|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2024/2889 |
24.4.2024 |
Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām
(C/2024/2889)
Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.
VIENOTAIS DOKUMENTS
“BURSA SİYAH İNCİRİ” / “BURSA SİYAHI”
ES Nr.: PDO-TR-02838 – 19.4.2022.
ACVN (X) AĢIN ( )
1. Nosaukums vai nosaukumi
“Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı”
2. Dalībvalsts vai trešā valsts
Turcija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts
3.1. Produkta veids
1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība
3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums
Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACVN) “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” apzīmē svaigas vīģes, kas pieder pie šķirnes “Dürdane”. Augļiem ir tumši purpursarkana miza, sarkans mīkstums, un tie ir liela izmēra.
Augļiem ir apaļa un ieplakana (saspiestas lodes) forma un viegli nolobāma miza. Augļi ir vidēji lieli, un tiem nav dobuma, vai tas ir ļoti mazs. Augļu mīkstums ir stingrs un ļoti aromātisks, ar saldi skābenu garšu.
Augļiem ir šādas fizikālās un ķīmiskās īpašības:
|
— |
augļa platums: 55,0–65,0 mm, |
|
— |
augļa garums: 45,0–55,0 mm, |
|
— |
mizas biezums: 1,2–1,8 mm, |
|
— |
ostiolas platums: 8,0–12,0 mm, |
|
— |
augļu skaits vienā kilogramā: 11 ± 2 augļi, |
|
— |
Briksa grādi: 17,00–18,50, |
|
— |
pH: 4,50–5,00. |
3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)
—
3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Visi ražošanas posmi ir jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi
“Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” ir jutīgs auglis, kas var ātri sabojāties. Lai saglabātu produkta svaigumu, novērstu tā bojāšanos, garantētu izcelsmi un nodrošinātu kontroli, produkta audzēšanai, glabāšanai, šķirošanai/kalibrēšanai un iepakošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Augļus šķiro un kalibrē saimniecībā vai kooperatīvā šim nolūkam īpaši atvēlētā un tīrā vietā, lai nepieļautu augļu kontamināciju.
Sašķirotās vīģes glabā +2 °C temperatūrā dzesētavā. Agrīni novāktās vīģes var glabāt līdz 25 dienām, bet gatavās vīģes var glabāt ne ilgāk kā 10 dienas.
Galapatērētājiem nododamajam produktam “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” jābūt iepakotam kartona/plastmasas/koka kastēs.
3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi
Līdztekus obligātajām norādēm, kas tiesību aktos paredzētas attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu un noformējumu, marķējumā jānorāda šāda informācija:
|
— |
nosaukums “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı”, |
|
— |
ražotāja pilnais vai saīsinātais nosaukums un adrese vai ražotāja reģistrētā preču zīme, |
|
— |
Eiropas Savienības ACVN logotips, |
|
— |
uz produktu, kas apzīmēti ar ACVN “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı”, iepakojuma drīkst izmantot arī “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” logotipu. |
4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija
Bursa [Bursa] ir ils, kas atrodas Marmaras [Marmara] reģionā un kas devis savu nosaukumu melnajām vīģēm, kuras audzē šādos šā ila rajonos:
|
— |
Gemlik, Kurtul, Muratoba, Katırlı, Hamidiye, Şükriye, Feyziye, Fındıcak, Kurуunlu, |
|
— |
Gürsu, Kazıklı, Iğdir, Karahıdır, Dıskaya, |
|
— |
