 16. septembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT>/Komisija (T‑408/10, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:440">EU:T:2013:440</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar kuru tā ir līdz EUR <FT TYPE="NUMBER">6298000</FT> samazinājusi naudas sodu, kas <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> solidāri kopā ar tās meitasuzņēmumu <HT TYPE="ITALIC">Roca SARL</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Roca</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) ir uzlikts ar Komisijas <DATE ISO="20100623">2010. gada 23. jūnija</DATE> Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/39092 – Vannas istabu aprīkojums) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>), un noraidījusi tās prasību, kurā ir lūgts atcelt šo lēmumu pārējā daļā.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula (EK) Nr. 1/2003</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="20021216">2002. gada 16. decembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [102.] pantā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="001" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 1, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 23. panta 2. un 3. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="101.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Komisija ar lēmumu var uzlikt soda naudas [naudas sodus] uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, ja tās tīši vai nolaidības dēļ:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>pārkāpj [LESD 101.] vai [102.] pantu [..]</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>Attiecībā uz katru uzņēmumu un uzņēmumu apvienību, kas piedalās pārkāpumā, soda nauda [naudas sods] nepārsniedz 10 % no tās kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā.</P><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="101.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Nosakot soda naudas [naudas soda] apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Šīs regulas 31. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Eiropas Kopienu Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar kuriem Komisija noteikusi soda naudu vai periodiska soda naudu [naudas sodu vai kavējuma naudu]. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto soda naudu vai periodiska soda naudu [naudas sodu vai kavējuma naudu].<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">2006. gada pamatnostādnes</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="210" PAGE.FIRST="2" DATE.PUB="2006">OV 2006, C 210, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>2006. gada pamatnostādnes<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>), 2. punktā ir norādīts, ka naudas sodu noteikšanai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Komisijai jāņem vērā pārkāpuma smagums un tā ilgums<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>uzliktais naudas sods nedrīkst pārsniegt robežas, kas norādītas [Regulas Nr. 1/2003] 23. panta 2. punkta otrajā un trešajā daļā<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šo pamatnostādņu 13. punktā ir paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Lai noteiktu naudas soda pamatsummu, Komisija izmanto pārkāpumā tieši vai netieši [..] iesaistīto uzņēmuma preču vai pakalpojumu pārdošanas apjomu atbilstošajā [Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)] teritorijā. Parasti Komisija ņem vērā uzņēmuma pārdošanas rādītājus tā pēdējā pilnā gada laikā, kad uzņēmums bijis iesaistīts pārkāpumā.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Minēto pamatnostādņu 20. punktā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Smaguma pakāpi novērtē katram konkrētajam gadījumam un visiem pārkāpumu veidiem, ņemot vērā visus būtiskos lietas apstākļus.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šo pašu pamatnostādņu 21. punktā ir norādīts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Vispārējais princips ir tāds, ka pārdošanas apjoma daļu nosaka līmenī, kas nepārsniedz 30 % no visa pārdošanas apjoma.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstoši 2006. gada pamatnostādņu 22. punktam:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Lai izlemtu, vai konkrētajā gadījumā pārdošanas apjoma daļai jāatrodas minētā diapazona sākumā vai beigās, Komisija ņem vērā vairākus faktorus, piemēram, pārkāpuma veidu, visu attiecīgo dalībnieku kopējo tirgus daļu, pārkāpuma izdarīšanas ģeogrāfisko teritoriju un to, vai pārkāpums jau ir īstenots vai vēl ne.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Šo pamatnostādņu 23. punktā ir paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Horizontālas vienošanās par cenu noteikšanu, tirgus sadali un ražošanas izlaides ierobežošanu [..], kas parasti ir slepenas, pēc sava rakstura pieder pie vissmagākajiem konkurences ierobežojumiem. Saskaņā ar konkurences politiku par tām jāpiemēro smags sods. Tāpēc, nosakot pārdošanas apjoma daļu par šādiem pārkāpumiem, tai jāatrodas diapazona augšdaļā.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Minēto pamatnostādņu 25. punktā ir norādīts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Turklāt neatkarīgi no tā, cik ilgi uzņēmums piedalījies pārkāpuma izdarīšanā, Komisija iekļauj pamatsummā summu, kas līdzvērtīga 15 % līdz 25 % no pārdošanas apjoma, kas noteikts saskaņā ar A sadaļu, lai aizkavētu uzņēmumus pat noslēgt horizontālas vienošanās par cenu noteikšanu, tirgus sadali un ražošanas ierobežošanu. Komisija var piemērot arī šādu papildu summu citu pārkāpumu gadījumā. Lai izlemtu, kādu pārdošanas apjoma daļu piemērot katram konkrētajam gadījumam, Komisija ņem vērā dažādus faktorus, jo īpaši tos, kas minēti 22. punktā.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Šo pašu pamatnostādņu 29. punktā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Naudas soda pamatsummu var samazināt, ja Komisija konstatē vainu [atbildību] mīkstinošus apstākļus, proti:</P><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>ja attiecīgais uzņēmums sniedz pierādījumus, ka tas beigs [ir izbeidzis] pārkāpumu tūlīt pēc Komisijas iejaukšanās. