<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2005LVB.0600567301.case.xml"><NO.CASE>C-295/03 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62003J0295</NO.CELEX><NO.SEQ>0007.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>5700</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>5744</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>45</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20050630">2005. GADA 30. JONIJA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-295/03 P</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">ALESSANDRINI</HT> U.C. / KOMISIJA</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20050630">2005. gada 30. jūnijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — itāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-295/03 P</P><P>par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam, ko <DATE ISO="20030702">2003. gada 2. jūlijā</DATE> iesniedza</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="ITALIC">Alessandrini Srl.,</HT> Trevizo (Itālija),</P><P><HT TYPE="ITALIC">Anello Gino di Anello Luigi &amp; C. Snc,</HT> Breša (Italija),</P><P><HT TYPE="ITALIC">Arpigi SpA</HT> Paduja (Italija),</P><P><HT TYPE="ITALIC">Bestfruit Srl.,</HT> Milāna (Italija),</P><?PAGE NO="I-5701"?><P><HT TYPE="ITALIC">Co-Frutta SpA.,</HT> Paduja,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Co-Frutta Soc. coop, arl.,</HT> Paduja,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Dal Bello Sife Srl.,</HT> Paduja,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Figofrutta Srl.,</HT> Palermo (Italija),</P><P><HT TYPE="ITALIC">Garletti Snc,</HT> Bergamo (Italija),</P><P><HT TYPE="ITALIC">London Fruit Ltd.,</HT> Londona (Apvienotā Karaliste),</P><P>ko pārstāv V. Viskardini Donā <HT TYPE="ITALIC">[W. Viscardini Dona]</HT> un Dž. Donā <HT TYPE="ITALIC">[G. Dona], avvocati,</HT> kas norādīja adresi Luksemburga,</P><PARTY.STATUS>apelācijas sūdzības iesniedzējas,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><?PAGE NO="I-5702"?><AGAINST>otrs lietas dalībnieks —</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Kopienu Komisija,</HT> ko pārstāv K. Katabriga <HT TYPE="ITALIC">[C. Cattabriga]</HT> un L. Vizadžo <HT TYPE="ITALIC">[L. Visaggio],</HT> pārstāvji, kam palīdz A. dal Ferro <HT TYPE="ITALIC">[A. Dal Ferro], avvocato,</HT> kas norādīja adresi Luksemburga,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja pirmajā instancē.</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss <HT TYPE="ITALIC">[C. W. A. Timmermans],</HT> tiesneši K. Gulmans [C. <HT TYPE="ITALIC">Gulmann],</HT> R. Šintgens <HT TYPE="ITALIC">[R. Schintgen]</HT> (referents), Dž. Arestis <HT TYPE="ITALIC">[G. Arestis]</HT> un J. Klučka [ƒ. <HT TYPE="ITALIC">Klučka],</HT></P><P>generaladvokats D. Ruiss-Harabo Kolomers <HT TYPE="ITALIC">[D. Ruiz-Jarabo Colomer],</HT></P><P>sekretāre M. Ferreira [M. <HT TYPE="ITALIC">Ferreira],</HT> galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi <DATE ISO="20050224">2005. gada 24. februārī</DATE>,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē <DATE ISO="20050412">2005. gada 12. aprīlī</DATE>,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="I-5703"?><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Savā apelācijas sūdzībā <HT TYPE="ITALIC">Alessandrini Sri, Anello Gino di Anello Luigi &amp; C. Snc, Arpigi SpA, Bestfruit Sri, Co-Frutta SpA, Co-Frutta Soc. coop, ari, Dal Bello Sife Sri, Frigofrutta Sri, Garletti Snc</HT> un <HT TYPE="ITALIC">London Fruit Ltd</HT> lūdz Tiesu atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas <DATE ISO="20030410">2003. gada 10. aprīļa</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-93/00+T-46/01" YEAR="2003" PAGE.ECR="II-1635">T-93/00 un T-46/01 <HT TYPE="ITALIC">Alessandrini</HT> u.c./Komisija <HT TYPE="ITALIC">(Recueil,</HT> II-1635. 1pp., turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>apstrīdētais spriedums<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>)</REF.DOC.ECR>, kurā tā noraidīja prasītāju prasību atcelt, pirmkārt, Eiropas Kopienu Komisijas <DATE ISO="20000126">2000. gada 26. janvāra</DATE> vēstuli Nr. 02418, kā arī piespriest to zaudējumu atlīdzību, kas tām radušies šās vēstules rezultātā (lieta T-93/00), un, otrkārt, Komisijas <DATE ISO="20001208">2000. gada 8. decembra</DATE> vēstuli Nr. AGR 030905, kā arī piespriest to zaudējumu atlīdzību, kas tām radušies šās vēstules rezultātā (lieta T-46/01).</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Regula (EEK) Nr. 404/93</P></TI></TITLE><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="19930213">1993. gada 13. februāra</DATE> Regulas (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="047" DATE.PUB="1993" PAGE.FIRST="1">OV L 47, 1. 1pp.</REF.DOC.OJ>) IV nodaļā, sākot ar <DATE ISO="19930701">1993. gada 1. jūliju</DATE>, kopējais tirdzniecības režīms ar trešam valstīm ir nomainīts pret dažādu valstu režīmiem. Tika noteikts iedalījums <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>Kopienas banānos<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>, kas ievākti Kopienā, un <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>trešo valstu banānos<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>, kas nāk no trešam valstīm, kas nav Āfrikas, Kārību un Klusā okeāna valstis<?PAGE NO="I-5704"?> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>ĀKK valstis<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>), <QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>tradicionālajos ĀKK banānos<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/> un <QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>netradicionālajos ĀKK banānos<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/>. Tradicionālie ĀKK banāni un netradicionālie ĀKK banāni (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>ĀKK banāni<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>) atbilst banānu apjomam, ko eksportēja ĀKK valstis, kas attiecīgi nepārsniedza vai pārsniedza apjomu, ko tradicionāli eksportēja katra no šīm valstīm, kas noteiktas minētās regulas pielikumā.</TXT></NP><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 404/93 17. panta pirmajai daļai uz jebkuru banānu importu Kopienā attiecas prasība uzrādīt importa licenci. Šo licenci izsniedz dalībvalstis pēc jebkuras ieinteresētās personas pieprasījuma neatkarīgi no tās reģistrācijas vietas Kopienā, neskarot īpašās tiesību normas, kas izstrādātas 18. un 19. panta piemērošanai.</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Minētās regulas 18. panta 1. punkts paredz tarifu kvotas atvēršanu divu miljonu tonnu (tīrsvars) gadā apmērā trešo valstu banānu un netradicionālo ĀKK banānu importam. Šīs tarifu kvotas ietvaros uz trešo valstu banānu importu attiecas nodoklis — ECU 100 par tonnu, bet uz netradicionālo ĀKK banānu importu — nulles nodokļa likme. Tā paša panta 2. punkts paredz, ka netradicionālo ĀKK banānu importam un trešo valstu banānu importam, kas tiek veikts ārpus šīs kvotas, tiek uzlikts nodoklis — attiecīgi ECU 750 un ECU 850 par tonnu.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Tās pašas regulas 19. panta 1. punkts nosaka tarifu kvotu iedalījumu, atverot kvotas: 66,5 % uzņēmēju kategorijai, kas laida tirgū trešo valstu un/vai netradicionālos ĀKK banānus (A kategorija), 30 % — uzņēmēju kategorijai, kas laida tirgū Kopienas<?PAGE NO="I-5705"?> un/vai tradicionālos ĀKK banānus (B kategorija) un 3,5 % — Kopienā reģistrētu uzņēmēju kategorijai, kas uzsāka citu, nevis Kopienas un/vai tradicionālo ĀKK banānu laišanu tirgū pēc 1992. gada (C kategorija).</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Regulas Nr. 404/93 19. panta 2. punkta pirmajā teikumā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>Balstoties uz atsevišķu aprēķinu katrai [A un B] operatoru [uzņēmēju] kategorijai, katrs operators [uzņēmējs] iegūst importa licenci, balstoties uz vidējo banānu daudzumu, ko viņš ir pārdevis pēdējo trīs gadu laikā, par kuriem ir pieejami rādītāji.<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Regula (EEK) Nr. 1442/93</P></TI></TITLE><NP><NO.P>7</NO.P><TXT><DATE ISO="19930610">1993. gada 10. jūnijā</DATE> Komisija pieņēma Regulu (EEK) Nr. 1442/93 par banānu importēšanas Kopienā režīma piemērošanas noteikumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="142" DATE.PUB="1993" PAGE.FIRST="6">OV L 142, 6. lpp.</REF.DOC.OJ>, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>1993. gada režīms<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/>). Šis režīms bija spēkā līdz <DATE ISO="19981231">1998. gada 31. decembrim</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 1442/93 5. panta 1. punkta pirmās daļas noteikumiem katru gadu kompetentajām dalībvalstu iestādēm ir jānosaka katram reģistrētajam A un B kategorijas uzņēmējam vidējais daudzums, kāds tika pārdots trīs gadu laikā pirms<?PAGE NO="I-5706"?