<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-06-202506T125202300960-00-TRA-DOC-LV-ARRET-T-0096-23-202505156-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="1" name="EP_Mention"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="26/08/2025 12:33:14" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="Publication intégrale au Rec ou RecFP, mention Rec" name="Mention"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="True" name="Document_de_travail"/>
    <meta content="n94N8vdsUWX9j8uT8JzsLdbjshgg5w6Tc0tUwEaOkTdA1+piAQqyehQ+gtC5FiubYeihGKnuN84OmfvcRB65TioZUuGIL2mr7AsOc9ALqE8jsOV2K2g5cEXw7levxm76TTQwYZrEMciYiLK0u0jwkMSlvgCH/bahjnyKpIIypW8=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GendocTemplateSubType"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="c9157186-25ff-4152-9b3a-c3e63caa9218" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0096" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_T" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 16-06-25 14:27:03" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-06-30T13:00:07Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="Normal" name="Version"/>
    <meta content="T" name="Juridiction"/>
    <meta content="12a5d3a535db4b469786dd54d1b90562" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0096" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RD" name="NatureAff"/>
    <meta content="RD" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="T" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">Spriedums, 25.06.2025. – Lieta T‑96/23</div>
      <div id="rId22" style="default">Uniper Global Commodities/ACER</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2025. gada 25. jūnijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Enerģētika – Elektroenerģijas iekšējais tirgus – Regula (ES) 2017/2195 – ACER lēmums par balansēšanas enerģijas cenu noteikšanas metodikas grozīšanu – Pagaidu cenas ierobežojuma noteikšana – ACER Apelācijas valdē iesniegta apelācija – Apelācijas īpašie noteikumi un kārtība – Regulas (ES) 2019/942 28. panta 1. punkts un 29. pants – Nepieņemamība tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas valdē neesamības dēļ – Iebilde par prettiesiskumu – Vienlīdzība likuma priekšā un efektīva tiesību aizsardzība tiesā – Individuāla skāruma neesamība – Neizvirzītās īpašības vai faktiskās situācijas – Termiņš prasības celšanai – Atvainojamas maldības neesamība
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā T‑96/23
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      Uniper Global Commodities SE, Diseldorfa (Vācija), ko pārstāv T. Richter, M. Schellberg, C. Sieberg un M. Schleifenbaum, advokāti,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-6" title="page-1">
      prasītāja,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), ko pārstāv P. Martinet, E. Tremmel un G. Bertrand, pārstāvji, kuriem palīdz R. van der Hout, J. Wiemer un C. Wagner, advokāti,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-9" title="page-1">
      atbildētāja,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-10" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van der Woude], tiesneši P. Škvaržilova‑Pelcla [P. Škvařilová‑Pelzl] (referente), I. Nemms [I. Nõmm], G. Šteinfate [G. Steinfatt] un D. Kukovecs [D. Kukovec],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretārs: P. Kullens [P. Cullen], administrators,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      pēc 2024. gada 9. septembra tiesas sēdes
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-16" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Uniper Global Commodities SE galvenokārt lūdz atcelt Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) Apelācijas valdes 2022. gada 9. decembra lēmumu A‑003‑2022 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar kuru kā nepieņemama ir noraidīta apelācijas sūdzība, ko tā bija iesniegusi par ACER 2022. gada 25. februāra Lēmumu Nr. 03/2022) par grozījumiem balansēšanas enerģijas un starpzonu jaudas noteikšanas metodoloģijā, ko izmanto apmaiņai ar balansēšanas enerģiju vai nebalansa ieskaita procesa īstenošanai (turpmāk tekstā – “sākotnējais lēmums”), ciktāl ar to ACER uz 48 mēnešiem, sākot no 2022. gada 1. jūlija, bija noteikusi ierobežojumu cenai, par kādu balansēšanas enerģijas piegādātāji, tādi kā prasītāja, varēja apmainīties ar šo enerģiju Eiropas platformās PICASSO un MARI, un, pakārtoti, atcelt sākotnējo lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2020. gada 24. janvāra Lēmumu Nr. 01/2020 ACER pēc pārvades sistēmu operatoru (turpmāk tekstā – “PSO”) priekšlikuma pieņēma metodiku balansēšanas enerģijas un starpzonu jaudas, ko izmanto apmaiņai ar balansēšanas enerģiju vai nebalansa ieskaita procesa īstenošanai (turpmāk tekstā – “strīdīgā metodika”), cenas noteikšanai, kurā tostarp bija paredzēts, ka balansēšanas enerģijas piegādes cenas nedrīkst būt augstākas vai zemākas par tehniskās cenas ierobežojumu aptuveni 99 999 EUR par megavatstundu (MWh).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 2. jūnijā elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (turpmāk tekstā – “ENTSO‑E”) visu PSO vārdā sagatavoja priekšlikumu grozīt strīdīgo metodiku, lai esošo tehniskās cenas ierobežojumu aizstātu ar cenas ierobežojumu aptuveni 15 000 EUR/MWh apmērā (turpmāk tekstā – “PSO priekšlikums”). Šim priekšlikumam bija pievienots 2021. gada 28. maija paskaidrojums. Saistībā ar apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, ko uzsāka ENTSO‑E, prasītāja 2021. gada 20. jūlijā tam iesniedza nelabvēlīgu atzinumu par šo priekšlikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā ENTSO‑E iesniedza PSO priekšlikumu apstiprināšanai, ACER 2021. gada 13. oktobrī savā tīmekļvietnē rīkoja sabiedrisko apspriešanu un aicināja ieinteresētos tirgus dalībniekus līdz 2021. gada 10. novembrim iesniegt piezīmes par šo priekšlikumu. Šajā kontekstā tā it īpaši izvirzīja jautājumu par to, vai būtu jāapstiprina pagaidu cenas ierobežojums Eiropas platformas apmaiņai ar balansēšanas enerģiju PICASSO un MARI Eiropas darbības uzsākšanas posmā. Šajā sabiedriskajā apspriešanā piedalījās arī prasītāja, 2021. gada 10. novembrī iesniedzot apsvērumus par ACER izvirzītajiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No 2021. gada 22. novembra līdz 6. decembrim ACER iesniedza PSO, ENTSO‑E un dalībvalstu regulatīvajām iestādēm (turpmāk tekstā – “VRI”) apspriešanai tiem iepriekš nosūtītā PSO priekšlikuma versiju, kurā tā bija veikusi grozījumus un kuram bija pievienots grozījumu pamatojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar sākotnējo lēmumu, kas pieņemts 2022. gada 25. februārī un publicēts tās tīmekļvietnē 2022. gada 28. februārī, ACER noraidīja PSO priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka tas neatbilst Komisijas Regulas (ES) 2017/2195 (2017. gada 23. novembris), ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas (OV 2017, L 312, 6. lpp.), 30. panta 2. punkta nosacījumiem un uzdeva saglabāt spēkā esošo tehniskās cenas ierobežojumu aptuveni 99 999 EUR/MWh apmērā. Tomēr ar sākotnējā lēmuma I pielikumu ACER grozīja strīdīgo metodiku, nosakot pagaidu cenas ierobežojumu aptuveni 15 000 EUR/MWh apmērā, kas piemērojams tikai balansēšanas enerģijas tirdzniecībai Eiropas platformās PICASSO un MARI, uz 48 mēnešiem, sākot no 2022. gada 1. jūlija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 28. aprīlī prasītāja sākotnējo lēmumu pārsūdzēja ACER Apelācijas valdē (turpmāk tekstā – “Apelācijas valde”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar apstrīdēto lēmumu Apelācijas valde noraidīja prasītājas apelāciju par sākotnējo lēmumu kā nepieņemamu, pamatojoties uz to, ka prasītājai nebija tiesību iesniegt šādu apelāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV 2019, L 158, 22. lpp.), 28. panta 1. punktu, jo tā nav sākotnējā lēmuma adresāte un lēmums to neskar personīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">galvenokārt – atcelt apstrīdēto lēmumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pakārtoti – atcelt sākotnējo lēmumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest ACER atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ACER prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt prasību;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais pamatojums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par galveno prasījumu – atcelt apstrīdēto lēmumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galvenā prasījuma atcelt apstrīdēto lēmumu pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta piemērošanas nosacījuma pārkāpumu saistībā ar prasītājas individuālu skārumu un otrais – būtībā uz Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta interpretāciju, kas nenodrošina Apelācijas valdē notiekošās procedūras lietderīgo iedarbību un šīs tiesību normas atbilstību efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantā un Hartas 20. pantā garantētajā vienlīdzības likuma priekšā principam, ciktāl Apelācijas valde atteicās konstatēt, ka tai ir locus standi attiecībā uz reglamentējošu aktu, kas to skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ACER lūdz noraidīt galveno prasījumu kā nepamatotu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāizvērtē otrais pamats.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu, kas attiecas uz Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta interpretāciju, kas nenodrošina procedūras Apelācijas valdē lietderīgo iedarbību un šīs tiesību normas atbilstību Hartas 47. pantā noteiktajam efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam un Hartas 20. pantā garantētajam vienlīdzības likuma priekšā principam</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā Apelācijas valde ir pārkāpusi LESD 263. panta ceturto daļu, uzskatot, ka tai nav tiesību iesniegt šajā valdē apelāciju, lai gan sākotnējais lēmums ir reglamentējošs akts, kas to skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas valde, ņemot vērā judikatūru, apstrīdētajā lēmumā ir pamatoti konstatējusi, ka sākotnējais lēmums ir reglamentējošs akts, kas to skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem un tādējādi ir apstrīdams Eiropas Savienības tiesā LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē. ACER to saistībā ar šo prasību arī neapstrīdot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr prasītāja uzskata, ka Apelācijas valde apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini uzskatījusi, ka tai nav tiesību iesniegt tajā apelācijas sūdzību par sākotnējo lēmumu, ņemot vērā Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta formulējumu. Tomēr esot iespējams un nepieciešams minēto tiesību normu interpretēt un piemērot tādējādi, ka ar to tai esot piešķirtas tiesības iesniegt apelāciju par minēto lēmumu kā reglamentējošu aktu, kas to skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem un kas līdz ar to ir apstrīdams Savienības tiesā LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē. Proti, jebkāda cita Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta interpretācija apdraudētu Apelācijas valdē notiekošās procedūras lietderīgo iedarbību un neļautu nodrošināt šīs tiesību normas atbilstību Hartas 47. pantā noteiktajam efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam un Hartas 20. pantā garantētajam vienlīdzības likuma priekšā principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Apelācijas valdē notiekošās procedūras, kas ir paredzēta kā vienkāršots pilnīgas administratīvās paškontroles mehānisms labas pārvaldības un Savienības tiesu atslogošanas interesēs, lietderīgā iedarbība esot atkarīga no tās pieejamības daudzām ieinteresētajām personām, kuras faktiski ir skāruši ACER pieņemtie lēmumi par tirgus regulēšanu, piemēram, sākotnējā lēmumā noteiktais pagaidu cenas ierobežojums. Atbilstoši judikatūrai Savienības tiesību normas ir jāinterpretē tā, lai saglabātu to lietderīgo iedarbību. Šajā lietā apelācijas tiesību Apelācijas valdē šauras interpretācijas praktiskās sekas būtu tādas, ka ACER, pildot tai uzticētos galvenos – un arvien vairāk un arvien svarīgākus – uzdevumus, tiktu atbrīvota no jebkādas pašuzraudzības. Ja fiziskas vai juridiskas personas varētu tieši vērsties Vispārējā tiesā par ACER lēmumiem, ja tie ir reglamentējoši akti, kuriem nav īstenošanas pasākumu un kuri tās skar tieši, tas apdraudētu Regulas 2019/942 28. panta 1. punktā paredzētā vienkāršotā pilnīgas administratīvās paškontroles mehānisma lietderīgo iedarbību, riskējot izraisīt paralēlas apelācijas konfliktus dažādās instancēs (proti, Apelācijas valdē un Vispārējā tiesā) ar atšķirīgu kontroles līmeni (proti, pilnīgu un ierobežotu kontroli).