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad noslēgtas slepenas vienošanās vai piekopta slepena prakse (jo īpaši saistībā ar karteļiem),</P></ITEM><ITEM><P>ja uzņēmums sniedz pierādījumus, ka pārkāpums ir noticis nolaidības rezultātā,</P></ITEM><ITEM><P>ja attiecīgais uzņēmums sniedz pierādījumus, ka tā dalība pārkāpuma izdarīšanā ir ārkārtīgi neliela, un tādējādi pierāda, ka laikposmā, kad tas bija nelikumīgas vienošanās dalībnieks, tas faktiski šo vienošanos neīstenoja, bet veica konkurējošas darbības tirgū; pašu faktu, ka uzņēmums ir piedalījies pārkāpuma izdarīšanā īsāku laiku nekā citi uzņēmumi, neuzskata par vainu [atbildību] mīkstinošu apstākli, jo tas jau ņemts vērā, nosakot pamatsummu,</P></ITEM><ITEM><P>ja attiecīgais uzņēmums ir nopietni sadarbojies ar Komisiju, šai sadarbībai pārsniedzot paziņojumā par iecietību noteiktās robežas un tā juridisko pienākumu to darīt,</P></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><P>ja pret konkurenci vērsto rīcību ir atļāvušas vai veicinājušas valsts iestādes vai tiesiskais regulējums. [..]<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></P></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture un apstrīdētais lēmums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Tiesvedības priekšvēsturi, kas aprakstīta pārsūdzētā sprieduma 1.–28. punktā, var rezumēt šādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> ir mātesuzņēmums tādu sabiedrību grupai, kuras darbojas vannas istabu aprīkojuma nozarē (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/><HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> grupa<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>). Laikā, kad norisinājās konstatēto pārkāpumu veidojošie fakti, <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> piederēja visas <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> kapitāla daļas, kura galvenokārt izplatīja keramikas un sanitārtehnikas izstrādājumus Francijas tirgū. <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> <DATE ISO="19991029">1999. gada 29. oktobrī</DATE> iegādājās grupu, kuras galvgalī atradās <HT TYPE="ITALIC">Keramik Holding AG</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/><HT TYPE="ITALIC">Laufen</HT> grupa<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) – saskaņā ar Šveices tiesībām izveidota sabiedrība, kurai tostarp piederēja visas <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria AG</HT> kapitāla daļas. Laikā, kad norisinājās konstatēto pārkāpumu veidojošie fakti, <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> ražoja keramikas izstrādājumus ar savām preču zīmēm un tirgoja šos izstrādājumus, kā arī konkurentu ražotas preces. Tās veiktā pārdošana galvenokārt bija vērsta uz Austriju, kā arī mazākā mērā – uz Vāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><DATE ISO="20040715">2004. gada 15. jūlijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Masco Corp</HT>. un tās meitasuzņēmumi, tostarp <HT TYPE="ITALIC">Hansgrohe AG</HT>, kas ražo sanitārtehnikas izstrādājumus, un <HT TYPE="ITALIC">Hüppe GmbH</HT>, kas ražo dušas nodalījumus, informēja Komisiju par aizliegto vienošanos vannas istabu aprīkojuma nozarē un lūdza piemērot atbrīvojumu no naudas sodiem atbilstoši Komisijas paziņojumam par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="045" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2002">OV 2002, C 45, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>) vai, ja tas netiktu piemērots, samazināt tām uzliekamo naudas sodu apmēru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>2004. gada 9. un 10. novembrī Komisija veica iepriekš nepaziņotas pārbaudes vairāku sabiedrību un nacionālo profesionālo apvienību, kas darbojas vannas istabu aprīkojuma nozarē, telpās. Pēc tam, kad laikposmā no <DATE ISO="20051115">2005. gada 15. novembra</DATE> līdz <DATE ISO="20060516">2006. gada 16. maijam</DATE> Komisija bija pieprasījusi informāciju no minētajām sabiedrībām un apvienībām, tai skaitā <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT>, tā <DATE ISO="20070326">2007. gada 26. martā</DATE> pieņēma paziņojumu par iebildumiem. Šis paziņojums tika tostarp nosūtīts apelācijas sūdzības iesniedzējai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> <DATE ISO="20060117">2006. gada 17. janvārī</DATE> savā vārdā un <HT TYPE="ITALIC">Laufen</HT> grupas vārdā, ciktāl tā ir pārņēmusi šīs grupas darbības Francijā, lūdza piemērot atbrīvojumu no naudas soda atbilstoši Komisijas paziņojumam par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos vai, ja tas netiktu piemērots, samazināt tai uzliekamo naudas sodu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Pēc uzklausīšanas sēdes, kura notika no <DATE ISO="20071112">2007. gada 12. novembra</DATE> līdz 14. novembrim, pēc <DATE ISO="20090709">2009. gada 9. jūlija</DATE> faktu izklāsta vēstules nosūtīšanas atsevišķām sabiedrībām un pēc papildu informācijas pieprasījumiem, kuri bija adresēti apelācijas sūdzības iesniedzējai, Komisija <DATE ISO="20100623">2010. gada 23. jūnijā</DATE> pieņēma apstrīdēto lēmumu, kurā tā konstatēja, ka pastāv LESD 101. panta 1. punkta un <DATE ISO="19920502">1992. gada 2. maija</DATE> Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="001" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 1, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>) 53. panta pārkāpums vannas istabu aprīkojuma nozarē. Šis pārkāpums, kurā esot piedalījušies 17 uzņēmumi, esot noticis dažādos laikposmos no <DATE ISO="19921016">1992. gada 16. oktobra</DATE> līdz <DATE ISO="20041109">2004. gada 9. novembrim</DATE> un esot izpaudies kā pret konkurenci vērstu nolīgumu vai saskaņotu darbību kopums Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas teritorijā. Preces, uz kurām attiecās aizliegtā vienošanās, esot vannas istabu aprīkojums, kas ietilpst kādā no trim šādu preču apakšgrupām, proti, sanitārtehnikas izstrādājumi, dušas nodalījumi un to piederumi, kā arī keramikas izstrādājumi (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>trīs preču apakšgrupas<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Komisija it īpaši norādīja, ka pastāv nacionālas profesionālas apvienības, kuru dalībnieku darbība attiecas uz visām trim preču apakšgrupām un kuras tā nosauca par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>saskaņošanas struktūrām<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, nacionālas profesionālas apvienības, kuras ietver dalībniekus, kas darbojas ar vismaz divām no šīm trim preču apakšgrupām, un kuras tā nosauca par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>daudzpreču apvienībām<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>, kā arī specializētas<?PAGE NO="5"?