> tā gada, kas sekoja kvotas atvēršanas gadam, kur kvota tika sadalīta pēc uzņēmēja veikto funkciju būtības atbilstoši tās pašas regulas 3. panta 1. punktam. Šis vidējais rādītājs tiek saukts par <QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>references daudzumu<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>14. panta 2. punkts Regulā Nr. 1442/93, kurā ar Komisijas <DATE ISO="19941010">1994. gada 10. oktobra</DATE> Regulu (EK) Nr. 2444/94 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="261" DATE.PUB="1994" PAGE.FIRST="3">OV L 261, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>) tika izdarīti grozījumi, paredz:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>Importa licences pieteikums ir jāiesniedz jebkuras dalībvalsts kompetentajai iestādei pirmo septiņu dienu laikā no tā ceturkšņa pēdējā mēneša, kas bija pirms tā ceturkšņa, par kuru šī licence tiek izsniegta.<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Regula (EK) Nr. 1637/98</P></TI></TITLE><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="19980720">1998. gada 20. jūlija</DATE> Regula (EK) Nr. 1637/98, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 404/93 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="210" DATE.PUB="1998" PAGE.FIRST="28">OV L 210, 28. lpp.</REF.DOC.OJ>), sākot ar <DATE ISO="19990101">1999. gada 1. janvāri</DATE>, ir ieviesusi būtiskus grozījumus banānu tirgus kopīgajā organizācijā. Šie grozījumi attiecas tostarp uz Regulas Nr. 404/93 IV nodaļas ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>Tirdzniecība ar trešam valstīm<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/> 16.-20. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Regulas Nr. 404/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 1637/98 (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>Regula Nr. 404/93<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/>), 18. panta 1. punkts paredz katru gadu atvērt tarifu kvotas 2,2 miljonu<?PAGE NO="I-5707"?> tonnu apmērā (tīrsvars) trešo valstu banānu importam un netradicionālo ĀKK banānu importam. Tarifu kvotas ietvaros uz trešo valstu banānu importu attiecas nodoklis — ECU 75 par tonnu, bet uz netradicionālo ĀKK banānu importu — nulles nodokļu likme.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Regulas Nr. 404/93 18. panta 2. punkts paredz, ka katru gadu tiek atvērta papildu tarifu kvota <FT TYPE="NUMBER">353000</FT> tonnu apmērā (tīrsvars) trešo valstu un netradicionālo ĀKK banānu importam. Uz trešo valstu banānu importu šīs tarifu kvotas ietvaros attiecas nodoklis ECU 75 par tonnu, bet uz netradicionālo ĀKK banānu importu — nulles nodokļu likme.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 404/93 19. panta 1. punkta pirmās daļas noteikumiem:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>Tarifu kvotas, kas norādītas 18. panta 1. un 2. punktā, un tradicionālo ĀKK banānu importu pārvalda saskaņā ar metodi, kas pamatota uz ierastām tirdzniecības plūsmām (<QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>tradicionālie/netradicionālie<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/>).<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 404/93 20. panta d) un e) punktu Komisija atbilstoši Banānu tirgus vadības komitejas procedūrai, kas ir paredzēta šās regulas 27. pantā, ir tiesīga pieņemt noteikumus par tarifu kvotām, kuras paredzētas šās regulas 18. pantā, šiem noteikumiem ietverot tostarp <QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>konkrētus noteikumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu<?PAGE NO="I-5708"?> pārcelšanos [pāreju] no importa kārtības [režīma], kas ir piemērojama, sākot ar <DATE ISO="19930701">1993. gada 1. jūliju</DATE>, uz kārtību [režīmu], kas ieviesta [Regulas Nr. <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="404/93" YEAR="1993">404/93] IV nodaļā<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/>, un <QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu saistību ievērošanu atbilstoši līgumiem, ko Kopiena noslēgusi saskaņā ar [EKL 300. pantu]</REF.DOC.ECR>.<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/></TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Regula (EK) Nr. 2362/98</P></TI></TITLE><NP><NO.P>15</NO.P><TXT><DATE ISO="19981028">1998. gada 28. oktobrī</DATE> Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 2362/98, ar ko groza sīki izstrādātus noteikumus Regulas Nr. 404/93 piemērošanai attiecībā uz banānu importēšanas kārtību [importa režīmu] Kopienā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="293" DATE.PUB="1998" PAGE.FIRST="32">OV L 293, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>). Atbilstoši Regulas Nr. 2362/98 31. pantam, sākot ar <DATE ISO="19990101">1999. gada 1. janvāri</DATE>, tiek atcelta Regula Nr. 1442/93. Jaunās tiesību normas par importa licenču izsniegšanas kontroli tarifu kvotu ietvaros ir iekļautas Regulas Nr. 2362/98 I, II un IV nodaļā (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>1999. gada režīms<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Ir jāatzīmē šādas 1999. gada režīma un 1993. gada režīma atšķirības:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>1999. gada režīms vairs neietver iedalījumu pēc uzņēmēju veiktajām funkcijām;</P></ITEM><ITEM><P>tas ņem vērā importēto banānu daudzumu;</P></ITEM><?PAGE NO="I-5709"?><ITEM><P>tas palielina tarifu kvotas un jaunajiem uzņēmējiem piešķiramo daļu;</P></ITEM><ITEM><P>piemērojot 1999. gada režīmu, importa licenču izsniegšana tiek veikta bez atsauces uz banānu izcelsmes valsti (AKK valstis vai trešās valstis).</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2362/98 2. pants tostarp paredz, ka tarifu kvotas, kas paredzētas Regulas Nr. 404/93 18. panta 1. un 2. punktā, un netradicionālie ĀKK banāni, kas paredzēti 16. pantā, tiek atvērtas šādā apmērā:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>92 % tradicionāliem uzņēmējiem, kas ir definēti Regulas Nr. 2362/98 3. pantā;</P></ITEM><ITEM><P>8 % jauniem uzņēmējiem, kas ir definēti tās 7. pantā.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2362/98 4. panta 1. punkts norāda, ka katrs tradicionālais uzņēmējs, kas ir reģistrēts dalībvalstī, katru gadu par katru no šās regulas I pielikumā minētajām<?PAGE NO="I-5710"?> izcelsmes vietām saņem vienotu references daudzumu, kas tiek noteikts, balstoties uz banānu daudzumu, ko tas ir importējis atskaites periodā. Atbilstoši tā paša panta 2. punktam 1999. gadā veiktā importa atskaites periods ir 1994.-1996. gads.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2362/98 6. panta 1. punkts paredz, ka <QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>katru gadu ne vēlāk kā 30. septembrī nepieciešamo kontroles un pārbaudes pasākumu beigās kompetentās iestādes atbilstoši šās regulas 3., 4. un 5. pantam nosaka katram tradicionālajam uzņēmējam vienotu pagaidu references daudzumu, vadoties no banānu vidējā daudzuma, kas atskaites perioda laikā tika importēts no I pielikumā minētajām izcelsmes valstīm<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/>. Atskaites daudzums tiek noteikts atbilstoši trīs gadu vidējam rādītājam, pat ja uzņēmējs nav veicis importu noteiktajā atskaites perioda daļā. Saskaņā ar šā 6. panta 2. punkta pirmo teikumu kompetentās iestādes katru gadu nosūta Komisijai tajās reģistrēto tradicionālo uzņēmēju sarakstu, kā arī to pagaidu references daudzumu.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Importa licenču izsniegšanas noteikumus nosaka Regulas Nr. 2362/98 14.-22. pants.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Šās regulas 14. panta 1. punkts paredz, ka <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>pirmajiem trim gada ceturkšņiem references daudzums, kas izteikts nemainīgos procentos no daudzuma, kas ir pieejams katrai I pielikumā minētajai izcelsmes vietai, var tikt noteikts importa licenču izsniegšanai<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5711"?