Karacabey, Boğazköy, Çavusköy, Tağpınar, Yeni Karaağaç, Eski Karaağaç, Orhaniye, Ikizce, Dağkadı, Ye-iller, Bayramdere, Seyran, Çeïnigir, Ballıkaya, Çamlıca, Kajajas, Muratlı, Hürriyet, Karakoca, |
|
— |
Kestel, Barakfaki, Çataltepe, Kayacık, |
|
— |
Mustafa Kemal Païa, Yenice, Gündoğdu, Alpagut, Karaorman, Melik, Kösehoroz, Devecikonağı, Çardakbelen, Döllük, Çavuşköy, Çamandar, Kurşunlu, Fındıcak, Bükköy, Yoncaağaç, Eskibalçık, Karacalar, Yenibalçık, Kestelek, Çaltılıbük, Osmaniye, Kazanpınar, Doğanalan, Akçapınar, Onaç, Köreken, Killik, Incealipınarı, Uğurlupınar, Taşpınar, Dorak, Işıklar, Çömlekçi, Çamlıca, Kabulbaba, Güller, Söğütalan, Kadirçeşme, Karaoğlan, Çördük, |
|
— |
Mudanya, Esence, Dereköy, Mesudiye, Evciler, Çamlık, Eyerci, Emirleryenicesi, Söğütpınar, Çayönü, Yalıçiftliği, Yürük Yenicesi, Zeytinbağı, Kumyaka, Hançerli, Yaman, Kaymakoba, Mirzeoba, Orhaniye, Çekrice, Yaylacık, Küçükyenice, Dedeköy, Ipekyayla, Çepni, Işıklı, Akköy, Mudanya Merkez, Güzelyalı, Altıntaş, Aydınpınar, Göynüklü, Çağrışan, Mürselköy, Ülkü, Bademli, Hasköy, |
|
— |
Nilüfer, Gölyazı, Fadıllı, Çatalağıl, Karacaoba, Ayvaköy, Unçukuru, Akçalar, Çaylı, Konaklı, Başköy, Hasanağa, Görükle, Yolçatı, Doğanköy, Çalı, Yaylacık, Tahtalı, Badırga, |
|
— |
Orhangazi, Orhangazi, Gemiç, Gürle, Yenigürle, Dutluca, Gölyaka, Akharem, Yeniköy, Üreğil, Çakırlı, |
|
— |
Osmangazi, Osmangazi, Nilüfer, Aksungur, Ahmetbey, Gündoğdu, Çağlayan, Ovaakça, Dürdane, Karabalçık, Selçukgazi, Seçköy, Avdancık, Demirtaş, İsmetiye. |
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
Ģeogrāfiskā apgabala specifika
“Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” ir šķirnes “Dürdane” — Bursas ila vietējās šķirnes — vīģe. Lai nodrošinātu ģenētisko stabilitāti, šo vīģu stādiem jābūt iegūtiem stādaudzētavās, kas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, jo augļu kvalitāte ir tieši atkarīga no šīs vietējās šķirnes ģenētiskajām iezīmēm un noteiktā ģeogrāfiskā apgabala specifiskajiem dabas faktoriem.
Ģeogrāfiskajam apgabalam raksturīgi līdzenumi ar kalnainu reljefu, kas nodrošina piemērotus apstākļus izcilu vīģu audzēšanai. Galvenās apgabala augsnes pieder pie aluviālas, skābas meža augsnes un brūnaugsnes grupām. Reģiona augsnes ir mālainas, nesāļainas un viegli sārmainas un satur dažādu daudzumu kaļķakmens. Augsnes ir auglīgas un labi aiztur ūdeni. Ģeogrāfiskā apgabala augsnes īpašības nodrošina, ka vīģeskokiem veidojas spēcīgas saknes, kas kokiem ļauj labāk piekļūt barības vielām. Tāpēc šajā apgabalā audzētās vīģes kļūst lielākas un saldākas.
Ģeogrāfiskajā apgabalā valda pārejas klimats, kurā sajaukušās Vidusjūras un Melnās jūras klimata iezīmes, un to uzskata par īpašu koridoru starp šiem abiem reģioniem. Lielais mitrums (>90 %) augļu gatavošanās laikā un augstā temperatūra ietekmē augļu izmēru, mizas biezumu un to glabāšanas laiku. Gada vidējais mitruma līmenis Bursā ir 68,4 %, un šāds mitruma līmenis nodrošina lielāku augļu veidošanos un ilgāku to glabāšanas laiku. Vīģēm “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” ir lielāks izmērs un plānāka miza, jo augļu augšanas sezonā vidējā temperatūra ir 14,6 °C.
Ūdens vīģēm vajadzīgs no jūlija sākuma līdz septembrim, jo īpaši tad, kad vīģes sāk gatavoties. Bursas nokrišņu režīms ir tāds, ka nokrišņu daudzums (vidēji 705 mm gadā) šajos mēnešos tajā ir lielāks nekā citos reģionos. Pietiekams un vienmērīgi sadalīts nokrišņu daudzums, jo īpaši ražošanas sezonā, veicina augļu specifiskās īpašības, jo īpaši to izmēra palielināšanos.