> apvienības, kuras ietver dalībniekus, kas darbojas ar vienu no šīm trim preču apakšgrupām. Visbeidzot tā konstatēja, ka pastāv centrāla uzņēmumu grupa, kura ir piedalījusies aizliegtās vienošanās darbībās dažādās dalībvalstīs, kā arī saskaņošanas struktūrās un daudzpreču apvienībās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Runājot par <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> grupas līdzdalību konstatētajā pārkāpumā, Komisija uzskatīja, ka šī grupa ir zinājusi par pārkāpumu attiecībā uz trim preču apakšgrupām. Tomēr attiecībā uz aizliegtās vienošanās ģeogrāfisko tvērumu, Komisijas ieskatā, nevarēja tikt uzskatīts, ka <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> grupa zināja par tās vispārējo tvērumu, bet gan bija jāuzskata, ka tā zināja tikai par koluzīvo rīcību Francijā un Austrijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Līdz ar to Komisija apstrīdētā lēmuma 1. panta 3. punktā konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> un divi tās meitasuzņēmumi, proti, <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT>, bija pārkāpuši LESD 101. panta 1. punktu un <DATE ISO="19920502">1992. gada 2. maija</DATE> Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53. pantu, Francijā un Austrijā piedaloties turpinātā nolīgumā vai saskaņotās darbībās vannas istabu aprīkojuma nozarē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 2. panta 4. punktu Komisija <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> solidāri ar <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> uzlika naudas sodu EUR <FT TYPE="NUMBER">17700000</FT> apmērā un solidāri ar <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> – naudas sodu EUR <FT TYPE="NUMBER">6700000</FT> apmērā. Turklāt tā uzlika <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> arī naudas sodu EUR <FT TYPE="NUMBER">14300000</FT> apmērā par dalību pārkāpumā laikposmā, pirms <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> bija iegādājusies <HT TYPE="ITALIC">Laufen grupu</HT>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20100908">2010. gada 8. septembrī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> cēla prasību, lūdzot atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas uz to attiecas, vai pakārtoti – samazināt tai uzliktā naudas soda apmēru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Savu prasījumu atbalstam, kuri attiecās uz apstrīdētā lēmuma daļēju atcelšanu, <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> izvirzīja sešus pamatus. Pirmais, otrais un piektais pamats attiecās uz <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> atzīšanu par vainojamu par <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> pārmestajām darbībām. Trešais pamats bija balstīts uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Ceturtais pamats attiecās uz apelācijas sūdzības iesniedzējai un <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> solidāri uzliktā naudas soda apmēra aprēķinu. Sestais pamats bija saistīts ar Komisijas novērtējumu par pārkāpuma smagumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Pakārtotajā lūgumā samazināt naudas soda apmēru <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> atsaucās uz to, ka tās līdzdalība pārkāpumā, kurā tā tiek vainota, ir bijusi mazāk smaga salīdzinājumā ar citiem dalībniekiem, kā arī uz <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> uzliktā naudas soda apmēra iespējamo samazināšanu to attiecīgo prasību rezultātā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, samazināja apelācijas sūdzības iesniedzējai solidāri kopā ar <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> uzliktā naudas soda apmēru un to noteica EUR <FT TYPE="NUMBER">6298000</FT> apmērā, lai apelācijas sūdzības iesniedzēja gūtu labumu no <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> piemērotā naudas soda apmēra samazinājuma. Pārējā daļā tā prasību noraidīja.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu;</P></ITEM><ITEM><P>samazināt tai uzliktā naudas soda apmēru un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Komisija lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par apelācijas sūdzību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, vienu no pirmajā instancē izvirzītajiem pamatiem kvalificējot kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>novēlotu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi soda individualizācijas un personiskās atbildības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, kā arī nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu, atsakoties samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējai uzliktā naudas soda pamatsummu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 44. un 45. punktā kā nepieņemamu ir noraidījusi argumentu, ka Komisija, piemērojot prezumpciju par <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> izšķirošo ietekmi uz <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT>, ir ņēmusi vērā kļūdainu datumu, kurā pirmā minētā ir iegādājusies gandrīz visas <HT TYPE="ITALIC">Keramik Holding</HT> akcijas. Proti, pretēji apstrīdētajā lēmumā norādītajam, šī iegāde esot notikusi tikai <DATE ISO="19991231">1999. gada 31. decembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā, Vispārējā tiesa šo argumentu kļūdaini ir kvalificējusi kā