L_202402352LV.000101.fmx.xml

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2024/2352

(2024. gada 11. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras (“Aģentūra”) 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0121/2024),

tā kā saskaņā ar Aģentūras ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2022. finanšu gada galīgais budžets bija 70 032 491,77 EUR, t. i., par 22,58 % lielāks nekā 2021. gadā; tā kā Aģentūras faktiskie ieņēmumi sasniedza 1,2 miljardus EUR, kas ir atšķirība no iepriekš minētā budžeta, un tas skaidrojams ar pamatdarbībām, kuras finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem, kas ir iekļauti apstiprinātajā budžetā kā simbolisks ieraksts;

tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Aģentūras 2022. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, tā kā Revīzijas palātas sniegtais apstākļu akcentējuma punkts ir saistīts ar Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmi uz Aģentūras darbībām;

C.	tā kā attiecībā uz Aģentūras iekšējās kontroles sistēmām nav ziņots par tādām problēmām 2022. gadā, kuru dēļ būtu jāveic korektīvi pasākumi, un tā kā šobrīd netiek veikti korektīvi pasākumi saistībā ar iepriekšējo gadu revīzijām un novērtējumiem un tādi nav arī iekavēti,

Budžeta un finanšu pārvaldība

ar gandarījumu atzīmē, ka 2022. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā attiecīgā gada saistību apropriāciju izpildes līmenis bija 100 %, proti, tāds pats kā iepriekšējos divos gados; tomēr pauž nožēlu, ka attiecīgā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 72,86 %, kas ir par 1,92 % zemāks salīdzinot ar 2021. gadu;

norāda, ka Aģentūras valde 2022. gadā apstiprināja trīs budžeta grozījumus, proti, ar pirmo budžeta grozījumu janvārī palielinot kopējās apropriācijas par 1 687 363,77 EUR, ar otro budžeta grozījumu Aģentūras valde apstiprināja kopējās summas pārdali 2 659 300 EUR apmērā, galvenokārt no darbības budžeta uz datu apstrādes pozīciju, un ar trešo budžeta grozījumu maksājumu apropriācijas tika samazinātas par 4 640 000 EUR, tādējādi maksājumu apropriāciju kopējā summa bija 65 392 491,77 EUR;

atzīmē, ka papildus pamatbudžetam Aģentūra turpināja pārvaldīt lielu daļu deleģētā budžeta (piešķirtās apropriācijas), un 2022. gadā no deleģētā budžeta kopumā tika uzņemtas saistības 574,5 miljonu EUR apmērā un maksājumos tika veikti 1,26 miljardi EUR;

Sniegums

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra izmanto galvenos snieguma rādītājus (KPI), lai novērtētu rezultātus saistībā ar tās mērķiem, kuri cita starpā ietver efektīvu Drošības akreditācijas valdes administrēšanu, lai atbalstītu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu, Galileo apdraudējumu un riska analīzi, Aģentūras budžeta pārvaldību un ziņošanu par to, efektīvu visu juridisko pasākumu veikšanu, Aģentūras telpu darbības spēju nodrošināšanu un tiesību aktos noteikto revīzijas un kontroles pienākumu izpildi; atzīmē, ka lielākā daļa mērķu ir sasniegti, tomēr iesaka pievērsties tiem galvenajiem KPI, kuri joprojām nav izpildīti vai kuru izpilde ir lēnāka nekā paredzēts; iesaka Aģentūrai regulāri pielāgot galvenos snieguma rādītājus, lai optimizētu tās sniegumu;

ņem vērā Aģentūras informāciju par kara Ukrainā iespējamo ietekmi, tostarp par raķešu Sojuz izmantošanas pārtraukšanu Galileo satelītu palaišanai, jo Krievijas Sojuz raķešu palaišanas komanda vienpusēji izstājusies; atzīmē, ka Aģentūra neparedz tiešu un tūlītēju ietekmi uz tās finanšu rezultātiem, bet atzīst, ka ir intensīvi jāstrādā, lai līdz minimumam samazinātu jaunu satelītu palaišanas kavēšanos, kas varētu aizkavēt izdevumu atzīšanu un to debitoru aktīvu noskaidrošanu, kas izmaksāti priekšfinansējuma veidā; ar bažām atzīmē, ka pašlaik šo summu nevar ticami novērtēt;