><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 1. punktu <QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>importa licenču pieteikumi par katru ceturksni tiek iesniegti kompetentajām iestādēm tajā dalībvalstī, kurā operators [uzņēmējs] ir reģistrēts, tā mēneša pirmo septiņu dienu laikā, kas ir pirms ceturkšņa, par kuru ir izsniedzama licence<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Iepriekšminētās regulas 17. pants paredz, ka, <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>ja ceturksnim un vienai vai vairākām I pielikumā minētajām izcelsmes valstīm daudzums, kas ir licences pieteikuma priekšmets, būtiski pārsniedz references daudzumu, kas vajadzības gadījumā noteikts, piemērojot 14. pantu, vai pārsniedz pieejamo daudzumu, pieteikumam ir piemērojams samazinājuma procents<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2362/98 18. pants nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="018.001"><NO.PARAG><QUOT.START ID="QS0023" REF.END="QE0023" CODE="201C"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja, piemērojot 17. pantu, ir noteikts samazinājuma procents vienai vai vairākām dotajām izcelsmes vietām, operators [uzņēmējs], kas iesniedzis importa licences pieteikumu par attiecīgo/-ām izcelsmes vietu/-ām, tostarp var:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atteikties no licences izmantošanas, nosūtot paziņojumu par licenču izsniegšanu kompetentajai iestādei desmit darba dienu laikā, sākot ar datumu, kad tika publicēta regula, kurā noteikts samazinājuma procents, nekavējoties atbrīvojot garantiju par attiecīgo licenci, vai</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-5712"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>iesniegt vienu vai vairākus jaunus pieteikumus licencēm par izcelsmes vietām, par kuru pieejamo daudzumu Komisija publicēja informāciju, līdz pat daudzumam, kas ir vienāds vai mazāks par pieteikumā norādīto daudzumu, bet uz ko neattiecas sākotnēji izsniegtā licence. Šāds pieteikums ir iesniedzams termiņā, kas norādīts a) punktā, un ir pakļaujams visiem nosacījumiem, kas piemērojami licences pieteikuma iesniegšanai.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="018.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Komisija nekavējoties nosaka daudzumu, kuram licences var tikt izsniegtas attiecībā uz vienu vai vairākām attiecīgajām izcelsmes vietām.<QUOT.END ID="QE0023" REF.START="QS0023" CODE="201D"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Minētās regulas 19. panta 1. punkta pirmā daļa tostarp precizē, ka <QUOT.START ID="QS0024" REF.END="QE0024" CODE="201C"/>kompetentās iestādes izsniedz importa licences nākamajam ceturksnim ne vēlāk kā katra ceturkšņa pēdējā mēneša 23. datumā<QUOT.END ID="QE0024" REF.START="QS0024" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Šās pašas regulas 20. panta 1. punkts nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0025" REF.END="QE0025" CODE="201C"/>Neizmantotais daudzums, uz kuru attiecas licence, ir atkārtoti piešķirams tam pašam uzņēmējam — vai nu licences īpašniekam vai tās pārņēmējam — pēc tā lūguma par nākamo ceturksni, tomēr aizvien tajā gadā, kad tika izsniegta sākotnējā licence. Garantija paliek piešķirta proporcionāli neizmantotajam daudzumam.<QUOT.END ID="QE0025" REF.START="QS0025" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-5713"?><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2362/98 V nodaļā tika ietvertas noteiktas pārejas tiesību normas 1999. gadam. Saskaņā ar šās regulas 28. panta 1. punktu uzņēmējiem ir jāiesniedz reģistrācijas pieteikumi 1999. gadam vēlākais <DATE ISO="19981113">1998. gada 13. novembrī</DATE>. Šajos pieteikumos tradicionālajiem uzņēmējiem ir jāietver tostarp dati par faktiski importēto banānu daudzumu par katru gadu 1994.-1996. gada atskaites periodā visu licenču un licenču izrakstu, kas tika izmantoti šim importam, sēriju numuri, kā arī atsauces uz visiem attaisnojuma dokumentiem, kas pierāda nodokļu nomaksu.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2362/98 I pielikumā ir noteikta Regulas Nr. 404/93 18. panta 1. un 2. punktā norādīto tarifu kvotu sadale, kā arī tradicionālo ĀKK daudzums (<FT TYPE="NUMBER">857000</FT> tonnas).</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Regula (EK) Nr. 250/2000</P></TI></TITLE><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Komisijas <DATE ISO="20000201">2000. gada 1. februāra</DATE> Regulas (EK) Nr. 250/2000 par banānu tarifu kvotu ietvaros, un tradicionālo ĀKK banānu importu, un ar ko nosaka references daudzumu 2000. gada otrajam ceturksnim (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="026" DATE.PUB="2000" PAGE.FIRST="6">OV L 26, 6. lpp.</REF.DOC.OJ>), mērķis, kā tas arī izriet no tās preambulas pirmā apsvēruma un 1. panta, ir <QUOT.START ID="QS0026" REF.END="QE0026" CODE="201C"/>nodrošināt nepārtrauktu piegādi<?PAGE NO="I-5714"?> Kopienas tirgū un pastāvīgu tirdzniecību<QUOT.END ID="QE0026" REF.START="QS0026" CODE="201D"/>, banānu importa režīma Kopienā reformācijas laikā, piemērojot Regulas Nr. 2362/98 tiesību normas, it īpaši tās, kas attiecas uz atbilstoši šās regulas 5. pantam 1999. gadā reģistrētajiem tradicionālajiem uzņēmējiem.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Regula (EK) Nr. 216/2001</P></TI></TITLE><NP><NO.P>30</NO.P><TXT><DATE ISO="20010129">2001. gada 29. janvārī</DATE> Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 216/2001, ar ko groza Regulu Nr. 404/93 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="031" DATE.PUB="2001" PAGE.FIRST="2">OV L 31, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>). Regulas (EK) Nr. 216/2001 1. panta 1. punkts groza Regulas Nr. 404/93 16.-20. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Regulas Nr. 404/93 IV nodaļas piemērošanas noteikumi, kas tādējādi tika grozīti, tika noteikti Komisijas <DATE ISO="20010507">2001. gada 7. maija</DATE> Regulā (EK) Nr. 896/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EEK) Nr. 404/93 piemērošanai attiecībā uz banānu importēšanas kārtību Kopienā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="126" DATE.PUB="2001" PAGE.FIRST="6">OV L 126, 6. lpp.</REF.DOC.OJ>). Tie atbilstoši Regulas Nr. 896/2001 32. panta otrajai daļai ir piemērojami, sākot ar <DATE ISO="20010701">2001. gada 1. jūliju</DATE>.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Prāvu rašanās fakti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Apstrīdētajā spriedumā prāvu rašanās fakti tika apkopoti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P>&#x201C;29</NO.P><TXT>Prasītājas ir Latinamerikas izcelsmes banānu importētājas. Pēc tam, kad tās reģistrējās kā tradicionālie uzņēmēji kompetentajās valsts iestādēs (Itālijā un,<?PAGE NO="I-5715"?> attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">London Fruit Ltd, —</HT> Apvienotajā Karalistē), šīs iestādes piešķīra tām individuālo pagaidu references daudzumu 1999. gadam. Tās varēja arī saņemt importa licenci arī trešo valstu banāniem par 1999. gada pirmajiem trim ceturkšņiem.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Prāvas rašanās fakti lietā T-93/00 attiecas uz 1999. gada ceturto ceturksni. Šim ceturksnim prasītājas iesniedza kompetentajām valsts iestādēm importa licenču pieteikumus par tām individuāli piešķirtā pagaidu references daudzuma atlikumu. To pieteikumi tika apstiprināti trešo valstu banānu importa pieejamā daudzuma robežās, kas tika publicētas pielikumā Komisijas <DATE ISO="19990820">1999. gada 20. augusta</DATE> Regulai (EK) Nr. 1824/1999, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1623/1999 par banānu importa Kopienā daudzuma noteikšanu 1999. gada ceturtajā ceturksnim tarifu kvotu ietvaros un tradicionālo ĀKK banānu daudzuma noteikšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="221" DATE.PUB="1999" PAGE.FIRST="6">OV L 221, 6. 1pp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Par šo pieteikumu daļu, kas netika apstiprināta, prasītājām vēl bija iespēja atkārtoti iesniegt importa licenču pieteikumus par <FT TYPE="DECIMAL">308978,252</FT> tonnu tradicionālo ĀKK banānu daudzumu, ko nosaka Komisijas <DATE ISO="19990917">1999. gada 17. septembra</DATE> Regula (EK) Nr. 1998/1999 par importa licenču izsniegšanu banāniem tarifu kvotu ietvaros un tradicionālajiem ĀKK banāniem par 1999. gada ceturto ceturksni un uz jaunu pieteikumu pamata (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="247" DATE.PUB="1999" PAGE.FIRST="10">OV L 247, 10. 1pp.</REF.DOC.OJ>). Tādējādi tās iesniedza pieteikumu ĀKK banānu importa licencēm par atlikušo daudzumu, kas atbilstoši Regulas Nr. 2362/98 18. panta 1. punktam bija to rīcībā. Attiecīgā references daudzuma atlikušajam daudzumam importa licence tika piešķirta šādi:</TXT><P><TBL NO.SEQ="001" COLS="2"><CORPUS><ROW><CELL COL="1">Alessandrini Sri</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">2050</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1"><HT TYPE="ITALIC">Anello Gino di Anello Luigi &amp;</HT> C <HT TYPE="ITALIC">Sne</HT></CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">1859</FT> kg;</CELL></ROW><?PAGE NO="I-5716"?><ROW><CELL COL="1">Arpigi SpA</CELL><CELL COL="2">757 kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Bestfruit Sri</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">2637</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Co-Frutta SpA</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">209392</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Co-Frutta Soc. coop. Ari</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">30207</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Dal Bello Sife Sri</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">1533</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Frigofrutta Sri</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">2990</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Garletti Snc</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">4419</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">London Fruit Ltd</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">286004</FT> kg.