<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-552/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CC0552</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:162">EU:C:2017:162</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P>M. SZPUNAR SECINĀJUMI – LIETA C‑552/15</P><P>KOMISIJA/ĪRIJA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Maceja Špunara [<HT TYPE="ITALIC">Maciej Szpunar</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20170302">2017. gada 2. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – poļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑552/15</HT></P><P>Eiropas Komisija</P><P>pret</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Valsts pienākumu neizpilde</KEYWORD><KEYWORD>Pakalpojumu sniegšanas brīvība</KEYWORD><KEYWORD>Automobiļi</KEYWORD><KEYWORD>Automobiļa noma vai līzings, ko vienā no dalībvalstīm dzīvojoša persona saņem no pakalpojumu sniedzēja, kura reģistrācijas vieta ir citā dalībvalstī</KEYWORD><KEYWORD>Reģistrācijas nodoklis</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļa samaksa pilnībā reģistrācijas brīdī</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļa atmaksas principi</KEYWORD><KEYWORD>Samērīgums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Ievads</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Automobiļu reģistrācijas maksas nav saskaņotas Savienības tiesībās. Principā dalībvalstīm ir tiesības brīvi noteikt šāda veida nodokļu maksāšanu savās valsts tiesībās. Tomēr tās to nevar darīt pretēji Savienības pamatprincipiem, it īpaši vienota tirgus brīvībām. Šīs lietas priekšmets ir jautājums, cik tālu sniedzas dalībvalstu brīvība šajā jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Īrija, kuru Eiropas Komisija aicināja saskaņot savu reģistrācijas maksu samaksas sistēmu ar pakalpojumu sniegšanas brīvības prasībām attiecībā uz automobiļu nomas un līzinga pakalpojumiem, ieviesa atbilstošus grozījumus savās valsts tiesībās. Tomēr Komisija uzskata, ka attiecībā uz Īrijā no citam dalībvalstīm ievestiem automobiļiem nolūkā lietot tos noteiktu laiku Īrijas tiesībās izdarītie grozījumi nav pietiekami un šīs tiesības joprojām ir pretējas pakalpojumu sniegšanas brīvībai. Tā kā Īrija ir citās domās, strīds ir jāizšķir Tiesai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Atbilstošās Īrijas tiesību normas</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Finance Act 1992</HT> (1992. gada Finanšu likums) 131. panta 4. punktā ir ieviests aizliegums lietot Īrijas teritorijā automobiļus, kas nav reģistrēti Īrijā, izņemot situācijas, kas paredzētas atsevišķās tiesību normās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Šie izņēmumi galvenokārt attiecas uz automobiļiem, ko Īrijā uz laiku ir ievedušas personas, kurām nav dzīvesvietas Īrijā, vai personas, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.</P></NOTE>. Reģistrācijas pienākums ir jāizpilda mēneša laikā no dienas, kad automobilis tiek laists satiksmē Īrijā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Šī likuma 132. panta 1. punktā, tagad <HT TYPE="ITALIC">Finance Act 2012</HT> (2012. gada Finanšu likums) 83. panta 1. punkta d) apakšpunkta redakcijā, ir noteikts akcīzes nodoklis automobiļiem, kas tiek dēvēts par reģistrācijas maksu. Nodokļa maksāšanas pienākums, maksājot reģistrācijas maksu, rodas automobiļa reģistrācijas brīdī. Maksas apmērs tiek aprēķināts procentuāli no automobiļa tirgus vērtības reģistrācijas brīdī, ņemot vērā oglekļa dioksīda emisijas. Automobiļiem ar vislielāko emisiju maksas apmērs var sasniegt 36 % no to tirgus vērtības. Reģistrācija notiek pēc automobiļa apskates transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijā. Šai apskatei tostarp ir jāļauj noteikt automobiļa tirgus vērtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Reģistrācijas un reģistrācijas maksas samaksas pienākums attiecas arī uz nomātiem automobiļiem vai tādiem, kas ir līzinga priekšmets, pamatojoties uz līgumu, ko personas, kuru dzīvesvieta ir Īrijā, ir noslēgušas ar pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>1992. gada Finanšu likuma 135. D pantā, kas ieviests ar 2012. gada Finanšu likuma 83. panta 1. punkta j) apakšpunktu un kas stājies spēkā <DATE ISO="20130408">2013. gada 8. aprīlī</DATE>, ir paredzēts atmaksāt daļu no reģistrācijas maksas, ja automobilis tiek izvests no Īrijas un dzēsta tā reģistrācija. Atmaksas summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz automobiļa tirgus vērtību izvešanas brīdī. Šīs vērtības noteikšanai ir jāveic papildu tehniskā apskate, kas ir jāveic ne vairāk kā mēnesi pirms izvešanas dienas. No atmaksājamās summas tiek ieturētas administratīvās izmaksas ar vienotu likmi EUR 500 apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT><DATE ISO="20160101">2016. gada 1. janvārī</DATE> atmaksājamā summa tika palielināta par procentiem, kas tiek aprēķināti atbilstoši 1992. gada Finanšu likuma 135.D panta izpildes noteikumiem. Arī ar 2016. gada 1. janvāri, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">Finance Act 2015</HT> (2015. gada Finanšu likums) 49. pantu, ieturējumi saistībā ar administratīvajām izmaksām tika samazināti līdz summai EUR 100.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Tiesvedība, lietas dalībnieku prasījumi un argumenti</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Tiesvedība</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>2003. un 2006. gadā Komisija vērsās pie Īrijas, prasot paskaidrojumus par šajā dalībvalstī saistošās reģistrācijas maksas atbilstību pakalpojumu sniegšanas brīvībai, ņemot vērā Tiesas spriedumus lietās <HT TYPE="ITALIC">Cura Anlagen</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020321">2002. gada 21. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑451/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:195">EU:C:2002:195</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un Komisija/Dānija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050915">2005. gada 15. septembris</DATE> (<NO.CASE>C‑464/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:546">EU:C:2005:546</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Pēc konsultatīvās sanāksmes un sekojošā 2010. gada paskaidrojumu pieprasījuma Komisija <DATE ISO="20110127">2011. gada 27. janvārī</DATE> izsniedza Īrijai brīdinājuma vēstuli, kurā tā apgalvoja, ka, uzliekot personām, kurām ir dzīvesvieta Īrijā un kuras ieved uz laiku automobiļus šajā dalībvalstī, pienākumu pilnībā samaksāt reģistrācijas maksu par šiem automobiļiem, nepastāvot iespējai to samazināt vai atmaksāt, Īrija nav izpildījusi LESD 56.