turklāt norāda, ka konflikta dēļ ir apstājies darbs pie Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) zemes stacijām Ukrainā, taču tas tieši neietekmē EGNOS sistēmas funkcionalitāti; uzsver, ka Aģentūra ir veikusi visus iespējamos pasākumus, lai pēc iespējas aizsargātu jau uzstādīto aprīkojumu, bet tā precīzais stāvoklis pašlaik nav zināms; norāda, ka uzņēmēja struktūra ir norādījusi uz nepārvaramas varas apstākļiem, taču tiklīdz tie tiks novērsti, sagaidāma spēkā esošā līguma atkalaktivizācija; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par uzstādītā aprīkojuma stāvokli, līdzko kara apstākļi to ļaus darīt;

atzīmē, ka Aģentūra ir īstenojusi pasākumus, lai uzraudzītu saiknes ar Krievijas un Baltkrievijas iestādēm, un nav paredzams, ka sankciju izraisītās izmaiņas tirgus apstākļos būtiski ietekmēs Aģentūras darbību;

norāda, ka 2022. gadā tika pieņemti vairāki svarīgi akreditācijas lēmumi attiecībā uz EGNOS, un svarīgākie no tiem ir nākamā EGNOS pakalpojumu sniegšanas līguma parakstīšana un jauns meklēšanas un glābšanas pakalpojumu līgums, EGNOS v2 tehniskās uzturēšanas līgums un līgums par EGNOS GEO4 komerciālo uzstādīšanu, turklāt jo īpaši jāatzīmē, ka tika konstatēta un novērsta EGNOS kopējā režīma kļūme; atzinīgi vērtē to, ka Galileo globālā ietekme ir ļoti liela, jo visā pasaulē ir vairāk nekā 3,5 miljardi ierīču, kas var izmantot šo sistēmu; konstatē, ka darbību uzsākuši divi jauni Galileo satelīti; ar gandarījumu norāda, ka Galileo pakalpojumi, tostarp drošības uzraudzība un publiskie regulētie pakalpojumi, ir parādījuši izcilus rezultātus, neraugoties uz Covid-19 radītajām problēmām;

pieņem zināšanai, ka citi Aģentūras sasniegumi 2022. gadā bija ES Kosmosa nedēļas 2022 organizēšanu Prāgā sadarbībā ar Komisiju un ar Čehijas prezidentūras ES Padomē atbalstu, Aģentūras 1 000 jaunuzņēmumu un 28 investoru tīkla izveide un pirmā CASSINI uzņēmējdarbības diena, 2 jaunu Galileo satelītu nodošana ekspluatācijā, kā arī pirmā tirgus ziņojuma publicēšana, kas aptver gan Zemes novērošanu, gan GNSS;

10.

uzsver, ka Aģentūrai būtu jākļūst par galveno īstenošanas aģentūru visiem Savienības kosmosa programmas komponentiem, garantējot drošu pakalpojumu sniegšanu un akreditāciju visiem kosmosa programmas komponentiem, tai skaitā Galileo, EGNOS, Zemes novērošanai, kosmosa satiksmes pārvaldībai un valdības telekomunikācijām un savienojamībai, piedāvājot stabilus pakalpojumus, kas pastāvīgi attīstās atbilstoši pašreizējo un turpmāko lietotāju vajadzībām, arī valdības līmeņa lietotājiem, kuriem ir elastīguma, aizsardzības un drošības vajadzības;

11.

aicina Aģentūru izmantot tās pievienoto vērtību topošā Savienības kosmosa tiesību akta īstenošanā, jo tas ir stūrakmens, lai nodrošinātu Savienības drošību, drošumu un ilgtspēju kosmosā, pievēršoties Savienības ekonomiskajai drošībai kosmosa darbībās un Jaunās kosmosa izaugsmes paātrināšanai;

Efektivitāte un ieguvumi

12.

atzīmē, ka Aģentūra ir veltījusi ievērojamas pūles, lai vēl vairāk racionalizētu un automatizētu cilvēkresursu pārvaldības procesus un tādējādi panāktu efektivitātes pieaugumu; atzīmē, ka šajā sakarā Aģentūra turpināja ieviest dažādus Sysper moduļus (piemēram, TIM, FLEX, TELEWORK) un savienot tos ar esošajām iekšējām atbalsta lietojumprogrammām (piemēram, iekštīklā bāzētu darba laika reģistrēšanas rīku); atzīmē, ka Personāla departaments ir ieviesis e-talonu sistēmu, lai racionalizētu dažādu darbinieku pieprasījumu apstrādi; aicina Aģentūru rast vēl citas iekšējās procedūras, kuras varētu racionalizēt, izmantojot jaunus IT rīkus;