</CELL></ROW></CORPUS></TBL></P></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT><DATE ISO="19991013">1999. gada 13. oktobrī</DATE> kompetentās valsts iestādes izsniedza prasītājām importa licences ĀKK banāniem par visu pieprasīto daudzumu.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Neskatoties uz atkārtotiem mēģinājumiem, prasītājas nav varējušas saņemt ĀKK banānu piegādi.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Šās situācijas dēļ prasītājas, atsaucoties uz EKL 232. pantu, <DATE ISO="19991118">1999. gada 18. novembrī</DATE> aicināja Komisiju:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>veikt vajadzīgos pasākumus, lai licences, kas izsniegtas par ceturto ceturksni importam no ĀKK valstīm, prasītājas varētu izmantot banānu importam no Latinamerikas vai citām trešajām valstīm</P></ITEM><?PAGE NO="I-5717"?><ITEM><P>jebkurā gadījumā atbrīvot garantijas attiecībā uz šīm licencēm tādēļ, ka licenču saņēmējas nav vainīgas pie tā, ka tās netiek izmantotas.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Nesaņemot atbildi uz šo pieteikumu, prasītājas <DATE ISO="19991222">1999. gada 22. decembrī</DATE>, nosūtot vēstuli pa faksu, vērsa Komisijas uzmanību uz to, ka attiecīgo licenču derīguma termiņš beigsies <DATE ISO="20000107">2000. gada 7. janvārī</DATE>, un aicināja to pieņemt nostāju par to pieteikumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT><DATE ISO="20000126">2000. gada 26. janvāra</DATE> vēstulē Nr. 02418 [..], kas tika adresēta prasītāju pārstāvjiem, Komisija atbildēja šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="2"><P><QUOT.START ID="QS0027" REF.END="QE0027" CODE="201C"/>Jūsu <DATE ISO="19991222">1999. gada 22. decembra</DATE> vēstulē Jūs atsaucāties uz grūtībām, kas dažiem uzņēmējiem radušās banānu importa licences, kas tika izsniegtas par 1999. gada ceturto ceturksni, izmantošanā, it īpaši to banānu importam, kuru izcelsmes valstis ir ĀKK valstis.</P><?PAGE NO="I-5718"?><P>Vispirms ir svarīgi noteikt, ka problēmas lielākoties ir komerciāla rakstura un ka šajā sakarā tās ir saistītas ar ekonomisko uzņēmēju darbību. Attiecīgā problēma ir saistīta ar tādu tirdzniecības partneru atrašanu, no kuriem iegādāties un kas piegādātu noteiktas preces un it īpaši šajā gadījumā — banānus, kuru izcelsmes valstis ir ĀKK valstis. Diemžēl tas, ka Jūsu klienti nevarēja noslēgt līgumus par ĀKK banānu piegādi, ir komerciālā riska sastāvdaļa, ko uzņēmēji parasti apzinās.</P><P>Visbeidzot, ir jāņem vērā, ka šīs grūtības radās tikai noteiktiem uzņēmējiem, kuru raksturīgās īpašības nav precizētas, un ka pastāv risks, ka Komisijas iejaukšanās rezultātā šiem uzņēmējiem tiks sniegtas priekšrocības, kas nav labvēlīgas citiem, kuri ir rēķinājušies ar risku, kas ir saistīts ar pienākumiem, ko tie uzņēmušies.<QUOT.END ID="QE0027" REF.START="QS0027" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Kompetentās valsts iestādes saglabāja prasītāju sniegtās garantijas pēc tam, kad tās ieņēma nostāju, ka pamatojums, uz ko atsaucas prasītājas, lai saņemtu šīs garantijas atpakaļ, nav uzskatāms par <HT TYPE="ITALIC">force majeure</HT> gadījumu, kas ir vienīgais gadījums, kad šāda atgūšana ir pieļaujama.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Prāvas rašanās fakti lietā T-46/01 attiecas uz 2000. gada ceturto ceturksni. Šajā ceturksnī atlikušais daudzums no to attiecīgā references daudzuma katrai prasītājai bija šāds:</TXT><P><TBL NO.SEQ="002" COLS="2"><CORPUS><ROW><CELL COL="1">Alessandrini Sri</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">5667</FT> kg;</CELL></ROW><?PAGE NO="I-5719"?><ROW><CELL COL="1">Anello Gino di Anello Luigi &amp; C. Snc</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">5140</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Arpigi SpA</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">15792</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Bestfruit Sri</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">7290</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Co-Frutta SpA</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">236746</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Co-Frutta Soc. coop. Ari</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">80301</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Dal Bello Sife Sri</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">4110</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Frigofi-utta Sri</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">8266</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">Garletti Snc</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">7329</FT> kg;</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">London Fruit Ltd</CELL><CELL COL="2"><FT TYPE="NUMBER">324124</FT> kg.</CELL></ROW></CORPUS></TBL></P></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Tā kā licenču pieteikumi trešo valstu banāniem pārsniedza pieejamo daudzumu, Komisijas <DATE ISO="20000918">2000. gada 18. septembra</DATE> Regulā (EK) Nr. 1971/2000 par importa licenču izsniegšanu banāniem tarifu kvotu ietvaros un tradicionālajiem ÄKK banāniem par 2000. gada ceturto ceturksni un jaunu pieteikumu iesniegšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="235" DATE.PUB="2000" PAGE.FIRST="10">OV L 235, 10. lpp.</REF.DOC.OJ>) tika noteikts banānu daudzums, kas vēl ir pieejams importam 2000. gada ceturtajā ceturksnī. Atbilstoši šās regulas pielikumam importa licences tradicionālajiem ĀKK banāniem vēl varēja tikt izsniegtas līdz <FT TYPE="DECIMAL">329787,675</FT> tonnām.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Prasītājas nav iesniegušas licenču pieteikumus ĀKK izcelsmes valstu banānu importam.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5720"?><NP><NO.P>41</NO.P><TXT><DATE ISO="20001010">2000. gada 10. oktobrī</DATE> prasītājas, atsaucoties uz EKL 232. pantu, lūdza Komisiju, prioritāri, veikt pasākumus atbilstoši Regulas Nr. 404/93 20. panta d) punktam, ļaujot prasītājām saņemt licences 2000. gada ceturtajam ceturksnim trešo valstu banānu importam tām piešķirtā individuālā references daudzuma atlikumam. Pakārtoti tās lūdza Komisiju atlīdzināt atrauto peļņu, kas radās tādēļ, ka šos banānus nebija iespējams importēt un laist tirgū.</TXT></NP><NP><NO.P>42</NO.P><TXT><DATE ISO="20001208">2000. gada 8. decembra</DATE> vēstulē Nr. AGR 030905 [..], kas adresēta prasītāju pārstāvjiem, Komisija šos pieteikumus noraidīja šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="2"><P><QUOT.START ID="QS0028" REF.END="QE0028" CODE="201C"/>Jūsu <DATE ISO="20001010">2000. gada 10. oktobra</DATE> vēstulē Jūs informējāt Komisiju par grūtībām, kas radās noteiktiem uzņēmējiem, — iegādāties banānus tā, lai ceturtajā ceturksnī pilnībā izmantotu references daudzumu, kas tiem tika piešķirts par 2000. gadu, importa tarifu kvotu režīma ietvaros.</P><P>Grūtības, uz kurām Jūs atsaucaties, ir lielākoties komerciāla rakstura grūtības. Diemžēl mums ir jāuzsver, ka Kopienas tiesiskais regulējums nepiešķir Komisijai nekādas pilnvaras šajā jomā. Turklāt Jūs pašas šo situāciju atzīstat, apgalvojot, ka uzņēmējiem, kuriem nav ilgstošu attiecību ar ĀKK banānu ražotājiem, rodas grūtības iegādāties attiecīgās preces.</P><?PAGE NO="I-5721"?><P>Turklāt Jūs apgalvojat, ka uzņēmēji, kurus Jūs pārstāvat, nevar pilnībā izmantot references daudzumu, kas tiem tika piešķirts.</P><P>Ir jāprecizē, ka no juridiskā viedokļa references daudzums sniedz uzņēmējiem vienīgi iespējas un ka tas tiek noteikts, pamatojoties uz uzņēmēju iepriekšējo darbību, piemērojot Kopienas tiesisko regulējumu, un tas nepiešķir ieinteresētajām personām ko vairāk nekā tiesības iesniegt pieteikumus importa licenču saņemšanai, lai varētu veikt komercdarījumus, par kuriem tās ir vienojušā ar ražotāju valstu piegādātājiem.</P><P>Visbeidzot, ir jāpiebilst, ka, pamatojoties uz informāciju, ko Jūs iesniedzāt Komisijai, šķiet, ka grūtībām, uz kurām Jūs atsaucaties, nav <QUOT.START ID="QS0029" REF.END="QE0029" CODE="201C"/>pārejas rakstura<QUOT.END ID="QE0029" REF.START="QS0029" CODE="201D"/>, t.i., tās nerodas pārejas dēļ no režīma pirms 1999. gada uz to, kas tiek piemērots kopš šā datuma. Līdz ar to Regulas [..] Nr. 404/93 20. panta d) punkta noteikumi neļauj Komisijai veikt konkrētus pasākumus, kurus Jūs pieprasāt.<QUOT.END ID="QE0028" REF.START="QS0028" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Process Pirmās instances tiesā un apstrīdētais spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumiem, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti <DATE ISO="20000419">2000. gada 19. aprīlī</DATE> un <DATE ISO="20010301">2001. gada 1. martā</DATE>, prasītājas cēla prasības atcelt attiecīgi <DATE ISO="20000126">2000. gada 26. janvāra</DATE> un <DATE ISO="20001208">2000. gada 8. decembra</DATE> vēstules (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0030" REF.END="QE0030" CODE="201C"/>apstrīdētās vēstules<QUOT.END ID="QE0030" REF.START="QS0030" CODE="201D"/>), kā arī atlīdzināt zaudējumus, ko šīs vēstules esot radījušas.