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, apelācijas uzsākšana Apelācijas valdē vien ļautu izvairīties no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā nepietiekamības, un tas būtu pretrunā Savienības primārajām tiesībām un ar Lisabonas līgumu tieši esot mēģināts to novērst. Prasītājas ieskatā, lai gan, ņemot vērā Regulas 2019/942 34. apsvērumu un judikatūru, šīs regulas 28. panta 1. punktā minētās pārsūdzības procedūras pabeigšana ir obligāts priekšnoteikums prasības celšanai Savienības tiesā, tas, ka fiziskām vai juridiskām personām ar šo tiesību normu nav paredzētas iespējas vērsties Apelācijas valdē par ACER reglamentējošiem aktiem, kuriem nav īstenošanas pasākumu un kuri tās skar tieši, bet ne individuāli, vēlāk tām atņem tiesības celt prasību Vispārējā tiesā saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši doktrīnai un judikatūrai ar īpašo kārtību Savienības struktūru, biroju vai aģentūru iekšējām pārsūdzībām, kas ieviesta, pamatojoties uz LESD 263. panta piekto daļu, nevarētu tikt apšaubīta Vispārējās tiesas kompetence. Šāda kārtība apdraudētu Hartas 47. pantā nostiprināto efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu, kas atbilstoši judikatūrai prasot efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret visiem Savienības iestāžu un struktūru aktiem. Turklāt, ja būtu jāuzskata, ka fiziskām vai juridiskām personām ir tieši jāvēršas pret ACER lēmumiem Vispārējā tiesā, ja tās vēlas apstrīdēt reglamentējošus aktus, kuri nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem un kuri tās skar tieši LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, tas neatbilstu Savienības likumdevēja gribai dot priekšroku “apelācijas institūcijas” pārsūdzības mehānismam Savienības aģentūrās, lai pilnībā ļautu pārbaudīt to tehniski vai zinātniski sarežģītos vērtējumus, bet Savienības tiesas veiktā pārbaude pēc tam atbilstoši judikatūrai būtu ierobežota pārbaude.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas neatbilstot arī vienlīdzības likuma priekšā principam, kas garantēts Hartas 20. pantā un piemērots judikatūrā, jo attieksme pret fiziskām vai juridiskām personām, kuras ACER lēmumi skar visnelabvēlīgāk, bez objektīva pamatojuma esot mazāk labvēlīga nekā attieksme pret citām personām attiecībā uz to locus standi, kā šajā gadījumā pret balansēšanas enerģijas piegādātājiem salīdzinājumā ar PSO. Ņemot vērā ierobežoto skaitu individuālu lēmumu, kuriem ir reglamentējošs tvērums un kurus pieņēmusi ACER, kā arī iespēju izskatīt kopā vai savstarpēji sasaistīt dažādas paralēlas apelācijas, Apelācijas valde faktiski neesot pakļauta pārslogotības draudiem un varot izpildīt likumdevēja tai uzticēto uzdevumu, proti, atslogot Savienības tiesas un nodrošināt ACER lēmumu pilnīgu pārbaudi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja uzskata, ka Apelācijas valdei apstrīdētajā lēmumā neesot bijis jāpieņem lēmums tikai saskaņā ar Regulas 2019/942 28. panta 1. punktu. Proti, no judikatūras izrietot, ka atvasināto tiesību normas formulējums varot un būtu jāinterpretē plaši, pat pārsniedzot tās tekstu, jo, kā tas ir šajā lietā, to prasa tās atbilstība primārajām tiesībām. Tādas fizisko vai juridisko personu locus standi interpretācijas saistībā ar Regulas 2019/942 28. panta 1. punktu, kas ir šaurāka nekā Lisabonas līgumā paredzētās LESD 263. panta ceturtās daļas ietvaros, izmantošana būtu pretrunā primārajām tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ACER atspēko prasītājas argumentus un būtībā lūdz noraidīt otro pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievadā jāatgādina, ka Savienības tiesa jau ir atzinusi, ka pamatu izklāsts drīzāk pēc to būtības, nevis pēc to juridiskās kvalifikācijas var būt pietiekams ar nosacījumu, ka pamati pietiekami skaidri izriet no prasības pieteikuma (šajā ziņā skat. spriedumus, 2004. gada 23. septembris, Itālija/Komisija, C‑297/02, nav publicēts, EU:C:2004:550, 57. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2015. gada 24. septembris, Itālija un Spānija/Komisija, T‑124/13 un T‑191/13, EU:T:2015:690, 33. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2017. gada 19. janvāris, Komisija/Frieberger un Vallin, T‑232/16 P, nav publicēts, EU:T:2017:15, 33. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt judikatūra ļauj uzskatīt, ka iebilde par prettiesiskumu ir celta netieši, ja no prasības pieteikuma pietiekami skaidri izriet, ka prasītāja ir vēlējusies izvirzīt šādu iebildi (šajā ziņā skat. spriedumus, 1996. gada 6. jūnijs, Baiwir/Komisija, T‑262/94, EU:T:1996:75, 37. punkts; 2018. gada 27. novembris, Mouvement pour une Europe des nations et des libertés/Parlaments, T‑829/16, EU:T:2018:840, 66. punkts, un 2022. gada 21. decembris, Falke/Komisija, T‑306/21, EU:T:2022:834, 30. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No otrā pamata satura, kas izklāstīts prasības pieteikuma 138.–151. un 159. punktā, kā arī replikas raksta 56.–60. punktā, izriet, ka prasītāja būtībā apgalvo, ka Regulas 2019/942 28. panta 1. punkts, lai tas atbilstu efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam un Hartas 47. pantam – kā tas ir īstenots ar LESD 263. panta ceturto daļu, ar kuru tai ir locus standi tiesības celt prasību Savienības tiesā par jebkura tāda tiesību akta kā sākotnējais lēmums, kas ir reglamentējošs akts, kurš to skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, atcelšanu –, kā arī Hartas 20. pantā nostiprinātajam vienlīdzības likuma priekšā principam, Apelācijas valdei apstrīdētajā lēmumā tas bija jāinterpretē tādējādi, ka ar to prasītājai ļauts iesniegt tajā apelāciju par minēto lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī sprieduma 25. punktā minētie apsvērumi jāsaprot tādējādi, ka tie būtībā ietver divus iebildumus, kas attiecas vai nu uz Apelācijas valdes apstrīdētajā lēmumā veikto Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta interpretāciju, kas neatbilst efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam un Hartas 47. pantam, kā tas ir īstenots ar LESD 263. panta ceturto daļu, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, kā arī Hartas 20. pantā nostiprinātajam vienlīdzības likuma priekšā principam (pirmais iebildums), vai arī uz netiešu iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Regulas 2019/942 28. panta 1. punktu saistībā ar neatbilstību šiem pašiem principiem un Hartas pantiem (otrais iebildums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja, atbildot uz procesa organizatorisko pasākumu, kas veikts, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 89. un 90. pantu, apstiprināja, ka prasības pieteikumā ir netieši ietverta šāda iebilde par Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta prettiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl ACER, atbildot uz citu procesa organizatorisko pasākumu, iebilda, ka Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta prettiesiskuma iebilde ir izvirzīta novēloti – prasītājas atbildē uz procesa organizatorisko pasākumu, ko tai bija adresējusi Vispārējā tiesa, un līdz ar to tā saskaņā ar judikatūru, kas izriet no 2008. gada 15. maija sprieduma Spānija/Padome (C‑442/04, EU:C:2008:276) 23. punkta, 2008. gada 26. jūnija sprieduma Alferink u.c./Komisija (T‑94/98, EU:T:2008:226) 38. un 39. punkta un 2008. gada 24. septembra sprieduma Reliance Industries/Padome un Komisija (T‑45/06, EU:T:2008:398) 64.–66. punkta, esot jānoraida kā nepieņemama, jānorāda, ka abi šī sprieduma 26. punktā minētie iebildumi pietiekami skaidri izriet no prasības pieteikuma 138.–151. punkta. Tālab ACER izvirzītais iebildums jānoraida un abi šie iebildumi jāizskata pēc būtības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jānorāda, un kā atzīst lietas dalībnieki procesuālajos rakstos un Apelācijas valde apstrīdētā lēmuma 42. un 52. punktā, ka sākotnējais lēmums, lai gan tas ir pieņemts kā individuāli adresēts lēmums PSO reģionam, kurā ietilpst Beļģija, Čehijas Republika, Vācija, Francija, Horvātija, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija (turpmāk tekstā – “CORE reģions”), ir reglamentējošs akts, kas prasītāju skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzētā trešā gadījuma izpratnē, līdz ar to prasītāja, ņemot vērā šo lēmumu, ietilpst to fizisko vai juridisko personu kategorijā, uz kurām attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais trešais gadījums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kad tas ir precizēts, jāpārbauda, vai – kā to apgalvo prasītāja saistībā ar pirmo iebildumu – Apelācijas valdei apstrīdētajā lēmumā būtu bijis jāinterpretē Regulas 2019/942 28. panta 1. punkts kā tāds, ar kuru tai ir piešķirtas tiesības iesniegt valdē apelāciju par sākotnējo lēmumu, lai nodrošinātu šīs tiesību normas atbilstību efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam un Hartas 47. pantam, kāds tas ir īstenots ar LESD 263. panta ceturto daļu, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, kā arī Hartas 20. pantā nostiprinātajam vienlīdzības likuma priekšā principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši judikatūrai Savienības tiesību normas interpretācijas rezultātā nedrīkst tikt pilnībā atņemta šīs tiesību normas skaidrā un precīzā formulējuma lietderīgā iedarbība. Tādējādi, tā kā šīs tiesību normas jēga nepārprotami izriet no tās formulējuma, Tiesa nevar atteikties no šīs interpretācijas (skat. spriedumu, 2023. gada 23. novembris, Ministarstvo financija, C‑682/22, EU:C:2023:920, 31. punkts un tajā minētā judikatūra). Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, interpretējot Savienības tiesību normu, ja tās formulējums skaidri nenosaka tās tvērumu, jāņem vērā tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā ietilpst šī norma, mērķi (skat. spriedumu, 2021. gada 21. janvāris, Whiteland Import Export, C‑308/19, EU:C:2021:47, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Regulas 2019/942 28. panta 1. punktam par “[ACER] [l]ēmumiem, par kuriem var iesniegt apelāciju” “jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp [VRI], var iesniegt apelāciju par [ACER] lēmumu, kas minēts [šīs regulas] 2. panta d) punktā un adresēts šai personai, vai lēmumu, kurš, lai gan ir tāda lēmuma formā, kas adresēts citai personai, tieši un personīgi skar minēto personu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā nav strīda par to, ka sākotnējais lēmums, ar kuru ACER lēma par strīdīgās metodikas grozījumiem, ko ierosinājuši CORE reģiona PSO saskaņā ar Regulas 2019/942 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ir regulas 2. panta d) punktā minētais ACER lēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta skaidrā un precīzā formulējuma izriet, ka prasītāja kā juridiska persona, kas nav sākotnējā lēmuma, kurš saskaņā ar 2. pantu ir adresēts CORE reģiona PSO, adresāte, var pārsūdzēt minēto lēmumu tikai tad, ja tas to skar ne tikai tieši, bet arī individuāli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan ir taisnība, ka Regulas 2019/942 28. panta 1. punktā paredzētais nosacījums par individuālu skārumu jāinterpretē, ņemot vērā Savienības tiesību vispārējos principus, kas ir garantēti Hartā, šāda interpretācija nevar izslēgt minēto nosacījumu, kas ir skaidri paredzēts tekstā, bez contra legem interpretācijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai plašas interpretācijas izmantošana ir iespējama tikai tad, ja tā ir saderīga ar attiecīgās tiesību normas tekstu, un pats princips par interpretāciju saskaņā ar augstāka spēka tiesību normu nevar būt pamats contra legem interpretācijai (skat. rīkojumu, 2023. gada 15. decembris, Stan/Eiropas prokuratūra, T‑103/23, EU:T:2023:871, 30. punkts un tajā minētā judikatūra; pēc analoģijas skat. arī spriedumus, 2019. gada 19. septembris, Rayonna prokuratura Lom, C‑467/18, EU:C:2019:765, 61. punkts, un 2020. gada 5. oktobris, Brown/Komisija, T‑18/19, EU:T:2020:465, 111. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab jākonstatē, ka Apelācijas valde apstrīdētajā lēmumā pamatoti neinterpretēja Regulas 2019/942 28. panta 1. punktu tādējādi, ka ar to prasītājai kā juridiskai personai šīs tiesību normas izpratnē bija atļauts iesniegt tajā apelāciju par sākotnējo lēmumu, nepierādot, ka minētais lēmums to skar ne tikai tieši, bet arī individuāli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to pirmais iebildums jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā jāizskata pēc būtības otrais iebildums, kas atbilst šī sprieduma 26. punktā minētajai netiešajai iebildei par prettiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši vispārējam interpretācijas principam Savienības tiesību akts pēc iespējas jāinterpretē tā, lai netiktu apšaubīta tā spēkā esība (spriedumi, 2001. gada 4. oktobris, Itālija/Komisija, C‑403/99, EU:C:2001:507, 37. punkts, un 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 47. punkts). Tāpat, ja Savienības tiesību normu var interpretēt dažādi, priekšroka dodama interpretācijai, kas saglabā tās lietderīgo iedarbību (spriedums, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 47. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 1988. gada 22. septembris, Land de Sarre u.c., 187/87, EU:C:1988:439, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jānorāda, ka, pakārtoti, ACER, kā arī Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un galvenokārt Eiropas Komisija atbildēs uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, kurus bija tiem adresējusi Vispārējā tiesa, apgalvoja, ka Regulas 2019/942 28. panta 1. punkts nav pretrunā nedz efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam, nedz Hartas 47. pantam, kā tas ir īstenots ar LESD 263. panta ceturto daļu, nedz arī Hartas 20. pantā nostiprinātajam vienlīdzības likuma priekšā principam, jo tas neliedz tādos gadījumos kā šajā lietā to, ka fiziskas vai juridiskas personas, kas nav ACER vispārpiemērojama akta, kurš nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, adresātes un kuras šis akts skar tieši, bet ne individuāli, proti, fizisko vai juridisko personu kategorija, uz kuru attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzētais trešais gadījums, tieši ceļ Vispārējā tiesā prasību atcelt minēto aktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt, tā kā sākotnējais lēmums ir reglamentējošs akts, kas to skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem LESD 263. panta ceturtās daļas, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma (skat. šā sprieduma 29. punktu), izpratnē, prasītāja ietilpst to fizisko vai juridisko personu kategorijā, uz kurām attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais trešais gadījums un kuras tāpat kā divas pārējās fizisko vai juridisko personu kategorijas, uz kurām attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais pirmais un otrais gadījums, proti, fiziskas vai juridiskas personas, kas ir tiesību akta adresātes vai ko šis akts skar tieši un individuāli, var celt prasību par šo aktu Savienības tiesā, ievērojot LESD 263. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētos nosacījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr LESD 263. panta piektajā daļā ir noteikts, ka tiesību aktos par Savienības struktūru izveidi var paredzēt īpašus nosacījumus un kārtību attiecībā uz prasībām, ko fiziskas un juridiskas personas ceļ pret šo struktūru tiesību aktiem, kuru mērķis ir radīt tiesiskas sekas attiecībā uz šīm personām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc Komisijas priekšlikuma Savienības likumdevējs Regulas 2019/942 28. un 29. pantā, lasot tos kopsakarā ar tās 34. apsvērumu, ir paredzējis, ka fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir ACER aktu adresātes vai kuras šie akti skar tieši un individuāli, procesuālas vienkāršības labad jānodrošina apstrīdēšanas iespējas Apelācijas valdē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā un, kā izriet no Parlamenta, Padomes un Komisijas atbildēm uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, kurus tiem bija adresējusi Vispārējā tiesa, Parlaments, Padome un Komisija uzskatīja, ka to fizisko vai juridisko personu vidū, kuras saskaņā ar Regulas 2019/942 28. panta 1. punktu var pārsūdzēt minētās regulas 2. panta d) punktā minēto ACER lēmumu, nav jāiekļauj fiziskas vai juridiskas personas, kas ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzētais trešais gadījums, ciktāl ACER parasti pieņem “atsevišķus lēmumus” saskaņā ar regulas 2. panta d) punktu, attiecībā uz kuriem ir pieejami tiesību aizsardzības līdzekļi Apelācijas valdē. Ja ACER, kā tas ir šajā lietā (skat. šā sprieduma 29. punktu) pieņemtu reglamentējošu aktu, LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais tiesību aizsardzības līdzeklis būtu tieši pieejams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka, piemērojot Regulas 2019/942 29. pantu, tā nevarēja Vispārējā tiesā tieši celt atcelšanas prasību par sākotnējo lēmumu, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzēto trešo gadījumu, jānorāda, ka, protams, Regulas 2019/942 29. pantā ir noteikts, ka “prasības atcelt lēmumu, ko pieņēmusi ACER saskaņā ar šo regulu, [..] var tikt iesniegtas [Eiropas Savienības] Tiesā tikai tad, kad ir [iepriekš] pabeigta [šīs regulas] 28. pantā minētā apelācijas procedūra” un ka šajā tiesību normā ir paredzēts, ka neprivileģētie prasītāji Vispārējai tiesai var prasīt Apelācijas valdes pieņemto lēmumu atcelšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 16. marts, MEKH un FGSZ/ACER, T‑684/19 un T‑704/19, EU:T:2022:138, 35.–42. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jānorāda, ka 2022. gada 16. marta spriedums MEKH un FGSZ/ACER (T‑684/19 un T‑704/19, EU:T:2022:138) jāinterpretē, ņemot vērā tā kontekstu un it īpaši to, ka prasītājām šajā lietā neapšaubāmi bija tiesības iesniegt apelāciju Apelācijas valdē, bet tās nevarēja Vispārējā tiesā apstrīdēt ACER sākotnējo lēmumu tiesiskumu, ņemot vērā Regulas 2019/942 28. un 29. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, tā kā šī sprieduma 45. punktā izklāstīto iemeslu dēļ Savienības likumdevējs uz fizisko vai juridisko personu kategoriju, kurā ietilpst prasītāja, nav attiecinājis Regulas 2019/942 28. pantā paredzēto iepriekšējas pārsūdzības procedūru, regulas 29. pantā prasīto procedūras pabeigšanu nevar interpretēt tādējādi, ka tā būtu piemērojama šai kategorijai. No minētā izriet, ka fiziskas vai juridiskas personas, kuras ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzētais trešais gadījums, neietilpst Regulas 2019/942 28. un 29. pantā paredzētās obligātās iepriekšējas pārsūdzības procedūras piemērošanas jomā un atšķirībā no prasībām, kas ietilpst divās pārējās regulas 28. panta 1. punktā minētajās kategorijās, tām ir tieši jāceļ prasības par attiecīgajiem ACER aktiem Vispārējā tiesā atbilstoši LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzētajam trešajam gadījumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā atbildēs uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem apgalvo Parlaments, Padome un Komisija, Regulu 2019/942 nevar interpretēt tādējādi, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies pakļaut Apelācijas valdes pārbaudei visus ACER pieņemtos aktus, jo regulas 28. panta materiālā piemērošanas joma attiecas tikai uz tās 2. panta d) punktā minētajiem atsevišķajiem lēmumiem. Turklāt, kā tas izriet no regulām, ar ko izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA), Eiropas Banku iestādes (EBI), Vienotās noregulējuma valdes (VNV), Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAFPI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EASA), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) pārskatīšanas struktūras, Savienības likumdevējs, veidojot vairāku citu aģentūru pārskatīšanas struktūras, ir izmantojis šo “hibrīdo” pieeju. Šajā ziņā jānorāda, ka atbildēs uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem Parlaments, Padome un Komisija uzsvēra, ka tam, ka Regulā 2019/942 nav skaidras norādes uz iespēju tieši vērsties Savienības tiesā gadījumos, kad nav izpildīti šīs regulas 28. panta pieņemamības nosacījumi, nav nozīmes, jo šāda norāde esot tikai deklaratīva, tāpēc ka LESD 263. pants, lai tas būtu piemērojams, nav jātransponē Savienības atvasinātajās tiesībās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šī sprieduma 48. punktā ieteiktā interpretācija nav pretrunā 2023. gada 9. marta sprieduma ACER/Aquind (C‑46/21 P, EU:C:2023:182) 57. punktam, kurā Tiesa nosprieda, ka “[Savienības aģentūru] pārsūdzības institūcijas ir atbilstošs līdzeklis, lai aizstāvētu attiecīgo pušu tiesības”, jo šāds konstatējums nenozīmē, ka ACER Apelācijas valdes veiktā pārbaude ir vienīgais piemērotais aizsardzības līdzeklis, lai attiecībā uz ACER lēmumiem aizsargātu to fizisko vai juridisko personu tiesības, kuras nevar vērsties šajā valdē uz Regulas 2019/942 28. panta pamata.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī interpretācija nav arī pretrunā Regulas 2019/942 34. apsvērumam, kurā ir norādīts, ka, “saistībā ar ACER lēmumu pieņemšanas pilnvarām procesuālas vienkāršības labad ieinteresētajām pusēm būtu jānodrošina apstrīdēšanas iespējas Apelācijas valdē”. Šis apsvērums jālasa kopā ar Regulas 2019/942 28. un 29. panta tekstu un šī sprieduma 50. punktā minēto judikatūru, no kā izriet, ka Apelācijas valde ir piemērots līdzeklis, lai aizsargātu to pušu tiesības, uz kurām attiecas ACER akti, ja vien tās atbilst minētajā regulā norādītajiem pieņemamības nosacījumiem. Tomēr ne Regulas 2019/942 34. apsvērumu, ne iepriekš minēto judikatūru nevar interpretēt tādējādi, ka tādu fizisku vai juridisku personu, kuras nevar vērsties Apelācijas valdē uz minētās regulas 28. panta pamata, tieša vēršanās Savienības tiesā, pamatojoties uz LESD 263. pantu, nebūtu piemērots līdzeklis, lai pirmajā instancē pārbaudītu ACER aktu tiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat ja, kā apgalvo ACER, Parlaments, Padome un Komisija, atbildot uz Vispārējās tiesas mutvārdu jautājumiem tiesas sēdē vai uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, kurus tiem ir adresējusi Vispārējā tiesa, LESD 263. panta piektajā daļā Savienības likumdevējam ir piešķirta rīcības brīvība lemt par īpašiem nosacījumiem un kārtību, kas jānosaka attiecībā uz prasībām, kuras fiziskas vai juridiskas personas ir cēlušas par Savienības struktūras tiesību aktiem, kuru mērķis ir radīt tiesiskas sekas attiecībā uz šīm personām, šādas pilnvaras var tikt īstenotas, tikai ievērojot primārās tiesības un it īpaši Savienības tiesību vispārējos principus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab jānoskaidro, pirmām kārtām, vai, kā apgalvo prasītāja, ar Regulas 2019/942 28. panta 1. punktu ieviestā atšķirīgā attieksme pret fizisko vai juridisko personu kategoriju, uz kurām attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzētais trešais gadījums un citām fizisko vai juridisko