13.

norāda, ka saskaņā ar Finanšu partnerības pamatnolīgumu (FFPA) Aģentūrai ir pienākums sadarboties ar Komisiju un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), lai kopīgi noteiktu kārtību, kā sasniegt Eiropas Savienības mērķus klimata jomā, un sadarboties pasākumos, kas palīdz šo mērķu sasniegšanā; turklāt norāda, ka saskaņā ar FFPA 30. pantu Aģentūrai ir pienākums līdz 2023. gada beigām ieviest vides vadības un audita sistēmu (EMAS);

14.

atzīmē, ka attiecībā uz zaļo publisko iepirkumu (ZPI) 2022. gadā ir panākts zināms progress, apzinot konkursa procedūras ar “zaļiem” aspektiem un apsverot zaļo kritēriju piemērošanu; turklāt atzīmē, ka 2023. gadā Aģentūra pakāpeniski izstrādā stingrāku pieeju, lai faktiski pastāvīgi īstenotu ZPI, apmācītu darbiniekus un pakāpeniski ieviestu zaļos kritērijus publiskajā iepirkumā saskaņā ar savu vides politiku un notiekošo EMAS sertifikāciju;

15.

pauž atzinību Aģentūrai par apņemšanos samazināt ietekmi uz vidi, optimizēt resursu patēriņu un samazināt oglekļa pēdu, kā arī par pirmo soli šajā virzienā, proti, par vides politikas pieņemšanu un publicēšanu 2022. gada 16. decembrī;

16.

atgādina, ka ir svarīgi palielināt Aģentūras darba digitalizāciju ne tikai attiecībā uz iekšējo darbību un pārvaldību, bet arī, lai paātrinātu procedūru digitalizāciju; uzsver, ka Aģentūrai šajā ziņā arī turpmāk jābūt proaktīvai, lai izvairītos no digitālās plaisas starp aģentūrām; tomēr vērš uzmanību, ka noteikti jāveic visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai izvairītos no jebkāda apdraudējuma apstrādātās informācijas drošībai tiešsaistē, un uzstāj, ka ir jāpastiprina pasākumi pret kiberuzbrukumiem vai iefiltrēšanās mēģinājumiem, jo īpaši no Krievijas vai Ķīnas;

17.

aicina Aģentūru turpināt apzināt un stimulēt Savienības kosmosa programmas komponentu un IRIS2 sinerģisku izmantošanu, tostarp Savienības kosmosa stratēģijas drošībai un aizsardzībai īstenošanai, lai nodrošinātu, ka visus uzdevumus ilgtermiņā var apvienot vienā vienotā kosmosa programmā, tādējādi nodrošinot labāku sinerģiju starp dažādajiem komponentiem;

18.

aicina Aģentūru turpināt sadarbību ar Komisiju attiecībā uz GOVSATCOM centriem un sagaida, ka tiks panākta sinerģija ar IRIS2 sistēmu; uzsver EUSPA lomu IRIS2 izstrādē, ieviešanā un darbībā, nodrošinot piekļuvi ļoti drošiem, suverēniem un globāliem savienojamības pakalpojumiem, kas balstīti uz modernām šifrēšanas tehnoloģijām;

19.

uzsver Aģentūras lomu Copernicus attīstībā, jo īpaši attiecībā uz Zemes novērošanas izmantošanu valdības vajadzībām, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, un atgādina, ka šajā sakarā ir jāizmanto Aģentūras pieredze drošības akreditācijas, uzraudzības un līgumu īstenošanas jomā, lai stiprinātu Savienības operatīvās spējas rīkoties visos katastrofu riska pārvaldības posmos gan dabas, gan cilvēka izraisītu katastrofu gadījumos;

Personāla politika

20.

pauž atzinību Aģentūrai par to, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 100 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un darbā bija pieņemts 231 pagaidu darbinieks no Savienības budžetā apstiprinātajām 231 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 191 apstiprinātu amata vietu 2021. gadā); norāda, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 46 līgumdarbinieki un 9 norīkotie valstu eksperti, tādējādi kopējais darbinieku skaits ir 286;

21.

ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu Aģentūras augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū, proti, 3 no 3 vadītājiem ir vīrieši; pauž nožēlu par dzimumu līdzsvara trūkumu Aģentūras valdē, kur 22 no 28 locekļiem ir vīrieši; turklāt pieņem zināšanai dzimumu līdzsvaru Aģentūras kopējā darbinieku skaitā – 153 no 232 darbiniekiem ir vīrieši; ņem vērā Aģentūras ziņojumā par pasākumiem saistībā ar 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“Aģentūras ziņojums par turpmākajiem pasākumiem”) norādīto, ka Aģentūra 2023. gadā ir pieņēmusi daudzveidības un iekļautības stratēģiju, kam pievienots rīcības plāns, kurā ietverti konkrēti pasākumi daudzveidības un iekļautības, tostarp dzimumperspektīvas, veicināšanai; norāda, ka ir jāuzlabo dzimumu līdzsvars Aģentūras augstākajā un vidējā līmeņa vadībā un valdē; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un aicina Aģentūru ņemt vērā šo aspektu, nākotnē pieņemot darbā darbiniekus un jo īpaši ieceļot amatā augstākā un vidējā līmeņa vadītājus; prasa, lai Komisija un dalībvalstis, izvirzot Aģentūras valdes locekļus, ņemtu vērā, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru;

22.

norāda, ka Aģentūra īsteno politiku attiecībā uz personas cieņas aizsardzību un psiholoģiskas aizskaršanas un seksuālas uzmākšanās novēršanu un ka Aģentūra iesaistījusies konfidenciālo konsultantu darba grupā; ar nepacietību gaida to ziņojumu un ieteikumus; atzīmē, ka 2022. gadā nav ziņots par aizskarošas izturēšanās gadījumiem, un mudina Aģentūru turpināt un pilnveidot darbu, lai novērstu šādus gadījumus arī turpmāk;

23.

atgādina par Revīzijas palātas 2021. gada konstatējumu par procedūras nepilnībām divās revidētajās darbā pieņemšanas procedūrās, un ka tagad Aģentūra ir īstenojusi turpmākas izmaiņas atlases procedūrās un ir mainītas atlases komisijas locekļiem sniegtās veidnes un instrukcijas, kā arī atlases komisijas locekļiem tiek sniegti vairāk norādījumu, nosakot kritērijus paziņojumam par vakanci; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta šos uzlabojumus ir atzinusi par apmierinošiem, tāpēc šis konstatējums ir slēgts;

24.

atgādina, ka Aģentūra turpina pamazām un pakāpeniski samazināt kopējo līgumdarbinieku amata vietu skaitu, lai tas atbilstu Aģentūrai piešķirtajiem kopējiem resursiem; atzīmē, ka vienlaikus Aģentūra turpina koncentrēt atlikušās līgumdarbinieku amata vietas drošības un Galileo drošības uzraudzības centra (GSMC) darbības funkcijām; uzsver, ka šajā sakarībā Aģentūra joprojām atzīmē ar līgumdarbinieku amata vietu samazināšanu saistītos riskus, un ka tas patiešām prasa papildu ārpakalpojumus, kas palielina finansiālās izmaksas un veicina kompetences un zinātības attīstību ārpus publiskā sektora;

25.

atgādina Revīzijas palātas 2021. gada ziņojumā pausto konstatējumu par ierobežojumiem, ko Aģentūra noteica augstākā līmeņa darbiniekam, kurš uzsāka jaunu darbu citā vietā, tomēr nesniedzot pamatojumu šiem ierobežojumiem; turklāt norāda, ka šis konstatējums ir slēgts, Aģentūra ir pārskatījusi savas procedūras, lai novērstu konstatēto trūkumu, un 2022. gadā līdzīgi gadījumi netika konstatēti;

26.

atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā Aģentūra ir pilnībā ieviesusi laika pārvaldības moduli, tostarp tāldarbu un elastīgu darba laiku, un ir parakstījusi papildu pakalpojumu līmeņa līgumu par cilvēkresursu pārskatu un analītikas moduli, ko bija paredzēts ieviest 2023. gadā; norāda, ka Aģentūra ir īstenojusi Komisijas lēmumu par darba laiku un hibrīddarbu C(2022)1778 un cieši uzrauga šā lēmuma rezultātus, kas, kā paredzams, uzlabos darbinieku labjutību darbā un veicinās darba un privātās dzīves līdzsvaru;

Iepirkums

27.