–62. pantā paredzētos pienākumus. Tā kā Īrijas sniegtā atbilde neapmierināja Komisiju, tā <DATE ISO="20111028">2011. gada 28. oktobrī</DATE> tai izsniedza argumentētu atzinumu, kas ietver būtībā tās pašas iebildes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Tā rezultātā Īrija ieviesa iespēju atmaksāt daļu no reģistrācijas maksas gadījumā, ja automobilis tiek izvests no Īrijas. Atmaksāšanas sistēma stājās spēkā <DATE ISO="20130408">2013. gada 8. aprīlī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT><DATE ISO="20140710">2014. gada 10. jūlijā</DATE> Komisija izsniedza Īrijai papildu brīdinājuma vēstuli, bet 2015. gada 26. februārī papildu argumentēto atzinumu. Šajos dokumentos Komisija apgalvoja, ka tā uzskata, ka Īrijā saistošā reģistrācijas maksas iekasēšanas sistēma vēl joprojām ir pretēja pakalpojumu sniegšanas brīvībai, jo atbilstoši tai tiek prasīts samaksāt visu maksu personām, kas ieved automobiļus Īrijas teritorijā uz iepriekš noteiktu laiku, dodot tām iespēju tikai vēlāk atgūt daļu no samaksātās summas. Šāds risinājums, pēc Komisijas domām, ņemot vērā Tiesas rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100929">2010. gada 29. septembris</DATE>, <NO.CASE>C‑91/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:558">EU:C:2010:558</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, nav<?PAGE NO="3"?> pieļaujams. Turklāt Komisija uzsvēra, ka Īrijas tiesību normās nav paredzēts samaksāt procentus no atmaksātās reģistrācijas maksas daļas, kā arī ir paredzēti lieli ieturējumi no atmaksātās summas par administratīvajām izmaksām. Komisija aicināja Īriju izpildīt papildu argumentēto atzinumu divu mēnešu laikā no tā saņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT><DATE ISO="20150427">2015. gada 27. aprīļa</DATE> vēstulē Īrija sniedza atbildes uz argumentēto atzinumu. Tajā tā apgalvoja, ka, pēc tās domām, reģistrācijas maksas iekasēšanas sistēma tagad principā ir saderīga ar Savienības tiesībām. Turpretī tā paziņoja, ka šīs maksas daļas atmaksāšana gadījumā, ja automobilis tiek izvests, tiks papildināta ar procentiem un izdevumi saistībā ar administratīvajām izmaksām tiks samazināti līdz summai EUR 100.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Kad Komisija uzzināja, ka Īrija noteiktajā termiņā nav izpildījusi argumentēto atzinumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Jāatgādina, ka tiesību normas, kas attiecas uz reģistrācijas maksas atmaksāšanu kopā ar procentiem, kā arī administratīvo izmaksu samazināšanu, stājās spēkā tikai <DATE ISO="20160101">2016. gada 1. janvārī</DATE>.</P></NOTE>, tā <DATE ISO="20151026">2015. gada 26. oktobrī</DATE> cēla prasību šajā lietā. Īrija <DATE ISO="20160108">2016. gada 8. janvārī</DATE> iesniedza iebildumu rakstu. Lietas dalībnieki repliku un atbildi uz repliku iesniedza attiecīgi 2016. gada 18. februārī un 31. martā. <DATE ISO="20160414">2016. gada 14. aprīļa</DATE> vēstulē Īrija lūdza lietu izskatīt virspalātai. Tiesas sēde notika <DATE ISO="20161122">2016. gada 22. novembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Komisijas prasījumi un argumenti</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka, prasot pilnībā samaksāt reģistrācijas maksu personām, kuru dzīvesvieta ir Īrijā un kuras ieved šajā dalībvalstī citā dalībvalstī nomātus vai līzingā paņemtus automobiļus, neņemot vērā, cik ilgi automobili ir paredzēts lietot Īrijas teritorijā, situācijā, kad šie automobiļi netiks vai faktiski netiek pastāvīgi lietoti šajā teritorijā, kā arī nosakot šīs maksas atmaksāšanas nosacījumus, kas pārsniedz to, kas ir vajadzīgs un samērīgs, Īrija nav izpildījusi LESD 56. pantā paredzētos pienākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka Īrijā saistošā reģistrācijas maksas iekasēšanas sistēma izraisa, ka automobiļu noma vai līzings citā dalībvalstī nolūkā īslaicīgi lietot to Īrijā ir ievērojami neizdevīgāks nekā automobiļa noma vai līzings Īrijā. No šī viedokļa Īrijas tiesiskais regulējums ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums attiecībā uz automobiļu nomu un līzingu, tādējādi ar to tiek pārkāpts LESD 56. pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Attiecībā uz jautājumu par visas reģistrācijas maksas iekasēšanu neatkarīgi no tā, vai automobilis ir reģistrēts Īrijā pastāvīgi vai nolūkā lietot to neilgu laiku, Komisija apgalvo, ka, ņemot vērā Tiesas judikatūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100929">2010. gada 29. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑91/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:558">EU:C:2010:558</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, rezolutīvā daļa).</P></NOTE>, šāds regulējums nav pieļaujams. Tā uzskata, ka, lai arī nodokļa daļas atmaksāšanas automobiļa izvešanas gadījumā sistēma var būt pietiekama attiecībā uz automobiļiem, kuru lietošanas laiks Īrijā nav zināms to ievešanas brīdī, situācijā, kad ievešana notiek uz iepriekš noteiktu laiku, it īpaši pamatojoties uz nomas vai līzinga līgumu, maksas iekasēšana pilnā apmērā, neņemot vērā šo elementu, nav samērīga. Saskaņā ar šo sistēmu tātad ievešanai uz laiku ir tāda pati nodokļu nasta kā ievešanai uz nenoteiktu laiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Turklāt personas, kas uz laiku ieved automobiļus Īrijā, nesaņem kompensāciju procentu formā par laikposmu, kurā tām neatļauti tikusi atņemta nepamatoti iekasētā reģistrācijas maksas summa, jo Īrijas tiesiskajā regulējumā nav paredzēta tās atmaksa kopā ar procentiem. Turklāt no atmaksātās summas tiek ieturētas administratīvās izmaksas EUR 500 apmērā, kas ir ievērojama un nesamērīga summa.