novēlotu ar pamatojumu, ka tas ir ticis izvirzīts tikai replikas stadijā. Savukārt šis arguments esot bijis jāuzskata par prasības pieteikumā jau ietverta pamata paplašināšanu. Katrā ziņā Vispārējai tiesai esot pienākums pēc savas ierosmes jebkurā procesa stadijā norādīt uz kļūdu faktisko apstākļu vērtējumā un rezultātā samazināt naudas sodu, pretējā gadījumā tiekot pārkāptas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā arī samērīguma princips, kas ir Regulas Nr. 1/2003 31. panta pamatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Komisija apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Tiesas vērtējums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības tiesai ir jāveic tiesiskuma pārbaude, pamatojoties uz elementiem, kādus ir iesniedzis prasītājs, lai pamatotu izvirzītos pamatus. Šīs pārbaudes ietvaros tiesa nedrīkst atsaukties uz Komisijas rīcības brīvību ne attiecībā uz to elementu izvēli, kādi ir ņemti vērā, piemērojot pamatnostādnēs minētos kritērijus, ne attiecībā uz šo elementu novērtēšanu, lai atteiktos veikt detalizētu faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111208">2011. gada 8. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chalkor</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑386/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:815">EU:C:2011:815</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Tiesiskuma pārbaudi papildina neierobežota kompetence, kas ir atzīta Regulas Nr. 1/2003 31. pantā saskaņā ar LESD 261. pantu. Šī kompetence pilnvaro tiesu papildus vienkāršai sankciju tiesiskuma pārbaudei aizstāt Komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai noteikto kavējuma naudu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111208">2011. gada 8. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chalkor</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑386/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:815">EU:C:2011:815</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tomēr ir jāuzsver, ka neierobežotas kompetences īstenošana nav pielīdzināma pārbaudei pēc savas ierosmes, un jāatgādina, ka Savienības tiesās notiek uz sacīkstes principu balstīta tiesvedība. Izņemot absolūtus pamatus, kas tiesai ir jāizvirza pēc savas ierosmes, piemēram, apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamība, prasītājs ir tas, kuram ir jāizvirza pamati pret šo lēmumu un jāiesniedz pierādījumi, lai pamatotu šos pamatus (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111208">2011. gada 8. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chalkor</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑386/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:815">EU:C:2011:815</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punktu redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā sprieduma datumā, jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā nav atļauta, ja vien tie nav pamatoti ar tādiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem, kas atklāti tiesvedības laikā. Arguments, kas tieši vai netieši nepapildina iepriekš pieteikumā par lietas ierosināšanu izvirzītu pamatu un kam ar to nav ciešas saiknes, ir jāuzskata par jaunu pamatu (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091112">2009. gada 12. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SGL Carbon</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑564/08 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:703">EU:C:2009:703</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101216">2010. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">AceaElectrabel Produzione</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑480/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:787">EU:C:2010:787</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0111">111.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 44. punktā ir konstatējusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>iebildums, ka prasītājai visas <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> kapitāla daļas ir piederējušas tikai no <DATE ISO="20000606">2000. gada 6. jūnija</DATE>, ir ticis pirmo reizi izvirzīts replikā<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, un pēc tam minētā sprieduma 45. punktā ir paudusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>prasītāja prasības pieteikumā ir skaidri norādījusi, ka tā iegādājās visas <HT TYPE="ITALIC">Keramik Holding</HT> kapitāla daļas <DATE ISO="19991029">1999. gada 29. oktobrī</DATE>,<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> un ir secinājusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>tādējādi nav pareizs prasītājas apgalvojums, ka [šis] iebildums ir uzskatāms par prasības pieteikumā ietverto pamatu paplašināšanu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Līdz ar to, ņemot vērā datuma, kurā apelācijas sūdzības iesniedzēja iegādājas <HT TYPE="ITALIC">Keramik Holding</HT> kapitāla daļas, būtisko nozīmi <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> uzlikta naudas soda pamatsummas aprēķināšanai, minētais iebildums nevar tikt uzskatīts par pieteikumā par lietas ierosināšanu izvirzīta pamata paplašināšanu, bet ir jākvalificē kā jauns pamats.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Turklāt Vispārējās tiesas uzdevums nav labot kāda lietas dalībnieka pieļautās kļūdas to faktu izklāstā, uz kuriem var tikt balstīti pamati, kas vērsti uz apstrīdētā lēmuma atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Tātad pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Ar otro pamatu <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā it īpaši pārsūdzētā sprieduma 157.–188. punktā un 201. un 202. punktā ir pārkāpusi soda individualizācijas un personiskās atbildības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, kā arī nav ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā nav izdarījusi secinājumus, kam bija jāizriet no Vispārējās tiesas konstatējuma, ka līdzdalības pārkāpumā smagums, par kuru atbildība ir uzlikta <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT>, ir mazāks nekā attiecībā uz citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, it īpaši grozot koeficientu, kas ir saistīts ar konstatētā pārkāpuma smagumu, 2006. gada pamatnostādņu 20.