Vidējais vēja ātrums Bursas ilā ir <4,5 ms–1, vējš pūš no ZA, DA un A-ZA, un tas ir ļoti piemērots vīģu audzēšanai, jo vieglā gaisa plūsma pēc labas apputeksnēšanas nodrošina gludu un lielu augļu veidošanos.
Cilvēkfaktori
Vīģes Bursas ilā ir audzētas ļoti ilgu laiku. Osmaņu laika arhīvos ir atrodami divi ieraksti, kuros minēts produkts “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı”; viens no tiem ir datēts ar 1913. gadu, bet otrs — ar 1915. gadu. Ļoti tipisks apgabalam ir svešapputes process, ko veicina, vīģeskokos iekarot vīrišķās vīģes. Atšķirībā no daudzām citām vīģēm “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” nav pašapputes augs. Tas balstās uz vīģeskoku mākslīgās apputeksnēšanas metodi, kam izmanto vīģeskokos iekārtas vīrišķās vīģes. Atšķirībā no vairuma augļu koku, kuru apputeksnēšanās ir atkarīga no bitēm, “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” vīģeskokam šai ziņā ir vajadzīga parazītiskās lapsenes Blastophaga psenes, ko sauc arī par “ilek”, palīdzība. Apputeksnēšanās notiek tad, kad lapsene, kas pabijusi vīrišķajā vīģē, pieskaras sievišķajai vīģei. Ja sievišķā vīģe netiek apputeksnēta, tā nokrīt no koka. Tā kā vīrišķo “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” koku ir mazāk nekā sievišķo, apputeksnēšanā ir vajadzīgs cilvēka atbalsts. Produkta “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” ražotāji ir ieguvuši īpašas zināšanas un attīstījuši paņēmienu, saskaņā ar ko vīrišķās vīģes tiek novāktas ar rokām, ievietotas maisiņos un iekarinātas sievišķajā kokā. Šis paņēmiens, ko izmanto no jūnija līdz 10. jūlijam un ko atkārto trīs reizes, nodrošina vīģu “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” specifisko formu, izmēru, tumši purpursarkano krāsu, saldumu un to, ka to iekšpusē nav dobuma vai tas ir neliels, jo ir pareizi notikusi apputeksnēšanās. Cilvēkfaktors ietekmē arī produkta glabāšanas laiku. Ražotāji novāc vīģes, saglabājot daļu vīģes kātiņa, ko sauc par “pogu”. Šī “poga” augļiem neļauj zaudēt ūdeni un palīdz vīģes ilgāk glabāt.
Produkta specifika
Vīģēm “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” piemīt unikālas iezīmes, kas tās atšķir no citām Turcijas izcelsmes vīģēm. Gan Turcijā, gan daudzās citās pasaules daļās tās tiek augstu vērtētas to izmēra (to platums ir 55–65 mm, kas ir lielāks nekā vidēja izmēra vīģei), tumši purpursarkanās, gandrīz melnās krāsas, kā arī salduma dēļ.
Augļi ir lieli, apaļi un ieplakani (saspiestas lodes forma). Čaula (miza) ir tumši purpursarkanā krāsā un viegli nolobāma. Kauliņi ir vidēja izmēra, un augļa iekšpusē nav dobuma, vai tas ir ļoti neliels.
Saskaņā ar organoleptisko analīzi Bursā audzētās melnās vīģes ir aromātiskākas, saldākas un stingrākas nekā pārējās Turcijā audzētās vīģes. Vīģēm “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” raksturīgs augsts cukuru saturs (17,00 līdz 18,50 Briksa grādi), kā arī izteikts skābums — to pH ir 4,50 līdz 5,00.
Cēloniskā saikne
Vīģu “Bursa Siyah İnciri” / “Bursa Siyahı” specifika ir saistīta ar ģeogrāfiskā apgabala īpašībām un unikālajām vīģu audzēšanas zināšanām, ko gadu gaitā ieguvuši vietējie ražotāji. Galvenie faktori, kas ietekmē augļu kvalitāti, ir vietējā šķirne (stādi), augsne un klimats (temperatūra, mitrums, nokrišņu daudzums un vējš).
Atsauce uz specifikācijas publikāciju
—
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/1151/oj.
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2889/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)