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Īrijas argumenti</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Īrija apgalvo, pirmkārt, ka Komisija ir mainījusi viedokli procesā pirms prasības celšanas. Lai gan sākotnēji tā, šķiet, piekrita nodokļa daļas atmaksas sistēmai gadījumā, ja automobilis tiek izvests no Īrijas un tiek dzēsta tā reģistrācija, pēc tam tā mainīja viedokli un tagad vispār nepieļauj pilnas reģistrācijas maksas iekasēšanu par automobiļiem, kas tiek ievesti uz iepriekš noteiktu laiku. Komisija šajā ziņā balstās uz Tiesas rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT>, tomēr Īrija vērš uzmanību uz to, ka šis rīkojums tika pieņemts, vēl pirms Komisija bija izsniegusi pirmo 2011. gada janvāra brīdinājuma vēstuli. Šāda Komisijas viedokļa maiņa, pēc Īrijas domām, ir lojālas sadarbības principa, kas ir noteikts LES 4. panta 3. punktā, labas pārvaldības principa, kā arī Īrijas tiesību uz aizstāvību pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Turpinājumā Īrija apgalvo, ka Komisijas prasība ir priekšlaicīga, jo tās celšanas brīdī Komisija bija informēta par to, ka <DATE ISO="20160101">2016. gada 1. janvārī</DATE> stājas spēkā likuma grozījumi, ar kuriem ir ļauts izmaksāt procentus par nodokļa atmaksāto summu, kā arī samazināt summu, kas tiek ieturēta par administratīvajām izmaksām, līdz EUR 100. Pēc Īrijas domām, šie grozījumi nevarēja tikt ieviesti agrāk, jo nodokļu tiesību akti tiek grozīti reizi gadā, vienmēr 1. janvārī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Noslēgumā Īrija apgalvo, ka Komisijas viedoklis nav skaidrs, jo neesot zināms, vai tas ietver vienu apvienotu pamatu vai divus vai trīs atsevišķus pamatus, kā arī vai Komisijas īpaši apšaubītais Īrijas tiesiskais regulējums ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, aplūkojot tos kopā, vai arī katrs no tiem atsevišķi ir šāds ierobežojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Par lietas būtību Īrija apgalvo, ka tās tiesiskais regulējums attiecībā uz reģistrācijas maksu tagad pilnībā atbilst Savienības tiesībām. It īpaši šīs maksas iekasēšanas pilnībā automobiļa reģistrācijas brīdī sistēma un iespējamā tās daļas atmaksāšana automobiļa izvešanas un tā reģistrācijas dzēšanas gadījumā, pēc tās domām, ir pieļaujama, ņemot vērā Tiesas judikatūru, un nav automobiļu nomas un līzinga pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Rīkojums <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT>, pēc Īrijas domām, ir pieņemts attiecībā uz īpašo tiesību stāvokli Nīderlandē, atbilstoši kuram nodokļa apmērs bija atkarīgs no automobiļa lietošanas laika šajā dalībvalstī. Savukārt Īrijas tiesību sistēmā reģistrācijas maksas apmērs tiek aprēķināts atkarībā no automobiļa vērtības reģistrācijas brīdī un tādā pašā veidā tiek aprēķināts atmaksas apmērs izvešanas brīdī. Savukārt automobiļa vērtība ir atkarīga ne tikai no tā vecuma, bet arī no citiem faktoriem, it īpaši no nobraukuma, saistībā ar ko tā nevar tikt noteikta iepriekš. Īrijas sistēma tātad ļauj noteikt nodokļa apmēru atkarībā no automobiļa parastās lietošanas intensitātes Īrijā, ko neļauj sistēma, kurā nodokļa apmērs ir atkarīgs tikai no automobiļa lietošanas ilguma valstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Reģistrācijas maksas iekasēšanas sistēmas maiņa Komisijas ieteiktajā veidā radītu ievērojamas administratīvas grūtības un nenovēršami radītu vajadzību mainīt atmaksas summas aprēķināšanas veidu un faktiski mainīt nodokļu bāzi. Tas savukārt nozīmētu nepamatotu iejaukšanos dalībvalstu brīvībā noteikt savu nodokļu uzlikšanas automobiļiem sistēmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Turklāt automobiļa lietošanas Īrijā laiks nekad iepriekš nav zināms pilnībā, jo nomas līgums var tikt izbeigts, pagarināts vai citādi grozīts, kā arī automobilis var vēl tikt reģistrēts un lietots Īrijā pēc laikposma, par kuru ir iekasēts nodoklis. Savukārt iespējamās piemaksas sistēmas radītu tieši tādus pašus apgrūtinājumus kā tagad saistošā atmaksas sistēma, izvedot automobili.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatiem, kas attiecas uz to, ka netiek maksāti procenti no atmaksātās nodokļa summas, kā arī uz pārāk lielu atskaitījumu par administratīvajām izmaksām summu, Īrija vērš uzmanību uz to, ka šīs problēmas ir atrisinātas, ieviešot likuma grozījumus, kas stājās spēkā <DATE ISO="20160101">2016. gada 1. janvārī</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Analīze</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Komisija prasībā būtībā izvirza trīs problēmas: problēmu, kas saistīta ar reģistrācijas maksas iekasēšanu pilnā apmērā, reģistrējot automobiļus, ko ir paredzēts lietot Īrijā iepriekš noteiktu laiku; problēmu par to, ka, atmaksājot reģistrācijas maksas daļu automobiļa izvešanas un reģistrācijas dzēšanas gadījumā, netiek samaksāti procenti, kā arī problēmu, ka tādā gadījumā tiek ieturēta summa EUR 500 par administratīvajām izmaksām. Šīs problēmas, no kurām pirmā acīmredzami ir vissvarīgākā, ir jāizvērtē kopā. Pirms tam tomēr ir jāizskata Īrijas iebildumi par formālo raksturu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Īrijas pamati par formālo raksturu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Īrija apgalvo, ka Komisija ir mainījusi viedokli procesa laikā, ka izvirzītie pamati ir neskaidri un ka prasība Tiesā ir celta pāragri.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Vispirms gribētu norādīt, ka, lai gan Īrija tieši neizvirza iebildi par prasības nepieņemamību, manuprāt, nevar tikt apgalvots nekāds Komisijas nodarījums, kas pamatotu šādu iebildi. Prasībā ietvertie pamati atbilst tiem, ko Komisija ir norādījusi 2014. gada jūlija papildu brīdinājuma vēstulē un 2015. gada februāra papildu argumentētajā atzinumā. Tādējādi Komisija prasībā nav ne paplašinājusi, ne grozījusi pamatus salīdzinājumā ar tiem, ko tā izvirzīja procesā pirms prasības celšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Apstāklis, ka Komisija ir formulējusi šos pamatus, formāli skatoties, agrāk uzsāktā procesā sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, kurā tā izvirzīja pamatus par pārāk vispārīgo raksturu, nemaina šo vērtējumu. Sākotnējais process tika uzsākts situācijā, kad Īrijas reģistrācijas maksas sistēmā vispār nekādi nebija paredzēta šīs maksas lieluma ierobežošana attiecībā uz automobiļiem, kas īslaicīgi tiek lietoti Īrijā, – ne atmaksas formā, ne kādā cita formā. Loģiski, Komisijas pamati šajā posmā attiecās vispārīgi uz to, ka Īrijas tiesiskais regulējums neatbilst pakalpojumu sniegšanas brīvības prasībām, ņemot vērā Tiesas judikatūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Process sakarā ar valsts pienākumu neizpildi tomēr nebeidzas brīdī, kad dalībvalsts veic jebkādas darbības, mēģinot izpildīt Savienības tiesības. Komisijai ir arī jāpārliecinās, ka šīs darbības faktiski un efektīvi rada valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām. Ja, pēc Komisijas domām, dalībvalsts darbības nenodrošina pilnīgu atbilstību Savienības tiesībām, tai ir tiesības formulēt konkrētākus pamatus, kas attiecas uz vēl neatrisinātajiem jautājumiem. Turklāt šajā ziņā, manuprāt, nav nozīmes tam, ka konkrēts Tiesas spriedums, šajā gadījumā – rīkojums <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT>, bija zināms jau