personu kategorijām, uz kurām attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais pirmais un otrais gadījums, attiecībā uz iespēju vērsties Apelācijas valdē ir nesaderīga ar Hartas 20. pantā nostiprināto vienlīdzības likuma priekšā principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Hartas 20. pantā nostiprinātā vienlīdzība likuma priekšā ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas prasa, lai salīdzināmas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un atšķirīgas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien šāda atšķirīga pieeja nav objektīvi attaisnojama (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, État belge (Uzturēšanās tiesības vardarbības ģimenē gadījumā), C‑930/19, EU:C:2021:657, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasība par situāciju salīdzināmību vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma esamības konstatēšanai jānovērtē no visu to raksturojošo apstākļu – it īpaši akta, ar kuru ir ieviesta aplūkotā atšķirība, priekšmeta un mērķa – skatpunkta, ievērojot, ka šajā ziņā jāņem vērā tās jomas principi un mērķi, kurā šis akts ietilpst. Ciktāl situācijas nav salīdzināmas, ar atšķirīgu attieksmi pret attiecīgajām situācijām netiek pārkāptas tiesības uz Hartas 20. pantā nostiprināto vienlīdzību likuma priekšā (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, État belge (Uzturēšanās tiesības vardarbības ģimenē gadījumā), C‑930/19, EU:C:2021:657, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jāizvērtē, vai, ņemot vērā ar Regulas 2019/942 28. un 29. pantu izveidotās ACER iekšējās pārsūdzības sistēmas priekšmetu un mērķi, tādas fiziskas vai juridiskas personas situācija, kas ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzētais trešais gadījums, un kas vēlas iesniegt apelāciju par ACER lēmumu saskaņā ar šo regulu, ir salīdzināma ar tādas fiziskas vai juridiskas personas situāciju, kas ietilpst citās kategorijās, uz kurām attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais pirmais un otrais gadījums un kura arī vēlas iesniegt šādu apelāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, kā Savienības tiesai jau ir bijusi iespēja to apstiprināt, ka, ciktāl Savienības likumdevējs ir vēlējies piešķirt Apelācijas valdei vajadzīgās ekspertzināšanas, lai tā pati varētu veikt vērtējumus par sarežģītiem tehniskiem un ekonomiskiem faktiem enerģētikas jomā, tai nav atļauts veikt tikai ierobežotu ACER lēmumu pārbaudi. Gluži pretēji, tai, pamatojoties uz savu locekļu ekspertzināšanām, jāpārbauda, vai prasītājas izvirzītie argumenti var pierādīt, ka apsvērumos, ar kuriem ir pamatots ACER lēmums, ir pieļautas kļūdas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2023. gada 9. marts, ACER/Aquind, C‑46/21 P, EU:C:2023:182, 53.–72. punkts, un 2020. gada 18. novembris, Aquind/ACER, T‑735/18, EU:T:2020:542, 45.–71. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā saistībā Savienības tiesa precizēja, ka Apelācijas valdes izveide ir daļa no Savienības likumdevēja vispārējās pieejas, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības aģentūrām pārsūdzības institūcijas, ja tām ir piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumus tehniski vai zinātniski sarežģītos jautājumos, kas var tieši ietekmēt attiecīgo pušu tiesisko stāvokli. Šīs pārsūdzības institūcijas ir atbilstošs līdzeklis, lai aizstāvētu attiecīgo pušu tiesības kontekstā – kā ir teikts pastāvīgajā judikatūrā –, ka tad, kad Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz ļoti sarežģītu zinātnisku un tehnisku faktu izvērtēšanu, lai noteiktu veicamo pasākumu veidu un apmēru, Savienības tiesai vienīgi ir jāpārbauda, vai šīs izvērtēšanas pilnvaras nav īstenotas, acīmredzami kļūdaini vai nepareizi izmantojot pilnvaras, kā arī vai šīs iestādes nav acīmredzami pārsniegušas savas rīcības brīvības robežas (spriedums, 2023. gada 9. marts, ACER/Aquind, C‑46/21 P, EU:C:2023:182, 56. un 57. punkts, skat. arī 2013. gada 7. marts, Bilbaína de Alquitranes u.c./ECHA, T‑93/10, EU:T:2013:106, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jākonstatē, ka, neļaujot fiziskām vai juridiskām personām, kuras, kā prasītāja, ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzētais trešais gadījums, vērsties Apelācijas valdē, ar Regulas 2019/942 28. panta 1. punktu ir ieviesta atšķirīga attieksme, jo šīs personas var izmantot tikai ierobežotu ACER lēmumu pārbaudi, ko Vispārējā tiesa veic attiecībā uz sarežģītiem ar enerģētiku saistītiem zinātniskiem, tehniskiem vai ekonomiskiem vērtējumiem enerģētikas jomā, lai gan fiziskas vai juridiskas personas, uz kurām attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais pirmais un otrais gadījums, var gūt labumu no Apelācijas valdes pilnīgas pārbaudes attiecībā uz minētajiem zinātniskajiem, tehniskajiem vai ekonomiskajiem vērtējumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā ACER, Parlaments, Padome un Komisija būtībā norādīja atbildēs uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, kurus tām bija adresējusi Vispārējā tiesa, šī atšķirīgā attieksme attiecībā uz piekļuvi pilnīgai pārbaudei, ko veic Apelācijas valde, tomēr ir pamatota ar vairāk vai mazāk intensīvo saikni, kāda pastāv starp dažādām attiecīgo fizisko vai juridisko personu kategorijām un ACER lēmumiem. Proti, lai gan fiziskās vai juridiskās personas, kas ietilpst LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzētajā pirmajā un otrajā gadījumā, ar minētajiem lēmumiem tiek individualizētas tādā ziņā, ka tās ir šo lēmumu adresāti, vai tāpēc, ka šie lēmumi tās ietekmē tāpat kā šī lēmuma adresātu dažu tām specifisku īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kas tās raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu (spriedumi, 1963. gada 15. jūlijs, Plaumann/Komisija, 25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp., un 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 93. punkts), tā tas nav to fizisko vai juridisko personu gadījumā, uz kurām attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais trešais gadījums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šī atšķirīgā attieksme, kas ir balstīta uz Regulas 2019/942 28. pantā noteiktajiem objektīvajiem kritērijiem, ir pamatota, jo tā ir saistīta ar leģitīmi pieļaujamu mērķi, kas ir izvirzīts attiecīgajos tiesību aktos, un ir samērīga ar mērķi, kas sasniedzams ar attiecīgo attieksmi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1977. gada 5. jūlijs, Bela Mühle Bergmann, 114/76, EU:C:1977:116, 7. punkts, un 2008. gada 16. decembris, Arcelor Atlantique un Lorraine u.c., C‑127/07, EU:C:2008:728, 47. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Savienības likumdevēja Regulas 2019/942 28. pantā noteikto objektīvo kritēriju izmantošana ir saistīta ar šīs tiesību normas mērķi izveidot administratīvās pārsūdzības sistēmu attiecībā uz konkrētām – ACER un fizisku vai juridisku personu, kurām ir intensīva saikne ar šiem aktiem, – aktu kategorijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir pamatoti un atbilstoši, ka fiziskas vai juridiskas personas, kuras, tāpat kā prasītāja, ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais trešais gadījums, ņemot vērā to mazāk intensīvo saikni ar ACER “atsevišķajiem lēmumiem” salīdzinājumā ar fiziskām vai juridiskām personām, kuras ietilpst LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzētajā pirmajā un otrajā gadījumā, var tikai panākt minēto lēmumu ierobežotu pārbaudi Vispārējā tiesā, bet jāprecizē, ka atšķirībā no personām, kas ietilpst divās pārējās kategorijās, uz tām neattiecas ne Regulas 2019/942 29. pantā noteiktais pienākums pilnībā pabeigt regulas 28. pantā paredzēto iepriekšējas pārsūdzības procedūru (skat. šā sprieduma 47. punktu), ne arī iepriekšējas apelācijas pieļaujamības atzīšanas procedūra, kas paredzēta Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58.a pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt atbilstoši judikatūrai, lai Savienības likumdevējam varētu pārmest vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, tam jābūt atšķirīgi izskatījušam salīdzināmas situācijas, kas radīja nelabvēlīgu stāvokli konkrētām personām salīdzinājumā ar citām (spriedumi, 1962. gada 13. jūlijs, Klöckner Werke un Hoesch/Augstā iestāde, 17/61 un 20/61, EU:C:1962:30, 652. lpp., un 2008. gada 16. decembris, Arcelor Atlantique un Lorraine u.c., C‑127/07, EU:C:2008:728, 39. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējās tiesas veiktā tiešā pārbaude nevar tikt uzskatīta par nelabvēlīgu fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām, ņemot vērā ACER aktu, neattiecas neviens no Regulas 2019/942 28. pantā minētajiem gadījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, to, ka ACER akta pārbaude, ko veic Apelācijas valde, tika uzskatīta par piemērotu līdzekli, lai aizsargātu to fizisko vai juridisko personu tiesības, kurām ir intensīva saikne ar šo aktu, kontekstā, kurā Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz sarežģītiem zinātniskiem un tehniskiem faktiem, lai noteiktu veicamo pasākumu raksturu un apjomu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 9. marts, ACER/Aquind, C‑46/21 P, EU:C:2023:182, 57. punkts), nevar interpretēt tādā nozīmē, ka tieša prasība Vispārējā tiesā, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu, nevarētu tikt arī uzskatīta par piemērotu līdzekli, lai aizsargātu to fizisko vai juridisko personu tiesības, kurām ir mazāk intensīva saikne ar šo aktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No minētā izriet, ka Savienības likumdevējs Regulas 2019/942 28. panta 1. punktā ir ieviesis pamatotu atšķirīgu attieksmi pret fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav identiskā vai salīdzināmā situācijā, ņemot vērā ACER lēmumus, un kurām tātad nav jāpiemēro tie paši īpašie nosacījumi vai kārtība attiecībā uz prasībām, ko tās ceļ par minētajiem lēmumiem, – tālab šī atšķirīgā attieksme nevar tikt uzskatīta par tādu, kas pārkāpj Hartas 20. pantā nostiprināto vienlīdzības likuma priekšā principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jānoskaidro, vai, kā to apgalvo prasītāja, neiespējamība fiziskām vai juridiskām personām, kuras, tāpat kā prasītāja, ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzētais trešais gadījums, vērsties Apelācijas valdē, pārkāpj efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu un Hartas 47. pantu, kā tas ir īstenots ar LESD 263. panta ceturto daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Hartas 47. pantam ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti minētajā pantā. No Tiesas, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka tiesības uz piekļuvi tiesai nav absolūtas un ka tādējādi tām var būt samērīgi ierobežojumi, kas paredzēti kāda leģitīma mērķa sasniegšanai un neapdraud šo tiesību pašu būtību (skat. rīkojumu, 2017. gada 6. aprīlis, PITEE/Komisija, C‑464/16 P, nav publicēts, EU:C:2017:291, 31. punkts un tajā minētā judikatūra). Atbilstoši Hartas 52. panta 1. punktam tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību ierobežojums ir attaisnojams tikai tad, ja tas ir paredzēts tiesību aktos, ja tas respektē šo tiesību un brīvību būtību un ja, ievērojot samērīguma principu, tas ir nepieciešams un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības (spriedums, 2016. gada 4. maijs, Pillbox 38, C‑477/14, EU:C:2016:324, 160. punkts, un 2016. gada 15. septembris, Star Storage u.c., C‑439/14 un C‑488/14, EU:C:2016:688, 49. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, kā jau tika norādīts (skat. šā sprieduma 47. un 67. punktu), no LESD 263. panta ceturtās daļas un Regulas 2019/942 28. un 29. panta, tos interpretējot atbilstoši šī sprieduma 40. punktā atgādinātajam vispārējam interpretācijas principam, izriet, ka fiziskas vai juridiskas personas, kuras, tāpat kā prasītāja, ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais trešais gadījums, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, var tieši celt prasību par ACER lēmumiem Vispārējā tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka, tā kā atcelšanas prasība Vispārējā tiesā joprojām ir pieejama, nevar uzskatīt, ka Savienības likumdevējs, pieņemot Regulas 2019/942 28. un 29. pantu, būtu pārkāpis tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, kā norādīja Apelācijas valde apstrīdētā lēmuma 57. punktā un prasītāja tiesas sēdē, īpašie nosacījumi un kārtība apelācijas iesniegšanai Apelācijas valdē, kurus Savienības likumdevējs ir ieviesis ar Regulas 2019/942 28. un 29. pantu, rada neapmierinošus procesuālos sarežģījumus. Pirmkārt, tie varētu nozīmēt, ka Apelācijas valdē un Vispārējā tiesā paralēli tiek celtas prasības par vieniem un tiem pašiem ACER lēmumiem, ko celtu vai nu vienas un tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, ja tām ir šaubas par LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzēto kategoriju, kurā tās ietilpst, vai arī fiziskas vai juridiskas personas, kas ietilpst šajā tiesību normā paredzētajās dažādajās kategorijās, ar visiem sarežģījumiem, kas ir raksturīgi šādu prasību izskatīšanai (apturēšana, izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas utt.). Otrkārt, ja Apelācijas valdes un Vispārējās tiesas attiecīgo kompetenci izskatīt prasību, ko iesniegusi fiziska vai juridiska persona, kura nav ACER akta adresāte, bet attiecībā uz kuru šis akts rada tiesiskas sekas, un līdz ar to procedūru, kas tai jāievēro, lai apstrīdētu minēto aktu, pakārto sarežģītam juridiskam jautājumam par to, vai minētais akts šo personu “skar individuāli”, šo īpašo nosacījumu un kārtības piemērošana varētu izraisīt daudz strīdu Apelācijas valdē, Vispārējā tiesā un Tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, pirmkārt, risks, ka tiks paralēli pārsūdzēts viens un tas pats ACER akts, pastāv neatkarīgi no Regulas 2019/942 28. un 29. panta, jo, kā tas it īpaši izriet no 2022. gada 16. marta sprieduma MEKH un FGSZ/ACER (T‑684/19 un T‑704/19, EU:T:2022:138) 31. punkta, privileģētajiem prasītājiem ir tiesības tieši vērsties Vispārējā tiesā ar ACER lēmuma atcelšanas prasību. Otrkārt, jēdziena “individuāls skārums” sarežģītais raksturs konkrēti neizriet no administratīvās pārsūdzības sistēmas, kas ieviesta ar Regulas 2019/942 28. un 29. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā ar šādiem procesuāliem sarežģījumiem nepietiek, lai konstatētu, ka ieviestā pārsūdzības sistēma pati par sevi ir pretrunā Hartas 47. pantā garantētajam efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi arī Regulas 2019/942 28. panta 1. punkts nevar tikt uzskatīts par tādu, ar kuru tiek pārkāpts efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips un Hartas 47. pants, kā tas ir īstenots ar LESD 263. panta ceturto daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab iebilde par prettiesiskumu jānoraida kā nepamatota un līdz ar to jānoraida viss otrais pamats.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi turpinājumā jāizskata pēc būtības pirmais pamats, kas attiecas uz Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamatu, kas attiecas uz Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja norāda, ka Apelācijas valde apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpusi Regulas 2019/942 28. panta 1. punktu, uzskatīdama, ka prasītājai nav tiesību iesniegt tajā apelāciju par sākotnējo lēmumu, lai gan šis lēmums to skar tieši un individuāli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 41. un nākamajos punktos Apelācijas valde, ņemot vērā judikatūru, pamatoti konstatēja, ka to tieši skar sākotnējais lēmums, kas tieši ietekmēja tās tiesisko stāvokli, liedzot tai uz laiku brīvi noteikt savu piedāvājumu cenas balansēšanas enerģijas tirgū, jo CORE reģiona PSO, izmantojot Eiropas platformas PICASSO un MARI, vairs nevarēja pieņemt piedāvājumus, kas pārsniedz sākotnējā lēmumā noteikto pagaidu cenas ierobežojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Toties prasītājas skatījumā Apelācijas valde apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini atteikusies konstatēt, ka sākotnējais lēmums to skar individuāli atbilstoši judikatūras principiem, kas izklāstīti saistībā ar LESD 263. panta ceturtās daļas piemērošanu un kas ir pielāgoti procedūras Apelācijas valdē mērķim, kurš saskaņā ar Regulas 2019/942 34. apsvērumu ir paredzēts kā vienkāršots pilnīgas administratīvās paškontroles mehānisms labas pārvaldības interesēs, kas ir pieejams daudzām personām, kuras ir ieinteresētas ACER pieņemtajos lēmumos par tirgus regulēšanu, piemēram, ar pagaidu cenas ierobežojumu, kas noteikts sākotnējā lēmumā. Šis mehānisms esot atbilde uz Tiesas paustajām bažām par individuālu lēmumu, kas ietver plašas rīcības brīvības īstenošanu, deleģēšanu struktūrām vai aģentūrām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā daži tirgus dalībnieki, proti, PSO, esot īpaši integrēti lēmumu pieņemšanas procesā un norādīti kā vienīgie tādu aktu adresāti, kuri, protams, esot pieņemti individuālu lēmumu formā LESD 288. panta ceturtās daļas otrā teikuma izpratnē, bet kuriem praksē esot reglamentējošs tvērums, un tas nozīmējot, ka pārējiem tirgus dalībniekiem, kurus tie skar, tiek piedāvāta pilnīga minēto aktu pārbaude, lai tie varētu aizstāvēt savas intereses, kas varētu būt pretējas PSO interesēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildot uz šo situāciju, prasītāja apgalvo, ka Regulas 2019/942 28. panta 1. punkts jāinterpretē saskanīgi ar Regulas 2017/2195 5. panta 8. punktu, ar ko ikvienai pusei, tostarp tirgus dalībniekiem, ir atzītas tiesības iesniegt sūdzību VRI par PSO lēmumiem. ACER ieteiktā Regulas 2019/942 28. panta interpretācija ne tikai esot “neapmierinoša”, kā to konstatēja Apelācijas valde apstrīdētā lēmuma 57. punktā, bet arī tā būtu pretrunā efektīvas tiesību aizsardzības tiesā un diskriminācijas aizlieguma principiem un būtu pretrunā ar šo pantu ieviestā mehānisma mērķim atslogot Savienības tiesas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, prasītāja min, ka tā ir aktīvi piedalījusies procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemts sākotnējais lēmums, kas atbilstoši judikatūrai ir viens no atbilstošajiem elementiem, lai konstatētu prasītāja individuālu skārumu. Šajā lietā tā esot aktīvi piedalījusies sabiedriskajā apspriešanā, ko saskaņā ar Regulas 2017/2195 10. pantu uzsāka ENTSO‑E, pirms PSO priekšlikuma iesniegšanas ACER, iesniedzot tai 2021. gada 30. jūlija atzinumu. Turklāt tā esot arī aktīvi piedalījusies ACER rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā par minēto priekšlikumu, iesniedzot ACER 2021. gada 10. novembra apsvērumus. Saskaņā ar Regulas 2017/2195 10. panta 6. punktu PSO un galu galā ACER esot bijis jāievēro tās 2021. gada 30. jūlija atzinums vai savā priekšlikumā jāpaskaidro konkrētie iemesli, kuru dēļ tie no tā atkāpās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītāja norāda, ka sākotnējais lēmums to skar individuāli līdzīgi kā PSO – ja ne vairāk –, kas ir tā adresāti, jo saskaņā ar judikatūru šis lēmums būtiski un nelabvēlīgi ietekmē tās konkurētspēju balansēšanas enerģijas piegādes tirgū, mākslīgi samazinot cenu, par kādu tā var pārdot elektroenerģiju PSO, kas ir vienīgie tās pieprasītāji, tādējādi, ka tai uz laiku tiek liegts gūt labumu no tirgus cenas, kurai būtu jābūt augstākai (lai segtu lielākas piedāvājumu alternatīvās izmaksas), vai konkurēt ar minētās elektroenerģijas cenām. Sākotnējais lēmums galvenokārt esot vērsts pret prasītāju, tāpat kā dažiem citiem balansēšanas enerģijas piegādātājiem, kas iekārtas ar augstām mainīgajām robežizmaksām kvalificējuši iepriekš, un nodarīja tiem kaitējumu, savukārt PSO, kas bija to adresāti, šis lēmums sniedzot priekšrocības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no materiālā viedokļa prasītāja esot bijusi viens no galvenajiem adresātiem sākotnējam lēmumam, ar kuru esot pārkāpta tās darījumdarbības brīvība, liedzot tai pārdot balansēšanas enerģiju par cenu, kas sedz ne tikai tās elektrostaciju mainīgās izmaksas, bet arī lielos ieguldījumus, kas veikti, lai saglabātu šo elektrostaciju ekspluatācijas pieejamību balansēšanas enerģijas tirgū, neraugoties uz to zemo aktivizācijas iespējamību, ņemot vērā to augstās mainīgās robežizmaksas un tālab to pozīciju izdevīguma secības saraksta beigās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā paredzēts judikatūrā, būtiska ietekme uz prasītājas situāciju tirgū šajā lietā izrietot no negūtās peļņas, kas tai izriet no sākotnējā lēmuma, neņemot vērā faktu, ka citi konkurenti varētu tikt ietekmēti tāpat kā prasītājas konkurenti. Šajā ziņā prasītāja it īpaši atsaucas uz divu Audorfas [Audorf] un Iceho [Itzehoe] staciju, kuras tā izmanto Vācijā un kurās tā ir veikusi lielus ieguldījumus, lai saglabātu to piemērotību darbībai un operatīvo pieejamību balansēšanas enerģijas tirgū, situāciju. Turklāt prasītāja uzskata, ka sākotnējais lēmums to īpaši ietekmē kā balansēšanas enerģijas piegādātāju, kas darbojas Vācijā, proti, vienā no nedaudzajām kontroles zonām, kas jau ir savienota ar Eiropas platformām PICASSO un MARI, kurām saskaņā ar ilgstošu un dārgu procedūru ir izdevies balansēšanas enerģijas piegādes iekārtas kvalificēt iepriekš un kurai ir liegts iesniegt piedāvājumus par cenām, kas lielā mērā var pārsniegt 15 000 EUR/MWh un kas ir pamatotas ar attiecīgo iekārtu augstajām mainīgajām robežizmaksām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja pārmet Apelācijas valdei, ka apstrīdētajā lēmumā tā ir balstījusies uz principu, ka prasītājai esot bijis jāpierāda, ka tā ir skarta veidā, kas kvalitatīvi atšķiras no visiem pārējiem balansēšanas enerģijas tirgus dalībniekiem. Šāds nosacījums neizrietot no judikatūras principiem, kas izklāstīti saistībā ar LESD 263. panta ceturtās daļas piemērošanu, un tas arī neesot pamatots ar procedūras Apelācijas valdē mērķi, kas atgādināts šā sprieduma 80. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, prasītāja apgalvo, ka sākotnējā lēmumā tā ir individuāli izcelta tāpat kā PSO, kas ir tā adresāti, jo ar šo lēmumu ir pārkāptas procesuālās garantijas, kas tai ir piešķirtas ar Savienības tiesībām šī lēmuma pieņemšanā judikatūras izpratnē. Proti, no brīža, kad to, grozot savu priekšlikumu, esot aizstājuši CORE reģiona PSO, ACER esot bijis jāievēro arī Regulas 2017/2195 10. pantā paredzētās apspriešanās tiesības. Šajā lietā tā, piedaloties publiskā apspriešanā, ko ENTSO‑E uzsāka atbilstoši šim pantam, pirms PSO priekšlikuma iesniegšanas ACER, pēc tam – ACER uzsāktajā apspriešanās procedūrā, tā ir paudusi savu nodomu aizstāvēt savas intereses un tiesības saistībā ar strīdīgās metodikas grozījumiem. Replikas stadijā prasītāja turklāt pārmet ACER, ka pēdējā minētā nav ievērojusi tās tiesības tikt iepriekš uzklausītai, kas garantētas Regulas 2019/942 14. panta 6. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ACER atspēko prasītājas argumentus un lūdz noraidīt pirmo pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina, ka “īpaši nosacījumi un kārtība” LESD 263. panta piektajā daļā jāinterpretē kā tādi, kas ir saistīti tikai ar Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras noteiktajiem iekšējiem nosacījumiem un kārtību, kas ir jāievēro pirms vēršanās tiesā un kas it īpaši reglamentē iekšējās uzraudzības mehānismu vai izlīguma procesa norisi, lai novērstu tiesvedību Savienības tiesās (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2013. gada 12. septembris, European Dynamics Luxembourg u.c./ITSB, T‑556/11, EU:T:2013:514, 60. punkts un spriedumu, 2018. gada 25. oktobris, KF/EUSC, T‑286/15, EU:T:2018:718, 107. punkts). Šiem īpašajiem nosacījumiem un kārtībai jāpaliek pilnīgā saskaņā ar LESD 263. pantā paredzēto vispārējo kārtību attiecībā uz Savienības tiesas kompetenci izskatīt pārsūdzības, kas tai ir piešķirtas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 4. februāris, Italian International Film/EACEA, T‑676/13, EU:T:2016:62, 27. punkts; 2016. gada 8. jūnijs, Monster Energy/EUIPO (Miera simbola attēls), T‑583/15, EU:T:2016:338, 43. punkts, un 2016. gada 8. jūnijs, Monster Energy/EUIPO (“GREEN BEANS”), T‑585/15, nav publicēts, EU:T:2016:339, 41. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka, ja LESD 263. pantā paredzētajā vispārējā kārtībā un saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem un kārtību, kas pieņemti saskaņā ar LESD 263. panta piekto daļu, pastāv vieni un tie paši pieņemamības nosacījumi, tie principā jāinterpretē vienveidīgi. Tādējādi, lai novērtētu, vai apstrīdētais akts, proti, sākotnējais lēmums, prasītāju skāra individuāli saskaņā ar Regulas 2019/942 28. panta 1. punktu, jāatsaucas uz judikatūru, kas pieņemta saistībā ar LESD 263. panta ceturtajā daļā, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, paredzēto otro gadījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz nosacījumu par individuālu skārumu LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē jāatgādina, ka fiziska vai juridiska persona, kas nav tiesību akta adresāte, var apgalvot, ka šis akts to skar individuāli, tikai tad, ja šis akts to ietekmē dažu tai specifisku īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kas to raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu, un tādējādi individuāli izceļ tāpat kā adresātu (spriedums, 1963. gada 15. jūlijs, Plaumann/Komisija, 25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no judikatūras, kas pieņemta, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu, izriet, ka princips, atbilstoši kuram prasītājam, fiziskai vai juridiskai personai, kura nav tā tiesību akta adresāte, kuru tas apstrīd, savas prasības pamatošanai ir jāatsaucas uz tām specifiskajām īpašībām un faktisko situāciju, kas to raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu un individuāli izceļ tāpat kā adresātu, un tās jāpierāda (šajā nozīmē skat. rīkojumus, 2011. gada 28. septembris, UCAPT/Padome, T‑96/09, nav publicēts, EU:T:2011:542, 47. punkts, un 2020. gada 6. maijs, Sabo u.c./Parlaments un Padome, T‑141/19, nav publicēts, EU:T:2020:179, 32. punkts). Šajā ziņā Apelācijas valdes reglamenta 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā ir atgādināts, ka prasītājam jāpierāda, ka ACER lēmums to skar tieši un individuāli saskaņā ar Regulas 2019/942 28. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītāja, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 45. punktā ietvertā tās argumentu apraksta, kas šajā prasībā nav apstrīdēts, lasot to kopsakarā ar tās 2022. gada 28. aprīļa procesuālā raksta, kurā izklāstīts Apelācijas valdē iesniegtās apelācijas pamatojums, 99.–110. punktu, Apelācijas valdē apgalvoja, ka sākotnējais lēmums to skar individuāli, jo tas būtiski ietekmēja tās konkurences situāciju Vācijas balansēšanas enerģijas tirgū, kurā tā ir viens no lielākajiem piegādātājiem. Tā aktīvi aizstāvot savas intereses minētajā tirgū un it īpaši esot piedalījusies apspriešanās procedūrā par PSO priekšlikumu un atbildējusi uz ACER jautājumiem. To īpaši ietekmējot sākotnējais lēmums, jo vairākām tās iepriekš kvalificētajām iekārtām esot augstas robežizmaksas. Šis lēmums ietekmējot iepriekš noteiktu tirgus dalībnieku grupu, kurā tā ietilpst un kuru veido balansēšanas enerģijas piegādātāji, kuriem esot izdevies balansēšanas enerģijas piegādes iekārtas kvalificēt iepriekš vai kuru iekārtas tiekot kvalificētas iepriekš.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā lēmuma 46.–50. punktā Apelācijas valde izvērtēja prasītājas norādītās “īpašības” vai “faktiskās situācijas” un konstatēja, ka tās nebija pietiekamas, lai to individuāli izceltu no 1963. gada 15. jūlija sprieduma Plaumann/Komisija (25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp.) izrietošās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā prasībā prasītāja būtībā pārmet Apelācijas valdei, ka tā apstrīdētajā lēmumā nav konstatējusi, ka sākotnējais lēmums prasītāju skar individuāli tai specifisku īpašību dēļ, kuras to raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, prasītāja atsaucas uz savu aktīvo dalību sabiedriskajā apspriešanā, ko ENTSO‑E uzsāka saskaņā ar Regulas 2017/2195 10. pantu, pirms PSO priekšlikuma iesniegšanas ACER, iesniedzot 2021. gada 30. jūlija atzinumu, un ACER rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā par minēto priekšlikumu, iesniedzot 2021. gada 10. novembra apsvērumus, un to, ka saskaņā ar Regulas 2017/2195 10. panta 6. punktu PSO un galu galā ACER esot bijis jāievēro tās 2021. gada 30. jūlija atzinums vai savā priekšlikumā jāpaskaidro konkrētie iemesli, kuru dēļ tie no tā atkāpās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītāja atsaucas uz to, ka sākotnējais lēmums būtiski un nelabvēlīgi ietekmēja tās konkurētspēju Vācijas balansēšanas enerģijas piegādes tirgū. Sākotnējais lēmums esot iejaukšanās šajā tirgū, kavējot brīvu cenu veidošanos, samazinot cenu konkurences iespējas, kā arī liedzot dažiem balansēšanas enerģijas piegādātājiem, kas darbojas vienā no nedaudzajām kontroles zonām, kuras jau ir savienotas ar Eiropas platformām PICASSO un MARI un kurās iekārtas ir kvalificētas iepriekš ar augstām mainīgajām robežizmaksām, kurās tie bija veikuši lielus ieguldījumus un kurām līdz ar to bija augstas lietderības izmaksas sakarā ar to pozīciju izdevīguma secības saraksta beigās, lai atgūtu savas izmaksas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, prasītāja atsaucas uz procesuālo garantiju, kas tai piešķirtas ar Savienības tiesībām, pieņemot sākotnējo lēmumu judikatūras izpratnē, pārkāpumu, jo ACER neesot ievērojusi ne savas tiesības tikt uzklausītai saskaņā ar Regulas 2017/2195 10. panta 1. punktu, ne tās tiesības tikt iepriekš uzklausītai, kas garantētas Regulas 2019/942 14. panta 6. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Procesuālajos rakstos ACER atbalsta Apelācijas valdes nostāju, saskaņā ar kuru “īpašības” vai “faktiskas situācijas”, uz kurām prasītāja atsaucas Vispārējā tiesā, atsevišķi vai kopā nav pietiekamas, lai to individuāli izceltu no 1963. gada 15. jūlija sprieduma Plaumann/Komisija (25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp.) izrietošās judikatūras izpratnē (skat. šā sprieduma 95. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz “īpašībām” vai “faktiskajām situācijām”, uz kurām tā atsaucās Apelācijas valdē un kuras pēdējā minētā izvērtēja apstrīdētajā lēmumā, proti, faktu, ka tā darbojās Vācijas balansēšanas enerģijas tirgū, un to, ka tā bija viens no lielākajiem piegādātājiem minētajā tirgū, un kuras pēc tam attīstīja šajā prasībā, apgalvojot, ka tās stāvokli šajā tirgū būtiski ietekmēja sākotnējais lēmums (skat. šā sprieduma 84.–87., 94. un 98. punktu), prasītāja atsaucas uz Savienības tiesas judikatūru valsts atbalsta un koncentrāciju jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, protams, jākonstatē, ka atbilstoši judikatūrai tostarp ir atzīts, ka Komisijas lēmums, ar ko tiek slēgta formāla izmeklēšanas procedūra valsts atbalsta jomā, līdzās atbalstu, kas ir apstrīdētā lēmuma priekšmets, saņēmušam uzņēmumam individuāli skar tā konkurējošos uzņēmumus, kuri aktīvi piedalījušies šajā procedūrā, ja vien šis atbalsta pasākums būtiski ietekmēja to stāvokli tirgū (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Ja zum Nürburgring/Komisija, C‑647/19 P, EU:C:2021:666, 33. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā kontekstā uzņēmums nevar atsaukties tikai uz savu konkurenta statusu attiecībā pret atbalstu saņēmušo uzņēmumu, bet tam turklāt jāpierāda, ka tā faktiskā situācija to individuāli izceļ tāpat kā adresātu (spriedums, 2008. gada 22. decembris, British Aggregates/Komisija, C‑487/06 P, EU:C:2008:757, 48. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no judikatūras koncentrāciju jomā izriet, ka tāda lēmuma gadījumā, ar ko tiek konstatēta koncentrācijas darījuma saderība ar iekšējo tirgu un kas attiecas uz trešo uzņēmumu minētajā darījumā, to, vai šis uzņēmums ir individuāli skarts, ir jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, uzņēmuma piedalīšanos administratīvajā procedūrā, un, no otras puses, to, vai tā stāvoklis tirgū ir ietekmēts. Lai šajā kontekstā atzītu, ka ir ietekmēts prasītāja stāvoklis tirgū, Savienības tiesa ņem vērā, ka tas ir viens no galvenajiem koncentrācijas darījuma pušu konkurentiem, kurā labā ir pieņemts lēmums, ar ko atļauta koncentrācija (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2006. gada 4. jūlijs, easyJet/Komisija, T‑177/04, EU:T:2006:187, 37. punkts; 2023. gada 20. decembris, Mainova/Komisija, T‑64/21, nav publicēts, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2023:843, 85. punkts, un 2023. gada 20. decembris, enercity/Komisija, T‑65/21, nav publicēts, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2023:844, 83. punkts), ka tas ir vienkāršs šo pušu konkurents, taču koncentrācijai ir konkrēti identificējama potenciāla ietekme uz tās ekonomisko situāciju, piemēram, ilgtermiņā veiktu un aprēķinātu būtisku ieguldījumu vērtības samazināšanās, ņemot vērā iepriekš pastāvošā tirgus struktūru (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2023. gada 17. maijs, EVH/Komisija, T‑312/20, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2023:252, 42. un 46. punkts; 2023. gada 17. maijs, TEAG/Komisija, T‑315/20, nav publicēts, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2023:259, 42. un 46. punkts, un 2023. gada 17. maijs, GGEW/Komisija, T‑319/20, nav publicēts, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2023:263, 42. un 46. punkts), vai ka tas ir koncentrācijas darījuma pušu potenciāls konkurents oligopolos tirgos, vai, konkrētos apstākļos, ka tas piedalās tirgos, kuri ir blakus esoši, augšupēji vai lejupēji, un kuros darbojas uzņēmums, kas atrodas monopola stāvoklī, kuru ir nostiprinājusi koncentrācija (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 30. septembris, ARD/Komisija, T‑158/00, EU:T:2003:246, 78. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šī sprieduma 102. un 103. punktā minētā judikatūra vismaz daļēji ir balstīta uz to, ka pastāv faktiskas vai potenciālas konkurences attiecības starp apstrīdētā lēmuma adresātiem tirgū, uz kuru tas attiecas, un prasītāju, kuras stāvokli šajā tirgū vai blakusesošajos augšupējos vai lejupējos tirgos minētais lēmums ietekmē konkrēti identificējamā veidā – nelabvēlīgi – un attiecīgā gadījumā – būtiski.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītāja nedz apgalvo, nedz a fortiori pierāda, ka daži tās konkurenti Vācijas balansēšanas enerģijas tirgū, kurā tā darbojas un uz kuru attiecas sākotnējais lēmums, gūst labumu no minētā lēmuma šajā tirgū. Gluži pretēji, no tās argumentācijas izriet, ka tā vienīgi norāda uz sākotnējā lēmuma vispārējo ietekmi uz Vācijas balansēšanas enerģijas tirgu, kas nelabvēlīgi ietekmē visus balansēšanas enerģijas piegādātājus, kuri, tāpat kā prasītāja, darbojas šajā, kā arī Čehijas un Austrijas tirgos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat pieņemot, ka prasītāja kā viena no lielākajiem piegādātājiem Vācijas balansēšanas enerģijas tirgū ir ekonomiski nelabvēlīgāk ietekmēta nekā daži tās konkurenti minētajā tirgū, ar to nepietiek, lai to individuāli izceltu no 1963. gada 15. jūlija sprieduma Plaumann/Komisija (25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp.) izrietošās judikatūras izpratnē. Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nepietiek ar to, ka tiesību akts dažus tirgus dalībniekus ekonomiski skar vairāk nekā to konkurentus, lai tālab uzskatītu, ka šis akts tos skar individuāli. Tādējādi, pat pieņemot, ka lēmumam ir īpaša ietekme uz prasītājas ekonomisko situāciju, ar šo apstākli nepietiek, lai to raksturotu attiecībā pret jebkuru citu personu (rīkojumi, 2004. gada 2. aprīlis, Gonnelli un AIFO/Komisija, T‑231/02, EU:T:2004:105, 45. punkts; 2007. gada 12. marts, Confcooperative, Unione regionale della Cooperazione Friuli‑Venezia Giulia Federagricole u.c./Komisija, T‑418/04, nav publicēts, EU:T:2007:83, 57. punkts, un 2008. gada 13. novembris, Lemaître Sécurité/Komisija, T‑301/06, nav publicēts, EU:T:2008:495, 24. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt apstāklis, ka sākotnējais lēmums attiecās uz relatīvi ierobežotu un stabilu balansēšanas enerģijas piegādātāju skaitu, kuriem, tāpat kā prasītājai, balansēšanas enerģijas piegādes iekārtas bija izdevies kvalificēt iepriekš un kuri darbojās Vācijas balansēšanas enerģijas tirgū, kā arī Čehijas un Austrijas tirgos, arī nevar būt pietiekams, lai to individuāli izceltu no 1963. gada 15. jūlija sprieduma Plaumann/Komisija (25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp.) izrietošās judikatūras izpratnē. Tāpat no pastāvīgās judikatūras izriet, ka iespēja vairāk vai mazāk precīzi noteikt to tiesību subjektu skaitu vai pat identitāti, uz kuriem attiecas pasākums, nekādā ziņā nenozīmē, ka šis pasākums tos skar individuāli, ja ir skaidrs, ka šis pasākums ir piemērojams objektīvām tiesiskām vai faktiskām situācijām, kas paredzētas attiecīgajā tiesību aktā (skat. spriedumu, 2018. gada 18. oktobris, Internacional de Productos Metálicos/Komisija, C‑145/17 P, EU:C:2018:839, 35. punkts un tajā minētā judikatūra; rīkojumi, 2022. gada 19. septembris, TDK Foil Italy/Komisija, T‑788/21, nav publicēts, EU:T:2022:581, 18. punkts, un 2022. gada 7. decembris, Sunrise Medical un Sunrise Medical Logistics/Komisija, T‑721/21, nav publicēts, EU:T:2022:791, 53. punkts). Šajā lietā, kā Apelācijas valde būtībā norādīja apstrīdētā lēmuma 50. punktā, sākotnējais lēmums vienādi attiecas uz visiem balansēšanas enerģijas piegādātājiem, jo tas attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, kuri vēlas apmainīties ar balansēšanas enerģiju Eiropas platformās PICASSO un MARI Vācijā, kā arī Čehijas Republikā un Austrijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt prasītāja neapgalvo un a fortiori nepierāda, ka tai būtu faktiskas vai potenciālas konkurences attiecības ar adresātiem un tās skatījumā patiesajiem sākotnējā lēmuma labuma guvējiem Vācijas balansēšanas enerģijas tirgū, proti, PSO, uz kuriem attiecas šis lēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, saistībā ar ieguldījumiem, kurus prasītāja veikusi divās Vācijā izmantotās Audorfas un Iceho stacijās, lai saglabātu to piemērotību darbībai un operatīvo pieejamību balansēšanas enerģijas tirgū (skat. šā sprieduma 86. punktu), no judikatūras, protams, izriet, ka ilgtermiņā veiktu un aprēķinātu būtisku ieguldījumu vērtības samazināšanās, ņemot vērā iepriekš pastāvošā tirgus struktūru, jau ir tikusi ņemta vērā, lai noteiktu, ka lēmums ir prasītāju skāris individuāli (spriedumi, 2023. gada 17. maijs, EVH/Komisija, T‑312/20, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2023:252, 42. un 46. punkts, 2023. gada 17. maijs, TEAG/Komisija, T‑315/20, nav publicēts, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2023:259, 42. un 46. punkts, un 2023. gada 17. maijs, GGEW/Komisija, T‑319/20, nav publicēts, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2023:263, 42. un 46. punkts). Tomēr šajā lietā, pat pieņemot, ka prasītājas minētie konkrētie ieguldījumi sākotnējā lēmumā būtu tikuši “nepietiekami novērtēti”, ciktāl tas būtu ietekmējis to amortizāciju, tā nav sniegusi pietiekamus datus, lai secinātu, ka ir būtiski ietekmēta tā konkurences situācija balansēšanas enerģijas tirgū. It īpaši prasītāja nav iesniegusi datus, kas ļautu novērtēt abu attiecīgo staciju relatīvo nozīmi tās kopējā balansēšanas enerģijas ražošanā vērtības vai apjoma ziņā Vācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos prasītāja, kura nav pierādījusi, ka tai ir faktiskas vai potenciālas konkurences attiecības ar sākotnējā lēmuma adresātiem Vācijas balansēšanas enerģijas tirgū, kurā tā darbojas un uz kuru attiecas sākotnējais lēmums, nevar lietderīgi atsaukties uz šī sprieduma 102. un 103. punktā minēto judikatūru, lai apgalvotu, kā tā to dara šajā lietā, ka minētais lēmums ir būtiski ietekmējis tās stāvokli šajā tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz “īpašībām” vai “faktiskajām situācijām”, uz kurām prasītāja atsaucās Apelācijas valdē, proti, faktu, ka tā darbojās Vācijas balansēšanas enerģijas tirgū, un to, ka tā bija viens no lielākajiem piegādātājiem šajā tirgū, un kuras pēc tam attīstīja šajā prasībā, apgalvojot, ka tās stāvokli šajā tirgū būtiski ietekmēja sākotnējais lēmums šī sprieduma 102. un 103. punktā minētās judikatūras izpratnē, jākonstatē, ka Apelācijas valde apstrīdētā lēmuma 46.–50. punktā ir pamatoti nolēmusi, ka tās pašas par sevi nevar individuāli izcelt prasītāju no 1963. gada 15. jūlija sprieduma Plaumann/Komisija (25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp.) izrietošās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar “īpašībām” vai “faktiskajām situācijām”, kuras apstrīdētajā lēmumā nav minētas kā tādas, uz kurām prasītāja ir atsaukusies Apelācijas valdē, un kuras līdz ar to Apelācijas valde nav izvērtējusi minētajā lēmumā, bet uz kurām prasītāja atsaucas šajā prasībā (skat. šā sprieduma 83., 88., 97. un 99. punktu), Vispārējā tiesa procesa organizatorisko pasākumu ietvaros aicināja lietas dalībniekus paust nostāju par to pieņemamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka procesuālā raksta, kurā izklāstīts apelācijas pamatojums, 134. punktā un tās atbildes raksta uz Apelācijas valdes 2022. gada 22. augusta jautājumu 31. un nākamajos punktos tā norādīja, ka tās tiesības uz apspriešanos saskaņā ar Regulas 2017/2195 10. panta 6. punktu ir pārkāptas administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts sākotnējais lēmums. Vēlāka atsaukšanās uz tās Regulas 2019/942 14. panta 6. punktā garantēto tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu esot tikai to argumentu paplašinājums, kuri jau esot tikuši izvirzīti Apelācijas valdē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz prasītājas individuālo skārumu ACER uzskatīja, ka tā sava procesuālā raksta, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums attiecībā uz šo jautājumu, 94.–101. punktā galvenokārt ir balstījusies uz apstākli, ka prasītāja ir viena no lielākajiem piegādātājiem, kas darbojas Vācijas balansēšanas enerģijas tirgū, un ka tā nav tiesīga vēlāk un tātad novēloti izvirzīt citas “īpašības” vai “faktiskas situācijas”, kas var to individuāli izcelt 1963. gada 15. jūlija sprieduma Plaumann/Komisija (25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp.) judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jākonstatē, ka Vispārējā tiesa, izvērtējot apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, nevar ņemt vērā “īpašības” vai “faktiskas situācijas”, uz kurām prasītāja nav atsaukusies vai tās pierādījusi Apelācijas valdē. Saskaņā ar Regulas 2019/942 29. pantu, lasot to kopsakarā ar LESD 263. pantu, Vispārējai tiesai ir jāpārbauda Apelācijas valdes lēmuma tiesiskums, pārbaudot Savienības tiesību piemērošanu, ko tā ir veikusi, ņemot vērā tostarp tai iesniegtos faktus, bet tā tomēr nevar veikt šādu pārbaudi, ņemot vērā no jauna izvirzītos vai tai iesniegtos faktiskos apstākļus (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, EU:C:2007:162, 54. punkts, un 2010. gada 15. aprīlis, Schräder/CPVO, C‑38/09 P, EU:C:2010:196, 76. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no noteikumiem, kas reglamentē tiesvedību Savienības tiesās, it īpaši no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta, kā arī no Reglamenta 76. panta un 84. panta 1. punkta izriet, ka strīdu principā nosaka un norobežo lietas dalībnieki un ka Savienības tiesa nevar lemt ultra petita (skat. spriedumu, 2020. gada 17. septembris, Alfamicro/Komisija, C‑623/19 P, nav publicēts, EU:C:2020:734, 40. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedums, 2022. gada 22. decembris, Parlaments/Moi, C‑246/21 P, nav publicēts, EU:C:2022:1026, 55. punkts). Tāpat saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu, Tiesas Reglamenta 120. panta c) un d) punktu un Reglamenta 76. panta pirmās daļas d) un e) punktu saistībā ar tiešu prasību Savienības tiesās prasības pieteikumā, ar kuru ir celta prasība, tostarp jāietver strīda priekšmets, kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem un prasītāja prasījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītāja procesuālā raksta, kurā izklāstīts prasības pamatojums, 94.–101. punktā, lai apgalvotu, ka to individuāli skar sākotnējais lēmums, kura rezultātā uz laiku tika bloķēta balansēšanas enerģijas pārdošanas cena PSO, galvenokārt ir balstījusies uz īpašo apstākli, ka tā bija viens no lielākajiem piegādātājiem, kas darbojas minētās enerģijas Vācijas tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši judikatūrai un šī sprieduma 93. punktā minētā Apelācijas valdes reglamenta 15. panta 1. punkta d) apakšpunkta formulējumam valde apstrīdētajā lēmumā bija tiesīga ņemt vērā tikai to īpašo apstākli, uz kuru prasītāja valdē bija pienācīgi atsaukusies, lai to individuāli izceltu no 1963. gada 15. jūlija sprieduma Plaumann/Komisija (25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp.) izrietošās judikatūras izpratnē, nepārbaudot, vai no rakstveida dokumenta, kurā izklāstīts apelācijas pamatojums, no tā pielikumiem, papildu apsvērumiem vai, vispārīgāk, no lietas materiāliem var izsecināt citas “īpašības” vai “faktiskas situācijas”, kas varētu to individuāli izcelt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat pieņemot, ka Apelācijas valde apstrīdētajā lēmumā prettiesiski nav ņēmusi vērā visas “īpašības” vai “faktiskas situācijas”, uz kurām valdē atsaukusies prasītāja, prasītājai tas būtu bijis jānorāda, izvirzot attiecīgu pamatu, kas atbilst Reglamenta 76. panta d) punktā paredzētajiem skaidrības un precizitātes nosacījumiem (skat. šā sprieduma 116. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas, ka nav lemts par prasījumu, var būt pamats vismaz daļējai kādas no Tiesas statūtu 58.a pantā minēto Savienības biroju un aģentūru neatkarīgas apelācijas padomes lēmuma atcelšanai (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 8. jūnijs, GREEN BEANS, T‑585/15, nav publicēts, EU:T:2016:339, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan prasības pieteikuma 89.–92. un 117.–120. punktā prasītāja kā apstākļus, kas var individuāli izcelt no 1963. gada 15. jūlija sprieduma Plaumann/Komisija (25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp.) izrietošās judikatūras izpratnē, atsaucas uz savu aktīvo dalību administratīvajā procesā pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas un tās tiesību uz apspriešanos pirms šī lēmuma pieņemšanas pārkāpumu atbilstoši Regulas 2017/2195 10. panta 1. punktam, tā šajā ziņā nav skaidri un precīzi izvirzījusi apstrīdētā lēmuma atcelšanas pamatu attiecībā uz to, ka Apelācijas valde šajā lēmumā esot prettiesiski atturējusies lemt par šīm “īpašībām” vai “faktiskajām situācijām”, uz kurām tajā esot pienācīgi norādīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to prasītājas atsaukšanās uz “īpašībām” vai “faktiskajām situācijām”, par kurām apstrīdētajā lēmumā nav minēts, ka prasītāja tās Apelācijas valdē būtu norādījusi, un kuras tālab Apelācijas valde nav izvērtējusi minētajā lēmumā, šajā prasībā nav pieņemama (skat. šā sprieduma 83., 88., 97. un 99. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab pirmais pamats jānoraida kā nepamatots, un līdz ar to galvenais prasījums atcelt apstrīdēto lēmumu, kuram nav nekāda pamatojuma, jānoraida kā nepamatots. Tādējādi turpinājumā jāizvērtē pakārtotais prasījums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pakārtoto prasījumu atcelt sākotnējo lēmumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakārtotā prasījuma pamatojumam prasītāja izvirza sešus pamatus, no kuriem pirmais būtībā attiecas uz ACER kompetences pieņemt sākotnējo lēmumu, kas atšķiras no PSO priekšlikuma, neesamību, otrais – uz to, ka ACER nav izpildījusi Regulas 2017/2195 10. pantā noteikto pienākumu pirms jaunas metodikas pieņemšanas apspriesties ar ieinteresētajām personām tirgū, trešais – uz juridiskā pamata neesamību sākotnējā lēmuma pieņemšanai, ceturtais – uz pamatojuma neesamību, piektais – uz Regulas 2017/2195 mērķu pārkāpumu un sestais – uz samērīguma principa pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ACER atsaucas uz 2023. gada 17. februārī iesniegtā pakārtotā prasījuma acīmredzamu nepieņemamību, jo nav ievērots divu mēnešu un desmit dienu termiņš, lai celtu prasību atcelt sākotnējo lēmumu, kas noteikts LESD 263. panta sestajā daļā, lasot to kopsakarā ar Reglamenta 60. pantu, un kas esot sācies vēlākais, sākot no dienas, kad prasītāja iesniedza apelāciju Apelācijas valdē, proti, no 2022. gada 28. aprīļa. Prasītāja nevarot pamatoti atsaukties ne uz vienu atvainojamu maldību, ņemot vērā, ka sākotnējā lēmumā ietvertā informācija par tiesību aizsardzības līdzekļiem bija tieši adresēta šī lēmuma adresātiem un ka Regulas 2019/942 29. panta teksta atbilstīga interpretācija liek uzskatīt, ka tas neapdraud prasītājas tiesības tieši celt šī lēmuma atcelšanas prasību Vispārējā tiesā, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma. Katrā ziņā pakārtotais prasījums esot noraidāms kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja uzskata, ka pakārtotais prasījums atbilst pieņemamības nosacījumiem prasībai atcelt Savienības struktūras, proti, ACER, pieņemtu lēmumu, kas celta, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu. Kā uzskata prasītāja, šī prasība nav atkarīga no tā, ka ir izsmelti tiesību aizsardzības līdzekļi saskaņā ar LESD 263. panta piekto daļu un Regulas 2019/942 29. pantu, ņemot vērā, ka iespēja celt tiešu prasību tai ir paredzēta primārajās tiesībās. Turklāt prasītāja apgalvo, ka divu mēnešu termiņa izbeigšanās no sākotnējā lēmuma publicēšanas 2022. gada 28. februārī arī nevar būt šķērslis pakārtotās prasījuma pieņemamībai, jo, ņemot vērā sākotnējā lēmuma kvalifikāciju par individuālu lēmumu Regulas 2019/942 34. apsvēruma, 2. panta d) punkta un 28. un 29. panta izpratnē, norādes par tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas ir ietvertas sākotnējā lēmumā, kā arī tiesību aizsardzības tiesā nepietiekamību un iespējamos konfliktus, kas no tā izriet, tā nevarēja rēķināties ar tiešas prasības celšanu par šo pēdējo minēto lēmumu, ja nav varējusi saņemt iepriekšēju Apelācijas valdes lēmumu, balstoties uz apgalvojumu par tiesību iesniegt apelāciju neesamību. Saskaņā ar judikatūru prasības celšanas termiņa neievērošana neesot šķērslis prasības pieņemamībai, ja tā izriet no prasītāja atvainojamas tiesību kļūdas, kuru ir maldinājis akta autors.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz ACER izvirzīto iebildi par pakārtotā prasījuma nepieņemamību vispirms jānorāda, kā izriet no šā sprieduma 47. punkta, ka prasītāja šajā lietā varēja celt prasību atcelt sākotnējo lēmumu tieši Savienības tiesā, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā izriet no LESD 263. panta sestās daļas, atcelšanas prasības atkarībā no apstākļiem jāceļ divu mēnešu laikā pēc tam, kad vai nu tiesību akts publicēts, vai darīts zināms prasītājam, vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas šai personai kļuvis zināms.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Savienības procesuālo termiņu tiesiskā regulējuma piemērošanas atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 45. panta otrajai daļai var atkāpties tikai pavisam īpašos gadījumos, kad pastāv neparedzēti apstākļi vai nepārvarama vara, jo šo noteikumu precīza piemērošana jānodrošina saskaņā ar tiesiskās noteiktības prasību un nepieciešamību novērst jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu rīcību tiesvedībā (skat. spriedumu, 2016. gada 14. decembris, SV Capital/ABE, C‑577/15 P, EU:C:2016:947, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat no judikatūras izriet, ka atbilstoši Savienības tiesiskajam regulējumam par termiņiem prasības celšanai atvainojamas maldības jēdziens, kas ļauj no tiem atkāpties, attiecas tikai uz ārkārtas apstākļiem, kuros it īpaši attiecīgā iestāde ir pieļāvusi rīcību, kas pati par sevi vai izšķiroši var radīt pieļaujamu tāda indivīda maldību, kurš rīkojas labticīgi un ar vislielāko rūpību, kāda tiek prasīta no pienācīgi informēta komersanta (skat. spriedumu, 2016. gada 14. decembris, SV Capital/ABE, C‑577/15 P, EU:C:2016:947, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā sākotnējais lēmums ACER tīmekļvietnē tika publicēts 2022. gada 28. februārī, un prasītāja 2022. gada 28. aprīlī vērsās Apelācijas valdē. Pat pieņemot, ka prasītāja par sākotnējo lēmumu uzzināja tajā pašā dienā, kad tā vērsās Apelācijas valdē, jākonstatē – piemērojot Reglamenta 58. un 60. pantā paredzētos termiņu aprēķināšanas noteikumus, kuri atbilst Tiesas Reglamenta 49. un 51. pantam –, ka šīs prasības celšanas dienā, proti, 2023. gada 17. februārī, attiecībā uz prasītāju bija iestājies minētā lēmuma apstrīdēšanas noilgums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šīs lietas apstākļos prasītājai nav pamata atsaukties uz atvainojamu maldību šī sprieduma 130. punktā minētās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, ACER prasītājai nav sniegusi nekādas precīzas garantijas par Apelācijas valdes kompetenci izskatīt apelāciju, ko tā iesniegusi par sākotnējo lēmumu, jo norādes par tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas bija ietvertas sākotnējā lēmuma beigu daļā, bija tieši paredzētas šī lēmuma “adresātiem”, proti, CORE reģiona PSO, attiecībā uz kuriem tās turklāt bija pareizas (skat. šā sprieduma 47. punktu). Savukārt sākotnējā lēmumā nebija sniegta nekāda informācija par tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas bija jāizmanto citām fiziskām vai juridiskām personām, izņemot šos adresātus. Tādējādi minētās norādes nevar tikt kvalificētas kā ACER rīcība, kas prasītājai var radīt pieļaujamu apjukumu attiecībā uz Apelācijas valdes kompetenci izskatīt apelāciju, ko tā iesniegusi par sākotnējo lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Regulas 2019/942 29. panta formulējuma interpretācija atbilstoši Savienības primārajām tiesībām liek uzskatīt, ka tas nerada šķērsli tam, lai fiziskas vai juridiskas personas, kuras, tāpat kā prasītāju, ACER vispārpiemērojams akts, kuram nav īstenošanas pasākumu, skar tieši, bet ne individuāli, varētu celt prasību atcelt šo aktu tieši Savienības tiesā, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu, redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma. Turklāt prasības pieteikuma 165. punktā prasītāja pati apgalvoja, ka saistībā ar šo prasību tai esot “jāpiešķir tiesību aizsardzība tiesā pret reglamentējošu aktu [atbilstoši] LESD 263. panta ceturtajā daļā [paredzētajam trešajam gadījumam]”, jo “šāda prasības celšanas iespēja ir tieši paredzēta LESD 263. panta ceturtajā daļā [noteiktajā trešajā gadījumā]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šajā lietā prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz judikatūru, kas ir balstīta uz noteiktu tiesību aktu, kuri reglamentē tiesību aizsardzības līdzekļus vai pastāvošos ieradumus, vispārīgo formulējumu, lai konstatētu atvainojamu maldību attiecībā uz novēlotu prasības celšanu Savienības tiesā pēc tam, kad ir izsmelts valsts tiesību aizsardzības līdzeklis, kas šajā konkrētajā gadījumā un saskaņā ar judikatūru nebija piemērojams (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1972. gada 14. jūnijs, Marcato/Komisija, 44/71, EU:C:1972:53, 5.–9. punkts, un 1979. gada 5. aprīlis, Orlandi/Komisija, 117/78, EU:C:1979:109, 9.–11. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka prasītāja nevar atsaukties uz jebkādu atvainojamu maldību, kas tai šajā gadījumā būtu ļāvusi atkāpties no pienākuma ievērot noteikto termiņu prasības celšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab arī pakārtotais prasījums atcelt sākotnējo lēmumu jānoraida kā nepieņemams, un līdz ar to prasība jānoraida pilnībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ACER prasījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-169" title="page-28">
      Ar šādu pamatojumu
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-170" title="page-28">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-171" title="page-28">
      nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uniper Global Commodities SE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-174" title="page-28">
<span class="signatory">van der Woude</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Škvařilová</span>
<span class="signatory">‑</span>
<span class="signatory">Pelzl</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Nõmm</span>
</p>
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-175" title="page-1"/>
<p class="C02AlineaAltA" id="para-176" title="page-1"/>
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-177" title="page-28">
<span class="signatory">Steinfatt</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Kukovec</span>
</p>
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-178" title="page-1"/>
<p class="C02AlineaAltA" id="para-179" title="page-1"/>
<p class="C77SignaturesAlinea" id="para-180" title="page-28">
<span class="signatory">Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2025. gada 25. jūnijā.</span>
</p>
<p class="C02AlineaAltA" id="para-181" title="page-1"/>
<p class="C77Signatures" id="para-182" title="page-28">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
<p class="C77Signatures" id="para-183" title="page-1"/>
</div>
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-184" title="page-1">
      
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-185" title="page-29">
      
        <br/>
      
    </p>
    <div class="toc">
<p class="C19Centre" id="para-186" title="page-29">
<span>Satura rādītājs</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-187" title="page-29">
<span>Tiesvedības priekšvēsture </span>
<span>2</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-188" title="page-29">
<span>Lietas dalībnieku prasījumi </span>
<span>3</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-189" title="page-29">
<span>Juridiskais pamatojums </span>
<span>4</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-190" title="page-29">
<span>Par galveno prasījumu – atcelt apstrīdēto lēmumu </span>
<span>4</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-191" title="page-29">
<span>Par otro pamatu, kas attiecas uz Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta interpretāciju, kas nenodrošina procedūras Apelācijas valdē lietderīgo iedarbību un šīs tiesību normas atbilstību Hartas 47. pantā noteiktajam efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam un Hartas 20. pantā garantētajam vienlīdzības likuma priekšā principam </span>
<span>4</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-192" title="page-29">
<span>Par pirmo pamatu, kas attiecas uz Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta pārkāpumu </span>
<span>17</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-193" title="page-29">
<span>Par pakārtoto prasījumu atcelt sākotnējo lēmumu </span>
<span>26</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-194" title="page-29">
<span>Par tiesāšanās izdevumiem </span>
<span>29</span>
</p>
<p class="C19Centre" id="para-195" title="page-1">
<span/>
</p>
</div>
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – vācu.</p>
</body>
</html>