ņem vērā, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu 2021. gada septembrī Aģentūra sāka sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, ar valsts publisko tiesību subjektu par dažādu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām; uzsver, ka pretendents jau kopš 2016. gada Aģentūrai sniedz līdzīgus pakalpojumus un Aģentūra plāno noslēgt jaunu pamatlīgumu, kura darbības termiņš ir 2032. gada 31. decembris un kura maksimālais budžets būtu 120 miljoni EUR; norāda, ka galīgais pamatlīgums tika parakstīts 2022. gada 1. decembrī un ietvēra vairāku apakšuzņēmēju iesaistīšanu; norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka bija dažas neatbilstības starp konkursa specifikāciju prasībām un vērtēšanas komisijas novērtējumu; atzīmē, ka, piemēram, prasība deklarēt interešu konflikta neesamību līgumslēdzējiem vērtēšanas posmā vai nu netika ievērota, vai arī tā netika pienācīgi analizēta, cits piemērs ir tas, ka saņemtajā piedāvājumā kā atsauces gads cenu noteikšanai saskaņā ar tehniskajām specifikācijām tika izmantots 2022. gads, nevis 2021. gads; ņem vērā Aģentūras paskaidrojumu, ka neatbilstības bija pamatotas ar galvenā līgumslēdzēja, kas ir valsts publisko tiesību subjekts, statusu un veiktajām pārbaudēm, un ka attiecībā uz atsauces gadu, kas piedāvājumā izmantots cenas noteikšanai, Aģentūra pieļāva atkāpi, jo procedūra bija ilga un tās rezultātā līgums tika noslēgts 2022. gada beigās;

28.

uzsver, ka publiskā iepirkuma noteikumu mērķis ir ļaut iepirkuma veicējiem iegādāties vajadzīgās preces un pakalpojumus par labāko cenu, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci starp pretendentiem un atbilstību pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem; aicina Aģentūru turpināt uzlabot savas publiskā iepirkuma procedūras, nodrošinot pilnīgu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem, lai panāktu optimālu ieguldīto līdzekļu atdevi;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

29.

atzīmē, ka Aģentūra 2020. gadā veica plašu krāpšanas apkarošanas stratēģijas īstenošanas novērtējumu, un attiecīgi 2022. gadā Aģentūra publicēja savu jauno krāpšanas apkarošanas stratēģiju, ko apstiprinājusi Aģentūras valde; norāda, ka Aģentūra tagad sāk to īstenot, īstenojot nozīmīgus un plašus pasākumus, kas jo īpaši skar Aģentūras personālu; ar gandarījumu konstatē, ka Aģentūras tīmekļa vietnē ir publicētas Aģentūras valdes locekļu un augstākās vadības interešu deklarācijas un CV;

30.

norāda, ka 2022. gadā Aģentūrā bija viena trauksmes celšanas lieta, kas izraisīja vairākas izmeklēšanas, no kurām dažas turpinās vēl arī 2023. gadā; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā lietā; pēc iepazīšanās ar Aģentūras 2021. gada ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem norāda, ka attiecībā uz 2021. gada trauksmes celšanas lietu Aģentūra ir sadarbojusies ar OLAF, sniedzot visu pieejamo informāciju pēc vajadzības; atzīmē, ka 2022. gadā nav izmeklēts vai pabeigts neviens interešu konflikta gadījums;

31.

pieņem zināšanai, ka tiek veidots iekšējs reģistrs par augstākā līmeņa vadības sanāksmēm ar nozares pārstāvjiem, taču tas netiek publicēts Aģentūras tīmekļa vietnē; uzsver pārredzamības nozīmi un aicina Aģentūru to nekavējoties publicēt;

32.

uzstāj, ka jāturpina darbs pārredzamības, neatbilstības, interešu konfliktu, nelikumīgas lobēšanas un virpuļdurvju efekta jomā;

33.

atgādina, ka Aģentūrai ir svarīgi uzlabot atpazīstamību medijos, internetā un sociālajos tīklos, lai iedzīvotāji uzzinātu par tās darbu;

Citi komentāri

34.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turpina aktīvi darboties lielākajās sociālo mediju platformās, un ir atvērusi kontus privātuma prasībām atbilstošajos Eiropas sociālo mediju kanālos Mastodon un Peertube, publicējusi 107 ziņu vēstījumus savā tīmekļa vietnē un sniegusi 13 paziņojumus presei (vairumā gadījumu visās ES oficiālajās valodās), tādējādi cenšoties sasniegt visas ES dalībvalstis; turklāt atzīmē, ka Aģentūra organizēja tādus pasākumus kā ES Kosmosa nedēļa (3 000 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē), EUSPA atvērto durvju dienas, CASSINI h akatoni, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” informatīvās sesijas un daudzus tīmekļa seminārus par publiskā iepirkuma iespējām;

35.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju (2) par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(1) OV C 453, 29.11.2022., 56. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280.