1)Vai ir leģitīmi runāt par pasākumu ar kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību EKL 28. panta izpratnē vai par pasākumu, no kā būtu jāatturas EKL 10. panta 2. punkta izpratnē, ja ierēdnis [ar eksperta kvalifikāciju], kas strādā valsts pārvaldes iestādē, kuras uzdevums ir darba drošība, bet kam nav lēmējvaras, svarīgā valsts kanāla televīzijas raidījumā un plaši izplatītā ikdienas izdevumā, kā arī komercorganizācijās vai profesionālās organizācijās pēc tam, kad ir uzsākta tirgus kontroles pārbaude, nepieņemot lēmumu attiecīgajos apstākļos, vai nu tieši vai ar citu personu starpniecību izsakās par draudiem cilvēku veselībai, pat dzīvībai, sakarā ar iekārtu, ko tirgū laidis konkrēts ražotājs, tādējādi radot negatīvu sabiedrisko tēlu attiecīgajam aparātam un kaitējot tā tirgošanai?2)Vai direktīva [..] ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā direktīvā noteiktajām būtiskām drošības normām neatbilst transportlīdzekļu pacēlājs, ja aparāts nav projektēts atbilstoši standartam SFS-EN 1493, ja struktūras koncepcijā nav ņemta vērā transportlīdzekļa novietošana uz pacēlājsvirām divos kustības virzienos un ja katras šīs pacēlājsviras pretestības aprēķinā nav ņemti vērā visnelabvēlīgākie pacelšanas apstākļi?3)a)Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai ierēdņa darbības, kas tajā aprakstītas, ir nesamērīgas ar to atzīstamo mērķi aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību un līdz ar to ir pretrunā EK līgumam, pat ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, ņemot vērā šo darbību raksturu un it īpaši faktu, ka būtu bijis jābūt iespējai informēt par iespējamiem draudiem un novērst riska situācijas, izmantojot citus, nevis pirmajā jautājumā aprakstītos līdzekļus, ka šīs darbības ir veiktas, pirms kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu tirgus kontroles lietā, un ka attiecībā uz konkrētu preci tā bija tāda rakstura darbība, kas skāra tās tirdzniecību?b)Ja samērīguma novērtējums, kas piesaukts trešā jautājuma a) apakšpunktā, ir valsts tiesas kompetencē, vai tai uzmanība galvenokārt jāpievērš iespējamajam nesaderīgumam ar Kopienas vai valsts drošības normām vai arī paziņošanas par šo nesaderīgumu apstākļiem?4)Vai ierēdņa rīcība, kas aprakstīta pirmajā jautājumā, iepriekš trešā jautājuma a) apakšpunktā izklāstītajos apstākļos var tikt pamatota ar vārda brīvību, ko garantē Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pants, lai gan tā ir pretrunā EKL 28., 30. vai 10. pantam?5)a)Ja ierēdņa rīcība, kas aprakstīta pirmajā jautājumā, ir pretrunā EKL 28. un 30. pantam vai EKL 10. pantam, vai pārkāpums ir pietiekami acīmredzams un būtisks, lai, ja ir izpildīti pārējie atbildības nosacījumi, valstij būtu pienākums saskaņā ar Kopienu tiesībām atlīdzināt kaitējumu, ko šī rīcība varēja radīt uzņēmumam, kas ražoja šo aparātu?b)Vai a) apakšpunktā norādītais pārkāpums bija acīmredzams un būtisks, pat ja kompetentajai iestādei (vai kompetentajam ierēdnim), kam ir lēmējvara, nevarētu pārmest kļūdu vai neuzmanību un ja šī iestāde (vai šis ierēdnis) nav nevienā brīdī atzinusi ne inkriminētās darbības, ne arī faktu, ka tās rada reālas sekas?c)Vai EKL 10. pants, it īpaši tā 2. punkts, var radīt tiesības indivīdiem pirmajā jautājumā izklāstītajos apstākļos?d)Vai paralēli valsts atbildībai var tikt noteikta arī paša ierēdņa atbildība saskaņā ar Kopienu tiesībām un šajos pašos apstākļos sakarā ar pirmajā jautājumā aprakstītajām darbībām, ja tās ir pretrunā Kopienu tiesībām?e)Vai praksē nav iespējams vai ir pārmērīgi grūti saņemt kaitējuma atlīdzību, pamatojoties uz Kopienu tiesībām, ja valsts tiesībās netiek atzīta cita veida ekonomiska kaitējuma atlīdzināšana, kā vien tā, kas attiecas uz personām vai īpašumu, ja kaitējums ir radies no tiesiski sodāmas rīcības vai no publiskās varas īstenošanas, vai ja citos gadījumos ir īpaši nopietni apstākļi, lai liktu atlīdzināt kaitējumu?6)a)Ja kaitējuma, kas izriet no brīvas preču aprites normu pārkāpuma, tajā skaitā nolaidības, atlīdzināšana tiek noteikta, piemērojot valsts likumu, vai Kopienu tiesības prasa, ka [šim atlīdzinājumam] ir jābūt iedarbīgam un atturošam sodam, un vai tas ir saderīgi ar Kopienu tiesību normām par atbildību, ka ierēdnis, kas ir izdarījis pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību valsts likuma izpratnē, atbild par kaitējumu tikai samērīgā apmērā, kas ne vienmēr atbilst visa kaitējuma apmēram, vai pat viņš tiek atbrīvots no atbildības, ja viņam var pārmest tikai vieglu nolaidību vai ja par kļūdu atbildīgajam ierēdnim vai par nolaidību atbildīgajai valstij var likt atlīdzināt tikai ekonomisko kaitējumu, kas nodarīts personām vai īpašumam, ja šis kaitējums ir tiesiski sodāmas darbības vai publiskās varas izmantošanas rezultāts, vai ja citos gadījumos ir pietiekami nopietni iemesli, lai noteiktu atlīdzinājumu?b)Ja kāds no atbildības ierobežojumiem, kas minēti a) apakšpunktā, ir nesaderīgs ar Kopienu tiesībām, vai lēmumam par atlīdzinājumu, kas pieņemts saskaņā ar valsts tiesībām, ir jāatceļ šie ierobežojumi attiecībā uz attiecīgo ierēdni, pat ja no tā izriet daudz būtiskāks vai daudz plašāks pienākums atlīdzināt, nekā tas paredzēts valsts likumā?