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5722"?><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Ar Pirmās instances tiesas piektās palātas priekšsēdētāja <DATE ISO="20021015">2002. gada 15. oktobra</DATE> rīkojumu lietas T-93/00 un T-46/01 tika apvienotas mutvārdu procesa veikšanai un sprieduma taisīšanai, jo tās bija saistītas lietas.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Savas prasības pamatojumam prasītājas, iesniedzot iebildumus, izvirzīja trīs pamatus par Regulas Nr. 2362/98 nelikumību, jo esot pārkāpta, pirmkārt, Regula Nr. 404/93, otrkārt, īpašuma tiesības un brīvības veikt saimniecisko darbību princips un, treškārt, nediskriminācijas princips. Turklāt tās izvirza ceturto pamatu par Regulas Nr. 404/93 20. panta d) punkta pārkāpumu.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Apstrīdētā sprieduma 76.-81. punktā Pirmās instances tiesa noraidīja pamatus par Regulas Nr. 2362/98 nelikumību, uzskatot, ka prasītājas nav pierādījušas tiešas juridiskas saites pastāvēšanu starp attiecīgajām vēstulēm, no vienas puses, un minētās regulas tiesību normām, par kuru nelikumību ir izvirzīti iebildumi, no otras puses.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatu par Regulas Nr. 404/93 20. panta d) punkta pārkāpumu, Pirmās instances tiesa apstrīdētā sprieduma 85.-96. punktā nosprieda, ka Komisija ir ievērojusi savas izvērtēšanas brīvības robežas, atsakot apstiprināt prasītāju pieteikumus, kuros tika atzīmēts, ka ir jāveic pasākumi atbilstoši šai tiesību normai, lai novērstu grūtības, kuras tām iespējami radušās pārejas laikā no 1993. gada uz 1999. gada režīmu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5723"?><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Līdz ar to prasījumi par atcelšanu, ko iesniedza prasītājas apvienotajās lietās T-93/00 un T-46/01, tika noraidīti.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Attiecībā uz prasījumiem par to zaudējumu atlīdzību, ko prasītājas esot cietušas, Pirmās instances tiesa nosprieda šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0031" REF.END="QE0031" CODE="201C"/>106</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība iestājas, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi, kas attiecas uz iespējami nelikumīgo Kopienas iestāžu rīcību, patiesi radītajiem zaudējumiem un cēloņsakarības pastāvēšanu starp attiecīgo rīcību un minētajiem zaudējumiem (Tiesas <DATE ISO="19900517">1990. gada 17. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-87/89" YEAR="1990" PAGE.ECR="I-1981">C-87/89 <HT TYPE="ITALIC">Sonito</HT> u.c./Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-1981. 1pp., 16. punkts</REF.DOC.ECR>, un Pirmās instances tiesas <DATE ISO="19981029">1998. gada 29. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-13/96" YEAR="1998" PAGE.ECR="II-4073">T-13/96 TEAM/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> II-4073. lpp., 68. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>107</NO.P><TXT>Ja viens no trijiem Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumiem nav izpildīts, prasība ir noraidāma pilnībā un nav jāizvērtē citi nosacījumi (Tiesas <DATE ISO="19940915">1994. gada 15. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-146/91" YEAR="1994" PAGE.ECR="I-4199">C-146/91 /ŒDEP/Padome un Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-4199. lpp., 81. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>108</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ir skaidrs, ka nosacījums attiecībā uz cēloņsakarības pastāvēšanu nav izpildīts. Lietā T-93/00 iespējamo zaudējumu cēlonis ir saistīts ar apstākli, ka prasītājas nevarēja atrast piegādātājus, lai nodrošinātos<?PAGE NO="I-5724"?> ar ĀKK banāniem 1999. gada ceturtā ceturkšņa laikā. Attiecībā uz lietu T-46/01 — atrautā peļņa, par kuru sūdzas prasītājas, ir tieši saistīta ar to, ka pašas nav bijušas pietiekami rūpīgas. Tās nav centušās iegūt importa licenci ĀKK banāniem 2000. gada ceturtajam ceturksnim atbilstoši Regulā Nr. 1971/2000 paredzētajiem noteikumiem, tiklīdz trešo valstu banānu krājumi bija izsmelti. Turklāt, neskatoties uz problēmām, kas radās 1999. gada ceturtā ceturkšņa laikā, tās nav centušās izveidot kontaktus ar ĀKK banānu piegādātājiem 2000. gadā, lai tie varētu veikt piegādi 2000. gada ceturtajā ceturksnī.</TXT></NP><NP><NO.P>109</NO.P><TXT>Tā kā viens no trijiem Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumiem nav izpildīts, prasības lietās T-93/00 un T-46/01 dala par atlīdzību ir noraidāmas.<QUOT.END ID="QE0031" REF.START="QS0031" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Apelācijas sūdzība</P></TI></TITLE><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>daļēji atcelt apstrīdēto spriedumu, ciktāl tajā ir noraidīti to prasījumi par to zaudējumu atlīdzību, ko tās esot cietušas;</P></ITEM><?PAGE NO="I-5725"?><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt to zaudējumus, ko tās esot ciestušas tādēļ, ka netika piešķirta licence trešo valstu banānu importam;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan par procesu Pirmās instances tiesā, gan saistībā ar šo apelāciju.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību;</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti, gadījumā, ja apstrīdētais spriedums tiek daļēji atcelts, nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai, lai tā lemj pēc būtības par prasījumiem par atlīdzību;</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti tam, noraidīt minēto prasījumu par atlīdzību pēc būtības, un</P></ITEM><?PAGE NO="I-5726"?><ITEM><P>jebkurā gadījumā piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus par abām instancēm.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza divus pamatus. Ar pirmo pamatu tās apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nav izvērtējusi juridiskos argumentus, ar kuriem ir pamatoti prasījumi par zaudējumu atlīdzību. Ar savu otro pamatu tās pārmet Pirmās instances tiesai to, ka tā ņēma vērā prasījumus, kas daļēji atšķiras no tiem, kuri tika izvirzīti prasības pieteikumā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par apelāciju</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējas uzsver, ka Pirmās instances tiesa apstrīdētā sprieduma 108. punktā ir nepareizi uzskatījusi, ka zaudējumi, uz kuriem tās atsaucas, radās tādēļ, ka tās nav varējušas importēt ĀKK banānus.</TXT></NP><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Tomēr savā prasībā tās patiesībā kritizēja to, ka tās nevarēja pilnībā izmantot importa licences, uz ko tām bija tiesības, kā references daudzumu, kas bija balstīts<?PAGE NO="I-5727"?> tikai uz trešo valstu banānu importu. Šis apstāklis tika saistīts ar Regulu Nr. 2362/98, ar kuru tika patvaļīgi sodīti tradicionālie trešo valstu banānu importētāji.</TXT></NP><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Kaut arī apelācijas sūdzības iesniedzējas piekrīt Pirmās instances tiesas vērtējumam, ka nepastāv tieša juridiska saikne starp Regulu Nr. 2362/98 un attiecīgajām vēstulēm, apsvērums, kas lika Pirmās instances tiesai apstrīdētā sprieduma 81. punktā atzīt par nepieņemamiem iebildumus par nelikumību, kas tika izvirzīti prasības pieteikumā par minēto vēstuļu atcelšanu, tās tomēr uzskata, ka minētās regulas nelikumība kļūdaini netika ņemta vērā, Pirmās instances tiesai nosakot cēloņsakarības pastāvēšanu starp Komisijai pārmesto rīcību un ciestajiem zaudējumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Pirmās instances tiesai to, ka tā apstrīdētā sprieduma 47. un 48. punktā daļēji izmainīja prasījumus, kas norādīti pieteikumos par procesa uzsākšanu, uzskatot, ka tās pieprasa to zaudējumu atlīdzību, ko radīja apstrīdētās vēstules, kamēr no minētajiem prasījumiem skaidri izriet, ka galvenais izvirzīto zaudējumu cēlonis ir Regulas Nr. 2362/98 nelikumība.</TXT></NP><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>Komisija apstrīd apelācijas sūdzības pieņemamību kopumā. Tā uzskata, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas mēģina grozīt strīdus priekšmetu, ko izskata Pirmās instances tiesa, tādējādi liekot Tiesai spriest tieši par Komisijas ārpuslīgumisko atbildību, kas radusies Regulas Nr. 2362/98 pieņemšanas dēļ.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5728"?><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Pirmkārt, no prasības pieteikuma pirmajā instancē skaidri izriet, ka iespējamo zaudējumu cēlonis nav nedz galvenokārt, nedz arī vienīgi Regula Nr. 2362/98, bet gan tas, ka Komisija neveica vajadzīgos pasākumus, lai novērstu sekas, kas esot radušās prasītājām minētās regulas piemērošanas rezultātā, jo prasītājām tika atteikta iespēja gūt labumu no pasākumiem, kas veicami atbilstoši Regulas Nr. 404/93 20. panta d) punktam. Citiem vārdiem sakot, prasītājas apstrīdēja Regulas Nr. 2362/98 likumību tikai tiktāl, ciktāl, pēc to domām, tās rezultātā tika apstiprinātas attiecīgās vēstules, kurās atteikts veikt pārejas pasākumus.