pirmās brīdinājuma vēstules izsniegšanas brīdī. Proti, Tiesas judikatūra vienlīdz labi ir zināma gan Komisijai, gan dalībvalstīm, kam ir pienākums to ievērot neatkarīgi no tā, vai Komisija tās aicina to darīt. Tiesas judikatūrā galu galā tikai tiek interpretētas Savienības tiesību normas, šajā gadījumā – Līguma normas, un tādēļ Komisijai vispār nav pienākuma norādīt konkrētus spriedumus, kas dalībvalstij ir jāievēro. Komisijai ir tikai jānorāda atbilstošā Savienības tiesību norma, bet dalībvalstij, ja tā piekrīt Komisijas pamatiem, ir jāpielāgo savi tiesību akti šai normai, ņemot vērā visu Tiesas judikatūru, kas var tikt piemērota lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tādēļ uzskatu, ka process pirms prasības celšanas šajā lietā ir noritējis pareizi un tāpēc prasībai nav nekādu trūkumu, kuru dēļ tā varētu būt nepieņemama. Šo pašu iemeslu dēļ neuzskatu, ka Komisija būtu pārkāpusi lojālas sadarbības pienākumu, pareizas tiesvedības principu vai Īrijas tiesības uz aizstāvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Runājot par pamatu, atbilstoši kuram prasībā ietvertais Komisijas viedoklis nav skaidrs, pietiek norādīt, ka no prasības skaidri izriet, ka galvenais pamats attiecas uz prasību iepriekš samaksāt reģistrācijas maksu pilnībā, savukārt procentu nemaksāšana un augsta ieturējuma summa, atmaksājot pārmērīgi samaksāto nodokļa daļu, pēc Komisijas domām, ir elementi, kas palielina šādas prasības negatīvo ietekmi uz automobiļu nomas un līzinga pakalpojumu sniegšanas brīvību. Tomēr,<?PAGE NO="6"?> pamatojoties uz iemesliem, kas tiks atspoguļoti turpinājumā, uzskatu, ka pat tad, ja nodokļa atmaksas sistēma tiek atzīta par principā atbilstošu pakalpojumu sniegšanas brīvības principam, šie divi atlikušie elementi katrs atsevišķi varētu veidot to pienākumu neizpildi, kuri izriet no šīs brīvības. Tādējādi tie ir jāaplūko atsevišķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Visbeidzot, runājot par pamatu par prasības priekšlaicīgu celšanu, vispirms ir jānorāda, ka, formāli raugoties, Komisijai ir tiesības celt prasību pēc tam, kad bez rezultātiem ir beidzies argumentētajā atzinumā noteiktais termiņš. Stāvoklis šī termiņa beigšanās dienā ir arī atsauces punkts, lai novērtētu dalībvalsts pienākumu neizpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>It īpaši skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091006">2009. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Spānija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑562/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:614">EU:C:2009:614</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150205">2015. gada 5. februāris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Beļģija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:63">EU:C:2015:63</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Pretējā gadījumā dalībvalstis varētu bezgalīgi atlikt brīdi, kad Komisija ceļ prasību, paziņojot arvien jaunus termiņus, kad tiks izpildīts argumentētais atzinums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Attiecībā uz šo lietu jāpiebilst arī, ka pienākums atmaksāt nepamatoti iekasētos nodokļus kopā ar procentiem, kā arī aizliegums noteikt šīs atmaksāšanas principus pretēji efektivitātes principam, bija zināms Īrijai ilgi pirms prasības celšanas šajā lietā. Tādēļ nekas neliedza Īrijai, kad tā beidzot uzzināja par minēto pamatu tiesiskumu, ieviest atbilstošu regulējumu kopā ar daļas reģistrācijas maksas atmaksas sistēmu, kas notika 2013. gadā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Uzmanība jāvērš arī uz to, ka procesa sakarā ar valsts pienākumu neizpildi galvenais mērķis patiesībā ir panākt, lai dalībvalstī tiktu ievērotas Savienības tiesības, nevis to sodīt. Tomēr atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai nodokļi, kas ir iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības, ir jāatmaksā kopā ar procentiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160630">2016. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Câmpean</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑200/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:494">EU:C:2016:494</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Pamats prasīt šādu atmaksu tātad var būt Tiesas spriedums, kurā ir atzīta šāda neatbilstība. Tādējādi pastāv sabiedrības interese, lai Komisija celtu prasību un panāktu, ka Tiesa taisa spriedumu, pat tad, ja šī neizpilde tiek novērsta pirms šī sprieduma taisīšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. arī attiecībā uz atbildību par Savienības tiesību pārkāpumu spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19730207">1973. gada 7. februāris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija</NAME.CASE> (<NO.CASE>39/72</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1973:13">EU:C:1973:13</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19910319">1991. gada 19. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Beļģija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑249/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:121">EU:C:1991:121</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, manuprāt, Īrijas pamati un argumenti par to, ka procesā Komisija nebija lojāla vai arī taisnīga, ir jāatzīst par nepamatotiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamats par reģistrācijas maksas iekasēšanu pilnībā</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka Komisija apgalvo, ka Īrija ierobežo automobiļu nomas un līzinga pakalpojumu sniegšanas brīvību tādējādi, ka par tādiem automobiļiem, kuru reģistrācijas brīdī, kas ir obligāta lietošanas ilgāk par mēnesi gadījumā, tiek iekasēta reģistrācijas maksa pilnā apmērā (ar iespēju vēlāk atmaksāt tās daļu), pat situācijā, kad automobiļa paredzētais lietošanas laiks Īrijā jau sākotnēji ir noteikts. Šāds regulējums, kurā pienācīgi nav nošķirta automobiļa ievešana uz noteiktu laiku un ievešana pastāvīgai lietošanai, izraisa, ka automobiļu nomas vai līzinga pakalpojumu izmantošana, ko sniedz citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzēji, ir mazāk pievilcīga nekā valsts pakalpojumu sniedzēju izmantošana. Proti, tas ir saistīts ar ievērojamu finansiālu – tas ir, ar vajadzību iepriekš segt reģistrācijas maksu pilnībā, lai gan faktiski maksājamā summa var būt ievērojami mazāka –, kā arī administratīvu apgrūtinājumu, kas izpaužas kā vajadzība veikt automobiļa tehnisko apskati pirms tā izvešanas, lai noteiktu tā tirgus vērtību un izrietošo atmaksājamā nodokļa summu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tāda veida nodokļi kā Īrijas reģistrācijas maksa nav saskaņoti Savienības tiesībās, tādēļ dalībvalstis šajā jomā savu nodokļu kompetenci var īstenot brīvi, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas Savienības tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120426">2012. gada 26. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">van Putten</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑578/10 līdz C‑580/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:246">EU:C:2012:246</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Ņemot vērā Savienības tiesības, attieksmei pret situāciju, kad automobilis ir jālieto vai tas <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> tiek lietots attiecīgajā dalībvalstī, ir jābūt atšķirīgai no situācijas, kad šis nosacījums nav izpildīts, bet automobilis tiek lietots attiecīgajā dalībvalstī tikai īslaicīgi. Pirmajā gadījumā dalībvalsts<?PAGE NO="7"?> principā var uzlikt nodokli automobiļa lietošanai, piemēram, kā reģistrācijas maksu. Savukārt minētajā otrajā situācijā nodokļa uzlikšana automobiļa lietošanai kā vienotā tirgus brīvības iespējamam ierobežojumam ir jābūt papildu pamatojumam. Šai nodokļa uzlikšanai turklāt ir jābūt veidotai samērīgi mērķim, kam tā paredzēta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Līdzīgi skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120426">2012. gada 26. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">van Putten</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑578/10 līdz C‑580/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:246">EU:C:2012:246</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tiesa jau vairākkārt ir nospriedusi, ka attiecībā uz tāda veida nodokļiem kā reģistrācijas maksa Īrijā to mērķis var tikt sasniegts – ja runa ir par automobiļiem, kas ir nomāti vai paņemti līzingā citā dalībvalstī, kas nav valsts, kura uzliek nodokļus, – ar tādu nodokļu palīdzību, kuru apmērs tiks noteikts atkarībā no automobiļa lietošanas laika to teritorijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020321">2002. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cura Anlagen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑451/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:195">EU:C:2002:195</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060627">2006. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">van de Coevering</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑242/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:430">EU:C:2006:430</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080522">2008. gada 22. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ilhan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑42/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:305">EU:C:2008:305</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100929">2010. gada 29. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑91/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:558">EU:C:2010:558</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tāda nodokļa iekasēšana pilnā apmērā kā tādu automobiļu gadījumā, kas tiek lietoti nodokļus uzliekošās dalībvalsts teritorijā, neatbilst samērīguma prasībai un ir pretrunā pakalpojumu sniegšanas brīvības prasībai, kas tagad ir izteikta LESD 56. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>It īpaši skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020321">2002. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cura Anlagen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑451/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:195">EU:C:2002:195</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, rezolutīvās daļas pēdējais ievilkums), un rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100929">2010. gada 29. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑91/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:558">EU:C:2010:558</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tiesa ir nospriedusi arī, ka situācijā, kad automobiļa nomas vai līzinga līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, pati iespēja atmaksāt nodokļa daļu, izvedot automobili no dalībvalsts, nav pietiekama, lai nodrošinātu atbilstību pakalpojumu sniegšanas brīvības principam, ja ar automobiļa laišanas satiksmē minētajā dalībvalstī brīdi ir pienākums samaksāt nodokli apmērā, kurā netiek ņemts vērā automobiļa lietošanas laiks šajā valstī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100929">2010. gada 29. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑91/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:558">EU:C:2010:558</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un rezolutīvā daļa).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Šajā lietā Komisija atsaucas uz šo spriedumu, pierādot, ka līdzīgi kā Nīderlandes tiesību aktos, kas tika aplūkoti lietā <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT>, arī Īrijas tiesību akti neatbilst samērīguma principam, prasot reģistrācijas maksas samaksu pilnā apmērā situācijā, kad automobiļa lietošanas laiks Īrijā ir iepriekš noteikts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Rīkojums lietā <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT> atspoguļo agrāk konkrētajā situācijā konstatētos principus. Attiecīgajā pamatlietā nodokļu maksātājam, pamatojoties uz līzingu uz diviem mēnešiem, bija jāsamaksā nodoklis apmērā, kas atbilst gandrīz pusei no automobiļa kataloga vērtības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100929">2010. gada 29. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑91/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:558">EU:C:2010:558</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0005">5.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0008">8.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ņemot vērā šādus faktiskos apstākļus, Tiesa atzina Nīderlandē saistošos nodokļu par automobiļiem iekasēšanas principus par nesamērīgiem. Tomēr neuzskatu, ka secinājumi, ko Tiesa ir izdarījusi lietā <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT>, nevarētu tikt uzskatīti par vispārpiemērojamiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Neskarot to, ka, pamatojoties uz Īrijas tiesību normām, var rasties līdzīgas situācijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Automobiļa reģistrācija un līdz ar to reģistrācijas maksas samaksa ir obligāta automobiļa lietošanas ilgāk par mēnesi gadījumā, bet šīs maksas maksimālā summa var būt 36 % no automobiļa vērtības (skat. šo secinājumu 3. un 4. punktu).