–23. punkta izpratnē (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> koeficients<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>) un šo pamatnostādņu 25. punktā paredzēto papildu koeficientu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> koeficients<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>), kā arī samazinot naudas soda pamatsummu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> apgalvo, ka, pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 157.–188. punktā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tajos naudas soda apmēra noteikšanai nekādā veidā nav ņemts vērā tas, ka līdzdalība pārkāpumā, par kuru tai ir uzlikta atbildība, bija mazāk smaga nekā citu sodīto uzņēmumu līdzdalība. Šajā ziņā pārsūdzētajā spriedumā, izņemot līdzdalības pārkāpumā ģeogrāfisko tvērumu, neesot veikts nekāds nošķīrums starp tās meitasuzņēmumu rīcību un to uzņēmumu rīcību, kuri veidoja iesaistīto uzņēmumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>cieto kodolu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, atkarībā no to attiecīgās rīcības būtības, kā arī atkarībā no to preču<?PAGE NO="8"?> apakšgrupu skaita, uz kurām attiecās pārkāpums. Savukārt atbilstoši nediskriminācijas principam Vispārējai tiesai esot bijusi jāsamazina <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> uzliktā naudas soda pamatsumma, tai piemērojot mazāku <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> koeficientu un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> koeficientu nekā minētajiem uzņēmumiem piemērotie, un esot bijuši jāizdara secinājumi no tā, ko Vispārējā tiesa bija konstatējusi pārsūdzētā sprieduma 169., 186. un 187. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 168. un 187. punktā izklāstītais pamatojums esot pretrunā naudas sodu gradācijas jomā piemērojamajai judikatūrai un kļūdaini prioritizējot naudas soda samērīguma principu pār vienlīdzīgas attieksmes principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Treškārt, līdzdalības pārkāpumā, par kuru atbildība ir uzlikta <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT>, nelielais smagums esot bijis jāņem vērā kā atbildību mīkstinošs apstāklis 2006. gada pamatnostādņu 29. punkta trešā ievilkuma izpratnē. Savukārt pārsūdzētā sprieduma 171.–177. punktā Vispārējā tiesa – balstoties uz pārlieku šauru un kļūdainu šīs normas interpretāciju – esot noraidījusi jebkādu naudas soda samazināšanu uz šā pamata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un neesot ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā, lai secinātu, ka Komisija ir rīkojusies atbilstoši samērīguma principam, pārsūdzētā sprieduma 185. punktā gan atsaucoties uz pamatnostādņu 21.–23. punktu, tomēr nav norādījusi uz līdzdalības pārkāpumā, atbildība par kuru ir uzlikta apelācijas sūdzības iesniedzējai, mazāko smagumu salīdzinājumā ar citu dalībnieku līdzdalības smagumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Komisija apstrīd šos argumentus. Turklāt, kaut arī tā uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pamatoti noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu pārkāpumiem, tā būtībā uzskata, ka Vispārējās tiesas pieņēmums, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai, kura pārkāpumā piedalījās tikai attiecībā uz tā Francijas un Vācijas daļām, piemērotajam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> koeficientam un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> koeficientam esot bijis jābūt atšķirīgam no koeficientiem, kuri ir piemēroti tiem aizliegtās vienošanas dalībniekiem, kas piedalījās pārkāpumā sešu dalībvalstu teritorijā un attiecībā uz trim preču apakšgrupām, ir neprecīzs. Tādējādi Komisija aicina Tiesu veikt pamatojuma aizstāšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Tiesas vērtējums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka vienīgi Vispārējai tiesai ir kompetence pārbaudīt veidu, kādā Komisija katrā konkrētajā gadījumā ir novērtējusi prettiesiskās rīcības smagumu. Apelācijas tiesvedībā Tiesas veiktās pārbaudes priekšmets ir, pirmkārt, izvērtēt, cik lielā mērā Vispārējā tiesa juridiski pareizi ir ņēmusi vērā visus būtiskos apstākļus, lai novērtētu konkrētās rīcības smagumu saskaņā ar LESD 101. pantu un Regulas Nr. 1/2003 23. pantu, un, otrkārt, izvērtēt, vai Vispārējā tiesa no juridiskā viedokļa pietiekami ir atbildējusi uz visiem argumentiem, kas ir izvirzīti lūguma par naudas soda atcelšanu vai tā apmēra samazināšanu pamatojumam (it īpaši skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19981217">1998. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baustahlgewebe</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑185/95 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:608">EU:C:1998:608</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0128">128.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050628">2005. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dansk Rørindustri</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:408">EU:C:2005:408</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0244">244.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131205">2013. gada 5. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Solvay Solexis</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑449/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:802">EU:C:2013:802</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Ciktāl ar otro pamatu <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā, gan pārsūdzētā sprieduma 157.–179. punktā veicot apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudi, gan minētā sprieduma 185.