</TXT></NP><NP><NO.P>49</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija uzsver, ka prasītājas gan lietā T-93/00, gan arī lietā T-46/01 Pirmās instances tiesai iesniedza tikai prasījumu <QUOT.START ID="QS0032" REF.END="QE0032" CODE="201C"/>piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus atbilstoši EK līguma 235. pantam un 288. panta otrajai daļai<QUOT.END ID="QE0032" REF.START="QS0032" CODE="201D"/>, kā tas arī izriet no prasības pieteikumu par procesa uzsākšanu prasījumu 2. punkta abās minētajās lietās. Tās neapstrīdēja savu prasījumu apkopojumu, kas bija ietverts šo lietu tiesas sēžu protokolos, un šis apkopojums tika pārņemts apstrīdētajā spriedumā.</TXT></NP><NP><NO.P>50</NO.P><TXT>Pakārtoti Komisija uzskata, ka apelācijas sūdzība ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP><NP><NO.P>51</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo izvirzīto pamatu Komisija apgalvo, ka ne references daudzuma piešķiršana, ne atbilstošo importa licenču saņemšana neparedz faktisku banānu<?PAGE NO="I-5729"?> pieejamību šādā daudzumā. Uzņēmēja individuālais references daudzums ir maksimālais daudzums, par kuru tas var iesniegt importa licenču pieteikumus attiecīgā gada ietvaros, lai izmantotu tiesības, kas ir atzītas tarifu kvotu ietvaros, tomēr bez jebkādas pārliecības, ka šis daudzums būs patiešām pieejams.</TXT></NP><NP><NO.P>52</NO.P><TXT>Izvērtējot vienīgi nosacījumu, kas ir saistīts ar cēloņsakarību starp Komisijai pārmesto rīcību un iespējamiem zaudējumiem, Pirmās instances tiesa apstrīdētā sprieduma 108. punktā noteica, ka prasītājas nav importējušas banānus tādēļ, ka tām radās komerciālas grūtības atrast piegādātājus pašu nolaidības dēļ, jo tās nav centušās meklēt vēlamo banānu daudzumu tirgū, nevis Komisija rīcības dēļ un tostarp dēļ atteikuma noteikt pārejas pasākumus pēc pārejas no 1993. gada importēšanas režīma uz 1999. gada režīmu. Šie apsvērumi, kas tāpat ir minēti apstrīdētā sprieduma 88.-90., 95. un 96. punktā, netika apstrīdēti apelācijā un tādējādi ir galīgi. Šādos apstākļos, izvērtējot prasījumus par atlīdzību, nav nozīmes tam, ka Regula Nr. 2362/98, iespējams, nav likumīga.</TXT></NP><NP><NO.P>53</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro pamatu Komisija uzsver, ka Pirmās instances tiesa ir tikai apkopojusi prasītāju prasījumus, ņemot vērā visus argumentus, ko tās iesniedza gan rakstiski, gan mutiski. Tā apgalvo, ka no šiem argumentiem izriet, ka iespējamo zaudējumu cēlonis ir saistīts ar to, ka Komisija nav veikusi pasākumus, kas tai ļautu novērst sekas, kas, pēc prasītāju domām, radušās Regulas Nr. 2362/98 piemērošanas dēļ. No šāda viedokļa bija pilnīgi saprātīgi noteikt saikni starp iespējamiem zaudējumiem un attiecīgajām vēstulēm. Komisija atsaucas arī uz prasījumu apkopojumu, kas ir ietverts tiesas sēdes protokolā un ko prasītājas nekad nav apstrīdējušas.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5730"?><NP><NO.P>54</NO.P><TXT>Komisija piebilst, ka, ja Pirmās instances tiesa nospriestu, ka pieteikums par zaudējumu atlīdzību tika balstīts vienīgi uz attiecīgajām vēstulēm, kuru likumību Pirmās instances tiesa ir iepriekš atzinusi, tā neizvērtētu cēloņsakarību, jo, ja nav veikta nelikumīga rīcība, jebkurā gadījumā Komisijai atbildība neiestājas.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Tiesas vērtējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>55</NO.P><TXT>Gan pirmais, gan otrais apelācijas sūdzības iesniedzēju apelācijas sūdzības pamatojumam izvirzītais pamats balstās uz iebildumu par to, ka Pirmās instances tiesa nav izvērtējusi Regulas Nr. 2362/98 likumību, it īpaši ņemot vērā Regulu Nr. 404/93, pamattiesības uz īpašumu, brīvību veikt saimniecisko darbību un nediskriminācijas principu.</TXT></NP><NP><NO.P>56</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jāatzīst, ka, lai apstrīdētā sprieduma 108. punktā noraidītu cēloņsakarības pastāvēšanu starp Komisijai pārmesto rīcību un iespējamiem zaudējumiem, Pirmās instances tiesa nedrīkstēja attiecībā uz lietu T-93/00 konstatēt tikai to, ka zaudējumu cēlonis ir saistīts ar apstākli, ka <QUOT.START ID="QS0033" REF.END="QE0033" CODE="201C"/>prasītājas nevarēja atrast piegādātājus, kas varētu nodrošināt ÃKK banānus 1999. gada ceturtajā ceturksnī<QUOT.END ID="QE0033" REF.START="QS0033" CODE="201D"/>, un — attiecībā uz lietu T-46/01 — ka zaudējumi bija <QUOT.START ID="QS0034" REF.END="QE0034" CODE="201C"/>tieši saistīti ar [prasītāju] rūpības trūkumu<QUOT.END ID="QE0034" REF.START="QS0034" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>57</NO.P><TXT>Lai izslēgtu jebkādu Komisijas atbildību, Pirmās instances tiesai bija jāpārbauda, vai papildus grūtībām, kas radās prasītājām saistībā ar visa references daudzuma un<?PAGE NO="I-5731"?> importa licenču izmantošanu, iespējamo zaudējumu cēlonis nav tieši tas, ka Regula Nr. 2362/98 un it īpaši Komisijas ieviestās tarifu kvotu vienotās kontroles metode, kas, pēc to domām, tieši radīja komerciālas grūtības tradicionālajiem trešo valstu uzņēmējiem, kuriem galu galā bija pienākums importēt ĀKK banānus, iespējams, nav likumīgas.</TXT></NP><NP><NO.P>58</NO.P><TXT>Šāda Pirmās instances tiesas pārbaude bija vajadzīga vēl jo vairāk tāpēc, ka iespējamā Regulas Nr. 2362/98 nelikumība bija ievērojama tās argumentācijas daļa, ko savā prasībā izvirzīja prasītājas, vēlēdamās pierādīt šā tiesiskā regulējuma negatīvās sekas attiecībā uz uzņēmumu, kas ir tradicionālie trešo valstu banānu importētāji, ekonomisko darbību, ņemot vērā radītās grūtības nodrošināties ar ĀKK banāniem.</TXT></NP><NP><NO.P>59</NO.P><TXT>Līdz ar to, nepārbaudot, vai iespējamā Regulas Nr. 2362/98 nelikumība varētu būt to prasītāju zaudējumu cēlonis, ko tās esot cietušas, Pirmās instances tiesa nav pietiekami pamatojusi apstrīdēto spriedumu, kas tādēļ ir jāatceļ.</TXT></NP><NP><NO.P>60</NO.P><TXT>Atbilstoši Kopienu Tiesas Statūtu 61. panta pirmās daļas otrajam teikumam, ja tiek atcelts Pirmās instances tiesas spriedums, tā pati var pieņemt galīgo spriedumu attiecīgā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija. Tā tas ir šajā gadījumā.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-5732"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par lietas būtību</P></TI></TITLE><NP><NO.P>61</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijas ārpuslīgumiskā atbildība EKL 288. panta otrās daļas izpratnē ir pakļauta vairāku nosacījumu izpildei attiecībā uz Kopienu iestādei pārmesto rīcības nelikumību, reālajiem zaudējumiem un cēloņsakarību starp iestādes rīcību un minētajiem zaudējumiem (skat. it īpaši <DATE ISO="19920507">1992. gada 7. maija</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-258/90+C-259/90" YEAR="1992" PAGE.ECR="I-2901">C-258/90 un C-259/90 <HT TYPE="ITALIC">Pesquerias De Bermeo</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Naviera</HT> Laida/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-2901. lpp., 42. punkts</REF.DOC.ECR>, un iepriekš minēto spriedumu lietā KYDEP/Padome un Komisija, 19. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>62</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jāizvērtē iebildums par Komisijas rīcības nelikumību.</TXT></NP><NP><NO.P>63</NO.P><TXT>Kā tas jau tika konstatēts šā sprieduma 55. punktā, apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīd Regulas Nr. 2362/98 likumību un savu prasījumu atcelt attiecīgās vēstules pamatojumam izvirza trīs pamatus, izvirzot iebildumus.</TXT></NP><NP><NO.P>64</NO.P><TXT>Ar savu pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Komisija, pieņemot Regulu Nr. 2362/98, ir pārsniegusi pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu Nr. 404/93.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5733"?><NP><NO.P>65</NO.P><TXT>Ar savu otro pamatu tās uzsver, ka nevarēja pilnībā izmantot savu references daudzumu trešo valstu banānu importam vienīgi tādēļ, ka Komisija pieņēma lēmumu, kas, iespējams, ir nelikumīgs un patvaļīgs, — apvienot trešo valstu tarifu kvotu un ĀKK tarifu kvotu kontroli. Šādi rīkojoties, Komisija pārkāpa prasītāju īpašuma pamattiesības un ierobežoja brīvību veikt saimniecisko darbību.</TXT></NP><NP><NO.P>66</NO.P><TXT>Ar savu trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka, atļaujot uzņēmējiem, kas importē tradicionālos ĀKK banānus, izmantot visu savu šādu banānu un trešo valstu banānu importu, lai iegūtu trešo valstu banānu importa licences, Komisija šiem uzņēmējiem radīja labvēlīgākus piegādes nosacījumus salīdzinājumā ar tiem, kas paredzēti trešo valstu banānu tradicionālajiem uzņēmējiem.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par pirmo pamatu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>67</NO.P><TXT>Pirmais pamats sastāv no divām daļām.