</P></NOTE>, pārrobežu situācijās pati nodokļa iekasēšana apmērā, par kuru jau iepriekš ir zināms, ka tas, iespējams, ievērojami pārsniedz pamatoto summu, atturēs pakalpojumu ņēmējus no pārrobežu pakalpojumu izmantošanas, bet pakalpojumu sniedzējus – no to sniegšanas. Turklāt jānorāda, kam arī Komisija pievērš uzmanību savos procesuālajos dokumentos, ka ar šādiem risinājumiem nomāta vai līzingā paņemta automobiļa aplikšana ar nodokli tiek pielīdzināta nodokļa uzlikšanai tā iegūšanai īpašumā. Tas samazina nomas vai līzinga pakalpojumu izmantošanas, tostarp ar pārrobežu raksturu, pievilcību. Visbeidzot, tas ir saistīts ar ievērojamu naudas līdzekļu iesaldēšanu, kas ir papildu neērtība, it īpaši personām, kas veic saimniecisko darbību un kurām finanšu līdzekļi, ko tās nevar ieguldīt savā darbībā, nozīmē zaudējumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Manuprāt, nav šaubu par to, ka ne tikai tas, ka netiek atmaksāts nepamatoti iekasētais nodoklis, bet arī pienākums samaksāt nodokli pilnībā situācijā, kad automobilim nav jātiek lietotam un faktiski tas netiek pastāvīgi lietots nodokļa uzlikšanas valstī, ir automobiļu nomas un līzinga pakalpojumu sniegšanas ierobežojums, kas principā ir aizliegts LESD 56. pantā. Šis ierobežojums var tikt attaisnots tikai ar sevišķām sabiedrības interesēm, ar nosacījumu, ka tas ir samērīgi sasniedzamajam mērķim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Atbildot uz Komisijas pamatu, kurā ir atsauce uz rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT>, Īrija izvirza divus argumentus. Pirmkārt, tā apgalvo, ka minētajos Nīderlandes tiesību aktos bija paredzēts atmaksāt nodokļa daļu bez procentiem. Otrkārt, šajā tiesiskajā regulējumā īslaicīgi lietotiem automobiļiem bija paredzēts nodoklis, kas tika aprēķināts atkarībā no attiecīgās lietošanas ilguma, bet Īrijā maksājamais nodoklis tiek aprēķināts, pamatojoties uz transportlīdzekļa vērtību, kā arī tā nobraukumu, kas atspoguļo, cik intensīvi automobilis faktiski tiek lietots Īrijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Runājot par procentiem, vispirms ir jānorāda, ka laikā, kam ir nozīme, lai novērtētu apgalvoto Īrijas pienākumu neizpildi, tas ir, dienā, kad beidzās argumentētajā atzinumā noteiktais termiņš, Īrijas tiesību aktos arī nebija paredzēta procentu samaksa. Otrkārt, un tas ir daudz svarīgāk, rīkojumā <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT> nekas neliecina, ka procentu trūkums būtu iemesls tam, ka Tiesa atzina Nīderlandes tiesību aktus par pretējiem pakalpojumu sniegšanas brīvības principam. Tajā lietā galvenā problēma bija nevis procenti, bet gan vajadzība samaksāt nodokli apmērā, kurā netiek ņemts vērā paredzētais automobiļa lietošanas laiks Nīderlandē. Jautājums par procentiem tātad nenošķir lietu <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT> no šīs lietas tā, lai secinājumi pirmajā no tām nevarētu tikt piemēroti otrajai. Tādēļ ir jāiztirzā otrais Īrijas izvirzītais arguments.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Īrija apgalvo, ka līdzšinējā Tiesas judikatūra attiecas vai nu uz sistēmām, kurās nodokļa atmaksa vispār nebija iespējama, vai arī – lietā <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT> – uz sistēmu, kurā atmaksas apmērs tika aprēķināts atkarībā no automobiļa lietošanas ilguma Nīderlandē. Savukārt Īrijas sistēmā atmaksas apmērs tiekot aprēķināts, pamatojoties uz automobiļa aktuālo tirgus vērtību izvešanas brīdī, kas tostarp ir atkarīga no tā nobraukuma, pateicoties kam, pielīdzinot šo vērtību vērtībai reģistrācijas brīdī, uzliktais nodoklis esot proporcionāls tam, cik intensīvi automobilis faktiski ir lietots Īrijā. Tādējādi, tā kā automobiļa tirgus vērtība izvešanas laikā nav zināma, jo tā ir atkarīga ne tikai no tā vecuma, bet arī no nobraukuma, Īrijas sistēmas, kas izpaužas kā nodokļa uzlikšana par automobiļa lietošanas faktisko intensitāti, mērķis nevarot tikt sasniegts ar nodokli, kura apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties tikai uz paredzēto tā lietošanas laiku Īrijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Manuprāt, šis arguments tomēr ir balstīts uz pārpratumu, kas izriet no tā, ka nav nošķirti nodokļa un tā iekasēšanas veidu mērķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Atbildot uz Tiesas jautājumu, Īrijas pārstāvis tiesas sēdē teica, ka reģistrācijas maksas mērķis ir kompensēt automobiļu lietošanas publiskās izmaksas, it īpaši vides un sociālās izmaksas, kā arī ceļu infrastruktūras izmantošanas izmaksas un ceļu satiksmes kontroles sistēmas un transportlīdzekļu laišanas satiksmē izmaksas. Viņš piebilda, ka šī maksa ir tā strukturēta, lai vairāk maksātu dārgāku automobiļu lietotāji, kā arī lai mudinātu iegādāties videi nekaitīgākus automobiļus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Līdzīgam mērķim visās dalībvalstīs parasti tiek izmantota nodokļa uzlikšana automobiļu lietošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020321">2002. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cura Anlagen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑451/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:195">EU:C:2002:195</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kurā runa ir par Austrijas tiesiskā regulējuma mērķiem.</P></NOTE>. Šādi mērķi nešaubīgi ir it īpaši sevišķas sabiedrības intereses, ar ko ir attaisnoti šādi nodokļi. Tomēr atbilstoši iepriekš minētajai judikatūrai ir arī jājautā, vai šie mērķi nevar tikt sasniegti, paredzot nodokli, attiecībā uz kuru jau tā maksāšanas brīdī tiktu ņemts vērā paredzētais automobiļa lietošanas laiks Īrijā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tādu nodokļu kā reģistrācijas maksa Īrijā, kas jāmaksā vienreiz, mērķis kompensēt automobiļa lietošanas publiskās izmaksas var tikt sasniegts tikai globāli, tas nozīmē, ka no visiem valstī reģistrētajiem automobiļiem iekasētajai nodokļu summai ir jāsedz no to lietošanas izrietošās izmaksas. Atšķirībā, piemēram, no nodokļa, kas tiek aprēķināts atkarībā no degvielas cenas, vienreizējā nodokļa gadījumā netiek ņemts vērā ne nobraukums, ne, raugoties vispārīgāk, tas, cik intensīvi automobilis tiek lietots pēc reģistrācijas un nodokļa samaksas. Nodoklis par ļoti intensīvi izmantotu automobili tikai ievērojami mazākā mērā palīdz kompensēt izmaksas, ko faktiski