–188. punktā īstenojot neierobežoto kompetenci attiecībā uz naudas soda noteikšanu, nav ņēmusi vērā, ka līdzdalība pārkāpumā, par kuru tai ir uzlikta atbildība, ir mazāk smaga nekā citu uzņēmumu līdzdalība, kuri veidoja aizliegtās vienošanās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>cieto kodolu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, ir jāuzsver, ka Tiesai, apelācijas tiesvedībā lemjot par tiesību jautājumiem, nav taisnīguma apsvērumu dēļ ar savu novērtējumu jāaizstāj Vispārējās tiesas vērtējums, kuru tā, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, ir veikusi, lemjot par naudas sodu apmēru, kas uzņēmumiem uzlikti par Savienības tiesību pārkāpumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050628">2005. gada 28. jūnijs</DATE>,<?PAGE NO="9"?> <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dansk Rørindustri</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:408">EU:C:2005:408</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0245">245.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gosselin Group</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑429/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:463">EU:C:2013:463</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Turklāt ir arī jāatgādina, ka, lai noteiktu naudas sodu apmēru, ir jāņem vērā pārkāpuma ilgums un visi tie apstākļi, kas varētu ietekmēt pārkāpumu smaguma novērtējumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050628">2005. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dansk Rørindustri</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:408">EU:C:2005:408</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0240">240.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Team Relocations</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑444/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:464">EU:C:2013:464</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0098">98.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Apstākļiem, kas varētu ietekmēt pārkāpumu smaguma novērtējumu, ir pieskaitāma katra uzņēmuma rīcība, katra uzņēmuma loma aizliegtās vienošanās izveidē, labums, ko tie varēja gūt no tās, to lielums un attiecīgo preču vērtība, kā arī risks, ko šāda veida pārkāpumi rada Savienības mērķiem (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050628">2005. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dansk Rørindustri</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:408">EU:C:2005:408</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0242">242.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Team Relocations</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑444/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:464">EU:C:2013:464</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0100">100.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šajā lietā – kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 155. punkta – nav strīda par to, ka <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> kā mātesuzņēmums, kuram pieder visas <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> kapitāla daļas, ir jāatzīst par atbildīgu par visu <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> rīcību, ko veidoja nākotnes cenu paaugstināšanas saskaņošana, ka <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> zināja par konstatētā pārkāpuma materiālo tvērumu, proti, ka tas attiecās uz trim preču apakšgrupām, jo <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> piedalījās <HT TYPE="ITALIC">Arbeitskreis Sanitärindustrie</HT> sanāksmēs, – ko apelācijas sūdzības iesniedzēja sava pieteikuma ietvaros nav apstrīdējusi – un visbeidzot, ka šis pārkāpums attiecās uz visu Austrijas teritoriju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa no tā secināja, ka Komisija atbilstoši 2006. gada pamatnostādņu 21.–23. un 25. punktam ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> koeficienti 15 % apmērā bija atbilstoši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav ņēmusi vērā faktu, ka <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> neietilpst aizliegtās vienošanās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>cietajā kodolā<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, it īpaši tāpēc, ka tās nav piedalījušās tās izveidē un uzturēšanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Taču, pat ja šis apstāklis tiktu konstatēts, tas jebkurā gadījumā nevar pierādīt, ka Vispārējai tiesai esot bijis jāuzskata, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> koeficienti 15 % apmērā nav atbilstoši vai ir pārlieku augsti, jo šāda procentuālā likme ir attaisnojama, ņemot vērā tikai attiecīgā pārkāpuma būtību vien, respektīvi, cenu paaugstināšanas saskaņošanas īstenošanu. Proti, šāds pārkāpums ir viens no vissmagākajiem konkurences ierobežojumiem 2006. gada pamatnostādņu 23. un 25. punkta izpratnē un šāda 15 % likme atbilst viszemākajai likmei sodu skalā, kas saskaņā ar šīm pamatnostādnēm ir paredzēta par šādiem pārkāpumiem (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ziegler</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑439/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:513">EU:C:2013:513</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0124">124.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0125">125.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Team Relocations</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑444/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:464">EU:C:2013:464</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0125">125.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Līdz ar to Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 169. un 185. punktā varēja pamatoti uzskatīt, ka Komisija, nosakot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> koeficientu likmi 15 % apmērā, nav pārkāpusi samērīguma principu, kaut arī līdzdalības attiecīgajā pārkāpumā ģeogrāfiskais tvērums attiecās tikai uz Francijas un Austrijas teritorijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Ciktāl <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā – lai arī konstatējusi, ka līdzdalība pārkāpumā, atbildība par kuru ir uzlikta <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT>, bija mazāk smaga nekā citu dalībnieku līdzdalība, – <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> ir piemērojusi minētos koeficientus un tādējādi pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, ir jākonstatē, kā to būtībā apgalvo Komisija, ka pārsūdzētā sprieduma 168. un 169. punktā, kā arī 186. un 187. punktā atrodamajā pamatojumā, saskaņā ar kuru, pirmkārt, pārkāpums, kas attiecās uz sešu dalībvalstu teritorijām un trim preču apakšgrupām, ir jāuzskata par smagāku nekā tāds pārkāpums kā<?PAGE NO="10"?