</TXT></NP><NP><NO.P>68</NO.P><TXT>Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet to, ka Regulas Nr. 2362/98 4. panta 2. punktā Komisija kā atskaites periods tradicionālo uzņēmēju references daudzuma iegūšanai izvēlējās trīs gadu periodu no 1994. līdz 1996. gadam, kura laikā bija spēkā Regula Nr. 404/93. Tādējādi Komisija saglabāja un nostiprināja labvēlīgus apstākļus, ko saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību tiesību normām<?PAGE NO="I-5734"?> izmantoja B kategorijas uzņēmēji, pirms 1997. gadā Pasaules tirdzniecības organizācijas iestādes apstrīdēja noteiktu tirdzniecības režīma daļu ar trešajām valstīm, ko noteica Regula Nr. 404/93.</TXT></NP><NP><NO.P>69</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā to apgalvo arī generāladvokats savu secinājumu 80. punktā, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka nebija iespējams izmantot importa licences tām piešķirtajam references daudzumam tāpēc, ka tās nevarēja noslēgt līgumus par ĀKK banānu piegādi, un saista to ar kombinētās tarifu kvotu kontroles metodi un Regulā Nr. 2362/98 noteikto references daudzumu apvienošanu, ir jānoraida kritika, kas izteikta attiecībā uz sīki izstrādātajiem noteikumiem tāda references daudzuma noteikšanai, kurš nav saistīts ar importa licenču izmantošanu, jo tam acīmredzami nav nozīmes.</TXT></NP><NP><NO.P>70</NO.P><TXT>Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīd Komisijas izvēlēto kombinētās tarifu kvotu kontroles metodi, kas kopā ar references daudzumu apvienošanu ļāva pastiprināt ĀKK banānu importētāju privileģēto pozīciju.</TXT></NP><NP><NO.P>71</NO.P><TXT>Pēc to domām, apvienotā tarifu kvotu kontrole samazina iespēju importēt trešo valstu banānus, kaut arī tajā pašā laikā ĀKK banānu uzņēmējiem šāda iespēja palielinās.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5735"?><NP><NO.P>72</NO.P><TXT>Turpretī Komisija uzskata, ka apvienotā tarifu kvotu kontrole veicina lielāku tirdzniecības plūsmu un, cik vien iespējams, palielina uzņēmēju brīvību salīdzinājumā ar iepriekšējā režīma garantēto brīvību, it īpaši atļaujot ĀKK banānu importētājiem un trešo valstu banānu importētājiem vienādi importēt jebkuras izcelsmes banānus.</TXT></NP><NP><NO.P>73</NO.P><TXT>Komisija piebilst, ka noteikta ĀKK banānu daudzuma neizmantošana 1999. un 2000. gadā nepierāda, ka jaunā kvotu noteikšanas sistēma rada priekšrocības ĀKK banānu importētājiem. Šis apstāklis varētu rasties tādu ekonomisku faktoru ietekmē, kas ir saistīti ar tirgus izvēli.</TXT></NP><NP><NO.P>74</NO.P><TXT>Šajā ziņā, vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no Līguma un tostarp tā 211. panta būtības, kā arī no praktiskiem apsvērumiem izriet, ka izpildes jēdziens ir interpretējams plaši. Tā kā tikai Komisija var pastāvīgi un uzmanīgi sekot lauksaimniecības tirgus attīstībai un vajadzības gadījumā ātri rīkoties, Padome tai var piešķirt plašas pilnvaras šajā jomā. Līdz ar to šo pilnvaru robežas ir nosakāmas, tostarp atsaucoties uz attiecīgā tirgus organizācijas vispārējiem būtiskajiem mērķiem (skat. <DATE ISO="20030930">2003. gada 30. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-239/01" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-10333">C-239/01 Vācija/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-10333. lpp., 54. punkts</REF.DOC.ECR>, un tajā minēto judikatūru).</TXT></NP><NP><NO.P>75</NO.P><TXT>Tādējādi Tiesa nosprieda, ka lauksaimniecības jomā Komisijai ir atļauts veikt visus vajadzīgos vai derīgos piemērošanas pasākumus, lai īstenotu pamata tiesisko regulējumu, ar nosacījumu, ka tie nav pretrunā šādam tiesiskajam regulējumam vai Padomes pieņemtajam piemērošanas tiesiskajam regulējumam (skat. it īpaši<?PAGE NO="I-5736"?> <DATE ISO="19840515">1984. gada 15. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="121/83" YEAR="1984" PAGE.ECR="2039">121/83 <HT TYPE="ITALIC">Zuckerfabrik Franken, Recueil,</HT> 2039. lpp., 13. punkts</REF.DOC.ECR>, <DATE ISO="19951017">1995. gada 17. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-478/93" YEAR="1995" PAGE.ECR="I-3081">C-478/93 Nīderlande/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-3081. lpp., 31. punkts</REF.DOC.ECR>, <DATE ISO="20000706">2000. gada 6. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-356/97" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-5461">C-356/97 <HT TYPE="ITALIC">Molkereigenossenschaft Wiedergeltingen, Recueil,</HT> I-5461. lpp., 24. punkts</REF.DOC.ECR>, un iepriekš minēto spriedumu lietā Vācija/Komisija, 55. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>76</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Komisija pieņēma Regulu Nr. 2362/98, pamatojoties uz Regulas Nr. 404/93 20. pantu. Sis pants ļauj pieņemt tiesību normas šās regulas IV nodaļas piemērošanai, ieskaitot tostarp saskaņā ar minētā panta d) un e) punktu <QUOT.START ID="QS0035" REF.END="QE0035" CODE="201C"/>konkrētus noteikumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu pāreju no importa režīma, kas ir piemērojams, sākot ar <DATE ISO="19930701">1993. gada 1. jūliju</DATE>, uz kārtību [režīmu], kas ieviesta Regulas Nr. <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="404/93" YEAR="1993">404/93 IV nodaļā<QUOT.END ID="QE0035" REF.START="QS0035" CODE="201D"/>, un <QUOT.START ID="QS0036" REF.END="QE0036" CODE="201C"/>pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu saistību ievērošanu atbilstoši līgumiem, ko Kopiena noslēgusi saskaņā ar [EKL 300. pantu]</REF.DOC.ECR><QUOT.END ID="QE0036" REF.START="QS0036" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>77</NO.P><TXT>Attiecībā tieši uz tarifu kvotu, kas paredzētas Regulas Nr. 404/93 18. panta 1. un 2. punktā, un tradicionālo ĀKK banānu importa kontroli arī Regulas Nr. 2362/98 juridiskais pamatojums ir Regulas Nr. 404/93 19. panta 1. punkts. Šī tiesību norma uzliek Komisijai pienākumu pieņemt sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus, kas vajadzīgi tarifu kvotu kontrolei, precizējot, ka izvēlētajai metodei jābūt <QUOT.START ID="QS0037" REF.END="QE0037" CODE="201C"/>pamatotai ar tradicionālās tirdzniecības plūsmām<QUOT.END ID="QE0037" REF.START="QS0037" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>78</NO.P><TXT>Ņemot vērā šā sprieduma 75. punktā minēto judikatūru, apelācijas sūdzības iesniedzējas nav pierādījušas, ka tarifu kvotu kontroles metode, kas izvēlēta Regulā<?PAGE NO="I-5737"?> Nr. 2362/98, ir pretrunā pamata tiesiskajam regulējumam, kas ar šo metodi tika piemērots. Netiek apstrīdēts, ka šajā metodē ir ņemtas vērā tradicionālās tirdzniecības plūsmas un ar to ir atvieglota kvotu un tradicionālo ĀKK banānu kontrole, kā tas ir paredzēts attiecīgi Regulas Nr. 404/93 18. panta 1. un 2. punktā un 16. pantā.</TXT></NP><NP><NO.P>79</NO.P><TXT>Turklāt pamata tiesiskais regulējums neaizliedz veikt importa licenču kontroli bez atsauces uz banānu izcelsmes valsti (ĀKK valstīm vai trešam valstīm).</TXT></NP><NP><NO.P>80</NO.P><TXT>Attiecībā tieši uz argumentu, ka attiecīgā kontroles metode pastiprināja ĀKK banānu importētāju privileģēto pozīciju, ir jāizvērtē, analizējot apelācijas sūdzības iesniedzēju trešo pamatu, kas attiecas uz to, ka esot pārkāpts nediskriminācijas princips.</TXT></NP><NP><NO.P>81</NO.P><TXT>Šādos apstākļos, tā kā nav pierādīts, ka Komisija nav ievērojusi pamata tiesisko regulējumu, kas piemērojams šajā jomā, vai ka tā acīmredzami pārsniedza Padomes piešķirto pilnvaru robežas, izvēloties sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus pēc Padomes uzdevuma, ir jānoraida pirmā pamata otrā daļa ar nosacījumu, ka turpmāk tiks izvērtēts arguments, uz kuru ir izdarīta atsauce šā sprieduma iepriekšējā punktā.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5738"?><NP><NO.P>82</NO.P><TXT>Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzēju pirmais pamats apelācijas sūdzības pamatojumam ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par otro pamatu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>83</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka tām nebija iespējams pilnībā izmantot references daudzumu, saņemot importa licences, ko patiesībā var izmantot visam daudzumam, tādēļ, ka Komisija pieņēma lēmumu apvienot tarifu kvotu kontroli attiecībā uz trešo valstu banāniem un ĀKK banāniem. Šis lēmums faktiski samazināja līdz nullei trešo valstu banānu importētāju iespējas pārdot banānu daudzumu, par kādu katru gadu tiek piešķirta kvota.</TXT></NP><NP><NO.P>84</NO.P><TXT>1999. gada beigās ĀKK banānu tarifu kvota bija vienīgā, kas netika izmantota, jo patiesībā tā nebija pieejama. 2000. gada laikā, sastopoties ar tādām pašām ĀKK banānu piegādes iegūšanas grūtībām, apelācijas sūdzības iesniedzējas vairs neiesniedza pieteikumu šādu banānu importa licencēm.</TXT></NP><NP><NO.P>85</NO.P><TXT>Šādos apstākļos, ieviešot vienotu tarifu kvotu kontroles metodi, Komisija pārkāpa pamattiesības uz īpašumu un brīvību veikt saimniecisko un profesionālo darbību.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5739"?