rada šī automobiļa lietošana, salīdzinājumā ar nodokli, kas ir samaksāts par neregulāri lietotu automobili. Šo atšķirību nenovērš automobiļa vērtības ātrāka samazināšanās, ja to lieto ļoti intensīvi, jo šī samazināšanās nav atkarīga tikai no nobraukuma, bet arī no vecuma un virknes citu faktoru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Šāda argumentācija var tikt attiecināta uz automobiļiem, kas ir paredzēti lietošanai attiecīgās dalībvalsts teritorijā noteiktu laiku. Tā kā automobiļu, kas paredzēti pastāvīgai lietošanai šajā valstī, gadījumā nodokļa summa potenciāli sedz veselu automobiļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>dzīves<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> ciklu (ja vien tas netiek izvests no valsts), nodokļa summai par uz noteiktu laiku reģistrētu automobili ir jāattiecas tikai uz lietošanas reģistrācijas dalībvalstī laiku. Šī summa ietilpst līdzekļos, kas vispārīgi paredzēti visu valstī reģistrēto automobiļu lietošanas izdevumu segšanai. Tādējādi tai nav precīzi jāatspoguļo šī konkrētā automobiļa lietošanas intensitāte, jo nodokļa summa par pastāvīgai lietošanai reģistrētu automobili neatspoguļo tā vēlākās lietošanas intensitāti. Tas nav pretrunā nodokļa uzlikšanas mērķiem, jo šie mērķi jau pēc būtības ir īstenojami vispārīgi, nevis attiecībā uz katru konkrēto automobili atsevišķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Kā no tā izriet, Īrijas reģistrācijas maksas mērķis var tikt īstenots ar tāda nodokļa palīdzību, kas tiek aprēķināts, ņemot vērā paredzēto automobiļa lietošanas laiku Īrijā. Situācijā, kad šis laiks ir zināms iepriekš, šī nodokļa iekasēšana tādā pašā apmērā kā automobiļa pastāvīgas reģistrācijas gadījumā tādējādi ir ar iepriekš minēto mērķi nesamērīgs automobiļu nomas un līzinga pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, tāpat kā lietā <HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tas nav pretrunā arī tam, lai dārgāku automobiļu lietotāji maksātu salīdzinoši vairāk un lai veicinātu automobiļu ar zemāku emisijas līmeni lietošanu. Tātad nodokļa bāze paliek automobiļa tirgus vērtība, kā arī tā emisijas līmenis, bet ar nosacījumu, ka ir izpildīts vēl papildu faktors tā lietošanas Īrijā paredzētā laika formā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Turklāt neuzskatu, ka ar šādu risinājumu būtu pārkāpta dalībvalstu kompetence uzlikt nodokli automobiļu lietošanai lielākā mērā, nekā tas izriet no Savienības tiesību – šajā gadījumā pakalpojumu sniegšanas brīvības – ievērošanas prasības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tādējādi šis risinājums neierobežo ne dalībvalstu brīvību noteikt nodokļa mērķus, ne tādas tā pamatiezīmes kā apmērs vai nodokļa bāze. Savukārt pienākums uzlikt nodokļus automobiļiem, kas paredzēti lietošanai attiecīgās dalībvalsts teritorijā noteiktu laiku, proporcionāli šim laikam izriet no vienota tirgus brīvību prasībām, kas interpretētas, ņemot vērā iepriekš minēto Tiesas judikatūru. Saistībā ar to dalībvalstis nevar noteikt šīs proporcijas noteikšanas metodi veidā, kas gala rezultātā likvidē priekšrocības, ko rada iespēja samaksāt tikai nodokļa daļu, kas ir proporcionāla automobiļa lietošanas laikposmam, piemēram, prasot samaksāt ievērojamu summu, kas dažreiz pat vairākkārt pārsniedz faktiski pamatoto summu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Parauga aprēķinu Komisija sniedz savos procesuālajos dokumentos. Pat ja Komisijas aprēķini, kā apgalvo Īrija atbildē uz repliku, ir pārspīlēti, tā pati izdara secinājumu, ka sākotnēji samaksātās reģistrācijas maksas summa divkārt pārsniedz faktiski pamatoto summu.</P></NOTE>, pat tad, ja starpība vēlāk tiks atmaksāta, un pat tad, ja šī atmaksa ietvers procentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Mani nepārliecina arī Īrijas arguments, atbilstoši kuram reģistrācijas maksas iekasēšana apmērā, kas ir proporcionāls paredzētajam automobiļa lietošanas Īrijā laikam, neizpilda savu uzdevumu, jo šis laiks var tiks mainīts, it īpaši pagarināts, piemēram, nomas vai līzinga līguma grozīšanas gadījumā. Tā kā pienākums samaksāt reģistrācijas maksu ir saistīts ar pienākumu reģistrēt automobili, automobili, ko ir<?PAGE NO="10"?> paredzēts lietot īslaicīgi, arī var reģistrēt uz laiku – valsts teritorijā paredzētās lietošanas laiku. Tādējādi nomas vai līzinga līguma pagarināšanas gadījumā lietotājam no jauna būs jāveic reģistrācija un tam sekos jauna nodokļa samaksa. Savukārt, ja lietošanas laiks tiks samazināts, lietotāja interesēs būs prasīt samaksātā nodokļa atmaksu. Man nešķiet, ka tās būtu nepārvaramas grūtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Tiešām var iedomāties situācijas, kad, vai nu ņemot vērā būtisku automobiļa paredzētās lietošanas ilgumu, vai ņemot vērā līguma saturu, pamatojoties uz kuru notiek šī lietošana, automobiļa lietošana, formāli skatoties, iepriekš noteiktu laiku līdzinās pastāvīgai lietošanai tādā pakāpē, ka ar to var tikt pamatota nodokļa iekasēšana pilnā apmērā. Tomēr Īrijas tiesību normās, kas ir šīs lietas priekšmets, šāds risinājums, kurā tiktu ņemts vērā līguma, kurš ir automobiļa lietošanas Īrijā pamatā, ilgums vai saturs, nav paredzēts. Puses nav apspriedušas šo jautājumu, jo procesa laikā Īrija aizstāvēja savu tiesisko regulējumu <HT TYPE="ITALIC">in toto</HT>. Tādēļ es nesaskatu arī iespēju Tiesai veikt šādu analīzi spriedumā šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Saistībā ar iepriekš minētajiem apsvērumiem uzskatu, ka, liekot maksāt reģistrācijas maksas summu pilnībā personām, kuru dzīvesvieta ir Īrijā un kuras šajā dalībvalstī ieved citā dalībvalstī nomātus vai līzingā paņemtus automobiļus, neņemot vērā automobiļa lietošanas laiku Īrijā, situācijā, kad šos automobiļus nav paredzēts vai tie faktiski netiek pastāvīgi lietoti Īrijas teritorijā, Īrija nav izpildījusi LESD 56. pantā paredzētos pienākumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamati par procentu nemaksāšanu, kā arī par ieturējuma summu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Kā jau iepriekš minēju, Īrija ir izpildījusi Komisijas argumentēto atzinumu attiecībā uz iebildi par procentu nemaksāšanu, kā arī to, ka, atmaksājot nepamatoti iekasēto reģistrācijas maksas daļu, tiek ieturēta pārāk liela summa par administratīvajām izmaksām, tomēr tas stājās spēkā tikai <DATE ISO="20160101">2016. gada 1. janvārī</DATE>, tas ir, jau pēc argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām un pat pēc prasības celšanas šajā lietā. Tā kā, lai novērtētu