> attiecīgais pārkāpums, kas ir izdarīts divu dalībvalstu teritorijās, un, otrkārt, uzņēmumiem, kuri piedalījās pirmajā pārkāpumā, tikai šā iemesla dēļ vien bija jāuzliek naudas sods, kas ir aprēķināts, pamatojoties uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> koeficientiem, kuri ir lielāki nekā apelācijas sūdzības iesniedzējai piemērotie, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Proti, runājot par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> koeficientu noteikšanu, no 2006. gada pamatnostādņu 22. un 25. punkta izriet, ka ir jāņem vērā noteikts skaits faktoru, it īpaši šo pamatnostādņu 22. punktā identificētie faktori. Kaut arī, lai novērtētu pārkāpuma smagumu un tādējādi noteiktu uzliekamā naudas soda apmēru, var tikt ņemts vērā it īpaši pārkāpuma ģeogrāfiskais mērogs, apstāklis, ka kāda pārkāpuma ģeogrāfiskais mērogs ir plašāks nekā cita pārkāpuma ģeogrāfiskais mērogs, obligāti nenozīmē, ka šis pirmais pārkāpums – aplūkots kopumā un it īpaši ņemot vērā tā būtību – ir uzskatāms par smagāku nekā otrais pārkāpums un par tādu, kas līdz ar to attaisno lielāka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> koeficienta noteikšanu nekā tie koeficienti, kas ir izmantoti, lai aprēķinātu naudas sodu par šo otro pārkāpumu (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140710">2014. gada 10. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Telefónica</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Telefónica de España</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑295/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2062">EU:C:2014:2062</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0178">178.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Tomēr ir jāatgādina, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka šis princips paredz, ka līdzīgas situācijas nedrīkst tikt aplūkotas atšķirīgi, bet atšķirīgas situācijas nedrīkst tikt aplūkotas vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (it īpaši skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141112">2014. gada 12. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Guardian Industries</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Guardian Europe</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑580/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2363">EU:C:2014:2363</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Minētais princips Vispārējai tiesai ir jāievēro, ne tikai veicot Komisijas lēmuma par naudas soda piemērošanu tiesiskuma pārbaudi, bet arī īstenojot savu neierobežoto kompetenci. Proti, šādas kompetences īstenošana, nosakot uzliekamo naudas sodu apmēru, nedrīkst radīt diskrimināciju starp uzņēmumiem, kuri ir piedalījušies nolīgumā vai saskaņotās darbībās, kas ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Parker Hannifin Manufacturing</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Parker‑Hannifin</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑434/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2456">EU:C:2014:2456</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Kā izriet no Tiesas judikatūras, lai novērtētu pārkāpuma smagumu, saskaņā ar šo principu atšķirību starp uzņēmumiem, kas bijuši vienas un tās pašas aizliegtās vienošanās dalībnieki, ņemšanai vērā, īpaši ievērojot to attiecīgās dalības ģeogrāfisko mērogu, nav katrā ziņā jānotiek <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> koeficientu noteikšanas laikā, bet tā var notikt citā naudas soda aprēķināšanas stadijā, piemēram, pielāgojot pamatsummu atkarībā no atbildību mīkstinošiem vai pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 28. un 29. punktu (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gosselin Group</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑429/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:463">EU:C:2013:463</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0096">96.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0100">100.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Team Relocations</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑444/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:464">EU:C:2013:464</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0104">104.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0105">105.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Kā norādījusi Komisija, šādas atšķirības var parādīties arī ar pārdošanas apjoma vērtību, kas izmantota, lai aprēķinātu naudas soda pamatsummu, jo šī vērtība attiecībā uz katru uzņēmumu dalībnieku atspoguļo tā dalības attiecīgajā pārkāpumā nozīmi saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 13. punktu, kas naudas soda apmēra aprēķināšanas vajadzībām kā sākumpunktu ļauj izmantot summu, kura atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmi un uzņēmuma īpatsvaru tajā (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Team Relocations</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑444/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:464">EU:C:2013:464</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Rezultātā, ciktāl nav strīda par to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto naudas sodu pamatsumma ir tikusi noteikta, balstoties uz <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> Austrijas teritorijā realizētā pārdošanas apjoma vērtību un <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> Francijas teritorijā realizētā pārdošanas apjoma vērtību, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 168. un 169. punktā, kā arī 186. un 187. punktā varēja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> koeficientus noteikt 15 % apmērā no šīs vērtības, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Kaut arī no iepriekš minētā izriet, ka pārsūdzētā sprieduma 168. un 169. punktā, kā arī 186. un 187. punktā Vispārējās tiesas sniegtajā pamatojumā ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, ir jāatgādina, ka – ja Vispārējās tiesas nolēmuma pamatojumā ir atklāts Savienības tiesību pārkāpums, bet tā rezolutīvā daļa šķiet ir balstīta uz citu tiesisko pamatojumu – šāda pārkāpuma dēļ minētais nolēmums nav jāatceļ, bet ir jāaizstāj tā pamatojums (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920609">1992. gada 9. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lestelle</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑30/91 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:252">EU:C:1992:252</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080909">2008. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIAMM</HT> u.c./Padome un Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑120/06 P un C‑121/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:476">EU:C:2008:476</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0187">187.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Kā izriet no šā sprieduma 56.–61. punktā sniegtā pamatojuma, ar ko ir jāaizstāj Vispārējās tiesas sniegtais pamatojums, tā tas ir šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Tādējādi ir jānoraida otrais pamats, ciktāl tajā Vispārējai tiesai tiek pārmests, ka tā ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un it īpaši ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus tāpēc, ka – tā kā Vispārējā tiesa apelācijas sūdzības iesniedzējai nav piemērojusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>pārkāpuma smaguma<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>papildsummas<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> koeficientus, kuri ir mazāki nekā koeficienti, kas ir piemēroti uzņēmumiem, kuru līdzdalība pārkāpumā bija smagāka, – pārsūdzētajā spriedumā neesot ņemts vērā līdzdalības tajā pārkāpumā mazākais smagums, par kuru atbildība ir uzlikta apelācijas sūdzības iesniedzējai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Runājot par iebildumu, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 185. punktā neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu un esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo tā ir uzskatījusi, ka Komisija ir rīkojusies atbilstoši samērīguma principam, ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 148. un 149. punktā vispārīgā veidā ir aprakstījusi naudas soda aprēķināšanas metodi, kā arī minētā sprieduma 150.–152. punktā ir aprakstījusi, kā Komisija to piemērojusi šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Līdz ar to šim iebildumam nevar piekrist.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Visbeidzot, runājot par iebildumu, ka Vispārējā tiesa kā atbildību mīkstinošus apstākļus 2006. gada pamatnostādņu 29. punkta trešā ievilkuma izpratnē neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas līdzdalības pārkāpumā mazāko smagumu salīdzinājumā ar citiem dalībniekiem, nav strīda par to, ka <HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario</HT> ir vienīgi apgalvojusi, ka <HT TYPE="ITALIC">Roca</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Laufen Austria</HT> līdzdalība konstatētajā pārkāpumā ir bijusi ierobežota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Savukārt atbilstoši 2006. gada pamatnostādņu 29. punktam apelācijas sūdzības iesniedzējai, lai tā varētu gūt labumu no naudas soda samazināšanas saistībā ar šādiem atbildību mīkstinošiem apstākļiem, būtu bijis jāpierāda, ka tā faktiski ir atkāpusies no attiecīgo pārkāpjošo nolīgumu piemērošanas, tirgū īstenojot konkurējošu rīcību, taču – kā Vispārējā tiesa ir konstatējusi pārsūdzētā sprieduma 177. punktā – apelācijas sūdzības iesniedzēja šādus pierādījumus nav sniegusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Katrā ziņā šāda pierādījumu novērtēšana, izņemot to sagrozīšanas gadījumu, uz ko šajā lietā nav ticis norādīts, apelācijas tiesvedībā nevar tikt apstrīdēta (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110113">2011. gada 13. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Media‑Saturn‑Holding</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑92/10 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:15">EU:C:2011:15</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140710">2014. gada 10. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Grieķija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑391/13 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2061">EU:C:2014:2061</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160120">2016. gada 20. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Toshiba Corporation</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑373/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:26">EU:C:2016:26</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>No tā izriet, ka iebildums attiecībā uz Vispārējās tiesas veikto atbildību mīkstinošo apstākļu 2006. gada pamatnostādņu 29. punkta trešā ievilkuma izpratnē izvērtējumu ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka ir jānoraida otrais pamats un tādējādi – apelācijas sūdzība kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="12"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Atbilstoši tā paša reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējai spriedums ir nelabvēlīgs un tā kā Komisija ir prasījusi piespriest tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tai ir jāpiespriež atlīdzināt šīs apelācijas tiesvedības izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">apelācijas sūdzību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Roca Sanitario SA</HT> atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>