><NP><NO.P>86</NO.P><TXT>Šajā ziņā pastāvīgā judikatūra noteic, ka gan īpašuma tiesības, gan brīvība veikt saimniecisko un profesionālo darbību ir daļa no Kopienu tiesību vispārīgajiem principiem. Šie principi tomēr nav uzskatāmi par absolūtām priekšrocībām, bet ir apskatāmi saistībā ar to sociālajām funkcijām. Līdz ar to īpašuma tiesības un brīvība veikt saimniecisko un profesionālo darbību var tikt ierobežotas, it īpaši tirgus kopīgās organizācijas ietvaros, ja šie ierobežojumi faktiski atbilst Kopienas vispārējo interešu mērķiem un nav nesamērīgi un nepieņemami, pārkāpjot garantēto tiesību būtību (skat. <DATE ISO="19791213">1979. gada 13. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="44/79" YEAR="1979" PAGE.ECR="3727">44/79 <HT TYPE="ITALIC">Hauer, Recueil,</HT> 3727. lpp., 32. punkts</REF.DOC.ECR>, <DATE ISO="19890711">1989. gada 11. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="265/87" YEAR="1989" PAGE.ECR="2237">265/87 <HT TYPE="ITALIC">Schröder, Recueil, 2237.</HT> lpp., 15. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="19890713">1989. gada 13. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="5/88" YEAR="1989" PAGE.ECR="2609">5/88 <HT TYPE="ITALIC">Wachauf, Recueil,</HT> 2609. lpp., 17. un 18. punkts</REF.DOC.ECR>). Vienotās tarifu kvotu kontroles metodes saderīgums ar īpašuma tiesību aizsardzības prasībām, uz ko atsaucas apelācijas sūdzības iesniedzējas, ir izvērtējams saistībā ar šiem kritērijiem.</TXT></NP><NP><NO.P>87</NO.P><TXT>Ņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumus, vispirms ir jāprecizē, ka references daudzums, kas ir piešķirts uzņēmējam tirgus kopīgās organizācijas ietvaros, ir maksimālais daudzums, kura ietvaros uzņēmējs var attiecīgā gada laikā iesniegt importa licenču pieteikumus, lai izmantotu ar tarifu kvotām saistītās tiesības. Tādējādi references daudzuma piešķiršana negarantē nedz šo daudzumu pieejamību, nedz arī uzņēmēja tiesības faktiski eksportēt Kopienā visu saskaņā ar tarifu kvotām piešķirto daudzumu.</TXT></NP><NP><NO.P>88</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz trešo valstu banānu importētāju īpašuma tiesībām Tiesa ir iepriekš nospriedusi, ka šīs tiesības netiek apdraudētas, ieviešot Kopienas kvotu un pieņemot tās sadales noteikumus. Neviens uzņēmējs nevar atsaukties uz īpašuma tiesībām attiecībā uz tirgus daļu, kas tam piederēja laikā, pirms tika ieviesta tirgu kopīgā organizācija, jo šāda tirgus daļa ir vienkārši tā brīža ekonomiskā situācija, kas<?PAGE NO="I-5740"?> ir pakļauta riskam, ka apstākli mainīsies (skat. <DATE ISO="19941005">1994. gada 5. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-280/93" YEAR="1994" PAGE.ECR="I-4973">C-280/93 Vācija/Padome, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-4973. lpp., 79. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="19980310">1998. gada 10. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-122/95" YEAR="1998" PAGE.ECR="I-973">C-122/95 Vācija/Padome, I-973. lpp., 77. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>89</NO.P><TXT>Tāpat, pastāvot šādai situācijai, uzņēmējs nevar atsaukties uz likumīgām tiesībām vai pat tiesisko paļāvību, ko var mainīt Kopienu iestāžu lēmumi, kas pieņemti to izvērtēšanas brīvības ietvaros (<DATE ISO="19821028">1982. gada 28. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="52/81" YEAR="1982" PAGE.ECR="3745">52/81 Fawsŕ/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> 3745. lpp., 27. punkts</REF.DOC.ECR>, <DATE ISO="19900214">1990. gada 14. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-350/88" YEAR="1990" PAGE.ECR="I-395">C-350/88 <HT TYPE="ITALIC">Delacre</HT> u.c/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-395. lpp., 33. un 34. punkts</REF.DOC.ECR>, un iepriekš minētais <DATE ISO="19941005">1994. gada 5. oktobra</DATE> spriedums lietā Vācija/Padome, 89. punkts). Tas tā ir vēl jo vairāk tad, ja pastāvošā situācija ir jāmaina, lai ievērotu pienākumus, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem, ko ir noslēgusi Kopiena.</TXT></NP><NP><NO.P>90</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz iespējamo brīvības veikt saimniecisko un profesionālo darbību ierobežošanu, ir jāatzīmē, ka Regulā Nr. 2362/98 paredzētās vienotās tarifu kvotu kontroles metodes izmantošana var mainīt trešo valstu banānu importētāju konkurences stāvokli tiktāl, ciktāl, izmantojot minēto metodi, visi uzņēmēji vienādi var importēt jebkuras izcelsmes banānus. Tomēr ir jāatzīst, ka, kaut arī trešo valstu banānu importētāji ir ĀKK banānu importētāju konkurenti, tos vairs neskar, kā to pareizi norādīja Komisija, importa 30 % samazinājums par labu B kategorijas ĀKK banānu importētājiem, ko paredzēja iepriekšējais režīms. Turklāt saskaņā ar jauno režīmu tie ir tiesīgi iegādāties arī ĀKK banānus. Apelācijas sūdzības iesniedzēju minētās grūtības atrast ĀKK banānu piegādātājus nevar tikt uzskatītas par tādām, kas var ietekmēt likumību režīmam, un kurš īpaši piešķir tām tiesības importēt šādus banānus Kopienas kvotas ietvaros.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5741"?><NP><NO.P>91</NO.P><TXT>Jebkurā gadījumā no Tiesas judikatūras izriet, ka tiesību importēt trešo valstu banānus ierobežojumi, kas izriet no jebkuras tarifu kvotas atvēršanas un tālākās sadales mehānisma, ir neatņemama to tirgu kopīgās organizācijas izveidošanas sastāvdaļa, kuri ir izveidoti, lai nodrošinātu EKL 33. panta mērķu aizsardzību un Kopienas starptautisko saistību izpildi. Līdz ar to šādi ierobežojumi nevar nelikumīgi apdraudēt trešo valstu banānu tradicionālo uzņēmēju brīvību veikt saimniecisko un profesionālo darbību (skat. iepriekš minētos <DATE ISO="19941005">1994. gada 5. oktobra</DATE> spriedumu lietā Vācija/Padome, 82. un 87. punkts, kā arī <DATE ISO="19980310">1998. gada 10. marta</DATE> spriedumu lietā Vācija/Padome, 77. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>92</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, apelācijas sūdzības iesniedzēju prasības pamatojumam izvirzītais otrais pamats ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par trešo pamatu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>93</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka, sniedzot ĀKK banānu importētājiem iespēju izmantot savu importu gan šādiem banāniem, gan arī trešo valstu banāniem attiecīgā references daudzuma noteikšanai un trešo valstu banānu importa licences izsniegšanai, Regula Nr. 2362/98 paredzēja šiem uzņēmējiem labvēlīgākus apstākļus nekā tie, kuri tika paredzēti tradicionālajiem trešo valstu banānu importētājiem.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5742"?><NP><NO.P>94</NO.P><TXT>Tādējādi, paredzot vienotu tarifu kvotu kontroles metodi, kas piemērojama trešam valstīm un ĀKK valstīm, kā arī references daudzumu apvienošanu, Komisija pārkāpa nediskriminācijas principu.</TXT></NP><NP><NO.P>95</NO.P><TXT>Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka, ciktāl visi uzņēmēji ir tiesīgi references daudzuma ietvaros importēt jebkuras izcelsmes banānus un līdz ar to atrodas vienādā situācijā, nediskriminācijas princips īpaši aizliedz dažādu attieksmi pret tiem, izsniedzot importa licences.</TXT></NP><NP><NO.P>96</NO.P><TXT>Līdz ar to tāpat ir jānoraida apelācijas sūdzības iesniedzēju prasības pamatojumam izvirzītais trešais pamats.</TXT></NP><NP><NO.P>97</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka neviens no pamatiem par nelikumību, kas tika izvirzīti kā iebildumi pret Regulu Nr. 2362/98, nevar tikt pieņemts.</TXT></NP><NP><NO.P>98</NO.P><TXT>Līdz ar to, tā kā pirmais nosacījums, kuram pakļauta Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība EKL 288. panta 2. daļas izpratnē, nav izpildīts, apelācija ir jānoraida kopumā un nav jāizvērtē, vai citi šādu atbildību regulējošie nosacījumi ir izpildīti,<?PAGE NO="I-5743"?> proti, vai patiesi ir radīti zaudējumi un vai pastāv cēloņsakarība starp šiem zaudējumiem un attiecīgajai iestādei pārmesto rīcību.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>99</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējām spriedums nav labvēlīgs, tām jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas <DATE ISO="20030410">2003. gada 10. aprīļa</DATE> spriedumu apvienotajās lietās T-93/00 un T-46/01 <HT TYPE="ITALIC">Alessandrini</HT> u.c./Komisija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>noraidīt prasības, kas ir celtas Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā lietās Nr. T-93/00 un T-46/01;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-5744"?><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Alessandrini Sri, Anello Gino di Anello Luigi &amp; C. Snc, Arpigi SpA, Besţfruit Sri, Co-Frutta SpA, Co-Frutta Soc. coop, ari, Dal Bello Sife Sri, Frigofrutta Sri, Garletti Snc</HT> un <HT TYPE="ITALIC">London Fruit Ltd</HT> atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan pirmās instances, gan arī apelācijas tiesvedībā.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>