dalībvalsts pienākumu neizpildi, izšķiroša ir argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigšanās diena, pamati, kas attiecas uz šiem diviem jautājumiem, ir jāizskata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Turklāt šie pamati, manuprāt, nav atkarīgi no tā, kāds lēmums tiek pieņemts attiecībā uz pamatu, kas attiecas uz pilnas reģistrācijas maksas iekasēšanu par automobiļiem, kuri ievesti Īrijā uz laiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Tātad neatkarīgi no tā, vai Tiesa atzītu, ka pienākums samaksāt pilnu reģistrācijas maksu par Īrijā uz laiku ievestiem automobiļiem neatbilst Savienības tiesībām, vai uzskatītu, ka no šo tiesību viedokļa šīs maksas daļas atmaksas sistēma ir pietiekama, daļa, kas pārsniedz par automobiļa faktiskās lietošanas Īrijā laiku pamatoto summu, ir nodoklis, kas iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības. Tas tieši izriet no iepriekš minētās judikatūras<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>It īpaši skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020321">2002. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cura Anlagen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑451/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:195">EU:C:2002:195</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100929">2010. gada 29. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VAV‑Autovermietung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑91/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:558">EU:C:2010:558</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai dalībvalstīm ir pienākums atmaksāt kopā ar procentiem nodokļus, kas iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības. Šis pienākums ir to tiesību sekas un papildinājums, kas indivīdiem ir piešķirtas ar šīm tiesībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160630">2016. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Câmpean</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑200/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:494">EU:C:2016:494</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi, nesamaksājot procentus no nodokļa summas, kas iekasēta, pārkāpjot pakalpojumu sniegšanas brīvību, dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no šīs brīvības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Acīmredzami, ja Tiesa atzīs par pamatotu Komisijas pamatu par pienākumu samaksāt pilnībā reģistrācijas maksu par automobiļiem, kas tiek reģistrēti uz laiku, atmaksāšanas sistēma vispār nevarēs tikt piemērota automobiļiem, kas tiek reģistrēti uz iepriekš noteiktu laiku, tādējādi izzudīs arī procentu problēma. Tomēr pat šādā situācijā Tiesas judikatūra šajā jautājumā būs svarīga attiecībā uz personas, kam, nesamaksājot procentus, ir nodarīti zaudējumi, pārsūdzības iespēju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Komisija pārmet Īrijai arī, ka tā nav izpildījusi pienākumus, kas izriet no pakalpojumu sniegšanas brīvības, pamatojoties uz to, ka no daļēji nepamatoti iekasētā nodokļa, kas ir jāatmaksā, tiek ieturēta summa EUR 500 par administratīvajām izmaksām. Komisija uzskata, ka šādi ieturējumi ir pārmērīgi un nepamatoti, atsevišķās situācijās var ietvert atmaksātās summas būtisku daļu un turklāt atturēt personas, kam ir dzīvesvieta Īrijā, no to automobiļu nomas vai līzinga pakalpojumu izmantošanas, ko piedāvā pakalpojumu sniedzēji no citām dalībvalstīm. Savukārt Īrija apgalvo, ka no šī ieturējuma iegūtie līdzekļi bija paredzēti nepamatoti iekasēto reģistrācijas maksu atmaksāšanas sistēmas izveides finansēšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Manuprāt, šajā jautājumā ir jāpiekrīt Komisijas argumentiem. Pienākums atmaksāt nodokļus, kas ir iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības, principā attiecas uz nepamatoti samaksātā nodokļa summu kopumā (kā arī procentiem), bet uz tās atmaksāšanas procedūru tostarp attiecas efektivitātes princips, saskaņā ar kuru nodokļa atmaksas piedziņa nevar būt pārāk sarežģīta vai praktiski neiespējama<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160630">2016. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Câmpean</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑200/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:494">EU:C:2016:494</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi dalībvalstis nevar patvaļīgi ierobežot faktiski atmaksājamo summu, piemēram, ar jebkādu aizbildinājumu ieviešot ievērojama apmēra ieturējumus, praksē padarot nodokļu maksātājam faktiski neiespējamu nepamatoti samaksātā nodokļa ievērojamas daļas atgūšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Turklāt Īrijas argumentācija mani nepārliecina. Pienākums atmaksāt nodokļus, kas ir iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības, ir dalībvalstīm, pamatojoties uz šīm tiesībām. Tā izpildi tās nevar padarīt atkarīgu no tā, ka personas, kam ir tiesības uz nodokļa atmaksu, finansē finansiālos izdevumus, kādi rodas dalībvalstīm, lai izpildītu šo pienākumu. Tā vēl jo vairāk ir tad, kad dalībvalsts tā organizē savu nodokļa iekasēšanas sistēmu, ka tā daļas atmaksa noteiktās situācijās ir neizbēgama. Visi izdevumi saistībā ar šādas sistēmas organizēšanu ir jāfinansē no nodokļiem, kas iekasēti atbilstoši tiesībām, nevis no ieturējumiem no summām, kas ir jāatmaksā personām, kam uz to ir tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Dalībvalstis var iekasēt maksu par administratīvām darbībām saistībā ar to pienākumu izpildi, kuri izriet no Savienības tiesībām, bet šīs maksas tomēr nevar pārsniegt attiecīgās darbības, ko veic konkrētā persona, faktiskās izmaksas un ar tām nevar tikt segti visas administratīvās sistēmas organizēšanas izdevumi. Nekādā gadījumā maksa nevar arī būt tādā apmērā, kas būtiski ierobežotu priekšrocības, kas indivīdiem izriet no tiem Savienības tiesībās piešķirtajām tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka, gan atsakoties maksāt procentus no atmaksātās reģistrācijas maksas summas, gan ieturot atmaksāšanas laikā summu EUR 500 par administratīvajām izmaksām, Īrija nav izpildījusi LESD 56. pantā paredzētos pienākumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Secinājumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai atzīt Komisijas prasību šajā lietā par pamatotu un lemt atbilstoši tās prasījumiem. Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam tiesāšanās izdevumus atlīdzina Īrija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>